Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 13. februāra Rīgas domes atlaišanas likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2020., Nr. 38A https://www.vestnesis.lv/op/2020/38A.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 25.02.2020.

Laidiena Nr. 39A, OP 2020/39A

Vēl šajā numurā

24.02.2020., Nr. 38A

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.02.2020.

OP numurs: 2020/38A.1

2020/38A.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Rīgas domes atlaišanas likums

1. pants. Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome:

1) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 4. punkts);

2) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju — organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts).

2. pants. Ar šo likumu Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

1) pagaidu administrācijas vadītājs — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks — Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;

3) pagaidu administrācijas loceklis — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Aleksejs Remesovs.

3. pants. Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda normatīvajos aktos Rīgas domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus.

4. pants. Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas loceklim ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.

5. pants. (1) Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Vēlētāju reģistra likumā minēto darbību veikšanas termiņi ir šādi:

1) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā un 8. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas 50 dienas pirms vēlēšanām;

2) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā minētā darbība — Centrālā vēlēšanu komisija informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par visām izmaiņām ziņās par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem — veicama vienas dienas laikā;

3) Vēlētāju reģistra likuma 8. panta otrajā daļā minētās darbības veicamas divu nedēļu laikā no attiecīgo ziņu saņemšanas dienas;

4) Vēlētāju reģistra likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veicamas 45 dienas pirms vēlēšanām, vēlētāju reģistrā iekļaujot ziņas par tiem vēlētājiem, kuriem atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam ir tiesības vēlēt Rīgas domi;

5) Vēlētāju reģistra likuma 12. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanām;

6) Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmajā un trešajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām;

7) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturtajā daļā minētās tiesības īstenojamas ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām, vēršoties Rīgas pilsētas pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Aizdomās turētās un apsūdzētās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, iesniegumu par vēlēšanu iecirkņa maiņu iesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai;

8) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta 4.daļā minētās tiesības īstenojamas ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām;

9) Vēlētāju reģistra likuma 16. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām;

10) Vēlētāju reģistra likuma 17. pantā minētās darbības nav piemērojamas.

(3) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta ceturtajā daļā minēto darbību veikšanas termiņš ir no trīsdesmit sestās dienas līdz trīsdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta septītajā daļā minētās darbības — kandidātu saraksta un tam pievienojamo dokumentu sagatavošana — veicamas, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu vai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, uz tām attiecināmi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta 2.1 daļas nosacījumi.

6. pants. Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

7. pants. Pagaidu administrācijai nosakāma atlīdzība pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem paredzēto atlīdzību, piemērojot šādus koeficientus:

1) pagaidu administrācijas vadītājam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,64;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,2;

3) pagaidu administrācijas loceklim — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 2,55.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 13. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 24. februārī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!