Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 6. februāra Preču zīmju likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.02.2020., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/op/2020/37.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"

Vēl šajā numurā

21.02.2020., Nr. 37

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 06.02.2020.

OP numurs: 2020/37.1

2020/37.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Preču zīmju likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Eiropas Savienības birojs — Eiropas Savienības aģentūra, kas veic Eiropas Savienības preču zīmju un Kopienas dizainparaugu reģistrāciju, kā arī pilda citas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītas funkcijas Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulai (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (turpmāk — regula (ES) 2017/1001) un citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

2) Eiropas Savienības preču zīme — preču zīme, kas reģistrēta attiecībā uz Eiropas Savienību saskaņā ar regulu (ES) 2017/1001 vai saskaņā ar agrāk spēkā bijušo Eiropas Savienības regulējumu par Kopienas preču zīmēm;

3) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde — ģeogrāfisks nosaukums vai cits apzīmējums, kuru lieto, tieši vai netieši norādot uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, arī uz to raksturu vai īpašībām, kas saistītas ar šo izcelsmi;

4) kolektīvā zīme — preču zīme, kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu komersantu un saimnieciskās darbības veicēju apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču vai pakalpojumu apzīmēšanai un atšķiršanai;

5) Parīzes konvencija — 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību;

6) Parīzes savienība — Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

7) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (turpmāk — Nicas klasifikācija) — klasifikācija, kas iedibināta ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām;

8) preču zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem;

9) preču zīmes īpašnieks — persona, kurai ir tiesības uz preču zīmi un kura iekļauta preču zīmju reģistra datos kā šo tiesību īpašnieks;

10) preču zīmes pieteicējs — persona, kas iesniedz pieteikumu preču zīmes reģistrācijai, pretendējot kļūt par preču zīmes īpašnieku;

11) preču zīmes starptautiskā reģistrācija — preču zīmes reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891. gada 14. aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju vai saskaņā ar Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju 1989. gada 27. jūnija protokolu;

12) Starptautiskais birojs — Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru;

13) TRIPS līgums — 1994. gada 15. aprīļa Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (Marakešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1. C pielikums).

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(2) Likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju, kolektīvo zīmju un sertifikācijas zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā.

(3) Preču zīmju, kolektīvo zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu papildus šā likuma noteikumiem regulē arī citi normatīvie akti. Vispārīgo regulējumu, kas attiecas uz reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām Patentu valdē, nosaka Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums.

3. pants. Teritorialitātes un prioritātes principi

(1) Ar preču zīmi saistītās tiesības aizsargā, ievērojot teritorialitātes un prioritātes principus.

(2) Ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija (teritorialitātes princips).

(3) Salīdzinot tiesības uz preču zīmi savstarpēji vai ar citām tiesībām, kuras var pretstatīt preču zīmes reģistrācijai, ņem vērā to, kuras no šīm tiesībām ir agrākas (prioritātes princips). Prioritātes pierādīšana ir agrāko tiesību īpašnieka pienākums.

II nodaļa
Preču zīmes un to reģistrācijas ierobežojumi

4. pants. Apzīmējums, kas var veidot preču zīmi

(1) Preču zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šādām prasībām:

1) tam piemīt atšķirtspēja — tāds raksturīgo īpašību kopums, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu patērētājiem nodrošina iespēju atšķirt ar šo preču zīmi marķētās preces vai pakalpojumus no tādiem, kuriem ir cita izcelsme. Apzīmējuma atšķirtspēja ir atkarīga no apzīmējuma rakstura, no attiecīgo preču vai pakalpojumu rakstura, saimnieciskās darbības nozares īpatnībām, kā arī no šo preču vai pakalpojumu patērētāja uztveres;

2) to preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.

(2) Preču zīme it īpaši var būt šāda veida apzīmējums:

1) vārdiska zīme, ja to veido tikai vārdi vai burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes vai to kombinācija;

2) figurāla zīme, ja tajā izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, vai grafisks elements vai krāsa. Šajā kategorijā ietilpst zīmes, kas sastāv tikai no grafiskiem elementiem, un zīmes, kas sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem;

3) telpiska zīme, ja to veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma vai tā šādu objektu ietver;

4) novietojuma zīme, ja to veido īpašais veids, kādā tā novietota uz preces vai piestiprināta pie tās;

5) ornamenta zīme, ja to veido tikai regulāri atkārtoti elementi;

6) krāsu zīme, ja to veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām;

7) skaņu zīme, ja to veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija;

8) kustību zīme, ja to veido tās elementu kustība vai stāvokļa maiņa vai tā šādus elementus ietver;

9) multivides zīme, ja to veido attēla un skaņas kombinācija vai tā šādus elementus ietver;

10) hologrāfiska zīme, ja to veido elementi ar hologrāfiskām pazīmēm.

5. pants. Preču zīmes reģistrācijas atteikums vai atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties uz absolūtajiem vai relatīvajiem pamatiem.

(2) Absolūtais pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā sabiedrības, valsts un starptautiskās intereses un ir piemērojams neatkarīgi no citu personu tiesiskajām interesēm un iniciatīvas.

(3) Relatīvais pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā citu personu tiesības un tiesiskās intereses un, izņemot šajā likumā īpaši norādītos gadījumus, ir piemērojams pēc ieinteresēto personu pieprasījuma.

6. pants. Absolūtie pamati preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu, ja reģistrācijai pieteiktais apzīmējums:

1) neatbilst šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām;

2) ir tāds, kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

3) sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, ko var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

4) sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem ir kļuvuši vispārpieņemti ikdienas valodā, ikdienas lietojumā vai godprātīgās un vispāratzītās saimnieciskās darbības paražās;

5) sastāv tikai no preču formas vai citām īpašībām, kuras:

a) tieši izriet no attiecīgo preču rakstura,

b) vajadzīgas kāda tehniska efekta sasniegšanai,

c) piešķir precēm būtisku vērtību;

6) ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtajiem morāles principiem;

7) maldina vai varētu maldināt patērētājus, tostarp par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

8) ietver apzīmējumu, kura reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6. ter pantu, tostarp bez attiecīgas atļaujas ietver Parīzes savienības dalībvalsts ģerboni, karogu, oficiālu raudzes (proves), kontroles vai garantijas zīmi vai arī starptautiskas organizācijas emblēmu, karogu, nosaukumu vai tā saīsinājumu;

9) bez attiecīgas atļaujas ietver sabiedrībai nozīmīgu simbolu, emblēmu vai heraldiku, valsts apbalvojuma vai valsts dienesta atšķirības zīmes attēlu vai arī oficiālu kontroles, kvalitātes, garantijas vai preču lietošanas drošuma apzīmējumu, kuru attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā vai Eiropas Savienībā;

10) ietver citu apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību, tostarp reliģisku simbolu, ja tam ir nozīme Latvijas sabiedrībā;

11) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;

12) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta vīnu tradicionālo apzīmējumu aizsardzība;

13) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzība;

14) sastāv no agrāka augu šķirnes nosaukuma vai savos būtiskajos elementos atveido agrāku augu šķirnes nosaukumu, kurš ir reģistrēts saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu par augu šķirņu aizsardzību vai aizsargāts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija, ja pieteiktās preču zīmes aizsardzība attiecas uz tās pašas vai tuvu radniecīgas augu sugas šķirni.

(2) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preču zīmes pieteicējs (preču zīmes īpašnieks) neatbilst šā likuma 13. panta prasībām.

(3) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.

(4) Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja pieteiktais apzīmējums tā lietošanas rezultātā attiecīgo patērētāju uztverē ir ieguvis atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem pirms preču zīmes reģistrācijas datuma.

(5) Preču zīmes reģistrāciju nevar atzīt par spēkā neesošu uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja pirms attiecīga iesnieguma Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikuma tiesā iesniegšanas datuma preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.

7. pants. Agrāka preču zīme kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) šī preču zīme ir identiska citas personas agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;

2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās preču zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

(2) Agrāka preču zīme šā panta pirmās daļas izpratnē ir:

1) preču zīme, kas reģistrēta Latvijā vai attiecībā uz Latviju reģistrēta starptautiskās reģistrācijas procedūrā, vai Eiropas Savienības preču zīme, ja tās reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī šīm preču zīmēm pamatoti pieprasīto prioritāti;

2) Eiropas Savienības preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikuma datums ir vēlāks, bet senioritātes datums — agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ja tās senioritāte no preču zīmes, kas reģistrēta Latvijā, vai no preču zīmes, kura attiecībā uz Latviju reģistrēta starptautiskās reģistrācijas procedūrā, pieprasīta pamatoti, pat ja tās preču zīmes reģistrācija, no kuras pieprasīta senioritāte, ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās spēkā esības termiņa izbeigšanos;

3) šā panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētā reģistrācijai pieteiktā preču zīme (iesniegtais preču zīmes reģistrācijas pieteikums), ja tā tiek reģistrēta.

8. pants. Plaši pazīstama preču zīme kā absolūtais un relatīvais pamats reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt, bet, ja preču zīme ir reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Plaši pazīstama preču zīme var arī nebūt reģistrēta.

(2) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preces vai pakalpojumi, kuriem pieteikta šīs zīmes reģistrācija, nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lietota Latvijā plaši pazīstama preču zīme, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošanu saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(3) Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā Latvijā, tostarp tādu pazīstamību, kas radusies reklāmas pasākumu vai citu tās popularitāti veicinošu apstākļu rezultātā.

(4) Nosakot, kādos gadījumos reģistrācijai pieteiktam apzīmējumam vai reģistrētai preču zīmei piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ņem vērā Parīzes konvencijas 6. bis panta noteikumus par plaši pazīstamu preču zīmi, arī noteikumu, kas paredz nepieļaut plaši pazīstamas preču zīmes atveidošanu vai imitēšanu citas preču zīmes būtiskā daļā, un ar nepieciešamajām izmaiņām šos noteikumus piemēro arī preču zīmēm, kas attiecas uz pakalpojumiem.

(5) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka atļauju.

9. pants. Preču zīme ar reputāciju kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai un reģistrētai preču zīmei šā likuma 7. panta otrās daļas izpratnē, neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir veikta apstrīdētās preču zīmes reģistrācija, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta agrāka preču zīme, ja agrākai preču zīmei pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ir bijusi reputācija Latvijā vai — agrākas Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā — reputācija Eiropas Savienībā un vēlākās preču zīmes lietotājs bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt agrākas preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

10. pants. Citas agrākas tiesības kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties arī uz to, ka cita persona pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ieguvusi kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu. Reģistrāciju var apstrīdēt, ciktāl tā ir pretrunā ar šādām tiesībām:

1) tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, jebkuras personas portretu, paraksta atveidojumu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;

2) autortiesībām;

3) tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā saimnieciskās darbības nozarē lietotu firmu, preču vai pakalpojumu komercapzīmējumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu vai citu tamlīdzīgu apzīmējumu, ja firmas, preču vai pakalpojumu komercapzīmējuma, plašsaziņas līdzekļa nosaukuma vai cita tamlīdzīga apzīmējuma godprātīga un likumīga lietošana saimnieciskajā apritē Latvijā uzsākta pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma;

4) tiesībām, kas saistītas ar jau pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmu, komercapzīmējumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu vai citu tamlīdzīgu apzīmējumu, arī tad, ja tie lietoti atšķirīgā saimnieciskās darbības nozarē;

5) tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, tostarp ar domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma godprātīgi lietots Latvijā saimnieciskajā apritē saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi;

6) tiesībām, kas saistītas ar agrāku un reģistrētu Latvijas vai Kopienas dizainparaugu vai nereģistrētu Kopienas dizainparaugu;

7) tiesībām, kas saistītas ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja reģistrācijas pieteikums šo tiesību reģistrācijai kompetentajā Eiropas Savienības institūcijā iesniegts pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma, ar nosacījumu, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tikusi reģistrēta, vai arī ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma;

8) tiesībām, kas saistītas ar Eiropas Savienībā vai Latvijā aizsargātu garantētu tradicionālo īpatnību vai vīnu tradicionālo apzīmējumu, ja garantēta tradicionālā īpatnība vai vīnu tradicionālais apzīmējums ir pieteikts aizsardzībai Eiropas Savienībā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma vai arī ja garantēta tradicionālā īpatnība vai vīnu tradicionālais apzīmējums ir aizsargāts Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma;

9) tiesībām, kas saistītas ar Eiropas Savienībā vai Latvijā aizsargātu augu šķirnes nosaukumu, ja augu šķirnes nosaukums ir pieteikts aizsardzībai Eiropas Savienībā vai Latvijā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma vai arī ja augu šķirnes nosaukums ir aizsargāts Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma;

10) citām agrākām un spēkā esošām intelektuālā īpašuma tiesībām.

(2) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks kādā no Parīzes savienības vai TRIPS līguma dalībvalstīm, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pienācīgs attaisnojums.

11. pants. Ierobežojumi reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Attiecīgais iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar agrāku preču zīmi, netiek apmierināts, ja tas netiktu apmierināts vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumā vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datumā, jo:

1) agrākās preču zīmes īpašnieks nav pierādījis, ka viņa preču zīme, kuru sākotnēji varētu atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu, minētajā datumā tās lietošanas rezultātā bija ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

2) agrākās preču zīmes īpašnieks pamatojas uz šā likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktu, bet nav pierādījis, ka viņa preču zīme minētajā datumā tās lietošanas rezultātā bija ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai būtu pamats atzīt preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās saistības iespēju;

3) agrākās preču zīmes īpašnieks pamatojas uz šā likuma 8. panta noteikumiem, bet nav pierādījis, ka viņa preču zīme minētajā datumā bija ieguvusi plašu pazīstamību Latvijā;

4) agrākās preču zīmes īpašnieks pamatojas uz šā likuma 9. panta noteikumiem, bet nav pierādījis, ka viņa preču zīme minētajā datumā bija ieguvusi pietiekamu reputāciju.

(2) Tiesa šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktu piemēro pēc vēlākās preču zīmes īpašnieka motivētas rakstveida ierunas.

12. pants. Tiesību ierobežojumi (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ

(1) Ja šā likuma 7., 8., 9. vai 10. pantā minēto agrāko tiesību īpašnieks piecu secīgu gadu laikā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav apstrīdējis vēlākas Latvijā vai attiecībā uz Latviju reģistrētas preču zīmes lietošanu, kaut arī zinājis vai tam vajadzēja zināt par šo lietošanu, viņš vairs nav tiesīgs, pamatojoties uz savām agrākajām tiesībām, pieprasīt vēlākās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā tikusi lietota, izņemot gadījumu, kad vēlākā preču zīme tikusi pieteikta reģistrācijai ar negodprātīgu nolūku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā vēlākās preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs iebilst pret agrāko tiesību izmantošanu, pat ja šīs agrākās tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi.

III nodaļa
Tiesības, kas saistītas ar preču zīmi

13. pants. Tiesību uz preču zīmi subjekts

Preču zīmes īpašnieks var būt:

1) fiziskā persona;

2) juridiskā persona;

3) personu apvienība, ja tā spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

14. pants. Preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības

(1) Neskarot citu personu agrākas tiesības, kas noteiktas šā likuma 7., 8., 9. un 10. pantā un kas godprātīgi un likumīgi iegūtas pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma, reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē izmantot jebkuru šādu apzīmējumu:

1) preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;

2) apzīmējumu, sakarā ar kura identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

(2) Atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem attiecībā uz tajā norādītajiem apzīmējumiem var aizliegt jo īpaši šādas darbības:

1) apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma;

2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar tiem;

3) pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu saistībā ar tiem;

4) preču importu vai eksportu saistībā ar tiem;

5) apzīmējumu lietošanu firmā, komercapzīmējumā vai citā apzīmējumā, ko lieto preču vai pakalpojumu atšķiršanai tirgū;

6) apzīmējumu izmantošanu domēna vārdā, ja attiecīgā tīmekļvietne tiek izmantota saistībā ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu;

7) apzīmējumu izmantošanu ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos lietišķajos dokumentos un reklāmā;

8) apzīmējumu lietošanu reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā ar spēkā esošo salīdzinošās reklāmas regulējumu.

(3) Reģistrētas preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumu, kurš ir identisks reģistrētajai preču zīmei vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes un kurš tiešā veidā netiek izmantots preču vai pakalpojumu atšķiršanai tirgū (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada negodīgas priekšrocības izmantot reģistrētās preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodara kaitējumu reģistrētās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

15. pants. Izņēmuma tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu

Ja pastāv risks, ka iepakojums, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementi vai ierīces vai citi līdzekļi, kuri ir marķēti ar preču zīmi, tiks lietoti saimnieciskajā apritē saistībā ar precēm vai pakalpojumiem un šāds lietojums būs pretrunā ar preču zīmes īpašnieka tiesībām, kas minētas šā likuma 14. panta pirmajā un otrajā daļā, reģistrētas preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt arī šādas darbības:

1) marķēt ar apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai jebkādus citus līdzekļus, kurus iespējams marķēt ar preču zīmi;

2) piedāvāt, laist tirgū, uzglabāt šādiem nolūkiem, importēt vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai jebkādus citus līdzekļus, kuri ir marķēti ar šādu apzīmējumu.

16. pants. Izņēmuma tiesības attiecībā uz precēm, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā

(1) Neskarot citu personu agrākas tiesības, kas noteiktas šā likuma 7., 8., 9. un 10. pantā un iegūtas pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja prioritāte pieprasīta pamatoti, reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut citām personām saimnieciskajā apritē Latvijā ievest arī preces, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp to iepakojums, ir ievestas no trešajām valstīm un ir bez preču zīmes īpašnieka atļaujas marķētas ar apzīmējumu, kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

(2) Preču zīmes īpašnieka tiesības atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja procedūrā, kurā noskaidro, vai preces nav viltotas, un kura ir ierosināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulu Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1383/2003, preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt šīs preces laist tirgū to galamērķa valstī.

17. pants. Izņēmuma tiesību spēkā stāšanās

Preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām stājas spēkā ar dienu, kad oficiālais paziņojums par preču zīmes reģistrāciju publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

18. pants. Preču zīmes ar reputāciju īpašnieka izņēmuma tiesības

(1) Tādas reģistrētas preču zīmes īpašniekam, kurai ir reputācija Latvijā, papildus šā likuma 14. pantā noteiktajām tiesībām ir arī tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot jebkuru preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu neatkarīgi no tā, vai to lieto saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada negodīgas priekšrocības izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodara kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, kas paredz iespēju vērsties pret apzīmējumu lietošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta preču zīme ar reputāciju, šīs preču zīmes īpašnieks nevar vērst pret citu personu tiesībām, kas godprātīgi un likumīgi iegūtas, pirms viņa preču zīme bija ieguvusi attiecīgu reputāciju.

19. pants. Plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības

(1) Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas plaši pazīstama preču zīme.

(2) Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot apzīmējumu, kurā atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas plaši pazīstama preču zīme, ja minētā apzīmējuma lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(3) Plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieks šā panta otrajā daļā paredzētās tiesības nevar vērst pret citu personu tiesībām, kas godprātīgi un likumīgi iegūtas, pirms viņa preču zīme bija kļuvusi Latvijā plaši pazīstama.

20. pants. Preču zīmes atveidošana uzziņu krājumos

(1) Ja reģistrētas un spēkā esošas preču zīmes atveidojums vārdnīcā, enciklopēdijā vai citā drukātā vai elektroniskā uzziņu krājumā rada iespaidu, ka tas ir sugasvārds (vispārīgs jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējs (publicētājs) nodrošina, lai preču zīmes atveidojumam elektroniskā uzziņu krājumā nekavējoties, bet drukātā materiālā — ne vēlāk kā nākamajā krājuma izdevumā būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme.

(2) Ja izdevējs šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā minēto norādi nepievieno, to var atzīt par personu, kuras pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu tiesības uz preču zīmi.

21. pants. Brīdināšana par tiesībām uz preču zīmi

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu — aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par preču zīmes reģistrāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā apzīmējuma pievienošana tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās, nav pieļaujama.

(3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj vai drīzumā pārkāps viņa tiesības, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

22. pants. Preču zīme, kas reģistrēta uz īpašnieka aģenta vai pārstāvja vārda

(1) Ja preču zīmi uz sava vārda bez tās īpašnieka atļaujas ir reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs:

1) aizliegt savam aģentam vai pārstāvim lietot preču zīmi;

2) pieprasīt, lai preču zīme tiktu nodota viņam.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja aģenta vai pārstāvja rīcībai ir pienācīgs attaisnojums.

23. pants. Nereģistrēta preču zīme

(1) Saimnieciskajā apritē var lietot nereģistrētas preču zīmes.

(2) Personai, kas lieto nereģistrētu preču zīmi, tās aizsardzības nolūkiem ir tiesības:

1) apstrīdēt citas personas preču zīmes reģistrāciju atbilstoši šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktam;

2) atsaukties uz plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka tiesībām, ja ir pierādījumi par preču zīmes plašu pazīstamību Latvijā.

24. pants. Tiesību uz preču zīmi ierobežojumi

(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai saimnieciskajā apritē lietot šādas ziņas vai apzīmējumus:

1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;

2) apzīmējumus vai norādes, kam nav atšķirtspējas;

3) ziņas un norādes par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;

4) preču zīmi, lai identificētu preces vai pakalpojumus, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, vai norādītu uz tiem, īpaši tad, ja preču zīmes lietošana ir vajadzīga, lai norādītu paredzēto preces vai pakalpojuma izmantošanas nolūku, jo īpaši piederumu vai rezerves daļu veidā.

(2) Tiesību uz preču zīmi ierobežojumi piemērojami, ja attiecīgo ziņu vai apzīmējumu lietošana atbilst godprātīgai saimnieciskās darbības praksei.

25. pants. Tiesību izsmelšana

(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot savu preču zīmi saistībā ar precēm, kuras tirgū Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi laidis viņš pats vai cita persona ar viņa piekrišanu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, īpaši tad, ja šo preču kvalitāte pēc to laišanas tirgū ir mainījusies vai preces ir bojātas, vai tālākpārdevējs rada iespaidu, ka tas un preču zīmes īpašnieks ir ekonomiski saistīti, vai ja preču zīmes izmantošana nopietni apdraud tās reputāciju.

26. pants. Tiesību ierobežojumi saistībā ar preču zīmes neizmantošanu

(1) Ja piecu gadu laikā no preču zīmes reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas šīs preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana reģistrācijas spēkā esības laikā tika pārtraukta vismaz uz piecu secīgu gadu laikposmu, uz preču zīmi attiecas šā likuma 43. panta piektajā daļā, 61. panta piektajā daļā un 63. pantā paredzētās sankcijas un ierobežojumi, ja vien šai neizmantošanai nav bijis pienācīga attaisnojuma.

(2) Piecu gadu laikposmu pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas skaita no dienas, kad pret attiecīgo preču zīmi vairs nevar iesniegt iebilduma iesniegumu, vai, ja iebilduma iesniegums ir saņemts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu stājies spēkā vai kad iebilduma iesniegums ticis atsaukts.

(3) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē izmantot noteiktus apzīmējumus tikai tad, ja dienā, kad iesniegta prasība par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu, nav pamata atcelt preču zīmes reģistrāciju preču zīmes faktiskas neizmantošanas dēļ. Ja šāda cita persona iebilst ar motivētu rakstveida ierunu pret preču zīmes īpašnieka tiesībām, tad viņam ir pienākums pierādīt, ka preču zīme ir faktiski izmantota piecu gadu laikposmā pirms prasības iesniegšanas dienas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta un uz kuriem ir atsauce prasībā, vai ka pastāv pienācīgs attaisnojums preču zīmes neizmantošanai, bet ņemot vērā nosacījumu, ka prasības celšanas dienā preču zīmes reģistrācijas procedūra ir bijusi pabeigta ne mazāk kā pirms pieciem gadiem.

(4) Par preču zīmes faktisku izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču vai pakalpojumu pavaddokumentācijā, preču vai pakalpojumu piedāvājumā, reklāmā un citā saimnieciskā apritē, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(5) Par preču zīmes faktisku izmantošanu uzskata arī šādas darbības:

1) tādas preču zīmes lietošanu, kura atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja zīmes formā pieļautās izmaiņas neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā lietota, arī ir reģistrēta uz šā īpašnieka vārda;

2) preču zīmes lietošanu Latvijā uz tikai eksportam paredzētām precēm vai to iepakojuma.

(6) Vērtējot tiesību ierobežojumus, kas izriet no preču zīmes neizmantošanas, uzskata, ka preču zīmi lieto tās īpašnieks arī tad, ja preču zīmi lieto cita persona ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu.

IV nodaļa
Tiesības uz preču zīmi kā mantas objekts

27. pants. Tiesību uz preču zīmi raksturs

(1) Tiesības uz preču zīmi, kas pamatotas uz reģistrāciju vai reģistrācijas pieteikumu, ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Tās, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, var atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā, un uz tām var vērst piedziņu.

(2) Tiesības uz preču zīmi vienlaikus var piederēt arī divām vai vairākām personām — katrai noteiktas domājamās daļas apmērā. Divām vai vairākām personām kopīgi piederošajām tiesībām uz preču zīmi ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojami Civillikuma noteikumi par kopīpašumu, ciktāl šis likums neparedz citādi. Ja kāda no šīm personām atsavina savu domājamo daļu par labu trešajai personai, pārējām tiesīgajām personām ir pirmpirkuma tiesības, bet, ja tās nav bijis iespējams izlietot daļas pārdevēja vainas dēļ, — izpirkuma tiesības, kurām attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par izpirkumu. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņojums par daļas pārdošanu nosūtīts visām tiesīgajām personām.

(3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pasludināts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process, kā arī tad, ja tiesības uz reģistrētu preču zīmi ar kompetentas institūcijas vai amatpersonas aktu ir apķīlātas vai uz tām vērš piedziņu, Patentu valde, saņemot tiesas nolēmumu vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu, izdara attiecīgu atzīmi Patentu valdes Preču zīmju reģistrā (turpmāk — Reģistrs). Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(4) Ja tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process ir pasludināts preču zīmes pieteicējam laikā, kad preču zīme vēl nav reģistrēta, tiesas nolēmumu vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu saglabā reģistrācijas pieteikuma lietā un ziņas par to ietver preču zīmju datubāzē un publisko Patentu valdes tīmekļvietnē. Ja tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process turpinās arī laikposmā pēc preču zīmes reģistrācijas, ziņas par to iekļauj Reģistrā un oficiāli publicē vienlaikus ar reģistrāciju vai iespējami īsā laikā pēc tam.

(5) Tiesības uz Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā reģistrētu preču zīmi ieķīlā saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem. Ieinteresētā persona samaksā maksu par komercķīlas atzīmes izdarīšanu Reģistrā. Patentu valde ieraksta Reģistrā komercķīlas atzīmi, pamatojoties uz komercķīlu reģistra turētāja paziņojumu. Ziņas par izdarīto atzīmi paziņo preču zīmes īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

28. pants. Tiesību uz preču zīmi pāreja

(1) Tiesības uz preču zīmi var pāriet, tostarp var tikt nodotas citai personai, attiecībā uz visu preču un pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmantoja šo preču zīmi, vai neatkarīgi no šā uzņēmuma.

(2) Ja citai personai pāriet uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz preču zīmi, kas tieši saistīta ar šā uzņēmuma vai tā daļas darbību, uzskatāmas par pārgājušām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja, pusēm vienojoties, nav noteikts citādi vai ja apstākļi acīmredzami nenosaka citādi.

(3) Ziņas par reģistrētas preču zīmes īpašnieka maiņu pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās maksas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta esošajam un iepriekšējam īpašniekam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu.

(4) Ja preču zīmes īpašnieka maiņa neattiecas uz visu preču un pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, piemērojot šā likuma 44. panta noteikumus ar nepieciešamajām izmaiņām un izveidojot jaunu reģistrāciju precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies īpašnieks.

(5) Preču zīmes ieguvējs kā īpašnieks var rīkoties ar tiesībām uz preču zīmi ar dienu, kad ziņas par īpašnieka maiņu iekļautas Reģistrā. Izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas, preču zīmes ieguvējs var izmantot pret citām personām ar dienu, kad ziņas par īpašnieka maiņu publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(6) Ja citai personai pāriet reģistrācijas pieteikums, pirms Patentu valde ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgās preču zīmes reģistrāciju, tad pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās maksas saņemšanas Patentu valde preču zīmes pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu reģistrācijas pieteikumā šā likuma 38. panta attiecīgo noteikumu izpratnē un reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju. Ziņas par tiesību pāreju ietver preču zīmju datubāzē un publisko Patentu valdes tīmekļvietnē.

(7) Ja reģistrācijas pieteikuma pāreja citai personai (preču zīmes pieteicēja maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kam preču zīme pieteikta, Patentu valde šo pieteikumu sadala, piemērojot šā likuma 39. panta noteikumus ar nepieciešamajām izmaiņām un izveidojot jaunu reģistrācijas pieteikumu precēm un pakalpojumiem, kam mainījies preču zīmes pieteicējs.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā preču zīmes reģistrācijas un reģistrācijas pieteikuma pāreja izskatāma un reģistrējama Patentu valdē.

29. pants. Preču zīmes licencēšana

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Atbilstoši licences līguma raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts vienīgais iegūst tiesības uz preču zīmes izmantošanu saskaņā ar licences līguma noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot preču zīmi tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai preču zīmes izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo preču zīmi, kā arī tiesības piešķirt licenci tās pašas preču zīmes izmantošanai trešajām personām.

(4) Ja licences līgumā nav noteikts citādi, piešķirto licenci nedrīkst nodot trešajām personām un licenciāts nav tiesīgs izdot apakšlicenci.

(5) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc licenciāra vai licenciāta iesnieguma, Reģistrā iekļaujamo ziņu apliecinoša dokumenta un noteiktās maksas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta licenciāram un licenciātam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Šādā kārtībā Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos vai grozījumiem licences līgumā.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā Patentu valde izskata arī licences līgumu, kas attiecas uz preču zīmi, kura vēl nav reģistrēta. Iesniegumu un licences līgumu saglabā reģistrācijas pieteikuma lietā un ziņas par to publisko preču zīmju datubāzē. Ja licences līgums attiecas arī uz laikposmu pēc preču zīmes reģistrācijas, ziņas par to iekļauj Reģistrā un publicē vienlaikus ar reģistrāciju vai iespējami īsā laikā pēc tam.

(7) Preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs izmantot savas izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus par:

1) licences termiņu;

2) formu, kādā preču zīmi var lietot saskaņā ar reģistrāciju;

3) to preču un pakalpojumu sarakstu un raksturu, kuriem licence izdota;

4) teritoriju, kurā preču zīmi atļauts lietot;

5) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(8) Ja preču zīmes reģistrācija vai reģistrācijas pieteikums pāriet citai personai, tiesību uz preču zīmi ieguvējam ir saistoša tikai iepriekš piešķirtā licence, kura reģistrēta Patentu valdē un kuras darbības termiņš atbilstoši Patentu valdes rīcībā esošajiem datiem nav beidzies. Bet, ja persona ceļ tiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas nodošanu tai, tā var prasīt, lai iepriekš piešķirtā licence tiktu atzīta par spēku zaudējušu, ciktāl tā tiesību pārņēmējam uzliek nepamatotus pienākumus.

(9) Ja ziņas par licences līgumu nav iekļautas Reģistrā vai nav publicētas, tas nevar būt par pamatu tam, lai saskaņā ar šā likuma 61. vai 63. panta noteikumiem apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas spēkā esību vai lai piemērotu šā likuma 26. pantā noteiktos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu, vai lai iebilstu pret šā likuma 51. panta trešajā daļā paredzētajām licenciāta tiesībām iestāties lietā, ja prasību tiesā par preču zīmes pārkāpumu ceļ preču zīmes īpašnieks, vai licenciāta tiesībām saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(10) Tas, ka licenciāts uz precēm vai to iepakojuma, saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem vai reklāmā, kas uz šīm precēm vai pakalpojumiem attiecas, nav sniedzis norādi par preču zīmes lietošanu pēc licences vai šo norādi sniedzis neprecīzi, nevar būt par pamatu tam, lai apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas spēkā esību, šā likuma 26. panta sestās daļas piemērošanu un šā panta devītajā daļā minētās licenciāta tiesības.

(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā licences līgumus, grozījumus tajos un licences līgumu darbības izbeigšanu izskata un reģistrē Patentu valdē.

V nodaļa
Preču zīmes reģistrācijas procedūra

30. pants. Reģistrācijas pieteikums

(1) Persona, kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijā, iesniedz Patentu valdē rakstveidā preču zīmes reģistrācijas pieteikumu (turpmāk — reģistrācijas pieteikums).

(2) Reģistrācijas pieteikumā ietver:

1) lūgumu reģistrēt preču zīmi;

2) ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt preču zīmes pieteicēju un sazināties ar to;

3) reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atveidojumu atbilstoši šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām;

4) to preču un pakalpojumu sarakstu, kuram pieprasīta preču zīmes reģistrācija.

(3) Vienā reģistrācijas pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju.

(4) Reģistrācijas pieteikumu iesniedz un visas preču zīmes reģistrācijas procedūras un saraksti veic latviešu valodā. Dokumentus svešvalodā iesniedz kopā ar noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(5) Reģistrācijas pieteikumā ietver norādi par pieteiktā apzīmējuma veidu atbilstoši šā likuma 4. panta otrās daļas noteikumiem. Reģistrācijas pieteikumā var iekļaut arī īsu apzīmējuma aprakstu, svešvalodā veidota vārdiska apzīmējuma tulkojumu un citus paskaidrojumus par pieteikto apzīmējumu, kurus preču zīmes pieteicējs uzskata par nepieciešamiem.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz preču zīmju veidu reģistrācijas pieteikumiem.

31. pants. Reģistrācijas pieteikuma datums

(1) Par reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata datumu, kad Patentu valdē saņemts reģistrācijas pieteikums, kas atbilst šā likuma 30. panta otrās daļas noteikumiem, ja likumā noteiktajā termiņā samaksāta reģistrācijas pieteikuma maksa.

(2) Reģistrācijas pieteikuma maksu un, ja reģistrācijas pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, arī papildmaksu samaksā mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) Ja samaksas termiņš nokavēts, bet reģistrācijas pieteikums atbilst šā likuma 30. panta otrās daļas noteikumiem, par reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata datumu, kad ir saņemta reģistrācijas pieteikuma maksa un, ja nepieciešams, arī papildmaksa.

32. pants. Preču un pakalpojumu saraksts

(1) Vienā reģistrācijas pieteikumā var pieprasīt preču zīmes reģistrāciju vienai vai vairākām precēm vai pakalpojumiem, kā arī vienlaikus precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Nicas klasifikāciju tie pieder pie vienas vai vairākām preču vai pakalpojumu klasēm. Preču zīmes pieteicējs preču un pakalpojumu sarakstu sagrupē pa klasēm atbilstoši minētajai klasifikācijai.

(2) Preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, identificē pietiekami skaidri un precīzi, lai kompetentās institūcijas un sabiedrība no preču un pakalpojumu saraksta varētu nepārprotami secināt preču zīmes aizsardzības apjomu.

(3) Preču un pakalpojumu identifikācijai var izmantot vispārīgus terminus, tostarp Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertos apzīmējumus, ja tie atbilst šā panta otrās daļas noteikumiem par skaidrību un precizitāti.

(4) Patentu valde ir tiesīga noraidīt reģistrācijas pieteikumu, ja preču vai pakalpojumu apzīmējumi neatbilst šā panta otrās daļas noteikumiem un pieteicējs nav Patentu valdes noteiktajā termiņā iesniedzis pieņemamus attiecīgo preču vai pakalpojumu apzīmējumus.

(5) Preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka atbilstoši preču un pakalpojumu sarakstā ietverto apzīmējumu vai terminu burtiskajai nozīmei.

(6) Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties tikai uz to, ka tie ietverti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties tikai uz to, ka tie ietverti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs.

33. pants. Konvencijprioritāte

(1) Personai, kas noteiktā kārtībā iesniegusi reģistrācijas pieteikumu jebkurā Parīzes savienības vai TRIPS līguma dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību atzīšanu, vai šīs personas tiesību pārņēmējam sešu mēnešu laikā no šā reģistrācijas pieteikuma datuma ir prioritātes tiesības, iesniedzot Latvijā šīs pašas reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski precēm un pakalpojumiem vai arī ietilpst precēs vai pakalpojumos, attiecībā uz kuriem bija iesniegts agrākais reģistrācijas pieteikums.

(2) Preču zīmes pieteicējs, kas vēlas izmantot prioritātes tiesības, kas izriet no agrākā reģistrācijas pieteikuma (konvencijprioritāti), konvencijprioritātes prasību iesniedz vienlaikus ar vēlāko reģistrācijas pieteikumu, norādot agrākā reģistrācijas pieteikuma datumu un valsti vai reģionālo preču zīmju reģistrācijas iestādi, kurā tas iesniegts, kā arī reģistrācijas pieteikuma numuru, ja tas vēlākā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zināms.

(3) Izmantojot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, pieteicējs triju mēnešu laikā no preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas iesniedz dokumentu, kurš apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, agrākā reģistrācijas pieteikuma kopiju (atvasinājumu), kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo reģistrācijas pieteikumu pieņēmusi, vai arī pievieno norādi uz datiem par šo agrāko reģistrācijas pieteikumu, kas atrodami vispārpieejamā datubāzē. Vienlaikus pieteicējs iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu agrākā reģistrācijas pieteikuma preču un pakalpojumu saraksta tulkojumu latviešu valodā.

(4) Ja pieteicējs, izmantojot šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības, ir iesniedzis norādi uz datiem par šo agrāko reģistrācijas pieteikumu, kas atrodami vispārpieejamā datubāzē, bet Patentu valdei ir pamats apšaubīt norādīto datu ticamību, tā ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs iesniedz dokumentu, kas apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, agrākā reģistrācijas pieteikuma kopiju (atvasinājumu), kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo reģistrācijas pieteikumu pieņēmusi, vai citus pierādījumus.

(5) Ja strīda iznākumu var izšķirt lietā iesaistītas konvencijprioritātes tiesību esība un šie apstākļi nav pārbaudīti preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas laikā tās reģistrācijas iestādē (prioritāte ir pieprasīta, bet attiecīgie dati nav pārbaudīti), agrākās preču zīmes īpašnieka pienākums ir iesniegt savas preču zīmes agrākā reģistrācijas pieteikuma kopiju (atvasinājumu), kuru apliecinājusi iestāde, kas šo reģistrācijas pieteikumu pieņēmusi.

34. pants. Izstādes prioritāte

(1) Preču zīmes pieteicējam, kas oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē Latvijā vai jebkurā Parīzes savienības vai TRIPS līguma dalībvalstī saistībā ar preču zīmi ir demonstrējis preces vai pakalpojumus, kuriem tiek pieprasīta preču zīmes reģistrācija, ir prioritātes tiesības no pirmās dienas, kad šīs preces vai pakalpojumi demonstrēti minētajā izstādē, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no šīs dienas.

(2) Preču zīmes pieteicējs, kas vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības (izstādes prioritāti), izstādes prioritātes prasību iesniedz vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu, norādot izstādi un dienu, kad preces vai pakalpojumi pirmoreiz demonstrēti šajā izstādē. Dokumentu vai tā kopiju (atvasinājumu), kas apliecina tiesības uz izstādes prioritāti, tas ir, pierāda izstādē demonstrēto materiālu identitāti un to pirmās demonstrēšanas (saistībā ar preču zīmi) datumu, un ko izdevusi kompetenta izstādes institūcija, iesniedz vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu vai pievieno tam triju mēnešu laikā no šā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) Izstādes prioritāte nepagarina šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

35. pants. Reģistrācijas pieteikuma iepriekšējā izskatīšana

(1) Iespējami īsā laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic reģistrācijas pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 30., 31. un 32. panta prasībām un nosakot reģistrācijas pieteikuma datumu (formālo prasību pārbaude). Ja preču zīmes pieteicējs saskaņā ar šā likuma 33. vai 34. panta noteikumiem pretendē uz prioritāti, Patentu valde izvērtē iesniegtās ziņas un nosaka prioritātes datumu.

(2) Ja reģistrācijas pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst šā likuma 30. un 32. panta prasībām, Patentu valde preču zīmes pieteicējam paziņo par to rakstveidā, pamatojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Laiku no Patentu valdes paziņojuma nosūtīšanas dienas līdz atbildes saņemšanas dienai reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas laikā neieskaita.

(3) Ja reģistrācijas pieteikums sākotnēji neatbilst šā likuma 30. panta otrās daļas prasībām, kas attiecas uz reģistrācijas pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamajiem dokumentiem, bet Patentu valdes noteiktajā termiņā preču zīmes pieteicējs šos trūkumus novērš, par reģistrācijas pieteikuma datumu nosaka dienu, kad Patentu valdē saņemti visi minētie dokumenti. Ja pēc Patentu valdes pieprasījuma preču zīmes pieteicējs nav novērsis reģistrācijas pieteikumā konstatētos trūkumus, reģistrācijas pieteikumu uzskata par neiesniegtu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(4) Ja preču zīmes pieteicējs nav izpildījis prioritātes tiesību iegūšanai noteiktās prasības, prioritāti neakceptē.

(5) Ja reģistrācijas pieteikumā ir citi būtiski trūkumi (neatbilstības šā likuma prasībām) un pēc attiecīgā pieprasījuma preču zīmes pieteicējs tos nenovērš, reģistrācijas pieteikumu noraida un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(6) Ja reģistrācijas pieteikums atbilst šā likuma 30. un 32. panta prasībām vai sākotnēji konstatētie trūkumi ir novērsti, Patentu valde pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu) un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

36. pants. Preču zīmes ekspertīze

(1) Patentu valde pārbauda pieteiktā apzīmējuma atbilstību šā likuma 4. un 6. panta prasībām sešu mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma datuma. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no preču zīmes pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzei, nosakot to iesniegšanai triju mēnešu termiņu. Pieprasījuma nosūtīšanas brīdī ekspertīzes termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad Patentu valdes noteiktajā termiņā saņemta preču zīmes pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.

(2) Ekspertīzes ietvaros Patentu valde nesalīdzina reģistrācijai pieteikto apzīmējumu ar citu personu agrākām tiesībām. Citu personu agrākās tiesības pārbauda preču zīmes pieteicējs. Ja Patentu valdes rīcībā ir ziņas, ka reģistrācijai pieteikto apzīmējumu vai tā daļu patērētāji var uztvert kā Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes atveidojumu, bet nav ziņu par konkrētā preču zīmes pieteicēja saistību ar plaši pazīstamu preču zīmi, Patentu valde ar attiecīgu rakstveida pieprasījumu preču zīmes pieteicējam pārbauda, vai ir pamats piemērot šā likuma 8. panta noteikumus.

(3) Ja ekspertīzes gaitā tiek konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama vai tā ir reģistrējama ar šā panta sestajā vai septītajā daļā paredzētajiem ierobežojumiem, Patentu valde par to rakstveidā informē preču zīmes pieteicēju, nosakot viņam triju mēnešu termiņu paskaidrojumu (argumenti pret iespējamo reģistrācijas atteikumu vai ierobežojumiem) iesniegšanai.

(4) Iespējami drīz pēc preču zīmes pieteicēja paskaidrojumu saņemšanas vai paskaidrojumu iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu. Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam.

(5) Ja ekspertīzes gaitā nav konstatēts preču zīmes reģistrācijas atteikuma iemesls vai tas ir novērsts, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju, uzaicinot preču zīmes pieteicēju ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas samaksāt noteikto maksu par preču zīmes reģistrāciju un oficiālo publikāciju.

(6) Ja konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama kādām noteiktām precēm vai pakalpojumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju pārējām sarakstā ietvertajām precēm un pakalpojumiem (ierobežotam preču un pakalpojumu sarakstam).

(7) Ja reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā ir elementi, kurus, atsevišķi ņemot, nevar reģistrēt kā preču zīmes, jo tie ir vājas atšķirtspējas elementi vai preces un pakalpojumus vai to īpašības aprakstoši elementi, un pastāv iespēja, ka preču zīmes reģistrācija izraisīs šaubas par to, vai uz šiem elementiem attiecas preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības, Patentu valde preču zīmes reģistrācijas datos var ietvert īpašu norādi, ka šie elementi nav aizsargāti (disklamācija). Šāda norāde negroza preču zīmes aizsardzības apjomu kopumā.

37. pants. Reģistrācijas pieteikuma paātrināta izskatīšana

Ja preču zīmes pieteicējs iesniedz lūgumu par reģistrācijas pieteikuma paātrinātu izskatīšanu un ir samaksājis attiecīgu papildmaksu, Patentu valde šā likuma 35. un 36. pantā noteiktās darbības ar reģistrācijas pieteikumu izpilda ārpus kārtas.

38. pants. Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

(1) Preču zīmes pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu reģistrācijas pieteikumu vai svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un pakalpojumu saraksta. Samaksātā maksa netiek atmaksāta, izņemot reģistrācijas pieteikuma maksu un — attiecīgā gadījumā — papildmaksu par preču vai pakalpojumu papildu klasi vai klasēm, ja reģistrācijas pieteikumu atsauc piecu dienu laikā no tā iesniegšanas dienas.

(2) Reģistrācijas pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, kas nepaplašina pieteikto preču un pakalpojumu sarakstu. Šādus grozījumus, precizējumus un labojumus visā reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas gaitā ir tiesīga pieprasīt Patentu valde. Ja grozījumus, precizējumus vai labojumus reģistrācijas pieteikumā iesniedz preču zīmes pieteicējs pēc savas iniciatīvas, Patentu valde tos ņem vērā, ja saņemta par grozījumiem reģistrācijas pieteikumā noteiktā maksa. Ziņu ierakstīšana par preču zīmes pieteicēja pārstāvja iecelšanu vai atcelšanu, grozījumi ziņās par pārstāvi, preču zīmes pieteicēja adresi vai saziņas adresi, reģistrācijas pieteikumā esošo maznozīmīgu pārrakstīšanās kļūdu labojumi, kā arī Patentu valdes pieļauto kļūdu labojumi tiek izdarīti bez maksas.

(3) Sākotnēji reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atveidojumu ir pieļaujams mainīt, ievērojot prasību, ka izmaiņas skar vienīgi nebūtiskos elementus, neietekmē preču zīmes kopiespaidu un atšķirtspēju un nevar maldināt patērētāju.

(4) Grozījumus, kas Patentu valdē saņemti pēc tam, kad ziņas par preču zīmes reģistrāciju sagatavotas publikācijai, uzskata par grozījumiem reģistrācijas ziņās, un tiem piemēro šā likuma 41. panta otrās daļas noteikumus.

(5) Ja reģistrācijas procedūras gaitā, izņemot šā likuma 35. panta trešajā daļā un 36. panta trešajā daļā minētos gadījumus, preču zīmes pieteicējs noteiktajā laikā neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu vai nesamaksā attiecīgo maksu un nelūdz termiņa pagarinājumu, reģistrācijas pieteikumu uzskata par atsauktu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

39. pants. Reģistrācijas pieteikuma sadalīšana

(1) Reģistrācijas pieteikumu var sadalīt divos vai vairākos reģistrācijas pieteikumos, pieteiktās preces un pakalpojumus sadalot starp sākotnējo reģistrācijas pieteikumu un nodalīto reģistrācijas pieteikumu (pieteikumiem), ar nosacījumu, ka preces un pakalpojumi šajos reģistrācijas pieteikumos nepārklājas. Nodalītais reģistrācijas pieteikums saglabā sākotnējā reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti, ja tā attiecas arī uz nodalītā reģistrācijas pieteikuma precēm un pakalpojumiem.

(2) Lūgumu par reģistrācijas pieteikuma sadalīšanu preču zīmes pieteicējs ir tiesīgs iesniegt līdz Patentu valdes lēmuma par preču zīmes reģistrāciju paziņošanas dienai.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par reģistrācijas pieteikuma sadalīšanu, preču zīmes pieteicējs norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā reģistrācijas pieteikumā, un samaksā maksu par grozījumu izdarīšanu sākotnējā reģistrācijas pieteikumā. Katru nodalīto reģistrācijas pieteikumu noformē atbilstoši visām šā likuma 30. un 32. panta prasībām par reģistrācijas pieteikuma saturu, samaksājot visu jaunam reģistrācijas pieteikumam noteikto maksu. Par sākotnējo reģistrācijas pieteikumu samaksātā maksa netiek atmaksāta un netiek attiecināta uz nodalīto reģistrēto pieteikumu.

(4) Ja mēneša laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par reģistrācijas pieteikuma sadalīšanu, preču zīmes pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un nodalītā reģistrācijas pieteikuma materiālus vai nav samaksājis par to noteikto maksu, lūgumu par reģistrācijas pieteikuma sadalīšanu uzskata par atsauktu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(5) Nodalītais reģistrācijas pieteikums tiek izskatīts saskaņā ar šā panta pirmās daļas un šā likuma 35. un 36. panta prasībām. Pēc tam kad Patentu valde ir paziņojusi lēmumu par preču zīmes reģistrāciju, lūgumu par reģistrācijas pieteikuma sadalīšanu nevar atsaukt.

40. pants. Preču zīmes reģistrācija, oficiālā publikācija un reģistrācijas apliecības izsniegšana

(1) Preču zīmi reģistrē Patentu valde, izdarot par to attiecīgu ierakstu Reģistrā.

(2) Iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par preču zīmes reģistrāciju, ja preču zīmes pieteicējs samaksājis noteikto maksu, Patentu valde preču zīmi un ziņas par tās reģistrāciju sagatavo publikācijai savā oficiālajā izdevumā (oficiālā publikācija).

(3) Preču zīme tiek iekļauta Reģistrā vienlaikus ar tās publikāciju Patentu valdes oficiālajā izdevumā, izņemot gadījumus, kad tehniski iemesli aizkavē publikāciju. Ja publikācija tikusi aizkavēta, Patentu valde ziņās par preču zīmes reģistrāciju un oficiālajā publikācijā norāda šo datumu atšķirību.

(4) Pēc preču zīmes reģistrācijas un oficiālās publikācijas Patentu valde preču zīmes īpašniekam izsniedz preču zīmes reģistrācijas apliecību, ietverot tajā Reģistrā esošās ziņas.

41. pants. Reģistrs

(1) Patentu valde kārto Reģistru, kurā iekļauj:

1) reģistrēto preču zīmi;

2) ziņas par preču zīmes īpašnieku un tā pārstāvi, ja tāds ir iecelts;

3) reģistrācijas pieteikuma datumu un — attiecīgā gadījumā — prioritātes datumu;

4) preču zīmes reģistrācijas datumu;

5) oficiālās publikācijas datumu;

6) to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas preču zīmes reģistrācija;

7) datumu, ar kuru sākas šā likuma 26. pantā minētais piecu gadu laikposms;

8) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.

(2) Preču zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās par preču zīmes reģistrāciju, par sava vārda, nosaukuma vai adreses maiņu, par sava pārstāvja vai tā adreses maiņu vai par vēlēšanos svītrot preces vai pakalpojumus no preču un pakalpojumu saraksta. Grozījumi vai labojumi nedrīkst paplašināt preču zīmes tiesību apjomu vai radīt iespēju maldināt patērētāju. Patentu valde pieļaujamos grozījumus iekļauj Reģistrā, ja saņemta noteiktā maksa. Reģistrā ziņas par grozījumiem preču zīmes īpašnieka adresē vai saziņas adresē, par pārstāvja iecelšanu vai atcelšanu vai grozījumiem ziņās par pārstāvi tiek iekļautas, kā arī maznozīmīgu pārrakstīšanās kļūdu vai Patentu valdes pieļauto kļūdu labojumi tiek izdarīti bez maksas. Paziņojumu par izdarītajiem grozījumiem publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai.

(3) Sākotnēji Reģistrā ietverto preču zīmes atveidojumu ir pieļaujams mainīt, ievērojot prasību, ka izmaiņas skar vienīgi nebūtiskos preču zīmes elementus un neietekmē preču zīmes kopiespaidu un atšķirtspēju.

(4) Reģistra ieraksti tādā apjomā, kādā to paredz šā panta pirmās daļas noteikumi, pēc to publikācijas ir pieejami jebkurai personai. Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz arī Reģistra ziņu izrakstus.

(5) Reģistrācijas pieteikuma lieta un reģistrācijas lieta ir pieejama jebkurai personai, kas iesniegusi Patentu valdē attiecīgu lūgumu. Patentu valde ir tiesīga liegt pieeju atsevišķai informācijai, ja preču zīmes pieteicējs vai īpašnieks norādījis, ka šī informācija ir komercnoslēpums. Lietā esošie Patentu valdes iekšējie dokumenti, lēmumu projekti un to sagatavošanas materiāli uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju.

42. pants. Apelācijas iesniegums par Patentu valdes lēmumu

Ja preču zīmes pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts pilnībā vai daļēji nepiekrīt reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā pieņemtam Patentu valdes lēmumam, viņš ir tiesīgs iesniegt apelācijas iesniegumu saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu.

43. pants. Iebilduma iesniegums pret preču zīmes reģistrāciju

(1) Triju mēnešu laikā pēc preču zīmes oficiālās publikācijas ieinteresētās personas var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju. Iebilduma iesnieguma iesniegšana, virzība un izskatīšana notiek saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu.

(2) Iebilduma iesniegumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 4. panta noteikumiem vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 6. panta noteikumiem, vai ja piemērojami šā likuma 10. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi.

(3) Iebilduma iesniegumu, kas pamatots ar šā likuma 7., 8. vai 9. panta noteikumiem vai 10. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punkta vai otrās daļas noteikumiem, var iesniegt personas, kas ir attiecīgajos noteikumos minēto agrāku preču zīmju, plaši pazīstamu preču zīmju vai citu agrāku tiesību īpašnieki vai viņu tiesību pārņēmēji.

(4) Iebilduma iesniegumu, kas pamatots ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punkta noteikumiem, papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām var iesniegt arī profesionālā apvienība vai ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienība, kuras biedrs ir attiecīgais agrāku tiesību īpašnieks vai viņa tiesību pārņēmējs un kuras statūti paredz šīs apvienības biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību tiesā, kā arī institūcija, kuras uzdevums saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

(5) Tāda iebilduma iesnieguma izskatīšanā, kurš pamatots ar iebilduma iesniedzēja agrāku preču zīmi, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ņem vērā šā likuma 11. un 12. pantā paredzētos ierobežojumus preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu, kā arī šā likuma 26. pantā noteiktos agrākas preču zīmes īpašnieka (iebilduma iesnieguma iesniedzēja) tiesību ierobežojumus, kas saistīti ar agrākās preču zīmes faktisku neizmantošanu pēdējo piecu gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma. Apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesnieguma iesniedzējs iesniedz pierādījumus, kas atspēko minēto noteikumu piemērošanu.

(6) Ja iebilduma iesniegums tiek apmierināts, preču zīmes reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu no tās reģistrācijas dienas.

44. pants. Preču zīmes reģistrācijas sadalīšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju var sadalīt divās vai vairākās reģistrācijās, preču un pakalpojumu sarakstu, uz ko attiecas preču zīmes reģistrācija, sadalot starp sākotnējo reģistrāciju un nodalīto reģistrāciju (reģistrācijām), ar nosacījumu, ka preces un pakalpojumi tajās nepārklājas. Nodalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti, ja tā attiecas arī uz nodalītās reģistrācijas precēm un pakalpojumiem.

(2) Lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu var iesniegt tikai pēc šā likuma 43. panta pirmajā daļā noteiktā iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņa (iebildumu perioda) izbeigšanās.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, preču zīmes īpašnieks norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā reģistrācijā un kuri iekļaujami nodalītajā reģistrācijā (reģistrācijās), un samaksā maksu par grozījumu izdarīšanu sākotnējā reģistrācijā.

(4) Ja mēneša laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, preču zīmes īpašnieks nav iesniedzis noteiktos dokumentus un nodalītās reģistrācijas materiālus vai nav samaksājis maksu par grozījumu izdarīšanu, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu uzskata par atsauktu un preču zīmes īpašniekam par to paziņo rakstveidā.

(5) Ja lūgums par reģistrācijas sadalīšanu atbilst šā panta pirmās un trešās daļas noteikumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par katru nodalīto reģistrāciju, uzaicinot preču zīmes īpašnieku mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas samaksāt noteikto maksu par preču zīmes reģistrāciju un oficiālo publikāciju attiecībā uz katru nodalīto reģistrāciju.

(6) Ja preču zīmes īpašnieks ir samaksājis noteikto maksu par preču zīmes reģistrāciju un oficiālo publikāciju, Patentu valde iespējami īsā laikā iekļauj Reģistrā nodalīto reģistrāciju un sākotnējās reģistrācijas grozījumus, publicē savā oficiālajā izdevumā attiecīgus paziņojumus, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību par nodalīto reģistrāciju un sākotnējās reģistrācijas apliecības papildinājumu. Ja noteiktajā laikā maksa nav samaksāta, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu uzskata par atsauktu un preču zīmes īpašniekam par to paziņo rakstveidā.

(7) Pēc tam kad Patentu valde paziņojusi lēmumu par nodalīto reģistrāciju, pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu. Sadalītu reģistrāciju apvienot nav pieļaujams.

45. pants. Reģistrācijas spēkā esības termiņš un reģistrācijas atjaunošana

(1) Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus no reģistrācijas pieteikuma datuma, ja tā netiek pirms šā termiņa izslēgta no Reģistra sakarā ar preču zīmes īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas, atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(2) Reģistrāciju var atjaunot (preču zīmi pārreģistrēt) ik pēc 10 gadiem, ikreiz uz jaunu 10 gadu periodu.

(3) Patentu valde rakstveidā informē preču zīmes īpašnieku par reģistrācijas spēkā esības termiņa beigšanos ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šā termiņa beigām. Patentu valde nav atbildīga par to, ka preču zīmes īpašnieks šo informāciju nav saņēmis.

(4) Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu preču zīmes īpašnieks iesniedz preču zīmes spēkā esības pēdējā gada laikā, samaksājot par reģistrācijas atjaunošanu noteikto maksu.

(5) Ja līdz reģistrācijas spēkā esības termiņa beigām nav saņemts iesniegums par reģistrācijas atjaunošanu, Patentu valde rakstveidā informē preču zīmes īpašnieku par to, ka reģistrāciju var atjaunot arī sešu mēnešu laikā pēc spēkā esības termiņa beigām, samaksājot par to noteikto papildu maksu. Patentu valde paziņojumā ietver brīdinājumu, ka tad, ja minētajā termiņā reģistrācijas atjaunošanai noteiktās darbības nebūs veiktas, preču zīme tiks izslēgta no Reģistra.

(6) Patentu valde ziņas par preču zīmes reģistrācijas atjaunošanu iekļauj Reģistrā, paziņojumu par reģistrācijas atjaunošanu publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai.

46. pants. Termiņa pagarināšana

(1) Patentu valde ir tiesīga pagarināt šajā likumā attiecībā uz darbībām Patentu valdē noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja pirms attiecīgā termiņa beigām Patentu valdē saņemts lūgums un maksa par termiņa pagarināšanu.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) konvencijprioritātes termiņu un izstādes prioritātes termiņu;

2) iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņu;

3) reģistrācijas spēkā esības termiņu un termiņiem, kas noteikti reģistrācijas atjaunošanai;

4) termiņiem, kas noteikti lietvedības turpināšanai un tiesību atjaunošanai.

(3) Patentu valde var piešķirt termiņa pagarinājumu atkārtoti, ja atkārtotai termiņa pagarināšanai ir pienācīgs attaisnojums.

47. pants. Lietvedības turpināšana pēc termiņa neievērošanas

(1) Preču zīmes pieteicējs, preču zīmes īpašnieks vai cita ieinteresētā persona, kas nav ievērojusi šajā likumā noteikto termiņu attiecībā uz darbībām Patentu valdē, var lūgt lietvedības turpināšanu.

(2) Lūgumu par lietvedības turpināšanu Patentu valdei iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad Patentu valde paziņojusi par termiņa neievērošanu vai par kādu šajā likumā paredzētu tiesību zaudēšanu termiņa neievērošanas dēļ, ja ir izpildītas neievērotajā termiņā paredzētās darbības un samaksāta maksa par lietvedības turpināšanu. Ja paredzētās darbības nav veiktas vai maksa par lietvedības turpināšanu nav saņemta, uzskata, ka lūgums ir atsaukts.

(3) Ja lūgumu par lietvedības turpināšanu apmierina, termiņa neievērošanai nav juridisku seku.

(4) Lietvedības turpināšanu nevar lūgt, ja nav ievērots:

1) termiņš, kas noteikts lietvedības turpināšanai;

2) konvencijprioritātes termiņš, izstādes prioritātes termiņš vai termiņš, kas noteikts to dokumentu iesniegšanai, kuri apliecina tiesības uz prioritāti;

3) termiņš, kas noteikts paskaidrojumu iesniegšanai preču zīmes ekspertīzes gaitā;

4) iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņš;

5) reģistrācijas spēkā esības termiņš un termiņš, kas noteikts reģistrācijas atjaunošanai;

6) termiņš, kas noteikts tiesību atjaunošanai.

48. pants. Tiesību atjaunošana

(1) Ja preču zīmes pieteicējs, preču zīmes īpašnieks vai cita ieinteresētā persona nav ievērojusi šajā likumā noteikto termiņu attiecībā uz darbībām Patentu valdē un termiņa neievērošanas tiešas sekas ir reģistrācijas pieteikuma noraidīšana, reģistrācijas pieteikuma vai cita iesnieguma uzskatīšana par neiesniegtu vai atsauktu, reģistrācijas izslēgšana no Reģistra vai citu šajā likumā paredzēto tiesību zaudēšana, šī persona var lūgt attiecīgo tiesību atjaunošanu.

(2) Lūgumu par tiesību atjaunošanu Patentu valdei iesniedz divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir novērsti iemesli, kuru dēļ nav ievērots termiņš, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc sākotnēji noteiktā termiņa beigām, ja ir izpildītas neievērotajā termiņā paredzētās darbības un samaksāta maksa par tiesību atjaunošanu. Lūgumā paskaidro termiņa neievērošanas iemeslus un tam pievieno nepieciešamos pierādījumus. Ja paredzētās darbības nav veiktas vai maksa par tiesību atjaunošanu nav saņemta, uzskata, ka lūgums ir atsaukts.

(3) Ja Patentu valde konstatē, ka termiņš nokavēts, kaut arī pieliktas apstākļiem atbilstošas pūles, bet ir izpildītas šā panta otrās daļas prasības, tā atjauno preču zīmes pieteicēja, preču zīmes īpašnieka vai citas ieinteresētās personas tiesības uz reģistrācijas pieteikumu, reģistrāciju vai citas zaudētās tiesības.

(4) Pirms lūgums par tiesību atjaunošanu tiek pilnīgi vai daļēji noraidīts, Patentu valde rakstveidā paziņo lūguma iesniedzējam iespējamā noraidījuma pamatojumu un uzaicina iesniedzēju triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas iesniegt savus apsvērumus par šo pamatojumu.

(5) Tiesību atjaunošanu nevar lūgt, ja nav ievērots:

1) termiņš, kas noteikts tiesību atjaunošanai;

2) termiņš, kas noteikts paskaidrojumu iesniegšanai pēc Patentu valdes pieprasījuma preču zīmes ekspertīzes gaitā;

3) iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņš;

4) termiņš, kas noteikts lietvedības turpināšanai.

(6) Tiesību atjaunošanu nevar lūgt arī gadījumā, kad apstākļi ļauj piemērot noteikumus par lietvedības turpināšanu saskaņā ar šā likuma 47. pantu.

(7) Ja tiesību atjaunošanu lūdz pēc reģistrācijas atjaunošanas termiņa un arī sešu mēnešu papildu termiņa nokavēšanas, par šā panta otrajā daļā minētā sākotnējā termiņa beigām uzskata reģistrācijas spēkā esības 10 gadu laikposma pēdējo dienu.

(8) Ja tiesības atjauno un tāpēc nepieciešams grozīt agrāk oficiāli publicētās ziņas, kas attiecas uz preču zīmes reģistrāciju, Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā un paziņojumu par tiesību atjaunošanu publicē savā oficiālajā izdevumā.

49. pants. Lēmums par termiņa pagarināšanu, lietvedības turpināšanu un tiesību atjaunošanu

(1) Patentu valde, pieņemot lēmumu par termiņa pagarināšanu, lietvedības turpināšanu vai tiesību atjaunošanu, ņem vērā trešās personas intereses, ja lēmums tās var skart.

(2) Ja lūgumu par termiņa pagarināšanu, lietvedības turpināšanu vai tiesību atjaunošanu apmierina, lēmumu par to var apvienot ar lēmumu, kuru Patentu valde saskaņā ar šā likuma noteikumiem pieņem attiecīgajā turpmākajā procedūrā.

(3) Lēmumu paziņo lūguma iesniedzējam un, ja tas var skart citas personas intereses, arī šai personai.

VI nodaļa
Civiltiesiskā atbildība par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu

50. pants. Tiesību uz preču zīmi pārkāpums

(1) Par izņēmuma tiesību uz preču zīmi pārkāpumu (turpmāk — tiesību uz preču zīmi pārkāpums) uzskatāma šā likuma 14. panta pirmajā un trešajā daļā, 16. panta pirmajā daļā, 18. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā un otrajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana saimnieciskajā apritē bez preču zīmes īpašnieka atļaujas, tostarp šādu apzīmējumu izmantošana šā likuma 14. panta otrajā daļā, 15. pantā un 16. panta pirmajā daļā minētajos veidos.

(2) Nosakot, vai kāda apzīmējuma lietošana uzskatāma par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, pēc iespējamā pārkāpēja ierunas ņem vērā arī izņēmuma tiesību ierobežojumus (šā likuma 24. pants) un tiesību izsmelšanu (šā likuma 25. pants).

(3) Persona, pret kuru celta prasība par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu atbilstoši šā likuma 61. vai 63. panta noteikumiem. Šajā gadījumā tiesību uz preču zīmi pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

51. pants. Tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršana

(1) Prasība par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu ir prasība par tās celšanas laikā notiekoša pārkāpuma izbeigšanu, pagātnē notikuša pārkāpuma atkārtošanās riska novēršanu, ar pārkāpumu nodarītā kaitējuma novēršanu (atlīdzināšanu) vai nākotnē ticami iespējama pārkāpuma novēršanu.

(2) Prasību par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai licenciāts ar preču zīmes īpašnieka rakstveida piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama izņēmuma licenciātam, ja tas rakstveidā uzaicinājis preču zīmes īpašnieku celt prasību, bet preču zīmes īpašnieks to saprātīgā termiņā nav izdarījis.

(3) Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un ar patstāvīgu prasījumu prasīt atlīdzību par kaitējumu, kas tam nodarīts ar tiesību uz licencēto preču zīmi pārkāpumu.

52. pants. Noilgums

Prasību par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu var celt triju gadu laikā no brīža, kad preču zīmes īpašnieks vai licenciāts uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

53. pants. Vēlākas reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesību aizsardzība pārkāpuma lietā

(1) Agrāku tiesību uz preču zīmi pārkāpuma lietā šīs preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt vēlākas Latvijā vai attiecībā uz Latviju reģistrētas preču zīmes lietošanu, ja saskaņā ar šā likuma 11. pantu, 12. panta pirmo daļu un 26. panta trešo daļu nav pamata šīs vēlākās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

(2) Agrāku tiesību uz preču zīmi pārkāpuma lietā šīs preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt vēlākas reģistrētas Eiropas Savienības preču zīmes lietošanu, ja nav pamata šīs vēlākās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1., 3. vai 4. punktu, 61. panta 1. vai 2. punktu vai 64. panta 2. punktu.

(3) Ja agrākas preču zīmes īpašniekam saskaņā ar šo pantu nav tiesību aizliegt vēlākas reģistrētas preču zīmes lietošanu, minētās vēlākās reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību pārkāpuma procedūrā aizliegt lietot agrāku preču zīmi, pat ja minētās agrākās tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi.

54. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi

(1) Ja lietā par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu tiek konstatēts pārkāpums, tiesa pēc preču zīmes īpašnieka vai licenciāta lūguma var piemērot:

1) pienākumrīkojumu;

2) kaitējuma atlīdzības piedziņu.

(2) Tiesa vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pēc preču zīmes īpašnieka vai licenciāta lūguma var piemērot vienu vai vairākus šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:

1) preču, ar kurām tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi (turpmāk — pārkāpuma preces), atsaukšanu vai izņemšanu no tirdzniecības;

2) pārkāpuma preču iznīcināšanu;

3) domēna vārda dzēšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu;

4) sprieduma publiskošanu.

(3) Kaitējuma atlīdzības piedziņa nav piemērojama nākotnē iespējama pārkāpuma gadījumā. Par nākotnē iespējamu pārkāpumu ir uzskatāms gadījums, kad tiek konstatēts, ka tiesības uz preču zīmi var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas, jo iespējamais pārkāpējs pats vai ar citas personas palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos tiesību uz preču zīmi pārkāpšanai.

55. pants. Pienākumrīkojums

(1) Pienākumrīkojums ir tiesas uzlikts pienākums pārkāpējam veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpuma pārtraukšanai vai iespējama pārkāpuma novēršanai.

(2) Pienākumrīkojumu var piemērot arī personai, kuras sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti pārkāpuma izdarīšanai vai kura citādi padara iespējamu pārkāpuma izdarīšanu.

56. pants. Kaitējuma atlīdzība

(1) Preču zīmes īpašnieks vai licenciāts saskaņā ar šā likuma 51. panta noteikumiem ir tiesīgs prasīt tiesību uz preču zīmi pārkāpuma rezultātā nodarītā mantiskā kaitējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzību no personas, kura zināja vai kurai bija jāzina, ka tā pārkāpj tiesības uz preču zīmi.

(2) Prasot atlīdzināt mantisko kaitējumu, preču zīmes īpašnieks vai licenciāts par katru pārkāpumu var lūgt vienu no šādiem mantiskās atlīdzības veidiem:

1) zaudējumu atlīdzības piedziņu;

2) licences maksas (summas, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam) piedziņu;

3) tās peļņas piedziņu, kuru pārkāpuma rezultātā negodīgi guvusi persona, kas pārkāpusi tiesības uz preču zīmi.

(3) Nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka pēc tiesas ieskata.

(4) Lemjot par kaitējuma atlīdzību, ņem vērā preču zīmes īpašnieka brīdinājuma saņemšanas faktu.

57. pants. Atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas noteikumi

(1) Papildus pienākumrīkojumam vai kaitējuma atlīdzībai var piemērot arī šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:

1) atsaukt vai izņemt no saimnieciskās aprites pārkāpuma preces, kā arī ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču izgatavošanai;

2) pilnībā vai daļēji iznīcināt pārkāpuma preces, kā arī ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču izgatavošanai;

3) dzēst domēna vārdu, ar kuru pārkāpj tiesības uz preču zīmi, vai nodot šā domēna vārda lietošanas tiesības preču zīmes īpašniekam;

4) pilnībā vai daļēji publiskot informāciju par spriedumu, tostarp publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības izdarāmas par pārkāpēja līdzekļiem, ja vien prasītājs nav lūdzis to izdarīt par saviem līdzekļiem.

58. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu aizstāšana ar naudas kompensāciju

Tiesa pēc atbildētāja motivēta rakstveida lūguma tā vietā, lai piemērotu šā likuma 55. pantā un 57. panta pirmajā daļā minētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, var piedzīt naudas kompensāciju preču zīmes īpašnieka vai licenciāta labā, ja tiek konstatēti visi šie nosacījumi:

1) persona nezināja un tai nebija jāzina, ka tā pārkāpj tiesības uz preču zīmi;

2) attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana pārkāpējam radītu nesamērīgu kaitējumu;

3) naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis.

VII nodaļa
Preču zīmes darbības izbeigšana

59. pants. Preču zīmes īpašnieka atteikšanās no preču zīmes reģistrācijas

(1) Preču zīmes īpašnieks var lūgt izslēgt reģistrēto preču zīmi no Reģistra pirms tās spēkā esības termiņa izbeigšanās. Tiklīdz Patentu valdē saņemts iesniegums par atteikšanos no reģistrācijas, Patentu valde nekavējoties par to rakstveidā paziņo preču zīmes licenciātam un citām ieinteresētajām personām, par kurām ir ziņas Reģistrā.

(2) Ja mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas Patentu valdē saņemta arī noteiktā maksa par izslēgšanu no Reģistra, reģistrēto preču zīmi izslēdz no Reģistra ar preču zīmes īpašnieka norādīto dienu, bet ne agrāk par dienu, kad saņemts iesniegums par reģistrētās preču zīmes izslēgšanu no Reģistra. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā, bet paziņojumu par to publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam un personām, par kurām ir ziņas Reģistrā.

(3) Ja iesniegums par reģistrētās preču zīmes izslēgšanu no Reģistra neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, to uzskata par grozījumu ziņās par preču zīmes reģistrāciju un izskata saskaņā ar šā likuma 41. panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Patentu valde neizslēdz reģistrēto preču zīmi no Reģistra pēc preču zīmes īpašnieka lūguma, ja Reģistrā ir iekļautas ziņas par tiesību uz preču zīmi ieķīlāšanu un preču zīmes īpašnieka iesniegumam nav pievienota Reģistrā ietvertā ķīlas ņēmēja rakstveida piekrišana reģistrētās preču zīmes izslēgšanai no Reģistra.

(5) Ja Patentu valdes rīcībā ir ziņas, ka persona iesniegusi tiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas nodošanu tai (šā likuma 22. pants), reģistrēto preču zīmi tiesvedības laikā neizslēdz no Reģistra bez šīs personas rakstveida piekrišanas.

60. pants. Preču zīmes reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanās

(1) Patentu valde izslēdz reģistrēto preču zīmi no Reģistra, ja izbeidzies preču zīmes reģistrācijas spēkā esības termiņš un sešu mēnešu papildu termiņš reģistrācijas atjaunošanai, bet reģistrācija nav noteiktajā kārtībā atjaunota.

(2) Ja reģistrācija nav atjaunota, preču zīmi izslēdz no Reģistra ar dienu, kas seko preču zīmes reģistrācijas spēkā esības pēdējam 10 gadu periodam. Attiecīgu paziņojumu Patentu valde publicē savā oficiālajā izdevumā.

61. pants. Preču zīmes reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu, ja preču zīme neatbilst šā likuma 4. panta noteikumiem vai ja brīdī, kad prasības pieteikumu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu iesniedz tiesā, pastāv šā likuma 6., 7., 8., 9. vai 10. pantā paredzētais pamats preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

(2) Preču zīmes reģistrāciju nevar atzīt par spēkā neesošu uz šā likuma 6. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja brīdī, kad prasības pieteikumu iesniedz tiesā, preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.

(3) Ja prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir pamatots ar pietiekamu agrākās preču zīmes atšķirtspēju, kas ļauj atzīt abu preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās asociācijas iespēju, vai ar agrākās preču zīmes plašu pazīstamību vai reputāciju, kas ļauj šo preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās asociācijas iespēju attiecināt arī uz vēlākās preču zīmes precēm un pakalpojumiem, kas nav līdzīgi agrākās preču zīmes precēm un pakalpojumiem, agrākās preču zīmes īpašnieka pienākums ir pierādīt minēto apstākļu esību vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumā vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datumā (šā likuma 11. pants).

(4) Tādu Latvijas preču zīmes reģistrāciju vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju, kurš ir pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), var atzīt par spēkā neesošu arī pēc tam, kad minētā preču zīme ir izslēgta no Reģistra pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanos vai starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju ir atsaukts pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar šā attiecinājuma spēkā esības termiņa izbeigšanos (a posteriori), ar nosacījumu, ka pamats šīs reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāvēja brīdī, kad preču zīme tika izslēgta no Reģistra pēc tās īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanos vai arī starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju tika atsaukts vai netika atjaunots pēc kārtējā spēkā esības termiņa beigām.

(5) Ja prasības pieteikums tiesā preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar agrāku preču zīmi (šā likuma 7. panta otrās daļas izpratnē), bet apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis pretprasību par agrākās preču zīmes atcelšanu, to pamatojot ar agrākās preču zīmes neizmantošanu (šā likuma 26. panta izpratnē) piecu gadu laikposmā pirms prasības pieteikuma iesniegšanas vai ar citiem šā likuma 63. panta nosacījumiem, preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu, ciktāl nav apmierināma minētā pretprasība.

(6) Ja pamats preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

62. pants. Pieteikums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, tā izskatīšana un sekas

(1) Prasības pieteikumu tiesai preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu var iesniegt persona, kura saskaņā ar šā likuma 43. panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem ir tiesīga iesniegt iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju.

(2) Persona, kura tiesā panākusi preču zīmes reģistrācijas pilnīgu vai daļēju atzīšanu par spēkā neesošu (arī tad, ja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē izskatītā lieta pārskatīta tiesā), iesniedz Patentu valdei tiesas sprieduma norakstu.

(3) Patentu valde izdara Reģistrā ierakstu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai attiecīgiem grozījumiem ziņās par preču zīmes reģistrāciju, publicē attiecīgu paziņojumu savā oficiālajā izdevumā, kā arī paziņo par to iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam).

(4) Ja pilnībā vai daļēji atzīta par spēkā neesošu tāda Latvijā veikta preču zīmes reģistrācija vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājums uz Latviju, kas bija pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), Patentu valde nekavējoties par to paziņo Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam.

63. pants. Preču zīmes reģistrācijas atcelšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja preču zīme secīgu piecu gadu laikposmā pēc tās reģistrācijas procedūras pabeigšanas (šā likuma 26. panta otrā daļa) nav faktiski izmantota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana tikusi pārtraukta vismaz uz secīgu piecu gadu laikposmu, pirms iesniegts prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, un šai neizmantošanai nav pienācīga attaisnojuma.

(2) Nevar prasīt preču zīmes reģistrācijas atcelšanu uz šā panta pirmajā daļā minētā pamata, ja starplaikā starp piecus gadus ilgo preču zīmes neizmantošanas periodu un brīdi, kad iesniegts prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, preču zīmes faktiskā izmantošana ir uzsākta vai atsākta. Preču zīmes izmantošanas uzsākšanu vai atsākšanu neņem vērā, ja tā tiek izmantota ne ilgāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad iesniegts prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, un preču zīmes izmantošanas uzsākšanai vai atsākšanai nepieciešamie sagatavošanas darbi uzsākti tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzinājis, ka var tikt celta šāda prasība.

(3) Ja prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, kas pamatots ar preču zīmes faktisku neizmantošanu, tiesā iesniegts kā pretprasība lietā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu, tiesa ņem vērā piecus gadus ilgo neizmantošanas laikposmu pirms pamata prasības celšanas.

(4) Preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja pēc reģistrācijas preču zīme tās īpašnieka rīcības vai bezdarbības dēļ saimnieciskajā apritē kļuvusi par sugasvārdu (vispārīgu jēdzienu) attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kam tā reģistrēta.

(5) Preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja pēc reģistrācijas to lietojis preču zīmes īpašnieks vai tā lietota ar īpašnieka piekrišanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, bet šīs lietošanas rezultātā minētā preču zīme var maldināt sabiedrību, īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

(6) Tādu Latvijā veiktu preču zīmes reģistrāciju vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju, kas ir pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), var atcelt arī pēc tam, kad minētā reģistrācija ir izslēgta no Reģistra pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai vairs nepastāv sakarā ar tās spēkā esības termiņa izbeigšanos vai starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju ir atsaukts pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai vairs nepastāv sakarā ar šā attiecinājuma spēkā esības termiņa izbeigšanos (a posteriori), ar nosacījumu, ka pamats šīs reģistrācijas atcelšanai pastāvēja laikā, kad preču zīme tika izslēgta no Reģistra pēc tās īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanos vai arī starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju tika atsaukts vai netika atjaunots pēc kārtējā spēkā esības termiņa beigām.

(7) Tiesa spriedumā norāda, ar kuru dienu preču zīmes reģistrācija atceļama. Ja nav konstatēts, kad iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, tā atceļama ar dienu, kad tiesā iesniegts prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu.

(8) Ja pamats preču zīmes reģistrācijas atcelšanai pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, reģistrāciju atceļ tikai attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

64. pants. Pieteikums preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, tā izskatīšana un sekas

(1) Prasības pieteikumu tiesā preču zīmes reģistrācijas atcelšanai var iesniegt jebkura ieinteresētā persona visā preču zīmes reģistrācijas spēkā esības laikā vai arī pēc tam, ja lietas apstākļi atbilst šā likuma 63. panta sestajā daļā minētajiem.

(2) Persona, kuras celtā prasība par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu tiesā apmierināta pilnībā vai daļēji, iesniedz Patentu valdei tiesas sprieduma norakstu.

(3) Patentu valde izdara Reģistrā ierakstu par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās ar spriedumā norādīto dienu, publicē attiecīgu paziņojumu savā oficiālajā izdevumā, kā arī paziņo par to iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam).

(4) Ja ar spēkā stājušos nolēmumu pilnībā vai daļēji atcelta tāda Latvijā izdarīta preču zīmes reģistrācija vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājums uz Latviju, kas bija pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), Patentu valde nekavējoties par to paziņo Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam.

VIII nodaļa
Kolektīvā zīme

65. pants. Kolektīvā zīme un tiesību uz to subjekti

(1) Kolektīvo zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šā likuma noteikumiem par preču zīmju veidiem (šā likuma 4. pants) un ļauj atšķirt kolektīvās zīmes īpašnieka dalībnieku preces vai pakalpojumus no citu personu precēm vai pakalpojumiem.

(2) Kā kolektīvo zīmi var reģistrēt apzīmējumu vai norādi, kuru var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, nepiemērojot tai šā likuma 6. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto ierobežojumu. Tomēr šādas kolektīvās zīmes reģistrācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot šādus apzīmējumus vai norādes, ievērojot nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai saimnieciskās darbības praksei. Pamatojoties uz šādu kolektīvo zīmi, nevar apstrīdēt citas personas tiesības lietot kādu ģeogrāfisko nosaukumu, ciktāl šāds lietojums nemaldina patērētājus.

(3) Kolektīvās zīmes īpašnieks var būt jebkura izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju vai tirgotāju apvienība, kas ir noteiktā kārtībā reģistrēta un atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri to regulē, spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, arī slēgt līgumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā, tostarp arī publisko tiesību juridiskā persona, pat ja šai personai nepieder ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums.

(4) Katram šā panta trešajā daļā minētās apvienības dalībniekam var būt arī savas preču zīmes.

(5) Uz kolektīvo zīmi attiecas šā likuma noteikumi par preču zīmes aizsardzības principiem, pamatiem preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu, preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesībām un to ierobežojumiem, tiesībām uz preču zīmi kā mantas objektu, tiesību uz preču zīmi pāreju un licencēšanu, preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, preču zīmes darbības izbeigšanu, preču zīmes starptautisko reģistrāciju un administratīvo atbildību preču zīmju aizsardzības jomā, ciktāl minētie noteikumi nav pretrunā ar šajā nodaļā noteikto.

66. pants. Kolektīvās zīmes lietošanas nolikums

(1) Piesakot reģistrācijai kolektīvo zīmi, papildus šā likuma 30. pantā minētajiem materiāliem un dokumentiem iesniedz kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu, kuru apstiprinājis kolektīvās zīmes pieteicējs vai tā pilnvarota persona. Nolikumā ietver:

1) to personu sarakstu, kurām ir tiesības lietot kolektīvo zīmi;

2) līdzdalības noteikumus apvienībā, kas ir kolektīvās zīmes pieteicējs. Ja tiek pieteikta šā likuma 65. panta otrajā daļā paredzētā kolektīvā zīme, līdzdalības noteikumos paredz iespēju kļūt par šīs apvienības dalībniekiem tām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsme atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai un kuras apņemas ievērot nolikuma prasības;

3) kolektīvās zīmes lietošanas noteikumus saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, to izpildes kontroles mehānismu un iespējamās sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētā personu saraksta vietā kolektīvās zīmes pieteicējs var sniegt norādi uz tīmekļvietni, kurā minētais saraksts ir pastāvīgi publiski pieejams.

(3) Kolektīvās zīmes lietošanas nolikums nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

(4) Pēc tam kad Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par kolektīvās zīmes reģistrāciju, kolektīvās zīmes lietošanas nolikums ir publiski pieejams Patentu valdes tīmekļvietnē.

67. pants. Kolektīvās zīmes reģistrācijas atteikums

Kolektīvās zīmes reģistrāciju papildus šā likuma 4. panta pirmās daļas, 6., 30., 32., 35. un 36. panta noteikumiem Patentu valde var atteikt arī šādos gadījumos:

1) pieteiktais apzīmējums neatbilst šā likuma 65. panta pirmās daļas noteikumiem;

2) kolektīvās zīmes pieteicējs neatbilst šā likuma 65. panta trešās daļas noteikumiem;

3) nav izpildītas šā likuma 66. panta prasības;

4) pieteiktais apzīmējums var maldināt sabiedrību par kolektīvās zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā kolektīvo zīmi.

68. pants. Grozījumu izdarīšana kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā

(1) Par visiem vēlākajiem grozījumiem kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā, izņemot grozījumus to personu sarakstā, kurām ir tiesības kolektīvo zīmi lietot, ja tas ir publiski pieejams tīmekļvietnē, kolektīvās zīmes īpašnieks nekavējoties rakstveidā paziņo Patentu valdei, samaksājot noteikto maksu par grozījumiem kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Pieteiktos grozījumus Patentu valde padara pieejamus savā tīmekļvietnē, izņemot gadījumu, kad tie neatbilst šā likuma 66. panta noteikumiem.

(3) Grozījumi kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā attiecībā uz citām personām stājas spēkā dienā, kad paziņojums par grozījumiem publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

69. pants. Kolektīvās zīmes izmantošana

(1) Izmantošanas noteikumus šā likuma 26. panta izpratnē attiecībā uz kolektīvo zīmi uzskata par izpildītiem, ja saskaņā ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu kolektīvo zīmi faktiski izmanto kādā no šā likuma 26. panta ceturtajā vai piektajā daļā paredzētajiem veidiem vismaz viena no personām, kurām ir tiesības kolektīvo zīmi lietot.

(2) Tiesības uz kolektīvo zīmi nedrīkst nodot citām personām. Kolektīvās zīmes izmantošanas tiesības nedrīkst ar licences līgumu piešķirt citām personām, ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā nav noteikts citādi.

70. pants. Tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpums

(1) Par izņēmuma tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpumu uzskatāma šā likuma 14. panta pirmajā un trešajā daļā, 16. panta pirmajā daļā, 18. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā un otrajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana saimnieciskajā apritē bez kolektīvās zīmes īpašnieka atļaujas vai pretrunā ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu, ņemot vērā arī ierobežojumus, kas noteikti šā likuma 24., 25., 26., 52. un 53. pantā.

(2) Prasību par tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpuma novēršanu ir tiesīgs celt kolektīvās zīmes īpašnieks. Personai, kurai ir tiesības lietot kolektīvo zīmi, tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpuma lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi šā likuma 51. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikti preču zīmes licenciātam, ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā nav noteikts citādi.

(3) Ja lietā tiek konstatēts izņēmuma tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpums, kolektīvās zīmes īpašniekam ir tiesības lūgt šā likuma 54. pantā norādīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kā arī, ja viņam ir attiecīgs pilnvarojums, — atlīdzību to personu vārdā, kurām ir tiesības lietot kolektīvo zīmi un kuras cietušas kaitējumu kolektīvās zīmes nelikumīgas izmantošanas dēļ.

71. pants. Kolektīvās zīmes darbības izbeigšana

(1) Papildus šā likuma 43. pantā paredzētajam iebilduma iesnieguma pamatojumam ieinteresētās personas var šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā iesniegt iebilduma iesniegumu pret kolektīvās zīmes reģistrāciju šādos gadījumos:

1) reģistrētā kolektīvā zīme neatbilst šā likuma 65. panta pirmās daļas prasībām;

2) kolektīvās zīmes īpašnieks neatbilst šā likuma 65. panta trešās daļas prasībām;

3) kolektīvās zīmes lietošanas nolikums neatbilst šā likuma 66. panta prasībām;

4) reģistrētais apzīmējums var maldināt preču vai pakalpojumu patērētājus par kolektīvās zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā kolektīvo zīmi.

(2) Papildus šā likuma 61. panta noteikumiem tiesa kolektīvās zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī gadījumos, kas minēti šā panta pirmajā daļā.

(3) Papildus šā likuma 63. panta noteikumiem tiesa kolektīvās zīmes reģistrāciju var atcelt, ja:

1) kolektīvās zīmes īpašnieks vairs nepastāv vai vairs neatbilst šā likuma 65. panta trešās daļas prasībām;

2) kolektīvās zīmes lietošanas nolikums tajā izdarīto grozījumu dēļ vairs neatbilst šā likuma 66. panta prasībām;

3) kolektīvās zīmes īpašnieks neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma pārkāpumus;

4) veids, kādā kolektīvo zīmi lieto, izraisa iespēju, ka kolektīvā zīme var maldināt preču vai pakalpojumu patērētājus par tās raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā kolektīvo zīmi.

(4) Ieinteresētā persona var iesniegt prasības pieteikumu tiesā kolektīvās zīmes reģistrācijas atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

(5) Ja ieinteresētā persona savu prasību tiesai par kolektīvās zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu vēlas pamatot ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma neatbilstību noteiktajām prasībām, sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem (šā likuma 66. pants) vai kolektīvās zīmes īpašnieka bezdarbību kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma pārkāpuma gadījumā (šā panta trešās daļas 3. punkts), tā var vērsties tiesā, ja vismaz trīs mēnešus pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir informējusi kolektīvās zīmes īpašnieku par savu nodomu, nosūtot brīdinājumu ierakstītā sūtījumā uz kolektīvās zīmes reģistrācijā norādīto adresi.

(6) Kolektīvās zīmes reģistrāciju neatzīst par spēkā neesošu vai neatceļ šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā, ja līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, kolektīvās zīmes īpašnieks ir grozījis kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu vai koriģējis savu darbību, novēršot norādītos trūkumus.

IX nodaļa
Sertifikācijas zīme

72. pants. Sertifikācijas zīme un tiesību uz to subjekti

(1) Sertifikācijas zīme ir apzīmējums, kuru lieto tādu preču vai pakalpojumu apzīmēšanai, ko šīs zīmes īpašnieks sertificējis attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, un kura ļauj attiecīgās preces vai pakalpojumus atšķirt no tādām precēm vai pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti.

(2) Sertifikācijas zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šā likuma noteikumiem par preču zīmju veidiem (šā likuma 4. pants) un ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertifikācijas zīmes īpašnieks pats ir sertificējis vai cita persona īpašnieka uzdevumā ir sertificējusi attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti.

(3) Kā sertifikācijas zīmi var reģistrēt apzīmējumu vai norādi, kuru var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, nepiemērojot tiem šā likuma 6. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto ierobežojumu. Tomēr šādas sertifikācijas zīmes reģistrācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot šādus apzīmējumus vai norādes, ievērojot nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un saimnieciskās darbības praksei. Pamatojoties uz šādu sertifikācijas zīmi, nevar apstrīdēt citas personas tiesības lietot kādu ģeogrāfisko nosaukumu, ciktāl šāds lietojums nemaldina patērētājus.

(4) Sertifikācijas zīmes īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, arī publisko tiesību juridiskā persona, ar nosacījumu, ka šī persona neveic saimniecisko darbību, kas saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tā sertificē. Piesakot reģistrācijai sertifikācijas zīmi, tās pieteicējs iesniedz apliecinājumu, ka tas neveic saimniecisko darbību, kas saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tas sertificē.

(5) Uz sertifikācijas zīmi attiecas šā likuma noteikumi par preču zīmes aizsardzības principiem, apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi, pamatiem preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu, preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesībām un to ierobežojumiem, tiesībām uz preču zīmi kā mantas objektu, tiesību uz preču zīmi pāreju un licencēšanu, preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, preču zīmes darbības izbeigšanu, preču zīmes starptautisko reģistrāciju un administratīvo atbildību preču zīmju aizsardzības jomā, ciktāl minētie noteikumi nav pretrunā ar šajā nodaļā noteikto.

73. pants. Sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums

(1) Piesakot reģistrācijai sertifikācijas zīmi, papildus šā likuma 30. pantā un 72. panta ceturtajā daļā minētajiem materiāliem un dokumentiem sertifikācijas zīmes pieteicējs norāda normatīvo aktu, kas regulē attiecīgās sertifikācijas procedūras, vai iesniedz sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu.

(2) Sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā:

1) norāda kritērijus, kādiem jāatbilst personām, kurām var tikt piešķirtas tiesības lietot sertifikācijas zīmi, un ietver potenciālo sertificētās produkcijas vai pakalpojumu un attiecīgo komersantu un saimnieciskās darbības veicēju sarakstu;

2) ja tiek pieteikta šā likuma 72. panta trešajā daļā paredzētā sertifikācijas zīme, paredz iespēju personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsme atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai un kuras ievēro sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma prasības, iegūt tiesības lietot minēto sertifikācijas zīmi;

3) norāda preces vai pakalpojumus, ko sertificē, un tās preču vai pakalpojumu īpašības, kuras tiek sertificētas;

4) ietver kārtību, kādā pārbauda preču vai pakalpojumu īpašības un piešķir tiesības lietot sertifikācijas zīmi;

5) ietver sertifikācijas zīmes lietošanas noteikumus saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, to izpildes kontroles mehānismu un sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu.

(3) Šā panta otrās daļas 1. punktā minētā produkcijas vai pakalpojumu un attiecīgo komersantu un saimnieciskās darbības veicēju saraksta vietā sertifikācijas zīmes pieteicējs var sniegt norādi uz tīmekļvietni, kurā minētais saraksts ir pastāvīgi publiski pieejams.

(4) Sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

(5) Pēc tam kad oficiāli publicēts paziņojums par sertifikācijas zīmes reģistrāciju, sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums ir publiski pieejams Patentu valdes tīmekļvietnē.

74. pants. Sertifikācijas zīmes reģistrācijas atteikums

Sertifikācijas zīmes reģistrāciju papildus šā likuma 4. panta pirmās daļas, 6., 30., 32., 35. un 36. panta noteikumiem Patentu valde var atteikt arī šādos gadījumos:

1) pieteiktais apzīmējums neatbilst šā likuma 72. panta otrās daļas noteikumiem;

2) sertifikācijas zīmes pieteicējs neatbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas noteikumiem;

3) nav izpildītas šā likuma 73. panta prasības;

4) pieteiktais apzīmējums var maldināt sabiedrību par sertifikācijas zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

75. pants. Grozījumu izdarīšana sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā

(1) Par visiem vēlākajiem grozījumiem sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā, izņemot grozījumus to personu un produkcijas vai pakalpojumu sarakstā, attiecībā uz kuriem ir tiesības lietot sertifikācijas zīmi, ja tas ir publiski pieejams tīmekļvietnē, sertifikācijas zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei, samaksājot noteikto maksu par grozījumiem sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Pieteiktos grozījumus Patentu valde dara pieejamus savā tīmekļvietnē, izņemot gadījumu, kad tie neatbilst šā likuma 73. panta noteikumiem.

(3) Grozījumi sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā attiecībā uz citām personām stājas spēkā dienā, kad paziņojums par grozījumiem publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

76. pants. Sertifikācijas zīmes izmantošana

(1) Izmantošanas noteikumus šā likuma 26. panta izpratnē attiecībā uz sertifikācijas zīmi uzskata par izpildītiem, ja sertifikācijas zīmi kādā no šā likuma 26. panta ceturtajā vai piektajā daļā paredzētajiem veidiem un saskaņā ar normatīvo aktu, kas detalizēti regulē attiecīgās sertifikācijas procedūras, vai ar sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu faktiski izmanto vismaz viena no personām, kurām ir tiesības to lietot.

(2) Tiesības uz sertifikācijas zīmi var nodot tikai tādai personai, kas atbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas prasībām un ir apņēmusies ievērot normatīvo aktu par attiecīgās sertifikācijas procedūras vai sertifikācijas zīmes lietošanu.

77. pants. Tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpums

(1) Par izņēmuma tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpumu uzskatāma šā likuma 14. panta pirmajā un trešajā daļā, 16. panta pirmajā daļā, 18. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā un otrajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana saimnieciskajā apritē bez sertifikācijas zīmes īpašnieka atļaujas vai pretrunā ar sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu, ņemot vērā arī ierobežojumus, kas noteikti šā likuma 24., 25., 26., 52. un 53. pantā.

(2) Prasību par tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpuma novēršanu ir tiesīgs celt sertifikācijas zīmes īpašnieks vai sertifikācijas zīmes lietotājs ar sertifikācijas zīmes īpašnieka speciālu atļauju.

(3) Ja lietā tiek konstatēts izņēmuma tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpums, sertifikācijas zīmes īpašniekam ir tiesības lūgt šā likuma 54. pantā norādīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kā arī, ja viņam ir attiecīgs pilnvarojums, atlīdzību to personu vārdā, kurām ir tiesības lietot sertifikācijas zīmi un kuras cietušas kaitējumu sertifikācijas zīmes nelikumīgas izmantošanas dēļ. Sertifikācijas zīmes lietotājam, kurš cēlis prasību ar sertifikācijas zīmes īpašnieka speciālu atļauju, ir tiesības lūgt šā likuma 56. pantā un 57. panta pirmās daļas 4. punktā norādīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu.

78. pants. Sertifikācijas zīmes darbības izbeigšana

(1) Papildus šā likuma 43. pantā paredzētajiem iebilduma iesnieguma pamatojumiem jebkura persona var šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt iebilduma iesniegumu pret sertifikācijas zīmes reģistrāciju šādos gadījumos:

1) sertifikācijas zīme neatbilst šā likuma 72. panta otrās daļas prasībām;

2) sertifikācijas zīmes īpašnieks neatbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas prasībām;

3) sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums neatbilst šā likuma 73. panta prasībām;

4) reģistrētais apzīmējums var maldināt preču vai pakalpojumu patērētāju par sertifikācijas zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

(2) Papildus šā likuma 61. panta noteikumiem sertifikācijas zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī gadījumos:

1) kas minēti šā panta pirmajā daļā;

2) kad pierādījumi liecina, ka sertifikācijas zīmes īpašnieks nav kompetents, lai veiktu attiecīgo sertifikāciju;

3) kad sertifikācijas zīmes īpašnieka tīmekļvietnē nav nodrošināta pastāvīga pieeja produkcijas un tās ražotāju sarakstam, kuriem ir tiesības izmantot sertifikācijas zīmi.

(3) Papildus šā likuma 63. panta noteikumiem sertifikācijas zīmes reģistrāciju var atcelt, ja:

1) ir atcelts normatīvais akts, kas noteica attiecīgās sertifikācijas procedūras;

2) sertifikācijas zīmes īpašnieks vairs nepastāv vai vairs neatbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas prasībām vai ir ziņas, ka sertifikācijas zīmes īpašnieks vairs nav kompetents, lai veiktu attiecīgo sertifikāciju;

3) sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums tajā izdarīto grozījumu dēļ vairs neatbilst šā likuma 73. panta prasībām;

4) sertifikācijas zīmes īpašnieks neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šā likuma 73. panta pirmajā daļā minētā normatīvā akta vai sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma pārkāpumus;

5) veids, kādā sertifikācijas zīmi lieto, rada iespēju maldināt sabiedrību par sertifikācijas zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja lietošanas rezultātā to var uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

(4) Jebkura persona var iesniegt prasības pieteikumu sertifikācijas zīmes reģistrācijas atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

(5) Ja ieinteresētā persona savu prasību tiesai par sertifikācijas zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu vēlas pamatot ar sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma neatbilstību noteiktajām prasībām, sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem (šā likuma 73. pants) vai sertifikācijas zīmes īpašnieka bezdarbību attiecīgā normatīvā akta vai sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma pārkāpuma gadījumā (šā panta trešās daļas 4. punkts), tā var vērsties tiesā, ja vismaz trīs mēnešus pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir informējusi sertifikācijas zīmes īpašnieku par savu nodomu, nosūtot brīdinājumu ierakstītā sūtījumā uz Reģistrā norādīto sertifikācijas zīmes īpašnieka adresi.

(6) Sertifikācijas zīmes reģistrāciju neatzīst par spēkā neesošu vai neatceļ šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā, ja līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, sertifikācijas zīmes īpašnieks ir grozījis sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu vai koriģējis savu darbību, novēršot norādītos trūkumus.

X nodaļa
Preču zīmes starptautiskā reģistrācija

79. pants. Šā likuma darbības ietvars attiecībā uz preču zīmes starptautisko reģistrāciju

(1) Šā likuma noteikumi, jo īpaši II, III un IV nodaļas, 32., 36., 42., 43., 46., 47., 48. un 49. panta, VI, VII, VIII un IX nodaļas noteikumi, ar nepieciešamajām izmaiņām attiecas arī uz preču zīmes starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētu preču zīmi, kas attiecināta uz Latviju, ciktāl citādus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi vai šīs nodaļas noteikumi.

(2) Par preču zīmes starptautiskās reģistrācijas pieteikšanu, reģistrāciju un citām ar starptautisko reģistrāciju saistītām darbībām maksā starptautiskās reģistrācijas noteikumos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Persona, kas kārto preču zīmes starptautiskās reģistrācijas procedūru, tai nepieciešamos dokumentus, tostarp preču un pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuru pieprasa starptautisko reģistrāciju, iesniedz pēc savas izvēles angļu vai franču valodā, izņemot sākotnējo iesniegumu par vēlēšanos pieteikt starptautisko reģistrāciju, kuru iesniedz latviešu valodā. Kad nepieciešama saziņa ar ārvalsts personu, kas starptautisko reģistrāciju attiecinājusi uz Latviju, Patentu valde to kārto angļu vai franču valodā, valodas izvēli pēc iespējas saistot ar starptautiskās reģistrācijas pieteikuma sākotnējo valodu.

80. pants. Patentu valdes darbība saistībā ar Latvijas izcelsmes starptautiskās reģistrācijas pieteikumu un reģistrāciju

(1) Ar Patentu valdes starpniecību starptautiskajai reģistrācijai piesaka tādu preču zīmi, kuras izcelsmes valsts starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē ir Latvija un kuras pamatā ir Latvijā reģistrēta vai reģistrācijai pieteikta preču zīme (pamatreģistrācija, pamatpieteikums), kā arī, ja tas nepieciešams, šādu starptautisko reģistrāciju vēlāk attiecina uz plašāku teritoriju.

(2) Ja starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē preču zīmes īpašnieka valsts ir Latvija, preču zīmes īpašnieks var ar Patentu valdes starpniecību izdarīt grozījumus starptautiskajā reģistrācijā, atjaunot starptautisko reģistrāciju (pārreģistrēt uz jaunu spēkā esības termiņu), atsaukt tās attiecinājumus uz atsevišķām starptautiskās reģistrācijas sistēmas dalībvalstīm vai izslēgt preču zīmi no preču zīmju starptautiskā reģistra.

(3) Piecu gadu laikā no preču zīmes starptautiskās reģistrācijas datuma Patentu valde paziņo Starptautiskajam birojam par jebkuru spēkā stājušos administratīvo vai tiesas nolēmumu, kas ietekmē starptautiskās reģistrācijas pamatā esošās nacionālās reģistrācijas (Latvijā reģistrētās preču zīmes, pamatreģistrācijas) spēkā esību vai reģistrācijas pieteikuma (pamatpieteikuma) statusu.

81. pants. Starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju

(1) Patentu valde starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā termiņā izskata starptautiski reģistrētās preču zīmes attiecinājumu uz Latviju, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 4., 6., 8. un 32. panta prasībām.

(2) Ja kolektīvās zīmes reģistrācija attiecināta uz Latviju, Patentu valde pārbauda arī tās atbilstību šā likuma 66. un 67. panta prasībām, bet attiecībā uz sertifikācijas zīmi — arī tās atbilstību šā likuma 73. un 74. panta prasībām.

(3) Šā likuma 43. pantā paredzētais iebilduma iesniegums pret preču zīmes starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā iesniedzams triju mēnešu laikā no dienas, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz Latviju vai par starptautiskās reģistrācijas vēlāku teritoriālo attiecinājumu uz Latviju.

(4) Ja Patentu valde konstatē, ka starptautiskā reģistrācija vai tās vēlāks attiecinājums uz Latviju neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, attiecīgā gadījumā ievērojot arī šā panta otrās daļas noteikumus, vai ja pret šīs reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju ir iesniegts iebildums un ierosināta iebilduma lieta, Patentu valde starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā nosūta Starptautiskajam birojam starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pagaidu atteikumu. Starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pagaidu atteikums var būt pamatots ar vienu vai vairākiem šajā likumā minētajiem iemesliem.

(5) Triju mēnešu laikā no dienas, kad Starptautiskais birojs ir paziņojis starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašniekam par aizsardzības pagaidu atteikumu Latvijā, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs:

1) novērst norādītos trūkumus un sniegt atbildi uz Patentu valdes norādītajiem pagaidu atteikuma iemesliem, ja starptautiskās reģistrācijas pagaidu atteikums attiecas tikai uz Patentu valdes konstatētajiem formālajiem trūkumiem vai absolūtajiem atteikuma pamatiem;

2) iesniegt atbildi uz iebildumu.

(6) Ja starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieks iesniedz atbildi, kas nenovērš aizsardzības pagaidu atteikuma pamatu, Patentu valde uztur spēkā starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei nav pienākuma izskatīt iebilduma lietu, ja starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieks nav novērsis formālos trūkumus vai absolūtos atteikuma pamatus, kurus norādījusi Patentu valde.

(7) Ja, izskatot preču zīmes starptautiskās reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju, nav konstatēts pamats tās aizsardzības atteikumam Latvijā vai ja tāds bijis konstatēts, bet ir novērsts, vai ja aizsardzības atteikums attiecas tikai uz daļu no starptautiskās reģistrācijas preču un pakalpojumu saraksta, Patentu valde paziņo Starptautiskajam birojam par aizsardzības piešķiršanu Latvijā šai starptautiski reģistrētajai preču zīmei. Ja iepriekš bijis izdots starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pagaidu atteikums, bet šā strīda izskatīšana beigusies ar Patentu valdes vai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā, Patentu valde nekavējoties par to paziņo Starptautiskajam birojam.

82. pants. Starptautiskās reģistrācijas spēkā esība Latvijā

(1) Starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības Latvijā attiecīgajā apjomā stājas spēkā ar dienu, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par aizsardzības piešķiršanu Latvijā šai starptautiski reģistrētajai preču zīmei. Ar šo datumu sākas šā likuma 26. pantā paredzētais piecu gadu laikposms, kurā preču zīmes īpašniekam jāuzsāk preču zīmes faktiska izmantošana Latvijā.

(2) Preču zīmei, kuras starptautiskā reģistrācija šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā stājusies spēkā Latvijā, ir tādas pašas tiesiskās sekas kā preču zīmei, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļauta Reģistrā (reģistrēta Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā).

(3) Starptautiski reģistrētas preču zīmes prioritāti Latvijā nosaka ar dienu, kad tās starptautiskā reģistrācija attiecināta uz Latviju, ja preču zīmei starptautiskās reģistrācijas procedūrā piešķirtas konvencijprioritātes tiesības, — ar tās agrākā reģistrācijas pieteikuma datumu, bet, ja piešķirtas izstādes prioritātes tiesības, — ar dienu, kad tā eksponēta starptautiskā izstādē saistībā ar precēm vai pakalpojumiem. Ja preču zīmes starptautiskā reģistrācija attiecināta uz Latviju vēlāk par tās starptautiskās reģistrācijas dienu, prioritāti nosaka ar dienu, kad tā attiecināta uz Latviju. Ja Latvijā spēkā stājusies starptautiskā reģistrācija pēc attiecīgās preču zīmes īpašnieka lūguma un saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem aizstāj agrāku Patentu valdē izdarītu šīs pašas preču zīmes reģistrāciju, uz starptautiski reģistrēto preču zīmi, nosakot tās prioritāti, attiecina agrākās, nacionālās procedūras kārtībā izdarītās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritātes datumu. Ja prioritātes datums nav pārbaudīts reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas procedūrā un preču zīmes starptautiskā reģistrācija ir iesaistīta tādā Latvijā notiekošā strīdā, kura iznākumu var izšķirt prioritātes tiesību esība, starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieka pienākums ir šīs tiesības pierādīt.

(4) Patentu valde starptautiskās reģistrācijas noteikumos noteiktajā kārtībā paziņo Starptautiskajam birojam par Patentu valdes, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu, kurš stājies spēkā un ar kuru preču zīmes starptautiskā reģistrācija Latvijā atzīta par spēkā neesošu vai atcelta pilnībā vai daļēji.

XI nodaļa
Eiropas Savienības preču zīme

83. pants. Patentu valdes darbība saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas procedūru

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja funkcijas, kas paredzētas regulā (ES) 2017/1001, Latvijā īsteno Patentu valde.

(2) Patentu valde saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 110. panta 2. punktu apliecina Eiropas Savienības biroja lēmumu autentiskumu to piespiedu izpildei Latvijā.

84. pants. Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas tiesiskais spēks Latvijā

(1) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi Latvijā nodrošina arī Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija. Eiropas Savienības preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka regula (ES) 2017/1001.

(2) Ja Eiropas Savienības preču zīmei saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 42. vai 43. pantu piešķirta senioritāte, pamatojoties uz atbilstošu agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju, un ir pierādījumi senioritātes pamatotībai, tad uz šādu Eiropas Savienības preču zīmi, nosakot tās prioritāti Latvijā, attiecina Latvijā reģistrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu vai starptautiski reģistrētās preču zīmes reģistrācijas datumu, vai — attiecīgā gadījumā — vēlāka attiecinājuma uz Latviju datumu, kā arī šādai reģistrācijai pamatoti piešķirto konvencijprioritātes vai izstādes prioritātes datumu (šā likuma 82. panta trešā daļa). Eiropas Savienības preču zīmei piešķirtā senioritāte saglabājas, ja beidzas tās pamatā esošās reģistrācijas spēkā esības termiņš vai ja Latvijā reģistrēta preču zīme tiek izslēgta no Reģistra sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas, starptautiski reģistrēta preču zīme tiek izslēgta no preču zīmju starptautiskā reģistra sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas vai arī tās attiecinājums uz Latviju ticis atsaukts.

(3) Preču zīmes reģistrāciju, kas bijusi pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātei, var atzīt par spēkā neesošu vai atcelt arī pēc tam, kad beidzies šīs reģistrācijas spēkā esības termiņš vai kad Latvijā reģistrēta preču zīme izslēgta no Reģistra sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas, starptautiski reģistrēta preču zīme tiek izslēgta no preču zīmju starptautiskā reģistra sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas vai arī tās attiecinājums uz Latviju ticis atsaukts, ar nosacījumu, ka attiecīgais pamats preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai pastāvēja šīs reģistrācijas spēkā esības laikā. Šādā gadījumā Eiropas Savienības preču zīme zaudē senioritāti Latvijā.

85. pants. Eiropas Savienības preču zīmes aizsardzības papildu noteikumi

(1) Ja tiek pārkāptas tiesības uz Eiropas Savienības preču zīmi, piemērojami šā likuma VI nodaļas un citu normatīvo aktu noteikumi, ciktāl regulā (ES) 2017/1001 nav noteikts citādi.

(2) Ja, pamatojoties uz tiesībām, kas izriet no Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas, tiek apstrīdēta vēlākas preču zīmes reģistrācija, kas izdarīta šajā likumā noteiktajā preču zīmes reģistrācijas kārtībā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, ņem vērā šā likuma 12. panta noteikumus par tiesību ierobežojumiem samierināšanās dēļ.

86. pants. Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanas papildu noteikumi

(1) Ja, pamatojoties uz agrāku Eiropas Savienības preču zīmi, iesniegts iebilduma iesniegums pret preču zīmes reģistrāciju (šā likuma 43. panta pirmā daļa vai 81. panta trešā daļa) un ierosināta iebilduma lieta, bet apstrīdētās preču zīmes īpašnieks izmanto tiesības pieprasīt pierādījumus par Eiropas Savienības preču zīmes faktisku izmantošanu (šā likuma 43. panta piektā daļa), ievēro regulas (ES) 2017/1001 18. panta noteikumus.

(2) Ja Eiropas Savienības preču zīme saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 24. panta noteikumiem ir iesaistīta tās īpašnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā Latvijā, nepieciešamo atzīmi Eiropas Savienības preču zīmju reģistrā vai, ja Eiropas Savienības preču zīme vēl nav reģistrēta, tās reģistrācijas pieteikuma materiālos var lūgt izdarīt Eiropas Savienības birojā uz tiesas nolēmuma pamata.

87. pants. Eiropas Savienības preču zīmes konversija par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā

(1) Ja Eiropas Savienības preču zīmes konversijas pieteikums ir saņemts no Eiropas Savienības biroja saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 140. panta 5. punkta noteikumiem, Patentu valde uzaicina šā konversijas pieteikuma iesniedzēju triju mēnešu laikā izpildīt regulas (ES) 2017/1001 141. panta 3. punktā minētās darbības, tostarp samaksāt šā likuma 31. pantā noteikto reģistrācijas pieteikuma maksu un, ja nepieciešams, papildmaksu. Nacionālās reģistrācijas procedūras kārtībā iesniegtu reģistrācijas pieteikumu nevar pārveidot par Eiropas Savienības preču zīmes konversijas pieteikumu.

(2) Ja konversijas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis šā panta pirmās daļas prasības, Eiropas Savienības preču zīmes konversijas iesniegumu uzskata par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā un tam turpmāk piemēro šā likuma V nodaļas normas ar nosacījumu, ka par šā reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata Eiropas Savienības preču zīmes sākotnējā reģistrācijas pieteikuma datumu un, ja nepieciešams, reģistrācijas datos tiek fiksēts attiecīgais konvencijprioritātes vai izstādes prioritātes datums, kā arī senioritātes datums, kas pamatots ar atbilstošu agrāku preču zīmi, kura reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju.

XII nodaļa
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

88. pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesiskās aizsardzības saturs

(1) Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem tiek aizsargāta bez tās reģistrācijas.

(2) Ģeogrāfiskais nosaukums un ģeogrāfiska rakstura apzīmējums, kuru patērētāji un tirgus dalībnieki neuztver saistībā ar preču vai pakalpojumu specifisko izcelsmi, nav uzskatāms par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi šā likuma izpratnē un netiek aizsargāts.

(3) Saimnieciskajā apritē ir aizliegts lietot nepatiesu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tai līdzīgu apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuru izcelsme nav tā ģeogrāfiskā vieta vai teritorija, uz kuru šī ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas, un šīs norādes vai apzīmējuma lietošana var maldināt patērētājus par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

(4) Ja precēm vai pakalpojumiem, kurus pieņemts apzīmēt ar kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tirgus dalībnieku uztverē piemīt īpaša kvalitāte vai speciālas īpašības, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana saimnieciskajā apritē pieļaujama tikai saistībā ar tādām norādītās izcelsmes precēm un pakalpojumiem, kam ir attiecīgā kvalitāte vai īpašības.

(5) Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir plaši pazīstama un tai ir īpaša reputācija tirgus dalībnieku vidū, tās vai tai līdzīga apzīmējuma lietošana saimnieciskajā apritē saistībā ar citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pieļaujama pat gadījumos, kad tas nemaldina par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, bet dod iespēju negodīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai atšķirtspēju vai nodarīt tām kaitējumu.

(6) Ministru kabinets nosaka Eiropas Savienības regulējumam atbilstošo lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, aizsardzības un uzraudzības kārtību.

89. pants. Preces un pakalpojuma izcelsmes noteikšanas kritēriji

(1) Preces izcelsmi nosaka pēc tās ražošanas vietas vai pēc šīs preces galveno izejvielu vai galveno sastāvdaļu izcelsmes vietas.

(2) Pakalpojuma izcelsmi nosaka pēc tā sniedzēja atrašanās vietas saskaņā ar ierakstu komercreģistrā vai pēc tās fiziskās personas dzīvesvietas, kura veic saimniecisko darbību.

(3) Vērtējuma kritērijus nosaka atsevišķi katram gadījumam atkarībā no to ietekmes uz attiecīgās preces vai pakalpojuma reputāciju. Ņemot vērā šo reputāciju un patērētāju uztveri, vietēja un reģionāla rakstura ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var uzskatīt par patiesu, ja tā attiecībā uz preces vai pakalpojuma izcelsmi ir patiesa, vērtējot plašākā reģionā vai valstī kopumā.

90. pants. Civiltiesiskā atbildība par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgu izmantošanu

(1) Par tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpumu atzīstama apzīmējumu lietošana saimnieciskajā apritē pretēji šā likuma 88. panta trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumiem.

(2) Prasību par tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpuma novēršanu var celt ieinteresētā persona, tostarp profesionālā, ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienība, kuras statūtos ir paredzēta apvienības biedru ekonomisko interešu aizsardzība, valsts, pašvaldība, kā arī institūcijas un organizācijas, kuras īsteno patērētāju tiesību aizsardzību.

(3) Lietā par tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpuma novēršanu ir piemērojami tie paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti, ja tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi.

XIII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

91. pants. Administratīvie pārkāpumi preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā

(1) Par tāda apzīmējuma izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kurš ir identisks tādam pašam preču vai pakalpojumu veidam reģistrētai un spēkā esošai preču zīmei vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes, ja šāds apzīmējums tiek izmantots bez attiecīgās preču zīmes īpašnieka atļaujas, vai šādu preču izgatavošanu, preču vai pakalpojumu piedāvāšanu pārdošanai, pārdošanu vai citāda veida izplatīšanu tirgū un uzglabāšanu minētajiem nolūkiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu saistībā ar Eiropas Savienībā aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

(3) Par tāda marķējuma vai pavaddokumentācijas, tostarp iepakojuma, etiķetes, uzlīmes, brošūras, lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta vai cita līdzīga izstrādājuma, izgatavošanu, izplatīšanu, pārdošanu vai piedāvāšanu pārdošanai (arī atsevišķi no precēm vai pakalpojumiem), kurš pārkāpj tiesības uz preču zīmi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kurā bez attiecīgās preču zīmes īpašnieka atļaujas vai pretrunā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības noteikumiem ir norādīta reģistrēta un spēkā esoša preču zīme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai tāds nosaukums vai apzīmējums, kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un kuru var izmantot saistībā ar tā paša veida precēm vai pakalpojumiem, kam ir aizsargāta preču zīme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.

92. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 91. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 91. panta otrajā daļā minēto pārkāpumu veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14. nr.; 2001, 23. nr.; 2004, 23. nr.; 2007, 6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174. nr.; 2014, 140., 251. nr.; 2015, 240. nr.).

2. Preču zīmēm, kuras pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē vai kuru starptautiskā reģistrācija attiecās uz Latviju pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro to preču zīmju reģistrācijas kārtību un tos preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumus, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts reģistrācijas pieteikums vai ar kuru uz Latviju attiecas preču zīmes starptautiskā reģistrācija.

3. Ja Eiropas Savienības preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004. gada 1. maija, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 2004. gada 1. maiju.

4. Ja preču zīme, kas pēc būtības ir sertifikācijas zīme, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteikta reģistrācijai vai jau reģistrēta kā individuāla preču zīme, tās pieteicējs vai reģistrētās preču zīmes īpašnieks, samaksājot par grozījumu izdarīšanu reģistrācijas pieteikumā vai reģistrācijas ziņās noteikto maksu, var lūgt šo preču zīmi Reģistrā iekļaut kā sertifikācijas zīmi. Ja preču zīmes pieteicējs vai reģistrētās preču zīmes īpašnieks šādu lūgumu iesniedz līdz 2023. gada 1. martam, Patentu valde pieprasa iesniegt šā likuma 73. pantā paredzētos dokumentus un reģistrācijas procedūrā nepiemēro īpašās maksas, kas noteiktas attiecībā uz sertifikācijas zīmēm. Ja šādi grozījumi reģistrācijas pieteikumā vai Reģistrā tiek izdarīti, tos publisko Patentu valdes tīmekļvietnē un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

5. Ja atbilstoši šā likuma 87. panta otrajai daļai reģistrācijas pieteikuma pamatā ir iesniegums par konversiju, bet attiecīgā Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004. gada 1. maija, par šāda reģistrācijas pieteikuma datumu Latvijā uzskata 2004. gada 1. maiju un Kopienas preču zīmei piešķirto prioritāti neņem vērā.

6. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izdod šā likuma 88. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 767 "Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas, aizsardzības un uzraudzības kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Šā likuma XIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 6. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 21. februārī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!