Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 10. marta stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas devītās sēdes (2020. gada 5. martā) turpinājums 2020. gada 10. martā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.03.2020., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/op/2020/54.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājums 2020. gada 6. martā

Vēl šajā numurā

17.03.2020., Nr. 54

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 10.03.2020.

OP numurs: 2020/54.3

2020/54.3
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas devītās sēdes (2020. gada 5. martā) turpinājums 2020. gada 10. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt 5. marta sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labrīt, kolēģi! Iepriekšējo sēdi noslēdzot, mēs palikām pie 44. priekšlikuma, ko ir iesniedzis Kiršteina kungs, bet kas nav balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams. Pārejam pie 45.

A. T. Plešs. 45. priekšlikums ir iesniegts no deputāta Viktora Valaiņa puses un paredz noteikt apriņķa izveidošanas noteikumus un novada izveidošanas noteikumus. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais ministra kungs! Kolēģi! Šodien tiešām es ceru, ka Saeimā izskatīšanas gaitā mēs tomēr ieviesīsim kaut kādu skaidrību par otrā teritoriālā plānošanas līmeņa modeli. Arī šis priekšlikums, kas ir 45., lai arī nav balsojams... es aicinātu kolēģus tomēr par to izteikties, un paskaidrošu priekšlikuma jēgu un būtību.

Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāta apriņķa definīcija. Un ar šo priekšlikumu kas ir (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... kas ir būtiski? Šis priekšlikums paredz nevis veidot uz plānošanas reģionu bāzes, bet veidot uz tā sauktajām... uz lielo pilsētu bāzes otrā līmeņa pārvaldības modeli. Ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts, tas paredzētu arī skaidri saprotamu otrā līmeņa pārvaldības modeli jau ar iestrādātu... principā to, ka otrā līmeņa pārvaldības funkciju, administratīvo kapacitāti veidotu lielās pilsētas. Un lielās pilsētas arī uzņemtos šo teritoriālo plānojumu, tad Latvijā veidotos astoņi deviņi otrā līmeņa plānošanas reģioni, kur tad varētu lielākas... lielākas funkcijas arī uzticēt. Manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti loģisks. Atgādināšu, ka, šo priekšlikumu izstrādājot, tas ir izstrādāts kopā ar ekspertiem, līdzīgi kā viens no maniem iepriekšējiem priekšlikumiem, un balstās arī pētījumos, kas pasaka, ka šis būtu labākais modelis, nevis šobrīd piedāvātais – šis plānošanas reģionu modelis... bet tieši izmantot pilsētu administratīvo kapacitāti, veidojot otrā līmeņa pārvaldības struktūru.

Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, lai vismaz kaut kādā veidā Saeima tomēr jau uz otro lasījumu izvēlētos ceļu, kā tiks veidota vai netiks veidota otrā līmeņa pārvaldības struktūra.

Kolēģi, aicinu atbalstīt un izteikt Saeimas viedokli.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

N. Kabanovs. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau gandrīz 30 gadus Latvijā dzīvo neatkarīga un kapitālistiska sociālekonomiska iekārta. Tomēr administratīvi teritoriālajā iedalījumā pie mums ilgu laiku tiek saglabāti sociālisma plankumi. Pašreizējā ATR ir daļa no liberālām strukturālām reformām, kuras ir aicinātas demontēt sociālistiskās uzbūves un plānošanas paliekas.

Kāda ir reformas slēptā jēga un būtība? Latvijā pašlaik ir viszemākā minimālā alga Baltijas valstīs. Mūsu valstī ir arī viens no zemākajiem Eiropas Savienības algas līmeņiem. Ir skaidrs, ka nākamajos pāris gados valdība būs spiesta algu nedaudz paaugstināt, bet kapitālistiskas ekspluatācijas saglabāšanas un palielināšanas loģika norāda, ka pašvaldību pakalpojumu daudzums un kvalitāte ir attiecīgi un pēc iespējas vairāk jāsamazina.

Šodien rīta televīzijas raidījumā ministrs Pūce izteicās par pašvaldībām kā par pakalpojumu sniedzējiem. Viņš laikam nesaprot, ka katra miesta iedzīvotāju apvienošanai pašvaldībā piemīt arī dziļa mentāla un garīga nozīme, kas iemieso viņu saikni ar dzimto zemi. Ministram Pūcem vietējā vara ir ne vairāk kā tirdzniecības uzņēmums, bet pašvaldības vadība – tikai algoti menedžeri. Tomēr nekur nav teikts, ka lielveikals 50 kilometru attālumā no jūsu mājas ir labāks un ērtāks nekā neliela bodīte tepat blakus. Mazas tirgotavas īpašnieks zina visus savus pircējus paaudzēm. Viņš izprot viņu vajadzības, bet viņa vietā tiek piedāvāts anonīms lielveikals, kas bez tam pieder ārvalstu saimniekiem.

Vietējās varas koncentrācija tā sauktajos attīstības centros īstenota, lai pārvaldītu Latvijas iedzīvotājus tieši no valdības. Vietējā vara kļūst par formalitāti. Mēs to visu esam redzējuši pēc Rīgas domes nesenās atlaišanas. Pēc fakta ministrs Pūce vēlas likvidēt visas nelabvēlīgās pašvaldības un degradēt Latvijas lauku apvidus. Tajā pašā laikā Latvija neko nedara, lai samazinātu Rīgas ūdensgalvu un uzteiktu piespiestu līgumu ar valsts birokrātisko aparātu. Kāpēc mazai valstij ir tik daudz ministriju? Partija "Attīstībai/Par"!, likvidējiet jūsu kundzībā esošo Aizsardzības ministriju un ietaupiet vismaz pusmiljardu eiro, ar ko pietiks gan pašvaldībām, gan skolotājiem, gan mediķiem. Bet vislabāk sākt domāt par neatkarīgas Latvijas sociālekonomisko iekārtu maiņu (Dep. M. Šteins un dep. S. Riekstiņš: "Par priekšlikumu!"), un tā būs lielākā un labākā dāvana pie 30 gadu neatkarības atjaunošanas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Varbūt bišķītiņ zemāku emocionālo atmosfēru šīm debatēm. Ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tas ir interesants priekšlikums, neapšaubāmi, bet, godīgi sakot, tam nav vietas šinī likumā, jo šinī likumā būtu jāsniedz galvenā atbilde uz galveno jautājumu: vai mums ir divu līmeņu pašvaldības... vai tikai viens līmenis?

Jo, ja mums ir divu līmeņu pašvaldības, tam gan ir... būtu jābūt šinī likumā, ieskaitot arī reģionālo karti.

Kas attiecas uz šo priekšlikumu, par to neapšaubāmi var debatēt, tas ir tiešām interesants, bet skar citu likumdošanas jomu, un man liekas, ka tas nav attiecināms uz šo likumprojektu un, paldies Dievam, ka nav balsojams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Es nevarētu piekrist, ka tas nav attiecināms uz šo likumprojektu, jo es gribu atgādināt – komisijā tika nolemti divi konceptuāli un, manuprāt, savstarpēji izslēdzoši mehānismi. Respektīvi, par otrā līmeņa pārvaldības modeli un par nulltā līmeņa pārvaldības modeli. Es aicinātu arī ministru piedalīties šajās debatēs un pastāstīt, kāds ir ministrijas viedoklis par šiem diviem savstarpēji izslēdzošajiem priekšlikumiem.

Šis priekšlikums paredzētu to, ka otrā līmeņa pārvaldības modelis ar Saeimas lēmumu tiktu veidots, izmantojot lielo pilsētu administratīvo kapacitāti, balstoties uz lielo pilsētu kartējumu valstī. Tāpēc es aicinātu tomēr izteikt pozīcijas, savādāk uz trešo lasījumu daudzas no jūsu minētajām pozīcijām gluži vienkārši būs savstarpēji izslēdzošas. Komisijai nebūs skaidra mandāta, kurā virzienā strādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Labrīt! Turpinām debates par reģionu... administratīvo reģionu nepieciešamību vai ne.

Tātad vēlreiz mēģināšu paskaidrot tiem, kuri varbūt nav lietas kursā. Ir tā, ka reģionālais līmenis Eiropas kontekstā faktiski ir divos statusos. Pirmais ir Eiropas Savienības reģioni, ko raksturo NUTS klasifikācija, Eiropas statistikas Eurostat klasifikācija, un otrs ir LAU. Tas ir nacionālā... nacionālais līmenis.

Tātad NUTS līmenī Latvija ir kā viens reģions – NUTS-1, NUTS-2, NUTS-3. Un tikai nacionālajā līmenī šobrīd ir novadi un pilsētas LAU līmenī. NUTS līmenis ir tas, kurš pasaka, kādi reģioni... kāda reģionu karte ir Eiropa.

Priekšlikumi, lai būtu administratīvie reģioni... tai skaitā mani... paredzēja turpmāk Latviju šajā NUTS līmenī Eiropas kartē. Mans priekšlikums bija, lai šie pieci administratīvie reģioni ir šajā NUTS kartē. Kāpēc? Tāpēc, ka no tā tiešām ir atkarīga katra reģiona un arī valsts kopumā attīstība un paredzētais finansējums.

Eiropas Savienības kontekstā izšķirošu lomu spēlē reģioni, nevis valsts. Mēs vēl joprojām tā kā eksperimentējam. Visi argumenti, ka Latvijā reģioni nav vajadzīgi, mums ir maza valsts... Es teikšu, ir ļoti daudzas... vairākas Eiropas Savienības valstis, kuras ir daudz mazākas, bet nuts reģioni ir.

Piemēram, arguments, ka iedzīvotāju skaits mums neatbilst. Es teikšu, ka NUTS 2 līmenī Somijā vismazākais reģions ir tikai 25 tūkstoši. Tātad viss ir iespējams.

Es tomēr gribu agri vai vēlu atgriezties pie šī jautājuma par reģioniem, jo, tā kā šobrīd nosaukts 70. pantā... pārdēvēti šie plānošanas reģioni, tikai pārdēvēti par administratīvajiem reģioniem, tas neko neizsaka. Tie nebūs administratīvās teritoriālās struktūrvienības. Tam nu nekādi nevar piekrist.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. T. Plešs. 45. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 46. ir atbildīgās komisijas priekšlikums un paredz izslēgt 7. pantu par administratīvo teritoriju un robežu grozīšanu. Tas ir darīts tādēļ, ka visi noteikumi par administratīvo teritoriju noteikšanu un grozīšanu ir konsolidēti, iekļauti 6. pantā, ko mēs jau iepriekš esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es vienkārši gribētu paskaidrojumus un gūt pārliecību, ka mēs ar šo priekšlikumu neizlejam arī bērnu no... ne tikai ūdeni ārā. Runa ir nevis par tām administratīvajām teritorijām, ko savieno kā novadus kopā... kā pašvaldības, bet man gribētos zināt, kāda ir kārtība, lai novadu robežās varētu pārcelt pilsētas robežas, kas arī ir administratīvā teritorija. Jo īpaši tagad pēc lielāku novadu izveides, dabiski, aktuāls būs jautājums par to, ka bieži vien tas blakus novads ir faktiski tā pati pilsēta. Un es pieņemu, ka kāda gada laikā pašvaldībām kļūs aktuāla savu robežu precizēšana, tas ir, aiznešana par, nezinu, cik metriem, kilometru varbūt, bet šāda precizēšana būs.

Un es palasīju divreiz to iepriekšējo priekšlikumu. Bet man tāda ļoti liela pārliecība, ka to varēs izdarīt pašvaldība ar savu lēmumu, konsultējoties ar iedzīvotājiem vai veicot normālu likumā paredzētu sabiedrisko apspriešanu... vai ar to pietiks? Jo jūsu iepriekšējais priekšlikums, uz kura jūs balstāties, runā par Ministru kabinetu, runā par visu pārējo, vienkārši, lai... Protokolam – es ļoti vēlētos, lai jūs izstāstāt ar saviem vārdiem, kāda precīzi būs kārtība, kurā pilsēta vai liels novads... bet savu teritoriju, ko mēs pazīstam ar baltu uzrakstu, varēs pārvietot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Turpinot to, ko jau Kučinska kungs iesāka. Problēma ar šo priekšlikumu ir tajā, ka ļoti daudz pienākumu un tiesību ir uzlikti tieši Ministru kabinetam. Un tas, protams, rada iespaidu, ka plānotās pašvaldības var beigu beigās iznākt tikai kā tādas butaforijas, nevis vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvniecības instruments.

Ministru kabinets noteiks robežas, Ministru kabinets noteiks arī robežu aktualizēšanu, Ministru kabinets noteiks arī kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti, lai veiktu izmaiņas attiecībā uz iedalījumu statusu, un administratīvos centrus, kārtību, kā notiks pašvaldību institūciju, finanšu, mantisko tiesību un saistību pārdale reformas kontekstā. Starp citu, mantisko tiesību un saistību pārdale un arī ieņēmumu pārdale – tie ir divi jautājumi, kas vispār, manuprāt, nav pietiekami aplūkoti šīs reformas kontekstā, un tas ir īpaši aktuāli tajās pašvaldībās, kuras tiks dalītas, mazāk tur, kur tiks apvienotas.

Un labākais šajā priekšlikumā, protams, ir kritērijs... valsts un pašvaldības iedzīvotāju interešu vērā ņemšanas pienākums, Ministru kabineta atzinums un iesaistīto domju lēmumi, bet nelaime ir tā, ka šajā likumā trūkst kārtības, kādā pašvaldības varētu brīvprātīgi apvienoties vai arī sadalīties, jo tā kārtība, kas ir ietverta, attiecas tikai uz iekšējo sadalīšanos vai apvienošanos viena novada ietvaros. Un šis priekšlikums, piemēram, neatrisina Ogres un Ikšķiles problēmu, kur, lai tās varētu attīstīties... būtu situācija, ka tām ir nepieciešama vien maza citas pašvaldības daļa vai teritorija. Un attiecīgi šo jautājumu un šādus gadījumus nerisina ne spēkā esošais likums, ne arī piedāvātais citu priekšlikumu apkopojums. Tā kā attiecīgi uz trešo lasījumu vismaz šīs lietas būtu jāprecizē un lielāka elastība jādod arī pašām pašvaldībām šīs robežas grozīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es varu tikai pievienoties diviem iepriekšējiem runātājiem par to, ka 40. priekšlikums prasa kaut kādu skaidrību. Un ministra kungs šodien varbūt ir ieradies fiziski, bet izskatās, ka debatēt par priekšlikumu un skaidrot Saeimai priekšlikuma jēgu un būtību tomēr nav gatavs, jo šis priekšlikums lielā mērā... tā ir arī Saeimas atbildība... Ministru kabineta atbildība, un būtu ļoti labi, ja ministrs pievērstos arī šodienas debatēm un veiktu kaut kādu skaidrojumu. Mēs šobrīd, piemēram, tās situācijas, kas ir bijušas Valmierā ar Valmieras teritorijas paplašināšanu... tādas situācijas var rasties arī pie jaunveidojamiem novadiem. Var rasties situācija, ka jaunveidojamais novads grib varbūt savādāk iekšienē grozīt administratīvās robežas. Tās ir pilnīgi reālas situācijas, pie kurām mēs varam nonākt. Šobrīd jūs balsojat, paļaujoties uz Ministru kabinetu, principā atdodat mandātu pilnībā valdībai, bet valdības loceklis šobrīd Saeimas sēdē, vismaz izskatās, nav gatavs vispār skaidrot šos jautājumus, kā tā kārtība notiks un kādā veidā šie procesi tiks veikti. Ja tāda skaidrojuma nav, kolēģi, tad es aicināšu atbalstīt nākamos priekšlikumus, kur kaut kas tiek jau vairāk definēts. Manā ieskatā, tas nav normāli, ka mēs vienkārši... Saeima atdod mandātu pilnībā valdībai, no valdības nesaņemot pat ne minimālus paskaidrojumus par to, kā tas viss notiks. Tāpēc, Pūces kungs, aicinu jūs nesēdēt vienkārši. Ja reiz esat šodien ieradies, nāciet paskaidrot 40. priekšlikuma būtību, kādā veidā tiks grozītas iekšējās teritorijas. Šis priekšlikums attiecas tieši uz 40. priekšlikumu, Pūces kungs. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Par to vajadzēja pie 40. priekšlikuma debatēt! Šis ir 45. – lasu.") Sekojiet līdzi! Un aicinu jūs vienkārši nevis sēdēt siltā vietiņā, bet nākt un debatēt, un skaidrot kolēģiem jautājumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šeit, kā arī citās vietās komisijai diemžēl pietrūkst konsekvences. Nebūtu varbūt arī tik asu, karstu diskusiju par šo priekšlikumu, ja vienlaikus ar likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu būtu iesniegti paketē arī citi likumprojekti, tai skaitā Ministru kabineta noteikumu projekts par to, kā tiek vai tiks grozītas novadu un pilsētu robežas. Tas uzreiz palīdzētu atbildēt arī uz tiem jautājumiem, kas šodien šeit parādās. Tas skar ne tikai papildinājumu pie šīs paketes. Tas skar arī likumprojektu, jaunu likumprojektu "Par pašvaldībām", ko ministrija sola jau ļoti sen, bet tas ir iestrēdzis ministrijas dzīlēs, un nav zināma pat koncepcija. Un, it īpaši runājot par to pantu topošajā likumā, kurā ir runa par autonomām funkcijām, tas skar arī to pašu jautājumu, kas vairākkārt bija cilāts par finansēšanas modeļiem, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc šodien mēs ļoti daudz laika veltīsim tam, lai teoretizētu, nevis runātu par konkrēto likumprojektu. Un tāpēc būtu svarīgi, lai tiešām komisija motivētu šo lietu, kāpēc mēs atsakāmies no iestrādātā... no priekšlikuma likumprojektā par labu neskaidram priekšlikumam, kas ir nākamajā pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es jūs aicinātu izlasīt 7. pantu, ko šis 46. priekšlikums paredz izslēgt. Un tur pirmajā daļā ir rakstīts: "Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus." Un nākamais priekšlikums jau paredz, ka "kā arī administratīvās teritorijas iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultātus". Izslēdzot šos noteikumus, mēs, pareizāk tie, kas nobalsos par šo priekšlikumu un neatbalstīs nākošo, vēlreiz uzskatāmi parādīs, ka tiem, kas šobrīd ir vairākumā... Protams, tā ir demokrātija, ka vairākums nosaka toni lēmumu pieņemšanā, ka viņiem ir... faktiski neinteresē – absolūti neinteresē! – iedzīvotāju intereses, iedzīvotāju viedoklis, viņiem ir uzspļaut uz to, ko domā iedzīvotāji. Viņiem galvenais ir virzīt savu... galvenais ir virzīt savu administratīvi politisko reformu. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!") Un tas ir par priekšlikumu. Jo šobrīd mēs absolūti atsakāmies no iedzīvotāju interešu uzklausīšanas un ievērošanas.

Es aicinu neatbalstīt 46. priekšlikumu un atbalstīt 47.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Es tikai vēlos norādīt, ka jau Saeimas atbalstītajā 6. pantā ir iekļauta arī daļa, kas ir 7. pantā un kas skan: "Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses." Tā ka gan 7. panta pirmā, gan otrā daļa, ko atbildīgā komisija atbalstīja izsvītrot, ir iekļauta 6. pantā, ko Saeima ir atbalstījusi. Šis, 46., priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar to 47. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Debates iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums patiesi ir jāskatās kontekstā ar iepriekšējo priekšlikumu. Ja pašvaldību robežu grozīšana pilnībā tiek uzticēta Ministru kabinetam un... vienlaikus gan tur ir atzīmēts, ka iedzīvotāju intereses tiks ņemtas vērā... tad, manuprāt, vien loģiski būtu atbalstīt arī šādu priekšlikumu, kurā ir teikts, ka ar iedzīvotājiem ir jākonsultējas, pirms lēmums tiek pieņemts. Šis priekšlikums šobrīd nav atbalstīts komisijā. Un faktiski es teiktu tā, ka tas arī lielā mērā pārkāpj pašvaldību hartas noteikumus. Jau 2009. gada 30. oktobrī Satversmes tiesa ir noteikusi, ka, jā, iedzīvotājiem veto tiesības daudzās valstīs nav iespējams piemērot, ja robežas tiek grozītas, bet ļoti būtisks princips ir pienācīga konsultēšanās ar vietējo kopienu, jo "priekšlikumi administratīvo teritoriju robežu izmaiņām, starp kuriem apvienošanās ar citu vietējo varu ir ārkārtējs gadījums, ir acīmredzami ļoti svarīgi vietējām varām un vietējiem iedzīvotājiem, kam tās kalpo". Tas ir citāts no pašvaldību hartas skaidrojošās daļas par 5. pantu.

Ja mēs deklaratīvi pasakām, ka mēs ņemsim vērā iedzīvotāju intereses, bet neko nedarām, lai noskaidrotu, kādas tās intereses ir, kas būtu vislabākās vietējiem iedzīvotājiem, tad, visticamāk, tas nodoms nav īsti tīrs un ir doma arī nākotnē Ministru kabinetam lemt, vienkārši kā ar ceļa rulli braucot pāri pašvaldībām un to iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Varu tikai pievienoties kolēģes teiktajam. Vēl joprojām aicinu ministru varbūt mazāk sēdēt, bet nākt arī skaidrot šo kārtību (Starpsauciens.)... kārtību, kādā tas notiks, jo šajā gadījumā mēs ar šo priekšlikumu, kas komisijā netika atbalstīts, tomēr aicinājām kaut kādā veidā ieviest kārtību.

Visiem ļoti patīk runāt par to, ka jāieklausās iedzīvotājos, ka iedzīvotāju viedoklis ir svarīgs. Nu tad šis priekšlikums arī bija par to, ka iedzīvotāju viedoklis ir svarīgs, un sabiedriskās apspriešanas ir jātaisa un jābalstās arī šo sabiedrisko apspriešanu rezultātos.

Šajā likumprojektā atbildīgā komisija ir tikai vienu reizi – vienu reizi! – visa likumprojekta izskatīšanas gaitā (un pie tās mēs kaut kādā brīdī nonāksim) ir atbalstījusi iedzīvotāju pausto viedokli, kas bija nepārprotams... pausts viedoklis. Citas reizes es diemžēl nepamanīju, ka tas tā tiktu darīts, kur būtu taisītas iedzīvotāju aptaujas un komisija būtu nolēmusi pēc tā.

Šobrīd, ja šo tendenci mēs pārliekam uz valdību, manuprāt, tā tendence varētu tikai paplašināties, un, ja mēs likumā neieliekam skaidru uzdevumu, ka šīs apspriešanas rezultātos... cilvēki ir... valdībai, pieņemot lēmumu, jāieklausās, mēs varam nonākt gluži vienkāršā situācijā. Ja tas tā turpināsies, iedzīvotājos neieklausīsies, zudīs ticība valsts pārvaldei kā tādai. Un tas jau šobrīd notiek, ir virkne iedzīvotāju, kuriem šī ticība jau ir zudusi.

Es aicinu Saeimu, uzdodot Saeimas atbildības jautājumus valdībai, tomēr ielikt daudz konkrētākus uzstādījumus par to, ko šī valdība ar to tālāk iesāk un kādi ir noteikumi, lai veiktu teritorijas grozījumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, ministra kungs! Šis priekšlikums – 47. – pēc būtības ir par to, kāda loma – pasīva vai aktīva – atbilstošās teritorijas iedzīvotājiem ir teritoriju robežu grozīšanas gadījumā.

Tie kolēģi, kas iepriekš jau runāja, pēc būtības mēģināja starpību starp aktīvo un pasīvo lomu jau iezīmēt, jo, ja mēs skatāmies, kā notiek šī... kā ir notikusi šī likumprojekta sagatavošana arī uz otro lasījumu, tad nevar noliegt, ka valsts un pašvaldību iedzīvotāju intereses ir izvērtētas... tikai neņemot vērā viņu viedokli.

Par to man pašam bija iespēja arī pārliecināties, kad es piedalījos komisijas sēdē, kad skatīja Zemgales jautājumu. VARAM cilvēki, kas tur bija atnākuši, VARAM ierēdņi ļoti precīzi pateica: viņi ir izvērtējuši, viņi uzskata, ka ir jābūt tā un tā. Kaut ko Ministru kabinets bija ņēmis vērā, kaut ko neņēmis, kaut ko pārstrādājis, bet formāli iedzīvotāju intereses kāds bija izvērtējis, tikai tas izvērtējums nesakrita ar to, ko vēlas paši iedzīvotāji.

Tāpēc es aicinu uz trešo lasījumu šo priekšlikumu, iespējams, tajā pašā 40. pantā, kas ir atbalstīts, iestrādāt kā papildu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Jā, kolēģi, es pavadīju arī šo laiku, vēlreiz rūpīgi izlasot minēto 39. priekšlikumu, bet, runājot par šo, kur Valaiņa kungs vismaz cenšas atgriezt publisko apspriešanu: jūs dzirdat, ko mēs tagad esam iebalsojuši?

Klausieties kārtību! Jau tā Ministru kabinetam acīmredzot nav ko darīt. Vienmēr ir bijusi polemika par to, kāpēc daudzi ministriju dokumenti ir jānes uz Ministru kabinetu un formāli jāapstiprina un kāpēc nevar ministrijām dot šīs pilnvaras, lai viņi paši. Tur mums pretī ir Satversmes tiesas lēmums un Satversmes tulkojums, ka tāpēc ir jānes apstiprināt.

Tas, ko jūs tagad esat iestrādājuši un izdarāt, – jūs noņemat esošo kārtību, kā pašvaldības grozīja savu teritoriju, ciemu, pilsētiņu robežas. Līdz šim viņi grozīja, sabiedriski apspriežoties un pēc tam ar pašvaldības lēmumu pārvietojot tā saucamo apdzīvotās vietas nosaukumu. Tagad jūs iestrādājat, ka Ministru kabinets ne tikai noteiks kārtību, kā viņi grozīs... un nav vairs ne publiskās apspriešanas, ne konsultāciju ar iedzīvotājiem. Nu varbūt tur var to ielikt!

Nākamais punkts – katrs pagastiņš tagad nesīs uz Ministru kabinetu un gatavos lielajā apritē atzinuma saņemšanai dokumentu par 20 metru robežas pārlikšanu pa kreisi vai pa labi. Nu savādāk to kā... Es domāju, ka politiķi to nav pat īsti pamanījuši, ka šāda kārtība, bet nu... Es savādāk tomēr to kā tādu mazu brāķīti nevaru nosaukt. Piedodiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Kolēģi! Šajā priekšlikumā, protams, ir svarīgi ieklausīties, tomēr te ir viens neatrisināts jautājums. Joprojām nav pieņemts likums par referendumu.

Pēc būtības līdz šim veiktās iedzīvotāju aptaujas – nu, teiksim tā, koks ar diviem galiem. Mums priekšā ir vairāki nopietni jautājumi par teritoriju pievienošanu vienai vai otrai pusei.

Piemēram, Varakļāni. Bija aptauja. Pretrunīga informācija atnāk – aptauja veikta piespiedu kārtā, aptauja veikta pareizi. Kam ticēt? Referendums – tas ir instruments, kas reāli noteiks iedzīvotāju viedokli. Tas ir arī neizdarīts darbs iepriekšējās Saeimās. Tas jau ilgus gadus joprojām tiek skatīts, bet nav pieņemts galīgais... Es ceru, ka mūsu komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tiks ar to galā drīz vien. Lūk, tas būtu jāatspoguļo likumprojektā – referenduma nepieciešamība. Citādā veidā iedzīvotāju aptaujas kā tādas... nu grūti uz tām paļauties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ideju par referendumiem jau noraidīja, Kazinovska kungs, manuprāt, ceturtdien vai piektdien. Bet attiecībā uz šo priekšlikumu, nu paskatīsimies, kā tad mums ir gājis.

Ikšķiles novada pašvaldība veic sabiedrisko apspriešanu. Ministrs Pūce aptur sabiedrisko apspriešanu. Tālāk jautājums nonāk Satversmes tiesā. Kam būs taisnība, es domāju, to mēs vēl tikai redzēsim tuvākajā laikā.

Šāds priekšlikums, ja tas tiktu atbalstīts, noteiktu par obligātu sabiedrisko apspriešanu, ka tā ir jāveic, lai nebūtu tas, ka vienkārši var izdomāt, darīt, pieņemt to, ka kāds viens cilvēks atsūta vēstuli, veidojas Ulbrokas novads... un vēl sazin kādi piemēri mums šajā izskatīšanas gaitā ir bijuši. Ja būtu normālas sabiedriskās apspriešanas, arī Saulkrastu un Limbažu jautājumu mēs varētu kaut kādā veidā pēc būtības skatīt. Šobrīd tur ir tikai dažu cilvēku untumi. Tā ka no tā vajadzētu izvairīties, dodot Saeimas mandātu valdībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Valaiņa kungs jau pieminēja tos piemērus, kad pašvaldību vadība mēģināja organizēt iedzīvotāju aptaujas un ministrija ne tikai neļāva pašvaldības vadītājam uzklausīt iedzīvotāju viedokli, bet pat aktīvi darbojās pret.

Bet es minēšu vienu citu piemēru, kad, patiesību sakot, diezgan daudz bez pašvaldībām arī paši iedzīvotāji... mēģina aptaujāt savu iedzīvotāju viedokli. Tā, piemēram, sieviešu tiesību aizsardzības biedrība "Ausma" sadarbībā ar vienu no socioloģisko pētījumu kompānijām vēl nesen veica aptauju, vai Zemgales iedzīvotāji atbalsta Jelgavas kā republikas nozīmes pilsētas statusa saglabāšanu, ko, mēs zinām, šajā reformā, novadu pievienojot Jelgavas pilsētai, pilsēta zaudēs, neskatoties uz to, ka tā ir viena no aktīvākajām. Astoņdesmit procenti iedzīvotāju teica, ka grib saglabāt pilsētas statusu, ministrija neņem to vērā. Ja būtu pienākums uzklausīt iedzīvotājus, varbūt arī ministrs ieklausītos.

Sēdes vadītāja. Paldies, Reiznieces-Ozolas kundze, runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, klātesošie! Tos iedzīvotājus, ar kuriem es esmu runājis un kuri mani uzrunājuši, mazāk interesē sabiedrības līdzdalība tieši... par robežām, bet iespēja savā kopienā līdzdarboties regulāri. Iedzīvotāji grib darboties katru dienu, nevis tikai tad, kad groza robežas. Mums Latvijā ir nepieciešams iedzīvotājiem dot rīkus efektīvai līdzdalībai ikdienā, regulāri, un tā nav izplatīta prakse.

Šī reforma paredz, ka visām pašvaldībām ir jāspēj finansēt programmas vietējo organizāciju darbībai, vietējo jaunatnes organizāciju darbībai. Mums pašvaldību līmenī ir jāfinansē vietējās nevalstiskās organizācijas, lai tās varētu iesaistīties pašvaldību lēmumu pieņemšanā un lai tās varētu aizbraukt uz Ministru kabinetu diskutēt ne tikai par robežām, bet arī par citiem jautājumiem. Mūsu Ministru kabinets jau šobrīd ir viens no atvērtākajiem Eiropā, un sabiedrības līdzdalība tur ir iespējama gandrīz visos jautājumos. Un jau šobrīd var un vajag iesaistīties pašvaldībām. Ir jāspēj radīt tādu mehānismu, lai atbalstītu arī individuālus aktīvistus, tos, kuri nav apvienojušies biedrībās un kuri iniciē idejas kopienas labā, rada idejas identitātes saglabāšanai un citām lietām. Šī prakse nav ierasta visā Latvijā, un šis atbalsts ir jāsniedz regulāri, nevis tikai pirms vēlēšanām, kā ierasts. Un es šeit nedomāju tikai par pašvaldībām pietuvinātu organizāciju atbalstīšanu. Es šeit runāju par līdzdalības atbalstīšanu pēc būtības, un minēto rīku atbalstīšana, to regulāra iesaistīšana ir pavisam cita veida domāšana un uzticības izrādīšana vietējai sabiedrībai.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt līdzdalību pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs debatējam par 47. priekšlikumu... un, ņemot vērā, ka debatēs izskanēja šis fantastiskais piemērs no Ikšķiles pašvaldības referenduma, kurš bija gandrīz anonīms, tikai pie iedzīvotājiem gāja un teica – kā, tu vēl neesi piedalījies referendumā...? Tas notika Ikšķilē, Valaiņa kungs! Varbūt atļausim arī tiem pagastvečiem izdot tās savas avīzes un tad rīkosim pašvaldību referendumus, ko? Ja? Tad būs pavisam demokrātiski. Ai, nu forši, vai ne? Un tad vēl tā nodokļu reforma, kas bija. Piespēlēja vienus... 150 miljonus šajā gadā pašvaldībām, ja? Un tad rīkosim referendumus. Tad prasīsim cilvēku viedokļus, jo pagastvečiem būs, ko teikt tajā brīdī. (Dep. R. Bergmaņa un dep. M. Kučinska starpsaucieni.) Tas ir... varbūt tomēr mainiet partijas nosaukumu no ZZS uz pagastveču partiju. (Starpsauciens: "Kur bija jāsmejas?")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Bondara kungs! Manuprāt, jūsu sarkasms šajā brīdī ir nevietā. Bet es nācu tribīnē, lai oponētu Mārtiņam Šteina kungam. Protams, viņš ir krietni jaunāks par mani, bet es ceru, ka viņš ir lasījis brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus". Es iesaku visiem vēlreiz pārlasīt "Mērnieku laikus", jo tur ir jautājums par teritoriju robežu grozīšanu, un par to... Ja tas jautājums nav likumā atrunāts, kādas iespējas paveras gan Ministru kabinetam, gan pašvaldību domēm neuzklausīt iedzīvotāju intereses.

Lasīsim "Mērnieku laikus"!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es te, dzirdot Bondara kunga pārmetumus par to, cik daudz Māra Kučinska valdība iztērēja uz informatīvo kampaņu par nodokļu reformu... nu, man rodas jautājums – a cik daudz Pūces kungs ir iztērējis uz savu informatīvo kampaņu? Jo es te kaut kā atceros, ka, atverot jebkuru mājaslapu, man rādījās Pūces kungs ar telefona numuru – ja ir kaut kādi jautājumi par reformu, zvaniet man! (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Jūs tādu jautājumu jau…") Nu tad būsim korekti līdz galam, kolēģi! Kurš cik daudz un uz ko iztērējis, kā informējis, cik lielā mērā tas bija kaut kādai savai, tā teikt, personīgai slavai, uzslavināšanai vai kā? (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Par priekšlikumu!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Bondara kungs tiešām ir liels speciālists partiju nosaukumos, mainot partijas pietiekami bieži. Bet ne par to ir stāsts.

Stāsts ir par vienu – ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis vai nav jāņem vērā un kādā veidā tas tiek noskaidrots. Ka jāņem vērā, man liekas, šaubu nav. Neviens neiebilst pret to, lai tas notiktu. Referenduma veidā vai kādā citā veidā – tas ir cita likumprojekta jautājums. Mums arī apritē, kā jūs atceraties, ir pašvaldību referenduma likums. Nebūtu slikti, ka mēs sāktu diskusiju arī par šo likumprojektu, varbūt papildinot to jautājumu loku, kuri ir skatāmi vietējo referendumu laikā. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā tā ideja nav atmetama, jo tas ir ļoti svarīgi – ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Un ļoti svarīgi, ka Ministru kabinets (un šeit es Kučinska kungam absolūti piekrītu)... ka uzņemas pārāk daudz, izlaižot no redzesloka daudz sarežģītākus jautājumus un daudz smagākus jautājumus, kas skar i pašvaldību, i valsts attīstības lietas, jo mēs diemžēl runājam fragmentāri. Sākam runāt un turpinām to darīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams, bet esam par to debatējuši.

A. T. Plešs. Nākamais, 48., priekšlikums arī skar jau diskusijas par to, ko mēs šobrīd runājam, – par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu. Šis deputāta Valaiņa kunga priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis Valaiņa kunga priekšlikums ir labāks nekā atbalstītais 40. priekšlikums, jo faktiski paredz vairāk un plašāk iespējas teritoriju grozīšanai. Ja pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets groza teritorijas iekšēji starp novadiem, tad šī priekšlikuma otrā daļa paredz, ka, ja pašvaldības ir lēmušas, tad administratīvās teritorijas robežas tiek grozītas, Ministru kabinetam pieņemot par to lēmumu. Tas, piemēram, atrisinātu jau manis iepriekš minēto Ogres un Ikšķiles gadījumu, ka to attīstībai vajadzētu, piemēram, vien nelielu daļu no otras pašvaldības teritorijas, tad, attiecīgi pašvaldībām vienojoties, to varētu izdarīt. Manuprāt, šāds priekšlikums tikai demonstrētu, ka mēs tiešām esam ieinteresēti pašvaldību attīstībā, nevis to augstprātību, kādu nupat demonstrēja Bondara kungs šeit, no tribīnes, pārmetot iepriekšējai valdībai to, ka 150 miljoni ir novirzīti pašvaldību reģionu attīstībai, iedzīvotāju labklājības celšanai.

Un, Mārtiņ Šteina kungs, arī jums... Ja jūs domājat par aktīvu ikdienas iedzīvotāju iesaisti pilsoniskās sabiedrības kustībās, tad noteikti vajadzētu ieklausīties un atbalstīt vismaz nākamā gada budžetā mūsu priekšlikumus par to, ka īpašas atbalsta programmas ir nepieciešamas tieši reģionālo nevalstisko organizāciju attīstībai, jo jūs ļoti skaidri zināt, ka šobrīd reģionu NVO nevar cīnīties jaudas, kapacitātes spēka ziņā par to finansējumu, kuru lielā mērā... vislielākā mērā šobrīd apgūst tieši Rīgas organizācijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Bondara kungs! Tur bija nevis 150, bet vajadzēja vairāk nekā 200 miljonus nolemt. (Dep. M. Bondars: "148 precīzi!") Vajadzēja vairāk nekā 200... reģionu attīstībai novirzīt, lai valsts tomēr attīstītos nevis monocentriski, bet policentriski. Attiecībā par to... šī priekšlikuma jēga ir tieši otrajā daļā. Un tas... Ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts, tas savā ziņā ieviestu daudz lielāku skaidrību tādos novados kā, piemēram, Limbažu novads, kur šobrīd tomēr ir ļoti liela neapmierinātība.

Tāpat palīdzētu sakārtot jautājumu Ikšķilei ar Ogri, jo jautājums ir, kas tad ir pamata sāls? Ja mēs skatījāmies komisijā Ikšķiles un Ogres jautājumu, tad izkristalizējās tas, ka Ogrei vajag plašākas attīstības teritorijas, un šajā gadījumā to varētu arī mierīgi nolemt, saglabājot Ikšķiles novadam viņu identitāti vai arī virzoties pašu iedzīvotāju nolemtā virzienā, kas šobrīd formalizējas (vismaz tik, cik sarunās tas atklājās) uz Salaspili. Pilnīgi pretējs virziens tam, ko ir noteikusi Administratīvi teritoriālās reformas komisija.

Manuprāt, tieši šādā redakcijā tas būtu bijis atbalstāms, ja mēs gribam runāt par demokrātiju, ja mēs gribam runāt par ieklausīšanos iedzīvotājos.

Šteina kungs, jums tiešām ar šo kopienu būtību stiprināšanu vajadzētu vērsties pie atbildīgā ministra, kas principā šobrīd turpina sēdēt un šajās debatēs neiesaistās.

Man jautājums – nu tad varējāt varbūt iet kaut kur citur pastrādāt, nevis vienkārši šodien atsēdēt un tukši deldēt krēslu, nākt šajā tribīnē un debatēt ar mums! Pagaidām šī ir tikai opozīcijas uzstāšanās, jo no pozīcijas kolēģiem jau mēs neko loģisku nedzirdējām. Tie bija tikai tādi vispārēji pārmetumi par pilnīgi nesaistītām lietām.

Šī reforma, Šteina kungs, tieši iznīcinās tās kopienas, kas grib regulāri nāk kopā un strādāt, vai arī otra versija, ka tā vienkārši sarežģīs šo kopienu attīstību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Kā jau minēju, 48. priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 49. priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs Bordāna kungs, paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu. Tas komisijā tika atbalstīts, jo arī regulē... tas tiek iekļauts 6. pantā, ko komisija ir atbalstījusi 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! No vienas puses, tehniski šis Bordāna kunga priekšlikums ir loģisks, jo, ja jau regulējums par robežu grozīšanu kopumā ir izslēgts no likuma, tad šim pantam nav nozīmes.

Bet praktiski es domāju, ka jūs arī diezgan labi saprotat: ja mēs visus būtiskākos jautājumus, tai skaitā pašvaldību grozīšanu, centru noteikšanu, deleģējumu Ministru kabinetam, nosakām Ministru kabineta noteikumu, nevis likumu līmenī, tad pēc būtības mainās arī vietējās varas jēga, vēlētas varas jēga. Jo tām vairs nebūs viens būtisku pilnvaru apjoms, tās drīzāk kļūs par tādām, nu, izpildkomitejām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Gan šis, gan nākamais ministra priekšlikums arī... zināma jēga tiem ir. Tie ir pareizi pēc vietas, kur iesniegti, jo tā būtu tāda dublēšanās. Bet tomēr, pēc būtības runājot, tiešām visa šīs reformas gaita... un vēl joprojām aicinu ministru uzkāpt tribīnē un pastāstīt kaut vai par šo pašu 40. priekšlikumu, kā tad notiks Ministru kabinetā vērtēšana... paredz tādu skaidru virzienu. Un arī no publiskajām debatēm šis virziens ir došanās izpildkomiteju virzienā.

Es nedomāju, ka tā būs kaut kāda demokrātijas stiprināšana, tieši pretēji – tas ir virziens izpildkomiteju virzienā, jo tās ir pašvaldības, kas mūsu... kāda izpratne ir bijusi līdz šim, tas ir pilnīgi pretēji.

Un arī no attīstības scenārija viedokļa... te iepriekš runāja, ka tās ir tādas kņazistes, kuras ZZS cenšas kaut kādā veidā nostiprināt. Manuprāt, pilnīgi pretēji – šī reforma jauc ārā loģisko lietu kārtību. Varam atgriezties vēlreiz, parunāt par... kur tad Jelgava ir mazāka par Rēzekni un tā tālāk. Tā ka tieši valsts pārvalde būs tā, kas cietīs no šīs reformas, un šis virziens uz tādu autokrātisko režīmu, kuru šobrīd piedāvā varam ministrs... Tas atspoguļojas šajā priekšlikumā, kas arī pāriet uz 40. priekšlikumu, kur vēl joprojām šis skaidrojums pēc būtības nav veikts.

Tas, kas šodien mums no šīs tribīnes ir skaidrots... ministrs ir ieradies, viņš vienkārši sēž, atsēž, klausās. Man tiešām jautājums: priekš kam ministrs ir vispār šodien šajā zālē? (Starpsaucieni: "Skatīties teātri!"; "Tavu interesanto debašu runu dēļ!"; vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Viktor, tu vienkārši ļoti interesanti runā!") Kāda mums jēga no tāda ministra? (Dep. M. Bondara starpsaucieni.)

Mēs jau vairākus priekšlikumus... aicinām ministru nākt. Atsauce ir uz 40. priekšlikumu, kāda tad būs pašvaldību vērtēšana? varam... ministrija, ministrs nenāk skaidrot, tā vietā nāk frakcijas kolēģi, kas runā pilnīgi ne par jēgu, bet kaut ko runā, debesīs skatīdamies.

Tā ka, kolēģi, es aicinu vēlreiz par 40. priekšlikumu – lai nāk ministrs un skaidro, kādi būs valdības administratīvo teritoriju vērtēšanas kritēriji.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tiešām ļoti interesanta situācija veidojas. Viena ministrija ir izstrādājusi likumprojektu. Tas ir izgājis zināmu saskaņošanas procedūru, izgājis Ministru kabinetu. Un pēc tam otrs ministrs raksta priekšlikumus par attiecīgā panta izslēgšanu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, gatavojot attiecīgo likumprojektu, diezgan liela paviršība pieļauta. Liela paviršība.

Es negribētu pārmest ministram, ka viņš sēž un klausās. Tas ir ļoti svarīgi, ka viņš nāk un klausās, jo es ceru, ka no tā arī būs zināmi secinājumi. Bet lieta ir par kaut ko citu. Mēs runājam ne tikai par administratīvi teritoriālo reformu, mēs runājam par valsts pārvaldes iekārtas grozījumiem valstī, jo pašvaldības pie visas savas lielās autonomijas ir tikai viena daļa no valsts pārvaldes. Un, mainot valsts pārvaldes vienu elementu, ir jāzina un jāsaprot, kāda ir mijiedarbība starp citām valsts nozarēm. Šinī gadījumā tas jautājums absolūti nav atrisināts ne pašā likumprojektā, ne pavadošo dokumentu paketē, kuras nav.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā tiešām viela pārdomām un vieta debatēm ir, bet tas bija jādara iepriekš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Šīsdienas debatēm, manuprāt, nav jau īpašas jēgas, jo iepriekšējo divu dienu debates parādīja absolūti visu. Mazas niansītes, protams, šorīt. Paldies Bondara kungam par jūsu konsekvento necieņu attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem. Gribētu jūs tikai painformēt, ka šorīt mums notika speciālās parlamentārās komisijas sēde, kurai ir uzticēts lemt par administratīvi teritoriālo reformu, un vienīgais secinājums, kas izriet no šīsdienas komisijas sēdes, ir tāds, ka (Kazinovska kungs, varu jums apliecināt) otrā līmeņa pašvaldību mums nebūs. Tas ir galvenais, un principā tās 40 pašvaldības, kuras tiks izveidotas, pateicoties valdošās koalīcijas balsojumam, ar dažām izmaiņām... jo mēs visi zinām lieliski, kā notiek un kas notiek šajās dienās attiecībā uz dažu pašvaldību robežām. Tas arī būs viss, jo šī reforma ir absolūti politiska, ar politiskiem mērķiem, un ne par kādu iedzīvotāju labklājību un it īpaši iedzīvotāju interešu ievērošanu runas nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es līdz galam nevaru piekrist dažu opozīcijas kolēģu teiktajam, ka šīm debatēm nav jēgas. Manuprāt, ir jēga, un galvenā jēga ir opozīcijai parādīt to, cik šī reforma patiesībā ir liels brāķis. (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Par priekšlikumu!") Šobrīd, skatot kaut vai šo priekšlikumu un piecus iepriekšējos priekšlikumus, mēs varam redzēt, ka arī šajā Saeimas sēdē atspoguļojas tas, kādā veidā ir notikusi visa šīs reformas sagatavošanas procedūra. Sēž gudrie, pavisam gudrais – ministra kungs –, un tad ir tie pārējie, kas var runāt visu kaut ko. Es tam ticētu, ja ielās nebūtu traktoru (Dep. J. Iesalnieks: "Kur ir?") un ja ielās nebūtu liela neapmierinātība par šo virzīto procesu. Jūsu gudrība atspoguļosies pavisam drīz, un šie protesti parādīs to, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar šo administratīvi teritoriālo reformu. Bet jūs šobrīd šajā Saeimas sēžu zālē tikai to apstiprināt. Nav tā, ka jūs esat paši gudrākie un tur – visgudrākais, un šeit – otra puse – neko nesaprot.

Kolēģi, aicinu atbildēt uz mūsu kritiku!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 49. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar to arī 50. priekšlikums, ko ir iesniedzis VARAM ministrs Pūces kungs, ir atbalstīts, jo ir identisks.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams, bet debates iespējamas.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, citējot jau šodien pieminētos "Mērnieku laikus": "[..] runas vīriem ir spēks rokā!" Un šis priekšlikums kontekstā ar visiem pārējiem, kas paredz, ka viss deleģējums robežu noteikšanā, centra un statusa noteikšanā tiek atdots Ministru kabinetam, faktiski jātulko, ka vienīgie runasvīri un tie, kam spēks rokās, ir Brīvības ielā 36 – Ministru kabinetā. Varētu jau arī uzticēt Ministru kabinetam šo funkciju, ja tiešām būtu pārliecība, ka esošajai valdībai ir labi nodomi, ka tā tiešām grib stiprus reģionus, attīstītas pašvaldības un iedzīvotājus reģionos. Bet pēc visa tā, kas šodien dzirdēts, kas iepriekš dzirdēts, manuprāt, tā nebūt nav.

Bondars atļaujas kritizēt to, ka pašvaldību attīstībai pirms diviem gadiem tika novirzīti 150 miljoni, Pavļuts no tribīnes saka – jāizbeidz tās feodālās sistēmas un kņazistes, kas šobrīd valstī ir, faktiski pasakot, ka viņš nav ieinteresēts spēcīgu pašvaldību eksistēšanā. Daudzas pašvaldības un lielākā daļa pašvaldību, kaut arī mazas, bet ļoti labi tiek galā ar savām funkcijām, un nemaz nav nepieciešams tās robežas pārbīdīt, lai it kā tās kļūtu spēcīgākas. Pati valdība šobrīd, pārbīdot robežas, nav piedāvājusi nevienu reģionālās attīstības programmu. Kaut vai mājokļu nodrošināšanai. Ja tiešām jūs visi esat šeit Rungaiņa teorijas piekritēji, kurš saka, ka visiem, kas vēl nav pārcēlušies uz Rīgu, ir pēdējais brīdis kravāt čemodānus un to darīt, tad vismaz padomājiet par to, kur tad tie iedzīvotāji dzīvos, kad no novada aizbrauks uz to vietējo reģionālo centru? Kur tur būs dzīvokļi? Kur būs mājokļi? Vien šorīt mēs dzirdējām "Altum" statistiku, ka 80 procenti no visiem darījumiem mājokļu atbalsta programmā notiek Rīgā, Kurzemē – astoņi procenti, Latgalē – divi procenti. Kur tad būs tās spēcīgās pašvaldības, ja jūs ne pirkstiņu nepakustināt, lai dotu kādu instrumentu, lai tās varētu kļūt spēcīgākas, bet katru dienu nākat šeit, tribīnē, un zākājat pašvaldību vadītājus, neieklausāties iedzīvotājos, kuri brauc ne tikai ar traktoriem, bet taisa iedzīvotāju sapulces, raksta vēstules. Ministrs televīzijā stāsta, ka viņš braucot uz iedzīvotāju sapulcēm tur, kur vislielākā neapmierinātība?! Tie ir tīrākie meli, ministra kungs! (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Nav gan!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Varētu jau uzticēties tam Ministru kabinetam, bet kāpēc man negribas uzticēties (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Tāpēc, ka jūs tur neesat!") un tomēr gribas kaut kādu skaidrību? Pirmām kārtām jau tāpēc, ka augsti godātais ministra kungs, manuprāt, varētu nākt un apliecināt, vai viņam vispār ir izpratne, kas ir pašvaldība. Jo šobrīd, vēl likumprojekta izskatīšanas gaitā, no ministrijas puses es vairāk nekā... nu vismaz trīs četras reizes komisijā uzdevu jautājumu – kas ir pašvaldība? Ministrijai uzdevu jautājumu – kas ir pašvaldība?

Kolēģi! Vai ministrija spēja atbildēt uz šo gaužām vienkāršo jautājumu, ja mēs runājam par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu? Tāda skaidra atbilde no ministrijas puses – pašvaldība ir tā, kas likumā noteikta un pilda pašvaldības funkcijas... likumā noteiktās funkcijas. Tā ir pašvaldība. Tas, kā uztver ministrija un augsti godātais ministra kungs, kurš diemžēl nepagodināja šajā komisijā ar savu klātbūtni tad, kad mēs skatījām teritorijas, bet ieradās tikai uz pirmo un pēdējo sēdi (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Priekšpēdējo!"), taču visā, kas notika pa vidu, – tur vispār nepiedalījās... Es...

Ministrijas pozīcija bija gaužām vienkārša: pašvaldība ir tā, kurā ir attīstības centrs. Attīstības centrs – nevis administratīvais centrs, bet attīstības centrs! Un ap to jāveido pašvaldība. Tā ir vienīgā jēga. Un, manuprāt, ja mēs vadāmies pēc šādiem kritērijiem, veidojot administratīvās teritorijas, un vēl vairāk – uzticam Ministru kabinetam turpmāk veidot... un ja viņi saglabā šādu pieeju pašvaldību veidošanai, kolēģi, nu tad mums izveidojas situācija, ka Latvijā varam taisīt vienu pašvaldību – Latvijas pašvaldību! Un priekš kam mums kaut ko vispār dalīt? Un nebūs... nebūs vispār deputātu... atstāsim 100 deputātus, ievēlēsim izpildkomiteju vadītājus tepat no Saeimas. Jūs varēsiet paši to darīt! Jums nepatīk Jelgavā, Ventspilī... visas iespējas jums būs! Ievēlēsiet Geidāna kungu Jelgavā par izpilddirektoru (Dep. A. Geidāns: "Kurš būs tagad Jelgavā?"), vēl kādu kaut kur citur. Kolēģi! Tas ir tas virziens, kurā jūs šobrīd virzāties, nu... nu, kas... Feldmana kungs, Valmierā varbūt iecelt jūs par izpilddirekcijas vadītāju, un būs normāli Padomju Savienības laiki atpakaļ! Viss būs kārtībā! Izpilddirekcijas rullēs! Tas ir virziens, kurā jūs šobrīd ejat, – plānveida ekonomika. Pašvaldības izveidošanas pamatinstruments no VARAM... ministrijas paustā... atbildīgajā komisijā ir tieši attīstības centrs. Visos gadījumos, kad pašvaldības piedāvāja citus profilus, – kāpēc nevar atbalstīt? Tāpēc, ka attīstības centrs. Piedodiet, jā, Saulkrasti bija izņēmums, bet tur mēs citi zinām... visi jau zinām, kāds bija iemesls. (Dep. J. Iesalnieks: "Ko zinām?")

Tāpēc, kolēģi, šobrīd, manuprāt, vienīgais izņēmums, kas ir bijis attiecībā uz šīm teritorijām, atkāpe no attīstības centra ir bijusi tikai un vienīgi Saulkrastu gadījumā. Un... bet tikpat loģiskus citus priekšlikumus komisija neatbalstīja. Līdz ar to mans secinājums ir tas, ka valdība nesaprot, kas ir pašvaldība.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Savukārt tas virziens, kurā dodaties jūs, Valaiņa kungs, ir uz attīstības bremzēšanu. Šis ir izcils priekšlikums, lai to nodemonstrētu. Mēs nupat... nupat kā Saeima atbalstīja 49. priekšlikumu, ko bija iesniedzis tieslietu ministrs Bordāna kungs. (Starpsaucieni: "Tas ir Pūces priekšlikums! Pūces!") Šajā gadījumā priekšlikums nav balsojams, bet jums ir, protams, ļoti svarīgi vilkt laiku garumā, runāt par ļoti daudz un dažādām lietām tikai tādēļ, lai kavētu attīstību un kavētu administratīvi teritoriālās reformas (Starpsauciens.) pieņemšanu, kas ir, manuprāt, nu pilnīgi nepieņemami.

Ja mēs raugāmies arī uz to... uz kaut kādiem attīstības scenārijiem, kādā veidā nodrošināt attīstību, tad Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir apstiprināti 300 miljoni ceļu programmai, kas ir saistīta ar administratīvi (Dep. U. Augulis: "Kurā vietā ir apstiprināti?") teritoriālo reformu, un trijos gados iezīmēta nauda, lai ceļus pašvaldībās sakārtotu.

Taču, ja mēs runājam par naudu, šeit ir ļoti būtisks aspekts, ko minēt. Šeit ir redzami pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi un iedzīvotāju skaita izmaiņas, un šajā grafikā ļoti labi atspoguļojas 2018., 2019. un 2020. gada dati. Speciālās dotācijas pieaugums pašvaldībām. Tas, kas ir jāsaprot, – katrs Latvijas iedzīvotājs ir samaksājis par ZZS nodokļu reformas brāķi... un tādā veidā, lai pašvaldības varētu savos ieņēmumos kompensēt IIN iztrūkumu. Un tagad, lai runātu par to, kādā veidā tiek radītas problēmas... Problēmas jau ir radītas ne tikai trīs gadus atpakaļ, bet arī jau iepriekš. Bet tas, es domāju, ir augstākajā mērā nepieņemami, ka mēs esam... ka reforma... ka nodokļu reformas rezultātā ir atzīts tāds finanšu iztrūkums, kas pilnīgi katram Latvijas iedzīvotājam no savas kabatas ir jāsamaksā, lai pašvaldības varētu darboties. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pleša kunga izcilā runa liecina vēl un vēl par to, ka var visu uzdot Ministru kabinetam, visu! (Smiekli.) Izņemot... Uzņemoties arī... ņemot vērā divus riskus.

Pirmais risks ir tas, kas īpaši izpaužas arī esošajā Ministru kabinetā, – ka tur ir koncentrējušies līdaka, gulbis un vēzis, un apmēram tā notiek arī valdības darbs.

Otrs risks ir daudz nopietnāks. Tas risks ir tas, ka ministriem diemžēl ir tikai politiska atbildība, kas neizpaužas nekādi, un mēs varam skatīties, kā, teiksim, Muižniece... Es atvainojos, cienījamā priekšsēdētāja... kā Šuplinskas kundze cīnās ar Muižnieku, dabīgi, valsts interešu aizsardzības labad. (Starpsaucieni.)

Un tādu piemēru diemžēl ir ļoti daudz. Tāpēc, uzdodot vai uzticot Ministru kabinetam risināt atsevišķas problēmas, ir jātur prātā arī tas, ka šis atbildības līmenis ir izcili augsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, cienītie kolēģi! Mēs redzam spilgtu piemēru tam, kas notiek, ja Saeimas deputātam ļauj paralēli darbam Saeimā saņemt atalgojumu citur (konkrēti runāju par Viktoru Valaini, kurš saņem otru atalgojumu Latvijas Lielo pilsētu asociācijā) un ļauj viņam šeit no tribīnes regulāri aizstāvēt savu darba devēju intereses. Jautājums ir – viņš šeit strādā valsts labā vai sava darba devēja labā? (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!")

Tāpēc (Starpsaucieni.) aicinu...

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Butāns. ... Viktoru Valaini, lai nediskreditētu gan sevi, gan...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, runājiet, Butāna kungs!

J. Butāns. ... priekšlikumus (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!")... konkrēti šo priekšlikumu... Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Protams, mēs varam kāpt tribīnē un runāt visādas muļķības, kādas nu ienāk prātā, bet es aicinātu Pleša kungu uzkāpt otrreiz tribīnē un pateikt konkrēti, kurā vietā ir atrodami 300 miljoni ceļiem, jo līdz šim neviens nevienā vietā... ne ministrs... ne ministriju atbildēs... šādu vietu, kurā būs 300 miljoni, nav parādījis. Tā notiek vienkārši cilvēku maldināšana.

Tajā pašā laikā ministrijas sagatavoto... sagatavotās lapiņas, kas bija par katru jauno novadu... uz komisijas sēdi... Es aicinātu ministriju paskatīties un pārrēķināt. Es parēķināju dažus novadus, un, saliekot kopā, pēc apvienotā budžeta un pēc finanšu izlīdzināšanas ir pašvaldības, kur iznāk par 300 tūkstošiem lielāki ieņēmumi pašvaldībām no finanšu izlīdzināšanas, nekā tas ir šobrīd.

Tā ka es aicinātu tiešām, pirms mēs runājam par reformu, par izmaiņām, par ieguvumiem, tomēr pārrēķināt un apskatīties precīzi, ko tad mums šī reforma dod.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Pleša kungs, vicinot šo lapiņu par izlīdzināšanas fondu, jūs varējāt pavicināt otru lapiņu, kur ir redzams, ka pēc reformas neviena no tām pašvaldībām, kas šobrīd ir dotējamas, nemainīs statusu, turpinās būt nabadzīgas arī pēc jūsu piedāvātās reformas. Un tas ir iemesls, kādēļ arī nodokļu reformā mēs samazinājām darbaspēka nodokļus mazo algu saņēmējiem. Mazo algu saņēmēji ir reģionos. Un viņi bija tie, kas bija vislielākie ieguvēji. Tas, protams, ir pretēji "Attīstībai/Par!" uzdevumiem un mērķiem, jo pirmais darbs, ko viņi izdarīja, nonākot šeit, Saeimā, bija tas, ka viņi samazināja solidaritātes nodokli – bagātnieku nodokli! Viņus neinteresē reģioni, viņus neinteresē mazāk turīgie Latvijas iedzīvotāji.

Pleša kungs, ZZS nav pret attīstību. ZZS ir pret politiskā spēka "Attīstībai/Par!" untumiem, kas nav Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es tagad nezinu, vai drīkstu teikt taisnību no šīs tribīnes, ka pa muti nedabonu (Aplausi.), bet mēģināšu.

Butāna kungs, jūs teicāt, ka te daži strādā sava darba devēja labā, jo viņiem esot darbs. Es gribētu teikt, ka tas īstenībā ir ļoti svarīgi. Tāda piezīme no jūsu puses, Butāna kungs, ir tā iemesla dēļ, ka... jā, Viktoram Valainim, kurš ir sagatavojies... un var redzēt, ka viņš ir kompetents pašvaldību jautājumos... un tāpēc par viņu ir jāvēlē Rīgas domes vēlēšanās kā par mēru...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, runājiet. Gobzema kungs, par priekšlikumu!

A. Gobzems. Tikai nesitiet man ar āmuru, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

A. Gobzems. Bet, Butāna kungs, tā salīdzinoši jūs pārmetat, ka Valaiņa kungam ir darbs... Jums vispār...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu!

A. Gobzems. ... bankrota procedūra bija, pirms jūs kļuvāt par parlamentāro sekretāru. Vienīgais...

Sēdes vadītāja. Jums tiek izslēgts mikrofons, jo jūs nerunājat par priekšlikumu. (Dep. A. Gobzems: "Mūrnieces kundze, klausieties... ")

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Dep. A. Gobzems: "Mūrnieces kundze, noklausieties līdz galam!")

Turpinām debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Starpsauciens.)

Lūdzu, atstājiet tribīni! Jūs nerunājāt par priekšlikumu. (Starpsauciens.) Nē, jūs nerunājāt par priekšlikumu. (Dep. A. Gobzems: "Mūrnieces kundze, jūs neklausījāties, jūs nedzirdējāt! Bija jāklausās!")

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Dep. A. Gobzems: "Mūrnieces kundze, man ir vēl divas minūtes!")

Tehniskais pārtraukums piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es ceru, ka, kolēģi, jums tomēr ir cieņa attiecībā uz mūsu darba devēju – tie ir iedzīvotāji.

Tad, kad šeit runāja no tribīnes divu ministriju parlamentārie sekretāri tieši šī priekšlikuma ietvaros, es gaidīju, kad tiks sniegta ļoti precīza un visiem nepieciešama informācija par cipariem... 300 miljoniem... jau no šīs tribīnes pieminēja. Tiešām, komisijas locekļi mēģināja uzzināt, kuras ministrijas rīcībā pašlaik šī nauda ir atrodama. Vismaz ir ieplānota. Atbildes uz šo brīdi nav. Satiksmes ministrija saka, ka viņiem šīs naudas nav, VARAM tā ļoti aizdomīgi arī klusē. It kā ir, bet kur – precīzi nevar norādīt. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais. Pat ja atradīsies šie 300 miljoni, ko mēs varēsim ar to panākt tieši jaunizveidoto novadu attīstībai un arī visai valsts attīstībai? Es uzdevu jautājumu – kādus tieši ceļus un cik daudz to ceļu mēs varētu izremontēt ar 300 miljoniem? Vai tie būs ceļi ar cieto segumu? Vai šajā summā ietilpst arī tiltu remonti? Atbildes nebija. VARAM pārstāvji atbildēja, ka par 300 miljoniem, pēc viņu aplēsēm, varētu izremontēt 800 kilometrus ceļu visā Latvijā. Ja mēs sadalīsim 800 kilometrus uz 40 jaunizveidotām pašvaldībām, sanāk, ka katrai pašvaldībai pienāksies no šī visa kilometru garuma 20 kilometri. Tā informācija, kuru mēs uzklausījām no pašvaldībām, liecina par to, ka tieši ceļu stāvoklis pašlaik ir viena no nopietnākajām problēmām visu reformu ietvarā, runājot gan par skolu tīkla reformu, jo būs nepieciešams katru bērnu nogādāt līdz skolai, gan par veselības aprūpes jomu, kur būs jautājums – kas un ar kādu transportu nogādās konkrēti slimu cilvēku līdz slimnīcai.

Tāpēc es lūgšu vēlreiz no šīs tribīnes Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru un VARAM parlamentāro sekretāru sniegt Latvijas iedzīvotājiem un Saeimas deputātiem precīzu informāciju par šo summu – par 300 miljoniem.

Sēdes vadītāja. Luņovas kundze, runas laiks ir beidzies. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pēc šīm uzrunām man pat ir pienākums atbildēt.

Augsti godātais VARAM parlamentārais sekretār Pleša kungs! Jūs tomēr vicināties ar papīriem, un turpmākajās debatēs es arī sagatavošu savus papīrus, ar ko pavicināties. Bet jautājums jau ir par to, vai jūs vispār saprotat, kas tur ir atspoguļots, tajā papīrā, ko jūs tur vicinājāt. (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Par priekšlikumu!") Vai šī reforma un valdības pozīcija kaut ko vispār maina? Un mana atbilde ir – nē, absolūti nekas nemainīsies! Jūsu norādītajā grafikā nekas nemainīsies, un jūs neko arī neizmainīsiet ar šādu reformas piedāvājumu. Un tas ir tas, ko mēs visu laiku mēģinām šeit jums norādīt, – ka šai reformai ir jābūt savādākai. Un šis valdības lēmums... uzticēšanās valdībai šajā brīdī ir kļūdaina, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Diskutējot par konkrēto priekšlikumu, es atgādināšu: tas ir ministra Jura Pūces priekšlikums izslēgt likumprojekta 8. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Diskutējot par šo priekšlikumu, komisijas vadītājs, atbildīgās komisijas vadītājs, redzēja sakarību ar to, ka parādīsies 300 miljoni. Izslēdzot 8. pantu likumā, tiks iegūti 300 miljoni. Ceļiem... Nē... tieši tā! Es domāju, ka mums vēl diezgan daudz pantu ir, un tūlīt mēs arī slēgsim (Aplausi.)... mēs slēgsim ārā arī 9. pantu pavisam drīz. Es aicinātu katru reizi, kādu pantu slēdzot ārā, informēt, kādus naudas līdzekļus kam mēs esam atraduši, jo, šitā turpinot, mēs noteikti atradīsim arī medicīnas darbiniekiem, skolotājiem un visiem pārējiem... Vienkārši būsim noteikti, konsekventi! Es nemaz īpaši neminēšu, ka šis te... 8. panta izslēgšana noveda, kā saka, Butāna kungu pie debatēm par to, kur strādā Viktors Valainis. Tas arī ir fantastisks sniegums.

Kāpēc es to visu saku? Es aicinātu, ja mēs sakām, ka jārunā par priekšlikumu... ka mēs attiektos pret visiem vienādi. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Pirmkārt, ja ir 300 miljoni, tad par katru nākošo priekšlikumu... Nu, ja mēs, izslēdzot pantu, redzam iespēju runāt par to, kurš strādā un kur saņem atalgojumu, tad ļaut visiem vienādi izteikties arī turpmāk, tieši tikpat saturīgi, kā mēs esam strādājuši līdz šim, līdz 50. priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es vēlējos papildināt kolēģi Didzi Šmitu. Un kāpēc es kāpu tribīnē? Es arī atbalstīju Viktora Valaiņa pausto viedokli, un es gribētu vienkārši norādīt: tad, kad koalīcija runā... un, piemēram, Butāns runā ne par priekšlikumu un vēršas ar personīgu apvainojumu Valaiņa virzienā, kurš konstruktīvi debatē, – tad Mūrnieces kundze neizslēdz mikrofonu. Tad, kad opozīcija uz to norāda, – tad izslēdz mikrofonu. Saeimas priekšsēdētājai nepiedien būt politiski ieinteresētai vienā pusē. Saeimas priekšsēdētājai jābūt neitrālai. Tas...

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par konkrēto priekšlikumu! Atgriezieties pie 50. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikuma! (Dep. U. Augulis: "Ļaujiet izteikties!")

A. Gobzems. Tas, ko es pie šī priekšlikuma... tas, ko es pie šī priekšlikuma gribēju pateikt...

Sēdes vadītāja. Esiet tik laipni!

A. Gobzems. Tas, ko es gribēju pie šī priekšlikuma pateikt, – es atbalstu Viktora Valaiņa priekšlikumu (Dep. A. T. Plešs: "Tas ir ministra priekšlikums!"), bet es aicinātu Saeimas priekšsēdētāju būt politiski neitrālai. Tas ir jūsu pienākums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Jā, šis, 50., priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. 51. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par dokumentu iesniegšanas kārtību, kādā veidā iespējami teritoriālie iedalījumi, apdzīvoto vietu statusu noteikšanas jautājumu izlemšana. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai, kolīdz rezultāti tiek sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: deputāti Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Ivars... es atvainojos, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze... ir, Linda Ozola, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Ļubova Švecova (Dep. Ļ. Švecova: "Es!")... ir, Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu deputātus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Debates par 51. priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! 51. priekšlikums. Pēc būtības tas ir iekļauts jau 40. priekšlikumā, bet, manuprāt, tas daudz precīzāk izteiktu dokumentu iesniegšanas kārtību... un šajā gadījumā – uzticēt Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

Šobrīd 40. priekšlikums līdz galam nepasaka, vai būs iespējama administratīvajām teritorijām kaut kāda kārtība, ja nu gadījumā viņas grib brīvprātīgi apvienoties vai grib brīvprātīgi sadalīties. Manuprāt, šāda kārtība būtu likumā jāattiecina... Šis priekšlikums to arī paredz ar uzdevumu Ministru kabinetam to sagatavot, jo attiecīgajā likumā tas līdz galam skaidri nav pateikts un 40. priekšlikumā skaidra atbilde uz to nav sniegta.

Mans priekšlikums būtu to atbalstīt, jo likumprojektā... Ir arī tādas situācijas, ka... mēs objektīvi līdz tam nonāksim... ka ir virkne teritoriju, kuras savos lēmumos ir norādījušas savstarpēji pretējus viedokļus – pretējus viedokļus jautājumā par to, vai tām apvienoties vai neapvienoties. Šajā gadījumā var sanākt arī situācija, ka... lai gan Saeima uzskata, ka valstiski pareizāk būtu šīm teritorijām strādāt kopā, var izveidoties situācija, ka objektīvi tās teritorijas nespēj sastrādāties, deputātu sastāvs nespēj nonākt pie vienotiem lēmumiem un rodas zināmas domstarpības.

Tāpēc būtu jāparedz skaidra kārtība, kādā pašvaldības administratīvās teritorijas robežās varētu arī sniegt priekšlikumus par attiecīgo teritoriju sadalīšanu, un tam būtu jābūt skaidram jau šobrīd. Es uzskatu, ka 40. priekšlikumā tas nav skaidri pateikts.

Un jautājums – kur ir palicis ministrs Pūce? (Starpsaucieni.) Vai varētu paskaidrot, kādā veidā šī kārtība caur 40. priekšlikumu varētu tikt nodrošināta? Manā ieskatā... Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, kā jau minēju, dabā būs situācijas, kad šis te brāķis... kad šo te brāķi, kas ir iesniegts šī likumprojekta pielikumā, pašvaldības vēlēsies mainīt.

Jābūt noteiktai skaidrai kārtībai, kādā to var darīt, jo šādā veidā šis priekšlikums nav... šis likumprojekts būs tāds, kas tiešām negatīvu ietekmi atstās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Komisijā 51. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 45, atturas – nav. Nav kvoruma.

Tātad... Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 72 deputāti. Līdz ar to kvorums zālē ir. (Starpsaucieni.) Tātad mēs balsojam vēlreiz par 51. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par – nav, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 52. priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūces kungs, un tas paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu. Tas tika atbalstīts, jo arī šie jautājumi tiek risināti jau plaši apspriestajā 6. pantā... 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Manuprāt, šis ir ļoti būtisks pants, un arī šeit būtu vajadzīga kaut kāda ministra reakcija, ja mēs neatbalstām šo... Es aicinātu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt, jo ministrs Pūce šobrīd, kā izskatās, ir jau devies kaut kur citur. (Starpsaucieni: "Darba pienākumus pildīt!"; "Valdības sēde!") Un ir jautājums – kāpēc ministrs Pūce visu rītu šeit nosēdēja un tā arī nenāca skaidrot? Jautājums vēl joprojām ir par 40. priekšlikumu un valdības tālāko rīcību.

Šobrīd izveidojusies situācija, ka teritorijas tiek ne tikai apvienotas... tur būtu jābūt skaidram redzējumam, kādā veidā tiek dalīta finanšu... šī te manta šīm teritorijām, ko savā ziņā 40. priekšlikums... ir iekļauts iekšā... Un, objektīvi sakot, par šīm teritorijām... Ja tiek apvienota viena teritorija ar otru teritoriju, tad tas ir kaut kādā veidā... ir mēģināts pateikt risinājumu. Bet par teritorijām, kurām tiek ņemta nost kaut kāda teritorijas daļa pagasta līmenī (un tādi priekšlikumi mums šajā likumprojektā ir), skaidru atbildi 40. priekšlikums nesniedz... par to, kādā veidā notiks finanšu mantas sadalīšana.

Šis priekšlikums ir tieši... šis pants ir tieši par to, kādā veidā tiek dalīta finanšu manta apdzīvotajās teritorijās, kurās tiek sadalīts pagastu līmenī. Manuprāt, tā atbilde nav sniegta. Varbūt komisijas vārdā... No atbildīgā referenta es tā arī nesaklausīju, kā tas notiks. Jūs runājat tikai par teritorijām kā vienotu kopumu, bet ne par tām teritorijām... Pieņemsim, šis pats Limbažu gadījums – tur tiek noņemts nost Skultes pagasts. Vai jautājums ir skaidri saprotams, kādā veidā notiks finanšu pārdale Skultes pagastam tālāk – uz Saulkrastiem? Jo tie ir visu Limbažu novada iedzīvotāju kopīgie finanšu līdzekļi, kas ir ieguldīti šajā konkrētajā pagastā. Tas pats attiecībā uz Strenčiem. Vai ir skaidra atbilde šobrīd? Skaidri zināms?

Un jautājums nav, kā jau iepriekš minēju, par Aglonas novada pašvaldību, jo Aglonas novada pašvaldība ir piekritusi šim sadalījumam. Un tur arī ir redzams, kādā veidā viņi piekrīt šo novadu dalīt.

Tās teritorijas, kur nepiekrīt... nu pilnīgi skaidrs, ka novads nepiekritīs kaut kādu aktīvu aizplūšanai prom uz citu novadu. Tāpēc ir jābūt skaidram valdības redzējumam, kādā veidā notiks finanšu mantas pārdale. 40. priekšlikums uz to atbildes nesniedz. Tāpēc es šodien jau ento reizi aicinu ministru, kura šobrīd jau vairs šajā zālē nav... Atnāca, atsēdēja, bet par 40. priekšlikumu viņš tā arī neko nepastāstīja. Tad ir jautājums – kāda jēga... kāpēc vispār viņš šeit bija ieradies?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā varu teikt, ka mums komisijā bija diskusijas par šo mantas pārdali, saistību pārdali un tika norādīts, ka Ministru kabinets noteiks šo kārtību (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Kad? Kad?"), lai to pēc iespējas efektīvāk un labāk atrisinātu. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Paldies.

Nonākam pie 3. nodaļas likumprojektā... par apdzīvotajām vietām.

53. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, paredz izteikt apdzīvoto vietu veidus citādākā redakcijā, nekā ir piedāvāts likumprojektā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Spēkā esošā redakcija, kolēģi, 3. pantā piedāvā, ka Latvijas apdzīvoto vietu veidi ir pilsētas, ciemi, mazciemi, viensētas. Es ierosinu apdzīvoto vietu veidus papildināt: galvaspilsēta, pilsētas, nacionālās nozīmes attīstības centri... un atgriezt "ciemi" un "mazciemi" šajā redakcijā. Kolēģi, manā ieskatā, šis priekšlikums ir vairāk vērsts uz to, lai iezīmētu kaut kādā veidā arī mazākas teritorijas un izceltu galvaspilsētas vispār lomu šī likumprojekta apspriešanas gaitā.

Īpašu uzmanību gribētu pievērst pilsētām kā nacionālas nozīmes attīstības centriem. Šodien no rīta mums bija Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde, kur mēs arī par šo jautājumu diskutējām. Un šo priekšlikumu neatbalstīja tāpēc, ka nacionālās nozīmes attīstības centri ir jāparedz citā likumā. Šodien mēs pusotru stundu no rīta debatējām par to, ka teritoriju plānošanas likums, kā izrādās, arī nav tā īstā vieta, kur runāt par nacionālās nozīmes attīstības centriem. Bet tajā pašā laikā citas vietas, kur to varētu ierakstīt... tikai šobrīd tiek piedāvāts reģionālās attīstības likumā noteikt šos attīstības centrus. Bet kāpēc būtiski par to šobrīd runāt? Jo viss likumprojekta pielikums runā par to, ka teritorijas veidojas ap attīstības centriem. Šeit nav nevienā vietā minēts, kas ir attīstības centrs. Ir minēts administratīvais centrs, bet nav minēts attīstības centrs. Es piedāvāju tomēr kaut kur ielikt iekšā šo attīstības centru, lai pēc tam būtu arī tālākās debatēs... vērtējot būtu tomēr kaut kāds atskaites punkts. Kas ir attīstības centrs? Tas ir kaut kas tāds... minēts LIAA stratēģijā – attīstības centri. Vienīgais dokuments, kur tas ir minēts, pēc kā mēs arī vadāmies. Bet likumprojektā, veidojot pielikumu, piemēram, Kandavas novads netika atbalstīts kā patstāvīgs novads. Vienīgais reālais arguments bija tas, ka tur nav attīstības centra. Viss! Nekas cits netika minēts kā arguments, kāpēc nevar veidot vienu vai otru novadu. Ar Iecavas novadu arī tas pats – nav attīstības centra, tāpēc nedrīkstēja veidot loģisku novadu. Sēlijas novads – nav attīstības centra. Nu tad, kolēģi, kaut kādā vietā ir jābūt minētam, kas tad ir un kas nav attīstības centrs. Tāpēc es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo te ir... Tad vismaz vienā vietā būs minēts, ka ir mums tāds, teiksim tā, zvērs – attīstības centrs, kurš pamatā balstās uz visas pielikuma... kartes izveides kritērijiem. Citu kritēriju vienkārši nav. Viss pārējais ir vienkārši aiz ausīm pievilkts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mums ne pirmo reizi gan... Jāatzīst, regulāri tāda interesanta situācija veidojas. Oriģinālajā tekstā ir pilsētas, ciemi, mazciemi, viensētas, bet nav lielo pilsētu, kuras... mēs tā kā nobalsojām, kas ir lielās pilsētas. To vispār nav uzskaitījumā. Arī Valaiņa kunga priekšlikumā ir galvaspilsēta izcelta... pilsētas, nacionālās nozīmes attīstības centri, varbūt tās ir lielās pilsētas, lai gan es neesmu drošs.

Man ienāca prātā tāda analoģija, kā mēs kaut ko nosakām attiecībā uz statusiem. Atcerieties, bija tāda spēle – "Gribi būt miljonārs?". Gan jau katrs vismaz vienu tādu spēli ir redzējis. Tur tiek uzdots jautājums, un tad ir četri atbilžu varianti. Ir arī trīs papildiespējas: 50 uz 50, zvans draugam – ekspertam un zāles viedoklis. Pieņemsim, ka mēs esam 12. jautājumā, izšķirošajā jautājumā, – pats svarīgākais jautājums, iespējas nav izmantotas. Pieņemsim, ka jautājums ir – kas ir liela pilsēta. Izvēlēties vajag vienu no četrām pilsētām (iepriekš – republikas pilsētām). Un atbilžu varianti – Jelgava, Rēzekne, Ventspils un Valmiera. Un visas trīs iespējas. Ko parasti dara? Parasti tādās situācijās izvēlas, lai vienkāršāk, – 50 uz 50. Kas mums paliek pāri? Ventspils un Rēzekne. Jelgavas nav, Valmieras arī. It kā tāds, no vienas puses, vienkāršs jautājums, bet paliek sarežģīti. Tātad liels – tas nenozīmē, ka tu esi liels, bet tas nenozīmē arī to, ka tu esi maziņš. Jo dažreiz ir tā, ka maziņš ir maziņš, bet grib būt ļoti liels. Mazākā no četrām – Valmiera – ir ārā. Lielākā no četrām – Jelgava – arī. Atliek divas. Spēles vadītājs Artūrs Toms Plešs saka: "Nē, nē! Ja jums likās, ka politiski kritēriji ir, – nav politisku kritēriju." Kā jūs redzat, Ventspils... ZZS, Jelgava – arī... Viena ārā, viena iekšā! Nu, ko darām? Zvans draugam. Piezvanām. Tad ir jautājums – vai jums vēl ir draugs? (Smiekli.) Iespējas ir lielas – 50 uz 50. Visdrīzākais, jūs dzirdēsiet: "Telefons ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas." Es domāju, ka tas lielā mērā atrodas ārpus uztveršanas zonas.

Pēdējais atlicis – jautāt zālei. (Starpsauciens: "20 sekundes!") Arī ir tikai divas iespējas – vai nu zāle saprot, ko viņi dara, vai nesaprot. To mēs arī redzēsim... redzam jau tagad, bet turpinājumā – jo spilgti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šobrīd ir paredzēts, ka visas republikas nozīmes pilsētas jeb lielās pilsētas ir nacionālas nozīmes attīstības centri. Un tas ļoti labi sasaucas ar principu, ka mēs Latviju gribam policentriski attīstīt, lai neveidojas viena ūdensgalva Rīga, bet lai arī reģionos būtu pietiekami labs dzīves līmenis un cilvēki tur dzīvotu.

Jaunajā likumā... likumprojektā faktiski citām pilsētām – gan lielajām, gan novadu pilsētām – šobrīd tiek noņemts nacionālas nozīmes centra statuss. Tas nozīmē, ka tās uz visiem laikiem vai vismaz tuvākajā laikā paliks otrās šķiras pilsētas. Tas nozīmē, ka reģionālā attīstība mūs maz interesē. Nu, jāatzīst gan, ka to mēs arī redzam Nacionālajā attīstības plānā. Ja šobrīd reģionālajā attīstībā mums galvenais kritērijs ir IKP uz iedzīvotāju, nu tad visvieglāk to sasniegt ir, protams, ja iedzīvotāju skaits mazinās. Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka komplektā ar šo reformu nav neviena attīstības instrumenta reģionālajai attīstībai. Un ar šo gājienu, ka mēs arī noņemam nacionālas nozīmes centra statusu šīm pilsētām, mēs faktiski ar to apliecinām, ka mūs neinteresē reģionālā attīstība.

Es aicinu par to padomāt un tomēr labot šo kļūdu. Tāpēc man īpaši patīk arī Valaiņa kunga priekšlikums, kurš... jau šeit, likumā, pasaka, ka visas pilsētas – gan lielās pilsētas, gan novadu pilsētas... kā nu mēs tur beigās, visas cīņas izcīnot, atstāsim... tās, kuras būs lielās, kuras – novadu pilsētas... lai tās visas būtu nacionālas nozīmes attīstības centri. Tas nozīmēs, ka mums rūp līdzsvarota Latvijas attīstība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Varbūt Pleša kungs komisijas vārdā varētu tad, lai visiem būtu skaidrība, izskaidrot, kas tad ir nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centrs; pēc kā vadījās principā komisija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, piedāvājot šīs reformas... kartes... pielikumu. Un, ja Saeima grib kaut ko grozīt, – kurā vietā tad tas būtu jāgroza? Jo šobrīd arī piedāvātais pielikums patiesībā balstās uz to, ka jābūt ir attīstības centram – ne administratīvajam, bet attīstības centram! –, bet šajā likumā nevienā vietā nav minēts, kas tas tāds ir – attīstības centrs. Kas ir attīstības centrs, ir minēts pilnīgi citos valdības plānošanas dokumentos, kas ir apstiprināti arī ar Saeimas lēmumu, bet tas Saeimas lēmums ir ticis, nu, kādas četras piecas Saeimas atpakaļ jau apstiprināts. Manuprāt, būtu jāievieš kaut kāda skaidrība šajā visā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 53. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 54. priekšlikums, ko iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Priekšlikums paredz: novadu pilsētas valsts attīstības plānošanas dokumentos var tikt noteiktas kā nacionālās nozīmes attīstības centri. Savā ziņā šis priekšlikums arī palīdzētu koalīcijai kaut kādā veidā legalizēt, lai saglabājas pie kritērijiem jaunveidojamais Saulkrastu novads, un... jo tas dod iespēju jaunveidojamos novadus nosaukt par... iedot šo attīstības centra statusu. Vai, piemēram, izveidot... Ogrei iedot nacionālās attīstības centra statusu; tā ir novada pilsēta, samērā liela pilsēta tomēr. Tur ir tomēr zināmas atšķirības viņu funkcionālajā dzīvē.

Manuprāt, ar šo priekšlikumu mēs papildus panāktu efektu gadījumā, ja Saeima, lemjot par attiecīgajiem novadiem, tomēr izlemtu savādāk, nekā ir lēmusi komisija, nu, piemēram, nobalsojot par Kandavas novada izveidi. Tas ir viens piemērs. Viss kas var notikt. Var Saeima pieņemt tādu lēmumu. Šis priekšlikums iedotu tādu kā ceļa karti, kā varētu... principā uzliktu savā ziņā pienākumu noteikt šim jaunveidojamam novadam attīstības centra statusu.

Manā ieskatā, pēc tā veidojuma modeļa, pēc kā ir vadījusies valdība, pilnīgi noteikti varēja veidot šo pielikumu... šo karti tā, kā tas ir noticis attiecībā uz Saulkrastu gadījumu; varēja veidot pilnīgi... novadu atbilstoši reālajām... novada specifikai un attīstības scenārijiem, saglabājot kaut kādā veidā pašvaldību būtību, un caur šo priekšlikumu vienkārši varētu iedot viņiem šo attīstības centra statusu. Un tas uzreiz parāda to, kāda ir valdības un valsts attieksme pret konkrēto teritoriju.

Viens piemērs. Kolēģi, šajā komisijā tika atbalstīta Līvānu novada izveide. Līvānu novadam savulaik tika iedots nacionālās attīstības centra statuss. Urbānā politika tika novirzīta uz Līvānu novadu, un rezultātā visa komisija vienbalsīgi slavēja to, cik skaisti Līvānu novads ir attīstījies. Bet tas ir attīstījies tieši šī sīkā iemesla dēļ, ka savulaik tam jau tika iedots nacionālās nozīmes statuss. Un tur uzreiz plūda savā ziņā investīcijas. Un tādu statusu un tādu politikas plānošanas dokumentu izveidi var attiecināt uz jebkuru novadu, arī uz Lejaskurzemes novadu to var attiecināt, arī uz Rēzeknes novadu to var attiecināt. Pilsētai jau tas ir, bet kāpēc gan to neiedot novadam? Novads var mierīgi attīstīties policentriskā modelī un arī sasniegt augstus mērķus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Politikas veidošanā, manuprāt, politiķiem ir labi atstāt sev lielāku elastību. Tad tu esi daudz labākā pozīcijā. Tad tu vari tiešām to veidot, nevis paļauties uz ierēdņu gribu vai izpratni, vai interesēm.

Un tā tas ir arī šajā gadījumā. Šis priekšlikums paredz, ka novadu pilsētas var – var! – nacionālās attīstības dokumentos, politikas veidotāju dokumentos noteikt kā nacionālās attīstības centrus. Ko tas mums dotu? Pirmkārt, tas dotu daudz lielākas iespējas šīm novadu pilsētām vai nacionālās attīstības centriem startēt pilsētvides jeb urbānās attīstības programmās, piesaistīt papildu finansējumu.

Un, otrkārt, es domāju, tas mums ļautu demonstrēt, ka mūsu Nacionālais attīstības plāns un citi plānošanas dokumenti tiešām ir vērsti uz reģionu attīstību. Šobrīd Nacionālā attīstības plāna pielikumā ir tāda Excel tabula ar garu projektu listi. Vislielākā daļa no lielajiem projektiem tiek novirzīti – kur? Rīgā. Ja mums būtu iespēja... jums būtu iespēja... noteikt arī reģionos nacionālās attīstības centrus, jūs arī būtu gudrāki un noteiktu Nacionālajā attīstības plānā īpašus investīciju projektus nacionālo attīstības centru stiprināšanai.

Rīgai kā galvaspilsētai, protams, ir jēga resursus koncentrēt, un daudzas lietas vajag darīt tieši Rīgā. Bet tas, kas ir jāsaprot, – ka Rīga ir arī daudz jaudīgāka un spējīgāka pati piesaistīt finansējumu no centrālām... Eiropas programmām; to nekad neizdarīs Jelgava, Valka un citas pilsētas novados.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šeit jau šodien vairākkārt ir izskanējis vārdu savienojums "policentriskā attīstība". Un tiešām šajā priekšlikumā runa ir par Latvijas kā valsts policentrisko attīstību, kas pirmo reizi valsts plānošanas dokumentos parādījās, ja es nemaldos, tad, kad pirms daudziem gadiem mēs strādājām pie pirmā Nacionālā attīstības plāna. Māris Kučinskis tajā laikā bija tas ministrs, kas bija atbildīgs par šī plāna izstrādi. Un tas, ka šis attīstības centru princips tika iestrādāts iekšā valsts plānošanas dokumentos, – es uzskatu, ka toreiz tas bija ceļš, kā mēs spējām saglabāt to, ka ekonomiskā un ne tikai ekonomiskā, bet arī kultūras un visa pārējā attīstība un dzīve kā tāda notiek ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī Latvijas reģionos.

Bet šim priekšlikumam ir cita būtība. Jūs droši vien zināt, ka ir likumi, kas skar publisko jomu, un ir likumi, kas skar privāttiesības. Un attiecībā uz privāttiesībām var darīt visu to, kas nav aizliegts, turpretim attiecībā uz publisko jomu ir tā, ka darīt var tikai to, kas ir atļauts. Un tāpēc, manuprāt, ļoti būtiski ir, ka šajā likumā tiktu ierakstīts, ka valsts plānošanas dokumentos novadu pilsētām var piešķirt nacionālā attīstības centra statusu. Jo, ja šāda teikuma nebūs, tad pasakiet, uz kāda pamata Ministru kabinets vai kāda cita institūcija, kas ar to strādās, būs dabūjusi mandātu kādam vispār šādu nacionālā attīstības centra statusu piešķirt?

Paldies. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pie iepriekšējā priekšlikuma atbildīgās komisijas referents tā arī neko nepaskaidroja, aicināja tikai noraidīt, bet varbūt tomēr pie šī priekšlikuma komisijas vārdā varētu izskaidrot, kā jaunveidojamais Saulkrastu novads nonāks pie... kāda ir tā ceļa karte, kā Saulkrastu novads nonāks pie attīstības centra statusa. Jo likumprojekta anotācijā ir minēts tas, ka tiek veidotas teritorijas attīstības centriem. Tad jautājums – kāda tad ir tā ceļa karte? Šobrīd tas jautājums neskaidrs.

Šodien mēs no rīta atbildīgajā komisijā nonācām pie tā, ka Nacionālās apvienības piedāvātais variants atkal nav labs, vajag citā likumā... Un pamatotas bažas ir, ka, nonākot arī citā likumā... mēs atkal sapratīsim to, ka vispār šeit nemaz nevajag. Pie nākamajiem priekšlikumiem es paskaidrošu sīkāk, kāpēc.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Nu jau atkal mēs runājam par lielajām pilsētām... lielajām vai mazajām pilsētām, nezinu... lauku teritorijām. Un es tomēr... Klausoties Zaļo un Zemnieku savienības retorikā, man tāda sajūta, ka ar vārdiem "reģionu attīstība" jūs saprotat šo pilsētu attīstību.

Mēs skatāmies nedaudz plašāk. Ar vārdiem "reģionu attīstība" un "reģionālā attīstība" mēs saprotam to, ka attīstās pilsētas un ap tām esošie reģioni. Un tādēļ ir svarīgi tas, ka šīs pilsētas ir vienotas ar reģioniem. Mēs redzam, ka jau pašreiz tā ir realitāte, ka šajās pilsētās bieži vien strādā cilvēki no lauku... apkārtējās lauku teritorijas. Šīs pilsētas faktiski ir saaugušas – kā cimds ar roku – kopā ar reģioniem. Un faktiski arī gandrīz visās šajās pilsētās... administratīvās teritorijas atrodas pašu pilsētu teritorijās, arī tātad pašvaldību... tātad nu... ap... šīs pašvaldību teritorijas... tātad arī pilsētu teritorijās. Līdz ar to nu faktiski es neredzu vajadzību pēc kāda vēl smalkāka dalījuma. Vai tiešām tas ir tas, ko mēs vēlamies, – ka lielās pilsētas, kas skaļi iestājas par savu atsevišķu pašvaldību, attīstās uz apkārtējo un lauku teritoriju iedzīvotāju rēķina, atstājot lauku teritorijas novārtā? Manuprāt, pareizs ir tas attīstības princips (un to pierādījusi, piemēram, Dānija, Īrija), ka, savienojot lielās un... vienalga, kādas... pilsētas kopā, šo pašpārvaldi jeb pašvaldību ar lauku teritoriju, tikai sekmējas gan pašas pilsētas attīstība, gan arī apkārt esošās lauku teritorijas attīstība. Un nav korekti runāt šeit par kaut kādām otrās šķiras pilsētām. Nav korekti šeit runāt par to, ka tiks ierobežota fondu piekļuve šīm pilsētām, kuras nebūs tagad lielās pilsētas vai nebūs republikas nozīmes pilsētas. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens: "Kāpēc neveido...?") Mēs skatāmies uz to, lai vienmērīgi tiktu attīstīta visa Latvijas teritorija un ieguvēji no šīs administratīvi teritoriālās reformas būtu visi Latvijas iedzīvotāji. Un te nav runa tikai par Rīgas vai par kādas citas konkrētas pilsētas attīstību. Te ir runa par vienmērīgu attīstību visā Latvijas teritorijā. Tā ka nevajag sēt šo... tādu paniku iedzīvotājos, ka zaudēt lielās pilsētas statusu ir kaut kas briesmīgs! Tas tā nav. Tas ir normāli. (Dep. V. Valainis: "Viņš nevienu vārdu nepateica par priekšlikumu!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas piezīmes pie ilūzijām, ka, ja Rīga neattīstīsies, tad attīstīsies šie novadu centri vai novadu pilsētas, vai vēl kaut kas.

Rīgā koncentrējas (atkarībā no tā, kā rēķina, – pēc izstrādātās produkcijas vai pēc nodokļiem) no 60 līdz 70 procentiem ekonomikas. Un problēma ir pavisam cita, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību. Rīga zaudē konkurences cīņā (ir runa par Baltijas jūru) ar Helsinkiem, Stokholmu un Kopenhāgenu. Un, ja Rīga zaudē ekonomiski, jo šeit investīcijas vairs nav lielas, tad zaudētāji ir arī novadi, zaudētāji tad ir arī visi tālākie Latvijas reģioni. Kāpēc Rīga zaudē? Tāpēc, ka Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās... Virs 600 tūkstošiem... 650 – varbūt... Tas ir uz papīra. Bet Helsinki... tiek rēķināti... Un jebkurš investors (piemēram, ārzemju) skatās: urbānie Helsinki – 1,1 miljons, Stokholma – 1,3 miljoni, Kopenhāgena – vairāk nekā 1,6 miljoni... Tad uz kuru pilsētu viņš ies? Un, ja mēs Rīgai... ja neveidojam Rīgas, galvaspilsētas, teritoriju ar, teiksim, Mārupi, ar visiem šiem... kas aptver Rīgu... kaut vai apbraucamā ceļa robežās... tas ir minimums, tad būtu 750... vairāk nekā 750 tūkstoši... tad Rīgas nākotne, atbilstoši Eurostat datiem, diemžēl ir ļoti bēdīga, jo iedzīvotāju skaits nokritīsies zem 600 tūkstošiem. Jūsu zināšanai: Viļņā pašreiz ir 580 tūkstoši, tur tas aug daudz straujāk, un Tallina arī ir pārsniegusi 500 tūkstošus... Līdz ar to tā nākotne ir pavisam cita. Un, ja mēs neattīstīsim Rīgu, tad mēs nevarēsim attīstīt arī apkārtējās teritorijas. Tā ir ilūzija, ka vajadzētu kaut ko te samazināt vai vēl kaut ko... Līdz ar to... Šinī likumā nav šī norma paredzēta, bet ir jādomā, kā palielināt Rīgas teritoriju, lai tā starptautiski varētu konkurēt. Tā jau atpaliek ļoti lielā ātrumā no Helsinkiem. Turklāt Helsinki... ir aglomerācija ar Tallinu; tas veido jau kopā ap 1,6–1,7 miljoniem... biznesa aglomerācija. Finansiāli tā ir 10 reizes lielāka aglomerācija. Un mēs stāstām pasakas un lolojam ilūzijas, ka mēs neatpaliksim un ka nepaliksim trešās šķiras province!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šī priekšlikuma doma ir pareiza. Tas, ka būtu jāmaina uzskaitījums, kāds šobrīd ir, ar to "9 + 21"...

Šobrīd ir divas lietas, kas man nepatīk šajā priekšlikumā. Viena ir tā, ka tiek runāts tikai par nacionālas nozīmes centriem, ka nav pieminēti reģionālas nozīmes centri. Otra lieta ir tā, ka šī frāze ir pietiekami deklaratīva, ka var tikt noteikts...

Valaiņa kungs, strādājot komisijā, zina, ka Nacionālā apvienība gan šajā likumā, gan Teritorijas attīstības plānošanas likumā piedāvāja konkrēti, ka valsts... atbilstoši tam, pie kāda kartējuma mēs paliekam, nosakām šos reģionālās un nacionālās nozīmes, un pat starptautiskās nozīmes centrus, lai izslēgtu šīs spekulācijas ap Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas tika pieņemta pirms piecām Saeimām; ka mēs tiešām nofiksējam šo aktuālo situāciju, nosakām jaunus nacionālus reģionālas nozīmes centrus, varbūt arī kādā gadījumā kaut ko pārskatām.

Man šķiet, ka ir svarīgāk iebalsot šo pienākumu noteikt (un konkrēti arī ar pielikumu noteikt) šos jaunos nacionālās un reģionālās nozīmes centrus. Un es neredzu arī citādu jēgpilnu risinājumu, kā šī reforma var pēc tam tikt ieviesta dzīvē, ja mums paliks pašvaldības, kur nav neviena reģionālas nozīmes centra. Piemēram, Lejaskurzemes novadā... es tiešām uzskatu, ka Aizpute var būt tāds centrs. Protams, Liepāja saglabāsies kā nacionālas nozīmes centrs ar lielākām funkcijām, bet, piemēram, Aizputei ir jābūt reģionālas nozīmes centram. Un tā varētu meklēt piemērus citviet Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es vēlos piekrist Dombravas kungam, ka vajadzētu likumā runāt ne tikai par nacionālas nozīmes centriem, bet arī reģionālas nozīmes centriem. Bet tāpēc es domāju, ka būtu prātīgi šobrīd atbalstīt vismaz iespēju tos veidot. Un tad trešajā lasījumā to var pārvērst par pienākumu. Ja mēs vispār neatbalstām šo priekšlikumu, tas nozīmē, ka mūs neinteresē likumā noteikt šīs kategorijas.

Savukārt, Dūrīša kungs, jūs, manuprāt, neesat sapratis šī priekšlikuma būtību. Šis priekšlikums nerunā par to, ka ir slikti veidot novadu pilsētas vai ka ir slikti novadus pievienot pilsētām. Jums taisnība – jau šobrīd daudzas pilsētas ir tie attīstības centri, kur... attālāko novadu iedzīvotāji brauc uz turieni, strādā, bauda kultūru un citus labumus. Un šis priekšlikums tieši paredz, ka šos attīstības centrus, kuri (mēs kā valsts vadītāji arī uzskatām) ir jāstiprina, mēs varētu noteikt par nacionālās attīstības centriem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Austrumos ir tāds teiciens: ja tu biežāk atkārto vārdu "halva", mutē saldāk nepaliek.

Mēs šodien runājam par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Un šinī gadījumā mēs visu laiku... notiek runāšana par attīstību, par attīstību... "Attīstībai/Par!"... No tā attīstība nenotiek. Jo to nosaka (Smiekli.) (Aplausi.)... nu, to nosaka pavisam citas likumsakarības un citi normatīvie akti.

Visu cieņu Valaiņa kunga idejām, kas šodien ļoti bieži skan un izskanēja! Es nedomāju, ka no tā, ka mēs iezīmēsim nacionālās attīstības centra nosaukumu teritoriālā dalījuma likumā, – ka no tā attīstība paātrināsies. Diez vai!

Bet viens nopietns moments gan šeit ir, par ko es jau šodien dažas reizes esmu minējis, – ka šis ir viens no likumiem (viens no likumiem!), kuri jāskata paketē ar citiem, tai skaitā ar likumu, kas regulē reģionālo attīstību. Un tur būtu vieta šiem nacionālajiem centriem. Kāpēc ne šeit, bet tur? Tāpēc... Tāpat, kā tālāk runājot par priekšlikumu... definējot, kas ir novada pilsēta, šeit arī tā ideja par to, ka tas ir nacionālās attīstības centrs, var mainīties, jo dzīve diktē izmaiņas mūsu ekonomikā un citās jomās. Līdz ar to... šodien mēs nosakām likumā, ka tas ir nacionālās attīstības centrs, bet jau rīt tas varētu zaudēt – objektīvu iemeslu dēļ – savu statusu. Tāpat, ja mēs runājam par novadu pilsētām, nosakot, ka tur ir vismaz 2000 iedzīvotāju, mēs jau uzreiz ieliekam likumā momentu, kas pēc tam novedīs pie tā, ar ko... uz kā klibo esošais likums, kur vairākas pilsētas neatbilst šim statusam. Jo, ja tur parādās nevis 2000 iedzīvotāju vai 1950... mēs likvidējām šo statusu... Nebūt ne. Tā ir apdzīvotā vieta, un droši vien tur jāmeklē citi kritēriji. Tāpat obligāti jāiestrādā formulējumā kritēriji, kas ir liela pilsēta. Jo te nav politisks risinājums, tā ir ģeogrāfija. Ar ģeogrāfiju ļoti grūti cīnīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kaut ko darot vai labojot, ir tomēr jāpaskatās, kas tika izdarīts nepareizi iepriekš. Un, ja mēs paskatāmies iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu, no kuras izveidojās šis pašvaldību skaits, kas tika samazināts, salīdzinot ar iepriekšējo, piecas reizes... tā galvenā problēma nebija likumā, likums īstenībā bija ļoti kvalitatīvs. Tā problēma bija, ka... un to arī pārmeta objektīvi Kalvīša valdībai, bija tā, ka viņi vienkārši pēdējā brīdī, lai kaut ko būtu izdarījuši... vienkārši, lai būtu kaut ko beidzot izdarījuši, paņēma flomāsteru un voluntāri zīmēja Latvijas karti – tādu, kāda tā ir tagad. Voluntāri! Pārkāpjot kritērijus, visus kritērijus... vienotas teritorijas kritērijus. Kas bija pirmais kritērijs, vismaz divās vietās pārkāpjot, un arī visus pārējos – iedzīvotāju skaits... attīstības centrs un tā tālāk.

Manuprāt, kļūdas labošana un jautājuma sakārtošana... būtu pareizi izdarīt to, ko neizdarīja toreiz, proti, ievērot kritērijus un vadīties pēc kaut kādiem principiem un loģiskas formulas.

Tā vietā šis priekšlikums (kopā ar vēl vienu, kas tiks droši vien noraidīts) ir vēl viens piemērs... tas pat... nevis priekšlikums, bet attieksme pret priekšlikumu, tāpat kā pret lielo pilsētu kritērijiem, visiem citiem kritērijiem... ir tāds, ka... Tā mācība ir – nevis zīmēt... nezīmēt voluntāri ar flomāsteru pa Latvijas karti, bet vienkārši noņemt nost kritērijus kā tādus, lai tā zīmēšana... nu, lai juridiski nevarētu tā kā pārmest, ka mēs neievērojam likumu. Es nezinu, vai tā ir mācība, ko guvām saistībā ar medicīnas darbinieku algām, ka labāk nepieņemt likumus, kurus nepildīsim... Te kaut kas līdzīgs.

Manuprāt, tagad vienkārši... nu, labāk izmetam visu ārā, lai varam brīvi, kā saka, izkrāsot grāmatu paši. Nu, es domāju, ka mēs pieļaujam... ka lielāku kļūdu nekā Kalvīša valdības laikā, to reformu toreiz tā... zīmējot.

Otra lieta, ko es gribēju pateikt. Tā ir replika Dūrīša kungam par to, ka it kā pilsētas parazitē uz apkārt esošiem novadiem. Man tas vārds nepatīk kā tāds, neuzskatu, ka kāds uz kāda parazitē. Bet, ja mēs skatāmies, kurš kuru izmanto vai kā savādāk... vienkārši konkrēts jautājums. Ilmār, tavuprāt, Mārupes... kā saka, bagātā Mārupe... Vai tās bagātība izriet no tā, ka Rīga uz viņas parazitēja? Vai varbūt ir otrādi? Varbūt Mārupe ir bagāta, tāpēc ka Mārupes iedzīvotāji strādā Rīgā, bet nodokļus maksā Mārupē? (Starpsauciens.)

Un, ja mēs gribam risināt šīs te... nu, disproporciju starp pašvaldībām... izpratnē... šīs te kroplības, tad... Mēs joprojām neesam pat tuvu 70. priekšlikumam, kur nu vēl 105., tad būtu jautājums par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kurā... otrajā līmenī šos te dažādību jautājumus arī risinātu... nevis domājot, ka, pievienojot pilsētai novadu, tagad paliks labāk pilsētai vai novadam. Tas ir ļoti kropls skatījums uz problēmu, kas mums objektīvi ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ja mēs pašlaik strādātu ar kvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, tad, protams, šis priekšlikums nebūtu apspriežams. Paskaidrošu, kāpēc.

Pašlaik šis priekšlikums ir iesniegts 10. panta ietvaros, un šī panta nosaukums ir "Apdzīvoto vietu veidi". Ja mēs paskatāmies uz šī likuma terminoloģiju, tad redzam, ka apdzīvota vieta – tā ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais statuss – apdzīvotas vietas statuss.

Tad mēs runājam par apdzīvotu vietu formām. Bet es tomēr aicināšu balsot par šo priekšlikumu tikai tādēļ, ka nekvalitatīvā ministrijas darba dēļ uz šo brīdi mums termins "attīstības centrs" (gan nacionāla līmeņa, gan reģionāla līmeņa attīstības centrs) nav pieminēts nevienā no likumiem. Vienīgā vieta, kur tas ir pieminēts, tā ir šī likuma anotācija, kur tas palika kā atbalsts tam, ka kādreiz VARAM bija kritēriji, pēc kuriem viņi sagatavoja šo reformu.

Pašlaik kritēriji ir izņemti no šī likuma, un nevienā – vēlreiz pasvītrošu! – nevienā no likumiem attīstības centru... centri nav noteikti.

Šorīt notika mēģinājums iestrādāt šo normu reģionālajā... Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Balsošanas rezultāti komisijai bija ļoti interesanti, jo šis priekšlikums, kuru izvirzīja Nacionālā apvienība, netika atbalstīts (ar trim balsīm "par" un trim "atturēšanās" balsīm). Neviens nebija "pret", bet tik un tā priekšlikums netika atbalstīts.

Šorīt noskaidrojās, ka steidzami jāver vaļā Reģionālās attīstības likums. Un man ir liels jautājums VARAM – kādēļ ministrija rīkojas tik politiski bezatbildīgi un pati neierosina šī likuma atvēršanu, lai sakārtotu likumdošanu atbilstoši labas likumdošanas praksei?

Bet, ņemot vērā izveidojušos situāciju, aicināšu deputātus būt politiski atbildīgiem un nobalsot "par" šo priekšlikumu, lai vismaz vienā likumā mums būtu atruna par attīstības centru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es te... Par tiem nacionālās attīstības centriem es te dzirdu tādus atzinumus no Kiršteina kunga, ka vajag tomēr attīstīt Rīgu.

Nu, piedodiet, Kiršteina kungs, Nacionālā apvienība ir daļa no valdošās koalīcijas visu laiku jau gandrīz 10 gadus. Kā jums tad gāja visu šo laiku ar ekonomikas attīstību? No kā, jūsuprāt, veidojas tai skaitā Rīgas attīstība? Kas notiek ar tranzītu? Kas notiek ar rūpniecību? Kas notiek ar finanšu un pakalpojumu sektoru? Kāda loma tajā visā ir bijusi Nacionālajai apvienībai? (Starpsauciens: "Nu, SASKAŅA to labi zina!"; "SASKAŅA!")

Saskaņai... Es tagad nolasīšu... Jūs tagad, Nacionālā apvienība, protams, arī pretendējat uz Rīgas vadību. Jums ir... cik tur... viens... pusotrs mēra kandidāts uz tām vēlēšanām? Es nolasīšu viņu prioritātes. (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Par priekšlikumu!")

Rīgas mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis. Tātad: "Mēs [..]" bla, bla, bla... "Mūsu svarīgākās prioritātes ir nodrošināt visiem rīdziniekiem pirmsskolas vecuma perioda bērnu pieskatīšanas un izglītības sistēmu. [..] Rīdziniekiem pieejams mājoklis, sakārtota vidē ap to, lai cilvēki gribētu dzīvot Rīgā. [..] Strikta pretkorupcijas programmas īstenošana." Un tā tālāk.

Es šeit kaut kā neko neredzu par to, ka jāattīsta Rīga. No kā veidosies tā Rīgas attīstība? Tas viss ir labi, protams, bet – kur ir tā Rīgas attīstības programma, Kiršteina kungs?

Jūsu nākamais kandidāts Edvards Smiltēns. Tas ir vēl labāk. (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Kāds Smiltēnam sakars ar šo priekšlikumu?") Ar Nacionālo apvienību? Nu, nekāda laikam, jā. Tādēļ: "Mēs..." (Starpsaucieni: "Par priekšlikumu!")

"Mēs apvienojam spēkus [..] un pieredzi kopīgiem..."

Sēdes vadītāja. Runājiet, Dombrovska kungs, precīzāk par priekšlikumu!

V. Dombrovskis. "Mēs apvienojam pieredzi, kas gadiem uzkrāta, strādājot gan nacionālajā līmenī" un tā tālāk. Kāda jums ir pieredze ar attīstību nacionālajā līmenī? Kur ir tā attīstība, Nacionālā apvienība? (Dep. J. Iesalnieks: "Paskaties uz pašvaldībām, kuras vada NA!") Kur ir jūsu pieredze attīstībā? Kur? Kas notiek ar valsti? Jūs pēc 10 gadiem valdošajā koalīcijā esat pamodušies, ka jāattīsta Rīga... beidzot! (Dep. R. Kola un dep. J. Iesalnieka starpsaucieni.) Tas tāpat, kā šajā likumprojektā noteikts, ka Rīgas galvaspilsēta Rīga. It kā mēs nebijām zinājuši, ka Latvijas galvaspilsēta (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ir Rīga, kolēģi. Kaut kas jauns un nezināms.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es atgādināšu – lūdzu, runājiet par priekšlikumiem!

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Nacionālas nozīmes attīstības centri un reģionālās nozīmes attīstības centri. Protams, tā ir svarīga sastāvdaļa mūsu valsts attīstībā arī reformas kontekstā, bet tas jautājums bija svarīgs līdz šim: vai mēs apstāsimies un paliksim tikai pie šiem centriem.

Tomēr, ja, teiksim, mēs domājam par tiešām atšķirību izlīdzināšanu reģionu griezumā, tad vēl ir šis trešais reģions ir nepieciešams – administratīvais reģions.

Ziniet, tā pārdomājot šos... šīs uzstāšanās, ir tādi zināmi secinājumi. Faktiski ir tāda divējāda nostāja – vai nu mēs valsti virzām uz tādu vairāk... lielāku centralizāciju, vai tomēr saglabājam decentralizāciju, kas ir demokrātijas pamatā... Eiropas Savienības dalībvalstīs pamatā. Tas, manuprāt, ir arī svarīgs rādītājs, ja mēs salīdzinām, kāds ir deputātu sastāvs. Tad faktiski visu laiku ir cīņa starp ierēdņiem un pašvaldībām... kas jau gadu gadiem notiek. Starp citu, arī Saeimā to var just. Deputāti, kas ievēlēti no pašvaldībām, runā vienu, ir viena nostāja, un tie, kas ir kādreiz bijuši ierēdņi, tiem tomēr ir cita nostāja. Tas, es domāju, būtu jāņem vērā. Līdz ar to man tāda anekdote, kā parasti, nāk prātā. Varbūt esat dzirdējuši par to onkuli, kuram ir utis bārdā. Utis domā, ka tā bārda pieder tām, bet onkulis domā, ka tā bārda pieder viņam. Es tad tomēr gribētu būt onkuļa personā.

Mēs, delegācija no Ilgtspējīgas attīstības komisijas, bijām Polijā, bija patīkami dzirdēt tādus secinājumus, ka poļu kolēģi ļoti augstu novērtēja tos parlamenta deputātus Polijā, kas ir bijuši pašvaldību vadītāji vai strādājuši pašvaldībā. Tā ir pieredze tieši šajos jautājumos. Un viņi ir atslēgas amatos tieši par reformām, par attīstību, par reģionālo attīstību. Pie mums tas netiek novērtēts. Es tomēr vairāk lūgtu uzklausīt speciālistus. Es neesmu eksperts jurists, es neesmu eksperts ārsts vai vetārsts, es neeju tos jautājumus risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka – jā, mums vairākās komisijas sēdēs bija diskusija gan par reģionālās, nacionālās un arī starptautiskās nozīmes centriem un to noteikšanu, un ir skaidrs: tas, ko norādīja atbildīgās VARAM pārstāvji, – tas būtu regulējums Reģionālās attīstības likumā, nevis tā, kā ir, teiksim, piedāvāts šeit, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumā. Tam būtu jāiet kopā ar pielikumu, kur teritorijas jau ir definētas. Šis – 54. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 55. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 61. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es varbūt pārklausījos, bet, manuprāt, 61. priekšlikumā tas ir iekļauts, nevis 65.

Bet par šo priekšlikumu. Tas ir saprotams. Ja pareizi saprot to Nacionālās apvienības loģiku šim priekšlikumam, tad tas atrisinātu, es saprotu, par Ķekavu... Ķekava automātiski iegūtu pilsētas statusu... un arī daudzas citas teritorijas. Priekšlikums ir loģisks, būtu atbalstāms, bet, ja mēs paskatāmies uz 61. priekšlikumu, tas principā šo ideju nojauc un atgriež spēkā esošo kārtību. Pašvaldībai tāpat jāiet uz Ministru kabinetu, un Ministru kabinets tāpat noteiks. Manuprāt, tā loģika daudz skaidrāk pateikta ir tieši šajā konkrētajā priekšlikumā, nevis 61. priekšlikumā. Jo tik un tā 61. priekšlikuma jēga ir – tik un tā ir nepieciešams Ministru kabineta ierosinājums. Es pievienojos, manuprāt, Dombravas kungam komisijā paustajam, ka šo varētu jau automātiski lemt atbildīgajā šajā likumā, lai šis statuss tiktu piešķirts automātiski, jo tas arī kaut kādā veidā varētu paredzēt skaidri saprotamu attieksmi pret šīm pilsētām šobrīd... Nu, palabojiet, kolēģi, ja es kļūdos, bet, manuprāt, Durbei ir pilsētas statuss, bet Ķekavai nav pilsētas statusa. Nu, ir zināma anomālija. Tāpat pie šī priekšlikuma gribētu teikt, ka tas gan būs vēlāk, bet, analizējot citu valstu pieredzi pašvaldību reformās un pēc tam arī monitoringā, tas, kas Latvijai pietrūkst, ir monitorings. Šobrīd arī likumprojekts pārejas noteikumos paredz veidot zināmu monitoringu tikai lielajām pilsētām, bet monitorings būtu jāveic visām teritorijām, līdzīgi kā tas ir citās valstīs. Ir pat reizi gadā... veic šo monitoringu, paskatās, vai atbilst kritērijiem. Diemžēl šajā likumprojektā tie kritēriji ir pazuduši, nav jau īsti tādu kritēriju, pēc kā monitorēt. Šis ir viens konkrēts priekšlikums. Manuprāt, šādā redakcijā tas būtu vairāk atbalstāms nekā komisijas piedāvātā redakcija, jo komisijas piedāvātā redakcija principā paredz atgriešanos pie spēkā esošās kārtības. Nekas dzīvē nemainīsies. Tā jau ir spēkā esošā kārtība. Principā kolēģi ir mazliet piemānīti ar šo VARAM pieeju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī labprāt aicinātu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu, jo tas ir labāks nekā komisijas atbalstītais 61. priekšlikums. Kādēļ? Tādēļ, ka šeit ir noteikti skaidri kritēriji, kuros gadījumos tiek piešķirts novada pilsētas statuss, – ja ir atbilstoša kultūras infrastruktūra, cita veida infrastruktūra un ja ir vismaz 5000 iedzīvotāju. Komisija paredz, ka neatkarīgi no kritēriju izpildes lēmums ir jāpieņem Ministru kabinetam. Tas nozīmē, ka ir atkal viens liels risks nonākt "Mērnieku laiku" situācijā, kad Ķencis brauca pie cienītā mērniektēva un mēģināja godināt savas dāvaniņas – vienu sivēntiņu un kubliņu sviesta – lūgšanā. Nu, respektīvi, atkal būs kādam jāmetas ceļos un jāpārliecina esošā koalīcija, tobrīd esošā koalīcija, lai valdība pieņem lēmumu par pilsētas statusa piešķiršanu. Viena lieta.

Otra lieta. Ja mums ir skaidri kritēriji, kā piešķir šo statusu, tad, protams, ir jābūt skaidram mehānismam, kā novadu pilsētas šo statusu zaudē. Te vietā, protams, ir arī Valaiņa kunga pieminētais uzraudzības process. Ir jābūt zināmai regularitātei, kad pārbauda, vai novada pilsēta joprojām izpilda šos likumā noteiktos kritērijus.

Tā ka aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikums pēc būtības saprātīgs un atbalstāms – es arī tā uzskatu. Bet, drusku paturpinot to, ko Dana teica, manuprāt, nu, šobrīd likumprojekts atrunā to, ka lielciemi, ja tā var teikt, kļūs par pilsētām. Tam ir jābūt paredzētam, un neviena iebilduma pret to.

Bet es domāju, ka diemžēl mums jāatzīst, ka mūsu problemātika ir krietni savādāka. Ir arī tādi gadījumi, kad ciemi kļūst par pilsētām, taisnība. Bet, manuprāt, mums ir cita liela problēma. Mums šobrīd pilsētas jau ir ciemi, ja ne mazciemi, nav tālu līdz viensētai. Tāpēc tiešām būtu pareizi atrunāt arī reverso kārtību. Durbē (mazākajā Latvijas pilsētā) šobrīd ir 500 iedzīvotāju. Nosakot 5000 pilsētas dibināšanas nolūkam, mēs... Nevajag mānīt šīs mazās pilsētas, ir arī skaidri jāpasaka, ka tad viņi faktiski statusu zaudē un kāda ir procedūra, kā tas notiek un ko tas nozīmēs viņu iedzīvotājiem. Šis, manuprāt, diemžēl mums Latvijā ir būtiskāks jautājums, nevis – kā ciemus pārvērst par pilsētām –, un uz to ir jāatbild, ja mēs tiešām veicam reformu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, paldies, ka ZZS rindās ir lieli Nacionālās apvienības priekšlikuma atbalstītāji. Doma ir, manuprāt, ietverta šajā komisijas priekšlikumā. Ja ir nepieciešami kaut kādi papildu precizējumi, tad to mēs vēl varam izdarīt trešajā lasījumā. Man šķiet, ka ir pietiekami skaidri arī pēc komisijas diskusijām šis nodalījums izveidots, ka tātad, sākot no 2000 iedzīvotājiem, apdzīvotai vietai būs iespēja kļūt par pilsētu. Ja pašvaldība nāks ar šādu ierosinājumu, Ministru kabinets atbalstīs. Bet savukārt no 5000 iedzīvotājiem tas jau tiek radīts kā pienākums pašvaldībai to darīt, lai tas īstenotos dzīvē. Mēs arī komisijā diskutējām par Šmita kunga pieminēto lietu, un man tiešām šķiet, ka tas ir diskusiju vērts, vai tomēr ir mums kaut kāds minimālais slieksnis, kuru sasniedzot apdzīvota vieta var zaudēt pilsētas statusu. Nu, līdz šim nav bijusi politiskā griba to izdarīt, bet Šmita kungam ir visas iespējas trešajā lasījumā šādu priekšlikumu iesniegt, ka, piemēram, esot 500, 100 vai cik iedzīvotājiem, apdzīvota vieta kļūst par ciematu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jebkurš normāls priekšlikums ir atbalstāms neatkarīgi no tā, kas to iesniedza. Šinī gadījumā Nacionālās apvienības priekšlikums ir tiešām sakarīgs galvenajā aspektā, jo šeit ir runa par to raksturojumu, ko nozīmē pilsēta, novada pilsēta vai kā savādāk. Šeit ir runa ne tikai par iedzīvotājiem, bet arī par pārējām pazīmēm – tā ir attīstīta infrastruktūra, tas ir dzīvojamais fonds un tā tālāk, un tā joprojām.

Strīdīgs jautājums ir par to iedzīvotāju skaitu, jo tas tiešām... Es jau par to runāju. Tas var radīt zināmas problēmas nākotnē, jo pilsētām, tāpat kā jebkurai apdzīvotai vietai, var gadīties dažādi. Tā var attīstīties un pieaugt ar iedzīvotājiem, var arī samazināties uz laiku vai uz visu mūžu, bet no tā nemainās arī vēsturiski pilsētas statuss, kas ir bijis piešķirts. Tā kā mēs runājām savā laikā, un bija plašas diskusijas šeit, Saeimā, par mazciemiem. Tieši tas pats. Tā bija un ir apdzīvotā vieta ar lielu vai mazu iedzīvotāju skaitu.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā uz trešo lasījumu varbūt tiešām vajadzētu precizēt tos kritērijus, it īpaši – ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Bet doma ir pareiza un precīza.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst to, ka tiešām mums bija diskusijas par iedzīvotāju skaita slieksni, kādā veidā tas statuss tiek piešķirts un kādā gadījumā mēs to reversējam atpakaļ, ja noteiktais iedzīvotāju skaits nokrīt zem šīs robežas. Arī komisijā, analizējot situāciju, kāda ir bijusi līdz šim, ka nav īsti bijis arī politiskās gribas atņemt tām pilsētām statusu, kurām pilsētas statuss ir... Arī komisija šajā gadījumā nolēma tām pilsētām, kurām pilsētas statuss ir, to neatņemt, bet, redzot situāciju, ka ir pietiekami daudzi ciemi, kuri ir ar pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu, noteikt kārtību, kādā šīs apdzīvotās vietas var saņemt pilsētas statusu.

Līdz ar to šis, 55., priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 41, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Paldies.

56. – Nacionālās apvienības iesniegtais priekšlikums. Saistīts ar šo, un tas paredzētu, ka novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 57. priekšlikumā. (Dep. V. Agešins: "Nacionālā apvienība, oi, oi, oi!")

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Priekšlikums: "Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu", un komisijas piedāvātā redakcija ir, ka "novada pilsētas ir noteiktas šā likuma pielikumā".

Manuprāt, tā atbildīgās komisijas redakcija ir lieka, varētu palikt 56., un tas arī daudz skaidrāk pateiktu to, ka katrai šai teritorijai Saeima saglabā atbildību un piešķir kaut kāda veida izmaiņas ar likumu, nevis vienkārši ar pielikumu, jo pielikuma gaita, kā mēs redzējām, nav nemaz tik vienkāršs process gadījumā, ja tiek mainīts kaut kas pielikumā, un arī par pašiem kritērijiem vēl te ir jāsaprot.

Es gribēju vērsties pie deputāta Dūrīša, kas, iepriekš par šo pantu runājot, minēja piemērus. Dūrīša kungs, es jums gribu parādīt: lūdzu, viens no jūsu minētajiem piemēriem – Īrija. Īrijā ir viens, divi, trīs... trīs līmeņu pārvaldība. Cik līmeņu pārvaldība ir pašvaldībām Latvijā? Pašvaldībām ir viena līmeņa pārvaldība, vienā līmenī sadalīts divās daļās – novadi un republikas pilsētas –, bet nav trīs līmeņu pārvaldības. Jūs tikko minējāt varam lietoto muļķīgo argumentu par to, ka šie labie piemēri strādā Īrijā. Īrijā ir trīs līmeņu pārvaldības modelis, kolēģi. Un tas ir pilnīgi... to nevar attiecināt uz šo.

Šobrīd mēs vēl joprojām runājam par viena līmeņa pārvaldības modeli. Jūs spītīgi esat balsojuši, neesat izteikuši savu viedokli par pārvaldības līmeņiem vēl līdz 56. priekšlikumam, bet jums vēl būs iespējas to izdarīt pie nākamajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis ir ļoti labs Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš pasaka, ka jau likumā ir jānosaka novada pilsētas statuss, un kopā ar iepriekšējo priekšlikumu min kritērijus tam.

Mani mulsina tas, ka Nacionālā apvienība pati neatbalsta nedz savu iepriekšējo priekšlikumu, nedz šo. (Dep. K. Feldmans: "Daļēji atbalstīts!"; dep. J. Iesalnieks: "Komisija uzlabojusi!") Tas liek domāt, ka politiskais spēks ir kļuvis par tādu – vīrs vārdu deva, vīrs ņēma vārdu atpakaļ. Vajadzētu atnākt šeit, tribīnē, un izstāstīt, kas tad ir mainījies, kāpēc jūs neatbalstāt paši savus priekšlikumus, kas ir daudz labāki par komisijas priekšlikumiem.

Komisijas priekšlikumi faktiski paredz, ka jebkurā gadījumā, pat ja kritēriji būs noteikti, visu izlems Ministru kabinets un pašvaldībām būs kā ķencīšiem pie Ministru kabineta jāiet lūgties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir tikai replika par politisko gribu. Tas man liekas fantastiski. Nu, pasakiet: "Mums nebija politiskās gribas..." Tātad, nu viss, normāli. Nav politiskās... (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Politiskā griba bija, nebija politiskās varēšanas!")

Politiskā griba... Te jau tāpat, nu, mazas, neefektīvas skolas, neefektīvas slimnīcas, viss pārējais. Nav politiskās gribas – lai tās turpina strādāt, pastāvēt! Nav politiskās gribas ceļus remontēt, bet ir politiskā griba uzstumt to visu reformu pašvaldībām. Tam gan būs jābūt politiskajai gribai un visam pārējam. Tas patiesībā ļoti precīzi rāda, ar ko mēs nodarbojamies trešo dienu. Mums ir politiskā griba lielu saukt par mazu, mazu par lielu – nē. Un tā mēs virzāmies.

Jūs, "Attīstībai/Par!", taču vienmēr teicāt, ka jums esot faktos un kā tur balstīta politika, ka jūs nebaidīsieties pateikt, kādas lietas īstenībā ir. Un lietas īstenībā ir tādas, ka jums nav politiskās gribas pateikt, cik skolām Latvijā būtu būt un cik slimnīcām Latvijā būtu būt, kādiem ceļu tīkliem būtu būt un kādas pilsētas patiesībā sen ir ciemi, cik ciemu vispār Latvijā ir un cik ir likvidēti pēdējā laikā.

"Mums nebija politiskās gribas..." A ko jūs te sēžat un nesat mums reformu, kur jums nav politiskās gribas?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, ja par politisko gribu, tad jāpaturpina. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu labāk!") 56. priekšlikums ir principā saliekams kopā ar 55. priekšlikumu un 57. priekšlikuma risinājumu. Tas, ko minēja atbildīgās komisijas referents, par to, kas notika komisijā, kā sapratu. Ja mēs ieviešam šādu kritēriju, ko tas nozīmētu reālajā dzīvē. Šo statusa maiņu varbūt arī pilsētām... Kur varbūt nebūs drosme pieņemt šo te statusa atņemšanu, kas to automātiski nozīmētu. Citām automātiski nāktu klāt, citām nāktu nost. Tas parāda to, ka ir tomēr kaut kādi kritēriji.

Ja vadās pēc citiem kritērijiem, tad arī jums nav iekšās pieņemt normālu priekšlikumu, kas kaut kādā veidā iezīmētu skaidri saprotamu, kritērijos balstītu politiku. Jums vienkārši pašiem nav iekšās to izdarīt, un tā tas arī apliecinās Varam tālākajos priekšlikumos attiecībā uz šī jautājuma izlemšanu, ka pēc tam lemsim, skatīsim katru situāciju atsevišķi... Tikai kopumā jūs negribat skatīt katru situāciju atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nezinu, vai tā ir leģenda, bet man izstāstīja, kāpēc Latvijas laukos ir redzami tik daudz ozoli. Lauka vidū. Viena versija ir tāda, ka pēc kara ļoti daudz viensētu tika iznīcinātas. Un, kad tīrīja no drupām šīs vietas, vietējie cilvēki saglabāja tos ozolus, kuri apzīmē vietas, kur kādreiz stāvēja mājas. Un tā... šie ozoli laukā, lauka vidū varētu būt arī viena no Latvijas kartēm – zudusī Latvija.

Šeit, no vienas puses, tas izskatās diezgan tehnisks priekšlikums, nu kāda atšķirība – nosaka ar likumu vai ar likuma pielikumu. No otras puses, manuprāt, tas ir attieksmes jautājums – kur un kādā veidā mēs nosakām novada pilsētas statusu.

No savas puses... tīri politiski, es, protams, aicināšu jūs balsot "pret" šo priekšlikumu, jo tad spēkā būs norma, kas pasaka, ka šo statusu piešķir ar likuma pielikumu, un tas nozīmē, ka katru reizi, ik reizi, kad mēs mainīsim, piešķirsim vai atcelsim kādai pilsētai šo statusu, tiks atvērts šis likums un būs iespēja labot tās kļūdas, kuras tiek pieļautas pašlaik, pateicoties VARAM nekvalitatīvajam darbam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Jā. Jau šobrīd likumā, ja paskatāmies šo likumu un arī... šo likumprojektu un to, kas ir spēkā esošs, novadu pilsētas ir noteiktas likuma pielikumā. Jebkurā gadījumā, ja mēs lemsim par atbildīgās komisijas redakciju, tad noteikti, novada pilsētas statusu piešķirot un atceļot ar likumu, tas jebkurā gadījumā būs noteikts šā likuma pielikumā. Tas līdz ar to būs noteikts ar likumu, un šādu virzienu arī komisija atbalstīja.

56. – Nacionālās apvienības priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 57. priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 42, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 58. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz noteikt pilsētas noteikšanas kārtību. 58. un 59. ir divas dažādas versijas, ko iesniedzis Valaiņa kungs. 58. nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi. Attiecībā uz šo priekšlikumu es piedāvāju redakciju, kas precīzāk izsaka nekā VARAM piedāvātā redakcija. Jūs attiecībā uz pilsētām iepriekš un arī vispār likumprojekta tekstā pēc būtības šur tur funkcionālajās redakcijās atbalstījāt manus piedāvājumus, bet šis piedāvājums iet kontekstā. Un aicinātu tomēr atbalstīt, jo šeit es aicinu atgriezties pie attīstības centriem šajā likumā, ka pilsētas ir... pilsētu teritorijas ir attiecīgi nacionālās nozīmes attīstības centri un ka tas automātiski tiek noteikts attīstības plānošanas dokumentos. Šis priekšlikums arī savā ziņā palīdzētu risināt, ka otrā sadaļā minēts "novada pilsēta", Saulkrastu novads ir novada pilsēta, tāpat Kandava ir novada pilsēta, pie kā mēs varētu nonākt turpmākajā izskatīšanas gaitā. Ja mēs gribam kaut kādā veidā mērķtiecīgi attīstīt šos novadu centrus, tad tā būs vienīgā iespēja, kā to darīt, ja tam būs šis novada statuss. Šobrīd, ja nav šī novada statusa, attīstības centra statusa, tad mēs esam, balstoties uz attīstības centra statusu, izveidojuši pielikumu, bet citos attīstības plānošanas dokumentos šī pielikuma nav.

Dūrīša kungs, jūs arī iepriekš ļoti skaisti runājāt par to, ka, redz, vajagot attīstīt visu valsti vienmērīgi un ne tikai pilsētas, bet arī ap pilsētām. Bet jūs pats atbalstāt valdību, kura šobrīd uz Saeimu ir atsūtījusi Nacionālo attīstības plānu, kas runā pilnīgi pretēji jums – par mērķtiecīgām investīcijām, konkrētām, centrētām investīcijām tieši attīstības centros. Diemžēl, ja mēs skatāmies, kas tur ir, pieņemsim, kohēzijas politikai samazinājums, varbūt es kļūdos, bet es teiktu, kādi 40 procenti. Kohēzijas politika ir tieši tā politika, kas kalpo reģionu attīstībai.

Ja šāda ieraksta nav, kādā veidā jūs kohēzijas investīcijas novirzīsiet, piemēram, Saulkrastu novada attīstībai? Manuprāt, arī citiem novadiem, kas būtu pelnījuši šāda statusa iegūšanu... Viens labs piemērs – Līvānu novads. Kas vainas Līvānu novadam? Tik skaisti attīstījies, jo tieši caur šādiem priekšlikumiem tam tika iedots attīstības centra statuss.

Es, kolēģi, aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Valaiņa kungu es varētu arī atbalstīt, bet 2. punkts – par šo nacionālas nozīmes attīstības centru. Nu, nav nekādu nacionālas nozīmes attīstības centru, jo mums nav apriņķu. Ja mums būs šis otrais līmenis, kad mēs runāsim, tad mēs varam arī šos... precīzi noteikt šos apriņķus un attīstības centrus.

Es pateikšu tikai vienu piemēru par Ziemeļvidzemi. Mēs nododamies atkal ilūziju domāšanai. Ja būtu Valmieras apriņķis, kurā būtu Valmieras novads, Cēsu novads, Limbažu novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Salacgrīvas novads, Rūjienas novads, tad knapi sanāktu viens attīstības centrs ar 139 tūkstošiem. Tad šāds attīstības centrs varētu konkurēt, teiksim, Dānijā ar Orhūsas pašvaldību, kas ir tieši 130 tūkstoši. Ja mēs atkal sakām, ka katrs novads tur pēc politiska... Vienā mazā novadiņā vai otrā drusku lielākā kaut kāds attīstības centrs. Nu, pag, tad, kad būs apriņķi, tad mēs arī izrunāsim par šiem jautājumiem.

Otrs. Vidzemē vispār varētu būt tikai divi šādi centri. Ja, piemēram, ir Ogre, kur ir rūpniecība, tad arī tādā Ogres apriņķī būtu jābūt Ogres novadam, Salaspils novadam, Lielvārdes novadam, Ikšķiles novadam, Baldones novadam, Madlienas novadam. Tad knapi sanāktu puse attīstības centra ar kaut kādiem 80–90 tūkstošiem. Nu nav to attīstības centru!

Nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, it kā jau nav šo attīstības centru, bet tai pašā laikā visa šī likumprojekta pielikums ir veidots, balstoties uz attīstības centriem... 39... un 40, kur 40 īsti nesanāk, tāpat 3 no iekļautajiem arī īsti ir bez attīstības centriem, nosakot to, ka cita administratīvā teritorija būs konkrētās administratīvās teritorijas attīstības centrs. Visai loģiski nav, tāpēc ir jāatrod veids, mehānisms, kā to novadīt. Es piekrītu: ja nebūtu LIAA stratēģijā attīstības centru definīcija minēta... Tas jau arī veido visu tālāko valsts pārvaldes investīciju politiku, visbūtiskāko politikas sadaļu. Tie ir Eiropas investīciju fondi, kas tieši koncentrēsies, lai vai ko jūs stāstītu par to, ka tie nekoncentrēsies. Finansējuma apjoms jau to pasaka, ka būs spiesti koncentrēt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 58. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 59. – deputāta Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Runā būtībā līdzīgi par to, ko 58. priekšlikumā. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, arī šajā priekšlikumā ir daudz... piedāvāta alternatīva versija, kādā veidā noteikt pilsētas statusu, un šī versija ir nedaudz sīkāka nekā iepriekšējais priekšlikums. Sīkākā detalizācijā aiziet, tomēr saglabājas būtība par attīstības centriem.

Es aicinātu atbalstīt, lai kaut vienā vietā likumā tomēr kaut kur šis ieraksts parādās.

Tas... Jā, īsumā viss par šo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojums?

A. T. Plešs. 59. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 60. – deputāta Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Runā par ciema statusa piešķiršanu, tā noteikšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis Valaiņa kunga priekšlikums ir ļoti tuvs esošajai likuma redakcijai, vien būtiskā atšķirība, ka likumprojekta tekstā "pašvaldības teritorijas plānojuma" ir pazudis vārds "vietējās", respektīvi, ka vietējās pašvaldības intereses tiek ņemtas vērā, nosakot ciemu statusu un robežas.

Šī ir viena būtiska nianse, un es īpaši vēršos ar šo niansi pie Nacionālās apvienības, jo Nacionālā apvienība bija tā, kas šī likumprojekta apspriešanas gaitā piedāvāja ideju par nulltajām pašvaldībām jeb zemāka līmeņa pašvaldībām, kuras būtu vēlētas institūcijas, pārstāvot vietējo iedzīvotāju viedokļus un vajadzības.

Šis vārds "vietējās", manuprāt, ir būtisks, lai nepazaudētu to ideju par vietējo pārvalžu izveidi un īstenošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, it kā mazs sīkums – viens vārds mainās šajā priekšlikumā, tomēr būtība diezgan liela. Vietējās pārstāvniecības lomas nostiprināšana, vietējās pašvaldības lomas nostiprināšana. Šis ir tāds patiesībā konceptuāls... konceptuāla rakstura priekšlikums, kas parādītu to, vai tiešām ir vēlme veidot pārvaldi no apakšas, vai pārvalde tomēr ir no augšas.

Es jau vairākkārt, tai skaitā arī šodien, uzsvēru to, ka mums nevajag pārtaisīt pašvaldības par izpildkomitejām. Tas būtu ļoti, ļoti slikti, ja mēs tā izdarītu. Bet šis priekšlikums attiecībā uz ciemiem, ka šī vietējā pašpārvalde... tieši vietējā... Uzsvars uz šo vietējo plānošanas lomu tiek noņemts nost. Tas jau parāda to, ka tomēr iet uz tādu lielāku centralizāciju, bet, nepasakot šos ieguvumus no centralizācijas tieši tiem vietējiem cilvēkiem. Ja šis nulltais līmenis, par kuru tik daudz runā... Arī šis priekšlikums aicināja tomēr atgriezties un runāt par nullto līmeni pēc būtības un saglabāt tomēr ciemu lomu nozīmīgumu. Pagaidām tas vienkārši ilustrē to, ka ciemi var būt, bet tas, kas notiek tajos ciemos, nu, tā kā neattiecas uz to pārvaldes... nu, uz to lielo pārvaldes... to vareno pārvaldi, kas būs tā lielā pašvaldība.

Manuprāt, tas jau ir izaicinājums šim likumprojektam attiecībā uz vēlētājiem, uz to proporciju, kas būs starp pilsētu, novadu... milzīgo disproporciju, kas rodas.

Tāpat rodas jautājums par citu... vispār pārstāvniecību administratīvajā teritorijā. Tiek izslēgtas vēlētāju apvienības. Šie visi jautājumi jau velk uz tādu centralizētas valsts pārvaldes līmeni, bet tai pašā laikā var arī sasniegt centralizēto valsts pārvaldes līmeni, nekaitējot tām mazākajām, vismazāk aizsargātajām sadaļām.

Es nezinu, ko jūs no tā visa iegūsiet, veicot visas tās... supercentralizēto pārvaldi... manuprāt, beigās tikai zaudēsiet, jo vispār zudīs iedzīvotāju ticība valsts pārvaldei kā tādai.

Šis priekšlikums, kas ir atbalstīts, aicina atgriezties pie tā, ka ciemiem ir tomēr kaut kāda pašnoteikšanās, ka tajos tomēr ieklausīsies. Piedāvātais variants skaidri iezīmē VARAM vēlmi vienkārši centralizēt valsts pārvaldi. Tad kāpēc netaisīt vienu lielu Latvijas pašvaldību, un miers, nu?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka šeit tiešām iet... ir runa par ciema statusa piešķiršanu un par nullto pārvaldības līmeni, par ko mēs komisijā esam diskutējuši un konceptuāli nolēmuši. Skaidrs, ka mēs par funkcijām vēl diskutēsim, bet tas tiešā veidā neskar šo Valaiņa kunga priekšlikumu. 60. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 61. ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts un ir saistīts ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Uzsāksim debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis ir varam, teiksim tā, meistarības demonstrējums. Patiesībā tas, ko piedāvā šis priekšlikums, ir atgriešanās pie spēkā esošās kārtības un principā izslēdz abus Nacionālās apvienības pirms tam iesniegtos, kurus jūs, protams, vienbalsīgi neatbalstījāt... pirms tam iesniegtos priekšlikumus. Jo šī redakcija maz ar ko atšķiras no spēkā esošās kārtības. Ne no spēkā esošās redakcijas, bet no spēkā esošās kārtības.

Ja Nacionālās apvienības mērķis bija pateikt to, ka, piemēram, Iecava nevis tagad iet uz valdību un prasa pilsētas statusa iegūšanu, bet uzreiz viņiem to statusu vienkārši piešķir... jo viņi sasniedz attiecīgus kritērijus. Protams, būtu labi, ja to kāds monitorētu, un tāpat arī uz Ķekavas šībrīža ciemu... tad šis priekšlikums paredz vienkārši atgriezties pie vecās kārtības, jo šobrīd jau Iecavas pašvaldība ir pirms... reformas gaitā vai kādu brīdi pirms bija gājusi un piedāvājusi savu redzējumu vai lūgumu, lai viņiem piešķir šo statusu.

Pēc būtības nekas nemainās. Tas tikai parāda to, kādā veidā varam principā, ja var teikt tā, atfutbolē jebkuru, tai skaitā arī koalīcijas priekšlikumu, jo īpaši ņemot vērā... Gribētu aicināt Kazinovska kungu padomāt un palasīt par šiem priekšlikumiem. Tie ir vienkārši atsisti, un pēc būtības ir palikusi tā pati valdības iesniegtā redakcija. Nekas pēc būtības līdz šim 61. priekšlikumam, izņemot to, ka republikas pilsētas pārsauc par lielajām pilsētām, nav mainījies. Un arī tas pēc būtības neko nemaina. Uzliks kaut kādu administratīvo slogu, bet vairāk nekas nemainīsies.

Tāpēc šis priekšlikums ilustrē Varam piedāvāto ceļa karti, kādā veidā viņi vienkārši atfutbolē jebkuru iesniegto priekšlikumu, saglabājot savu gaitu, bet neieklausoties tajā, ko vēlas Saeima. Un tas, manuprāt, ir pats sliktākais šajā pieejā, tāpēc arī neapmierinātība ar šo likumprojektu pieaug.

Kāpēc to nevarēja izdarīt automātiski? varam parlamentārais sekretārs jau netīšām, bet atbildēja – vienkārši jums nav iekšās iet pēc kritērijiem. Jūs gribat saglabāt politisko lemšanu, jo, ja būtu pēc kritērijiem, nu būtu jāaprunājas ar konkrētām teritorijām, ja būtu pēc kritērijiem, būtu kaut kādā veidā jāpamato, kas notiek ar Jelgavu, kāpēc Rēzekne, Daugavpils ir atsevišķi stāsti. Jums vienkārši šobrīd pietrūkst argumentu un jūs nekādā veidā negribat atzīt, ka šī reforma tomēr ir politiska, jo kritēriju tajā nav. Vieni kritēriji tika piedāvāti, jūs atfutbolējāt atpakaļ uz valdības lēmumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai, kolīdz reģistrācijas rezultāti ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: deputāti Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Janīna Kursīte, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Tutins (Starpsauciens: "Tutins ir!"), Ivars Zariņš.

Paldies. Tutins ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām sēdi. Debates par 61. priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es vēlētos piebiedroties Danas Reiznieces-Ozolas viedoklim par to, ka kārtībai, kādā tiek piešķirts pilsētas statusa... ciemam ar 5000 iedzīvotājiem, jābūt automātiskai. Šajā gadījumā mēs tiešām izslēgtu lēmumus, kuri nezināmu apstākļu dēļ tiek deleģēti Ministru kabinetam. Tas, kas attiecas uz pašvaldību statusa piešķiršanu, protams, viennozīmīgi ir Saeimas atbildība. Bet šajā gadījumā doma, cik es sapratu no Nacionālās apvienības pārstāvjiem, bija tāda, ka nevis vienkārši piešķirt statusu statusa dēļ, bet tieši tādēļ, lai iedzīvotājiem, Pleša kungs, dzīvotos labāk.

Ko tas nozīmē? Ka nevis attīstīt kaut kādu ciema teritoriju tikai uz savrup... ceļot savrupmājas, jaunus projektus, nemaz nedomājot par to, lai nodrošinātu šiem iedzīvotājiem atbilstošu infrastruktūru: bērnudārzus, bibliotēkas, kultūras namu un tā tālāk. Bet lai ar šo statusa piešķiršanu, pie kam automātisku, nodrošinātu to, ka pašvaldība rūpētos par konkrētas apdzīvotas vietas tieši pilsētvides izveidošanu. Tāpēc ļoti svarīgi, lai tas tiešām notiktu automātiski, nevis ar Ministru kabineta lēmumu.

Tas novērsīs arī vēl vienu būtisku momentu, kas noteikti būtu svarīgs, piemēram, Jaunajai konservatīvajai partijai. Jo jebkurš administratīvs lēmums slēpj sevī arī iespējamu koruptīvo momentu, tirgošanos ar politisko ietekmi un tā tālāk. Tāpēc, lai izslēgtu gan politiskas ietekmes, gan (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) korupcijas iespējamību no tik acīmredzama akta kā pilsētas statusa piešķiršana apdzīvotai vietai, kur dzīvo 5000 cilvēku, aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un brīdī, kad Saeima trešajā lasījumā atgriezīsies pie likuma pilnveidošanas, labot šo redakciju, padarot šo procesu automātisku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums pēc būtības parāda to, cik divējāda daba ir atbildīgajai komisijai un koalīcijai vispār, virzot šo likumprojektu. Paskaidrošu sīkāk.

Ja mēs gribam virzīties pēc kaut kādiem kritērijiem, kādā veidā noteikt administratīvās teritorijas, tad šajā gadījumā, iestrādājot šo, tika noteikti kritēriji attiecībā uz pilsētas statusa iegūšanu. Problēma ir tajā, ka, saglabājot šādu pieeju, ministrija patiesībā pat atzīst to, ka Latvijā tomēr ir unikālas teritorijas un katrai teritorijai vajag savu pieeju, bet nav gatavi noteikt to automātiski. Likumprojekta pielikumā attiecībā uz visu pārējo Latviju jūs šo pieeju esat aizmirsuši un vienkārši piedāvājat automātiski attīstības centru veidot... vecās rajona padomes.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 61. – atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 62. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz veidu, kā tiek noteikti administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, jo savā ziņā ir saistīts ar citiem iepriekš izskatītajiem priekšlikumiem, kas paredz arī nosaukumu noteikšanas kārtību apriņķiem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Būtiskā atšķirība šajā 14. panta manis piedāvātā redakcijā ir tā, ka šiem nosaukumu veidiem tiek piedāvāts vēl viens iedalījums, tātad apriņķi.

Kas ir interesanti, šis priekšlikums pēc būtības stājas spēkā esošā redakcijā. Un, ja līdz šim tiek argumentēts par to, ka spēkā esošā... ka šis regulējums jānosaka citos likumos, šobrīd spēkā esošais likums jau pasaka to, ka šajā likumā var būt definēti arī apriņķi. Tas ir pierādījums tam, ka Saeima var šajā likumā izdarīt savas izvēles par to, kādi un kāda veida līmeņa pārvaldības modeļi turpmāk nākotnē tiks veidoti administratīvi teritoriālajā iedalījumā.

Šobrīd šis piedāvājums attiecas uz tā saukto otrā līmeņa pārvaldības iedalījumu. Es uzskatu, ka to var nodefinēt jau šobrīd likumā. Un šī izvēle ir jāizdara kaut kādā veidā. Arī šajā priekšlikumā ir virzība uz to, ka Ministru kabinets veido savu atzinumu, kur šie centri varētu būt un kuri būtu attīstības centri apriņķiem, izvērtējot ieinteresēto pašvaldību lēmumus, tomēr tas skaidri iezīmē to, uz ko virzīties tālāk komisijai trešajā lasījumā.

Ja mēs šo priekšlikumu atbalstām, tas pēc būtības neietekmēs priekšlikumu pielikumu, bet tas ietekmēs to virzienu, kurā mēs virzīsimies tālāk komisijā trešajā lasījumā. Vēlreiz un vēlreiz varu tikai atkārtoties par to, ka šie iedalījumi – nulltā līmeņa pašvaldības un otrā, reģionālā, līmeņa pārvaldības – nevarēs strādāt viens otram līdzās. Latvija nav tik liela valsts, ka mums būtu vajadzīgi trīs līmeņu pārvaldības modeļi uz lokālajām pašvaldībām. Mums pietiek ar diviem, bet tie divi noteikti ir vajadzīgi.

Un jautājums – kurā brīdī mēs izdarīsim šīs izvēles. Manuprāt, šīs izvēles nedrīkst atlikt uz trešo lasījumu vai arī kādu citu likumu kaut kad vēlāk. Izvēles jāizdara tagad, jo pēc šīm izvēlēm tālāk jāvērtē pielikums. Šīs izvēles bija jāizdara jau pašā sākumā, kad mēs sākām skatīt likumu. Komisijā izvēles tika izdarītas: konceptuāli atbalsts ir abiem virzieniem – gan nulltā līmeņa pašvaldībām, gan otrā līmeņa pašvaldībām, un to visu skatīs pēc tam, kad izveidos... atbalstīs principā, izskatīs jau šo likumu, bet tad, kad izskatīs šo likumu, tas viss jau būs smagi par vēlu.

Šī redakcija ir paņemta no spēkā esošā likuma, kolēģi, un iepriekšējās Saeimas to spēja – nolemt jau uzreiz. Jautājums bija par izpildījumu. Un šeit konceptuāli es tomēr aicinātu... tik daudzi ir runājuši par otrā līmeņa pārvaldību, pat komisijā to nolēmuši. Nu tad nobalsojam šeit.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Kolēģi! Šis priekšlikums arī skar apriņķus, tātad reģionālo līmeni, vai būt vai nebūt. Es nosaukšu, cik Eiropas Savienības dalībvalstīs ir reģionu. NUTS 2 līmenī ir 278, NUTS 3 līmenī – 1994 reģioni.

Mūsu valsts augstākās amatpersonas publiski deklarēja, skaļi deklarēja – mums ir jāiet virzienā, kas tuvojas Ziemeļvalstu attīstības modelim un līmenim.

Bet Zviedrijā ir astoņi NUTS 2 reģioni un 21 NUTS 3 reģions. Somijā ir pieci NUTS 2 reģioni un 20 NUTS 3 reģioni. Latvijā ir viens kā visa valsts. Par kādu salīdzināšanu mēs runājam? Reģioni – tie izlīdzina attīstību visā teritorijā.

Tagad tajā kompromisa variantā, es jau teicu, paliek plānošanas reģionu statuss, tiek nomainīts nosaukums 70. pantā – administratīvie reģioni. Fasāde nomaina krāsu, un nemainās būtība.

Ja mēs gribam attīstību, tad tur ir jāiegulda līdzekļi. Līdzekļus valstij nav iespējams decentralizēt, ja nav administratīvo reģionu. Ja mēs, teiksim, paliekam pie plānošanas reģioniem, es domāju, skaidrs, ka pēc kādiem deviņiem desmit gadiem reģioni būs vēl mazāk attīstīti, zviedri, norvēģi, somi vēl vairāk būs nopirkuši mūsu zemes, it sevišķi austrumu pierobežā, cilvēki vēl vairāk būs koncentrēti pie galvaspilsētas vai pašā galvaspilsētā, bet, iespējams, lielākā daļa būs aizbraukuši atkal tālāk projām. Tā ir totāla kļūda, ko kārtējo reizi, veicot reformu, mēs atkal kā āži gribam pieļaut. Vai tas mums ir vajadzīgs? Es pārstāvu lauku teritoriju, lauku iedzīvotājus ar zināmu pieredzi, un es zinu, kas vajadzīgs. Ja kāds rīdzinieks domā savādāk, var jau pārbalsot, bet rezultātā cietīs mūsu valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tiešām, ja mēs runājam nopietni par otrā līmeņa pašvaldībām, tādā gadījumā vajadzētu ieskicēt arī šo lietu pašā likumā, nevis uzdevumos ministrijai kā atsevišķus pielikumus pie likuma vai atsevišķus priekšlikumus... bet tieši šeit. Cita lieta, ka, lai gan tāda norma pastāv jau esošajā likumā, skaidrības ap to, kā tas izskatīsies, nav. Vai tā būs vēlēta pašvaldība? Vai tas ir pašvaldības līmenis vai plānošanas reģions? Vai kā savādāk? Bet jebkurā gadījumā ieskicēt to, man liekas, valdošajai koalīcijai būtu goda lieta... lai atbalstītu arī to ieceri, par kuru tikko runāja Kazinovska kungs. Dabīgi, precizējot uz trešo lasījumu to, ko mēs domājam, ieliekot arī šāda veida apzīmējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Lai labāk saprastu, par ko mēs runājam, es, kolēģi, domāju... daudzi no jums ir redzējuši tādu infografiku... arī parādīts Latvijas teritoriālais kartējums, Igaunijas un Lietuvas. (Starpsauciens.) Un tas iespaids rodas tāds, ka Igaunijai ir daudz mazāk pašvaldību nekā Latvijai un arī Lietuvai ir daudz mazāk pašvaldību nekā Latvijai. Tikai tas, kas netiek pateikts šajā infografikā līdz galam, ir tas, ka tiek parādītas otrā līmeņa pašvaldības Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā tiek parādītas pirmā līmeņa pašvaldības. Tāpēc tas salīdzinājums īsti nav objektīvs. Un tāpēc arī šobrīd es aicinātu tomēr domāt par otrā līmeņa pārvaldības modeli, jo tās ekspektācijas, ko visi sagaida no jaunajām teritorijām... diemžēl piedzīvos lielu vilšanos, jo jaunās teritorijas arī nespēs atrisināt tos izaicinājumus, kurus tām šobrīd uzliek jau ar citiem likumiem, piemēram, pašvaldību likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šodien gribu pievienoties ļoti daudzajiem Andra Kazinovska vārdiem. Un te izejoši arī par apriņķiem... izejoši no šī priekšlikuma. Jā, mēs varam runāt par trīs līmeņiem. Nu kādi trīs līmeņi Latvijā? Protams, ka jābūt ir diviem līmeņiem. Tas, ka būs mums lieli novadi, tas ir viens. Bet tas, ka jābūt šiem administratīvajiem reģioniem... tiem ir jābūt.

Es piedalos pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, un faktiski... es izdarīju secinājumu, ka ministrijas nav gatavas šodien atdot kādas funkcijas. Atnāk uz apakškomisiju, pasaka pāris vārdu, ja, pat nezina, cik daudz viņiem tur to funkciju, ja. Un labi redzam, kā iet ar šiem administratīvajiem reģioniem. Bet, ticiet man, strādājot pašvaldībā, ir funkcijas, kuras arī lielais novads viens pats nevarēs izdarīt... ka tas jāveic reģionā. Un ļoti daudzas funkcijas šodien ir jānodod šiem reģioniem. Tādi, kādi tie šodien ir... plānošanas reģioni, tie sēž uz bada maizes, tie ir badināti un sēž uz bada maizes, un mēs no tiem neko nevaram arī sagaidīt. Administratīvajiem reģioniem ir jābūt ar finansēm, un administratīvajiem reģioniem ir jābūt ar funkcijām, ko šie reģioni varēs arī izpildīt. Un pašvaldības varēs pildīt savas funkcijas, un reģioniem ir jāpilda savas reģionālās funkcijas, kas attiecas uz visu šo reģionu.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums par teritoriālo vienību nosaukumiem netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 63. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, paredz izslēgt 15. panta otrajā daļā vārdu "kompetentajām". Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt vārdu "kompetentajām" – savā ziņā tas ir loģisks priekšlikums. Un tādu vajadzētu... tā vispārējā izpratne jau ir, ka funkciju pašvaldībā... nu nevar nodot kaut kādai... ceļu plānošanu nenodos izglītības pārvaldei. Bet, redzot to, kāda vispār šad tad ir izpratne, startējot uz vēlēšanām, atsevišķiem cilvēkiem par pašvaldību darbību... un arī tas, kas atspoguļojas šeit, Saeimā... es rosinātu tomēr neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un saglabāt to uzsvaru, kas it kā ir liekvārdība, bet tai pašā laikā tomēr cilvēkiem liek aizdomāties par to, kādu funkciju attiecībā uz, piemēram, nosaukumu maiņu... lai nebūtu tā... neizveidojas tāda situācija, ka lēmumu par nosaukumu maiņu ielām nodod, piemēram, tai pašai izglītības pārvaldei. Nu, kas zina, varbūt pašvaldībā pie varas nāk cilvēki, kas varbūt to pašvaldību darbu nesaprot un izdomā, ka tas ir jāskatās no izglītības sadaļas viedokļa.

Tāpēc šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kas it kā ir mēģinājums izslēgt liekvārdību... tomēr atstāt, lai jebkuram domes darbiniekam tomēr likumā būtu skaidri ierakstīts: ja maina ielām nosaukumus, kompetentām iestādēm tomēr būtu jāizvērtē, kāds būs šis jaunais nosaukums, jo var gadīties... es neizslēdzu gadījumus, ka mēs varētu nonākt situācijā, kad kāds sāk runāt par viņa kompetencē neesošiem jautājumiem. Un vai tāda situācija kādreiz ir bijusi? Piemēram, šeit pat, Saeimā, par cita līmeņa jautājumiem. Bet, piemēram, Saeimā un valdībā... koalīcijā tieslietu ministrs izdomā atlaist ģenerālprokuroru. Nu, tas nav viņa kompetences jautājums. Bet viņš tomēr iet ar tādu priekšlikumu un pēc tam tikai saprot, ka tas īsti nav viņa kompetences jautājums. Tāpēc šis uzsvars uz kompetenci tomēr ir jāatstāj likumā, lai visiem būtu skaidri un saprotami... tomēr pievērš tam uzmanību, pirms deleģē kādu funkciju, kam īsti to deleģēt pēc būtības... jā.

Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī būs tā reize, kad es nepiekritīšu Viktoram Valainim un piekritīšu Juridiskajam birojam, jo no juridiskās tehnikas viedokļa likumos liekvārdība nav pieļaujama. Konkrētajā gadījumā tas būtu salīdzinošs piemērs, ka likumā būtu ietverts tāds skaidrojums kā "nekavējoties kaut ko izdarīt" un tā tālāk.

Likumā ikvienam terminam jābūt konkrētam. Un vārds "kompetence" šajā gadījumā no juridiskās tehnikas viedokļa ir juridiska liekvārdība, jo objektīvi nevar būt tāda situācija, ka pašvaldību institūcijas ir nekompetentas tajos jautājumos, kas uz tām attiecas. Tā ir... Tas ir liekvārdības jautājums no juridiskās tehnikas. Pareiza rīcība, un Juridiskais birojs ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Godīgi sakot, šeit jau gan nebūtu, par ko diskutēt (Starpsaucieni.), jo mēs varam saukt par... bet mēs varam saukt par kompetenci, nekompetenci, jebkurā gadījumā ar to vārdu ierakstīšanu vai izņemšanu no likuma nekas nemainās.

Ja ministrs Bordāns piedāvā atvaļināt un atlaist no darba ministru Nemiro, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir kompetents... un ja mēs ierakstīsim likumā, kaut kas mainīsies. Es aicinu atbalstīt Juridisko biroju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es atļaušos nepiekrist saviem opozīcijas kolēģiem, jo tomēr attiecībā uz jautājumu par kompetencēm arī Saeima ir demonstrējusi piemēru, ka ir ierakstīts, kas ir kompetence, un ir pat veseli zinātniskie raksti šobrīd tapuši par to, kā darbojas Saeimas komisijas. Un, piemēram, Rīgas domes atlaišanas likums, kā... visiem par lielu pārsteigumu tomēr nonāca Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... tomēr ir vērts uzsvērt to, ka ir jānodod kompetentajai iestādei, kompetentajai komisijai, jo bez tāda ieraksta gluži vienkārši jūs paši apmaldīsieties tajā visā. (Starpsauciens: "Par to nav šaubu!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Komisijā šis 63. priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 64. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, runā par līdzīgu lietu kā 63. priekšlikumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, šeit ir būtiska atšķirība starp iepriekšējo un šo priekšlikumu. Tāpēc attiecībā par šo Juridiskā biroja priekšlikumu, es aicinātu to atbalstīt, jo tas ir tiešām... jau no citiem regulējumiem izriet ārā tas, ka cita rīcība nemaz pašvaldībai nav iespējama, kā tikai nodot to Valsts zemes dienestam. Tāpēc šis priekšlikums ir atbalstīts, bet iepriekšējais gan, manuprāt, bija kļūdaini atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad arī runātājs tribīnē nelūdz balsojumu par šo priekšlikumu.

Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Paldies.

65. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, paredz izslēgt 15. panta ceturto daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es neesmu bijusi ATR komisijā, līdz ar to man arī tiešām būtu lūgums vismaz komisijas vārdā komentēt šī priekšlikuma jēgu, jo faktiski priekšlikums nosaka, ka vienā republikas pilsētā drīkstēs atkārtoties ielu, viensētu, laukumu nosaukumi.

Līdz šim tādas iespējas nebija. Līdz šim likums pateica, ka nevar būt vienādas... vairāk... nosaukuma ielas, šobrīd ar šo normu tiek izslēgts šis ierobežojums, un faktiski mēs varēsim visas ielas vienādā vārdā saukt. Es īsti nesaprotu būtību, tāpēc pirms balsojuma es tiešām lūgtu arī paskaidrot. (Dep. K. Feldmans: "Visas ielas Ventspilī ar Aivara vārdu!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Nu, kolēģi! Šis priekšlikums parāda to, cik patiesībā tā reforma ir mazliet aplama sanākusi, jo tās teritorijas, kas tiek veidotas, ir tik lielas, ka šeit jau iezīmējas tas, ka gluži vienkārši ielām nosaukumus nevarēs izdomāt. Nevarēs izdomāt viensētām nosaukumus.

Var izveidoties, pieņemsim, Cēsu novadā... pieņemsim, ka Cēsu novadā ir tāds māju nosaukums "Pūces"... šobrīd Cēsu novadā būtu māju nosaukums "Pūces", tad Raunas novadā varbūt arī ir "Pūces". (Dep. R. Kols: "Pasta indeksu nav?") Un tad, kad radi no Īrijas sūtīs Ziemassvētku apsveikumus Cēsu novadā "Pūcēm", kam tad īsti sūtīs tos apsveikumus? Kolēģi, arī pasta indekss saskanēs... un bieži vien gadās tā, ka attiecīgajam novadam raksta vienādus pasta indeksus, nemaz neuzrakstot tos tālākos cipariņus, kolēģi, un tad nonāksim pie tādas situācijas, ka vienā novadā būs vienādi laukumi, vienā novadā būs vienādas ielas, un tas jau parāda to, ka šīs pašvaldības pēc būtības ir tik lielas, ka vienkārši nevarēs nosaukt... izdomāt nosaukumus. Varbūt radīsies... kādreiz varbūt radīsies Pleša bulvāris, piemēram, vai ne? Kas zina? Varbūt Krišjānis cer uz kādu ielu savā vārdā, lai to nosauktu (Dep. K. Feldmans: "Manā – Krišjāņa – vārdā daudz ielu!"), bet... pēc būtības izlasiet... izlasiet pilnīgi nopietni, izlasiet, kas šeit rakstīts.

Mēs atsakāmies no tā, ka nedrīkst atkārtoties. Un tas, manuprāt, nav pareizi... Šī norma tomēr bija, un, būsim atklāti, spēkā esošajā regulējumā jau šobrīd pastāv vietas, kur šie nosaukumi atkārtojas. Bet tie ir atsevišķi izņēmumi. Tie ir atsevišķi izņēmumi, kur šie laukumi un ielas atkārtojas. Noteikt to, ka šie... Noteikt jau likumā to, ka tev nav tāda ierobežojuma, tev pat nepiespiež domāt. Pleša kungs, ja jūs to atbalstīsiet, Pleša bulvāra, visticamāk, nebūs, jo varēs visas ielas nosaukt par Brīvības ielām, un tad redzēs, kur nu, kur nu... kur tas beigās beigsies.

Tāpēc es aicinātu šo Juridiskā biroja priekšlikumu, tas nav par liekvārdību, tas tiešām parāda to, cik absurda ir šī reforma, un to, ka šīs novadu teritorijas varētu būt tik lielas, ka pat nosaukumus nevarēs izdomāt... visiem pēc būtības vienādus. Tā ka, kolēģi, aicinu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, lai arī tas ir loģisks, bet patiesībā parāda to, cik neloģiska ir šī reforma, jo izveidosies tik lielas teritorijas, ka nevarēs izdomāt vispār nosaukumus tam visam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Administratīvi teritoriālā reforma droši vien būtu izdevusies, ja pēc šīs reformas cilvēki gribētu ielas, laukumus, bulvārus, alejas saukt deputātu vārdos. Nu, piemēram, Dūrīša laukums vai Pūces bulvāris, vai Strīķes aleja (Starpsauciens.)... un tā tālāk. (Starpsauciens: "Dzintara iela jau ir!") Un, ņemot vērā, ka es saprotu to vēlmi, kas ir koalīcijai... bet šie piemēri parāda, ka patiesībā šobrīd šī reforma netiek izdarīta tā, ka tā būtu loģiska, būtu vērsta uz to, lai cilvēkiem būtu saprotama. Un tāpēc es gribētu atbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu tomēr neļaut vienā apdzīvotā vietā visas ielas nosaukt par Pūces ielām vai visas mājas nosaukt par Pūces mājām, vai kāda cita deputāta vārdā. Bet tas, ko es vēlētos... es vēlētos novēlēt, lai tā reforma būtu tik izcila, ka... Saeimas priekšsēdētāja, jūsu uzdevums ir ieviest kārtību zālē. Tik skaļi runā deputāti...

Sēdes vadītāja. Jūsu pienākums šobrīd ir debatēt. Lūdzu, debatējiet no tribīnes! Mēs jūs uzmanīgi klausāmies.

A. Gobzems. Saeimas priekšsēdētāja, bet jums ir pienākums ieviest kārtību zālē!

Sēdes vadītāja. Mēs jūs uzmanīgi klausāmies.

A. Gobzems. Nu šis atkal ir kārtējais piemērs, ka Mūrnieces kundze ir nekompetenta. Viņa neievieš kārtību zālē... ka šajā stūrī vienkārši skaļi sarunājas. Tas ir acīmredzami. Tad kad koalīcija skaļi... Mūrnieces kundze...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par priekšlikumu! Jūs atnācāt debatēt par Juridiskā biroja iesniegto 65. priekšlikumu.

A. Gobzems. Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par konkrēto priekšlikumu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze! Tas troksnis zālē ir tik...!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par konkrēto priekšlikumu!

A. Gobzems. Un tāpēc... Tāpēc es arī tikai gribēju teikt, ka es novēlētu koalīcijai pieņemt reformu, pēc kuras cilvēki grib jūsu vārdos nosaukt katrā novadā ielas, mājas. Es gribētu, lai pēc šīs reformas cilvēki... cilvēki ar lielāko prieku rautos un galveno ielu katrā no novadiem nosauktu Kariņa kunga vai Pūces kunga vārdā. Bet tā taču nav! Tāpēc varbūt mazliet paskatieties uz to no cita skatpunkta, kur ir tās kļūdas, un izlabojiet šīs kļūdas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Tautas sapulces laikā Strenčos "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars izteica tādu domu, atbildot klātesošajiem vietējiem iedzīvotājiem uz jautājumu: kāpēc netiek ņemti vērā... iedzīvotāju viedoklis? Viņš atbildēja, ka šī reforma nav domāta cilvēkiem (Dep. M. Bondars: "Tā es neteicu!"), šī reforma ir domāta valsts pārvaldei. (Dep. M. Bondars: "Tā nav cilvēku reforma, tā ir pārvaldības reforma. Tāds bija mans citāts!") Tieši par pārvaldības reformu. Izejot no šī pieņēmuma, ka šī reforma ir tiešām pārvaldības reforma, tad absolūti nav saprotami, kāpēc no šī likumprojekta tiek svītrota šī norma, it īpaši jā mēs runājam par viensētu nosaukumiem. Es domāju: katrs no mums ir saskāries ar to, ka, mēģinot atrast Latvijā kādu viensētu, tiek piedāvāti dažādi varianti dažādos novados.

Un tāpēc es jūs aicinātu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un padomāt pat nevis par Latvijas iedzīvotāju interesēm, par kurām jūs nedomājat... vienkārši par pārvaldības kvalitāti mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es vienmēr ieklausos Juridiskā biroja viedoklī, bet šoreiz es šim viedoklim nepiekrītu. Izejoši no kā? Zemes reformas laikā, kad bija milzum daudz jāpiešķir nosaukumi pašvaldībās – milzum daudz! –, tad viena pagasta teritorijā nedrīkstēja atkārtoties vieni un tie paši nosaukumi, blakus pagastā varēja būt vieni un tie paši nosaukumi, jo, teiksim, šī sasniedzamība, šie iedzīvotāju pasta sūtījumi, lai nebūtu... un atkal adresācijā... ja vienā pagastā ir "Eglītes", otras "Eglītes" nevarēja būt šinī pagastā, varēja būt blakus pagastā.

Ja tagad šinī vienā pagastā vai vienā pilsētā sāks atkārtoties, jo cilvēki arī pērk, dala īpašumus un... jebkurā gadījumā nāks klāt vieni un tie paši nosaukumi, tad būs ļoti lielas problēmas. Jo vienkārši, ja zemes ierīkotāji strādādami vienmēr tam ļoti lielu uzmanību piegrieza, katalogi bija katrā pagastā, lai saprastu, kādi nosaukumi jau ir... un bija jāpiedāvā citi nosaukumi. Es lūdzu tomēr pārdomāt šo priekšlikumu un nenobalsot, jo tiešām būs ļoti lielas problēmas ar šiem dubultajiem, trīskāršajiem nosaukumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kā piemin Pūces aleju, tā Pūce klāt! Tā ka, ministra kungs, ar atgriešanos Sēžu zālē! Cerams, ka jūs arī pievienosieties... mums šeit debatēm no tribīnes, jo pagaidām diemžēl jūsu viedoklis (Starpsauciens.) līdz 65. priekšlikumam īsti nav bijis.

Attiecībā par šo Jalinskas kundze jau minēja.

Aicinu, kolēģi, tiešām pārdomāt, nekas traks nenotiks, ja šo priekšlikumu neatbalstīs. Tas ir vienkārši sistemātiski, lai tomēr saglabātos novada teritorijās kaut kāda adresācijas sistēma, lai neveidojas tā, ka vienā teritorijā piecas, sešas, septiņas, 10 mājas... (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Māju jau nebūs vairs!") Šis to pilnībā pieļauj. Ja mēs atbalstām, tad var 10 mājas nosaukt vienādos nosaukumos. Saproti nu, kura ir īstā. Varbūt ar ielām tāds trakums nenotiks, bet ar lauku viensētām pilnīgi noteikti tas ir iespējams. Tā ka, nu, ja jūs pieļaujat to, ka laukos vairs neviens nedzīvos, tad jā, bet es tomēr ceru, ka laukos attīstība būs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Dep. A. Gobzems: "Es atsakos!")

Tātad Gobzema kungs nevēlas runāt.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

A. T. Plešs. Jā, komisijas vārdā vēlos pateikt to, ka Ministru kabinets noteiks adresācijas sistēmas pamatprincipu un to, kādā veidā kopējā adrešu sistēma tiks organizēta. Un vienlaicīgi, ja gadījumā adrese tiks piešķirta, mainīta vai kā citādi, to darīs vai nu saskaņā ar likumu, vai ar pašvaldības lēmumu, kā tas ir noteikts tālāk. Un šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 66. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir redakcionāla rakstura un tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 67., 68. un 69. priekšlikums runā par vienu jautājumu un paredz izslēgt 18. panta trešo daļu tā iemesla dēļ, ka šie jautājumi tiek arī risināti 6. pantā. Respektīvi, 40. priekšlikumā, par ko jau mēs esam diskutējuši. 67. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Visi trīs – divi ministri, Juridiskais birojs – vienprātīgi nolemj, ka trešā daļa... administratīvo teritoriju, novadu pilsētu un novadu pagastu robežu noteikumus... kā arī aprakstu sagatavošanu, aktualizēšanu, kārtību nosaka Ministru kabinets. Šie priekšlikumi ir iekļauti 40. priekšlikumā, par kuriem jau es aicināju attiecīgi ministru, vienīgo valdības pārstāvi, kas šeit ir, kuram pat ir valdības uzticēts mandāts, nākt skaidrot, kādā veidā šī kārtība notiks... tomēr nākt tribīnē un izskaidrot 40. priekšlikuma būtību un paskaidrot, kā notiks teritoriju apvienošana, dalīšana pēc šī likuma stāšanās spēkā. (Ministra J. Pūces starpsauciens.)

Tātad šie visi... vesela virkne, kādi 10 priekšlikumi ir sakoncentrēti 40. priekšlikumā. 40. priekšlikumu Saeima... atdod pilnīgi visu varu Ministru kabinetam.

Attiecībā par iepriekšējo priekšlikumu, tur gan es Pleša kungam nepiekrītu. Jūs runājat par to, ka Ministru kabinets kaut ko noteiks. Tur nu gan nekur nav pateikts, ka Ministru kabinets kaut ko noteiks. Tas bija jūsu tāds... jūsu pieņēmums, bet likumā tas nekur netiek atspoguļots. Un par šo es tomēr aicinātu ministru, ja reiz šāds mandāts no Saeimas... Saeima atdod šo ekskluzīvo kompetenci, kas Saeimai ir... atdod valdībai, tad nākt ministru... Ministra kungs, šis ir 40. priekšlikuma jautājums, tai skaitā (Starpsauciens.)... un es aicinu jūs paskaidrot. Jo iepriekš Saeimai, balsojot par 40. priekšlikumu, šāda skaidrojuma nebija. Jūs taču esat valdības pārstāvis, jūs vēl joprojām esat ministrs!

Un, ministra kungs, šī jūsu attieksme vispār visas reformas kontekstā... Jūs atnesāt uz Saeimu brāķi. Un tad, braucot uz tikšanos ar iedzīvotājiem, stāstāt, ka tā ir Saeimas atbildība, kā tas brāķis tiks īstenots tālāk. Es aicinu vienreiz ministram nākt un paskaidrot.

Bondara kungs jau neskaidro to, ko es prasu. Bondara kungs atkal runās par dažādām ideoloģiskām lietām, ko viņš ir teicis vai nav teicis Strenčos, bet šie priekšlikumi prasa skaidrojumu. Skaidrojuma nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Valaiņa kungs! Jūs visu laiku skatāties pagātnē. Šobrīd mēs skatāmies 67. priekšlikumu, nevis 40. 67. priekšlikumu, nevis 40.! Ja? Un saprotiet, ziniet, jūs jau kuro reizi runājat par 40. priekšlikumu! (Dep. V. Valainis: "Desmito!") Bieži. Bieži. Es jums, Valaiņa kungs, ieteiktu skatīties uz priekšu, nevis uz aizmuguri. (Starpsaucieni: "Nesarunājies ar zāli!"; "Par priekšlikumu!") Jo mikrofons ir priekšā, nevis aizmugurē. Es zinu, ko jūs padomājāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ir vai nav loģiski atgriezties pie 40. priekšlikuma un lūgt tomēr ministram izrādīt cieņu parlamentam un opozīcijai un izskaidrot 40. priekšlikuma jēgu un tālākos soļus, kā tas varētu notikt tā iedzīvināšanai dzīvē.

Ir ļoti loģiski. Jo komisijā arī mēs lēkājām no priekšas uz atpakaļu, izskatījām tālākos priekšlikumus, pēc tam atgriezāmies pie šiem priekšlikumiem, tika vilktas ārā lapiņas: re kur, tagad balsosim šitā... un vēl vienā momentā pat ministrs ar Juridisko biroju, savstarpēji viens ar otru runājot, saskaņoja, kāda būs īstā redakcija, un pēc tam Pleša kungs vienkārši to atskaņoja... un, komisija, balsojiet.

Šis viss likumprojekts ir virzīts bez iedziļināšanās jautājuma būtībā, un tas ir tas, ko es prasu šobrīd... pie šī priekšlikuma ir tā vieta, jo šie priekšlikumi ir iekļauti tieši 40. priekšlikumā. Es prasu ministram atnākt un paskaidrot, kādā veidā nākotnē plānojas... Ja jūs nevarat izskaidrot detaļās, vismaz ieskicējiet to, kādā veidā notiks šo teritoriju tālāka robežu maiņa jebkurā virzienā. Kaut vai mazliet ieskicējiet. Nekas jau nenotiek, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Bet nu, spriežot pēc tā, kā ir izveidots attiecīgais likumprojekts, ir saprotams, ka Saeima principā vispār nav vajadzīga. Izlaidīsim visu cauri, pēc tam visu lemj tikai Ministru kabinets... Saeima ir tāda formāla birokrātiska mašīna. Bet es atgādināšu jums Latvijas Republikas Satversmi. Mūsu konstitūcijā rakstīts, ka mums ir trīs varas – likumdevēji, izpildvara un tiesu vara. Un likumdevēja vara ir tā, kas atrodas šeit, parlamentā, nevis tā, kas atrodas Ministru kabinetā. Ministru kabinetā ir tikai izpildvara. Un šobrīd šī kārtība ir pilnīgi nepareiza. Īstenībā ne tikai šim likumam, bet jebkuram priekšlikumam, jebkuram citam likumam faktiski mums nav likumdevēja varas...

Tas, ko jūs gribat – iet tālāk un iedzīvināt... ka jūs faktiski likumdevēja varu novirzāt uz izpildvaru. Un demokrātiskā valstī tas nav pareizi. Pēc būtības juridiski nepareiza konstrukcija. Un varbūt tāpēc mums vajadzētu vispār konceptuāli, ja jau mēs te tā atnākam, nezinu, laiku pa laikam pagarlaikojamies, gribam ātrāk visu dzīt uz priekšu un tamlīdzīgi... pieņemam likumu, nolikvidējam Saeimu kā tādu, jo šeit tāpat nekādus lēmumus nepieņem, lēmumus pieņem kaut kur citur, aiz kaut kādām slēgtām vai atvērtām durvīm, koalīcijas padomēs vai sadarbības padomēs, vai kur... Šeit ir tikai balsošanas mašīna, kas būtībā... neiedziļinās pēc būtības, reālas diskusijas jau nav, būtībā...

Pie situācijas, kad sabiedrībai vajadzētu skaidrot projektu, pat ministrs nenāk skaidrot. Viņš saka: man vienalga! Jūs tikai vienkārši šeit izrunājieties, pēc tam mēs tāpat pieņemsim, kā gribam. Parlamentam kā tādam zūd jebkāda jēga. Vienīgā jēga, kāpēc mēs šeit esam, ir tā, ka mums šeit samaksā katram kaut kādu zināmu atalgojumu uz nodokļu maksātāju rēķina. Un viss. Reālas pozīcijas – opozīcijas diskusijas pēc būtības par to, kāpēc kādu likumdošanas funkciju atdot vai neatdot no parlamenta, citur neeksistē. Kāpēc vienā pagastā var būt vairākas mājas ar vienādiem nosaukumiem? Neeksistē. Ministrs arī nenāk izskaidrot, kā pastnieks zinās, kurā mājā vērsties, un tādā garā.

Varbūt, kolēģi, tiešām pieejam racionāli! Atbilstoši tā, kā faktiski situācija ir. Pieņemam jaunu likumu, nolikvidējam Latvijas parlamentu, visu likumdošanas varu atdodam Ministru kabinetam, un viss, un miers. Būs liels ietaupījums, kādus piecus miljonus Latvijas sabiedrība ietaupīs uz šī rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. 67. – tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 68. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums runā par to pašu, ko iepriekšējais. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams. Debates iespējamas.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pūces kungs! Šis ir jūsu priekšlikums. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Ir atbalstīts!") Es aicinu... aicinu jūs tomēr nevis ņirgāties par parlamentu, bet tomēr nākt un paskaidrot. Ja jūs šobrīd... šodien šeit esat atnācis, tad pagodiniet mūs, nāciet uz šīs tribīnes un paskaidrojiet.

Šis konkrētais priekšlikums – 68. – pēc būtības ir iekļauts 40. priekšlikumā, par ko Pūces kungs stāsta, ka ir atbalstījis. Tas, ko es prasu, un tas, kas caurvijas visiem šiem priekšlikumiem, ir tas, ka Saeima atdod šo mandātu valdībai, un es paskaidrošu, par ko.

Tātad administratīvo teritoriju robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Skaidrs, nav problēmu ar šo.

3. punkts. Administratīvās teritorijas, novada pilsētas un novada pagasta robežas noteikšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šeit, Saeimā, mēs ar šo likumu vairs nejaucamies. Jautājums: pēc kādiem kritērijiem tas notiks? Vai ministrs var paskaidrot? Visticamāk, ministram pašam nemaz nav atbildes, tāpēc arī viņš sēž un nenāk šodien uz šīs tribīnes, un nemēģina aizstāvēt šo priekšlikumu. (Starpsauciens.) Jo vienkārši viņam nav sava redzējuma. Paskatīsimies jebkuru no šīm sadaļām.

4. sadaļa. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežas, izvērtē valsts un pašvaldību iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Kā šis process notiks?

5., 6., 7. ... Tādā veidā es varu turpināt. Šis priekšlikums un aicinājums ministram nākt paskaidrot valdības redzējumu, kādu mandātu viņi saņem viņu izpratnē... Var jau gadīties. Jūs jau, ja pamanījāt... pašā sākumā šim likumprojektam bija pat vienādi priekšlikumi ar citu motivāciju. Varbūt jūs mainīsiet savu viedokli attiecībā par šo priekšlikumu, dzirdot, kāda būs Ministru kabineta tālākā rīcība, vērtējot vienus vai otrus robežu grozīšanas modeļus.

Tāpēc, manā ieskatā, ministrs ir... ministram ir pienākums nākt un skaidrot, kādā veidā šis process notiks. Man, godīgi sakot, skatoties uz ministra attieksmi... opozīcijai ir arī citas iespējas pierunāt ministru nākt un runāt varbūt ne šajā tribīnē, varbūt kādā citā komisijā. Ja netiks skaidrots normālā veidā, tad mēs izmantosim citas parlamentārās metodes, kādā veidā šo skaidrojumu dabūt, jo šāda skaidrojuma šobrīd vēl joprojām nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

A. T. Plešs. Jā. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums runā par to pašu, ko iepriekšējais. Ir atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. M. Bondars: "Neko jaunu nepateiks!"; dep. D. Reizniece-Ozola: "Pateiks gan!")

V. Valainis (ZZS).

Nu, redziet! It kā divi vienādi priekšlikumi, tomēr katram ir sava motivācija. Un attiecībā uz šo priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, tas ir pareizs, jo nav vietas šim pantam šajā sadaļā. Pilnīgi pareizi! Bet attiecībā... tas, ko es prasīju Pūces kungam, lai viņš nāk un izskaidro, kas notiek 40. priekšlikumā, kāda veida kārtību viņi noteiks tālāk. Un tās ir divas būtiskas atšķirības. Viens ir attiecībā par to, ka šeit nav vietas, otrs – attiecībā par to, ka ministrs vienkārši sēž, jo viņam nav, ko teikt. Un es aicinu tomēr nākt, izmantot šo iespēju... pie Juridiskā biroja, paskaidrot, kādi būs novadu apvienošanas kritēriji.

Kolēģi, jūs esat atdevuši mandātu Ministru kabinetam, paši nesaprotat, ko jūs esat atdevuši. Vai tiešām jums visiem ir pārliecība, kā tālāk šie procesi norisināsies? Jautājumu par skolu skaita samazināšanu tomēr... nē, saglabāja parlamentam. To jūs sapratāt. Bet jautājumu par pašvaldību robežu mainīšanu, izmaiņām jūs atdodat valdībai. Jums pat neinteresē, kā tas viss tālāk notiks. Nu, žēl par jums! Jūs jau būsiet tie cietēji!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad arī šo 69. – Juridiskā biroja priekšlikumu esam atbalstījuši, atbalstot 67. priekšlikumu.

A. T. Plešs. 70. ir atbildīgās komisijas priekšlikums un paredz administratīvo reģionu izveidi valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šim priekšlikumam kā tādai monētai ir divas puses: averss un reverss. No vienas puses, labi, vismaz kaut kur likumā tiks paredzēts otrais pārvaldības līmenis, par kuru diezgan daudz arī šeit jau ir diskutēts. Īpaši Kazinovska kungs uz to uzstāja, un, manuprāt, tas ir pareizi. Bet reversā puse ir tajā, ka ir paredzēts, ka funkcijas un visu pārējo noteiks atsevišķs likums. Ziniet, spāņiem ir tāds vārds mañana. Tiešais tulkojums nozīmē ‘rītdien’, bet tas arī atspoguļo lielā mērā domāšanas veidu. Katru dienu un bieži vien tiek teikts "rītdien" ar domu, ka nekad tas solījums nepiepildīsies. Mums diemžēl jau ir tāda pieredze. 2009. gada administratīvi teritoriālajā reformā jau bija paredzēts un arī likumā iestrādāts, ka bez tām pašvaldībām, kuras tika izveidotas, tiks veidots otrais līmenis, un tas nekad nenotika.

Tāpēc jautājums: kur ir garantija, ka arī ar šo ideju, ja visas funkcijas un visu kārtību nenosaka jau šobrīd vai vismaz konceptuāli nav vienošanās, piemēram, par to, kādas funkcijas otrajam līmenim nodot... ka arī šis priekšlikums un šī ideja nepārvērtīsies par mañana jeb mūžīgās rītdienas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Es neizmantošu stundu laika (Dep. R. Kols: "Izmanto! Droši!"), ko Kārtības rullis man paredz... iespēju runāt par katru priekšlikumu. Nesatraucieties par šo.

Es arī izmantošu šo laiku, lai īsi atgādinātu vienam Saeimas deputātam par to, ka Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka debatēs visi dalībnieki, arī ministri, var debatēt tikai par priekšlikumu, kāds tiek apskatīts konkrētajā brīdī. Un, ja 40. priekšlikums ir izskatīts, tad par to debatēt pie 67., 56., 59. un jebkura cita numura priekšlikumiem īsti nevar, arī atbildīgie ministri. Es saprotu, ka viena daļa Saeimas deputātu to dara un runā par jebkuru... runā par jebkuru priekšlikumu jebkurā brīdī to, ko viņi ir iecerējuši runāt, bet izpildvarai, kā jau arī pamatoti Valaiņa kungs norādīja, ir jāizturas... un Gobzema kungs pamatoti norādīja... ir jāizturas ar cieņu pret Saeimu kā likumdevēja varu. Un, ja likumdevējs ir noteicis sev Kārtības rulli, tas ir jāievēro pilnā apmērā.

Par konkrēto priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Pūces kungs, es atvainojos. Es uz mirkli jūs pārtraukšu. Deputāti drīkst runāt un debatēt par saistītajiem priekšlikumiem. (Starpsauciens: "Jā!" Aplausi.)

Lūdzu, turpiniet! (Starpsauciens.)

J. Pūce. Par 70. priekšlikumu. Šis ir priekšlikums, ar kuru likumprojektā tiek izveidots jauns pants, lai risinātu nozīmīgu, būtisku valsts pārvaldes iedalījuma problēmu. Pašlaik mēs apzināmies, ka valsts un pašvaldība savas funkcijas realizē, un to arī Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz... sadarbībā. Tomēr praksē mēs varam novērot, ka ir izveidojies vesels tādu funkciju apjoms, par kuru faktiski ir dalīta kompetence, turklāt šī dalītā kompetence vēsturiski ir izveidojusies diezgan neskaidri. Ir bijuši vairāki mēģinājumi, juridiski un politiski mēģinājumi, šo jautājumu sakārtot, tai skaitā veidojot otro teritoriālās pārvaldes līmeni.

Līdz ar šī priekšlikuma atbalstīšanu... un šis ir atbildīgās komisijas priekšlikums... bet šo konkrēto redakciju sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sekojot debatēm atbildīgajā Saeimas komisijā... mēs faktiski skaidri pasakām vienu lietu – Latvijā otrais teritoriālās pārvaldības līmenis būs. Turklāt mēs arī pasakām to, ka tas nodarbosies ar valsts un pašvaldību funkciju kopīgu realizāciju. Proti, pēc savas būtības valsts un pašvaldību sadarbību vienā līmenī.

Šis ir priekšlikums, par kuru arī bija vērts, Šmita kungs, debatēt. (Dep. D. Šmita starpsauciens.) Un es aicinu jūs arī piedalīties debatēs, ja jūs to vēlaties, un akcentēt to... par to, cik tas ir svarīgi, jo arī es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, ka šādu funkciju realizācijas mehānisms tika izveidots.

Par ko gan ir jāvienojas? Jāvienojas ir par to, kuru tieši funkciju realizācijai tas ir jādara. Tas, kas ir noticis: Ministru kabinets... Ministru kabinets ir izskatījis informatīvo ziņojumu, ar kuru ir uzdevis līdz 1. aprīlim visām nozaru ministrijām sniegt priekšlikumus par to, kādas varētu būt funkcijas, kuras varētu realizēt šajā otrajā teritoriālās pārvaldības līmenī. Mēs jau saņēmām priekšlikumus... VARAM atbildībā uzdot apkopot šos priekšlikumus. Mēs plānojam pavasarī tos apkopot, iegūt pietiekamu informāciju, nākt ar konceptuālu ziņojumu uz valdību un līdz šī gada beigām, kā tas ir paredzēts arī pārejas noteikumos atbalstītajā redakcijā... komisijas atbalstītajā redakcijā... nākt ar likumprojektu, ar kuru šo īpašo likumu, par kuru uztraucas deputāte Reizniece-Ozola... nākt un šogad iesniegt Saeimā, lai ar nākamā gada 1. jūliju, ar brīdi, kad pašvaldības sāks darbu jaunajās teritorijās, darbu sāktu arī jaunie administratīvie reģioni. Šāds priekšlikums būs, un Saeimas deputātiem būs iespēja par to diskutēt, vienoties par tām gala funkcijām, kādas... varētu šādā kopdarbības formā tikt realizētas, un administratīvo reģionu spēks būs tajā, ka mēs tieši ar šādu speciālu likumu būsim to izveidojuši.

Jau šobrīd otrā teritoriālā pārvaldības līmeņa institūcijas... Latvijā tādas ir... pilda savu funkciju, funkciju apjoms gan ir ievērojami sarucis... tos sauc par plānošanas reģioniem... ir izveidots ar speciālu likumu palīdzību. Faktiski mūsu priekšlikums ir šīs institūcijas pilnveidot, paplašināt to atbildību, nostiprināt administratīvi un dot skaidru likumisku ietvaru funkciju realizācijai. Es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti, līdzīgi kā atbildīgā komisija, šo priekšlikumu atbalstīs. Tas ir noderīgs un vajadzīgs Latvijai nākotnē.

Paldies jums liels.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Bet tomēr no teiktā nepaliek skaidrāka viena bilde. Mēs runājam par administratīvo iedalījumu, kurā var parādīties administratīvie reģioni, var neparādīties. Ja mēs runājam par pārvaldības modeli, kur pirmajā līmenī mēs noskaidrojām jau gandrīz visu... ir novadi, ir lielpilsētas, republikāniskās nozīmes, bijušās pilsētas, ir lielas, bet maznozīmīgas pilsētas un tā tālāk, un tā joprojām. Kas būs šie administratīvie reģioni: tās būs pašvaldības ar visām funkcijām, kas pieder pašvaldībām, vai tas ir administratīvs veidojums, kuru tiešām varbūt nevajadzētu atzīmēt šinī likumā? Jo to noteiks Ministru kabinets. Kādas robežas, tās var mainīties, var nemainīties... kādas funkcijas un tā tālāk... vai tomēr ir kāds trešais risinājums? Neskaidrību ir daudz vairāk nekā skaidrību arī no ministra teiktā.

Ja mēs runājam par jaunu likumprojektu un par funkcijām. Mums, pateicoties Kazinovska kungam, apakškomisijā bija ļoti interesantas debates ar ministriju pārstāvjiem – kā viņi redz šo lietu. Līdz 1. aprīlim ir palicis ļoti maz laika, lai sagaidītu ministriju viedokļus par šo lietu. Līdz šim brīdim gandrīz nevienai ministrijai absolūti nekādas skaidrības par to, kādas funkcijas būs reģioniem, nav. Es stipri šaubos, ka parādīsies pa palikušajām divām nedēļām. Līdz ar to atkal tā kompleksā pieeja, par kuru es jau vairākkārt šodien runāju. Tam likumprojektam bija jābūt paketē, lai deputātiem, kas atbalsta vai neatbalsta šo ideju, būtu priekšstats, ko viņi atbalsta, ko viņi neatbalsta. Šodien tādi priekšstati nevar rasties, jo nav, par ko diskutēt. Un no ministra kunga teiktā diemžēl liela skaidrība nav parādījusies.

Kas attiecas uz to, izskatās, ka ministrs šodien ir atnācis nevis skaidrot likumprojektu un tā normas, bet sekot līdzi, kā pareizi vai nepareizi balso koalīcija.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Tā kā piedalās ministra kungs, tad dažas lietas man būs tomēr vēlreiz jāpasaka, jāatkārto. Jo... Okay, ticēsim stingram vārdam, ko Pūces kungs saka par administratīvajiem reģioniem.

Bet to, ko es pirmām kārtām uzsvēru. Šajā likumā šie administratīvie reģioni nav nofiksēti kā administratīvās teritorijas. Tātad Latvijas kartē, Eiropas kartē tādu administratīvo reģionu nebūs, ja nebūs tajā 3. pantā, ko es esmu... biju ierosinājis, ka jābūt šīm administratīvajām teritorijām... reģioni ar visām robežām, ar visiem nosaukumiem, kādi novadi tur ietilpst. Tā nav. Un, ja... un, ja vēlas kompromisu, tad tas kompromiss ir tāds. Okay, mēs varam atbalstīt šo 70. pantu, ja ministra kungs atbalsta, ka 3. pantā ir administratīvie reģioni kā teritoriālā vienība. Tad man ir cerība, ka tiešām izveidosies.

Tālāk. Nu lūk, nākošais ir finansējuma jautājums. Reģions pats par sevi jau neko nedos. Funkcijas, piekrītu, jānodod no ministrijām. Bet arī finansējums, kas ir NAP. Ir jāveido šī politika uz priekšu tā: ja būs administratīvie reģioni, lai caur reģioniem līdzekļi nonāk laukos un reģionos, un lielās pilsētās, un mazpilsētās, un ciemos. Tā nav! Taisni pretēji. Šodien lasu LETA: atkal Ministru kabinets tikko pieņēmis... apstiprinājis noteikumus, kur Lielajai ģildei, Strēlnieku laukuma skvēram, Nacionālā teātra skvēram no ERAF paredz 7,8 miljonus eiro. ERAF – tas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas paredzēts pamatā mazattīstīto reģionu līmeņa izlīdzināšanai. Tātad mēs... labi, es neiebilstu, ka šiem objektiem obligāti vajag, bet vai tieši no Eiropas kohēzijas līdzekļiem, no ERAF tieši šiem līdzekļiem jābūt? Varbūt no valsts vai... vai Rīgas pašvaldības līdzekļiem?

Ja mēs tādā veidā turpināsim... Nu ko, es neparedzu neko labu Latvijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Ministra kungs – tas ministra kungs, kas Pūces kungs! Nu, es te arī gribēju jūs... arī aicināt nākt un skaidrot jūsu redzējumu par šo reformu. Paldies, jūs to izdarījāt. Arī paldies par to lekciju... par to, ko deputātiem... drīkst un nedrīkst teikt. Bet mani iedvesmo... drusku šokē tas dzirdētais.

Tas pēc būtības, ko jūs piedāvājat, tas ir apmēram tā, kā veidosim kādu iestādi X, kura ar kaut ko nodarbosies. Un ar ko tas... tā nodarbosies? Nu, mēs tagad aicināsim ministrijas un ko tur vēl... iesniegt priekšlikumus, un pēc tam mēs atnāksim ar to konkrēto priekšlikumu, ar ko tā iestāde nodarbosies. Ja jūs tagad šādi strādājat Ministru kabinetā, tad man tiešām ir bail par to virzienu, uz kuru iet mūsu valsts. Jūs piedāvājat kaut kādu... nu, pateikt, ka tas ir nesagatavots jautājums, tas ir izteikties ļoti, ļoti maigi. Tāpēc, ja jūs jau kaut ko piedāvājat, kādu... kopīgus darbus vai kā, tad, lūdzu, sakiet uzreiz konkrēti, ko... konkrēti tas būs, cik tas maksās, ko tas prasīs. Savādāk jūs radāt precedentu par lēmumu pieņemšanas... mūsu valstī, nu, kurš ir ļoti, ļoti bīstams, Pūces kungs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pūces kungs! Jūs šobrīd patiesībā piedāvājat fikciju, jūs runājat par to, ka šiem reģioniem tiks izdomātas kādas funkcijas... pilnībā pievienojos tam viedoklim, ka vienkārši jums pašam nav redzējuma, kādas tās funkcijas varētu būt. Ja mēs skatāmies uz reālo situāciju, tad jautājums, piemēram, par sabiedrisko transportu... tā viena liela funkcija, valsts un pašvaldību mēroga liela funkcija. Vai ir redzējums, kādā veidā šī funkcija tālāk tiks attīstīta? Redzējuma nav.

Attiecībā par to, ka varētu šo funkciju... piemēram, būtu loģiski nodot otram plānošanas līmenim... to vienkārši nevar izdarīt, jo attiecīgi citas ministrijas vadībā jau notiek jaunu konkursu slēgšana līdz 2029. gadam. Kolēģi, tā ka šo funkciju mēs varam uzreiz atmest.

Vai Izglītības un zinātnes ministrijai ir kaut kāds piedāvājums par otrā līmeņa funkcijām, ko varētu nodot? Mēs ar Kazinovska kungu Izglītības un zinātnes ministrijai stāstījām, kas vispār otrā līmeņa pārvaldības modelis ir. A jūs mums stāstāt kaut ko par 1. aprīli. 1. aprīlī būs liels 1. aprīļa joks, jo valdība vienkārši nespēs izdomāt nevienu funkciju reāli. Un, ja kaut kas tiks izdomāts, ja mēs izejam cauri lielajām, nopietnajām funkcijām, kas varētu tikt nodotas, nav nekāda pat mazākā iedīgļa tam, ka tas varētu notikt... ne par fondu plānošanu, ne par sabiedrisko transportu, ne par izglītību. Tas vienkārši novedīs līdz tam, ka tā būs vienkārši fikcija.

Ministrs šobrīd piedāvā fikciju, lai vienkārši JKP nobalsotu par šo reformu. Un tas arī ir viss. Nekas vairāk. Otrā līmeņa pārvaldības Latvijā nebūs. Ja tas tā būtu, ministrs šodien šajā tribīnē stāstītu jau konkrēti, kādas funkcijas, ko viņš redz... otrajā līmenī šīs pašvaldības darīs, kāda būs šī sadarbība ar valsts pārvaldi. Šobrīd jau ir... informatīvais ziņojums ir izgājis caur valdību, mums apakškomisijā, Saeimā nāk... mums jāstāsta ministrijām, kas vispār ir otrā līmeņa pārvaldības modelis. Es šo redzu tikai kā vienīgi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), līdzīgi kā iepriekšējā Saeimas... Saeimas darbā, kad šādu pašu modeli... tikai tā starpība starp šo piedāvājumu un iepriekšējo piedāvājumu – iepriekšējā piedāvājumā bija pateiktas arī funkcijas, bija pateikts konkrēti, kas ar ko nodarbosies, tika izveidoti plānošanas reģioni. Šobrīd tiek pateikts: šo jautājumu organizēs citā likumā. Kolēģi! Pat likums nav izdomāts! Citā likumā to organizēs un darīs.

Manuprāt, tas nav pieņemami. Un, Pūces kungs, nākamreiz, kad kāpsiet uz šo tribīni, sagatavojieties, lūdzu, nopietnāk. Saprotiet, mēs arī gatavojamies un gribam tomēr cieņpilni debatēt. Šajā gadījumā jūs esat vienkārši aizbāzuši muti JKP politiķiem, pasakot, ka kaut kad pārredzamā nākotnē būs šis likums, bet tad, kad pieņems šo likumu, nevienam vairs neinteresēs tā otrā pārvaldības modeļa izveide – neinteresēs! Un fakti pierāda to, ka jau tagad neinteresē. Visi brauc savās kamanās savā virzienā, nav vienota redzējuma.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trīs dienas 69 priekšlikumus mēs debatējām par to, kā mēs dzīvosim viena līmeņa administratīvajā iedalījumā... pēc būtības. Par to mēs debatējām, gaidot 70., kur ministrs ietērps kaut kādu... atnāks ar maisu, izvilks kaķi ārā un pastāstīs, kas tad ir plānots otrajā līmenī pēc tam, kad mēs būsim pieņēmuši šo likumu.

Ministram bija stunda laika mums izskaidrot, kādas vismaz ir viņa ieceres par otro līmeni un funkcijām. Ieceres! Skaidrs, ka tas vēl nav pieņemts. Viņam bija... Viņš izmantoja nepilnas sešas minūtes. Sešas minūtes, pasakot, ka otrais līmenis būs. Otrais līmenis būs! Un tajā tiks apvienotas funkcijas... no valsts pārvaldes noņemtas un arī no pašvaldībām no pirmā līmeņa uz otro. Tas ir viss, ko ministrs patiesībā par šo priekšlikumu pateica.

Ko mēs darījām šīs trīs dienas, un ko mēs taisāmies darīt tālāk? (Starpsauciens: "Nezinu, ko jūs darījāt!") Tiek skaidri pateikts, ka tas, ko tagad nolems šajā likumā, tiks pārstrādāts kaut kad pavasarī. Kaut kad pavasarī tiks pieņemts cits likums, kas noteiks otrā administratīvā teritoriālā iedalījuma funkcijas. Tātad funkcijas, kuras atņems no tā, ko mēs lēmām tagad. Nav vēl nemaz pateikts, vai administratīvais iedalījums... vai otrā līmeņa... otrā līmeņa administratīvais iedalījums būs vēlēts, vai tā būs pašvaldība, arī tas pat nav pateikts šodien šajās sešās minūtēs. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Pūce: "Ir pateikts!") Nav pateikts nekas no tā. Lūk, un vienkārši tas ir klajš demonstrējums tam, ka vai nu ministrs pilnībā totāli blefo šobrīd... jo ir skaidrs, ka, pieņemot šo likumu un atņemot pēc tam atkal funkcijas no pirmā līmeņa pašvaldībām, šis likums būs jāgroza. Vismaz atklāti pasakām, ka šis likums šobrīd nav galīgā redakcija. Tas, ko mēs šobrīd lemjam, ir pagaidu likums, kas tiks mainīts kaut kad pavasarī... izskatītā... speciālā likuma par otrā līmeņa administratīvo iedalījumu. Jo tas, ko mēs nolemsim tagad, tas nebūs spēkā, ja būs tas likums, ko Pūce sola. Tas taču ir pilnīgi skaidrs! Elementāri! (Starpsauciens: "Kāpēc?")

Ko mēs šobrīd vispār lemjam? Cilvēki, es nopietni, vai mēs tiešām gribam Latvijas valsti kaut kādā aparātā iedzīt? Iedomājieties situāciju. Tagad pārdalīs funkcijas. Tagad 40 jaunas vienības savāks no 111, pārdalīs, atlaidīs darbiniekus, saliks darbiniekus, un tad viņiem atnāks un pateiks: ziniet, bet būs arī funkcijas jāatdod. Tad darīsim to vēlreiz, ja? Nopietni? Haosā valsti iedzīt? Tas... es tiešām esmu šokēts. Sešas minūtes... stundas vietā izstāstīt to, ko pārējie nezina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Mani fascinē tas, ar cik lielu degsmi ZZS pārstāvji cīnās par otrā teritoriālā pārvaldes līmeņa izveidi. Par to, cik mums tas ir svarīgi, kā mēs tagad, pieņemot šo priekšlikumu un citus... tūlīt visi tiks apčakarēti! (Dep. V. Valaiņa starpsauciens.) Bet pagaidiet, Valaiņa kungs! Ja jūs tik dedzīgi cīnāties šobrīd par otro teritoriālās pārvaldes līmeni, kur tad jūs bijāt iepriekš visus šos 10 gadus, ja jūs pats teicāt – apriņķi ir šobrīd spēkā esošajā likumā. Tie nedarbojas. Kas jums traucēja tos ieviest dzīvē? Kas jums traucēja ieviest otro teritoriālo pārvaldes līmeni? (Starpsauciens: "Kas traucē tagad?") Un tas, kas šajā priekšlikumā tiek piedāvāts, ir ieviest otro teritoriālās pārvaldes līmeni, administratīvos reģionus. Es gribu pateikties Kazinovska kungam, kurš arī komisijas lēmuma dēļ... mēs uzticējām apakškomisijai apkopot funkcijas no ministrijām. Un tas, par ko es esmu runājis ar Kazinovska kungu... ir ministrijas atsevišķas funkcijas tomēr iezīmējušas, kuras tās būtu gatavas nodot. Līdz 1. aprīlim mēs redzēsim, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būs funkciju apkopojumā iesniegusi, lai mēs secīgi tālāk varētu iet uz administratīvo reģionu izveidi.

Jo viens ir tas, ka, runājot par tādu pieejas jautājumu... arī mēs jau līdz galam nezinām, cik administratīvi teritoriālo vienību būs pirmajā līmenī. Arī tajā brīdī, kad mēs sapratīsim kopējo funkciju apjomu, kādu valsts un pašvaldību sadarbībā mēs varētu nodot administratīvajiem reģioniem kopējai lielākai pārvaldībai... jo skaidrs, ka pašvaldības pašas par sevi šajā modelī kļūs stiprākas. Tām būs lielāks budžets, lielāks iedzīvotāju skaits. (Dep. V. Valainis: "Kurai pašvaldībai būs lielāks budžets? Nosauc!"; starpsauciens: "Ādažu!") Tā ka vēlreiz, kolēģi, pirms jūs sākat runāt par to, ka kaut kas nebūs izdarīts, paskatieties paši uz sevi, ko jūs 10 gadu garumā neesat izdarījuši!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi, varbūt... Kolēģi, šī diena sākās un turpinājās... bija visnotaļ patīkama gaisotne šodien, nevajadzētu to samaitāt un atgriezties piektdienā, jo pilnmēness arī beidzies, it kā vakar bija kulminācija.

Es domāju tā. Pārsteigšu jūs, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka pie 40 pašvaldībām faktiski kaut kādu reģionālo līmeni īstenībā nevajag, skatoties uz to, kāds ir digitālais laikmets un kā tālāk attīstīsies visi pakalpojumi. Jautājums, protams, ir par to, kā valsts pārvalde var reģionos funkcionēt, un mums ir jārunā, lai būtu šāds priekšlikums. Tikai ja tas būtu bijis jau sākotnēji – pirms sākās visas diskusijas, varbūt mēs būtu aiztaupījuši kādas stundas piecas, kad tika diskutēts par Kazinovska kunga un citu priekšlikumiem, par to, ka ir vajadzīgs reģions, ka tas visu atrisinās.

Es tūliņ nomodelēšu. Šis jau nav pirmais mēģinājums. Pateikšu, ko tad... laiks, kas tika iepriekš pavadīts. Tādi paši jau censoņi ir bijuši visur, kas kaut ko grib uztaisīt, nav jau šī Saeima unikāla.

Jūsu tas... visticamāk, ko jūs uzprasījāt ministrijām... beigsies ar to, ka saņemsiet, ka... ministrijas negrib šos... parasti bija pansionāti, sociālie nami... kas ir tādas funkcijas, kas īsti ministrijām nepatika. Tad bija vēl atsevišķas nebūtiskas funkcijas... Un stāsts ir par to, ka atdot neko negribas. Pēc tam... kas tiek īsti tā notušēts un kur pašvaldības arī nekad nerunā, ko tad paņems no pirmā līmeņa, lai būtu vērts taisīt?

Ko tur no pirmā līmeņa var paņemt? Izglītību, bet tad jautājums – kāpēc mēs taisām reformu? Izglītību jau varēja ņemt ārā un taisīt iepriekš. Veselības aprūpi? Veselības aprūpi nu jau valsts optimizējusi pietiekoši tiktāl, lai pārvaldība būtu īsti savādāka, ar ko es gribu teikt, ka šis... šī patiešām ir... Visu cieņu Kazinovska kungam! Šī ir nodeva tam, kam jūs gribat. Jūs jau arī nekad paši ne reizi visās debatēs neesat pateikuši, ko jūs... kas tad tur iekšā būs tajā čaulā, kas ir, nu... Nu labi, uzskatām, ka šī ir nodeva, gaidām, kas arī būs, bet mans ieteikums nepievērst tam pārāk lielu uzmanību, jo būšu ārkārtīgi pārsteigts, ja tur kaut kas no tā sanāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Šī valdība un Saeima (droši vien jāatkārto vēlreiz) ir mantojušas daudzas reformas, kuras daudzu gadu gaitā nav īstenotas, tostarp arī administratīvi teritoriālo reformu, kuras pirmsākumi meklējami jau īsi pēc neatkarības atjaunošanas... un tā arī nebijām tikuši līdz galam. Tāpat arī jautājums par dažādu līmeņu pārvaldību, līdzīgi kā pašvaldību līmeni, kā pirmo līmeni, ir bijis fragmentēts un vājš. Jāsaka arī, ka līdzšinējais plānošanas reģionu modelis ir bijis kaut kāds starpvariants, kaut kāds pagaidu risinājums, kurš sevi tā arī praksē nav īsti labi parādījis, un tam piekrīt lielākoties visi, kas ar to saskārušies.

Sagaidīt, ka, virzot šādu lielu, pretrunīgi vērtētu reformu, mēs vienlaikus kaut kādā mistiskā kārtā spēsim atrisināt pilnīgi visus neatrisinātos jautājumus, es domāju, ir tīra fikcija, tā ir vienkārši tīra atrunāšanās. Es domāju, ka, ja mēs paraugāmies uz šo konkrēto priekšlikumu un tiem vārdiem, ko tas ietver, diezgan skaidras kļūst dažas lietas.

Pirmkārt, tas, ka diskusiju, izvērstu diskusiju, rezultātā par to, kādi un cik pārvaldības līmeņi Latvijā ir nepieciešami, mēs esam nonākuši pie sapratnes, kurai, es ceru, pievienojas visi zālē klātesošie, ka mums nav nepieciešams otrā līmeņa vēlēts pārvaldes līmenis. Latvija ir pārāk maza valsts iepretim tādām valstīm, tostarp federālām valstīm, kā Vācija, Francija un daudzas citas, kurās pastāv dažādi līmeņi, tostarp arī vairāki vēlēti. Latvijā tas nav vajadzīgs. Latvijas demokrātija un vietējā demokrātija var darboties bez tā.

Otrkārt, ir skaidrs, ka arī valstij un pašvaldībām, jo īpaši izejot no šīs fragmentētās, novājinātās situācijas, kur dažādām pašvaldībām ir dažāds sociālā atbalsta līmenis, ko labklājības ministre varētu mums ilgstoši stāstīt, cik lielas dažādās pašvaldībās ir atšķirības sociālo pakalpojumu grozā, pabalstu apmēros un tamlīdzīgi, mums ir jāvienādo pakalpojumu līmenis, mums jānodrošina, ka beidzot valsts dienesti darbojas pēc vienotas pieejas, un, protams, mums jāpanāk arī, lai valsts un pašvaldības ciešāk savā starpā sadarbotos dažādu funkciju īstenošanā un pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Es brīnos, ka Šmita kungs un Valaiņa kungs (nu labi, izpildvarā nav strādājis neviens, bet Valaiņa kungam tomēr ir ilgāka pieredze likumdevējā) nesaprot, kā funkcionē likumi un to savstarpējā saikne. Mēs pietiekami bieži pieņemam likumus, kuri atsaucas viens uz otru, atrunā principus un konceptuālu ietvaru tam, kas tiks detalizētāk izstrādāts citā likumā. (Dep. D. Šmits: "Kurā vietā?")

Tā ka, lūdzu, piekasīšanos liekam pie malas un virzāmies uz priekšu. Es paļaujos uz to, ka strādājošs risinājums tiks atrunāts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies ministra kungam, paldies Pavļuta kungam, jo beidzot mēs esam nonākuši līdz šī likuma konceptuālajai kulminācijai. Jo kritika – tas ir ļoti labi, bet vienmēr ļoti konstruktīvi ir piedāvāt risinājumu.

Es varētu pateikt, kas bija nepieciešams pašā sākumā un uz ko norādīja absolūti visi pašvaldību vadītāji, kuri pretojās šai reformai. Mums bija nepieciešams šīs administratīvi teritoriālās reformas dizains uz viena slaida, modelis ar jaunu pārvaldības sistēmu, ar visiem trim līmeņiem. Jo šajā likumā mēs pašlaik runājam par otro līmeni, tur būs vēl nulltais līmenis, ko piedāvā Nacionālā apvienība. Un, cik es saprotu no Pavļuta kunga, ir doma tāda, ka ne otrais līmenis tiks vēlēts, ne nulltais līmenis tiks vēlēts. Tad kas tas ir par modeli un kas īstenībā pārvaldīs Latviju?

Mums nav reformas dizaina, bet jau pašlaik ir skaidrs, ka būs nepieciešami grozījumi likumos: Reģionālās attīstības likumā, Teritorijas attīstības plānošanas likumā, likumā par sadarbību starp... būs jauns likums par sadarbību starp Rīgu un Pierīgu, ko mums solīja Pleša kungs. Būs jauns likums par kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko virza Nacionālā apvienība. Būs nepieciešami 20–30 grozījumi stratēģijā. Un, galvenais, būs nepieciešami grozījumi vēlēšanu likumā, kur mēs mēģināsim salikt kopā jūsu domas par nullto līmeni, Kazinovska kunga domu par otro līmeni un domu par to, kā tiks vēlēti deputāti apvienotajās pašvaldībās, kur arī nav nekādas skaidrības, kur pastāv iespēja, ka veseli tagadējie novadi paliks bez iespējas pārstāvēt savu teritoriju jaunizveidotajā pašvaldībā.

Pie šāda dizaina trūkuma mēs redzam tikai vienu – ka pašreizējais likumprojekts ir likumdošanas brāķis. Un vispareizākais lēmums bija atlikt šo likumprojektu, sākt visu no nulles un piedāvāt Saeimai balsot par normālu, kvalitatīvu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Skaidrības labad es nolasīšu Eiropas Reģionu asamblejas doto administratīvā reģiona definīciju: "Reģiona nosaukums ir jāattiecina uz tādu pārvaldes līmeni, kas atrodas tieši zem centrālās valdības, kuram ir politiskā pārstāvniecība, ko garantē ievēlētās reģionālās padomes pārstāvēšana, vai, ja tas neizdodas, tam ir asociācija vai valde, ko vietējās varas instances, kas atrodas vienu pakāpi zemāk, ir izveidojušas reģionālajā līmenī." Pieļaujams arī tātad šis variants, kad deleģētas gan no valsts, gan no pašvaldībām.

Bet mani drusciņ pārsteidza Kučinska kunga teiktais. Jūs taču pats ap divtūkstošo gadu bijāt ļoti dedzīgs tieši piecu reģionu, administratīvo reģionu, aizstāvis. Es nezinu, kas noticis. Kaut kāda... kaut kāds korona... amnēzijas vīruss, kad tiekat valdībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es daļēji vēlos piekrist Danielam Pavļutam, bet tikai daļēji. Es arī pats personīgi uzskatu, ka Latvijā nav nepieciešami divi vēlēti pašvaldību līmeņi. Un ar šādu tēzi es gāju uz vēlēšanām no vienas konkrētas partijas, kur mēs to teicām. Tiktāl es piekrītu.

Taču tas, kam es nepiekrītu un kas ir absolūts juridisks absurds un absolūts juridisks brāķis, – ka cilvēki, pieņemot likumus, tas ir, mēs, deputāti... it kā pieņemot šos likumus un esot... pavadošie likumi... tā ir taisnība, tikai problēma – par diviem vai vienu, vai trijiem, vai cik tur līmeņiem pašvaldībām ir principiāls un konceptuāls jautājums, kam ir jābūt skaidram šodien, virzot reformu. Tas ir jautājums, ar kuru ir jāsāk reforma. Jo parasti (un to saka arī juridiskā tehnika, to saka loģika, to saka veselais saprāts), lai kaut ko darītu, vispirms sabiedrībā tiek panākts konsenss par pamatprincipiem. Pamatprincipi ir tas, uz kā bāzes tiek būvētas tehniskās detaļas.

Šobrīd ir otrādāk. Šobrīd tiek izveidotas tehniskās detaļas un tiek pateikts – par pamatprincipiem mēs lemsim pēc tam. Mēs pēc tam lemsim, vai mums būs divi vai viens līmenis, vai mums būs divi un abi vēlēti līmeņi, vai mums būs divi, no kuriem viens būs vēlēts, otrs būs vienkārši iecelts līmenis. Tā ir diskusija, tas ir strīda jautājums. Savu viedokli es esmu pateicis, tam var nepiekrist, bet tas ir principiāls jautājums.

Un Danielam Pavļutam kā izbijušam ministram šajā kontekstā nebūtu jāaizrāda kolēģiem Valainim vai Šmitam, kuri neesot bijuši valsts pārvaldē. Tad man ir jāsaka, Daniel Pavļut, ja jūs kā ekonomikas ministrs virzījāt kādus likumprojektus, nedomājot sākotnēji par principiāliem jautājumiem... tad varbūt rodas jautājums – vai jūs esat bijis kompetents ministrs vai kompetents valsts sekretārs šajā amatā? Jo juridiskā tehnika un juridiskā loģika, ko māca tostarp, piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 1. kursā, ar ko... kur mēs ar Juri Pūci mācījāmies kopā... ka vispirms pieņem lēmumus un izveido karkasu. Principiālus konceptuālus lēmumus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: deputāti Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Ilmārs Dūrītis (Dep. I. Dūrītis: "Ir!"), Inese Ikstena... Dūrītis ir, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Janīna Kursīte, Atis Lejiņš... (Starpsauciens: "Atis Lejiņš ir šeit!") Lejiņš ir, Linda Ozola, Evija Papule... (Dep. E. Papule: "Esmu šeit!") Evija Papule ir, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Didzis Šmits, Jānis Tutins... Šmits ir, Tutins ir... Ivans Zariņš, es atvainojos, Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim debates par 70. priekšlikumu.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es nekādi nevaru piekrist tiem viedokļiem, kuri tika izteikti iepriekš, ka visu nav iespējams iekļaut šajā likumprojektā. Tā ka ministrs Pūce (paldies, tikko atnāca) mums, likumdevējiem, piedāvā radīt jaunu pārvaldības līmeni valstī. Un viss! Ne vārda par to, kas pēc būtības tas būs. Tas būs vēlēts vai ne? Vai... kādus jautājumus tas lems? Tas būs saistoši kam? Kā? Absolūti nekādas informācijas.

Tomēr atgādināšu, ka mēs esam parlamentāra republika, kur likumdevējs lemj par principiāliem jautājumiem un detaļas atstāj izstrādāt Ministru kabinetam. Šeit notiek kaut kas pilnīgi savādāks. Un valdība, kura to atbalsta, izrāda necieņu likumdevējam. Un likumdevējs, kurš to pieņem, tad tas... likumdevējs pieņem tieši tādu attieksmi. Tādu necieņu. Mēs varam tādus likumprojektus radīt – ekonomikas ministrs likvidēs OIK. Viss! Kā likvidēs? Ne vārda! Ministrs veicinās reģionālo apvienību. Ministrs reformēs reģionus. Nu uz kurieni tas ies, kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim otro reizi.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi! Man jāatbild Kazinovska kungam. Attiecībā uz vīrusu es pat vēl rokojos normāli, nevis šitos taisu... Man... domāju, ka man nav nekā. (Smiekli. Aplausi.)

Bet attiecībā uz 2000. gadu – jā, es jau centos pirmajā sēdē stāstīt, kā laiki ir mainījušies. Ieskats vēsturē – 2000. gads, reģionus vajadzēja un tad bija jātaisa. No tā laika, ja kāds nav pamanījis, ir daudz kas mainījies, viss ir gājis uz priekšu, pašvaldībām ir citas funkcijas atdotas. Es visu laiku klausos un gribētu arī dzirdēt, kas tad būs iekšā tajos reģionos. To, ka valsts no savas bezizmēra kabatas dos neizmērojamu naudu, ko dalīt attīstībai, to es esmu dzirdējis. Bet kuras funkcijas atdos šīs 40 pašvaldības – to es neesmu dzirdējis. Tāpēc es domāju, Pleša kungs, ka pēc 10 gadiem nākamais censonis aiz jums arī teiks, ka 10 gadus te nekas nav darīts, reģioni nav uztaisīti, un atkal būs jauns priekšlikums, jo, tāpat kā tas nostāvēja 15 gadus, tā šis nostāvēs tikpat ilgi.

Sēdes vadītāja. Kučinska kungs, debašu laiks...

M. Kučinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti bija klausīties īpaši tādēļ, ka tā nu ir sanācis, ka veidoju un arī kādu laiku vadīju to sadarbības formu, kuru vēlāk nosauca par plānošanas reģioniem. Visu cieņu, protams, Andrim par to, ka viņš mēģina skaidrot un virzīt šo jautājumu uz priekšu. Bet es gribēju dažas lietas tomēr šajā brīdī pieminēt.

Nu, pirmām kārtām es gribēju atbildēt, ka droši vien... izskanēja šodien apgalvojums, ka plānošanas reģioni strādā slikti... diez vai varētu būt patiesi. Droši vien, ka Pavļuta kungs... droši vien saskāries ir ar kādām citām... citā vietā... plānošanas reģioniem. Domāju, ka Latgales plānošanas reģions sevi ir pierādījis ļoti labi. Tajā likumdošanas ietvarā, kādā šobrīd tas var strādāt. Bet, ja tiešām tie ir slikti – ja tie ir slikti! –, tad kādēļ atkārtot to pašu un stiprināt sliktu, jo tas jau ir bijis... jo šādi mēģinājumi jau daudzu gadu gaitā ir bijuši un nav realizēti.

Par funkciju nodošanu. Visus šos daudzos gadus ir runāts par funkciju nodošanu, ir bijuši mēģinājumi nodot. Bet nekas nemainās līdz šim brīdim. Visas ministrijas ir darījušas visu, lai nodotu, bet pēc tam izdarītu visu, lai reģioni to nevarētu izdarīt, un paņēmuši atpakaļ. Tas liecina tikai par to, ka plānveidīgi, soli pa solim mēs ejam tikai uz centralizētāku un centralizētāku valsti.

Šodien par funkcijām un to, kas notiek komisijā, es gribu pieminēt... apakškomisijā, ko vada Kazinovska kungs, es gribu pieminēt tikai dažas lietas. Pirmajā sēdē ar ļoti lielu optimismu un entuziasmu arī varam cilvēki bija klāt un vēlējās uzsākt diskusiju. Uz nākamo sēdi viss mainījās, viņi pat neuzskatīja īsti par vajadzīgu atbildēt uz rakstisku pieprasījumu, un tieši tāpat rīkojās visas pārējās ministrijas. Nu, atmiņā nāk Zemkopības ministrijas piedāvājums nodot pašvaldībai tikai vienu vienīgu funkciju – atbildēt par suņu čipošanu, pareizi? Ja es nekļūdos. (Starpsaucieni: "Pareizi! Pareizi!")

Rakstīt šobrīd likumu, nezinot, kāda būs viena līmeņa pašvaldība, par kuru mēs šobrīd runājam, jo vietējo pašvaldību likuma joprojām nav un sola, ka mēs to tikai pēc kāda mirkļa redzēsim un līdz Saeimai labākajā gadījumā nonāks rudenī... ir ļoti, ļoti grūti pieņemt jebkādu lēmumu un lemt par vēl vienu līmeni.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Šīs debates par šo priekšlikumu un arī Pavļuta kunga uzstāšanās skaidri parāda tikai to, ka nav vienotas izpratnes un vienošanās par to, kāds šis otrās pārvaldības līmenis būs.

Arī es savā uzrunā minēju dažus piemērus par galvenajām funkcijām, kurām vajadzētu būt nodotām otrajam pārvaldības līmenim. Pretējā gadījumā šī pārvaldības forma kļūs vienkārši par fikciju. Ja mēs izejam cauri trim lielām funkcijām, neviena no tām diemžēl netiks nodota šim pārvaldības līmenim. Tas gluži vienkārši nav iespējams, jo valdība jau ir spērusi neatgriezeniskus soļus pilnīgi citā virzienā. Un, manā ieskatā, šis priekšlikums paliks tikai un vienīgi kā šis priekšlikums un nekas vairāk tālāk dzīvē arī nenotiks. Notiks tikai tāda... ja arī kaut kas būs, tad tā būs fikcija un diemžēl acu aizmālēšana, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ministrs Pūce grib ar Saeimas deputātu rokām formulēt sev uzdevumu, kurš skanētu apmēram tā – aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko! Dievs lai palīdz viņam veikt šo uzdevumu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Komisijā 70. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 71. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, nosaka un precizē to, kādā veidā pašvaldības darbosies līdz nākamā gada 30. jūnijam, kad pēc vēlēšanām stāsies spēkā jaunās administratīvās teritorijas. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vai pastāv iespējamība, ka pēc šī likuma pieņemšanas kādas pašvaldības varētu lemt par apvienošanos tik un tā, neskatoties uz to, kāda apvienošanās tiek piedāvāta? Vai pretēji – kāda pašvaldības teritorija, piemēram, kas nav skarta šajā administratīvajā reformā, kas pat nav vērtēta šīs administratīvās teritorijas reformas kontekstā, gribētu iesniegt priekšlikumu, piemēram, par sadalīšanos. Nu, piemēram, Gulbenes novads tagad izdomātu nonākt pie secinājuma, ka šī pārvaldes forma nav bijusi laba, reformā viņi vispār netiek apskatīti, un izdomātu sadalīt Gulbenes novadu divās daļās, varbūt trijās daļās. Šis priekšlikums pēc būtības izslēdz pašvaldībām šādas iespējas – līdz 2021. gadam nākt ar kaut kādām iniciatīvām par iespēju sadalīties vai apvienoties kaut kādā formā. Jo šobrīd tomēr likums dod tādas iespējas pašvaldībām. Tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums šajā likumprojektā ir lieks. (Tas – ja mēs runājam par liekvārdību.) Arī tad, ja šī priekšlikuma tur nebūtu, – arī tad Ministru kabinets varētu vērtēt, sniegt savu atzinumu. Bet šobrīd, atbalstot šādu pieeju, mēs atņemam pašvaldībām pat iespēju vērsties... gadījumā, ja līdz tādai situācijai nonāk.

Neviens nesaka, ka līdz tādai situācijai var nonākt, bet tomēr pastāv kaut kāda varbūtības teorija, ka kāds novads gribētu sadalīties vai apvienoties. Šis priekšlikums tādu iespēju izslēdz.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas skaidrojams?

A. T. Plešs. Šis priekšlikums pēc diskusijām komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 72. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz svītrot virkni pārejas noteikumu, kā arī virkni pārejas noteikumu noteikt citos likumos. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.) Tad, kad balsosim...

V. Valainis (ZZS).

Labi, kolēģi! Es uzreiz tad sākšu. Es aicinu šo priekšlikumu skatīt (tas ir ļoti komplekss priekšlikums), turklāt skatīt to divās daļās.

Pirmā... Un izdalīt tieši 9. punktu... Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikt šo... Šobrīd piedāvātā pārejas noteikumu redakcija... Virkne jautājumu, kas būtu deleģējami, regulējami speciālajos likumos, ar ko arī šī konkrētā komisija jau strādā, ir apvienoti... Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, tāpat Teritorijas attīstības plānošanas likums... Šie priekšlikumi, manuprāt, būtu skatāmi speciālajos likumos, to arī paredz šis priekšlikums, lai visi jautājumi koncentrētos tomēr pēc būtības.

Attiecībā uz 9. punktu. Tur es gribētu pakavēties mazliet vairāk. Šobrīd pārejas noteikumu 9. punkts paredz deleģējumu Ministru kabinetam – noteikt kārtību, kādā līdz 2021. gada 1. novembrim administratīvi teritoriālās reformas ietvaros no valsts budžeta piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldība līdzfinansē savstarpēji integrētu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi.

Manuprāt, šis priekšlikums pēc būtības nav nemaz īstenojams reālajā dzīvē. Manuprāt, šis jautājums būtu jāizslēdz no šī likuma pārejas noteikumiem un jāskata Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kas komisijā jau ir nodots. Šodien mēs jau no rīta sākām strādāt ar šo likumu. Pati VARAM uzsvēra to, ka vajadzīgi ir šie divi likumi. Un, ja konceptuāli nolēma, ka būs skatīts arī Teritorijas attīstības plānošanas likums, tad šis jautājums arī jāskata Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Tas ir gana sarežģīts jautājums, un, manuprāt, šajā likumā tam galīgi nav vietas. Es aicinātu par šo te... tieši par 9. punktu, tieši par šo sadaļu, balsot atsevišķi. Par pārējiem punktiem tur varētu būt diskusijas. Vai tas ir pareizi vai nav pareizi – regulēt to speciālajos likumos? To varētu arī darīt; manā ieskatā, tas būtu pareizi, ja to darītu. Bet tieši 9. punkts gan, es uzskatu, būtu tomēr jāizslēdz no pārejas noteikumiem. Par to mēs runāsim arī vēlāk. Bet šī piedāvātā redakcija, kas ir no valdības atnestā redakcija, parāda, manuprāt, to, cik maza ir likuma virzītājiem izpratne vispār par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vēlreiz par jūsu priekšlikumu! Tātad jūsu priekšlikums ir sadalīt 72. priekšlikumu pa daļām.

V. Valainis. Jā.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu, precizējiet, kādā veidā!

V. Valainis. 9. ... 9. sadaļu...

Sēdes vadītāja. Tas ir, 9. punktu...

V. Valainis. 9. punktu, jā...

Sēdes vadītāja. Tur ir runa par Teritorijas attīstības plānošanas likumu... Balsot atsevišķi, ja?

V. Valainis. Atsevišķi, jā.

Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Kolēģi, tātad deputātam Valainim ir priekšlikums – 72. priekšlikumu sadalīt divās daļās un balsot atsevišķi, īpaši nodalot 9. punktu, kas attiecas uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Tātad mums ir priekšlikums. Par to mums būtu jābalso... Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu – balsot par 72. priekšlikumu pa daļām? (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 72. priekšlikums tiktu balsots pa daļām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 55, atturas – nav. Līdz ar to ir pieņemts lēmums balsot par 72. priekšlikumu kopumā.

Debates jau tika slēgtas.

Vai par 72. priekšlikumu ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums... Ņemot vērā to, ka būtu svarīgi jautājumus, kas attiecas uz administratīvajām teritorijām un administratīvi teritoriālo reformu kopumā, ietvert vienuviet, lai tos būtu iespējams pārskatāmi un objektīvi redzēt šeit (Dep. V. Valainis: "Bet par 9. punktu?"), komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 73. – deputātes Indriksones priekšlikums, kas paredz: "Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētājs." Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā, līdzīgi kā nākamais.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Lai saprastu priekšlikuma būtību... Tas nav vienkārši par kopsapulces sasaukšanu. Tā doma ir, ka kopsapulce tiek sasaukta, lai varētu nodrošināt 2021. gada pašvaldību vēlēšanas.

Administratīvi teritoriālā reforma tiek īstenota ļoti sarežģītos laikos – īsi pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Un haoss būs diezgan liels, kad tām jaunajām pašvaldībām, piemēram, mēneša laikā ir jāizveido kopīgs budžets; tas nebūt nebūs viegls uzdevums. Bet šeit vairāk par tehniku no manas puses komentārs.

Šā likumprojekta nosaukums – "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Un ministra kungs, kad iepriekš šeit kāpa tribīnē (starp citu, paldies, ministra kungs, ka debatējat), minēja, ka visas specifiskās lietas mēs regulējam speciālajos likumos. Tātad, lūk, šajā gadījumā arīdzan. Ja mēs runājam par vēlēšanu organizēšanu, attiecīgi šis regulējums būtu jānosaka pašvaldību vēlēšanu likumā. Tā ka kopumā nav iebildumu pret šo konkrēto Indriksones kundzes piezīmi esošajai redakcijai. Bet visa norma būtu jāpārceļ uz citu likumu, to virzot paketē ar šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis priekšlikums patiesībā ilustrē to likuma brāķi.

Viens jautājums ir tas, ka... Indriksones kundze min, ka deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētājs. Bet otrs jautājums ir – kādā veidā šie jaunie... šis sasaukums pieņems lēmumus? Jautājums ir – vai tas būs proporcionāli vai pēc iedzīvotāju skaita? Nākamais, 74., priekšlikums arī kaut kādā veidā Pūces kungs mēģina rast skaidrību. Bet tāpat šeit var izveidoties situācija tāda, ka diezgan līdzīgi šie skaitļi sanāks kopā. Un, manuprāt, šis jautājums arī 75. – komisijas priekšlikumā – nav līdz galam skaidri atbildēts. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, tur... var nonākt tādā diezgan liela apmulsuma situācijā tās jaunveidojamās pašvaldības.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt Indriksones kundzes priekšlikumu. Un par nākamo tad vēl pēc tam pastāstīšu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams noteikt, kura ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība. Un tas, ko piedāvā komisija 75. priekšlikumā, ir to fiksēt pēc Iedzīvotāju reģistra aktuālajiem datiem.

73. priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 74. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Pozitīvā ziņa saistībā ar šo priekšlikumu un arī nākamo ir tā, ka ir vismaz kāds mēģinājums noteikt kārtību, kādā tiek organizētas sapulces un pieņemti lēmumi.

Bet patiesībā tiešām ir viens negatīvs aspekts visā šajā stāstā, jo... Mēs lēšam, ka pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām jaunajās administratīvajās vienībās ļoti būtiski samazināsies šībrīža mazāko novadu iedzīvotāju pārstāvības iespējas (nu tas skaits... ir apmēram 90 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, visticamāk, paliks bez saviem priekšstāvjiem jaunajās domēs), taču vēl sliktāka būs tā situācija līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo, vienkārši saliekot vairākas pašvaldības kopā bez iedzīvotāju vēlmes paušanas par kopējo deputātu mandātu skaitu un pārstāvību, sanāks, ka nu lielākās... ar lielākiem muskuļiem varbūt, bet ne lielāko kapacitāti... skaitliski lielākās pašvaldības deputāti faktiski noteiks dienaskārtību un pieņems lēmumus.

Pusgads ir gana ilgs laiks, lemjot par procesu, kā tiks organizētas nākamās pašvaldību vēlēšanas. Sanāk, ka tie maziņie varēs tur kaut kā mēģināt pievērst uzmanību, bet lēmumus vienalga pieņems tā, kā būs ieinteresētas lielākās... šībrīža lielākās pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita atbilstoši Iedzīvotāju reģistram.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā... Vēl paturpinot par to praktisko pusi, viens jautājums ir: labi, nonāksim pie šīs... pie tā vadītāja, kas šo procesu vadīs, tā ir viena lieta. Otra lieta – šī kopsapulce... Tas arī ir saistīts ar resursu jautājumiem.

Uzdošu elementāru jautājumu. Nu, vēlēšanu organizēšanai tikpat labi, piemēram, kādā lielākā novadā šo jautājumu var uzticēt... uz mazākās pašvaldības pleciem uzlikt visas šīs izmaksas. Lai arī pēc tam tas viss būs vienots novads, tomēr arī šim jautājumam būtu jābūt skaidram – kurā kasē tad šie resursi... no kuras pašvaldības konta tad tiks maksāti, jo visu laika periodu līdz 2021. gada vēlēšanām šīs pašvaldības tomēr ir autonomas pašvaldības. Un nevar būt... izveidoties tāda situācija, ka lielākās pašvaldības izdomā uzkraut šos izdevumus uz mazāko pašvaldību pleciem.

Tāpat ir arī attiecībā uz to, ko Reiznieces-Ozolas kundze jau minēja – kādā veidā notiks šī lēmuma pieņemšana, kādas būs šīs balsstiesību attiecības.

Manuprāt, šie jautājumi nav izdiskutēti. 74. priekšlikums un 75. priekšlikums nesniedz skaidras atbildes uz visnotaļ praktiskiem jautājumiem, kā šīs pašvaldības gatavosies pašvaldību vēlēšanām, kas varētu radīt zināmas grūtības. Pleša kungs, aicinātu jūs arī pievērst tam uzmanību un kā komisijas vadītājam pasekot, lai tomēr šie neatbildētie jautājumi, kas ir (neapšaubāmi, ir!), tiktu atbildēti jau līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim. Šobrīd ir tā neskaidrība ap šiem jautājumiem. Es diemžēl arī neesmu iesniedzis par šo sadaļu priekšlikumus, bet neskaidrība ir diezgan liela.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Tā kā es neesmu piedalījies tajā atbildīgās komisijas sēdē, kurā ir diskutēts par šāda veida priekšlikumiem, tad, izlasot pašu 74. priekšlikumu, es to tā kā saprotu, jo tur ir teikts, ka, ja novada administratīvās... administratīvais centrs ir republikas nozīmes pilsēta jeb lielā pilsēta, kā mēs tagad pārsaucām, – ka tādā gadījumā šo kopsapulci sasauc tā novada priekšsēdētājs, kur ir lielākais iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka... laikam runa ir par Rēzekni, ja es pareizi saprotu, jo Rēzeknes jaunveidojamam novadam, ja es nemaldos, administratīvais centrs būs Rēzeknes pilsēta. Tātad šo sapulci sasauc nevis Rēzeknes pilsētas vadītājs, bet sasauc lielākā novada, kas ietilpst Rēzeknes novadā, vadītājs. Ja tas ir tā, tad es saprotu, ja ne, tad nāciet, skaidrojiet.

Bet es nācu runāt par vienu citu lietu. Gan šajā, gan nākamajā priekšlikumā ir runa par aktuālajiem datiem. Un statistikā, tai skaitā oficiālajā statistikā, nav tāda jēdziena – aktuālie dati. Dati ir jānorāda uz konkrētu... konkrētu datumu, jo tikai tad tie būs lietojami. Tie dati, kas šodien ir aktuāli, rīt vairs nebūs aktuāli, un tā tālāk. Es aicinu šo terminu tomēr precizēt no statistikas viedokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Man ir jautājums – vai deputāti vēlas balsojumu par 74. – daļēji atbalstīto priekšlikumu? Nē.

Tātad komisijas vārdā par 74. priekšlikumu.

A. T. Plešs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts attiecīgi 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 75. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas tika atbalstīts, papildinot pārejas noteikumu 4. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 76. priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas būtībā risina līdzīgu situāciju, par ko mēs diskutējam, – vārdus "balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam" papildina ar "atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem". Paldies Vucāna kungam par norādījumu; ja tas nepieciešams, raudzīsimies... Iespējams, trešajā lasījumā varam precizēt, lai nebūtu juridisku pretrunu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 77. priekšlikums – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinātu mazliet sakoncentrēt uzmanību. Šobrīd šis priekšlikums ir... pēc būtības svarīgs. Komisijā tas līdz galam nav izdebatēts, bet pievērsiet uzmanību, lūdzu, šī priekšlikuma jēgai un būtībai. Es aicinātu tomēr ieklausīties un iespēju robežās atbalstīt. Es piedāvāju savādāku apvienošanas mehānismu un paskaidrošu, kāpēc.

Kolēģi, šobrīd jūs piedāvājat apvienot novadu teritorijas. Kas notiek, ja mēs apvienojam novadu teritorijas? Pieņemsim, novads, kurā apvieno astoņas teritorijas. Tajā brīdī ir astoņi izpilddirektori, piemēram, kas ir pašvaldību darbinieki, astoņi izglītības pārvalžu vadītāji. Balstoties uz Darba likumu, prioritāte, kuru no šiem cilvēkiem atstāt darbā... prioritāte būs tam, kurš ir visilgāk nostrādājis. Respektīvi, nevis vislabākajam, bet tam, kurš ir visilgāk nostrādājis. Šobrīd jūs piedāvājat likumā tādu kārtību.

Attiecībā uz šo piedāvājumu es piedāvāju, ka nevis apvieno, bet pievieno tās teritorijas šim novada centram, pievieno tam centram, kas ir administratīvās teritorijas centrs. Piemēram, Valmieras pašvaldībai pievienojot šīs... šim centram, tas skaidri dotu signālu... to, ka Valmieru... respektīvi, uz Valmieras speciālistu bāzes veidosies viss pārējais novads. Šie darba tiesisko attiecību jautājumi, kas šeit neapšaubāmi parādīsies, tiktu ar šādu priekšlikumu atrisināti. Tas nav konceptuāli pret reformu, tas ir vienkārši piedāvājums saprātīgā veidā atrisināt tās problēmas, tos izaicinājumus, kas neapšaubāmi būs.

Kolēģi, es esmu pilnīgi drošs, ka uz trešo lasījumu jūs neatbalstīsiet... jūs pie šiem pašiem argumentiem nonāksiet, jo tās būs visas tās pašvaldības, kuras nāks pie jums un stāstīs šos pašus argumentus, jo tas tā tiešām arī notiks. Astoņās pašvaldībās būs astoņi pārvalžu vadītāji, astoņi viena dienesta vadītāji, astoņi citu dienestu vadītāji. Kā nonākt līdz labākajiem? Atbildes jau nav. Atbildes nav! Līdz labākajiem lai nonāktu... šobrīd regulējums pateiks to, ka labākais ir tas, kas ir visilgāk strādājis. Vai jūs tiešām tā uzskatāt, ka labākais ir tas, kas visilgāk strādājis? Šis ir tīri administratīvs... administratīvs priekšlikumus un pēc būtības maina tikai to, ka... nevis apvieno, bet pievieno – pievieno! – šim centram un jau uz centra bāzes veido šīs... jauno... jaunveidojamo pašvaldību. Tas atrisinās tieši šīs... Šīs darba tiesiskās attiecības lielā mērā tas palīdzētu atrisināt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi, es paturpināšu, jo šis ir tiešām nopietns jautājums un šeit vajadzētu nedaudz apstāties, jo es arī negribētu būt tā pašvaldības vadītāja vietā, kas tiek ievēlēts... Nākamos apmēram 10 mēnešus viņš nevis vadīs novadu, bet nodarbosies ar struktūru, ar cilvēku atlaišanu, kurus sargās darba likumdošana pilnīgi un noteikti pēc... ar visām izrietošajām sekām.

Iepriekšējā reformā bija iestrādātas... iestrādātas pagastu pārvaldes, un bija jau cita situācija, likumdevējs bija beigās jau pateicis priekšā, kā ir jādara. Šis... nu, nav acīmredzot padomāts, tai brīdī ieliekot... Nekā savādāk kā par brāķi diemžēl to nevar nosaukt. Bet šobrīd... tas ir vienkārši kliedzoši! Jālabo kaut kādā ziņā.

Protams, ir divas iespējas.

Viena ir tā, ka ir šis teksts, ko... Aicinu politikā norobežoties no spēles "pozīcija – opozīcija" un vienkārši nobalsot, lai mēs nomierinātu visus tos, kas jau to pamanījuši... satrauktos prātus, kas atbalsta reformu un gaida rezultātu. No otras puses, protams, tādu pašu, identisku, iesniegsiet, jau tas ir sagatavots... iesniegsiet uz trešo lasījumu. Bet šeit nav runas pat... šeit nav īsti tādas runas pat par kaut kādām spēlēm, tas ir nopietns precedents, kas ārkārtīgi sarežģīs dzīvi visiem tiem, kas vadīs šīs lielās pašvaldības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Jā, cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir neierasti sakarīgs deputāta Valaiņa priekšlikums. Un es to aicinātu pat atbalstīt. Tikai ir viens "bet".

Valaiņa kungs ir, iesniedzot visus daudzos priekšlikumus... šodien mazliet ir kļūdījies. Ja priekšlikumā būtu minēts arī sestās daļas pirmais teikums, tad tas tiešām... es aicinātu Saeimu atbalstīt to. Tā kā viņš šoreiz to nav pielicis, pievienojis, diemžēl šis nav atbalstāms, un tas ir jālabo trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Ašeradena kungs.

Manuprāt, šis priekšlikums atrisinātu ne tikai tās darba tiesiskās attiecības, bet arī saistību pārņemšanu... savā ziņā jau atrisinātu daudzus jautājumus, tā ka es tomēr aicinātu par to nobalsot šobrīd. Būtu pozitīvi, ja arī atbalstītu.

Un par sakarīgiem priekšlikumiem. Tie pārējie jau arī bija sakarīgi, nav jau tā, ka šis tāds (Starpsauciens.)... Bet pēc (Starpsauciens.)... pēc būtības uz trešo lasījumu... šis ir vienkārši precizējams jautājums, jo neko jau... labāku izdomāt diez vai izdosies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Paldies komisijas loceklim Ašeradena kungam, kas norādīja uz šo būtisko niansi, kas ir ietverta 6. punktā, kas arī regulē to, kādā veidā beidzas pašvaldības domes tiesības līdz ar... jaunievēlētajām pašvaldībām. Bet juridiski tehniski varam raudzīties, kā trešajā lasījumā minētās nianses atrisināt.

77. priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 46, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 78. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas nosaka, kādā veidā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada jūnijam pašvaldībām tiek piešķirta valsts mērķdotācija kopīga jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekta izstrādei. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, ja tas iepriekšējais priekšlikums, jūsuprāt, nebija jēdzīgs, tad ar ko šis priekšlikums ir jēdzīgs? Tādā gadījumā man tāds jautājums ir. Jaunveidojamās teritorijas kopīgu... kopīgu novada administrācijas struktūru projektu izstrādē...

Kā jūs iedomājaties? Varbūt, Pūces kungs, varat nākt un paskaidrot, kā šis normatīvais regulējums strādās dzīvē? Es skaidri redzu to, kā tas dzīvē varētu strādāt tajās teritorijās, kurās ir vienprātība par novada izveidi. Jautājums – kā tas varētu darboties? Un to pašu jautājumu uzdošu jums arī pie citiem priekšlikumiem – kā tas varētu darboties, veiksmīgi darboties, gadījumos, ja šie novadi ir pretēji viens otram, ja šie novadi negrib apvienoties, ja šajos novados jau ir vēsturiskas pretrunas, ja šajos novados nav vienprātības par to, kādā veidā viņi redz šo tālāko struktūru, tālāko pārvaldi? Ja šāds priekšlikums tiek atbalstīts, tad jautājums ir par to, vai tā nebūs līdzekļu vienkārša izšķērdēšana. Jo mēs varam nonākt tādā situācijā... un, visticamāk, nonāksim, un tā tas būs virknē teritoriju... Nu, es domāju, kādās no šīm te 40, kādās padsmit, pilnīgi noteikti būs tā, ka šīs teritorijas līdz vēlēšanām nevarēs vienoties ne par ko. Viņi nevarēs vienoties pat kopā sanākt.

Jautājums būs – kā viņi vēlēšanu komisijas uztaisīs. Šobrīd veidot jaunu administratīvo struktūru, likt finansēt no budžeta līdzekļiem, manuprāt, ir... īsti līdz galam izdomāts tas nav. Tāpēc ministra kungs varētu nākt paskaidrot, kādā veidā tas notiks.

Šobrīd opozīcijas kolēģi ir gatavi uzdot jautājumus. Jautājums – vai kāds ir gatavs atbildēt? Vēlme... doma jau ir laba, tikai tas izpildījums, manuprāt, īsti neatbilst reālajām iespējām, kā tas... kā tas dabā varētu notikt.

Tāpēc, ministra kungs, lūdzu... Jūsu priekšlikums... jūs komisijā nebijāt tad, kad tas bija jāaizstāv, to aizstāvēja ierēdniecība. Līdz galam neizskaidroja.

Loģisks jautājums – kā rīkosimies tajās situācijās, ja viņi nespēs ne par ko vienoties? Pavisam vienkāršu, tikpat vienkāršu atbildi gaidu no jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Man te mazliet kaut kas no praktiskās puses nav saprotams.

Nākošā gada 1. jūlijā notiks pirmās domes sēdes, tiks ievēlēti... notiks pirmās sēdes, kur nu vismaz ievēlēs vadību, ja neko vairāk... ja ievēlēs. Tad kas par struktūru veidosies administratīvās struktūras projekts? Kas tas tāds būs? 2009. gadā, apvienojoties pašvaldībām vai nu lielākā novadā, vai mazākā... vai, apvienojot, teiksim, piecas pašvaldības vai 19 pašvaldības... jebkurā gadījumā... Deputāti pēc pirmās sēdes izlēma izveidot tur darba grupas un strādāt pie pašvaldības nolikuma. Pašvaldības nolikumā tiek paredzēta arī visa administratīvā struktūra... kā tad darbosies katra pašvaldība. Kā saka, saliek visu pa plauktiņiem. Tāpat kā katrā uzņēmumā ir statūti; tā pašvaldībā ir nolikums, pašvaldība nolikumā to visu parāda.

Ko darīs šajā...? Novada administratīvās struktūras projekta izstrāde tad būs... šī projekta izstrāde būs pirms nolikuma? Būs izstrādāts šis projekts, un tad pašvaldība strādās pie nolikuma? (Starpsauciens: "Nebūs pašvaldības pēc 1. jūnija!") Tas man nav skaidrs.

Mēs vēlētos tā kā bišķi paskaidrojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tieši šim priekšlikumam būtu jāizskan, pirms mēs sākam skatīt administratīvi teritoriālo reformu. Jo mēs veidojam katrā gadījumā jaunu projektu. Jaunā pašvaldība... tās izveidošana ir atsevišķs projekts. Līdz ar to, paredzot šo apvienošanos, ir jāparedz arī administratīvā struktūra, administratīvās pārvaldes funkcijas un administratīvā aparāta dalījums. Tas kā piedāvājuma veids tām pašvaldībām, kas apvienosies. Tāpēc šis priekšlikums ir nokavēts. Jo tiešām... tas varētu kļūt par pamatu – tāds projekts, kurš būtu apspriests apvienošanas gaitā ar visām pašvaldībām, ko skar attiecīgais projekts, un tad varbūt parādītos arī zināmi precizējumi, un tikai pēc tam parādītos kopējās jaunizveidotās pašvaldības nolikums, kur šis projekts kļūst par normatīvo bāzi pašvaldības darbam.

Tāpēc man liekas, ka šis priekšlikums ir stipri nokavēts un nav šādā veidā atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jūs uzskatāt, ministra kungs, ka jums nevajag atbildēt uz šo jautājumu? Tad es jums teikšu, ka es tam nepiekrītu. Pēc būtības nepiekrītu šādai pieejai, jo tā būs tikai un vienīgi valsts resursu izšķērdēšana. Un, manuprāt, tas, ka mēs veidojam šādus te mākslīgus plānus, mākslīgus... teritoriju attīstības plānošanā, par ko mēs runāsim vēlāk, – tas viss... es nezinu, kādu untumu pēc tas viss ir tapis vispār šajā... likumā iekšā. Ja paskatās, paanalizē 2009. gada reformu, – nekā tamlīdzīga nebija. Nebija vajadzīgas nekādas tamlīdzīgas novitātes, ka tagad tur, redz, jāveido kādi plāni, vēl kaut kas. Tas viss vienkārši nenotika.

Šobrīd mēs ar likuma spēku piespiežam tagad veidot, taisīt iepirkumus, varbūt patīk tie iepirkumi, bet nu... šī nav tā vieta, kur to vajadzēja darīt. Jūs tādā veidā tikai, piedodiet par leksiku, sačakarējat normālu pārvaldības modeli.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es gribētu nomierināt Valaiņa kungu, ka pie šāda projekta īstenošanas līdzekļu izšķērdēšana notiks tik un tā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai otro reizi.

J. Jalinska (ZZS).

Saistībā ar šo priekšlikumu. Par pašvaldībām, par pašvaldību nolikumu.

Parasti ministrijas, kuru pārziņā ir pašvaldības, izstrādā paraugnolikumus (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Malace, Janīna!") un strādā ar šiem paraugnolikumiem, paņem kā pamatu šos paraugnolikumus. Kur šeit ir vēl jāstrādā un kādi projekti... un tā tālāk... Un pašvaldības atradīs iespēju no šiem paraugnolikumiem paņemt iespējamo variantu, kas viņus tur apmierina vai neapmierina. Ne jau visu simtprocentīgi pašvaldību deputāti, kas ir ievēlēti, paņem no šiem paraugnolikumiem... visu simtprocentīgi..., bet paņem to kodolu, kas parasti ir pašvaldībām... it īpaši pie reformas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Principā mērķdotācija tomēr ir nepieciešama. Skaidrs, ka tie nosacījumi pagaidām nav skaidri, bet... nu, kā pagājušoreiz... protams, bija konkrēta summa – 200 tūkstoši latu. Novadam bija ļoti liels stimuls. Tie autobusi skolēnu pārvadāšanai...

Bet katrā gadījumā jāņem vērā, ka daudzām pašvaldībām ir arī parādi. Teiksim, tad, kad administrācijas... kaut vai jāpārkārto atlaišanas pabalsti... visi tie arī ir lieli papildu izdevumi... un mērķdotācija, proti... Es šajā gadījumā atbalstu. Arī pozitīvo es varu pateikt... ar vienu nosacījumu: ja būs administratīvie reģioni.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, es domāju, kā tas tiešām praktiski strādās, jo no valdības pieredzes ir redzams, ka, tiklīdz kā nāk jauna valdība, tā pirmais darbs, ko tā dara, ir tas, ka aizslauka visu veco pat tad, ja tie lēmumi iepriekš ir bijuši labi, un tad sāk visu no nulles.

Iedomājieties, ko jūs tagad darāt ar tām pašvaldībām! Jūs faktiski liekat tām vingrot vēl līdz jūnijam. Izstrādājiet to jauno struktūru un nolikumu! Pēc tam, ziniet, būs vēlēšanas, būs jaunas domes, kuras pilnīgi noteikti sāks visu no sākuma.

Tāpēc es piekrītu Jalinskas kundzei, ka VARAM jāņem groži savās rokās, jāizstrādā paraugnolikums, lai nebūtu tik daudz naudas jātērē. Naudu vajag visām pārējām administratīvajām izmaksām, veidlapu pielāgošanai, kas ir tāds salīdzinoši vienkāršs, bet, ticiet man, arī darbietilpīgs pasākums, un citām lietām.

Tas, ka tiešām administratīvās izmaksas noteikti būs lielas (un, iespējams, ministrija pati arī ar to rēķinās), manuprāt, slēpjas 82. priekšlikumā, kur Pūces kungs ir ierosinājis, salīdzinot ar pirmo lasījumu, nomainīt vienu vārdu. Iepriekš bija teikts, ka valsts no savas puses segs ar reformu saistītās administratīvās izmaksas, turpretim tagad ir tas vārdiņš "līdzfinansēs". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mērķdotācija ir ļoti svarīga. Es atceros, ka Roja ar Mērsragu apvienojās dēļ 200 tūkstošiem... Kā saka, kopā 400... Pēc tam sadalījās. Katrs paņēma savus 200 un aizgāja.

Tagad ir līdzfinansējums parādījies. Es domāju, ka būtu loģiski, tikai... izslēdzot 8. pantu šajā likumā, mēs ieguvām 300 miljonus eiro ceļiem... ka mēs vienkārši kaut kā arī to sadalītu tagad. Nu, tur mērķdotācija... tur 40 pašvaldības. Septiņi ar asti miljoni katram sanāk, nu, apsoliet to. Katrs noasfaltēs savu veloceliņu nepilno, un mums būs laba reforma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Un tagad mēs tiešām nonāksim pie finanšu jautājuma. Kulminācija, jo... paldies Danai, kura pievērsa uzmanību... Jūs varētu jau iepriekš ieskatīties 82. priekšlikumā un saprast, kas slēpjas viena vārda aizvietošanā. Jo galvenais jautājums – cik izmaksās Latvijas valstij šī reforma? – nav atbildēts.

Es būšu pateicīga ministra kungam, VARAM pārstāvjiem, lai viņi varētu atklāt mums šo noslēpumu, cik, pēc ministrijas aplēsēm, izmaksās Latvijai šīs reformas īstenošana. (Starpsaucieni. Dep. D. Reizniece-Ozola: "89 miljoni!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim...

R. Ločmele-Luņova. Ar visu to vārdu, kurš ir ietverts 82. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi! Es ne par naudu, jo mērķdotācija droši vien ir vajadzīga, lai iestrādātu... un, visticamāk, Ministru kabinets arī kaut kādu metodiku var izstrādāt. Bet, man šķiet, uz trešo lasījumu pilnīgi noteikti tad jādomā ir par precizējumu, jo... Jūs varat iedomāties... Domājat, ka tie novadiņi apvienojoties un tāpat arī esošais deputātu sastāvs aplaudē šobrīd un gaida, kad nu viņus beidzot tur aizslaucīs projām? Nu, visticamāk, ka ne. Bet uzdevums liek viņiem tagad nākt kopā un taisīt... Vārdu sakot, jūs esat lemti aiziešanai, bet uztaisiet tomēr kaut ko! Tad viņi netaisīs. Nu, tāpēc tas būtu precizējams...

Protams, pirmām kārtām jābūt – kurš to vada. Un vada droši vien centra pašvaldība. Centra pašvaldība, arī aptverot teritorijas, to var izdarīt. Tātad ir jāprecizē – kurš. Nu nespiediet potenciālos... tos, kuriem draud kaut kāds sods, taisīt Krimināllikuma grozījumus kaut kādus sev par sliktu! Tā ka...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka 8. punkts paredz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz šī gada 1. jūlijam izstrādās metodiku jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai. Un, kā mēs to dzirdējām, komisijas sēdē paredzēts risināt virkni jautājumu, kas tika šodien adresēti no tribīnes.

78. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 79. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Indriksone, kopumā paredz precizēt 9. punktu pārejas noteikumos, kas skar jautājumus, kādā veidā tiek līdzfinansēta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde.

Deputāte Indriksone rosināja, ka šo projektu izstrādi līdz 2021. gada 1. jūnijam vada pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts... līdzīgi kā, diskutējot iepriekš... ka pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība... nosakot, ka ir nepieciešama datu aktualizācija un to veic pēc Iedzīvotāju reģistra datiem.

Līdz ar to šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā... Te sākas interesantā sadaļa. Viens punkts pārejas noteikumos... Tas ir Teritorijas attīstības plānošanas likuma pilnīgā kompetencē esošs jautājums. Šo jautājumu izskatīja pēc būtības komisijā un nolēma, ka vajag vērt vaļā Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

Es biju pret to. Es biju par to, lai visus šos jautājumus regulē šajā likumā. Pašas komisijas lēmums bija, ka tomēr tur.

Un tagad šeit, pamatlikumā, tomēr šādu būtisku lietu tiek piedāvāts risināt... pie tam vēl ļoti muļķīgā veidā...

Tas, ko piedāvā Indriksones kundze, – tā ir tikai viena sadaļa no tā visa. Viņa vienkārši loģiski... šo kārtību, ka lielākā pašvaldība tomēr atbild par šo kopējo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesu un uzņemas šo līderību tajā visā.

Tomēr, ja mēs skatāmies, kas tiek piedāvāts... Līdz 2021. gada 1. novembrim teritoriālās reformas ietvaros no valsts budžeta piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldība līdzfinansē savstarpēji integrētu teritoriju attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi. Attīstības plānošanas dokumentus. Kādā veidā tad šīs jaunveidojamās pašvaldības... Te ir tas pats jautājums, ko es uzdevu pirms tam. Pūces kungs, jums varbūt liekas garlaicīgi vai smieklīgi. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Ļoti laba runa!") Manā ieskatā, šis jautājums... vispār iekļaušana šeit... tāpat kā iepriekšējais jautājums... ir lieks. Iepriekšējā reforma parādīja to, ka to var nedarīt, tas nav vajadzīgs. Šeit vienkārši arī Pūces kunga, iespējams, kaut kādu untumu dēļ... ieraudzījis to, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pašvaldībām ir vienādi un lielā daļā pašvaldību ir vienādi, neizpētot, kāpēc tie ir vienādi, jo gluži vienkārši bija VARAM programma, un tad tur vienkārši copy-paste sakopē šīs attīstības programmas visām pašvaldībām vienādas tieši šo iepirkumu rezultātā.

Tur, kur tas tā nenotika, tur jau ir normālas attīstības stratēģijas un to uztver par lielu problēmu un šobrīd piedāvā risinājumu. Šis novedīs tieši pie tā paša, arī būs vienkārši. Nav jau tie plānotāji! Tie plānotāji vienkārši ņems un copy-paste taisīs: vienu Rēzeknes novadam, tādu pašu Jēkabpils novadam... Tikai pamainīt tur tos vārdus, un viss.

Kolēģi, šī sadaļa vispār ir lieka šajā likumā. Tā būs ļoti liela līdzekļu izšķērdība. 2009. gadā, Pūces kungs, vai tur notika kāda problēma tajā brīdī, kad nebija šāda punkta pie reformas īstenošanas? Jaunās pašvaldības sanāca kopā, paņēma attīstības programmas, apvienoja, un viss notika. Šobrīd jūs piespiedu kārtā gribat, lai kaut kādā veidolā notiktu jaunu plānošanas sistēmu ieviešana.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es, protams, saprotu, ka mans priekšlikums daļēji ir atbalstīts, bet tas, ko komisija ir sagatavojusi, būtiski, ļoti būtiski, atšķiras. Tas ir pavisam cits priekšlikums.

Es nerunāšu, ka nav vajadzīgs kopīgs darbs pie attīstības plānošanas, bet es nekādi nevaru atbalstīt to, ka būs pašvaldības, kurās faktiski tiks uzspiests obligāti kopīgs plānošanas dokuments. Tas ir jāsagatavo kopīgi divām atšķirīgām pašvaldībām, kas faktiski būs Daugavpils un Daugavpils novads, Rēzekne un Rēzeknes novads, arī Liepāja un Lejaskurzemes novads. Tas pēc būtības ir nepareizi. Pašvaldībām obligāti ir jāsadarbojas, jāsaskaņo risinājumi un jāveido kopīga attīstība saskaņotā veidā, bet viens dokuments divām pašvaldībām, tas nozīmē – pirmām kārtām viena pašvaldība lems par otras teritorijas attīstību. Tā ir katras noteiktā atsevišķā funkcija un pienākums, un arī atbildība. Manuprāt, tie var būt divi atsevišķi dokumenti, kuri ir kopīgi... sadarbībā radīti, un abos ir atsauce uz kopīgajiem projektiem, kuri tiks finansēti arī no Eiropas... vai kaut kā savādāk.

Manuprāt, tas pēc būtības ir absurdi un nepareizi. Es šo priekšlikumu nevaru... nevarēšu atbalstīt un arī piekrītu, ka Teritorijas attīstības plānošanas likums tikai šobrīd sākts faktiski skatīt un vērtēt. Ja to šeit atbalstīs un tur tomēr vienosies, ka tas nav pareizais risinājums, tad tas būs tikai viena liela, liela jucekļa radīšanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, skatīsim šo priekšlikumu kontekstā ar 82. priekšlikumu. Ko paredz 82. priekšlikums? Paredz to, ka valsts nevis finansēs visas šīs reformu izmaksas, bet līdzfinansēs. Tādā gadījumā būtu ļoti rūpīgi jāskatās, lai šī nauda netiktu izšķērdēta.

Šajā gadījumā, Pūces kungs, pasakiet kaut vienu lietu, kas 2009. gadā pie teritorijas plānošanas dokumenta izstrādes nogāja greizi! Kāpēc nevarēja palikt vecā kārtība? Kāpēc vajadzīgs šis te vienkārši... veidojums, ko jūs šobrīd piedāvājat, kas jau saknē parāda to, ka būs problēmas? Jau saknē parāda to! Nu, piemēram, Daugavpils novads un Daugavpils pilsēta. Daugavpils pilsēta izdomās, ka Daugavpils novadā nevajag tādus attīstības projektus. Nu, viņi nobloķēs Daugavpils novada projektus, un Daugavpils novads atbildēs ar to pašu un pateiks, ka Daugavpilij nevajag. Ja viņi savstarpēji nav vienojušies, viss – stāsts beidzies, nauda ir vienkārši izcūkota.

Tas ir tas, ko Juris Pūce šobrīd piedāvā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. 79. priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par 79.? (Starpsauciens: "Nē!") Deputāti nevēlas un piekrīt komisijas viedoklim.

A. T. Plešs. 80. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – komisijas priekšlikumā. Tie būtiskākie papildinājumi šajā priekšlikumā ir tādi, kas attiecas uz teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi Daugavpils pašvaldībai ar... Daugavpils pilsētas pašvaldībai – ar novadu, Liepājas pilsētai – kopā ar Lejaskurzemi, un Rēzeknes pilsētai – kopā ar Rēzeknes novadu. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ir saprotams, kāpēc radies šāds priekšlikums, jo, manuprāt, gluži vienkārši vienas nakts laikā ministrija nespēja sagatavot pamatlikumā jau uz pirmo lasījumu skaidru redzējumu attiecībā uz šīm teritorijām. Bet tomēr man ir jāuzsver tas, ko minēja arī Indriksones kundze, kurai acīmredzot ir kaut kāda izpratne par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi.

Šajā gadījumā tas, ko piedāvā Pūces kungs, un tas, kas atspoguļojas arī tālākajā komisijas priekšlikumā, ir stāsts par divām autonomām pašvaldībām... divām trijām, kā nu kurā vietā. Bet divas autonomas pašvaldības – tām ir sava kārtība, kādā tās izstrādā attīstības plānošanas dokumentus.

Šī kārtība 2009. gadā... likums neko vispār neregulēja. Pašvaldības izveidoja... Varu paskaidrot, kas notika tālāk. Tālāk atnāca jaunveidojamā pašvaldība, paskatījās, kas tur ir izveidots. Šīs procedūras, kurām ir jāiziet cauri, – iedzīvotāju aptaujas, projektu plānošanas, dažādi... Vesela virkne dažādu procedūru, kas jāiziet, lai nonāktu pie šiem attīstības plānošanas dokumentiem. Tas ir ļoti dārgs process. Valdība arī tāpat nenofinansēs visu šo procesu. Tas ļoti dārgi maksā – šo procesu iziet cauri.

Šajā gadījumā jūs jau saknē iekodējat to, ka dienas beigās šie projekti, visticamāk, neizdosies. Jo te ir arī atsevišķās vietās runa par savstarpēji pretējām pašvaldībām. Ja mēs skatāmies novadu griezumā, pieņemsim, Bauskas novadā, – tur jau šobrīd iezīmējas tas, ka ir savstarpēji pretēji viedokļi. Jelgavas pašvaldībā – jo īpaši. Tas attieksies arī uz viņiem. Šim jaunveidojamajam novadam būs jāveido viena attīstības stratēģija, principā jāpārkāpj pašvaldību autonomās robežas un jāsāk lemt par citas pašvaldības teritorijas attīstības plānu.

Kolēģi, nu, iedomājieties, kur ķīmisko rūpnīcu attīstīt? Kurā vietā? Nu, tagad Preiļu jaunveidojamais novads. Preiļu jaunveidojamajam novadam nāks klāt kāds pagasts, piemēram, un tagad šis te pagasts nobalsos un izies cauri... Pateiks to, ka ķīmiskā riepu pārstrādes rūpnīca jābūvē Preiļu centrā... Tāds būs viņu priekšlikums. Labi, es tagad tā vispārinu uz nereālām situācijām, bet objektīvi – objektīvi! – šī problēma pastāv. Un tā būs tikai un vienīgi līdzekļu izšķērdēšana, ja valsts vai pašvaldības tagad dos šīm apvienotajām teritorijām kaut kādus resursus. Tās jau strādā. Tām jāļauj strādāt tā, kā līdz šim strādājušas, tā, kā tas notika iepriekšējās reformas laikā. Ar šo mēs tikai samaitājam to, kas jau darbojas. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labdien, kolēģi! Es arī no 80. priekšlikuma īsti neizprotu teikumu, kur sākas ar "līdzfinansējumu piešķir arī kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei". Vai ir domāts, ka Daugavpils pilsēta un Daugavpils novads izstrādā gan savus atsevišķos dokumentus (Starpsauciens: "Tieši tā!"), gan arī kopīgus... iespējamos? Vai (Starpsauciens: "Tieši tā!")... Jo, kolēģi, tad droši vien uz trešo lasījumu šeit ir jāievieš skaidrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau bija slēgtas.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti balsojumu nelūdz, tātad piekrīt komisijas viedoklim.

A. T. Plešs. Nonākam līdz 81. – atbildīgās komisijas priekšlikumam. Tas tika atbalstīts, iekļaujot 79. un 80. priekšlikumā minētos apsvērumus.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Jo daudz kas... Jau Indriksones kundze un Valaiņa kungs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) pieminēja ļoti daudzās neskaidrības, kas rodas ar šo priekšlikumu. Es no praktiskā viedokļa ilgi mēģināju saprast, kas ar to ir mēģināts pateikt un kā to praktiski varētu izpildīt. Šodien izlasīju interviju, ko ministrs ir sniedzis, un sapratu, par ko ir runa pilnīgi droši. Lai kompensētu šo izņēmumu, kuru nevarēja citādi panākt sarunās ar koalīciju par reformas virzību, ir šie īpašie nosacījumi. Un kāpēc tie ir? Lai mazinātu atsevišķās pastāvēšanas pievilcību.

Šis un 106. priekšlikums, saliekot kopā, to ļoti labi raksturo. Jeb daudz vienkāršāk tas ir: ko gribējāt, to dabūjāt, jo izpildīt negribējāt kopā, dabūjāt tādus uzdevumus, kurus izpildīt praktiski nevar. Neizpildīsiet, un tāpat apvienosim.

Kas ir teritorijas attīstības plānošanas dokumenti? Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojums. Pēc šī priekšlikuma nosacījumi un kārtība būs līdz 2021. gada 1. decembrim, projektu izstrāde – 2021. gada 30. jūnijam. Apmēram nojaušu, par ko tas ir teikts, bet, lasot un dodot kolēģiem izlasīt, ļoti grūti noprast, kad tad būs tie nosacījumi un kārtība un kad tos vajadzēs izpildīt, un kad projekti tiks izstrādāti. Tās pašvaldības, kas ir... Būs jaunās pašvaldības, un ir skaidrs, kas tās apstiprinās.

Bet, kas apstiprinās programmas Daugavpilij ar Daugavpils novadu, Liepājai ar Lejaskurzemi un Rēzeknei ar Rēzeknes novadu, šeit nav skaidrs. Te ir tikai pateikts, ka viņi izstrādās projektus. Kas notiks ar tiem projektiem?

Un vēl es vienu atrunu dzirdēju, ka šīs mistiskās programmas, teritorijas plānošanas dokumenti ir vajadzīgi Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piesaistei, bet, gan mūsu apakškomisijā, kur bija Finanšu ministrijas pārstāvji, gan arī plānošanas dokumentos skatoties, tam nav nekādas saistības – vismaz šajā stadijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nevienas investīcijas Latvijā nevarēs tikt veiktas no Eiropas Savienības struktūrfondiem, ja nebūs šo plānošanas dokumentu, ja tie nebūs izstrādāti. Jebkuras investīcijas reģionos, jebkurā pašvaldībā... pilsētām balstās tieši uz šo konkrēto dokumentu esību vai neesību.

Šobrīd atbildīgās komisijas piedāvājums attiecībā uz šiem jaunveidojamajiem novadiem, kas attiecas uz lielajām pilsētām vai arī uz jebkuru citu novadu, principā uzliek uz tādas lielas pauzes šo dokumentu izstrādi. Par to, ka šī dokumenta izstrāde jau ir apturēta ļoti daudzās teritorijās... Es varu teikt droši – vairāk nekā pusē Latvijas teritorijas šobrīd ir apturēta šo dokumentu izstrāde tieši likumdošanas nenoteiktības dēļ.

It kā jau var priecāties par to, ka: ā, redziet, pašvaldības netērēs naudu šo dokumentu izstrādei. Bet šo dokumentu nozīmīgums jums tā kā būtu jāapzinās. Jūs runājat par attīstību, par vienmērīgu līdzekļu investēšanu, par reģionu attīstību. Bet, lai tas viss notiktu vienmērīgi, šiem dokumentiem būs jābūt darba kārtībā.

Šie priekšlikumi patiesībā sajauc... sajauc tās kārtis, kādā veidā šobrīd notiek dokumentu, attīstības plānošanas dokumentu, izstrāde. Vairāk nekā pusē pašvaldību šobrīd ir apturēta šo dokumentu izstrāde pēc būtības, netiek... tālākas apspriešanas nenotiek, un, ļoti iespējams (es gribētu teikt – ļoti iespējams!), līdz 2021. gadam, kad sanāks kopā šīs jaunveidojamās pašvaldības, nekas arī nenotiks, jo nav jau skaidri pateikts. Tie izaicinājumi, kas ir attiecībā uz dažādu novadu... novadu dažādajām attīstības tendencēm... uz iespējamiem kašķiem savā starpā... Jūs arī radāt to. Jūs uzliekat ar šo priekšlikumu vienkārši uz lielas pauzes. Nu, tie, kas ir ekonomisti un runā par valsts attīstību, un ļoti gudri prāto par to, kā būtu pareizi un nepareizi ko darīt... Šajā gadījumā tas, ko jūs izdarīsiet pilnīgi noteikti, jūs veiksiet nobīdi Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju periodam par kādiem diviem trim gadiem vismaz. Divi trīs gadi paies, kamēr no 2021. gada atsāks jaunveidojamās teritorijas veidot šos dokumentus, un tikai pēc diviem trim gadiem varēs veikt jebkādas investīcijas šajās administratīvajās teritorijās no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Es domāju, šim priekšlikumam būs ļoti tālejošas sekas, un man ir tikai cerība, ka koalīcija ieklausīsies un nāks pie prāta attiecībā uz šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es ļoti ceru, ka Adamoviča kungs panāks to, ka līdz trešajam lasījumam šī norma tiks precizēta, jo sašutumu izraisījušajā jūsu iepriekšējā normā vēl netika ietverts Indriksones kundzes priekšlikums. Šeit – vēl vairāk. Šeit varēšu tā... vienkāršiem vārdiem paskaidrot. Šī norma paredz, ka Daugavpils pilsētas pašvaldība izstrādās teritorijas plānojumu Daugavpils novada pašvaldībai, kura sāks strādāt tikai pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Tāpat notiks ar Rēzekni, kur Rēzeknes pilsētas pašvaldība izstrādās plānojumu Rēzeknes novada pašvaldībai, un Liepājas pilsētas pašvaldība izstrādās teritorijas plānojumu visam jaunizveidotajam Lejaskurzemes novadam.

Vēl viens jautājums... maziņš – cik izmaksās visas šīs darbības? Kas par to maksās? Un galvenais – kas galu galā apstiprinās šos plānojumus, kurus izstrādās pašvaldības... pilsētas pašvaldības novada pašvaldībām?

Kamēr šie jautājumi netiks atbildēti, balsot par tiem ir vienkārši bezatbildīgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Godīgi sakot, šeit ir tiešām grūti runāt par šo jautājumu, par šo lietu. Es gribu atgādināt: varbūt atceraties, ko teica šīs reformas ierosinātāji, kad tika uzzīmēta jauna administratīvi teritoriālā dalījuma karte. Kāds bija galvenais arguments? Nu, lūk, tagad parādīsies attīstība, tagad investori stāsies rindās, lai investētu jaunizveidotajās teritorijās. Es tā savā naivumā sapratu, ka šie priekšlikumi, šie ceļi, kā attīstīt jaunizveidotās teritorijas, iniciatoriem ir.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē: ja tas tiešām pastāvēja dabā, tad tādā gadījumā nevajadzētu taisīt to pārrāvumu no esošajām pašvaldībām uz topošajām pašvaldībām. Tādā gadījumā izveidojamo teritoriju attīstības redzējumu varētu piedāvāt kā pielikumu pie šā likumprojekta. Un tādā gadījumā tiešām jaunizveidotām pašvaldību domēm būtu vienkāršāk un vieglāk atbalstīt vai neatbalstīt, piekrist vai nepiekrist, bet izstrādāt arī šo jauno attīstības modeli un plānu.

Šodien tiešām ir paredzēts likumprojektā diezgan liels un ļoti bīstams pārrāvums no idejām plāna veidā līdz realizācijai, un šis periods tiešām, kā jau minēja vairāki runātāji, būs tukšs priekš investīcijām, priekš atbalsta ne tikai no Eiropas fondiem, bet arī no valsts budžeta, starp citu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Godīgi sakot, ar šo priekšlikumu, ja tā var teikt, ministrs Pūce savu untumu dēļ ir uzdzinis kokā jūs pilnīgi visus. Ja ieklausās, nu, kas ir vispār autoritātes attiecībā uz (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, piemēram, pasaka to, ka šis galīgi nekam neder. Interesē jūs uzņēmēju viedoklis vai neinteresē? Acīmredzot neinteresē, jo viņi saprot to, ka ar šo priekšlikumu investīcijas reģionos ir apdraudētas. Tieši apdraudētas, jo var rasties pārrāvums. Bet kam tad vēl kalpo šīs attīstības programmas? Tās veiksmīgi kalpo arī pašvaldību budžeta plānošanas dokumentu izstrādei, katra gadskārtējā budžeta izstrādei. Un te jau Valsts kontrole saka... Valsts kontrole konkrēti pasaka attiecībā uz šo priekšlikumu, ka tas varētu apdraudēt investīciju... šo attīstības plānošanas dokumentu sekmīgu darbību šobrīd, kādā veidā tos izmanto budžeta veidošanas procesā. Kolēģi, šis ļoti riskants priekšlikums, nu, sāciet domāt paši ar savu galvu, nevis ar Pūces galvu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos atzīmēt, ka par šo priekšlikumu, kas ir arī savā ziņā saistīts ar 106. priekšlikumu, mums bija plašas diskusijas. Vēlos atzīmēt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji norādīja uz jautājumiem, kas sevišķi attiecas uz lielajām pilsētām, kurām ir iekļaujošs novads. Ir nepieciešams kopīgi plānot šīs te teritorijas integrētu attīstību. (Dep. V. Valainis: "Artūr, tas nav par to!") Un tas, kādā veidā šobrīd tas ir noteikts attiecīgajos priekšlikumus, – to ir iespējams realizēt. Ja gadījumā ir nepieciešami juridiski precizējumi un nav pietiekamas skaidrības, kādā veidā tiks noteikta pašvaldību pienākumu sadale attiecībā uz to, kurš pieņems lēmumu, nepieciešamos tehniskos precizējumus mēs varam izdarīt trešajā lasījumā.

Šis atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 82. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu 10. punktā vārdu "segtu" aizstāt ar vārdu "līdzfinansētu". Tas komisijā tika atbalstīts, jo diskutējot... objektīvi ne vienmēr ir iespējams aptvert pilnīgi visus potenciālos izdevumus, kas varētu rasties. Izskanēja daudz un dažādi piemēri, tāpēc komisija lēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce dodas konsultēties ar pašvaldībām, likumprojekts ir kabatā, dodas un stāsta: "Augsti godātie kolēģi! Visas izmaksas, kas radīsies šīs reformas rezultātā, valsts segs!" Un tā arī tiek proponēts par to, ka valsts uzņemsies finansēt pašvaldībām radītās izmaksas pēc reformas... administratīvās izmaksas. Kas notiek tālāk?

Ar katru dienu ministrs kļūst gudrāks, arī visi citi kļūst gudrāki un pamazām sāk saprast to, ka tā reforma varbūt nemaksās tikai dažus miljonus, varbūt tā reforma patiesībā tikai par administrāciju vien izmaksās vairākus desmitus miljonu. (Starpsauciens: "Miljardus!")

Un ministra kungs var jau sēdēt un ņirgāties, diemžēl viņam nepietiek iekšu atnākt uz šo tribīni un runāt par reformu. Mēs jau vairākas reizes aicinām ministru nākt izteikties.

Bet šajā gadījumā, ministra kungs, jūs personīgi esat samelojies visām Latvijas pašvaldībām attiecībā uz to, ka jūs uzņematies segt reformas izmaksas. Caur valdību šis likumprojekts izgāja ar skaidru tendenci, ka valdība uzņemas segt visas izmaksas, administratīvās izmaksas. Un tikai tajā brīdī, kad jūs sapratāt, ka šīs izmaksas varbūt nemaz valdības budžetam nebūs paceļamas, ko jūs pasakāt? "Nu, godājamās pašvaldības, mēs līdzfinansēsim. Mēs vienkārši līdzfinansēsim, mēs nevaram atļauties ar valsts budžetu šo reformu finansēt."

Šajā gadījumā arī man gribētos teikt, ka ne jau pašvaldības izdomāja to, ka tām vajag šo reformu, valsts izdomāja to, ka vajag šo reformu. Ministrs Pūce izdomāja, "Attīstībai/Par!" izdomāja to, ka viņiem vajag šo reformu, viņiem vienkārši nav, ko citu piedāvāt. Jūs nākat, stāstāt, cik nodokļu reforma slikta, bet attiecībā uz nodokļu izmaiņām neko pēc būtības nepiedāvājat. Vienīgais, ko jūs varat piedāvāt, ir šī reforma, un jūs pat to kārtīgi nofinansēt nevarat. Jūs nevarat nofinansēt reformas radītos administratīvos izdevumus. Tik vienkārši! Jūs parādāt savu vājumu un nezināšanu attiecībā uz pašvaldībām. Jums nebija ne jausmas, izstrādājot šo likumprojektu, cik maksās šī reforma. Jums joprojām nav ne jausmas, cik maksās šī reforma. Vēl šodien, sēžot šajā zālē, ministrs nezina, cik maksās šī reforma. (Starpsauciens.) Neviens to nezina, bet jūs esat sapratuši to, ka valsts budžetam tas nebūs pa kabatai, ka tas būs jāsedz pašām pašvaldībām. Un uz kā rēķina tad viņi segs šīs izmaksas?

Nu, kolēģi! Mēs aiziesim karā ar pašvaldībām tik tālu, ka... Vai jūs gribat, lai pašvaldības pieņem to, ka turpmāk būs maksas izglītība? Arī tas ir iespējams, kolēģi! Šādā veidā turpinot, arī tas ir iespējams.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo ļoti būtisko un pieeju fundamentāli mainošo priekšlikumu, kas ir iesniegts uz otro lasījumu, un ministram nākt un komentēt, cik tad maksās šī pašvaldību reforma. Nesēdiet! Priekš kam jūs te vispār atnācāt šodien?

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pirmkārt. Jēdziens "līdzfinansēšana" ir ļoti bīstams jēdziens. Vairākos likumos ir paredzēta iespēja valdībai līdzfinansēt atsevišķu pašvaldību ierosinājumus un projektus – siltināšanu, pārvietošanu un tā tālāk, un tā joprojām. Visur bija un paliek atruna – "budžeta iespēju robežās".

Otrkārt. Līdzfinansēt var to, kur piedalās arī otrs partneris. Pašvaldības diemžēl nav piedalījušās administratīvi teritoriālās reformas izstrādāšanā, līdz ar to aicinājums nodarboties ar līdzfinansēšanu nozīmē apmēram to, ka jūs aizejat kopā uz krogu, aicinot pašvaldības piedalīties vakariņās, un, kad vakariņas beidzas, tad jūs sakāt: "Nu, klausies, jūs maksājiet par savu noēsto, mēs maksāsim par savu." (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, šis priekšlikums, kolēģi, tiešām divas anekdotes vai tādus, nu, jocīgus piemērus rada. Viens ir, nu, tā kā... Kungs uzaicina dāmu vakariņās, nezinu, Pūce uzaicina kādu vakariņās un tad pusceļā pasaka: "Bet zini, vakariņas es tikai līdzfinansēšu." (Smiekli.)

Un otrs ir stāsts, ka ir darba intervija un darbiniekam visādus jautājumus uzdod. Beigās viņam pajautā: "Un kā ar algu?" Tas darbinieks tā: "Vajag!" (Smiekli.)

Nu, šeit ir tas pats. Ja vēl būtu skaidrojums, cik līdzfinansēs, ko līdzfinansēs, kurām pašvaldībām līdzfinansēs? Tad arī vēl varētu saprast. Bet tagad – "Nu, tā nauda būs?" – "Nu, būs!" Bet, cik un kam, nav skaidrs.

Kolēģi! Nu tas tiešām nemaz nav smieklīgi, jo uz visiem jautājumiem, ko ministrijai esam uzdevuši, viņi jau pēc būtības nevar atbildēt, viņi nevar atbildēt, cik izmaksās administratīvi teritoriālā reforma. Viņiem uzdodam jautājumu: "Cik izmaksās administratīvi teritoriālā reforma?" Viņu atbilde ir: "Skatieties Latvijas Bankas pētījumā! Ieguvums būs 189 miljoni."

Nu, Pūces kungs, uz trešo lasījumu tad vispār vajadzētu pateikt, ka neko nefinansēsiet, ka pašvaldībām vēl no tā ieguvuma vajadzēs līdzfinansēt kādas ministrijas darbības. (Starpsauciens: "Labs priekšlikums!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šajā priekšlikumā topošajā normā nav atrunāta viena būtiska lieta. Labi, ja pat līdzfinansējums, bet – kādā sadalījumā, kādā proporcijā, kā valsts piedāvā pašvaldībām: 50 uz 50, 99 procenti vai... pret 1 procentu?

Jā, tagad tikko bija salīdzinājumi ar randiņu restorānā, es varētu piedāvāt arī Latvijai tipisku salīdzinājumu – groziņu vakars. Mūs aicinās uz groziņu vakaru, kur varbūt valsts nāks ar vismazāko groziņu, bet pašvaldībai būs jānes milzīgs grozs ar visu, kas šajā konkrētajā pašvaldībā aug vai tiek ražots. Groziņu vakars, es domāju, jāgarantē valstij, un valstij jāgatavo vislielākais grozs, kas tikai ir. Tas uz jums attiecas, Zakatistova kungs! Tā ka varat jau pīt to grozu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tad, kad parasti noraida... Tad, kad opozīcija iesniedz priekšlikumus vai jaunus likumprojektus, tad pozīcija parasti tos nepieņem un noraida, sakot, ka nav aprēķināta fiskālā ietekme. Tagad tiek virzīta reforma un nav aprēķināta fiskālā ietekme. Mēs taču nezinām, kāds finansējums būs šai reformai. Ministrs Pūce nekāpj tribīnē un nepasaka, kāds būs finansējums, kāds būs līdzfinansējums un tā tālāk. Principā sanāk, ka šis likumprojekts tieši šī iemesla dēļ būtu jānoraida vai arī, ja to apstiprina šādā redakcijā un virza tieši šādi uz priekšu, tad turpmāk vajadzētu izdarīt izmaiņas visos pārējos likumos un teikt, ka fiskālā ietekme – tas nav svarīgi.

Nu kāda jēga... Cilvēkiem nav jāzina, ko dara ministrs Pūce, cilvēkiem vispār nav jāmaisās politikā. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Nē! Nē! Ir! Ir!") Problēma, Juri, ir faktā, ka šodien tev kā ministram būtu jākāpj tribīnē un jāpasaka: "Mēs finansēsim vai līdzfinansēsim tik un tik miljonus." (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Bet tas taču ir budžetā, Aldi, nobalsots jau!") Kad tu pateiktu konkrēti, kurai pašvaldībai un cik būs... Problēma ir tā, ka pašvaldības to nezina. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Anotācijā rakstīts! Katrai pašvaldībai summa precīza.") Neviena pašvaldība precīzi nezina šo jautājumu, un tā problēma ir tā, ka tev vajadzētu kāpt tribīnē... Tev vajadzētu kāpt tribīnē un noskaitīt visas pašvaldības... un noskaitīt precīzi, cik līdzekļu katrai pašvaldībai tu kā ministrs dosi. Pretējā gadījumā sanāk, ka tas ir kaut kas līdzīgs kā OIK afēra, ka neviens neko nezina, to it kā vajag, tas kaut ko maksā, kaut ko dārgi maksā. Beigās par to maksā visa sabiedrība. Nezināmi daudz un nezināmi ilgu laiku. Tāpēc es tevi aicinu kāpt tribīnē kā ministru, būt atbildīgam – uzskaiti visas pašvaldības, noskaiti precīzu rēķinu, cik šis viss joks izmaksās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Deputāti Dzintars, Feldmans, Zakatistovs, Pavļuts un Latkovskis lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 11. marta pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Nē!") Vai ir iebildumi? Vai ir kādam iebildumi? Tātad iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Janīna Jalinska, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Anita Muižniece, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, darbu turpināsim rīt pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!