Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 27. novembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2020. gada 27. novembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.2020., Nr. 243 https://www.vestnesis.lv/op/2020/243.16

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas trīsdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 3. decembrī

Vēl šajā numurā

16.12.2020., Nr. 243

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 27.11.2020.

OP numurs: 2020/243.16

2020/243.16
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2020. gada 27. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Turpināsim Saeimas šā gada 23. novembra sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mēs palikām pie 22. priekšlikuma. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs tiešām palikām pie šī priekšlikuma, un tas ir priekšlikums, kurš piedāvā saglabāt autoratlīdzību saņēmējiem esošo sociālo iemaksu maksāšanas kārtību un apjomu, nepalielināt viņiem nodokļu slogu šobrīd, kad arī visām pārējām saistītajām jomām gan kovida ierobežojumu, gan kopumā ekonomiskās situācijas dēļ jau tā ir pasliktinājušās iespējas pašiem nopelnīt ienākumus.

Un es vēlos vērst arī uzmanību uz tām vēstulēm, kuras mēs esam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņēmuši no nozares, piemēram, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija norāda, ka, ne jau tikai runājot par tām izmaiņām, kas tiek veiktas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmu sašaurinot, palielinot nodokļu likmi, atceļot patentmaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli arī palielinot, – šis viss pasākumu kopums nesīs būtiski negatīvu ietekmi uz kultūras un radošo personu nozari, jo tie ir cilvēki, kas šos režīmus lielā mērā arī izmanto.

Arī šajā likumā, kolēģi, ieviešot darba devējiem pienākumu maksāt minimālo sociālo iemaksu, viena no jomām, kas arī tiks skarta un uz kuru būs negatīva ietekme, ir nevalstiskās organizācijas. Kultūras nozarē tiešām kā darba devēji, var teikt, ir arī nevalstiskās organizācijas, kuras lielā mērā tiek finansētas nevis no regulāriem ienākumiem, regulāras peļņas – NVO vispār nav uzdevums pelnīt –, bet no vienreizējiem, daļēji apmaksātiem neregulāriem projektiem un pasākumiem, kur daudzkārt arī valsts ir kā pasūtītājs un kur tiešām nodarbina radošo personu pārstāvjus uz nepilnu vai daļēju laiku. Arī uz viņiem attieksies pienākums segt šīs sociālās iemaksas un starpību starp minimālo algu un faktiskajiem ienākumiem, ja tie būs mazāki, kas nozīmē, ka, tāpat kā komersantiem, būs milzīga neprognozējamība un naudas plūsmas grūtības.

Es nerunāju nemaz šobrīd par tiem projektiem, kas tagad jau ir uzsākti, kas ir plānoti vairāku gadu garumā un kuriem budžetā nav paredzēts finansējums lielākām nodokļu likmēm. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ mēs aicinām arī attiecībā uz autoriem šobrīd nepalielināt nodokļu slogu, noteikt pietiekami garu arī pārejas periodu un sagatavošanās laiku.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Arī es aicinu šo pieeju, ka autoriem būtu jāmaksā minimālās sociālās iemaksas, šobrīd nepiemērot. Es domāju, mēs visi esam redzējuši pēdējā laikā šīs autoru gan protesta akcijas visdažādākās... Protams, ir ļoti interesanti, ka tieši ar autoriem bija redzams, ka arī kultūras ministrs piedalās un iet aprunāties ar šiem autoriem... Tas viss autoriem un māksliniekiem... Tas viss it kā ir jauki, bet dienas beigās priekšlikumi ir visnotaļ... vienīgie priekšlikumi, kas sagatavoti māksliniekiem, – tā ir iespēja viņiem iet uz Kultūras ministriju un lūgties pēc atbalsta.

Kolēģi, man tāda pieeja liekas diezgan absurda, un es aicinātu tomēr saglabāt... Neviens no šiem māksliniekiem, kultūras darbiniekiem, nebija iebildis pret to, ka saglabājas esošais režīms. Bija runas par to... par kaut kādiem atbalsta mehānismiem jau esošā režīma ietvaros, tomēr tajā brīdī, kad tika lemts vēl par režīma maiņu, ļoti spilgti parādījās tādas emocijas, un tiešām visi varēja ieraudzīt to sarežģīto situāciju, kurā patiesībā mākslinieki šobrīd atrodas.

Šobrīd vienkārši viņiem darba kā tāda nav. Mēs redzam – visas kultūras iestādes, pasākumu organizatori... visi šobrīd ir tādā dīkstāvē un reti kuram izdodas kaut kādā veidā atrast caur e-pakalpojumiem kaut kādu sev iespēju, nodarbi. Bet tas ir pieejams ne gluži visiem. Un tiem, kam tas nav pieejams, tiem šādi grozījumi padarīs dzīvi tikai... apgrūtinās vēl vairāk jau tā grūto dzīvi, kolēģi.

Paldies, un aicinu atbalstīt 22. – deputātu sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Pievienojoties Valaiņa kunga sacītajam, tiešām šobrīd radošo profesiju pārstāvji, īpaši tie, kas ir saistīti ar dažādu pasākumu vadīšanu, – viņiem šobrīd ir jāpēta jaunie Ministru kabineta noteikumi un jādomā, kā viņiem attālināti pieslēgties pie kādiem pasākumiem un novadīt šos pasākumus tā, lai nodrošinātu, ka vismaz... ne vairāk kā divas mājsaimniecības šo pasākumu skatās, kā mēs lasām no Ministru kabineta noteikumiem. Tas viss ir ļoti bēdīgi šajā situācijā, kad radošo profesiju pārstāvji... viņiem ir liegts gūt ienākumus. Šie papildu jaunie noteikumi, manuprāt, ir tiešām kultūras ministra mazliet, es domāju, tāds nepieskatīts jautājums, jo kultūras ministrs... Šajā gadījumā viņam vajadzētu būt daudz spēcīgākam.

Mēs atceramies, ka 12. Saeimā bija situācija, kad bija mēģinājums piedāvāt paaugstināt nodokli pasākumu biļetēm. Radošo profesiju pārstāvji vienojās kopā ar Kultūras ministriju par to, ka šāda iniciatīva ir noraidāma, un faktiski tad šo postu... iespējamo... varēja novērst.

Tagad mēs tiešām redzam tikai tādas formālas tikšanās un neko vairāk.

Ko vēl es gribēju piebilst pie šī priekšlikuma. Vakardien Butāna kungs no Jaunās konservatīvās partijas teica, nu, tas gan bija par ienākuma... tas gan bija par nodokļu sadalījumu uz ienākuma nodokli un VSAOI, ka patiesībā katrs nodokļu maksātājs vislabāk zina, kā viņam... kā viņš gribētu šo naudu notērēt.

Šajā gadījumā droši vien Butāna kunga teiktais ir tieši vietā, jo, ja mēs runājam par radošajiem, tad Butāna kungam vajadzētu šeit nākt un aizstāvēt viedokli par to, ka radošo profesiju pārstāvjiem ir tiesības pašiem izlemt, kā viņi tērē savu naudu, kādam nodoklim un kā viņi šo plāno.

Šobrīd šie grozījumi esošajā kārtībā runā pret to brīvību, pie kuras ir pierasts.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tātad atcelt šo, manuprāt, sasteigto un absolūti nepārdomāto kārtību. Un mēs ļoti klausīsimies, ko mums Jansona kungs pastāstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Jā, Jansona kungs kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs atgādinās tikai to, ko jau viņš teica iepriekšējās debatēs, ka radošajām personām ir novirzīti 1,7 miljoni eiro atbalstam, tieši radošajām personām – gan rakstniekiem un citiem radošajiem, gan žurnālistiem... radošajiem – saistībā ar autoratlīdzību nodokļu sistēmas maiņu.

Atbildot uz jautājumu par pasākumu rīkotāju atbalstu, tad Kultūras ministrija 26. novembrī vērsās vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar kovida ierobežojumiem, un guva konceptuālu atbalstu divām būtiskām pozīcijām kultūras organizāciju darbības stabilizācijai, tas ir, 80 procentu biļešu kompensācija atceltajiem pasākumiem ārkārtas situācijas laikā un atbalsts telpu uzturēšanas izdevumiem, līdzīgi kā viesnīcām, pasākumu norišu vietu un noliktavu telpām, kas lielākas par 500 kvadrātmetriem. Tālāk šie jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta sēdē.

Arī par pasākumu rīkotājiem... Loģiski, ka tiek domāts, kā viņus atbalstīt.

Un vēl gribu pateikt, ka krīzes laikā nevalstisko organizāciju atbalstam novirzīs 600 tūkstošus eiro. Par to vakar vienojās finanšu ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. Priekšlikumu izstrādāja Kultūras ministrija, bet galalēmumu par to pieņems Ministru kabinets.

Tā ka par šiem atbalsta pasākumiem tiek domāts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labrīt! Paldies. Es, reflektējot arī uz komentāru, ko Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs ir pateicis, gribu pateikt, ka autoratlīdzību saņēmēju skaits, kurus skars nodokļu izmaiņas, ir 39 006 cilvēki. Un saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem 25 290 nodokļu maksātāji turpmāk negūs ienākumus šajā režīmā.

Es jau sapratu, ka 1,7 miljoni, – tas ir vienreizējais kompensējošais mehānisms, ko Kultūras ministrija plāno no budžeta līdzekļiem piešķirt autoratlīdzību saņēmējiem. Bet kādi ir tie kritēriji, un kas tieši no autoratlīdzību režīmā strādājošajiem saņems to atbalstu?

Visticamāk, būs noteikti kritēriji, un, iespējams, kāds arī saņems. Bet vai šis finansējums būs pietiekams un atbalstīs visus šajā jomā strādājošos? Es ļoti apšaubu. Turklāt tas paver ļoti plašas iespējas manipulēt ar atlases kritērijiem, ļoti izvēlēties, kam sniegt to atbalstu, kam nesniegt atbalstu, un tas ir plānots īslaicīgs, bet nodokļu režīma izmaiņas, ko mēs tagad atbalstām un ieviešam, ir ilgstošas, un praktiski tās atstās ietekmi ilgu gadu garumā.

Un tad paliek jautājums, vai, pieņemot šādu lēmumu, likvidējot un reorganizējot šo režīmu, valsts un valdība, tajā skaitā arī kultūras ministrs, ir padomājuši par to, kas sagaida šos 25 290 cilvēkus. No kā viņi iegūs ienākumus? Kur viņi atradīs darbu, un kādā veidā transformēsies viņu dzīve un darbs? Vai viņi nebūs spiesti braukt uz ārzemēm, un vai valsts atkal nepazaudēs kārtējos 25 tūkstošus cilvēku?

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt pārdomātāku un ilglaicīgāku nodokļu politiku attiecībā uz īpašā režīmā strādājošajiem autoratlīdzību saņēmējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, klausoties Jansona kunga skaidrojumu, man rodas jautājums. Jansona kungs, kolēģi no koalīcijas, kāpēc atkal kārtējo reizi ir sākumā kaut kas jāsalauž un tad jādomā, kā to salāpīt? Tas, ko jūs piedāvājāt, tas, par ko jūs stāstījāt, tie atbalsta mehānismi ļoti līdzinās neveiklajai dīkstāves pabalstu sistēmai, kura bija pavasarī, tagad tikai tiks domāts par dažādiem kritērijiem. Jūs nosaucāt daļu no tiem.

Bet par NVO atbalstu – 600 tūkstošiem. Palasiet, lūdzu! NVO atbalsts ir tikai tām organizācijām, kuras pilda valsts un pašvaldību funkcijas... palīdz pildīt. Tā ka tas nebūs visiem, un tas ir krietni, krietni daudz par maz. Ar šiem atbalstiem nekas netiks līdzēts. Jūs iznīcināsiet atkal kārtējo – kārtējo! – sfēru.

Es aicinu tomēr atbalstīt. Lūdzu, cīnieties par savējiem. Tie ir jūsu cilvēki. Jūs par viņiem uzņēmāties atbildību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Dažas lietas. Pēc Jansona kunga teiktā, šie 1,7 miljoni... Šie atbalsta veidi pasākumu rīkotājiem – tas viss būtu... un ir jādara, neskatoties uz to, ir vai nav šie likuma grozījumi.

Šobrīd izveidojas situācija, ka ir sliktā Saeima un labais Ministru kabinets, kas domā par... domā par māksliniekiem. Bet sliktā Saeima ir tā, kas pieņem šos likuma grozījumus.

Un es domāju, ja nebūtu šie likuma grozījumi, tad ikvienā... tāpat būtu jāpieņem šie atbalsta mehānismi jebkurā gadījumā. Tas nemaina šo krīzes... krīzes stāvokli. Tāpēc, kolēģi, jautājums tikai – kad beidzot parādīsies arī citi atbalsta mehānismi mazajam biznesam? Jo iepriekšējie likumi ir ļoti sarūgtinājuši daudzus Latvijas mazos uzņēmējus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! No vienas puses, jāsaka, ka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs tiešām ir nopelnījis algu un debatēs rāda, ka Kultūras ministrija rūpējas par vismaz savā kompetencē esošajiem jautājumiem un cilvēkiem. Taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šobrīd parlamentārais sekretārs runāja par kovida risinājumiem, par ārkārtas risinājumu, par iespēju... atbalstu krīzes situācijā, bet mēs šobrīd lemjam un runājam par grozījumiem, ja var tā teikt, ikdienas regulējumam jeb likumam, kas nestrādās tikai kovida situācijā, bet kam attiecīgas darbības laiks un lēmuma iestāšanās sekas būs ilgtermiņā.

Līdz ar to faktiski kultūras cilvēki, būvējot simbolisko ķieģeļu sienu pie Saeimas, aicināja atlikt izmaiņas vismaz uz gadu. Un kādēļ?

Pirmām kārtām, lai veidotu sistēmu, kas patiešām, no vienas puses, ilgtermiņā veidotu vecumdienu fondu cilvēkiem, kas darbības dēļ vai kādu citu iemeslu dēļ strādā autoratlīdzību režīmā, no otras puses, krīzes situācijā nesalauztu to sistēmu, kāda ir šobrīd, jo tad visi saprot, pēc kādiem spēles noteikumiem viņi strādā. Un tad minētie... Jansona kunga minētie atbalsta pasākumi būtu saprotami, kādēļ tieši šādi pasākumi atbalstam krīzes situācijā ir šiem cilvēkiem.

Gribu vēl teikt... vēl vienu lietu, ka, lai arī Kultūras ministrija šobrīd savas kompetences jautājumos runā par atbalstu, cilvēkiem ir skaidrs, ka autoratlīdzības jau nesaņem tikai mākslinieki, koncertu rīkotāji un daudzi šajā jomā strādājošie.

Autoratlīdzības saņem arī tulki, saņem arī skolotāji, piemēram, tie, kas veido mācību līdzekļus. Kurš atbalstīs tos? Šajā brīdī būtu jārunā, protams, arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram un jāsaka, kādu atbalstu vai kādus pasākumus kovida situācijā sniegs šī ministrija, protams, sadarbojoties ar valdību kopumā.

Es aicinu premjeru paskatīties uz autoratlīdzību saņēmēju loku plašāk un nenorakstīt to tikai uz Kultūras ministrijas atbildību. Visticamāk, arī citās nozarēs cilvēki izmanto šo darbības veidu un šo atalgojuma saņemšanas veidu. Līdz ar to vēlreiz – ir skaidrs, ka atbalstam ir jābūt dažādam un arī dažādiem cilvēkiem. Paskatieties, kas notiek ar mācību līdzekļu autoriem, kas notiek ar tulkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi. Jansona kungs vēl runās pēc manis, varbūt tad būs iespēja vēl daļu nokomentēt un atbildēt uz kādu tēzi. Bet kopumā tā pieeja man atgādina, nu, tādu diktatoriskas varas paņēmienu, ka tu atņem visiem (tagad visiem tiks palielināti nodokļi) un tad pa bišķītim dod atpakaļ tiem, kuri tev ir pa prātam vai ir īpaši pietuvināti. Skaidrs, ka ar Kultūrkapitāla fonda finansējumu – 1,7 miljoniem eiro – jūs nevarēsiet nosegt visu šībrīža autoratlīdzību līgumu izmantotāju loku. Nu, piemēram, tie paši tulki jau tika minēti, kuri neizskanēja jums atbalstāmo profesiju lokā.

Tad es vēlos arī paprasīt... pajautāt Jansona kungam, vai viņš ir pievērsis uzmanību, ka lielākais nodokļu kāpums būs 2023. gadā? Vai tad ir paredzēts pietiekams finansējums?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam otro reizi.

R. Jansons (NA).

Jā, godājamie deputāti. Paldies par darba novērtējumu. Ritvars Jansons kā parlamentārais sekretārs gan algu nesaņem, bet, runājot par visiem šiem atbalsta pasākumiem, – 1,7 miljoni tiešām... Tas ir iestrādāts budžetā ne tikai kā kovida atbalsts, bet vispār radošo personu atbalsts, un loģiski, ka arī par nākamajiem gadiem tiks domāts, jo mēs redzam, ka krīze... tā turpināsies. Šis kovida atbalstam nepieciešamo līdzekļu apjoms jau nav tikai nākamajam gadam. Tas ir jāiestrādā arī nākamajos gados.

Jāatgādina tas, ka Kultūras ministrija cīnījās par to, ka ir noturēts arī šis 25 procentu un 50 procentu attaisnoto izdevumu līmenis. Tā ka šie papildinājumi arī būs radošo...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Es gribētu sākt šorīt savu runu ar to, ka var nepiekrist saturam un argumentācijai, ko saka Kultūras ministrijas pārstāvji, bet viens gan ir fakts. Kultūras ministrs un Kultūras ministrijas pārstāvji, šajā gadījumā arī Nacionālās apvienības pārstāvis parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons kāpj tribīnē un skaidro... atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra un izglītības un zinātnes ministres, kam par šo jautājumu arī būtu jārunā, kā pareizi to norādīja gan Evija Papule, gan Dana Reizniece-Ozola.

Tādēļ mums arī jābūt, kā saka, objektīviem un godīgi jānovērtē šis darbs, pēc būtības runājot. Es domāju, ka risinājums šai problēmai, kas ir iezīmēta, ir tikpat skaidrs kā jebkurā citā jautājumā. Skaidrs, ka varas koalīcija nobalsos pret māksliniekiem, pret autoratlīdzību saņēmējiem, un skaidrs, ka šai sabiedrības grupai arī sekos nodokļu paaugstinājums.

Nepietiks ar ķieģeļu likšanu pie Saeimas. Mākslinieki faktiski ir pati mīlētākā sabiedrības daļa... kuros sabiedrība ieklausās. Un mākslinieki ir tie, kas var izdarīt lielas izmaiņas, ja viņi grib. Es aicinu māksliniekus tomēr padomāt un iet uz daudz nopietnākām akcijām nekā tikai ķieģeļus krāmēt pie parlamenta, aicinot sabiedrību tomēr saņemties un sākt sevi aizstāvēt.

Pretējā gadījumā viss šis budžets par jebkuru jautājumu – par to es esmu runājis visas nedēļas garumā – ir tāds zināms farss. Opozīcijas deputāti visu laiku norāda uz problemātiku, pozīcija vispār nediskutē, pozīcija kā tāds rullis pārbrauc visam pāri... Nu, tā nenotiek demokrātiskā un tiesiskā valstī. Tomēr ir diskusiju mēģinājums atrast labākos veidus, kā palīdzēt savas valsts cilvēkiem, jo šeit jau nav runa par kaut kādu savu personisko interešu aizsardzību. Runa ir par visas valsts cilvēku interešu aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Prieks būt kopā ar jums. Atkal es skatos, ka debašu laiki ir saīsināti. Nu, laikam nav tik liels brīnums.

Es jūs, kolēģi, aicinu tā diezgan konceptuāli paskatīties uz to, kādas varētu būt sekas šai politikai, ka Finanšu ministrija piedāvā vienādot nodokļu režīmus absolūti visiem. Protams, šobrīd runa ir par autoratlīdzību saņēmējiem. Tātad absolūti visiem faktiski ir tāds pats nodokļu režīms, pat ja tu esi darba ņēmējs.

Tad man Jansona kungam tāds, nu, aicinājums izdarīt tādu domu eksperimentu un iedomāties situāciju, ka, pieņemsim, kaut kādā brīdī beidzas šī pandēmijas krīze, pēc dažiem mēnešiem vai kā, un jūs aicina uz tikšanos ar skolēniem, kas beidz, pieņemsim, 12. klasi vai tikai sāk. Viņi domā par savas nākotnes profesijas izvēli un uzdod jums jautājumus par to, vai viņiem ir vērts iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā vai Latvijas Kultūras akadēmijā. Jūs, visticamāk, cenšaties viņiem pastāstīt, cik tas ir labi būt par... cik tas varētu būt labi, kļūstot par radošu personu.

Un tad iedomājieties, Jansona kungs, jums tāds viens, nu, tāds varbūt īpaši tālredzīgs skolēns uzdod šādu jautājumu, saka, pieņemsim: Jansona kungs, es izvēlos vienu no tiem ceļiem dzīvē, kas mani novedīs... ir plašs profesiju klāsts, kurā es kļūšu darba ņēmējs. Tad šī profesija man piedāvā garantētu algu – katru mēnesi es saņemšu garantētu atalgojumu. Man nevajadzēs uztraukties ne par to, kas tur ar to uzņēmumu notiks, ne par kaut kādiem plāniem, man ir tāda maksimuma drošība tikai pildīt savus tiešos darba pienākumus, īpaši ne par ko citu nedomāt, saņemt garantētu atalgojumu.

Un tad viņš saka: jūs man piedāvājat kļūt par radošo personu, bet nevienai radošai personai nav izdevies radīt kaut ko tādu... tā teikt, nepārtrauktu plūsmu. Radošām personām šodien kaut kas izdodas, rīt varbūt neizdodas. Tā ienākumu plūsma no tā, kā viņam sava radošuma rezultātu gadās pārdot, ir ļoti neregulāra. Līdz ar to mani ienākumi arī būs ļoti neregulāri, un būs dienas un mēneši, kad, iespējams, ka arī nebūs...

Vai drīkst apvienot runas laikus?

Sēdes vadītāja. Tiek apvienoti laiki.

V. Dombrovskis. Paldies. Un tad viņš saka: līdz ar to jūs man piedāvājat izvēlēties profesiju, kura tik un tā ir saistīta ar daudz lielākiem riskiem un neregulāriem ienākumiem, salīdzinot ar parasto... ar darba ņēmēju. Un tam visam, jūs zināt, ir tāds pats nodokļu slogs kā darba ņēmējam – absolūti tāds pats. (Ā, es atgādināšu, viens no lielākajiem pasaulē, starp citu.) Tā ka, rupji runājot, labi, ļoti rupji runājot, – uz katru nopelnīto centu man vajadzēs maksāt, nu, visticamāk, apmēram ap kādiem vismaz 40 centiem, pat tuvu pie 50, iespējams.

Tad viņš jums uzdod jautājumu: bet kāda man motivācija var būt kļūt par to radošo personu, Jansona kungs? Labāk es iešu un kļūšu par darba ņēmēju.

Un tā mums radās, tā teikt, vesela darba ņēmēju tautsaimniecība, darba ņēmēju valsts. Vai tas, Jansona kungs...? Vai jūs kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs to uzskatāt par savu stratēģisko mērķi – kaut ko tādu panākt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Jansona kungs, paldies arī par debatēm, un neņemiet ļaunā par algu! Droši vien mums jau drīz visiem algu maksās par velti, ja mēs nepratīsim risināt tās lietas, kas cilvēkus interesē.

Bet tai pašā laikā jūsu stāstījumā, manuprāt, bija dīvaini dzirdēt, ka jūs stāstāt par atbalstu telpu iznomātājiem, tātad tiem, kam pieder platība, un ka tie saņems kaut kādu kompensāciju, bet tas, ko būtu svarīgi šobrīd dzirdēt, – kāds atbalsts būs pašiem cilvēkiem? Kā jūs atbalstīsiet cilvēkus šajā krīzes situācijā?

Tā kā laika limits ir īss, iespējams, ka turpmākajās debatēs varētu dzirdēt atbildes uz šo jautājumu. Tas tikai uzlabotu arī debašu kontekstu.

Bet vēlreiz – neņemiet ļaunā, un es tiešām novērtēju to, ka notiek saruna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka konkrēti šis priekšlikums bija saistīts ar to, ka tiek izslēgts autoratlīdzības izmaksātāja pienākums reizi mēnesī sniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par veiktajām pensiju apdrošināšanām. Bet es arī komisijas vārdā gribētu pakomentēt šī punkta ietekmi un to, kāpēc šāds punkts ir.

Principā sagatavotais likumprojekts... Šis un arī uz likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārnestais pienākums autoratlīdzības izmaksātājam ziņot un arī izmaksāt automātiski, lai neapgrūtinātu tieši autoru un radošo personu, kā saka, administratīvi...

Principā šobrīd sagatavotie likumprojekti paredz trīs dažādus variantus, kā var maksāt nodokļus autoratlīdzību saņēmēji. Tie vienā sadaļā atšķiras, bet divās sadaļās principā saglabājas gandrīz, varētu teikt, esošajā kārtībā.

Tā kā sākotnējā Finanšu ministrijas piedāvājumā, atgādināšu, vispār autoratlīdzību saņēmēju atšķirīgā nodokļu nomaksa netika paredzēta un faktiski tika piedāvāts to likvidēt, tad, pateicoties Kultūras ministrijas iniciatīvām, šobrīd ir izveidots atsevišķs autoratlīdzību saņēmēju nodokļu maksāšanas veids. Tas ir apgrozījuma nodoklis, no kura, varētu teikt, 25 procenti... bet tā naturāli rēķinot, 20 procenti ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ir tomēr mazāk par parasto darba ņēmēju sociālo iemaksu likmi, un tikai pieci procenti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, tā faktiski rēķinot no izdevumiem.

Un arī ir panākts, varētu teikt, risinājums, kas administratīvi neapgrūtina radošās personas. Ir ļoti vienkārši – izmaksātājs šo nodokli nomaksā, un autoram pat nav ne ceturksnī, ne mēnesī jāsniedz nekādas atskaites, tikai gada noslēgumā tiek rezumējošā kārtībā sarēķināts, kā saka, kā šis viss ir veicies un cik iemaksas veiktas.

Tad otri divi režīmi, kas saistās ar pašnodarbināto personu... Arī šobrīd un pašreiz, un līdz šim visiem autoriem, kas nopelnīja, varētu teikt, vairāk par minimālo algu mēnesī... vidēji gadā, nu, tas ir 12 minimālās algas... bija pienākums reģistrēties kā pašnodarbinātajām personām jau šobrīd.

Ja sākotnēji šīs izdevumu normas bija paredzētas faktiski nekādas un būtiski samazinātas, tad tagad ir atgriešanās, ka automātiskā izdevumu norma, no kuras nav jāmaksā nodoklis, lielākajai daļai radošo personu darbības jomām (kā muzikālie... vizuālā māksla, tēlniecība un dažnedažādi citi) ir saglabāta 50 procentu apmērā. Rakstošajām nozarēm tā ir 25 procentu apmērā – tieši tāpat kā līdz šim. Tas nozīmē – nav būtisku atšķirību.

Un tā uzskatāmi, lai varētu saprast, arī piemēru: ja šis autors nopelnījis 1000 eiro mēnesī, tad nodokļi viņam būs jāmaksā no 500 eiro. Tātad sociālās iemaksas būs 10 procenti, tas ir, 50 eiro, ja viņš nebūs nopelnījis vēl vairāk. Un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – parastajā kārtībā. Beigu beigās no tiem 450 eiro... Tas nozīmē, ka viņš kopā no 1000 eiro nodokļos samaksās apmēram 140 eiro mēnesī. Protams, ja viņš nopelnīs vairāk par 1000 eiro, tad viņam šī minimālā sociālā iemaksa ir ap 160 eiro, un tad, pēc tam to nomīnusojot, atkal iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs mazāks. Protams, ja maksātu apgrozījuma nodokli, tas būtu mēnesī 250 eiro no 1000, ja nav šī... jo šajā gadījumā netiek piemērota šī izdevumu norma.

Tā ka izvēles iespējas ir lielas un dažādas, un katrs var izvēlēties sev piemērotāko. Ja ir autors, kam ir ļoti lieli autordarba radīšanas izdevumi... kas saistās ar lieliem izdevumiem, kas ir lielāki par 50 procentiem, tad viņš tos var uzskaitīt un maksāt nodokli tikai no tās reālās daļas, kas paliek pāri. Tātad faktiski viņam ir vēl ceturtais veids, kā izvēlēties un kā varētu maksāt šos nodokļus.

Tāpat arī gribu atgādināt... Dzirdēju diskusijās, ka no 2023. gada ir plānots būtiski paaugstināt nodokļus pašnodarbinātajām personām un arī autoriem. Gribu atgādināt, ka šī iecere no šī likumprojekta ir izslēgta, ka būs jāmaksā pašnodarbinātajiem nodoklis – sociālās iemaksas – no visiem ienākumiem. Tā vairs šobrīd šajā likumprojektā netiek paredzēts.

Tā ka šis konkrētais priekšlikums par autoratlīdzības izmaksātāja pienākumu ziņot ir pārnests uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un... likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Aicinu šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 23. – labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Izslēgt 23. panta 2.1 daļu, kas uzliek pašnodarbinātajam, kas gūst ienākumus no lauksaimnieciskās darbības, pienākumu sniegt pārskatu līdz kārtējā gada 14. aprīlim par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām... obligātajām iemaksām un ienākumiem. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, mēs jau daļēji par šo ideju vakardien diskutējām. Tas attiecas uz lauksaimniekiem, kuriem ir sezonāls raksturs, un priekšlikums ir saglabāt esošo lauksaimnieku valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu atskaites un iemaksu kārtību, neprasot no viņiem šīs atskaites un iemaksu veikt katru ceturksni, bet kā līdz šim – vienreiz gadā, īpaši, kā es teicu, ņemot vērā šo sezonalitātes raksturu un šo grozījumu iespējamo ietekmi uz apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem.

Jau šobrīd, kolēģi... tālāk arī budžeta diskusijās jūs redzēsiet, lauksaimniekiem pēc daudziem gadiem pirmo reizi budžetā nav iekļauts atbalsts kredītprocentu segšanai. Tas nozīmē, ka, piemēram, lauksaimniecības zemes iegādei mazie, vidējie lauksaimnieki, kas šo programmu līdz šim bija aktīvi izmantojuši un arī vērsušies bankā, lai finansējumu saņemtu, varēja rēķināties ar valsts atbalstu. Šādas iespējas praktiski nākamajā gadā budžeta projektā nav paredzētas.

Mēs ar jūsu balsojumu vakardien esam nobalsojuši arī ierobežot lauksaimniekiem iespējas vienlaikus ar saimniecisko darbību šajā jomā strādāt mikrouzņēmumā un papildus vēl piepelnīties. Mēs ar katru it kā šķietami mazo solīti pasliktinām šai nozarei konkurētspēju un šiem cilvēkiem, kas strādā šajā režīmā, iespēju nopelnīt.

Un, es domāju, ne velti pēdējā laikā ir īpaši aktualizējušās arī... aktivizējušās arī ātro kredītu kompānijas, kuras piedāvā dažādus vilinošus priekšlikumus un produktus lauksaimniekiem ērtu, ātru, ne pārāk lētu aizņēmumu formā. Tas diemžēl ir tas, uz ko mēs mudinām šos lauksaimniekus šajā ārkārtīgi arī grūtajā laikā... kopumā uzņēmējiem.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī norma ir iestrādāta, lai salāgotu ar visiem citiem režīmiem, kuros cilvēks var strādāt. Tātad, ja pašnodarbinātais strādā vēl arī kādā citā režīmā, līdz ar to viņam minimālās sociālās iemaksas un tas objekts tiks aprēķināts tajā režīmā, kur viņš strādā, par pilnu apjomu. Līdz ar to nebūs tā informācija, ka viņš strādā vēl kaut kur un ir tās iemaksas arī veiktas par ceturksni. Tāpēc, lai tajā gadījumā, ja viņš strādā vispārējā nodokļu režīmā, tad neuzlikt to slogu darba devējam un pašnodarbinātajam.

Ir iespēja arī pārtraukt savu saimniecisko darbību uz laiku, ja nu tajā laikā nenotiek nekāda aktīva darbība. Un par to laiku arī tad iemaksas nav jāveic.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – labklājības ministres Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret – 15, atturas – 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. 24. – arī labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar pantu, ar kuru tiek noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas administrēto pakalpojumu izmaksas tām personām, kas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šo priekšlikumu atbalstot, es vienkārši vēlos pievērst uzmanību tai diskusijai, kas mums notika pirms dažām dienām... nu jā, vai varbūt vēl notiks likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" kontekstā. Bet komisijā mēs diskutējām par to, ka arī tām personām, kuras vecuma pensijas saņemšanas brīdī sasniedz... respektīvi, dzīvo ārpus Latvijas, ir jābūt tiesībām saņemt vecuma pensiju, kura ir uzkrāta, veicot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un sevi šim apdrošināšanas veidam apdrošinot.

Šeit ir labs piemērs. Sanāk tā – ja persona ir sasniegusi šo vecumu un saņēmusi pensiju, dzīvojot Latvijā, un pēc tam Latviju pamet, tad mēs kā valsts esam gatavi pat personas ārvalstu bankas vai kredītiestādes kontā maksājumus veikt. Un es atbalstu šo priekšlikumu. Labklājības ministrijas pārstāvji Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skaidroja, ka tas ir viens no iemesliem... Mūsu šobrīd piesardzīgās bankas un kredītiestādes, kuras, ja persona dzīvo ārpus valsts, vēl nelabprāt uztur kontus šīm personām. Bet tikpat loģiski būtu ieviest principu un nostiprināt principu, ka neatkarīgi no tā, kur persona dzīvo – ārvalstīs vai Latvijā, viņai ir tiesības saņemt vecuma pensiju un pēc tam arī izvēlēties kontu, kurā to iemaksāt.

Atbalstot šo priekšlikumu, es vēlreiz vēlējos pacelt šo otru, manuprāt, svarīgo jautājumu, kuru, cerams, Labklājības ministrija tomēr kādā brīdī atrisinās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāti atbalsta.

I. Indriksone. Nākamais – 25. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums.

Priekšlikums ir ļoti plašs, ar daudz dažādiem punktiem, kas paredz papildināt pārejas noteikumus. Tai skaitā viens no punktiem paredz dīkstāves pabalstu saņēmējiem vai vecāku pabalsta turpinājuma saņēmējiem saistībā ar kovidu iespēju brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai līdz 2023. gadam. Tad arī par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem... esošajiem un tiem, kas būs reģistrējušies līdz 2021. gada 1. janvārim, – atlikt jaunā mikrouzņēmumu nodokļa stāšanos spēkā šiem konkrētajiem uzņēmējiem un nodrošināt viņiem iespēju turpināt maksāt līdzšinējā kārtībā. Tad arī par autoratlīdzību saņēmēju sociālās apdrošināšanas kārtības saglabāšanu līdzšinējā veidā līdz 2022. gada 1. jūlijam. Par minimālo iemaksu objekta un tā iemaksu veikšanu stāšanos spēkā tikai no 2022. gada 1. jūlija, kā arī pašnodarbināto personu apdrošināšanu pensijai... varētu teikt... 2022. gadā no 1. jūlija līdz 31. decembrim vismaz 10 procentu apmērā... Principā daudz dažādu pārejas noteikumu punktu, kas attālina paredzēto spēkā stāšanos vai to pārveido. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi. Priekšlikums ir tekstuāli garš, bet patiesībā diezgan vienkāršs un arī saistīts ar nākamo – 26. – mūsu priekšlikumu. Un tā ideja ir atlikt visu par gadu un uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada... līdz 2022. gada 1. janvārim nākt ar samērīgu, pakāpenisku minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas plānu, dodot arī skaidrību par to, kas notiks nākamajos gados, jo, arī iepriekš diskutējot, mēs uzsvērām, cik, manuprāt, nepareizi ir, ka risinājums tiek piedāvāts šobrīd uz pusgadu (visiem jau tā kā šobrīd vairāk vai mazāk ir skaidrs, kas notiks no nākamā gada 1. jūlija līdz decembrim), vienlaikus dodot valdībai uzdevumu līdz tam pašam 1. jūlijam nākt ar priekšlikumu par 2022. un turpmākajiem gadiem, kas liek domāt, ka pēc pusgada, pat ja šobrīd šķiet, ka visas sliktās normas par 2023. gadu ir izņemtas, patiesībā mēs gan jau pēc pusgada tās pašas normas atkal sagaidīsim.

Ja kāds varbūt šobrīd no pašnodarbinātajiem vai autoriem, vai patentmaksas maksātājiem, vai citiem sociālo iemaksu maksātājiem mazliet tā kā atviegloti uzelpo, tad tā atvieglotības sajūta, visticamāk, neilgs ilgāk kā sešus mēnešus.

Mūsu priekšlikums tiešām ir visu šobrīd atlikt, īpaši ņemot vērā, ka ir kovida krīze un liela neskaidrība, un dot laiku gan Ministru kabinetam, gan pašiem vienoties savā starpā, gan arī tomēr iesaistīt diskusijās nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju organizācijas, sociālos partnerus, sabiedrību tā, lai būtu pārdomāts, pakāpenisks, visiem skaidrs plāns vairāku gadu garumā. Nu, iespējams, arī nākamā gada laikā Finanšu ministrija tomēr varētu saņemties un izstrādāt nodokļu politikas attīstības stratēģiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Es domāju arī, ka šis priekšlikums ir ļoti būtisks, tas būtu jāatbalsta dažu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām jau tāpēc, lai jauno modeli uzņēmējdarbības atbalstam, par kuru, es domāju, visas koalīcijas partijas sacentīsies un sāks runāt uzreiz pēc šī budžeta pieņemšanas... Būtu loģiskāk, ja jaunais modelis kā tāds, kā alternatīvs piedāvājums būtu gatavs jau šodien – pirms mēs balsojam. Bet mēs jau šajās debatēs visi esam sapratuši, ka tāds jauns modelis pēc būtības sagatavots nav, un, jā, paldies, Jansona kungam, un tiešām Nacionālā apvienība ir kaut kādā veidā panākusi to, ka ir kaut kādi atbalsta mehānismi, bet vēlreiz uzsvēršu – šie atbalsta mehānismi, kas ir radīti, ir īstermiņa, un tie ir... būtu bijuši jārada arī bez šiem vai citiem grozījumiem.

Labklājības ministre vakardien debatēs... nezinu, kā deputāte vai kā ministre debatēja... bet skaidri pateica to, ka – kurš zina, kāda situācija būs janvārī.

Nu, šobrīd mēs arī piekrītam šai domai, un es vēl vairāk gribētu teikt – kurš zina, kāda situācija būs martā, aprīlī, maijā... Lai to... Lai tam varētu pienācīgi sagatavoties, būtu svarīgi ieviest tādu garāku pārejas termiņu. Pusgads, ko piedāvājam šajā priekšlikumā, būtu, manuprāt, samērīgs. Pretējā gadījumā...

Es, pieņemsim, vakar vakarā pēc grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā jau saņēmu zvanus no uzņēmējiem, kuri uzdod man jautājumu – kurš man tagad samaksās tos 200 eiro, kurus es no 1. janvāra nesaņemšu? Ļoti konkrēts jautājums. Varbūt es tā ļoti maigi šo jautājumu noformulēju, no šī uzņēmēja tas tika formulēts daudz skarbāk, un es saprotu, ko tas viņam nozīmē.

Jau šādos grūtos apstākļos tādus pašus jautājumus, es domāju, ikvienam deputātam no 1. janvāra sāks uzdot. Un ko gan jūs varēsiet atbildēt viņiem?

Es domāju, pusgads būtu ļoti normāls laiks, uz ko pārlikt šo normu stāšanos spēkā, lai arī paši Saeimas deputāti varētu izdomāt, ko atbildēt, ja viņiem jautās, kur viņiem... ko viņiem šajā situācijā darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ir jautājums – kāpēc valdība un Saeimas deputāti ieklausās Latvijas Spēļu biznesa asociācijas argumentācijā par to, ka nodokļu sloga palielināšanai ir konfiscējošs raksturs, un neatbalsta Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu palielināt nodokļu slogu azartspēļu jomā strādājošiem uzņēmumiem. Un kāpēc valdība un politiķi neieklausās un neatbalsta tos priekšlikumus, kas piedāvā atlikt nodokļu reformu, kas piedāvā paredzēt rūpīgu analīzi attiecīgajā segmentā strādājošajiem un kas atļauj arī labāk prognozēt situācijas attīstību kontekstā ar ekonomikas lejupslīdi un Covid-19 krīzes attīstību.

Tāpēc es uzskatu, ka priekšlikums ir pamatots un loģisks un atbilst arī laikam, kurā mēs pieņemam lēmumus, jo kāpēc tad vienā nozarē strādājošajiem papildus uzliktais nodokļu slogs tiek uzskatīts par konfiskāciju, bet patentmaksas maksātājiem, mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas saņem autoratlīdzību, tas nodokļu slogs tiek palielināts, jebkurā gadījumā tas pieaug, un ierobežojoši pasākumi tiek ieviesti, bet tas netiek sadzirdēts un netiek atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu reflektēt uz Ļubovas Švecovas tikko uzdotajiem jautājumiem, kur mana kolēģe jautā, kāpēc azartspēļu jomā nodokļus nepalielina, bet palielina faktiski cilvēkiem, kuriem no 1. janvāra, pat ja viņi nesaņems ienākumus, būs jāmaksā nodokļi, kas vispār ir kaut kāds pilnīgs absurds. Tā atbilde ir šāda, Švecovas kundze! Tas ir tā iemesla dēļ, ka Jānis Zuzāns ir bijis vedējtēvs Edgaram Jaunupam un "Attīstībai/Par!"...

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā... Šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 26. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 18. pantā iekļautos pārejas noteikumus, varētu teikt, atsaucot šo izmaiņu stāšanos spēkā. Ir iekļauts šajā priekšlikumā Ministru kabinetam uzdevums veidot jaunu piedāvājumu līdz 2022. gada 1. janvārim. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Precīzi Indriksones kundze ziņoja. Mēs ar šo priekšlikumu atceļam visas šobrīd plānotās nodokļu izmaiņas un uzdodam uzdevumu valdībai līdz nākamā gada beigām nākt ar skaidri saprotamu, pārdomātu priekšlikumu. Turklāt, kolēģi, tā būtu iespēja, arī gatavojot 2022. gada un vidēja termiņa budžetu, paredzēt adekvātu finansējumu, piemēram, valsts kultūras iestādēm, lai varētu plānotās nodokļu izmaiņas segt uz sava rēķina, nevis uz pakalpojumu sniedzēju, pašnodarbināto, autoru, personu rēķina, to cilvēku rēķina, kam dzīves līmenis šobrīd jau tā dažādo ierobežojumu dēļ ir strauji samazinājies. Un ar papildu maksājumiem un sarežģītāku administrēšanu jūs viņiem vēl faktiski samazināsiet ienākumu līmeni.

Jansona kungs ļoti lepojās ar 1,7 miljoniem Kultūrkapitāla fonda programmā, kas patiešām šobrīd ir īstermiņa pasākums, kas ir varbūt tāds acu aizmālēšanas un... plāksterītis īstermiņā, lai ļautu pieņemt lēmumus – tādus, kam būs ietekme ne jau tikai nākamajā gadā, bet visus nākamos gadus uz pašnodarbinātajām personām, uz patentmaksas maksātājiem, mikrouzņēmējiem un autoriem. Man daudz lielāks... lielāks prieks būtu tad, ja jūs tiešām arī vidēja termiņa budžetā būtu izcīnījuši finansējuma pieaugumu valsts kultūras iestādēm, nevis tik ļoti cīnījušies par septiņiem miljoniem koncertzāles projektēšanai nākamajā gadā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Šis valdības piedāvājums ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas izraisīja ļoti, ļoti daudz jautājumu.

Faktiski tas, ko dara valdība, – tā pieņem, ka visi tie, kas saņem mazāk nekā minimālo algu, ir nodokļu nemaksātāji, tie visi ļaunprātīgi izvairās no nodokļu maksāšanas. Protams, ka tas tiek darīts bez jebkādiem pierādījumiem kopumā vai pret kādu individuālu personu, kas saņem mazāk nekā minimālo algu.

Tātad līdz ar to, kolēģi, faktiski, ja cilvēks tiešām saņem mazāk nekā minimālo algu, tas ir, strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk nekā minimālo algu... sanāk, ka valdība viņam piedāvā piemērot ļoti regresīvu nodokli. Un faktiski tas, kas notiek, ir... nu, protams, ka uz rokas šie cilvēki saņems mazāk. Kā tas savienojams ar virzīšanos uz Ziemeļvalstīm vai kādu vispār godīgumu, man ir, nu, tiešām ļoti grūti teikt.

Bet pēc būtības tas, ko valdība piedāvā, ir tā saucamais galvas nodoklis. Tā faktiski valdība saka – ja cilvēks strādā vismaz vienu stundu, tad viņam jāmaksā vismaz šī konkrētā summa, kas ir minimālais sociālais... minimālais sociālais nodoklis.

Kolēģi, vēsturē šis tā saucamais galvas nodoklis – tā nav nekāda jauna lieta. Jūs varat paskatīties internetu, jūs varat paskatīties Vikipēdijā, jūs to varat atrast ar nosaukumu head tax vai poll tax – tas ir ‘galvas nodoklis’ vai ‘vēlēšanu nodoklis’. Un jūs izlasīsiet apmēram sekojošo, ka pēc savas dabas šādi galvas nodokļi bija ļoti populāri ieņēmumu avoti daudzām valdībām no ļoti seniem laikiem un līdz 19. gadsimtam, ka, nu, piemēram, pat Bībeles laikos... Bībelē ir rakstīts, ka ebreju likums... Bija tāds galvas nodoklis – puse no šekeļa, kas bija jāmaksā katram cilvēkam, kurš bija vecāks par 20 gadiem.

Jūs arī izlasīsiet, ka šādi nodokļi pēc savas būtības uzskatīti par ļoti regresīviem nodokļiem, parasti ir ļoti nepopulāri, un tiek uzskatīts, ka tie bija iemesli daudzām revolūcijām. Pēdējais tāds galvas nodoklis... 2018. gadā tādu mēģināja ieviest Sietlas pilsētā – 500 dolāru par nodarbināto. Un šis... nu, šis galvas nodoklis noturējās precīzi vienu mēnesi.

Līdz ar to tas, kas tiek... ko valdība piedāvā, ir vēsturē pārbaudīts un to pārbaudi nav izturējis, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, arī es aicinu atlikt šo, sauksim to, kā ir pēc būtības, nodokļu reformu, kas tiek piedāvāta, absolūti nesaskaņojot to ne ar vienu sociālo partneri. Varbūt ir kāds, ar ko tas ir saskaņots, bet vismaz no pievienotajiem dokumentiem sanāk, ka tā ir... ārvalstu investori. Varbūt ir vēl kāds, bet tomēr mans... pievienotie dokumenti, ko es šeit varu lasīt... kas ir pievienoti... Īsti no šīm organizācijām neredzu nevienu tādu, kas būtu atbalstošas šiem piedāvātajiem grozījumiem.

Viens ir skaidrs – grozījumi ir izstrādāti ļoti lielā steigā un, varētu teikt, tādā pašā slepenībā, jo vasarā, kad bija priekšvēlēšanu laiks, par šāda tipa grozījumiem ļoti maz kāds izteicās. Praktiski, ja kāds kaut ko komentēja, tad komentēja pilnīgi pretējā virzienā.

Un arī tagad paralēli, kamēr mēs skatām, ir politiskie spēki, kas šo visu kritizē, un tas ir visnotaļ dīvaini. Tāda dīvaina pieeja – kritizēt, bet pēc tam pašiem atbalstīt. To īsti par pozīciju nosaukt nevar. Tā tāda locīšanās, manuprāt, vairāk sanāk.

Šis priekšlikums paredzētu atlikt uz pāris gadiem... tiešām sagatavot un sagatavoties tam ekonomikas lēcienam uz augšu... ekonomikas lēcienam uz augšu. Ašeradena kungs, es ceru, ka mēs visi dzīvojam izpratnē, ka ekonomikas lēcienam jābūt uz augšu. Atbalstot šādu nodokļu paketi, pāri 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju šis ekonomikas lēciens būs pilnīgi noteikti uz leju. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem šis ekonomikas lēciens būs uz leju un vairākiem desmitiem tūkstošu būs liels jautājums: kur viņi lēks – uz augšu vai uz leju.

Un nekāda veida citi mehānismi netiek piedāvāti. Šobrīd sagatavotie... kultūras jomas darbiniekiem sagatavotie atbalsta mehānismi ir, saprotams, īstermiņa. Beigsies nauda, ko tālāk darīs? Paskatieties to attiecībā uz valsts parādu. Gribu redzēt, cik ilgtspējīgi pie šādiem atbalsta mehānismiem mēs turēsimies.

Šie piedāvātie grozījumi paredz ļaut uzņēmējiem palīdzēt valstij un cīnīties pašiem par sevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Es noteikti aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un atlikt šo nepārdomāto, sasteigto un absolūti absurdo nodokļu reformu mazā biznesa regulējumam. Vispār pati pieeja par to, ka šī mazā biznesa sektora cilvēki nemaksā nodokļus, ir absolūti aplama. Jebkurš cilvēks šajā valstī, kuram ir maciņš ar naudu, maksā nodokļus – maksā veikalos PVN veidā, maksā par apkuri tad, kad silda savu māju ziemā, maksā par jebkuru savu īpašumu nekustamā īpašuma nodokļa veidā un citos maksājumos.

Ja mēs runājam par šo regulējumu, tad šeit ir maksa par tiesībām strādāt, par savām dotībām no dabas vai pēc tam, kad mēs pabeidzam augstskolu, par iegūtajām zināšanām un iemaņām. Un tam, kas regulē šo cilvēku pamattiesības izmantot savas dabas dotības, zināšanas un iemaņas, ir jābūt tiešām pārdomātam. Pārdomātam un vienlīdzīgam, lai nesanāktu tā, kā mēs vakardien uzzinājām no Valsts kontroles ziņojuma par, piemēram, dīkstāves pabalsta izmaksām pirmās ārkārtas situācijas periodā, kad tika konstatēts (un to konstatēja Valsts kontrole), ka no dīkstāves pabalstiem paredzētā 101 miljona tika izmaksāti reāli 54 miljoni. Vai no pabalstiem, kuri bija paredzēti kā atbalsts par bērniem, tika izmantota vispār viena ceturtdaļa, Petravičas kundze! Viena ceturtdaļa! Par ko tas liecina?

Pirmais. Par to, ka jūs neprotat plānot.

Otrais. Ka jūs pabalstu izmaksām izdomājāt tādu regulējumu, ka cilvēki nevar to izmantot. Viņi baidās tiem pieteikties!

Nu, lūdzu, esiet labas pārvaldības paraugi! Vismaz centieties būt. Ja neprotat, pasauciet opozīcijas pārstāvjus jūs pakonsultēt mazlietiņ, kā tas jādara.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Atliekam visu šo absurdo regulējumu, kas noved tautu pie tāda sašutuma, kas izpaudīsies nākamgad protestos. Par to jau pilns internets. Nu, palasiet, kas notiek pašlaik sociālajos tīklos kā reakcija uz jūsu pieņemtajiem lēmumiem. Es ceru, ka šodien pozīcija neklusēs un beidzot atzīs savas kļūdas.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, kaut mēs pārsvarā debatējam par mazajiem nodokļu režīmiem likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" kontekstā, patiesībā diezgan liela ietekme būs tieši uz vispārējā režīmā strādājošajiem daļēja laika darbiniekiem, jo atgādināšu vēlreiz, ka tieši vispārējā režīmā 180 tūkstoši šobrīd... Nu, pēc minimālās algas palielināšanas tas cipars, uz kuru attieksies pienākums piemaksāt līdz minimālajām sociālajām iemaksām, ir 180 tūkstoši. Un tie ir vispārējā nodokļu režīma uzņēmumi, kuriem šobrīd... jau no tiem, kas maksā saviem darbiniekiem mazāk par minimālo algu... 24 procentiem pagājušajā gadā, kad bija labs gads... bija nodokļu parādi. Un es nevaru iedomāties, ka šobrīd, krīzes laikā, patiešām jūs nodrošināsiet tik lielu, strauju ekonomikas transformāciju, ka, palielinot nodokļus, šie visi uzņēmēji varēs nomaksāt vecos parādus un vēl jaunās sociālās iemaksas. Tas nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Reiznieces-Ozolas kundze, mēs taču lasījām vakardien, ka Ašeradena kungs grasās kaut kur lēkt, tātad Ašeradena kungam būs lēciens.

Bet, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, protams, ka tas ir atbalstāms, un vēl es gribētu piebilst to, ka stabilitāte, ir, manuprāt, vislielākā vērtība, ko vispār valdība nodokļu jomā var sniegt iedzīvotājiem.

Ko mēs lasām no premjera pagājušā gada domām attiecībā uz nodokļu sistēmu? Premjers pagājušā gada sākumā, runājot par veselības aprūpes finansējumu (bet mēs to varam piemērot arī jebkuram jautājumam, jo premjers komentē nodokļu sistēmu), norādīja, ka neatbalsta straujas kustības nodokļu jomā, bet atbalsta darbu ar problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu dažādos līmeņos. Kariņš ir pārliecināts, ka iespējams pieņemt arī lēmumus, kas nemaina nevienu nodokli, bet uzlabo sistēmu kopumā. Un premjers teica: "Negribu, ka raustām sabiedrību – vienu dienu tā, otru dienu tā. Tāpēc tagad notiek diskusija." Tā sacīja Kariņš, kurš uzskata, ka labāk septiņas reizes nomērīt, bet griezt vienreiz.

Jūs tagad griežat septiņas reizes, nevienu reizi nenomērot! Jūs, kolēģi, manuprāt, esat vēl vairāk neprognozējami, nekā... cik neprognozējams ir šis... šī kovida situācija, kura katru dienu sniedz dažādus sabiedrībai nepatīkamus pārsteigumus.

Un iedomājieties, ka tie nodokļu maksātāji, pret kuriem jūs šobrīd faktiski vēršaties, – viņiem ir šobrīd ar divām nelaimēm jāsadzīvo: tātad ar ārkārtas situāciju valstī, kas neļauj viņiem strādāt, un ar šiem pārsteigumiem no valdības.

Ticiet man, vēl daudzi, ļoti daudzi, iespējams, lielākā daļa no cilvēkiem, vispār pat nav vēl uzzinājuši par to, kādu pārsteigumu jūs viņiem gatavojat ar 1. janvāri. Un tad, kad šie noteikumi stāsies spēkā, tad būs tiešām... janvārī būs vissmagākā situācija.

Kariņa kungs, es ceru, ka Kariņa kungs... Pēc šī budžeta pieņemšanas mums ir ziņojums no Kariņa kunga jāuzklausa, un es ļoti gribētu tiešām dzirdēt, kā Kariņa kungs taisnosies un stāstīs sabiedrībai to, ka pirms gada viņš uzskatīja, ka nevajag raustīt nodokļus pa labi, pa kreisi. Īpaši šajā situācijā – ko viņš teiks tagad? Ko Kariņa kungs mums stāstīs tagad, un vai Kariņa kungs vispār saprot, ko viņš nodara Latvijas tautai?

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lasu priekšlikumu, un priekšlikumā ir melns uz balta rakstīts – Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. janvārim iesniegt Saeimā likumprojektu par pakāpenisku, samērīgu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanu.

Nu, loģisks, vienkāršs, saprotams priekšlikums. Atbalstāms. Varas koalīcija to neatbalstīs. Cilvēki par to uzzinās janvārī, saprotot, ka viņiem ir paaugstināti nodokļi un ka viņiem būs jāmaksā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas pat tad, ja viņi nesaņem nekādus ienākumus. Un vissmagāk tas skars faktiski tā saucamos pašnodarbinātos un personas, kas strādā privātajā biznesā, personas, kuras ir visvairāk cietušas šajā krīzē.

Par to visu atbildīgs, mīļie cilvēki, mīļā sabiedrība, būs Krišjānis Kariņš, mūsu premjers. Un atbildīga būs varas koalīcija – Jaunā VIENOTĪBA, Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV". Un par to atbildīga būs principā arī visa sabiedrība kopumā, jo šī budžeta izskatīšanas laikā, kad krīzes laikā tiek pacelti nodokļi faktiski ļoti daudzām sabiedrības grupām, nevis sniegts atbalsts kā citās valstīs, šīs nedēļas laikā pie Saeimas nenotiek masveida protesta akcijas, sabiedrība neizrāda savu neapmierinātību. Tas man liek izdarīt secinājumu, ka sabiedrība, acīmredzot arī mazāk turīgā sabiedrības daļa un visvairāk cietusī sabiedrības daļa, vēlas, lai tai tiek pacelti nodokļi šobrīd.

Un es varu tikai atkārtot un atkārtot – ir pienācis laiks, ka ir jābeidz žēloties, ir jābeidz žēloties: kādi tad nabadziņi mēs sabiedrībā esam un kā mums neiet, un kā par mums nerūpējas. Tieši tā iemesla dēļ, lai par mums sāktu kā sabiedrību rūpēties, mums pašiem ir jānostājas uz kājām. Pašiem ir jāsāk sevi aizstāvēt. Citu risinājumu vienkārši objektīvi nav. Ar šīm pārdesmit, 20–30, balsīm parlamentā ir par maz. Atbilstoši Satversmei... Saeimas kārtības rullim, lai nobalsotu par priekšlikumu, vajag 51 balsi, vairākumu. Vairākums šobrīd ir tiem, kas jums paceļ nodokļus.

Un, sabiedrība, jūs to vienkārši pieļaujat. Tātad jūs esat līdzatbildīgi pie tā, ko dara Krišjānis Kariņš un visa varas koalīcija. Un tā ir absolūta taisnība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Manuprāt, nobalsot par priekšlikumu var arī ar 26 balsīm. Pie kaut kādiem apstākļiem tas var izdoties.

Bet par šo... Vēlreiz gribētu uzrunāt par to, ka šobrīd šis ir, manuprāt, īstais brīdis, kad vajadzētu atlikt šo grozījumu pieņemšanas stāšanos spēkā.

Tomēr būtiski minēt – pirms vēlēšanām bija arī, atceros, politiskie spēki, kas ļoti kritizēja iepriekšējo nodokļu reformu. Tad paskatīsimies, varam jau salīdzināt, kāda bija iepriekšējā nodokļu reforma un kāda ir šī nodokļu reforma, – desmitiem tūkstošu cilvēku tiks palielināts ikmēneša nodokļu slogs, bet nevis vienkārši palielināts, bet būtiski palielināts, pretī neliekot nekādus atbalsta mehānismus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, ja varas koalīcija nenāk diskutēt, tad man jādiskutē ar Valaiņa kungu un jāsaka: Valaiņa kungs, jums arī jābeidz nodarboties ar populismu.

Kā redzams, 97 deputāti ir reģistrējušies šai Saeimas sēdei, un ar 26 balsīm šajā Saeimas sēdē nav iespējams nobalsot par priekšlikumu. Tātad šajā konkrētajā gadījumā ir vajadzīgs Saeimas vairākums.

Un Saeimas vairākums ir Krišjāņa Kariņa valdībai, kas būs atbildīga, līdzatbildīga kopā ar visu sabiedrību, kura to pieļauj, neprotestējot ļoti aktīvi. Visiem cilvēkiem, kas ir palikuši bez darba, bez ienākumiem, kuriem būs jāmaksā nodokļi, ir jāsāk protestēt ļoti aktīvi, nevis jāgaida brīnums. Brīnuma nebūs, šī valdība un šī vara jums tikai un vienīgi pacels nodokļus, kamēr jūs sēdēsiet un gaidīsiet brīnumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. 26. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 27. – labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Precizē datumu pārejas noteikumu 74. punktā no 1. jūlija uz 30. jūniju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē pārejas noteikumos datumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 29. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Priekšlikumā ir... Priekšlikums izteikt likumprojekta 18. pantā iekļauto pārejas noteikumu 75. punktu mazliet atšķirīgā redakcijā. Īsti nevaru gan saprast, kur tā atšķirība. Bet komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

I. Indriksone. 30. – labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Iepriekš atbalstītos likuma pantus... pievieno pārejas noteikumu 75. punktam... un nosaka to spēkā stāšanos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likumprojekta 18. pantā noteikt... aizstāt vārdus un skaitļus "ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūlijam" ar vārdiem un skaitļiem "zaudē spēku 2021. gada 1. jūlijā". Tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 32. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izsaka pārejas noteikumu 80. punktu atšķirīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 33. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī precizē pārejas noteikumu datumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 84. punktu redakcijā, ka "grozījums šā likuma 14. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 35. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas... likumprojekta 18. pantu... ar pārejas noteikumu 85. punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šahā jau bērnībā treneris iemācīja vienu tādu triku, ja var tā teikt, paņēmienu. Tad, kad tu skaties savu pozīciju, tev pozīcija nepatīk, bet tu nevari izdomāt gājienu, jo ir kaut kā sarežģīti, tad viens no... un nespēj orientēties... viens no labiem veidiem, kā atrast risinājumu, ir piecelties un aiziet pretiniekam aiz muguras jeb paskatīties uz to pašu galdiņu no otras puses.

Tad šis priekšlikums ir, var teikt tā, galdiņa pagriešana otrādi. Tas, ko mēs darām, ieklausoties valdības rūpēs par iedzīvotājiem un vēlmē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu sociāli pietiekami apdrošināts, mēs sakām – jā, darām tā, ieviešam visas sociālās iemaksas un to palielinājumu vismaz minimālās algas apmērā, obligātu pienākumu par katru darbinieku un arī mazajos režīmos par katru strādājošo šādas veikt, bet valsts no savas puses šīs izmaksas, kas tā rezultātā būs darba devējiem, kompensē, tādā veidā šobrīd, krīzes laikā, nepalielinot slogu pašiem darba devējiem un no savas puses nodrošinot, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir sociāli apdrošināts. Un tad, kad būs krīzes laiks, tad, kad paliks bez darba, tad būs pilnas sociālās garantijas.

Šis priekšlikums ir saistīts arī ar 37. priekšlikumu, kuru mēs, lai tas nebūtu pārāk populistiski, minam, ka... vai uzdodam uzdevumu valdībai sagatavot priekšlikumu, kā pakāpeniski gada laikā tad arī valdībai šis pienākums segt sociālo iemaksu pieaugumu samazinās, to nodokļu maksāšanas slogu pārliekot samērīgi, pakāpeniski, prātīgi, atbilstoši ekonomiskajai situācijai uz pašu darba devēju pleciem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas būtu vien taisnīgi. Tas patiešām parādītu, ka visi šie vārdi, kurus kā eifēmismus valdība izmanto, ka šī nodokļu sistēma, kas būs taisnīgāka, sociāli atbildīgāka, vienlīdzīgāka... tiešām ietver rūpes par iedzīvotājiem, nevis vienkārši vēlmi iekasēt vairāk naudas no mazajiem nodokļu maksātājiem un tiem darba devējiem, kas nodrošina nepilna laika darbiniekus ar darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi. Arī es pievienojos šim priekšlikumam un domāju, tas būtu pat ļoti normāli. Ikvienam Saeimas deputātam būs atbilde uz jautājumu, ja kāds viņam prasīs to pašu jautājumu, ko man uzdeva vakardien – kurš man maksās tos 200 eiro, kuru man no 1. janvāra makā būs mazāk, lai varētu samaksāt komunālos maksājumus, paēst, kādam varbūt zāles nopirkt un tā tālāk.

Šis ir tas priekšlikums, kas iedod uz to atbildi, un atbilde, manuprāt, šobrīd ir tikai daļēja. Ir dažas jomas, kas tiešām... Un tiešām visu cieņu māksliniekiem, kas parādīja savu neatlaidību un dabūja kaut kādu kompensējošo mehānismu, bet tas kompensējošais mehānisms ir tikai uz īsu brīdi.

Viens tāds piemērs ar šiem kompensējošajiem mehānismiem. Jautājums jau ir – kāda valdība nāk, un cik to valdību interesē jūsu stāvoklis. Piemēram, nāks valdība, kuru mākslinieki neinteresēs, un visi atbalsta mehānismi tajā brīdī pazudīs... Nāks nākamie budžeti.

Mēs redzam, kāda ir spēja mūsu valdībai strādāt ar resursu piesaisti pašai, kāda ir spēja mūsu valdībai uzturēt tās tradicionālās jomas, kas Latvijā ir veiksmīgi darbojušās. Šobrīd tās visas ir kļuvušas par dotējamām jomām, un tam nav nekāda sakara ar kovidu. Un uz šāda fona nav ticams, ka šādi atbalsta mehānismi tiešām saglabāsies.

Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus, kolēģus, uzlikt valdībai šādu uzdevumu. Jūs redzat, cik veiksmīgi nostrādājis uzdevums mediķu algu ziņā, ieliekot likumā skaidri saprotamu uzdevumu. Vienreiz Saeima to ir izdarījusi, varbūt šajā gadījumā arī varētu to izdarīt un atbalstīt šādu grozījumu, varbūt kaut kādā veidā palīdzot tiešām Latvijas uzņēmējiem, vismaz kaut kādā veidā parādot to, ka arī deputātiem ir kaut kāda atbildības sajūta.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valaiņa kungs, jūs kā no Mēness būtu nokritis. Jūs uzdodat jautājumu – kā cilvēki samaksās tos 200 eiro no 1. janvāra. Nu, nekā viņi nesamaksās! Cilvēki ir izmisumā.

Un skaidri un gaiši jāpasaka, kas pie kā ir atbildīgs. Tā ir vara. Un vai deputātiem būs kaut kāda atbildība? Arī skaidri un gaiši jāpasaka – nē, nebūs. Būs kolektīva bezatbildība, būs klasika, kad tiek teikts, ka tas ir politiskais kompromiss, ka tā ir pieņemts Koalīcijas padomē... sadarbības padomē un visur citur. Vai tad jūs, Valaiņa kungs, neesat pamanījis, ka valdošo koalīciju nabadzīgākā sabiedrības daļa neinteresē? Jūs varat runāt inteliģenti un ar skaitļiem pamatot katru priekšlikumu, un jums tas labi sanāk atšķirībā no koalīcijas deputātiem, bet nevajag jums arī, Valaiņa kungs, būt naivam.

Šī varas koalīcija nerūpēsies ne par māksliniekiem, ne par frizieriem, ne par manikīra speciālistiem, ne par mazajiem mikrouzņēmējiem. Visām šīm sabiedrības grupām nākamgad būs lielāki nodokļi, lielāki maksājumi, mazāk darba un pārpalikums tātad pašu saimniecībā būs stipri mazāks.

Vai tad jūs nesaņemat kā aktīvs deputāts iedzīvotāju vēstules? Es personīgi saņemu. Saņemu izmisuma vēstules, diemžēl ar katru dienu arvien vairāk. Un manī tas rada nevis... Ja pirmajā mirklī man bija žēl par to un zināma, protams, empātija pret tām cilvēku problēmām... gribējās katram palīdzēt, bet, laikam ejot, tu saproti, ka vienīgais risinājums ir būt arī skarbam, pasakot, ka sabiedrība, kura pieļauj, ka pret viņu vara tā izturas, – sabiedrība to ir pelnījusi. Tātad vienīgais veids, kā kaut ko izmainīt, – sabiedrībai sākt nepieļaut šādu attieksmi... varas attieksmi.

To vēstuļu ir ļoti daudz, un tas jautājums ir vienkāršs – kāpēc vara vienmēr lemj par sliktu cilvēkiem? Parastajiem cilvēkiem. Un tā atbilde arī ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka parastais cilvēks to pieļauj. Iesaku jums arī, Valaiņa kungs, atvērt acis un saprast, ka no 1. janvāra cilvēkiem nebūs, ko samaksāt... šos 200 eiro vai citus eiro, jo vara viņiem nepalīdz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es nekādā gadījumā nevaru piekrist savam kolēģim Aldim Gobzemam par kolektīvo bezatbildību. Cik varam, mēs cenšamies arī skaidrot to, kas notiks, un šo atbildības jomu sadali.

Manā ieskatā, atbildība sadalīsies ļoti vienkārši. Būs sliktā Saeima, kas būs nobalsojusi par šiem visiem sliktajiem grozījumiem, un tad būs labā valdība, kas sniegs šos labos atbalsta mehānismus, domās un rūpēsies. Un lamās to slikto Saeimu, kas šito ir pieņēmusi.

Bet tieši mans un jūsu uzdevums, Gobzema kungs, ir darīt visu iespējamo, lai sabiedrība redz to, ka ir tāda politisko partiju apvienība... Attīstībai/Par!, Jaunā VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība, "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (kuras mēģina izvairīties no šī visa) ir tie, kas ir atbildīgi par šo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Valaiņa kungs! Man kā reiz gribējās teikt: nu tad beidzot jūs esat sācis, un ar to arī ir jānodarbojas. Sabiedrībai ir jāpaskaidro, ka par šiem likumiem, kas tiek pieņemti Saeimā, faktiski atbildīga ir nevis sliktā Saeima, kas ir balsošanas mašīna, bet atbildīga ir valdība ar Krišjāni Kariņu priekšgalā. Un skaidri un gaiši tas ir sabiedrībai jāpasaka. Citādi sabiedrība domā, ka Saeima ir tā, kas pieņem lēmumus, bet patiesībā lēmumi sen jau visi ir pieņemti. Jūs to, Valaiņa kungs, ļoti labi zināt. Jūs zināt, ka budžeta pieņemšanas laikā nekādas diskusijas nenotiek, un par to arī turpmāk debatēs skaidri un gaiši sabiedrība ir jāinformē. Es uz to jūs aicinātu un sekot arī manam piemēram, kas to regulāri dara.

Zinu, ka tas nav patīkami varas koalīcijai, bet tā ir taisnība, un par to ir jārunā, lai sabiedrība būtu arī izglītota.

Sēdes vadītāja. Laiks pārtraukumam. Vēl...

Tātad, kolēģi, laiks paziņojumam.

Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe deputāte Anita Muižniece, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vēl deputātu reģistrācija. Tā noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Debates par 35. priekšlikumu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Mēs varam redzēt, ka attiecīgās izmaiņas nodokļos arī šajās anotācijās tiek atzīmētas vēl kā papildu pozīcija. Tātad noteikti ir izmaksas valsts administratīvajam aparātam, lai sakārtotu šo jomu. Un mēs redzam arī to, ka Finanšu ministrija ir uzsākusi jaunu informatīvo kampaņu "Tavi nodokļi – tava valsts". Arī šī kampaņa noteikti maksās, nu, vismaz 100 tūkstošus, ja ne vairāk, no nodokļu maksātāju makiem.

Līdz ar to šeit ir, protams, vietā jautājums, vai gadījumā, mēģinot, nu, atvēzēties uz šiem mazajiem režīmiem un pēc tam samaksājot no valsts budžeta, no tiem pašiem nodokļu maksātāju makiem, par to, lai šos režīmus administrētu, par to, lai šos režīmus reklamētu, un vēl par to, lai sniegtu atbalstu izredzētajām grupām vai izredzētajām personām, – vai gadījumā nesanāk pārlikt no vienas kabatas otrā un vai gadījumā tiešām tas ieguvums būs tāds, kā jūs esat plānojuši. Jo, kā mēs redzam no Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, šis ieguvums no nodokļu maksātāju... šis ieguvums no nodokļiem nav tik liels, cik plānots, ņemot vērā to, ka ekonomikas lejupslīde ir acīmredzama.

Tāpēc, lai stimulētu ekonomiku, es domāju, samazināt mazo nodokļu maksātāju iespējas ir vairāk nekā tuvredzīgi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 36. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas paredz Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt jaunu priekšlikumu grozījumiem šajā likumā par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 37. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 18. pantu ar pārejas noteikumu 86. punktu. Un tas ir saistīts ar iepriekš skatīto 35. priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Šis priekšlikums paredz, ka sākotnēji palielināt (Skaņas pārrāvums.)... sagatavo plānu, kā pa gadiem šo maksājumu slodzi pārlikt uz pašu pašnodarbināto un citu nepilna laika sociālo (Skaņas pārrāvums.)... samaksas nepilna laika darbu veicējiem un attiecīgi arī sociālo iemaksu veicējiem.

Un, kolēģi, mēs faktiski esam arī lielā mērā iedvesmojušies šādai pieejai, ņemot vērā, ka šogad aprīlī salīdzinoši svaigs pētījums tika publicēts, kuru sagatavojusi OECD un Starptautiskā Darba organizācija, kur galvenais mērķis ir analizēt dažādu valstu pieredzi tajā, kā tiek palielināts sociālais nodrošinājums pašnodarbinātajām personām.

Un daļa no tām būtiskākajām tēzēm, kas ir atziņās minētas, – ka faktiski ir jāmēģina nodrošināt pakāpenisku... nu, gludu pāreju uz vispārējo režīmu. Tam ir vairāki pasākumi, kas ir nepieciešami, tai skaitā vienkāršojot un padarot pievilcīgāku vispārīgo režīmu, tai skaitā arī sniedzot atbalstu konkrētām profesijām. Kā piemērs tiek minēta Vācija, Francija, kur ir izveidots īpašs fonds sociālo iemaksu veikšanai radošajām personām, tai skaitā ņemot vērā sezonalitātes raksturu. Arī lauksaimniecība ir minēta kā piemērs, kur sociālo iemaksu aprēķinam ir rekomendēts ņemt vērā gada griezumu, nevis ikmēneša vai ceturkšņa griezumu. Mēs, kolēģi, nupat izdarījām pilnīgi pretējo.

Un tai skaitā komplektā ir jāpiedāvā arī pasākumi. Ja mēs gribam, lai no pašnodarbinātā izrietošie režīmi kļūst par nodarbinātajiem, tad ir jābūt arī kādiem atbalsta pasākumiem, piemēram, bezdarba... bezdarba pabalstu rēķinot, ņemt vērā arī to gadu... laiku, ko cilvēks ir pavadījis kā pašnodarbinātais. Respektīvi, stāžu... stāžu aprēķinot, arī šis periods jāņem vērā. Tas tikai viens piemērs, bet ir vesela virkne un kopums ar pasākumiem, kas būtu jādara.

Bet arī šajā pašā pētījumā un politiku analīzē ir diezgan skaidri pateikts, ka kovida laiks nav tas īstais, kad šādas pašnodarbināto personu maksājumu reformas veikt. Tieši pretēji – valstij ir jādomā par to, ka, ja arī šīs personas līdz šim nav bijušas pietiekami sociāli nodrošinātas, kā tagad, šajā laikā, tām nodrošināt kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, sociālos pabalstus, arī sociālās iemaksas no valsts puses zemāku ieņēmumu pašnodarbinātajiem. Un tas, manuprāt, ir tikai loģiski.

Aicinām sekot šim piemēram un rekomendācijām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šī priekšlikuma... Šī priekšlikuma jēga un būtība ir skaidri ierakstīta arī priekšlikuma tekstā, ka līdz 2021. gada 1. jūnijam valdībai ir jāiesniedz likumprojekts Saeimai.

Šis priekšlikums lielā mērā saskan ar manām iepriekšējām debatēm par šo tēmu, ka uzreiz pēc šiem balsojumiem politiskās partijas, saprotot savu milzīgo kļūdu, kādu ir pieļāvušas (ja tas tā notiks, ja vispār šo uztvers kā kļūdu), sāks cīnīties par to, kurš ieviesīs labāku speciālo režīmu. Tas, ko minēja Dana Reizniece-Ozola attiecībā uz lauksaimniekiem, kuriem tagad būs regulāri jāveic atskaites par nodokļu maksājumiem...

Un te jau Petravičas kundze ļoti labi izskaidroja, skaidrojumā pēc būtības parādot to, ka valdībā nav bijusi diskusija. Un tas ir vienots režīms. Tas, ko Petravičas kundze skaidroja par vienoto režīmu, tas jau... Tieši tāpēc ir izņēmumi. Un šajā gadījumā tas izņēmums lauksaimniekiem bija tieši tādā... sezonalitāte, lai viņus nenoslogotu administratīvi vietā, kur viņiem nevajag... nevajag ar to nodarboties. Šajā gadījumā tā vienotā pieeja, tieši otrādāk, apgrūtinās. Un tas... Jau gadiem ir bijusi šāda norma, un neviens par to nav sūdzējies.

Tāpēc šajā gadījumā mēs piedāvājam ar likumu uzlikt uzdevumu valdībai nākt sagatavot grozījumus maksimāli ātri, kas šo situāciju attiecībā uz nodokļu maksātājiem varētu uzlabot.

Es vēlos citēt vienu viedokli, kas medijos ir par šo visu: "Maksāju nodokļus, maksāju tā, ka drīz būšu bez ādas, tāpat kā mēs visi šai valstī. Eiropas medijos atzīts – Latvija bijusi un ir skopākā valsts pret saviem pilsoņiem šajos grūtajos laikos. Es mēģinu neskatīties ziņas, tikai tik daudz, lai redzētu mūsu situāciju Ķīnas mēra laikā, jo tuvi draugi ir slimnīcās, kur nepavisam nav labi – personāls pārstrādājies, vietu nav. Saņēmu no Valsts prezidenta apsveikumu svētkos, man nebija prieks."

Šos vārdus ir teikusi mūsu pazīstamā rakstniece Nora Ikstena.

Es domāju, ka sabiedrībā ļoti daudzi cilvēki, redzot šīs izmaiņas un redzot to savu sarežģīto ikdienu šajā situācijā... Es domāju, tas ir ļoti grūti. Tajā pašā laikā valsts pārvalde algas turpina sev celt. Un – tieši vadošie, aizbildinoties ar vienotās atlīdzības likumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. 37. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 38. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kuri nosaka kārtību, kādā pašnodarbinātais prognozē savus paredzamos ienākumus, sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam... reizē ar to, ka viņš sniedz atskaiti par iepriekšējo ceturksni līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam. Un tālāk – kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu un kādā šīs iemaksas tiek aprēķinātas un gada beigās summētas, un, kā lai saka, pārrēķinātas... un tiek vai nu piemaksāts, vai atmaksāts...

Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vakar jau man bija iespēja teikt, ka 38. priekšlikums un atbalstītais 17. priekšlikums ir šī likumprojekta konstrukcijas pamatelementi.

38. priekšlikuma būtība un sekas, ja īsi, ir šādas. Pašnodarbinātais veic obligāto iemaksu 10 procentu apmērā no sevis prognozētā ienākuma, un, ja tas nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī (jāpatur prātā, ka prognoze var neatbilst reālajam ienākumam!), tiks piedzīta minimālā obligātā iemaksa... un vēl klāt – sods.

Es saprotu, ka ienākumu aplikšanā ar nodokļiem nevainības prezumpcijas nav, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija ir vienkārši nolemta palikt uz mūžu.

Pati par sevi šī prezumpcija ir visai ciniska, lai gan saprotama, bet attiecībā uz maznodrošinātajiem tā izskatās īpaši izaicinoša. Krieviem ir tāds izteiciens "Stiept nabagu aiz deguna", tas ir, mēģināt atņemt vēl kaut ko, kad viss jau atņemts.

Starp pašnodarbinātajiem var būt arī nodokļu maksātāji ar samērā lieliem ienākumiem un uzkrājumiem, tie ir zvērināti notāri, revidenti, advokāti, prakses ārsti (to skaitā – ģimenes ārsti), farmaceiti un veterinārārsti. Bet pārsvarā pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji, kuriem nav nekādu uzkrājumu, kuri visus savus apgrozījumus tērē pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem. Un tie ir, piemēram, skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem ārkārtējā situācijā pavisam nesokas.

Vakar bijām... Gan Dana Reizniece-Ozola, gan Valaiņa kungs, gan arī citi deputāti... ja nemaldos, tas bija Gobzema kungs... jau uzskaitīja veselu virkni profesiju, kurās strādā pašnodarbinātie, – frizieri, kosmetologi, santehniķi, konditori, maiznieki, kā arī mājskolotāji un repetitori. Viņus visus vadība ar regresīvo nodokli piespiež kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū, iekļauties konkurencē par darba vietām.

Un tās nav vienīgās sekas. Šis regulējums ir simtprocentīgi tāds, ka prognozējams ceļš uz ēnu uzņēmējdarbību. Ja veca skolotāja, kura jau vairs nestrādā skolā un mēģina kaut kā pelnīt mazliet ar stundām, kuras viņa piedāvā saviem skolēniem, un dara to savā mājoklī... ja viņai būs tādi riski, viņa vienkārši... par viņas nodarbību ņemšanu nekad neviens neuzzinās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Kā mēs redzam arī no Finanšu ministrijas informatīvās kampaņas, tie ir vieni vienīgi slavinājumi par to, kā tagad dzīvos, cik ērti un labi dzīvos nodokļu maksātāji, būs vienkāršots nodokļu režīms, un visnotaļ pozitīvas pārmaiņas sagaida nodokļu maksātājus nākamajā gadā, ne vārda neminot par to, ko patiesībā tas atnesīs.

Es piekrītu iepriekšējam runātājam – kolēģim, kas runāja par to, ka pie šī visa vainojama būs Saeima, jo Ministru kabinets vienmēr atradīs veidu... īpaši Finanšu ministrija atradīs veidu, kā sevi izdevīgā gaismā pareklamēt un kā defektu pārvērst (vārdos!) par efektu. Cilvēkiem, kuriem nebūs, ar ko samaksāt par pārtiku vai dzīvokli, viņi stāstīs: jūs taču patiesībā dzīvojat ļoti vienkāršotā režīmā, mēs esam parūpējušies par to.

Tāpēc, ņemot vērā to, es atļaušos atkārtoti aicināt arī šo likumprojektu nodot atpakaļ komisijai, tāpat kā es aicināju nodot atpakaļ komisijai iepriekšējo likumprojektu. Es ceru, ka man nav jāpiesakās atsevišķi pie šī temata... pie procedūras, tāpēc ka mēs zinām, ka e-Saeima paredz ļoti garu pieteikšanās procedūras termiņu.

Tāpēc es lūdzu manu lūgumu šajās debatēs ņemt vērā. Un tad, kad mēs balsosim... Pirms mēs balsosim par visu likumprojektu, lūdzu, dodiet vēl vienu iespēju koalīcijas kolēģiem izlabot savas kļūdas, jo mēs redzam, ka daži no viņiem, kuri ir iedziļinājušies kaut mazliet, ir sapratuši, ka tās kļūdas būs jālabo vai nu tādā veidā, vai citādā.

Es aicinu nodot atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Man ir liels lūgums, pašlaik, dažās minūtēs pirms balsojuma, katram deputātam vēlreiz rūpīgi izlasīt šī priekšlikuma būtību. Vēlreiz un rūpīgi, jo referente diemžēl jūs maldināja – šeit nav runa par atskaitēm un nodokļa aprēķinu, balstoties uz konkrētas... uz konkrētu ienākumu, uz reālu naudu, kura ir jau ienākusi konkrēta darbinieka... pašnodarbinātā kontā. Šeit skaidri un gaiši rakstīts, ka pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē savu ienākumu un informē par to Valsts ieņēmumu dienestu līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni. Trešais ceturksnis iestāsies – kad? Pēc 15. jūlija. Tas nozīmē – ko? Ko mēs darām? Mēs cilvēkiem liekam dzīvot bailēs, izdomāt, izfantazēt savu ienākumu. Turklāt vēl ir jāņem vērā tas, ka Valsts ieņēmumu dienests ļoti brīvi interpretē vārdu "ienākums".

Es pazīstu žurnālistus, kurus... kuram bija jāpierāda tas, ka viņam honorārs, piemēram, ienāca kontā ar trīs mēnešu kavējumu... attiecas uz pagājušā ceturkšņa ienākumu. Cilvēks var prognozēt, ka viņam būs tas ienākums, bet tā nauda varētu ienākt reāli vēlāk. Taču viņam būs jāsamaksā šī obligātā sociālā iemaksa konkrēti tad, kad Valsts ieņēmumu dienests tam norādīs, jo šajā priekšlikumā ir runa arī par sodu. Izlasiet, lūdzu, 89. pantu. Kas te ir rakstīts? Ka būs jāmaksā ne tikai pati tā iemaksa obligāti, bet arī nokavējuma nauda un soda nauda. Nu tas taču ir ārprāts! Izlasiet, lūdzu! Un, ja jūs tagad nobalsosiet, tad jūs... jums būs jāatbild par to! Kā mēs varam prognozēt... Kā cilvēks var prognozēt savu ienākumu! Protams, absolūti piekrītu Pimenova kunga teiktajam, ka tas ir taisns ceļš uz ēnu ekonomiku, uz (Skaņas defekts.)... pieradinātu pie tā, lai melotu valstij, bet – sevi aizstāvot, sevi, savu ienākumu, savu ģimeni, savu labklājību, lai būtu bērniem, ko paēst, un lai būtu, ko samaksāt par apkuri.

Nu izlasiet, lūdzu! Kāpēc nevar aprēķināt no reālā ienākuma, un punkts? Kāpēc cilvēkam ir jāprognozē savi ienākumi pandēmijas laikā, kad vispār nekas nav prognozējams?!

Izlasiet un balsojiet, lūdzu, "pret"!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ir jāatzīst, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir cieši sasaistīti ar grozījumiem likumā, kurus piedāvā... arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumiem likumā par mikrouzņēmumiem. Un tas viss... Dokumentu pakete kopumā... tā veido aizvien sarežģītāku, mazāk saprotamu, cilvēkam ļoti grūti uztveramu sistēmu.

Ir speciālistu un ekspertu (to skaitā arī iesaistīto nevalstisko organizāciju) viedokļi, kas pasaka, ka jau pašlaik esošā nodokļu sistēma ir sarežģīta, komplicēta un grūti uztverama.

Ļoti daudzi no pašlaik esošajiem Saeimas deputātiem un partiju pārstāvjiem, piedaloties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajās diskusijās, 2018. gada priekšvēlēšanu kampaņā solīja, ka domās, kā vienkāršot nodokļu sistēmu. Solīja, ka tieši attiecībā uz iedzīvotāju... nodokļu nomaksas sistēmu...

Sociālā apdrošināšana ir viens no blakus maksājumiem par darbu, un to veic darba ņēmēji un darba devēji. Visa šī pakotne, kas tagad tiek piedāvāta nodokļu reformas ietvarā, ļoti sarežģī to sistēmu. Man liekas, ka valdībai vajadzētu padomāt par to... nevis kā sarežģīt un komplicēt to, bet vienkāršot, – no sākuma atrast skaidrus un saprotamus risinājumus un ieviest tos, un tikai pēc tam pakāpeniski nodrošināt likvidāciju tajos segmentos strādājošajiem, kur pastāv riski vai nav... sociālā nodrošinājuma papildu rīkus.

Tāpēc es uzskatu, ka šie grozījumi šajā likumā nebūtu jāatbalsta un valdībai būtu jāuzņemas atbildība, jo... ir vēl viena būtiska lieta, kas skar nodokļu maksātājus, – kā valdība, kā politiķi rīkojas ar to naudu, ko nodokļu maksātāji samaksā... nerodas sabiedrībai tas priekšstats, ka aizvien sarežģītākas un samudžinātas nodokļu sistēmas veidošana maziem uzņēmumiem ir tā labvēlīgākā; pretī viņi nesaņem nodokļos nomaksātās naudas caurskatāmu un efektīvu izmantošanu.

Lūdzu neatbalstīt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Minimālo sociālo iemaksu administrēšanas kārtība pašnodarbinātajām personām patiešām ir izveidota ļoti sarežģīta. Iespējams, tas tā ir tādēļ, ka valdība to darīja vēl pēdējās dienās, vakaros, naktīs, steigšus mēģinot mainīt nodokļa apjomu, kā arī tā samaksas un kontroles kārtību.

Es piekrītu kolēģiem, kuri uzskata, ka ir ārkārtīgi neveiksmīgi šī sistēma piedāvāta, liekot pašnodarbinātajiem prognozēt ceturkšņa plānotos ienākumus, citādi pienākums būtu maksāt nevis 10 procentus pensijas uzkrājumam, bet minimālās sociālās iemaksas daudz lielākas summas apmērā.

Es pie šī komentāra... pie šī priekšlikuma un pie visas šīs koncepcijas... es patiešām būtu priecīga dzirdēt, piemēram, Pavļuta kunga komentāru. Viņš, manuprāt, bija viens no tiem visskaļākajiem... kā to sauc?... bazūnētājiem.

Tad, kad pirms dažiem gadiem stājās spēkā prognozētais neapliekamais minimums, ļoti skaļi tika kritizēta šī administrēšanas kārtība, saucot to par sarežģītu, netaisnīgu (vēl visādi krāšņi epiteti tika piemēroti) un solot steigšus – steigšus! – to visu labot. Diemžēl, kolēģi, divi gadi ir pagājuši, bet nedz pagājušajā gadā, nedz šajā... šajā nodokļu reformā es neredzu nevienu priekšlikumu, kas mēģinātu vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas kārtību, tieši pretēji – jūs vēlreiz... kāpjat uz vēl lielāka grābekļa: jūs šobrīd paredzat prognozējamu nodokļa maksājumu valsts sociālo iemaksu kontekstā, liekot pašnodarbinātajiem (tā, kā kolēģi minēja), visticamāk, mānīties – pat arī ar labiem nodomiem mānīties! – par prognozējamo ceturkšņa ienākumu apjomu, lai samazinātu sev maksājamos... maksājamo iemaksu apjomu.

Krīzes laikā it īpaši, bet arī vispār no administrēšanas sarežģītības viedokļa tas nav atbalstāms. Patiešām izskatās, ka jūs gribat tik ļoti sarežģītu šo režīmu pašnodarbinātajiem padarīt, lai cilvēki gribētu pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties un meklēt citas iespējas, tādējādi papildinot, iespējams, tās profesijas... Es šodien paskatījos, kādas ir privātajā sektorā izplatītākās profesijas, kādi darbinieki Latvijā ir visvairāk. Varat minēt, bet... nu, 26 tūkstoši... gandrīz 27 tūkstoši ir pārdevēji, 22 tūkstoši – apkopēji. Nu, šīs rindas tad pašnodarbinātie droši vien arī varēs papildināt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es nevaru piekrist savas kolēģes Reiznieces-Ozolas kundzes teiktajam par pārdevējiem. Manuprāt, pārdevēju rindas ar laiku tikai kritīsies. Mēs redzam, cik liela... un arvien vairāk paliek... ir šīs kases, kur pārdevēji vairs nav nepieciešami.

Es gribētu vērsties pie "Attīstībai/Par!", īpaši pie Pavļuta kunga, kurš bija – tiešām bija! – viens no lielākajiem nodokļu reformas kritizētājiem. Arī Feldmana kungs... JK, KPV LV – visi ļoti skaisti kritizēja šo sarežģīto sistēmu, kas, redz, ir nākusi kopā ar nodokļu reformu. Tas, ko jūs divu gadu laikā esat izdarījuši, – jūs esat izdarījuši absolūtu nulli attiecībā uz jebkādiem priekšlikumiem, kādā veidā uzlabot šo... iepriekšējo... līdzšinējo, spēkā esošo sistēmu, principā tādējādi atzīstot to, ka jūs neko labāku izdomāt nevarat un esošā sistēma ir gana laba. Tā vietā piedāvājat pašnodarbinātajiem... pašnodarbināto režīmā strādājošiem tādu, nu, ļoti īpatnēju, sarežģītu kārtību.

Kā jau minēju, šī sarežģītā kārtība tika... Tika uzsvērts, jau iesniedzot Saeimā šo likumprojektu, ka tas ir pārāk sarežģīti nodokļu maksātājiem – vispār saprast, ko valsts no viņiem šobrīd cer sagaidīt. Šī sarežģītā kārtība... Pēc būtības nekas jau ļoti daudz nav mainījies – tā tik un tā ir ļoti, ļoti sarežģīta. Nodokļu maksātājiem būs ļoti grūti saprast, ko valsts no viņiem grib. Pēc būtības tas viss ir arvien vairāk un vairāk sarežģīts.

Jautājums – ko jūs gribat panākt šādā veidā?

Man nav saprotams, kādi ir tie iemesli, kāpēc Saeimai tiek piedāvāti šāda tipa grozījumi un kāpēc jūs neieklausāties opozīcijas kritikā, bet nodurtām galvām... Es domāju, ja mēs būtu Saeimas Sēžu zālē un normālā kārtībā skatītu šos jautājumus, tad, visticamāk, jūs visi sēdētu nodurtām galvām un diez vai lepnums jūs pārņemtu, balsojot par šiem priekšlikumiem. Šobrīd, kad strādājam attālinātajā režīmā, protams, visi varonīgi turpina balsot.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, kā arī neatbalstīt visu budžetu un beidzot nākt un... nākt kādam, jo īpaši – tiem, kas, kā mana kolēģe teica, bazūnē par to, cik iepriekš viss ir bijis slikti... nāk jaunās pārmaiņas...

Nu, lūk, arī ir jaunās pārmaiņas. Latvijas sabiedrība, izbaudiet!

Pavļuta kungs, kaut vienu komentāru par šo no jums ceru sagaidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Klausoties šīs debates, es... kolēģi, esmu spiests jums teikt, ka jūs vienkārši nesaprotat šīs valdības, šīs mūsu varenās, rīcībspējīgās valdības, ģeniālo nolūku – to, ko viņi mēģina panākt ar šiem grozījumiem.

Proti, šādā veidā šī valdība cenšas radīt jaunas darba vietas, jo – kas tālāk notiks? Lai varētu šo absurdo shēmu uzturēt, vajadzēs papildu darbiniekus valsts pārvaldes dienestā, tas ir, Valsts ieņēmumu dienestā; vajadzēs pēc tam arī Finanšu policijā, kas sodīs, kas izmeklēs šos krāpniekus – pašnodarbinātos. Tā taču vesels bizness sanāk – būs papildu ieņēmumi budžetam! Un jūs tagad visu to kritizējat! Jums taču ir jāsaprot, ka valdība dara, ko var, – dara pēc savas sapratnes. Proti, valdības sapratne ir tāda... nu, pēc analoģijas... mēs salīdzināsim ar zvejnieku, kurš nevēlas iet jūrā mest tīklus, vilkt laukā zivis un izdomā, ka viņš vienkārši nolaidīs jūrā bundžiņu, skārda bundžiņu, lai reņģes uzreiz pašas tur iekšā sagulstas: vienā kārtiņā – uz vienu pusi, otrā kārtiņā – uz otru pusi. Viņš tad aiztaisīs ērti ciet un teiks: "Hop! Redziet, es visu esmu izdarījis!" Lūk, tas ir tas veids, kādā šī valdība... Tas parāda šīs valdības ģeniālo izpratni un rīcībspēju, tās spēju adekvāti reaģēt uz šo situāciju.

No visiem pašnodarbinātajiem, ko es esmu saticis, neviens netaisās piedalīties šinī shēmā. Visi taisās aiziet vienkārši ēnu ekonomikā. Jūs varat iedomāties, teiksim, frizieri, kurš tagad sēdēs pie datora, prognozēs savus ieņēmumus, ziņos tos Valsts ieņēmumu dienestam, saskaņos to visu? Nu, atvainojiet, tas ir vienkārši... tā ir maksimālākā... vienkārši atrautība no realitātes... tas viss, kas pašlaik notiek... Un – ļoti pelnīti. Ļoti pelnīti! Jo, kamēr ir aitas, tās cirps – un cirps aizvien vairāk un vairāk.

Par to es brīdināju jau pirms daudziem gadiem. Un jūs, Latvijas sabiedrība, pilnībā to saņemat. Un tas ir tikai sākums visiem tiem brīnumiem, ko jūs vēl piedzīvosiet.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā... Es atkal gribētu vērsties pie Valaiņa kunga.

Valaiņa kungs atsaucās uz to, ka, ja šī sēde būtu Saeimas Sēžu zālē un... koalīcijas deputāti sēdētu nolaistām galvām... Vēlreiz saku: Valaiņa kungs, jūs neesat sapratis, ka atbildīgs par šo budžetu un par to, ka mazie uzņēmēji, frizieri, manikīri, mākslinieki, visi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji, fotogrāfi un tā tālāk, un tā joprojām... viņu dzīves kvalitātes pasliktināšanās notiks nevis to deputātu dēļ, kas ir nodūruši galvas, bet šīs valdības dēļ, Kariņa kunga dēļ.

Šonedēļ mēs parlamentā esam dzirdējuši debatēs sacensību – sacensību par to, kura ministrija ir mazāk izdarījusi (nevis – kura ir labāka bijusi, bet – kura mazāk un sliktāk kaut ko izdarījusi!). Taču nevajadzētu aizmirst, ka mums ir arī valdības vadītājs un ka valdības vadītājs tātad... Budžets tiek sastādīts Ministru kabinetā, ministrijās un uz Saeimu tiek atnests apstiprināšanai. Un Saeima to apstiprina faktiski ar minimālām izmaiņām. Tātad par budžeta sastādīšanu ir atbildīgs valdības vadītājs, un valdības vadītājs mums ir Krišjānis Kariņš. Un Krišjānim Kariņam nav nodurta galva. Krišjānis Kariņš mums stāsta, ka mums ir daudz naudas, neskatoties uz to, ka pusmiljardu liels ir budžetā iztrūkums uz šo dienu.

Valaiņa kungs! Šie pārmetumi, izskatot budžetu, ir jāvelta Kariņa kunga virzienā, nevis deputātu. Deputāti ir atkarīgi no frakcijas vadītāja lēmuma, viņi baidās, ka viņi pazaudēs savu... nezinu, kaut ko... kādu ceļojumu vai vēl kaut ko, un tas ir saprotams. Jāprasa atbildība no tiem, kas ir lēmumu pieņēmēji, nevis lēmumu izpildītāji.

Un pārējā sadaļā... Zariņa kungs ļoti precīzi pateica... Šis budžets patiesībā ēnu ekonomikā aizdzīs nevis tūkstošiem, bet, es pieļauju, pat desmitiem tūkstošu cilvēku. Cilvēki nedarīs to, ko valsts šobrīd viņiem uzliek, jo cilvēkiem visupirms ir jāpabaro savi bērni, nevis jāmaksā nodoklis, ja viņiem nav ienākumu.

Maksāt nodokli, ja cilvēks nav saņēmis ienākumu, – nu, tāda absurda nav nekur pasaulē.

Tāpēc, cilvēki, jums ir jāmostas un jābeidz būt aitām, kuras cērp.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, te nu ir jāpiekrīt Gobzema kunga sacītajam, ka Kariņa kungs nepavisam nav nodūris galvu, viņš ļoti lepojas ar šo budžetu, klāstot, kas viss ir palielināts, tātad arī ministru algas un premjera algu ir plānots palielināt.

Turklāt viņš arī vēl nesen intervijā publiski teica, ka mikrouzņēmumiem palielināt nodokli uz 25 procentiem – tas ir par maz; ka tas joprojām nav taisnīgi un ka faktiski viņiem, tāpat kā visiem citiem mazo režīmu maksātājiem, būtu jāmaksā daudz vairāk – nu, vismaz tikpat, cik lielie uzņēmumi.

Taču es vēlos pievērst uzmanību tam, ka jau tagad mēs redzam sekas šai sarežģītajai nodokļu administrēšanai, ko paredz šis likums.

Uz otro lasījumu Ministru kabinets ir lūdzis budžetā piešķirt 511 620 eiro – kam? Valsts ieņēmumu dienesta IT sistēmas uzlabošanai vai pielāgošanai šīs jaunās kārtības administrēšanai. Kolēģi, tas jau tagad maksā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gan nevaru piekrist Gobzema kungam par to, ka Kariņš... Kariņš... jā, Kariņš... staigās augsti paceltu galvu un teiks vēl beigās paldies Saeimai, ka tā šādus grozījumus ir pieņēmusi. Problēma... un atbildīgie tieši ir Saeimas deputāti, kas to visu pieļauj, kas par to visu balso.

Tas, kas ir dīvaini – tas, kas šīs koalīcijas ietvaros notiek, ka politiķi ir kļuvuši par tādiem politikas komentētājiem... un tas gan man nav saprotams... tas, ka koalīcijas dalībnieki, piemēram, Nacionālās apvienības viens no līderiem Roberts Zīle, izplata publiski paziņojumus... un Nacionālās apvienības kolēģi stāsta, kā ir cīnījušies... tāpat JKP ir cīnījušies... ar sazin ko un daudz ko it kā darījuši, bet rezultāts ir nulle.

Un tāpēc tā pirmām kārtām ir to politisko partiju atbildība, kuras balso "par" šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valaiņa kungs, jūs laikam nesaprotat to, ka tā problēma ir tāda, ka budžetu Saeima var apstiprināt vai neapstiprināt pilnībā. Un koalīcijas deputāti ir ierauti sprukās tā iemesla dēļ, ka Ministru prezidents Kariņš patiesībā nav izskatījis tādas iespējamības – kur varētu samazināt budžeta izdevumus. Piemēram, valsts sektora samazināšana nenotiek, ir tikai savu algu palielināšana. Un to dara Kariņš, ne jau deputāti.

Deputāti nevar izstrādāt jaunu budžetu, tas ir jādara valdībai, tas ir jādara Ministru prezidentam. Un būtu jāpārskata budžeta bāze; tas nevienu gadu nenotiek. Mēs vispār šajās debatēs... nedēļu debatējam... nekad nav pārskatīta bāze. Ieņēmumu... Izdevumu samazināšana, tātad – valsts sektora samazināšana... Cik iestādes mēs varam samazināt, kuras mums nevajag patiesībā šajos krīzes apstākļos, un kādas funkcijas var pārskatīt – par to vispār nekādas diskusijas nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Izmantošu iespēju vēlreiz aicināt ne tikai opozīcijas, bet arī valdošās koalīcijas deputātus nobalsot ne tikai pret šo absurdo priekšlikumu, bet arī pret grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" kopumā, jo šis likumprojekts krīzes apstākļos ir absolūti noziedzīgs, vērsts pret Latvijas tautas labklājību. Šie priekšlikumi un grozījumi nav pārdomāti, nav loģiski, nav sistēmiski.

Lūdzu, esiet saprātīgi, esiet atbildīgi par rīcību, jo mēs esam likumdevēji. Mēs ienāksim vēsturē ar noteiktām darbībām. Lai jūsu darbības ir godīgas un atbildīgas attiecībā pret Latvijas tautu un tās labklājību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Labdien! Es domāju, ka šis priekšlikums ir radies no pieņēmuma, ka mūsu pašnodarbinātās personas – premjers, ministri, Valsts prezidents – var prognozēt savus ieņēmumus, it īpaši ņemot vērā tos grozījumus, kas jau ir apstiprināti. Varbūt tāpēc viņi uzskata, ka arī pārējiem krīzes apstākļos būs tikpat viegli ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par to, kāda laime viņus sagaida nākamajā ceturksnī... un līdz ar to visiem būs prieks un laime. Punkts viens.

Punkts divi. Dabīgi, šis priekšlikums ir izdomāts kabinetos, tas nav domāts cilvēkiem... un par cilvēkiem.

Taču, runājot par likumu kā tādu, – tur varbūt arī ir viena otra laba doma, kas varētu nostrādāt pie normālas dzīves situācijas, kad nav jācīnās ar pandēmiju, kad nav jādomā par bezdarbu, kad nav jādomā par to, ka ekonomika... atsevišķas ekonomikas nozares un ekonomika kopumā pārdzīvo tikpat dziļu krīzi kā visa sabiedrība pandēmijas dēļ. Ja nebūtu šo ārkārtas apstākļu un ārkārtas situācijas, varētu arī diskutēt un runāt par principiāliem grozījumiem likumdošanā, it īpaši tādā sensitīvā jomā kā nodokļu nomaksa.

Es domāju, ka tagad nav īstais laiks, kad vajadzētu eksperimentēt, tāpēc es aicinu noraidīt kā šo priekšlikumu, tā arī likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Nu, noslēdzot šīs debates, sniegšu ļoti īsu apkopojumu, lai visiem būtu saprotams.

Šis likumprojekts ir uzskatāms valdības arogances, mazspējas un stulbuma apliecinājums, uzskatāms pierādījums tam, kā vara risina to problēmu, kuru varai ir uzticēts risināt, proti, vienkārši to pārliek uz tautas pleciem, nedodot nekādus risinājumus. Līdzīgi kā čigāns darīja ar savu zirgu. Atcerieties, kā viņš zirgu badināja, – nedeva ēst un būtu arī pieradinājis bez dzeršanas dzīvot, bet tas vienkārši ņēma un nobeidzās.

Tas ir tas ceļš, kuru pašlaik iet šī vara, tāpēc ka tā ir atrāvusies no realitātes... ar savu svarīgumu, ar savu mazspēju un savu nespēju vispār reāli saprast situāciju. Bet tas ir ļoti pelnīti! Mēs saņemam to, ko esam pelnījuši. Un es aicinātu par to padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šādas nodokļu izmaiņas nedrīkst būt vienkārši prasta koalīcijas vienošanās. Ir jābūt tā, ka ir vienošanās ar sabiedrību.

Mēs vakardien visu dienu aicinājām Zakatistova kungu nākt un skaidrot šīs izmaiņas, pamatot Finanšu ministrijas viedokli. Tā vietā Zakatistova kungs atnāca uz Saeimu – un ko viņš izdarīja? Viņš rosināja parakstīt deputātu priekšlikumu par mūsu (Skaņas pārrāvums.)... laika saīsināšanu. Mūsu, opozīcijas, runas laika saīsināšanu, tāpēc ka tikai opozīcija runā un informē sabiedrību par to, kas gaida sabiedrību nākamajā gadā.

Tas, ko sabiedrība dzirdēs no Finanšu ministrijas, būs skaisti piepucēti stāsti par to, kā Finanšu ministrija it kā (pēdiņās) "rūpējas" par nodokļu maksāšanas režīmu. Bet Zakatistova kungs tā vietā, lai izskaidrotu to, vienkārši ņem un aiztaisa mums muti.

Cienītā sabiedrība, tas ir tas, kas jums ir jādzird! To jums nestāstīs ne "Panorāmā" (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos vēlreiz atgādināt un izskaidrot šī priekšlikuma būtību un jēgu.

Tātad: ja pašnodarbinātais prognozēs savus ienākumus vai... pareizāk sakot, jāsaprot, ka tie ir ieņēmumi, no kuriem jau izdevumi ir atskaitīti nākamajam ceturksnim... līdz šī ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam... kas sakrīt ar to brīdi, kad viņš jau, varētu teikt, iepriekš... gadu arī iepriekš... ir sniedzis atskaiti par iepriekšējo ceturksni... Tātad vienā darbībā un vienā brīdī, kad viņš ieiet šajā elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, viņš to izdara. Tas nav papildus citā laikā jādara. Tad viņš maksās šo sociālo iemaksu no faktiskajiem ienākumiem, nevis no prognozētajiem.

Tā ka viņš maksās tikai no faktiskajiem ienākumiem. Atšķirība ir likmē – līdz šim tās bija iemaksas piecu procentu apmērā, tagad tās būs 10 procenti, bet tas viss būs viņa pensiju apdrošināšanai.

Tātad šis datums... identiski... sakrīt ar to datumu, kad viņš... līdz kuram viņam ir jāziņo par iepriekšējā gada... iepriekšējā ceturkšņa ienākumiem.

Otrs būtiskais jautājums – ja pašnodarbinātais šo prognozēto ienākumu nav iesniedzis, tas nozīmē, ka viņš ir pārliecināts, ka viņš jau zina, ka viņš katru mēnesi pelna vairāk par minimālo algu. Tad viņam, varētu teikt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienkārši aprēķinās šīs minimālās iemaksas, ja viņam nav citu ienākumu, no kuriem jau daļēji iemaksas ir segtas, un tad būs tie 160 eiro par mēnesi līdz gada beigām. Un gada beigās... Viņš jau, zinot, ka viņam ir tās jāveic, būs katru ceturksni tāpat deklarējis šos ienākumus un maksājis, un tad beigās vienkārši tiks salīdzināts, vai tas sakrīt. Un, ja būs par daudz iemaksāts, tad atgriezīs; ja par maz, tad būs jāpiemaksā. Būtiskais – ka pašnodarbinātais ir iesniedzis šo apliecinājumu par šiem ienākumiem, tad tas nozīmē, ka viņš maksās tik un tā no faktiskā, nevis no prognozētā. Vēlreiz uzsveru!

Un Valsts ieņēmumu dienests arī šobrīd kontrolē pašnodarbinātos un, varētu teikt, veic pārbaudes. Tas notiek arī šobrīd. Un soda naudas vai kavējuma naudas ir tajos gadījumos, ja šis saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais, ir apzināti samazinājis šos apjomus vai nav uzrādījis... vai kaut kādas citas lietas notiek. Tas arī šobrīd notiek, un Valsts ieņēmumu dienests šādus pienākumus veic.

Viņam nekādā gadījumā nebūs gada beigās jāmaksā sods par to, ka viņš būs noprognozējis kaut ko neatbilstošu faktam, jo viņš katru ceturksni par iepriekšējo ceturksni ziņos pēc fakta un maksās pēc fakta. Un viņš maksās tikai no reāli gūtajiem ieņēmumiem.

Tas priekšlikums, kas bija iepriekš, – ka būs jāpiemaksā papildus šim... tāds šeit vairs nav. Tātad nav nekas jāmaksā vairāk kā... tikai no reāli nopelnītā, un tā ir arī šī priekšlikuma būtība. Un piemaksāšana vai atgriešana notiks pēc tam... nākamā gada sākumā par iepriekšējo gadu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā visi šie skaidrojumi tika sniegti un arī tika komentēts par visu to procesu un kārtību. Tā ka tie deputāti, kas piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, var saviem frakcijas kolēģiem izskaidrot detalizēti.

Komisijā šis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 31, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Par procedūru pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es tikai vēlreiz, ja drīkst, atgādināšu jums, ka mēs lūdzam nodot šo likumprojektu atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai labotu šīs kļūdas, par kurām mēs runājām visa likumprojekta kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāte Stepaņenko ir lūgusi likumprojektu nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Kolēģi! Mēs balsosim par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Vai procedūras sadaļa ir aktivizēta? Mēs varam par to balsot, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 59, atturas – nav. Likumprojekts komisijai atpakaļ nav nodots.

Un vēlreiz komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone. Komisija likumprojektu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Jansons, Latkovskis, Zakatistovs, Plešs, Jurašs, Lejiņš, Šteins, Možvillo, Ašeradens un Baumane lūdz Saeimas šā gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku – divas minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi... līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Mums par to ir jābalso.

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru! (Starpsauciens.) Var runāt "par" vai "pret", bet ne debatēt. (Starpsauciens: ""Par", "pret"...")

Jāpiesakās runāt, aktivizējot pogu! (Pauze.)

Gobzema kungs, runāsiet "par" vai "pret"? (Dep. A. Gobzems: ""Par"!")

Tātad "par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es jau vakar vai aizvakar teicu, ka es brīnos, ka jūs neesat samazinājuši budžeta debašu runas laiku līdz minūtei vai pat īsāku.

Tad, kad jūs nākamo īsināsiet uz minūti, tad piedāvājiet arī man parakstīt šo papīru. Nu, nav jau ko ākstīties! Koalīcija nerunā. Koalīcija skatās mutē Kariņam, kurš ar paceltu galvu iznīcina mazo biznesu faktiski. Nu, kā saka, nav jau lieki ko muti dzesēt pie budžeta, kurš ir nodokļu pacelšanas budžets, pie budžeta, kurā... Koalīcija nevar pateikt skaidri un gaiši, ka patiesībā nodokļu pacelšana tiek izdarīta tā iemesla dēļ, ka... nevis ir daudz naudas, bet budžetā ir iztrūkums milzīgs, un šis iztrūkums patiesībā nav saistīts ar krīzi, bet ar to, ka mūsu valsts objektīvi ir konkurētnespējīgāka, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, ar valstīm reģionā, tāpēc ka mūsu valsts nesniedz uzņēmējiem atbalstu tā, kā to dara citās valstīs.

Cilvēki jau to visu redz. Cilvēki redz arī to, ka mēs ejam tieši to pašu... īstenojam tieši to pašu scenāriju, kas bija pagājušā gadā, tad, kad pakāpeniski saīsināja runas laiku... Un šis runas laiks, es domāju, ka... Nu ko jūs ākstāties, mani dārgie koalīcijas kolēģi! Nu ko tad tur pa minūtītei īsināt! Nu uzreiz noīsiniet visu! Es parakstīšu, es atbalstīšu. Jo ātrāk mēs, kā saka, līdz krīzes dibenam nonāksim, jo labāk. Jo ātrāk šāds, pret tautu vērsts, budžets tiks pieņemts, jo labāk. Nav ko tur lieki... daudz klausīties tajā opozīcijā.

Sabiedrībai šajā kontekstā es gribu pateikt to, ka arī jūs, sabiedrība, es domāju, esat pelnījuši, ka nav jāklausās debates par budžetu, jo jūs neprotestējat, jums ir laikam vienalga, ka jums palielinās nodokļus krīzes laikā.

Jūs baidāties vai par slinku esat, vai ir kādi citi iemesli, kāpēc jūs to nedarāt. Citās valstīs to dara. Un tajās valstīs, kurās to dara, – tajās par cilvēkiem rūpējas vairāk. Tajās valstīs, kurās cilvēki neprotestē, neiziet ielās, – tajās tas nenotiek. Tā ir absolūta likumsakarība. Tas ir pelnīti, un tas ir tikai normāli.

Un man kā politiķim... šeit ir divējādas sajūtas: kā Latvijas Republikas pilsonim – vienas, kā politiķim – otras.

Kā Latvijas Republikas pilsonim man, protams, ir žēl noskatīties, kā pret Latvijas tautu izturas varas koalīcija ar Krišjāni Kariņu priekšgalā, bet kā politiķim man ir ļoti izdevīgi, ka varas koalīcija dara to, ko dara. Tas mani kā opozīcijas pārstāvi personīgi... un ne tikai mani vien, bet arī citus opozīcijas pārstāvjus padara tikai populārākus. Un tāpēc es atbalstīšu – tieši šī iemesla dēļ... Jo vairāk varas koalīcija darīs tādas darbības, jo agrāk mainīsies vara!

Un ļoti labprāt mēs... Pēc stundas, es domāju, mēs varētu iesniegt nākamo priekšlikumu – saīsināt uz minūti. Tad vēl pēc kādas stundas vai pusotras iesniedzam – saīsināt uz 30 sekundēm! Un tad jau uz dienas beigām, saprotot, ka šonedēļ īsti nepabeigsim skatīt budžetu, – nu, tad varbūt nogriežam pavisam debates nost un vienkārši apstiprinām budžetu tādu, kāds tas ir! Jo galu galā – demokrātiskā valstī jau priekš kam debates, vai ne? Par valsts galveno finanšu dokumentu tādas nav vajadzīgas!

Man ļoti patīk, kā šis scenārijs attīstās: cilvēkiem būs augstāki nodokļi, varas koalīcijai – sliktāki reitingi. Es kā politiķis esmu ļoti, ļoti apmierināts.

Neapmierināts es esmu tikai ar to, ka cilvēkiem ir jābeidz žēloties un jāsaprot – jūs, mīļā sabiedrība, esat līdzatbildīgi pie tā, kas notiek Latvijā! Nav tā, ka ir tikai sliktie politiķi un labā tauta. Labā tauta pieļauj to, ko dara sliktie politiķi. Un tad, kad labā tauta celsies kājās, tad sliktie politiķi sāks beidzot strādāt, – tā tas notiek. Un tā ir absolūta taisnība! Jums var patikt vai nepatikt, ko saka Gobzems, bet Gobzems saka taisnību. Padomājiet par to! Un padomājiet, kāpēc Latvija ir nabadzīgākā vai viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāts deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Negaidīju, ka man tiks dots vārds, bet pateicos.

Es saprotu, ka dažiem deputātiem arī ar 10 sekundēm pietiks, lai teiktu visu, ko viņi domā par valdību un Saeimu, tomēr budžeta debates ir neapšaubāmi galvenais Latvijas politiskā kalendāra notikums. Un visās Eiropas Savienības valstīs var vērot, ka ekonomiskā politika dažreiz pat nav notverama un ir visai eklektiska, toties budžeta politika ir visai sistēmiska un ļoti artikulēta.

Maz tādu politiķu, kas var paskaidrot, kādas ir Latvijas ekonomiskās politikas prioritātes, tomēr visi zina par budžeta deficītu, fiskālo disciplīnu un valsts parādu.

Budžeta projektu sāk rakstīt martā. Valdības koalīcijas deputāti var piedalīties valdības darba grupās, ministriju, kolēģiju sēdēs, jebkurā brīdī un bez laika reglamenta iekļaujoties jebkādās diskusijās, kas notiek izpildvaras iestādēs, ja vien tikai būtu vēlme.

Jūs būsiet izbrīnīti, uzzinot, ka opozīcijas deputāti arī seko budžeta notikumiem tiktāl, ciktāl ir iespējams, – lasa avīzes, apmeklē domnīcas, piedalās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs un (tikai iedomājieties!) raksta savus priekšlikumus budžetam – ar nodomu tos pakļaut debatēm ne vien Saeimas komisijā, bet arī Saeimas sēdē, visiem deputātiem piedaloties. Un kādēļ? Lai atdurtos pret liekulīgo un augstprātīgo reglamenta barjeru: re, budžeta gada beigās jums divas minūtes, un jūtieties brīvi tās izmantot, kā vēlaties.

Tiem, kas ierosina saīsināt deputātu uzstāšanās laiku, pašiem nav, ko sacīt par budžetu! Viņu vietā visu saka valdība. Viņi ir rāmi un pārliecināti, ka parlamentāro ētiku nepārkāpj.

Man ļoti žēl, ka starp šā priekšlikuma parakstītājiem ir Saeimas veterāni, kurus esmu cienījis.

Es aicinu balsot "pret" šo ieceri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika saīsināšanu Saeimas šā gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē: divas minūtes – runājot pirmo reizi, un viena minūte – runājot otro reizi (līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai)! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 31, atturas – nav. Līdz ar to debašu laiks ir divas minūtes, runājot pirmo reizi, viena minūte, runājot otro reizi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

Tā, es atvainojos.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Esam saņēmuši 66 priekšlikumus.

1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, kas papildina 1. panta otro daļu ar vārdu "samazinātās". Priekšlikums saistīts ar izmaiņām patentmaksas regulējumā. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Arī saīsinātajā laikā mēs kā opozīcija pildīsim savu uzdevumu – mēģināsim informēt gan tos kolēģus, kas nav piedalījušies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī sabiedrību kopumā par plānotajām nodokļu izmaiņām. Tas vismaz būs bez maksas vai lētāk nekā Finanšu ministrijas reklāmas kampaņas.

Un viena no tādām izmaiņām ir valdības piedāvājums un Saeimas nupat jau gandrīz atbalstītā ideja par patentmaksas likvidēšanu. Mēs uzskatām, ka nav īstais laiks, kad atstāt vairāk nekā trīs tūkstošus patentmaksu veicēju bez šāda ērta, vienkārši pieejama nodokļu režīma, aizdzenot viņus ēnu ekonomikā.

Savulaik, nodokļu reformu izstrādājot, mēs domājām tieši otrādi – par to, kā paplašināt šāda veida – vienkārši administrējamu – nodokļu režīmu, domājām par patentmaksas vai kādu vaučeru... par iespēju maksāt, piemēram, maziem restorāniem, kuri sezonas laikā nodarbina papildu darbiniekus kā viesmīļus vai arī atsevišķiem pasākumiem piesaista papildu darbiniekus, kuri nav vajadzīgi kā regulāra darba darītāji uz darba līguma pamata. Mēs domājām, kā dot iespēju arī tad, ja cilvēkam... ja pie viņa, piemēram, atnāk santehniķis, salabo izlietni un nav gatavs izrakstīt rēķinu... ka cilvēks pats kā pasūtītājs viņa vietā, lai pats varētu mierīgi gulēt un justies kā apzinīgs pilsonis, varētu ērtā veidā samaksāt nodokli par šo veikto darbu.

Šie priekšlikumi ar patentmaksas samazināšanu iet pretējā virzienā, atņemot iespēju vienkārši, ērti samaksāt nodokli, īpaši tām grupām, kas pamatā strādā ar privātpersonām, sniedzot savus maza apjoma privātos pakalpojumus.

Tas nav atbalstāms, un es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, lai izslēgtu šo ideju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, augsti godātā Saeima, par debašu laika samazināšanu. Es tikai vēlētos atgādināt, ka koalīcijas deputātiem varbūt ir īsa atmiņa, un aicinu atcerēties, ar ko šādi gājieni beidzās pagājušajā gadā, kad mēs skatījām budžetu. Tas ir nekoleģiāli, un, visticamāk, arī šā budžeta izskatīšanas laikā mēs parunāsim par procedūru.

Bet attiecībā uz šo priekšlikumu mums ir... sākam skatīt iedzīvotāju ienākuma nodokli... skatām attiecībā uz šīm patentmaksām. Te jau iepriekš mēs runājām... Šis ir savā ziņā saistīts ar šo nodokļu sistēmas sarežģīšanu. Un es aicinu tiešām Pavļuta kungu, varbūt Feldmana kungu... tos, kas pirmsvēlēšanu periodā ir izteikušies ļoti gari un plaši par to, cik sarežģīta un nepareiza ir nodokļu sistēma valstī, izstāstīt, ko tad viņi divu gadu laikā darījuši un kā šie piedāvājumi padarīs to vienkāršāku. Šobrīd vienīgā informācija, ko mēs varam... pret ko mēs kā opozīcija varam debatēt šajās parlamenta debatēs, ir tikai tie paziņojumi, kas no koalīcijas vadošajiem politiķiem izskan publiskajā telpā, piemēram, tas, kā Zakatistova kungs izteicies par vienotās atlīdzības modeli.

Es aicinātu žurnālistus aktīvāk uzdot šos jautājumus, un varbūt ar žurnālistu starpniecību mēs varētu nonākt pie atbildēm, kamēr šeit debatējam. Un mēs kā opozīcija būsim... būs mums iespēja pretējo viedokli paust šajā e‑tribīnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es arī pievienojos – saku paldies pozīcijai par šo debašu laika kārtējo saīsināšanu.

Es jūs, kolēģi, aicinātu padomāt patiešām... no pašiem pirmsākumiem... ko tad mēs te īsti darām. Mēs esam simts cilvēki, mēs pārstāvam Latvijas pilsoņus, Latvijas iedzīvotājus, ļoti dažādus cilvēkus, ļoti dažādas sociālās grupas. Un demokrātijas jēga, kolēģi, ir tā, ka mūsu uzdevums šeit ir kārtot attiecības ar vārdiem, kolēģi, ar argumentāciju, ar debatēm. Un tas tiek darīts demokrātijas ietvaros, lai tie cilvēki, kurus mēs pārstāvam, kolēģi, – lai viņi neizietu ielās un nesāktu kārtot savas attiecības ar dūrēm un ar citām metodēm.

Tāpēc īpaši Saeimas Prezidiju es aicinu tā ļoti rūpīgi padomāt, ko jūs darāt, kādā veidā jūs veicināt šo parlamentāro debašu kultūru. Vai tas, ko jūs darāt, ir demokrātijas vērtību akceptēšana? Tas, ka daži kolēģi deputāti jau atklāti aicina cilvēkus iziet ielās, – tas faktiski nozīmē, ka tas, kas šeit notiek, tas process, kas šeit notiek, jau izgāzies, tas izgāžas, kolēģi.

Tāpēc es aicinu koalīcijas deputātus tomēr atcerēties par to, ko mēs te īsti darām, kāpēc mēs to darām, kas ir demokrātija. Atcerieties to, ka mūsu darbs šeit ir... Lai cik tas dažiem kolēģiem būtu nepatīkami, mūsu darbs ir debatēt – debatēt! – par vairākuma piedāvājumiem. Un, kamēr mēs debatējam, kamēr mēs tieši šādi kārtojam attiecības, cilvēki nesāks kārtot attiecības citādāk, kolēģi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izcila Vjačeslava Dombrovska debašu runa! Tikko es arī faktiski gribēju uzsvērt tieši to pašu – ka parlamentārā republikā... Ja mēs lasām Satversmi un Saeimas kārtības rulli, tad... Saeimas sēdes, to skaitā arī budžeta sēdes, ir tā vieta, kurā ir jādebatē. Tātad mūsu darbs ir runāt no tribīnes, šajā gadījumā – vebinārā, bet deputāta tiešie darba pienākumi taču ir runāt un skaidrot sabiedrībai – ne tikai savam vēlētājam, bet arī citu politisko uzskatu vēlētājam –, sniegt savu argumentāciju, pārliecināt, oponēt, piekrist... un tādā garā.

Šobrīd šī demokrātiskā lieta tiek samazināta ik pa stundai – pa minūtei. Un tas ved pie viena ļoti... nu, pie vienas ļoti nopietnas problēmas. Ja pagājušogad jūs uz to skatījāties ar tādu smīnu sejā, tad es varu apgalvot pilnīgi droši šodien, ka janvārī Latvijas Republikas ielās būs 10 tūkstoši cilvēku. Es personīgi kā Saeimas deputāts uz to aicināšu janvārī – uz lielu protesta akciju, tāpēc ka Saeimas vairākums ignorē sabiedrības vairākuma intereses. Un, ja skatāmies socioloģijas datus, tad redzam, ka 70 procenti sabiedrības neuzticas ne šim parlamentam, ne šai valdībai.

Janvārī būs liela protesta akcija, kuru organizēs Saeimas deputāts Aldis Gobzems!

Un pārējais. Atbildība par šo visu ir jāuzņemas valdības vadītājam Krišjānim Kariņam, un tas ir jāatgādina katrā debašu runā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es aicināšu atbalstīt šo opozīcijas priekšlikumu, jo tas ir loģisks un tas ir vēl viens aicinājums valdošajai koalīcijai iet saprāta ceļu.

Runājot par to, kas notika tikko, tātad par debašu laika samazināšanu, –manuprāt, tā ir parlamentārā darba vistīrākā sabotāža. Jūs tādā veidā atsakāties no sava pienākuma strādāt Latvijas tautas labā. Jūs šo budžeta debašu laikā pilnīgi ignorējat Latvijas sabiedrības intereses būt informētiem par to, kā tiek mainīti likumi, par to, kas sagaida mūsu iedzīvotājus nākamajā gadā, ja mēs runājam par viņu ienākumiem, nodokļu sistēmu un labklājību kopumā.

Tātad – jūs ignorējat Latvijas tautas intereses, jūs ignorējat savus pienākumus, jūs sabotējat parlamenta darbu!

Pie šādiem apstākļiem valdošās koalīcijas deputātiem, kuri tikko nobalsoja par debašu laika kārtējo samazinājumu, ir brīvprātīgi jāatsakās no savas algas daļas, kas attiecas vismaz uz valsts budžeta debašu laiku, jo valdošā koalīcija, izņemot tikai dažus deputātus, šajās debatēs nepiedalās, nedara neko, lai informētu Latvijas sabiedrību par to, kā un kādēļ tiek pieņemti grozījumi konkrētajos likumos un kāpēc tiek pieņemts konkrēti šāds šis budžets.

Jūs neko nedarāt. Nu tad nesaņemiet par to algu, esiet godīgi līdz galam!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribētu aicināt tos drosmīgos deputātus no koalīcijas, kuri tā vietā, lai izteiktos par šo budžetu, parakstīja iesniegumu par debašu laika saīsināšanu, – Jansons, Latkovskis, Zakatistovs, Plešs, Lejiņš, Jurašs, Šteins, Možvillo, Ašeradens un Baumane... izņemot, protams... paldies, Jansona kungs, jūs jau norunājāt šodien... Zakatistova kungs, īpaši jūs mēs aicinām šajās divās minūtēs nākt un izstāstīt iedzīvotājiem, kāpēc jūs rosināt šādas briesmīgas pārmaiņas budžetā, jo jūs negribat, lai par šīm pārmaiņām runā opozīcija. Jūs esat "drosmīgi" (pēdiņās) saīsinājuši debašu laiku un aiztaisījuši muti opozīcijai, vismaz cenšaties to darīt, bet jums tas nesanāks, jo mums arī ir savi instrumenti, ar kādiem mēs varam panākt to, lai mūs sadzird sabiedrība.

Jākaunas jums tiešām par to, ko jūs esat izdarījuši!

Zakatistova kungs, jūs nekādā gadījumā neesat pelnījuši ne algas pielikumu, pat ne deputāta algu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es īpaši aicinātu par šo priekšlikumu runāt divus deputātus, kas parakstīja jautājumu par debašu laika saīsināšanu. Tā ir Baumanes kundze no "Attīstībai/Par!", kas tviterī vienmēr iestājas par demokrātiskām vērtībām, un tas ir Možvillo kungs no KPV LV; tas ir faktiski viņa pirmais darbs, esot parlamentā, – saīsināt debašu runu laiku –, jo šis deputāts nav runājis ne par vienu jautājumu. Par pārējiem jau līdzīga situācija ir bijusi pagājušajā gadā.

Es aicinu šos deputātus diskutēt, parādīt, kā jādiskutē tiesiskā un demokrātiskā valstī, nevis tviterī rakstīt, ka iestājas par demokrātiju, par tiesiskumu, un tajā pašā laikā savos darbos rīkoties pilnīgi pretēji tam, domājot, ka sabiedrība to neieraudzīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Atbalstot 1. priekšlikumu, es tomēr gribētu pateikt, ka varbūt tas arī ir labi, ka sāk izzust mīti, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, ka mēs runājam un cīnāmies par tiesiskumu, ka mēs esam parlamentāra republika, kur parlamentam ir liela loma piešķirta Satversmē.

Mēs runājam par vairākām Eiropas vērtībām, kuras mēs pārkāpjam ļoti viegli un ļoti vienkārši, nedomājot par sekām.

Man vakar uzdeva jautājumu – vai es piekrītu vai nepiekrītu tam, ka parlaments ir uzurpējis varu valstī. Es teicu, ka diemžēl tas tā nav, jo parlaments ir šo varu atdevis... veiksmīgi. Turklāt atdevis ne pat Ministru kabinetam, jo Ministru kabinets arī nav patstāvīgs savā domāšanā, savā rīcībā. Un tā nav arī Koalīcijas padome. Tie ir tie cilvēki, kas ietekmē Koalīcijas padomes cilvēkus, kas nosaka, ko darīt tai pašai Koalīcijas padomei un visiem pārējiem, kas ar to saistīti. Un tas pēc būtības arī parāda, kur mēs dzīvojam, kā mēs dzīvojam, kā mēs dzīvosim.

Es domāju, ka tas ir aplams solis – mums saīsināt debašu laiku. Tiešām budžeta dokumenti – tā ir tā programma, pēc kuras dzīvos Latvijas valsts nākamajā gadā, tuvākajos trijos gados. Un tas, ka mēs šodien faktiski pieļaujam tādu formālu pieeju, – tas ir noziegums.

Es ceru, ka varbūt kādreiz mēs atgriezīsimies pie normālā parlamentārisma un kādreiz sāksim draudzēties ar galvu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Zīmīgi, ka tieši pie šī priekšlikuma, kur faktiski jūs vēlaties ierobežot... un opozīcija aicina to nedarīt... ierobežot cilvēkus un cilvēku brīvību runāt, radīt, izpētīt, izgudrot... Mēs visi runājam par to, ka jūs gribat ierobežot arī opozīcijas deputātu darbu.

Nu, principā jūs kā vairākums varat ierobežot mūsu runas laiku un, iespējams, pat nonāksiet kādreiz līdz tam, ka nevajadzētu runāt vispār, jo tā lietas var notikt noklusējot. Jūs varat cilvēkiem uzlikt maskas, bet nevarat šiem cilvēkiem aizliegt runāt. Visiem taču jūs neierobežosiet iespēju runāt! Un, ja jūs to gribat darīt parlamentā, kur tiešām darbs ir debatēt un sarunāties vai mēģināt vismaz uzklausīt vai izteikt cita veida domas... ko domā arī citi – cilvēki ārpus parlamenta –, tad... Visiem cilvēkiem jūs nevarēsiet nedz uzlikt maskas, nedz aizliegt runāt, nedz likt svinēt klusus Ziemassvētkus vienā mājsaimniecībā. Cilvēki vienmēr atrod veidu, kā izpausties. Un mūsu vēsture, tie notikumi, kuri bija pirms 30 gadiem, rāda, ka cilvēki vienmēr atrod veidu, kā to darīt, kā vērsties pret tiem, kas viņiem liedz brīvību runāt, radīt, izdomāt, svinēt svētkus un dzirdēt arī citus cilvēkus. Šādi laiki pienāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es, protams, aicinu atbalstīt šo opozīcijas iesniegto priekšlikumu. Es arī aicinu deputātus Jansonu, Latkovski, Zakatistovu, Plešu, Lejiņu, Jurašu, Šteinu, Možvillo, Ašeradenu un Baumani tomēr negraut demokrātiskas republikas vērtības, labot savu kļūdu un iesniegt priekšlikumu atgriezties pie tādiem debašu laikiem, kas ir paredzēti Saeimas kārtības rullī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! No šādiem debašu laikiem ir maz jēgas, ja debatē tikai opozīcija. Protams, mēs savu darbu izdarām, mēs pievēršam uzmanību tiem jautājumiem, kurus pozīcija labāk noklusētu šajā budžetā, kas gan varētu būt labāks.

Premjers atnāk ar pozīciju: būs mums taisnīgāka nodokļu sistēma. Un visas frakcijas saka: jā, taisnīgāka nodokļu sistēma, kāpēc ne? Un atteiksimies no patentmaksu režīma! Rekur, mans skaistais piedāvājums attiecībā uz nodokļu sistēmas sarežģīšanu!

Tās ir tās varas pozīcijas, kas izskan. Un iedzīvotāji kļūst sociāli aizsargātāki tajā brīdī? Un šeit ir opozīcija, kas kopā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām pauž citu viedokli. Un diemžēl Pavļuta kungam vēl joprojām pietrūkst drosmes nākt un pastāstīt, kāpēc viņš sistemātiski atbalsta šo pieeju. Tomēr jūs...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Kolēģi! Es vēršos pie deputāta Ata Lejiņa, kurš parakstīja šo priekšlikumu. Vai jūs, lūdzu, nevarētu nokomunicēt šo priekšlikumu... nokomunicēt arī premjeram Krišjānim Kariņam, jūsu partijas biedram, lai Krišjānis Kariņš... Lai tad, kad pēc šī budžeta pieņemšanas viņš nāks un svinīgā atmosfērā stāstīs mums visas jūsu koalīcijas pasakas par to, kā jūs esat uzlabojuši nodokļu maksātāju dzīvi, – lai viņš tad mēģina iekļauties tajās trijās minūtēs, ko jūs esat atvēlējuši mums... vai pat vēl mazāk... Mēs jau nezinām, kādus vēl priekšlikumus jūs gatavojat, – vai tā būs viena minūte, vai tās būs 30 sekundes. Bet mēs turpināsim runāt, un mēs izmantosim visus iespējamos instrumentus, kuri paredzēti Saeimas kārtības rullī, lai šo patiesību līdz sabiedrības ausīm aiznestu...

Sēdes vadītāja. Atgādināšu, ka šo priekšlikumu ir parakstījuši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Kolēģi, sveicināti! Reflektējot uz debatēm, – ir ironiski klausīties, kad... Lielākā daļa debatētāju piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un cerēja iekļūt Eiropas Parlamentā, kur debašu laiks tomēr ir viena minūte. Un, ja trīs minūtēs nevar izteikt savu viedokli, ko, pieņemsim, es no šīm debatēm nemaz nesapratu, jo nebija par priekšlikumu... tad nu es aicinātu tomēr ievērot to, uz kurieni jūs tiecaties, un tad arī debatēt par priekšlikumu. Tad arī visiem būs saprotams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es ceru, ka jūs klausāties debates. Es jau pašā sākumā minēju gan argumentāciju, gan arī priekšlikuma būtību.

Atkārtoju: priekšlikums paredz saglabāt patentmaksas arī turpmāk kā legālu nodokļu maksāšanas līdzekli, kas novērsīs ēnu ekonomiku un samazinās bezdarbu, īpaši krīzes laikā. Šāds risinājums šobrīd nebūtu... tieši otrādi, būtu jāievieš, nevis krīzes laikā jālikvidē.

Es aicinu balsot "par" šo priekšlikumu. Un aicinu kādu no koalīcijas kolēģiem vismaz šeit, Saeimas sēdē, argumentēt, kādēļ ir nepieciešams patentmaksas likvidēt. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādas diskusijas nenotika. Ja būtu notikušas, ja būtu argumentācija dota, tad arī mazāk būtu iemesla un vajadzības debatēt šeit, Saeimas sēdē. Jūs nerunājāt nedz tur, nedz šeit, vienkārši akli balsojat, paši pat nesaprotot brīžiem, par ko.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu cienīt priekšlikuma iesniedzējus un debatēs runāt par 1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs tikai vakar pieņēmām grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, un cilvēku reakcija uz Saeimas balsojumu ir visai negatīva. Tas izpaužas gan soctīklos, gan komentāros internetā.

Es jums vēlos nocitēt vienu īsu teikumu, ko raksta kāds cilvēks: "Ja pašlaik valsts no manis nodokļos mēnesī iekasē 245 eiro, tad pēc jaunās takses iekasēs nulli, jo nodokļus maksāšu citai valstij." Tas ir parasta Latvijas cilvēka viedoklis par to, ka nākotnē mūs gaida emigrācijas vilnis.

Beigsies koronavīruss, radīsies iespēja izbraukt, un mēs zaudēsim 10 tūkstošus profesionāļu, jo mikrouzņēmumu darbinieki un patentu darbinieki, un individuālie uzņēmēji – viņi visi ir cilvēki, kas veido uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī. Mēs nedzīvojam no tādiem milžiem kā "Uralhim", kas ir lielākais uzņēmums Latvijā. Mēs būsim ļoti skumji par mūsu frizieriem, santehniķiem un remontniekiem.

Tāpēc es atbalstu 1. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ja valsts šajos grūtajos laikos nevar sniegt cilvēkiem palīdzību, kas viņiem ir vajadzīga, tad ir pilnīgi saprātīgi vismaz neatņemt viņiem to, ko viņi paši pelna. Šāda ir šā priekšlikuma būtība. Un es patiešām diemžēl nedzirdēju nekādus pretargumentus, kāpēc tas būtu slikti, jo tā ir tīra aritmētika. Un, kā jau kolēģi vairākkārt atzīmēja, nedz koalīcijas deputāti, nedz valdības pārstāvji neuzskata par vajadzīgu kaut kādā veidā savu pozīciju pamatot.

Un attiecībā uz Budriķa kunga teikto. Nu, tā tas nav, piedodiet. Eiropas Parlamentā dažās situācijās patiešām ir atvēlēta tikai viena minūte, bet daudzos citos gadījumos – daudz vairāk. Cilvēkiem ir iespējas runāt, un deputāti var izteikties. Un tur ir pilnīgi cita sistēma – jāpierakstās iepriekš, kad kurš runās. Tas viss ir plānots jau iepriekš.

Tā ka, ja jūs uzskatāt, Budriķa kungs, ka tas tā ir lietderīgi, tad varbūt jums vajadzētu ierosināt grozījumus Kārtības rullī. Un, ja patiešām opozīcija jums pārāk traucē, izdomājiet kaut kādas metodes, kā var opozīcijai aizbāzt muti, jo paši izmantot savas iespējas izteikties jūs nevēlaties, bet arī negribat ļaut izteikties citiem. Es nedomāju, ka tā ir laba parlamentārā prakse.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 1., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! balsosim par 1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais, galīgais, lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Sveicināti! Tātad turpinām.

2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz izslēgt normu, kura skaidro, kas ir ar nodokli apliekamais objekts, konkrētajā gadījumā – autoratlīdzība. Komisijā nav atbalstīts šis, 2., priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 43, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 3. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu un saistīts ar izmaiņām patentmaksas regulējumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz... Priekšlikums saistīts ar izmaiņām autoratlīdzību regulējumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis ir viens no priekšlikumiem, kas paredz saglabāt autoratlīdzības līgumslēdzējiem esošo nodokļu režīmu un arī maksāšanas kārtību. Un konkrēti šis priekšlikums ir atjaunot to jēgu, kas ir iestrādāta šobrīd likumā un ko valdība ir piedāvājusi mainīt.

Doma ir, ka arī turpmāk pēc būtības Valsts ieņēmumu dienestam ir jāvērtē darījumu ekonomiskā būtība, vērtējot, ir vai nav piemērojams autoratlīdzības līgums. Viens no iemesliem, kādēļ autoratlīdzību maksātājiem šobrīd tiek palielināts nodokļu maksāšanas slogs, ir arguments, ka autoratlīdzības līgumus izmantojot pārāk plaši un nevietā, slēdzot tos arī gadījumos, ja pēc būtības darba vai veicamā pienākuma objekts nav autordarbs un nav intelektuālais darbs.

Lielā mērā tas, līdzīgi kā ar mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, ir radies tā iemesla dēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests nav pēc būtības pildījis tās funkcijas, kas likumā ir paredzētas. Un arī šeit jūs konkrēti redzat, ka ir pat pienākums un uzdevums kontrolēt, vai šie līgumi tiek atbilstoši izmantoti.

Ja nebūtu šī sērga ielaista, tad nebūtu šobrīd arī bažu un pārmetumu, ka autoratlīdzības līgumi tiek slēgti, iespējams, arī nevietā. Diemžēl arī no valsts pārvaldes puses šāda prakse... ir praktizēta dažādos projektos, lai samazinātu nodokļu slogu; ir bijuši piedāvājumi no īpaši radošajām personām slēgt autoratlīdzības līgumus, nekādus citus, kas līdzi nestu lielākus nodokļu maksājumus.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas saistīts ar normu, kura nosaka, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīta samaksa par intelektuālo īpašumu. Komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Arī šis ir viens no priekšlikumiem no kopējo priekšlikumu kopas, kas paredz saglabāt esošo nodokļu maksāšanas kārtību un apjomu autoratlīdzību saņēmējiem, to nemainot, nepalielinot, un viens no būtiskiem iemesliem ir tiešām tas, ka nav šīs izmaiņas pietiekami diskutētas, vismaz publiski ne. Iespējams, kādās koalīcijas sēdēs aiz slēgtām durvīm jums ir bijušas kaismīgas diskusijas un strīdi un esat mēģinājuši nonākt pie labākā risinājuma. Nu, neizskatās, ka tas ir izdevies.

Bet nu – viens piemērs. Piemēram, Latvijas Mākslinieku savienība savā vēstulē arī bija rosinājusi apsvērt iespēju ieviest zināmu progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā autoriem, radošām personām, atsakoties no idejas, ka 25 procenti būtu jāmaksā apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem un 40 procenti – ienākumiem virs 40 tūkstošiem; tad tas viņu piedāvājums bija, ka 20 procentu likme – ienākumiem līdz 25 tūkstošiem, 28 procentu likme – ienākumiem diapazonā no 22 līdz 55 tūkstošiem, 36,4 procentu likme – ienākumiem virs 55 tūkstošiem.

Nu, par šo priekšlikumu praktiski nekur... nu, vismaz deputātu lokā profesionālā līmenī nav diskutēts. Nu, acīmredzami... pat neņemot vērā šādu nozares pašas piedāvājumu...

Taču tas ir tikai viens piemērs.

Kopumā, kolēģi, nodokļu izmaiņas ir sasteigtas, radīs daudz neskaidrību, radīs grūtības administrēt šos režīmus; ne tikai valsts pārvaldei, bet arī pašiem nodokļu maksātājiem tas kļūs sarežģītāk, un rezultātā jūs novērosiet lielāku ēnu ekonomiku un pat daudz mazākus nodokļu ieņēmumus, nekā jūs plānojat, nekā jums gribētos no šīm nodokļu izmaiņām sagaidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Atgriežoties pie šiem valdības piedāvātajiem nodokļu grozījumiem jeb nodokļu reformas... nu, es tā sapratu, ka no koalīcijas puses, iespējams, ir tāds uzskats, ka, lūk, opozīcija pārāk daudz debatē par šiem jautājumiem un, iespējams, tātad uzvedas it kā pārāk ārkārtēji.

Taču, kolēģi, es jums atgādināšu, ka mēs esam ārkārtējā situācijā. Un mums ir arī recesija. Turklāt mēs esam tik ārkārtējā situācijā, ka mēs pat nezinām, kādi vēl būs ierobežojumi, – vai tiks ieviests kaut kāds pilnīgs tā saucamais lockdown, proti, viss tiks slēgts. Mēs nezinām, kad ekonomika no tā visa attapsies. Atkal optimistiski saka, ka, iespējams, līdz... labi, ja līdz nākamā gada beigām.

Un šajā ārkārtējā situācijā, kolēģi, jūsu izveidotā valdība... lai gan – arī mūsu valdība, protams... piedāvā vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku būtiski palielināt nodokļu slogu!

Tas, kolēģi, pats par sevi ir absolūti ārkārtēji.

Es nezinu, vai jums pat... Mēs no jums nedzirdam nekādu argumentāciju par šo. Es tā sapratu, ka koalīcijas deputāti paši faktiski ar savu klusēšanu ir distancējušies no savas valdības. Ja jūs neesat gatavi runāt un aizstāvēt savas valdības pozīciju, tad tas nozīmē tikai to, ka jūs esat distancējušies no tās.

Daži koalīcijas deputāti pat ir atklāti tagad distancējušies no savas valdības darba grupām, kurās viņi paši it kā strādājuši un kurās viņiem bija veto tiesības. Ir distancējušies!

Tāpēc... Šajā situācijā jūs vēl saīsināt mums debašu laikus, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu un aicinot to atbalstīt, es vēlētos aicināt to drosmīgo Saeimas kolēģi, vārdā Arvils Ašeradens, kurš vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, nākt un pieslēgties šai Saeimas sēdei un paskaidrot, kādas ir bijušas diskusijas viņu lokā, viņa kolēģu lokā, saistībā ar šo priekšlikumu, saistībā ar šo likumprojektu. Ja tas tiks pieņemts un kļūs par likumu, tas skars ļoti daudzus cilvēkus, par kuru tiesībām, iespējams, deklaratīvi iestājas Ašeradena kungs, vadot šo komisiju un dažādas runas arī publiskajā telpā... deklarējot.

Es ļoti aicinu tiešām Ašeradena kungu par šo priekšlikumu parunāt, tāpēc ka Ašeradena kungs ir viens no šiem 10 tā saucamajiem drosmīgajiem deputātiem, kurš parakstīja priekšlikumu samazināt deputātiem runas laiku un kurš tātad negrib, lai sabiedrība uzzina par šīm izmaiņām, negrib, lai sabiedrība uzzina to, kā opozīcija cenšas labot koalīcijas pieļautās kļūdas budžetā un kā opozīcija skaidro to ļaunumu, kas nāks, ja šis likumprojekts... likums stāsies spēkā, – to kārtību, pēc kādas būs jādzīvo daudziem nodokļu maksātājiem.

Tāpēc es aicinu īpaši Ašeradena kungu pieslēgties un paskaidrot sabiedrībai. Ja viņš negrib, lai mēs stāstām patiesību, lai viņš stāsta savu versiju par to, kas notiks sabiedrībā pēc 1. janvāra attiecībā uz intelektuālo īpašumu.

Lūdzu, Ašeradena kungs! Mēs ļoti jūs gaidām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es aicinātu nu vismaz trīs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātus, kas nav iesācēji ne parlamentā, ne politikā un ir atbildējuši arī par vairāku nozaru attīstību, proti, Latkovska kungu, Lejiņa kungu un Ašeradena kungu, uzstāties debatēs un stāstīt, kā jaunieviestās reformas atbalstīs autoratlīdzības saņēmējus, kā atbalstīs tulkus, kā atbalstīs pašnodarbinātos. Un, ja runājam par šo priekšlikumu (iespējams, ka vēl varat mainīt... un atbalstīt šāda tipa priekšlikumu), – atbildēt, kā tas iet kopā ar relatīvi nesen Saeimas veiktajiem grozījumiem autortiesību aizsardzības... Autortiesību likumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā solījām tik daudz labu lietu, stāstījām, kā šāda likuma ieviešana... kā šādi grozījumi atbalstīs attiecīgās nozares cilvēku darbu.

Varbūt tiešām, ja jūs domājat, ka piecas minūtes debatēs runāt ir par garu, un domājat, ka īsāk izteikties ir labāk un saprotamāk... Aicinu tomēr atbildēt ne tikai uz mūsu jautājumiem, bet arī uz to cilvēku jautājumiem, kuri relatīvi nesen cēla ķieģeļu sienu pie Saeimas nama, kuri uzdeva daudz jautājumu un turpina to joprojām ne tikai sociālajos tīklos, bet arī medijos, kur vēl atļaujas rādīt citu viedokli nekā valdībai, un aicinu pateikt, kas īsti... kādas sekas būs pēc šāda likuma pieņemšanas... neatkarīgi no tā, vai tas stājas spēkā nākamajā gadā, aiznākamajā gadā vai vēl vēlāk.

Latkovska kungs, Lejiņa kungs un Ašeradena kungs, jūs šobrīd pārstāvat Ministru prezidentu, un Ministru prezidents ir valdības galva. Un šajā brīdī Kariņa kungam ir jāatbild par tiem lēmumiem, kurus šobrīd jūs liekat pieņemt saviem kolēģiem pozīcijā, akli nobalsot. Arī viņiem būs jāskatās acīs, iespējams, kādam autoratlīdzības saņēmējam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es atkārtoti jūs aicinu atbalstīt šo opozīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Ja neatbalstāt, tad paskaidrot, pamatot, kāpēc jūs to noraidāt, pamatot savu pozīciju.

Es atkārtoti vēršos pie deputātiem Jansona, Latkovska, Zakatistova, Pleša, Lejiņa, Juraša, Šteina, Možvillo, Ašeradena un Baumanes: negraut parlamentārās demokrātijas vērtības, labot savu kļūdu, atkārtoti iesniegt iesniegumu vai atgriezties pie Saeimas kārtības rullī paredzētajiem debašu laikiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Līdz šim parasti ir bijis tā, ka visi tie jautājumi, kuri skar intelektuālo īpašumu, to skaitā arī jautājums par atlīdzību par intelektuālā īpašuma radīšanu, ir bijuši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā.

Man, godīgi sakot, tas ir pārsteigums, bet droši vien pats esmu vainīgs, ka neesmu iedziļinājies pietiekami šajā likumprojektā, lai konstatētu, kā šī ļoti nopietnā izmaiņa šobrīd ir nonākusi līdz otrajam lasījumam.

Tiešām, ienākumi no intelektuālā īpašuma un samaksa par intelektuālo īpašumu, – tās, manuprāt, ir dažādas lietas. Es ļoti aicinu vai nu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas cilvēkus, vai arī ministriju cilvēkus, tas ir, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Kultūras ministrijas, gan arī Finanšu ministrijas cilvēkus, skaidrot šo atšķirību, jo, manuprāt, te mēs riskējam tiešām iebalsot tādu normu, kura pieļaus interpretācijas un ar kuru pēc tam vēl ilgi nāksies cīnīties.

Es zinu, cik šie jautājumi par intelektuālo īpašumu sarežģīti ir virzījušies Saeimas komisijās.

Es uzskatu, ka šis nav jautājums, ko vispār varēja izlemt divos lasījumos. Un kaut vai šī viena paša jautājuma dēļ es būšu spiests balsot pret visu šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nu, es tomēr aicinu...

Tikko vismaz viens pozīcijas deputāts runāja, kurš aicināja runāt īsi. Es viņam varu ieteikt noklausīties pēc tam ierakstā visas mūsu diskusijas, ja nu kaut kas vēl paslīd garām.

Un tomēr – atbildiet uz jautājumu: cik šobrīd valsts ir plānojusi ieņēmumus no intelektuālā īpašuma maksas? Cik lieli tie būs? Un vai vispār būs, ko iekasēt, ja šajā brīdī jūs nepiešķirat papildu... normālu, adekvātu finansējumu – atbilstoši šābrīža likumdošanai – augstākajai izglītībai, zinātnei un arī pedagogiem? Cik lielu samaksu jūs plānojat iekasēt, ja neko... jo, iespējams, nebūs, no kā? Tad šis punkts ir jāsvītro – tieši tā, kā paredz priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es vēlreiz aicinu jūs, kolēģi, saprast to, ka ar šīm nodokļu izmaiņām jūs skarsiet plašu šī režīma izmantotāju loku. Ja vēl Kultūras ministrija mēģinās piedāvāt īstermiņa atbalsta pasākumu radošajām personām un mediju nozares pārstāvjiem, tad visi pārējie autoratlīdzības līgumu izmantotāji paliek aiz borta. Un tas arī netiek pietiekami atspoguļots, manuprāt, no Finanšu ministrijas puses.

Es sekoju līdzi arī Finanšu ministrijas tviterim, kur visu laiku tiek jauninājumi likti, tiek runāts par nākamā gada budžetu, uzsverot labās lietas, un tas arī ir pareizi, bet vismaz šobrīd, kamēr mēs diskutējam par tik ļoti svarīgiem likumprojektiem, kas skars plašu nodokļu maksātāju loku, es gribētu sagaidīt, ka kaut viens tvīts būtu arī par šo tēmu. Bet nedz Finanšu ministrija to dara, nedz jūs, kolēģi deputāti.

Nu, acīmredzot arī pati nodokļu stratēģija ir tāda tvitera formāta stratēģija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ļoti cienot šo priekšlikumu... šī priekšlikuma iesniedzējus, es gribētu vēlreiz vērsties pie Ašeradena kunga, kurš parakstīja priekšlikumu par runas laika saīsināšanu deputātiem. Es tiešām jums novēlu, lai visas jūsu grāmatas, kuras jūs lasāt, būtu pusuzrakstītas, proti, lai pašā interesantākajā vietā šīs grāmatas vēstījums pārtrūktu un lai jūs saprastu, kādā situācijā jūs – arī jūs, īpaši jūs! – šobrīd nostādāt šos cilvēkus, pret kuriem jūs vēršaties šajā budžetā, atbalstot šo budžetu.

Vēlreiz atkārtošu: budžets – tā nav un tā nedrīkst būt vienkārša koalīcijas vienošanās par to, kas nu tagad būs sadalīts. Tam ir jābūt... būtu bijis jābūt dialogam ar sabiedrību, it īpaši šajā smagajā kovida situācijas laikā. Tas viss būtu bijis jāizdiskutē ar cilvēkiem, nevis vienkārši zem galda vienoties par to...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas rosina izslēgt konkrētās normas un saistīts ar intelektuālā īpašuma normatīvo regulējumu. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es ar vienu uzņēmēju pirms dažām nedēļām apspriedu šīs plānotās nodokļu izmaiņas un jautāju viņa viedokli. Tas bija liels uzņēmējs, un viņš diezgan vienkārši teica, ka, jā, viņš atbalsta, jo nekas jau nemainīsies... izņemot to, ka cenas augs.

Kolēģi! Patiešām tas varbūt ir labākais rezultāts, ko mēs varētu sagaidīt, – ka, visiem palielinot nodokļus, cilvēki iekļaus to cenā un pārējie patērētāji savukārt būs spējīgi to nopirkt, un sistēma atkal darbosies.

Kolēģi! Krīzes laikā jārēķinās arī ar to, ka cilvēku pirktspēja strauji ir mazinājusies, un cenu pieaugums, lai kompensētu nodokļu palielinājumu, nebūs risinājums.

Uz to ir norādījusi šinī kontekstā, autoratlīdzību kontekstā, arī Latvijas Preses izdevēju asociācija. Proti, arī viņi norāda, ka, strauji palielinot nodokļu maksājumus autoratlīdzības līgumu saņēmējiem, viņi būs spiesti palielināt cenas, lai šo nodokļu pieaugumu kompensētu, bet tā problēma ir, ka iedzīvotāju pirktspēja ir zema, un tādā veidā, protams, arī preses izdevumi kļūs mazāk pieejami, īpaši jau – mazāk turīgajai sabiedrības daļai; attiecīgi viņu informētības pakāpe arī kritīsies.

Vēl viens apsvērums, protams, ir tas, ka autoriem pēc jaunajām nodokļu izmaiņām būs papildu administratīvais slogs: atšķirībā no samērā vienkāršām attiecībām ar autoratlīdzību maksātājiem, kur viņu grāmatvedis varēja visus jautājumus atrisināt, tagad pašiem būs jālauza galva, kuru no režīmiem izvēlēties, lai nebūtu jāpiemaksā nesamērīgi daudz.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, atstājot autoratlīdzību režīmu esošajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām neiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nu, es mēģināšu vēlreiz vērsties pie jūsu, tā teikt, elementārās loģikas.

Labi, pieņemsim, ka jūs uzskatāt, ka ir nepieciešamas kaut kādas strukturālas pārmaiņas nodokļu piemērošanā attiecībā uz tiem pašiem autoratlīdzību saņēmējiem un citām personām, – ka ir nepieciešams, tā teikt, mainīt spēles noteikumus. Skaidrs, ka šo jūsu piedāvāto grozījumu rezultātā... nu, daudziem cilvēkiem tas nozīmēs, ka viņiem vajadzēs maksāt lielākus nodokļus šajā situācijā. Labi, pieņemsim... Nu, es tagad pat nerunāšu par to, vai tas ir atbalstāms vai nav atbalstāms... Tas, protams, ir vērtējams katrā konkrētajā situācijā, bet, kolēģi, tagad mums ir diezgan skaidrs... Es domāju, ka šogad... kopš marta mēneša... nu, vismaz kopš marta ir skaidrs, ka mums valstī ir, nu, pirmā, otrā, trešā un... iespējams, pat visas pirmās desmit prioritātes ir saistītas ar kovidpandēmiju, ar visu to, kas tagad notiek, – ar pandēmijas izraisīto ekonomikas recesiju, ar to, ka vairāku profesiju cilvēki faktiski pat nevar strādāt.

Es ceru, ka jums arī ir skaidrs, ka šī ir šobrīd, nu, absolūta prioritāte. Un tagad vēlreiz apelēju pie jūsu, es ceru, veselā saprāta. Vai jūs neuzskatāt, ka vismaz šajā laikā... pat noliekot malā, teiksim, to strukturālo jūsu izmaiņu lietderību, pareizību vai kā... ka mainīt spēles noteikumus nodokļu jomā, it īpaši tā, ka tas pasliktinās cilvēku situāciju, – ka tas ir absolūti un... pilnīgi garām?

To vienkārši nedrīkst darīt šajā situācijā, pat nevērtējot šādu reformu pareizību pēc būtības.

Vai jūs tiešām to nesaprotat, kolēģi?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī, iespējams, atbalstītu šo strukturālo reformu un autoratlīdzības režīma maiņas... kārtību, ja nebūtu šobrīd krīzes situācija un ja būtu padomāts par ilgtermiņa atbalsta mehānismiem, to skaitā... ja kultūras ministrs budžeta veidošanas procesā būtu pacīnījies par vismaz vidējā termiņā iestrādātu finansējuma pieaugumu valsts kultūras iestādēm, lai šo pieaugumu, kas būs jāmaksā autoriem, varētu kompensēt. Tas nav izdarīts.

Ir izdarīts tas, ka nākamgad ir ielikti septiņi miljoni koncertzāles projektēšanai, par nozarē strādājošajiem faktiski ļoti maz domājot. Un arī... Nu, es vēl pirms brītiņa domāju, ka varbūt ministrs sadzirdēs šo komentāru un varbūt kaut kā varēs atbildēt, taču tagad es redzu, ka arī viņš nu jau ir pazudis no Saeimas debatēm.

Šis ir unikāls budžeta pieņemšanas process – neviens ministrs, nedz arī premjers neklausās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Aicinot atbalstīt šo priekšlikumu, es vēlos pievienoties kolēģu teiktajam un vēlreiz atgādināt jums to, ka patiesībā, ja mēs skatāmies uz valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam, tad mēs neredzam to, ka būtu kaut kas bijis plānots apmēram tāds, ka valdība krīzes situācijā, ārkārtas stāvoklī, būtu lēmusi... būtu gatavojusies lemt par nodokļu celšanu, jo būtiskākais, ko piedāvāja valdība, ko akcentēja valdība iepriekšējā gada budžetā, bija tieši tātad nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību.

Tas, ko mums valdība vēstīja pagājušajā gadā, nepārprotami vairākas reizes tika atkārtots – ka nodokļi netiks celti, netiek celti, lai gan mēs tam nepiekritām, jo tika celts dabas resursu nodoklis un tika veikta sagatavošanās minimālās algas celšanai, kas mums ir ar šo gadu.

Bet, lai brīdinātu sabiedrību par to, ka šogad šajā krīzes situācijā jūs atvēzēsieties pret sabiedrības, varētu teikt, vismazāk aizsargāto uzņēmēju daļu... tas pat sapņos varbūt nerādījās, jo, ja mēs lasām iepriekšējā gada budžetu... un to, ko mēs dzirdējām, tad, nu, šeit iedot tikai mēnesi sagatavošanās darbu cilvēkiem krīzes situācijā, lai viņi varētu aptvert to, ko jūs esat viņiem nodarījuši, – tas ir ļoti ļauni, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Aicinu vēlreiz gan atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis nav laiks šīm nodokļu režīma struktūras reformām.

Es, kolēģi, arī domāju, ka... Es tā sāku drusku saprast... Mana hipotēze, kāpēc jūs tik pakāpeniski cenšaties saīsināt tos debašu laikus, – lai mums aizvērtu muti. Jā, kolēģi, mēs runājam jūsu vietā... kolēģi, koalīcijas kolēģi... jo tas acīmredzot, ko jūs esat izdarījuši... Kāds jūs ir pārliecinājis absolūti un bez jebkādiem jautājumiem atdot visus grožus tieši valdībai un par to neuzdot nekādus jautājumus.

Es tagad pat skatos – "Delfos" raksta divi koalīcijas deputāti... raksta par to, ka, lūk, tika radīta kāda darba grupa Finanšu ministrijā ar Zakatistovu galvenajā lomā. Un tad viņi raksta...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nu, man jāsaka tā, ka arī, runājot par šo priekšlikumu, aicināšu atbalstīt, turpinot domu par to, ka, iespējams, nebūs īsti par ko iekasēt samaksu, jo... Vai mēs esam dzirdējuši kādas diskusijas (un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija neviena vārda no tā, vismaz no Finanšu vai Ekonomikas ministrijas puses, jo daļa nepiedalījās, vismaz tajā laikā, kad es debatēju par priekšlikumiem komisijas darbā)... un tomēr – dzirdējuši kādu vārdu par patentu atbalstīšanas politiku Latvijā? Ko tad jūs iekasēsiet, ja jūs neatbalstīsiet ne izdomātājus, ne izgudrotājus, ne radošās personības?

Un man jāsaka, ka pozīcijai ir seja. Pozīcijā ir deputāti ar konkrētiem uzvārdiem. Un šajā brīdī minēšu atkal tikai tos trīs, kas ir Kariņa jeb Ministru prezidenta partijas biedri un, būtībā klusējot un aizliekot muti opozīcijai, rāda valdības nostāju, – Latkovskis, Lejiņš un Ašeradens. Kungi, lūdzu, atbildiet uz jautājumiem, jo mēs tiešām gribam debatēt pēc būtības, nevis aicināt un tikai saukt uzvārdus. Pozīcijai ir deputātu sejas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 6. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Valaiņa un Kučinska. Priekšlikums paredz paplašināt izmaksu pozīcijas, kuras izslēdz no maksātāju ienākumiem, un, konkrēti runājot, tie ir transporta izdevumi. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis ir praktiski fiskāli neitrāls priekšlikums no mūsu puses, kas veicinātu lielākas sociālās garantijas un aizsardzību darba ņēmējiem, jo tā būtu papildu motivācija darba devējiem ar darba ņēmējiem slēgt koplīgumus.

Un tā doma ir tāda – mēs varētu paplašināt kopā ar jūsu atbalstu nodokļu atvieglojumus ne tikai ēdināšanas, bet arī transporta pakalpojumiem, neapliekot tos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, ja šāds koplīgums ir noslēgts. Summa tiktu saglabāta līdzšinējā apmērā, jo šāds atbalsts šobrīd ir uzņēmuma sniegtajiem... nodrošinātajiem darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem – 480 eiro gadā jeb vidēji 40 eiro mēnesī. Uzņēmējs pats arī var labāk plānot, vai ir svarīgāk ēdināšanas pakalpojumiem vai transporta pakalpojumiem šo atlaidi izmantot. Īpaši kovida laikā, kolēģi, kad nav ieteicams arī darbiniekiem vai personām drūzmēties piepildītā sabiedriskajā transportā, ja uzņēmuma vadība varētu nodrošināt darbiniekiem transporta pakalpojumus, sedzot tā izmaksas, tad tas būtu vēl viens papildu stimuls to arī darīt. Par šādu priekšlikumu ir diskutēts jau vairāku gadu garumā. Mēs līdzīgu arī iesniedzām pagājušajā gadā budžeta projektā, un faktiski bez argumentiem toreiz tas tika noraidīts.

Šobrīd es ceru tomēr uz lielāku jūsu atbildību un arī atbalstu uzņēmējiem. Kā es teicu – fiskāli neitrāls, ļoti vēlams un derīgs priekšlikums uzņēmējiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt kolēģu sagatavoto priekšlikumu, ļoti, ļoti korekti sagatavoto, ņemot vērā to, ka tas nepārsniedz jau esošās robežas. Un šeit es tiešām gribētu vēlreiz akcentēt to, ka pirmām kārtām mēs nevaram zināt, mēs nevaram plānot vispār to, kas notiks pēc pusgada, kas notiks pēc gada. Vai gadījumā sabiedriskais transports šobrīd nav viens no bīstamākajiem pārvietošanās veidiem, ņemot vērā šo kovida situāciju? Un pārvietošanās ar transportu šobrīd ir droši vien ļoti, ļoti svarīga, īpaši arī privātais transports cilvēkiem, lai nokļūtu uz darbu.

Ja mēs runājam par kompensāciju iekļaušanu, tad nu neaizmirsīsim, ka arī Saeimas deputātiem ir iespēja saņemt kompensācijas par transportu, lai nokļūtu uz darbu. Un šīs kompensācijas Saeimas deputāti joprojām izmanto diezgan plaši, un arī vairāki parlamentārie sekretāri tās izmanto, kā mēs zinām, neskatoties uz to, ka algas viņiem pieaugs ar nākamo gadu. Tāpēc es arī gribētu aicināt VARAM parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu nokomentēt šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka Artūrs Toms Plešs ir parakstījis priekšlikumu par debašu laika samazināšanu, ņemot vērā to, ka Artūrs Toms Plešs ir VARAM parlamentārais sekretārs, kuram, visticamāk, ir informācija par šīm kompensācijām, par transportu, arī par stāvvietas caurlaidēm un visu pārējo.

Es aicinu Artūru Tomu Plešu, kurš ir kopā ar kolēģiem parakstījis šo priekšlikumu par debašu laika saīsināšanu, nākt un paskaidrot, kāpēc šis it kā...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas ir ļoti svarīgs arī mobilitātes nodrošināšanai. Šobrīd joprojām Latgalē ir ārkārtīgi liels bezdarba līmenis, padsmit procentu, Ludzā, manuprāt, pat 17 procentu. Un, ja jūs veiksiet nodokļu izmaiņas, kādas ir plānotas šajos likumprojektos, jūs bez darba atstāsiet desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Un labi būs, ja viņi varēs atrast darbu kaut kur citur, pat ne savā dzīvesvietā, tad tā būtu iespēja darba devējiem nodrošināt transportu, lai viņus savāktu, aizvestu atpakaļ, nodrošinot šo mobilitāti.

Par mobilitāti un tās nepieciešamību arī reģionālajā attīstībā runāja Viņķeles kundze, kad viņa bija labklājības ministre. Tas vēl bija labajos laikos. Šobrīd nu diemžēl vairs nedzirdam vispār nekādas iniciatīvas no valdības puses šajā virzienā.

Mēs aicinām ar šādu minimālu atbalstu tomēr motivēt uzņēmumus...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Valaiņa un Kučinska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 8. ir deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz izslēgt nosacījumu, kas pasaka, ka par nosacītām dividendēm, kurām izpildās nosacījums, netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja jau ir samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Lūdzu divas plus vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Netiek...? Paldies.

8. priekšlikums ir loģiski skatāms kopā ar manu 60. priekšlikumu, par ko stāsts būs vēlāk.

Bet tagad par 8. – es ierosinu, piemērojot tādas pašas progresējošās likmes kā algām, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt arī ienākumus no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, konkrēti, dividendes. Tā ir priekšlikuma būtība.

Tad progresivitātes principa attiecināšana arī uz dividendēm kļūtu par ievērojamu atvieglojumu mazajām firmām, jo samazinātu darba devēja nodokļu izmaksas, savukārt lielajiem uzņēmumiem radītu stiprāku motivāciju investēt savā attīstībā, tai skaitā jaunu darbavietu radīšanā, nevis sadalīt peļņu dividendēs.

Vismazāko ienākumu saņēmēju ienākumi un vislielāko ienākumu saņēmēju ienākumi mūsu valstī atšķiras simt reizes, ja ne tūkstoš reizes, tomēr sociālās nevienlīdzības īpatnība Latvijā ir atšķirīga nabadzīgo un turīgo ienākumu struktūra. Vidusšķiras, zemākā slāņa ienākumus salīdzināmos apjomos veido algas un dividendes, bet vislielākos ienākumus pārsvarā veido dividendes (arī miljonos mērāmās), tāpēc atteikšanās no progresivitātes piemērošanas dividendēm pārvelk svītru visiem mēģinājumiem manāmi mazināt nevienlīdzību valstī.

Un konkrēti – 8. priekšlikumā es ierosinu izslēgt dividendes no likumā noteiktajiem ienākumu veidiem, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un ar to atzīt dividendes par iedzīvotāju ienākumu, nevis par uzņēmumu ienākumu. Lai šāda atzīšana iestātos, ir nepieciešami grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā par dividenžu aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli izbeigšanu. Un tas ir mana 60. priekšlikuma saturs, par ko es vēl ziņošu.

Tikmēr tagad aicinu atbalstīt 8. priekšlikumu par dividenžu izņemšanu no ienākumu veidiem, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lūdzu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Par šo lietu, par ko Igors Pimenovs ir iesniedzis savu priekšlikumu, mēs ļoti detalizēti diskutējām 2017. gada vasarā – tad, kad tika veikti grozījumi nodokļu sistēmā. Un jau tajā reizē Pimenova kungs izteicās par šo progresivitātes nepieciešamību dividendēm, ņemot vērā to, ka dividendes tiešām var tikt izmantotas kā darba samaksa... tās ir kā samaksas veids uzņēmumu īpašniekiem, tātad manipulējot ar algu izmaksām un dividendēm.

Es domāju, ka šī diskusija ir jāturpina, bet atkal es neesmu pārliecināts par to, ka tagad šis atvērums – otrais lasījums budžeta paketē – ir īstā vieta šādai diskusijai, jo tā tiešām ir... Tur ir nepieciešama plašāka diskusija, kurā tiktu izanalizēti arī visi tie riski, kuri var rasties, tai skaitā, kā tas varētu skart aktivitāti fondu biržā, kas Latvijā diemžēl nav tik augsta, kā mēs vēlētos.

Tas ir kompleksi vērtējams jautājums, tāpēc šoreiz es atturēšos attiecībā uz šo Igora Pimenova priekšlikumu. Bet es aicinātu tomēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju savā turpmākajā darbā pie šī jautājuma atkal atgriezties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 9. ir Ministru kabineta priekšlikums, un paredz... Priekšlikums papildina ar nodokli neapliekamo ienākumu veidu sarakstu ar laimestiem, kas gūti momentloterijā "Sporta loterija" vai interaktīvajā izlozē "Sporto visi". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šo priekšlikumu mēs no savas puses atbalstām, jo tas atbrīvos no nodokļa piemērošanas svarīgu nacionāla līmeņa momentloteriju, kuru organizēs "Latloto".

Pirmo reizi mēs šādu praksi lūdzām ieviest tajā brīdī, kad uzsākām īstenot "Simtgades loteriju", kur, jūs zināt, daļa no iegūtajiem ieņēmumiem tiek novirzīti talantīgo vidusskolēnu stipendijām. Tas vien, ko es vēlos ierosināt (to es arī darīju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā) valdībai – tomēr neturpināt šādu praksi, ka katrai atsevišķai loterijai tiktu veidots izņēmums likumā. Es domāju, ka faktiski ir jāpieņem vispārēja norma. Ja "Latloto" tiek īstenota kāda nacionālas nozīmes loterija ar sociālu mērķi, kāda bija "Simtgades loterija", kāda būs "Sporta loterija", tad šādas loterijas tiek atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas būtu no tādas juridiskās tehnikas viedokļa, manuprāt, daudz atbilstošāk, ka, līdzīgi kā likumus nav labi pieņemt viena cilvēka dēļ, tā arī šajā gadījumā katras atsevišķās loterijas dēļ mainīt atkal likumu ir par daudz... bieži.

Aicinu tomēr šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti balsojumu neprasa.

M. Šteins. 10. priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta 5. panta normu, kas paredz papildināt likuma 9. pantu ar 6.1 daļu. Komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es jūs sākotnēji aicinu tā rūpīgi izlasīt šo piedāvāto likuma grozījumu. Tātad tas teksts skan šādi: "Papildināt pantu [..] šādā redakcijā: "[..] Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodibinātās stipendijas nolikuma reģistrāciju rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo, informāciju publicējot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē. Valsts ieņēmumu dienests ievieto informāciju vienas darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. [..]"." Nu, kolēģi, šeit... Kāpēc bija Juridiskā biroja iebildumi? Juridiskais birojs uzdeva jautājumu: "Kāpēc piesārņot likumu ar tik detalizētu informāciju par to, ko Valsts ieņēmumu dienests plāno vai neplāno darīt?" Tā diezgan amizanti, ka tas priekšlikums... komisijā tika par to diskusijas... tika izskatīts neilgi pēc tam, kad viens no koalīcijas deputātiem (nesaukšu vārdā) tā retoriski painteresējās: "Nu kad mēs beidzot sāksim radīt likumdošanu, kura ir kodolīga, īsa un cilvēkiem saprotama?"

Un tagad nāk... nu, tas, kurš diemžēl nav ne pirmais, ne otrais, ne trešais gadījums... Nu, nākas uzdot jautājumu – vai tad tiešām ierēdniecībai dažreiz tikai vajag sevi nodarbināt ar to, lai uztaisītu likumprojektu vēl drusku komplicētāku, tajā mēģinot ierakstīt jau visus savus plānus – ar kuru kāju viņi plāno celties no rīta un ko viņi plāno darīt pēc pusdienām un pēc tam, pēc vakariņām.

Nu es, kolēģi, aicinu tomēr atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, nepiesārņot likumus ar šāda veida praksi un tomēr kopumā darīt visu, lai radītu likumdošanu, kura tiešam ir kodolīga, maksimāli īsa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kopumā ir jāatzīmē arī, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir saistīti, un, atbalstot tos kopumā, mēs paredzēsim pienākumu automātiski nodokļu maksātājiem, kam izveidojās nodokļu parādi iepriekšējās reformas gaitā, nomaksāt tos vai atvilkt no nākotnē plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas.

Tāpēc ir ļoti būtiski, ka ļoti daudziem cilvēkiem (tie mērāmi līdz 43 tūkstošiem nodokļu maksātāju) veidojās un jau ir pašlaik nodokļu parāds saistībā ar diferencētā progresīvi regresīvā nodokļu režīma ieviešanu.

Un nodokļu... Attiecīgi, lai nodrošinātu nevis pārmaksas atgriešanu, bet nodrošinātu iespēju pārmaksu novirzīt parādiem, kas radušies pirms 2018. gada, tieši arī vairākas likuma normas tiek iedzīvinātas šajā likumprojektā.

Lūdzu sabiedrību pievērst tam uzmanību un zināt, ka viņi tiks sodīti automātiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 12. ir deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt likuma 10. panta pirmo daļu ar jaunu punktu. Un priekšlikums papildina attaisnoto izdevumu regulējumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pie attaisnotiem izdevumiem mēs jau vairākus gadus pēc kārtas esam rosinājuši iekļaut šos attaisnotos izdevumus, kas ir saistīti ar daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kura audzina bērnu ar invaliditāti, izdevumiem par vienīgā mājokļa kredītprocentu maksu, izņemot soda procentus.

Tas ir ļoti būtisks un ļoti nepieciešams priekšlikums daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, dzīves uzlabošanai, nu, protams, atkal jāatkārto, ņemot vērā šīsdienas apstākļus arī.

Un es nepiekritīšu tiem, kuri argumentēti mēģināja iebilst uz šo priekšlikumu vēl 12. Saeimā. Šajā Saeimā mēs vispār nedzirdējām nekādus argumentus "pret" – ka, lūk, ir Altum programma, kas palīdzēs daudzbērnu ģimenēm tikt pie mājokļa. Mēs runājam par tām daudzbērnu ģimenēm, kuras mēģina vilkt šobrīd jau esošos kredītus, kredītmaksājumus, mēģina tātad savilkt galus kopā, nomaksāt visus rēķinus. Un iekļaut attaisnotajos izdevumos šos izdevumus ir ļoti nepieciešams, ļoti būtiski.

Atkārtošu jums, ka Igaunijā ir līdzīga prakse. Tā attiecas uz pilnīgi visiem klientiem. Un šajā gadījumā tas ir arī mazinājis ēnu ekonomiku, tostarp iekļaujot arī, piemēram, remonta izdevumus, kas nu arī ir attiecīgi savā ziņā ēnu ekonomikas daļa šajos remontpakalpojumos... nu tā mēdz būt.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es pievērsīšu uzmanību, ka šis priekšlikums paredz atbalstu vienīgā nekustamā īpašuma jeb vienīgā mājokļa izdevumu segšanai. Un es arī aicinu to atbalstīt, īpaši ņemot vērā, ka tukšsolītāji JKP nav pildījuši nedz "3 × 500" priekšlikumu vai solījumu, nedz arī solījumu ieviest nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu vienīgajam mājoklim. Solīt solīja, bet makā nekrīt. Joprojām visi maksā vienādi daudz par nekustamā īpašuma nodokli. Joprojām turīgie lielo māju īpašnieki spēj reģistrēt tajās bibliotēkas vai kādas citas būves, tādā veidā saņemot nodokļa atvieglojumu, un šī sistēma ir netaisnīga.

Tad vismaz ar šādu mazu atbalsta veidu varētu daudzbērnu ģimenes un viņu mājokļu izmaksu segšanu stimulēt. Turklāt tas, ko es arī vēlos uzsvērt, – deputāti nav piedāvājuši palielināt attaisnoto izdevumu normu. Tas nozīmē, ka šīs ģimenes, ja izmantos attaisnotos izdevumus, sedzot kredītprocentus, tās atteiksies no iespējas šos attaisnotos izdevumus piemērot citiem vajadzīgiem izdevumiem – tādiem kā izglītības pakalpojumi, kā veselības pakalpojumi –, jo kopējais limits 600 eiro netiek mainīts.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vismaz kaut nedaudz parādīt, ka jums patiešām rūp īstenot vienīgā mājokļa atbalsta programmu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka... Pirmām kārtām es gan šo kolēģes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, gan domu gaitu kopumā ļoti augsti novērtēju. Un es pat par to runātu daudz plašāk, kolēģi, – par iniciatīvu vispār nepiemērot vismaz IN kādā mērā tiem procentu maksājumiem par cilvēku mājokli. Un vairākās valstīs (piemēram, ja es pareizi atceros... pavisam noteikti ASV) šāds regulējums arī darbojas, un tas mērķis ir veicināt mājokļu iegādi starp iedzīvotājiem. Un šī, kolēģi, jau tā kā tradīcija, nu pat ne... tradīcija, domāju, nebūs veiksmīgs vārds, bet tā domāšana ir no ļoti seniem laikiem, jo vēl ļoti senos laikos, piemēram, tai laikā uz tādu... vismaz tajā laikā uz tādu kalpošanu samērā augstos valsts amatos par amatpersonām netika pieņemti cilvēki, kuriem nebija ģimenes un nebija sava mājokļa, jo tika uzskatīts, ka šie cilvēki potenciāli nav uzticami, jo viņiem nav, ko zaudēt. Tāpēc tas... nu, gan mājoklis, gan ģimene, – tas tika veicināts, jo tajā tika redzēts arī apliecinājums tam, ka cilvēks būtu uzticams.

Tāpēc te kolēģe pat nepiedāvā to tik plaši, kā tas tiek darīts daudzās valstīs, bet to piedāvā tikai daudzbērnu ģimenēm. Man šķiet pavisam dīvaini, kāpēc valdība un koalīcija noraidīja šādu priekšlikumu. Laikam atkal, ņemot vērā to, ka pašiem īpaši nekādu risinājumu nav daudzbērnu ģimenēm, līdz ar to ir laikam īpaši sāpīgi tos redzēt no opozīcijas puses.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja mēs skatāmies uz atvieglojumiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī, protams, kopējā summa ir aptuveni ap vienu miljardu eiro, kas tiek atvieglojumos atgriezts cilvēkiem atpakaļ. Ne vienu vien reizi esmu uzsvēris to, ka šie atvieglojumi būtu jāpārskata. Un nav tā bijis, ka tas nekad nav darīts iepriekšējās valdības laikā, tā pārskatīšana notika, un vismaz darbs tika uzsākts. Arī Valsts kontrole ir minējusi par to, ka šie atvieglojumu veidi atsevišķās pozīcijās... pat ļoti tos kritizējusi, un šajā gadījumā es aicinātu kolēģus ieskatīties šajos piedāvājumos, ko mēs piedāvājam šobrīd Stepaņenko kundzes priekšlikumā, kurā ir ļoti konkrēts atvieglojuma veids tieši par mājokli. Mēs zinām – aizsardzība vienīgā mājokļa gadījumā ir praktiski nekāda. Mikrouzņēmējiem... visiem šobrīd būs jāatbild pašiem ar savu mantu šajā gadījumā. Un jūs šos aizsardzības mehānismus neatbalstījāt, ko vismaz... kaut daļējus piedāvāja opozīcija iepriekšējos priekšlikumos, tāpēc šobrīd es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šajā krīzes laikā, kas... noteikti, ja mēs skatāmies šo saslimušo cilvēku statistiku, labāk nekas nepaliek, un jābūt gataviem tiešām ļoti sarežģītam tuvākajam gadam, ja ne vēl vairāk.

Tāpēc iedzīvotāju ienākuma nodoklī šāds atvieglojuma veida papildinājums būtu ļoti vietā, būtu atbalstāms, jo īpaši šajos apstākļos.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, sabiedrība, lai jūs saprastu. Latvijā aptuveni tikai 27 procentos no visām mājsaimniecībām ir bērni... plus mīnus. Un daudzbērnu ģimenes ir aptuveni 1,8 procenti no visām ģimenēm. Mēs zinām, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, simts gadu laikā piedzimst vismazāk bērnu. Un tas risinājums ir... Patiesībā Jūlijas Stepaņenko piedāvājums ir ļoti maigs.

Ko patiesībā vajadzētu darīt? Tātad daudzbērnu ģimenes, nu vismaz tās, kur ir četri bērni, ja, un vairāk, pilnībā atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nevis atvieglot, bet pilnībā atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādā veidā motivējot, lai dzimst vairāk bērnu. Vai otrs variants. Kā minimums – daudzbērnu ģimenes, es nerunāšu par plašākām sabiedrības grupām, bet kā minimums – daudzbērnu ģimenes, tajā skaitā tās, kurās ir vismaz trīs bērni, pilnībā atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa neatkarīgi no tā, vai ir viens vai vairāki mājokļi, lai motivētu, ka mūsu valstī veidojas ģimenes, lai šajās ģimenēs būtu vairāk bērnu un lai bērni nebūtu papildu materiālais slogs, ko valsts neatbalsta.

Tādai vajadzētu būt kārtībai šobrīd, kad Latvija faktiski ir visizmirstošākā valsts pasaulē vai viena no visizmirstošākajām valstīm pasaulē un valsts Eiropas Savienībā pavisam noteikti, kur ir vismazākie atbalsti. Un es pieļauju, ja mēs sāktu rēķināt, gan jau būs arī vislielākie nodokļu kāpumi nākamā gada janvārī. Tāpēc 13. janvāra nedēļā mēs visi iesim ielās. Visa sabiedrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Šis priekšlikums ir solis virzienā uz Ziemeļvalstīm un to pieredzi sociāli atbildīgas vides veidošanā daudzbērnu ģimenēm, stabilitātes un drošības sajūtas veidošanā bērniem un viņu vecākiem. Un ir tikai brīnums, kāpēc premjerministra padomnieks demogrāfijas jautājumos Parādnieka kungs nodarbojas nevis ar daudzbērnu ģimenes interešu lobēšanu, bet tieši otrādi – sniedz priekšlikumus, kas lobē akcīzes nodokli.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Statistika rāda, ka Latvijā 16,7 procenti no daudzbērnu ģimenēm atrodas uz nabadzības sliekšņa. Un šis ir viens pasākums, kas kaut nedaudz ļautu šo statistiku samazināt.

Es priecājos, ka kolēģe Jūlija Stepaņenko šādu priekšlikumu iesniedza, jo tas, kas arī ir acīmredzams, – šajā valdībā kolēģus no Nacionālās apvienības, kas agrāk tiešām iestājās par daudzbērnu ģimenēm, par ģimenes politiku, šobrīd retumis var dzirdēt publiski... nu kaut kādas vārgas atblāzmas no kādreizējās prioritātes, ka tā joprojām esot viņu prioritāte... bet mēs neredzam nevienu konkrētu vērtīgu pasākumu šobrīd demogrāfijas veicināšanai un ģimeņu stiprināšanai.

Jūlija, paldies par šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, godātie opozīcijas kolēģi, par atbalstu.

Es vēlētos atgādināt, ja mēs runājam par Nacionālo apvienību, – 12. Saeimā, kad šāds priekšlikums pirmo reizi izskanēja no manas puses, es darbojos Demogrāfijas lietu apakškomisijā, un apakškomisijas vadītājs Parādnieka kungs patiesībā ļoti, ļoti pozitīvi uztvēra šo ideju, un mēs pat sākām strādāt pie tā, kā šo ideju varētu iedzīvināt varbūt arī caur koalīcijas priekšlikumiem, taču diemžēl šobrīd mēs nedzirdam neko no Demogrāfisko lietu centra, nekādus priekšlikumus. Man ir tiešām ļoti žēl. Var būt, ka mēs varētu no tā deputāta, kurš ir parakstījies par runas laika saīsināšanu, kas neļauj šobrīd šo priekšlikumu kārtīgi izstāstīt... mēs runājam par Jansona kungu no Nacionālās apvienības... Jansona kungs, varbūt jūs varat mums paskaidrot, kādas debates bijušas...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sabiedrībai ir jāpasaka – par to, ka netiks atbalstītas daudzbērnu ģimenes un netiks atbalstīts šis priekšlikums, pirmkārt, ir atbildīgs Arvils Ašeradens no JAUNĀS VIENOTĪBAS kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, kuram vajadzētu rūpēties par bērnu izglītību un labklājību, otrkārt, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības, tātad visa Nacionālā apvienība, un, protams, visa JAUNĀ VIENOTĪBA, ņemot vērā, ka Krišjānis Kariņš ir no tās un ir šīs valdības premjers. Un Krišjānis Kariņš arī bijis atbildīgs par šāda budžeta virzīšanu.

Tātad, visas daudzbērnu ģimenes, atcerieties šos uzvārdus – Ašeradens, Kariņš, Parādnieks. Pateicoties šiem kungiem, jums nebūs attiecīga atbalsta. 13. janvāra nedēļā mēs visi iesim ielās pie Saeimas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Man bija tā iespēja šīs nedēļas sākumā būt kādā raidījumā, kur... ar Parādnieka kungu kopā debatēt par šo budžetu. Un tur ļoti skaidri iezīmējās, kurš ir vainīgs un kuram ir kaut kāda veida mazspējas... kuriem politiskajiem spēkiem panākt kaut kādus rezultātus, bet 3,9 procentu budžeta deficīts... tas tiek vainots it visā, bet man ir lielais jautājums – kāpēc tad "Attīstībai/Par!"... JAUNĀ VIENOTĪBA, nu, loģiski... bet Nacionālā apvienība, JK, – kāpēc tad jūs balsojat par šiem priekšlikumiem un par šādu pieeju budžeta izskatīšanā?

Šobrīd mēs Eiropas Savienībā esam līderi ar vismazāko budžeta deficītu, un citas Eiropas Savienības valstis, budžetus veidojot, veido tos tā, lai domātu, kā attīstīt ekonomiku un palīdzēt tās iedzīvotājiem, tai skaitā daudzbērnu ģimenēm, par ko arī ir šis priekšlikums, un savā ziņā tas arī veicinātu ekonomiku, jo tas veicinātu arī mājokļu iegādi, kas viennozīmīgi tikai būtu pozitīvi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 13. ir deputātes Sprūdes priekšlikums. Tas ir vienāds ar iepriekšējo priekšlikumu. Nav atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

M. Šteins. 14. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar attaisnoto izdevumu regulējumu, kas paredz 25 procentu attaisnoto izdevumu slieksni izdevumiem, kas saistīti ar samaksas par intelektuālo īpašumu gūšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums tiešām paredz atteikties no pārāk stingra ierobežojuma attaisnoto jeb nosacīto izdevumu piemērošanā autoriem, jo valdība gribēja tos samazināt uz 25 procentiem, neņemot vērā, ka autoriem un radošo nozaru izpildītājiem ir viņu darbības specifika, piemēram, tēlniekiem ir jāiegādājas ļoti dārgi materiāli, lai vispār savu mākslas darbu varētu veikt. Un ne velti šīs 25 un 50 procentu likmes nosacīto izdevumu līmenim vēsturiski tika iestrādātas atkarībā no radošās personas darbības jomas. Bet komplektā ar šo priekšlikumu izslēgt nosacīto izdevumu ierobežošanu šī, protams, arī ir norma, kas kopumā piedāvā izslēgt pantus, kas maina autoratlīdzības maksāšanas kārtību un likmes.

Šī ir daļa no kopējās koncepcijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais finanšu ministra kungs! Es redzu, ka jūs esat pieslēdzies un sekojat līdzi šīm debatēm. Par to es jums tiešām personīgi saku lielu paldies... viens no retajiem ministriem, kas ir atradis laiku pieslēgties. Jūs noteikti esat lietas kursā jau par to, kāda veida debates šajās dienās notiek, un arī šis ir savā ziņā priekšlikums, kur mēs ejam pretēji valdības pozīcijai par speciāliem nodokļu režīmiem un kurš iekļaujas tajā koncepcijā, kas ir arī mūsu priekšlikumu pamatā. Un es aicinātu jūs... es jums vēlētos pateikt, ka šo dienu laikā diemžēl neesam dzirdējuši nekādus pretargumentus par to, ka mēs kļūdāmies, par to, ka ēnu ekonomika varētu kļūt daudz lielāka, par to, ka šiem cilvēkiem šīs iespējas šajā krīzes laikā varētu būt daudz sarežģītākas. Es jūs aicinātu pieteikties un iedot savu redzējumu – jums ir tās iespējas tieši tādas pašas kā visiem citiem deputātiem.

Un atcerēsimies tos laikus, kad jūs to darījāt. Dīvaini, un ar ko ir īpašs šis budžets... diemžēl... atcerēsimies laikus, kad Vucāna kungs bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs – viņš aizstāvēja visus nodokļu reformas likumprojektus, pats personīgi kāpa tribīnē, aizstāvēja visu.

Un šajā gadījumā jūs esat tā kā pamests, jo Saeimā īsti nav, kas aizstāv šo ideju, un es aicinātu varbūt jūs pašu uzņemties šo atbildību, parādīt opozīcijai viņas īsto vietu un pateikt, kur tad mēs kļūdāmies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģis Viktors Valainis tikko norunāja tā, it kā grasītos stāties Jaunajā VIENOTĪBĀ.

Šeit, es domāju, mazliet skarbāk ir jārunā. Mēs izskatām Latvijas Republikas valsts budžetu, mēs izskatām jautājumu, kas skar visus Latvijas Republikas iedzīvotājus, proti, jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Un šo jautājumu sakarā nevis jālūdzas un nevis jāpriecājas, ka Saeimas sēdei ir pieslēdzies finanšu ministrs, bet nav pieslēdzies premjers... Bet premjeram un finanšu ministram...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A. Gobzems. ... būtu jāpiedalās un jādiskutē...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

A. Gobzems. Ir par šo priekšlikumu. Šī priekšlikuma kontekstā tieši tā iemesla dēļ, ka sabiedrībai būtu jāsaprot gan premjera, gan finanšu ministra viedoklis – kāpēc šāds priekšlikums ir vai nav atbalstāms. Kādi statistikas dati parāda, kāda ir cita motivācija, kā tas uzlabos iedzīvotāju dzīvi – tie ir tie jautājumi, kas interesē sabiedrību šī priekšlikuma kontekstā.

Un visā attīstītajā, demokrātiskajā, tiesiskajā pasaulē finanšu ministrs un premjers, izskatot budžetu, pamato, kāpēc ir viena vai otra pozīcija.

Šajā gadījumā Latvijas Republikā mēs to nedzirdam, ja. Tā ka mums ir ne tikai jāpriecājas, ka pieslēdzas sēdei, bet jāaicina diskutēt par katru priekšlikumu šo priekšlikumu izstrādātājus vai noliedzējus. Un galvenokārt tos, kas būs atbildīgi par budžeta izpildi. Un, kā mēs zinām, atbildīgi par budžeta izpildi būs varas koalīcija un arī jūs, Ināra Mūrnieces kundze!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Maza replika, atbildot Valaiņa kungam. 2006. gada novembris, Ministru prezidents Māris Kučinskis, finanšu ministre nu jau... vēlāk, 2017. gadā, bet tajā laikā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, budžeta izskatīšanas sēde, opozīcijas deputātu kopsavilkums, redzējums par to, kā sēde aizrit (citēju): "Es jau pa diviem gadiem esmu tā apvāļājies un sapratis, ka tā vai tā mēs varam te runāt vai nerunāt, ko gribam, bet koalīcijas rullis šodien tāpat šo budžetu taču pieņems. Kučinskis jau pateica, tas jau ir nobalsots."

2017. gada novembris. Budžeta izskatīšana. Arī opozīcijas pārstāvis: "Šobrīd Saeimas deputāti, vairāk nekā 50 Saeimas deputāti, saprotot savu bezatbildību likuma priekšā, vienkārši nobalso par to, ko koalīcija ir piedāvājusi." Tik vienkārši, Valaiņa kungs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es, atbalstot šo priekšlikumu, pievienojos viedoklim, ka tad, kad mēs skatījām budžetu klātienē, klātienē budžeta skatīšanā piedalījās liela daļa Ministru kabineta biedru. Un mēs nu... Viņi varēšot dzirdēt, teiksim, šīs debates klātienē... Un bieži vien, ja mēs runājam par 12. Saeimu, es tiešām arī piekrītu tam, ka Vucāna kungs... mēs toreiz bijām pretējās pusēs, bet visu cieņu... Vucāna kungs tiešām bija ieguldījis pamatīgu darbu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadīšanā. Un, lai arī tie grozījumi, par kuriem mēs strīdējāmies, opozīciju neapmierināja, ir tiešām jāsaka tā, ka Vucāna kungs mēģināja pamatot koalīcijas viedokli un gāja tribīnē, un aizstāvēja viedokļus.

Tāpat arī, ja mēs runājam par ministriem, – lai kāds būtu ministru viedoklis, lai cik ļoti mēs neiebilstu pret šo viedokli, ministri nāca un skaidroja, un debatēja, un runāja pret opozīcijas priekšlikumiem, argumentējot, kas, viņuprāt, šķiet šajā budžetā pareizi. Šoreiz mēs redzam, ka kaut kur aiz ekrāna slēpjas, ik pa brīdim pieslēdzas kāds no ministriem, kautrīgi palūrot, kas tur notiek. Nevienā brīdī neviens no parlamentārajiem sekretāriem, neviens no ministriem nenāk, nepieslēdzas un nepamato šo budžetu. Kāpēc jūs darāt pāri cilvēkiem? Kas no tā būs ieguvējs un kā cilvēkiem tālāk izglābties no šī posta, kurā jūs viņus dzenat? Jūs esat tik ļoti bailīgi, ka jūs nevarat pat pieslēgties un pateikt, kaut vai nu no ekrāna otras puses pastāstīt, kas īsti jums liek tā rīkoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Man Kola kungam jāatbild. Jā, 2016., 2017. gadā es arī esmu balsojis par budžetu. Un tagad tā būtiskā starpība. Tad, kad bija iepriekšējā nodokļu reforma, mēs visi kopīgi, tai skaitā arī jūs, vienojāmies par to, ka mēs speciālo nodokļu režīmus neaiztiekam, mēs tos uzlabojām, bet mēs tos nemēģinājām iznīcināt, kā tas notiek šobrīd. Un attiecībā uz debatēm opozīcijas retorika arī šajā gadījumā, es domāju, ļoti nemainītos, bet tas, kā ļoti būtiski pietrūkst, – pietrūkst koalīcijas retorikas, kas iepriekš vienmēr... lai vai kā tā bija. Tas pats Vucāna kungs, arī Reira kungs, lai vai kā teiktu, Reira kungs arī ir nācis aizstāvēt smagākās idejas, ministri kāpuši, smagākās idejas aizstāvējuši. Šobrīd ļoti smagi lēmumi tiek pieņemti, kas ietekmēs desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvi, bet valdības pārstāvji vai deputāti, kas stāv viņu priekšā, to nedara. Tā ir problēma.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ir svarīgi, ka mēs darbojamies kā parlamentāra demokrātija. Un, ja parlamentāra demokrātija pasaka, ka budžeta pieņemšanas laikā debašu laiks tiek samazināts, tā nav vairāk demokrātija un tā nav iespēja arī aizstāvēt citu viedokli, pretēju argumentāciju. Un, ja Kola kungs atsaucās uz iepriekšējo situāciju ar opozīcijas viedokli, tad varbūt būtu korekti atsaukties – cik tad minūtes tajā laikā atļāva opozīcijas deputātiem uzstāties un cik ilgi viņi varēja prezentēt savu redzējumu, izteikt savu kritiku un sniegt arī savu pozīciju konkrēti pieņemamo jautājumu sakarā.

Budžets skar visus, katru, reglamentē un nosaka ļoti būtiskus un atsevišķās jomās arī dzīvībai svarīgus jautājumus, tāpēc ir būtiski ļaut izteikties un izvērtēt to, pilnvērtīgi un pietiekoši pamatoti argumentēt vai... sadzirdot arī pretargumentus. Diemžēl mēs runājam tikai laikam tiešām vebinārā paši ar... opozīcijas starpā un argumentus dzirdam tikai no atsevišķiem kolēģiem no pozīcijas vai presē izlasām par tiem solījumiem, ko viņi taisās darīt un kārtējo reizi neizdara. Es runāju par Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvu samazināt atalgojumu ministriem.

Sēdes vadītāja. Par konkrēto priekšlikumu. Mēs šobrīd...

Ļ. Švecova. Lūdzu to priekšlikumu atbalstīt un izvērtēt iespēju... arī to, kā tiek samazināts laiks debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Es vēlreiz aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet Kola kungam es arī vēlētos pateikt to: Kola kungs, droši vien jūs bijāt starp tiem deputātiem, kas balsoja par debašu laika samazināšanu katru reizi, kad tas tika piedāvāts. Un Kola kungs noteikti ļoti labi atceras 12. Saeimu, kad nevienu brīdi – nevienu, nevienu brīdi! – netika iesniegts priekšlikums par debašu laika samazināšanu, lai kādas tās debates nebūtu, lai cik ilgi tās debates neieilgtu. Jūs ļoti labi atceraties debašu nakti, kura ilga līdz pat 4.22 no rīta. Daži deputāti gulēja, daži deputāti negulēja, bet debates turpinājās, un budžeta nakts gāja uz priekšu. Nevienā brīdī nevienam neienāca prātā samazināt debašu laiku – nevienā brīdī! Lūdzu, atcerieties to, kad jūs kārtējo reizi mēģināsiet gremdēties atmiņās par 12. Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Arī Kola kungs! Jūs esat savu izglītību ieguvis, vismaz daļēji, cik es atceros, Lielbritānijā. Nu es jums iesaku paskatīties... Lielbritānijas parlamentam patiesībā ir diezgan daudz statistikas par to, kas notiek debašu laikos, arī par to, kas notiek tad, kad tiek apspriests budžets. Arī par budžeta paketes izskatīšanas garumu ir apkopota statistika no, ja es nemaldos, kādiem, iespējams, pat sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem gadiem. Un jūs redzēsiet, ka, piemēram, tajā pašā Lielbritānijā budžeta izskatīšana četru dienu laikā ir absolūti normāla parādība, ja es pareizi atceros, varbūt bija tikai viena reize, kad budžetu izskatīja tikai trīs dienu laikā. Jūs varat arī paskatīties tai pašā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu atgriezties pie priekšlikuma būtības.

V. Dombrovskis. Nu Kola kungs arī nerunāja par priekšlikumu, es tad pieņemu, ka varbūt varu viņam atbildēt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, atgriezīsimies pie priekšlikuma.

V. Dombrovskis. Kolēģi! Par priekšlikumu es vēlreiz... Es aicinu pozīciju par šo priekšlikumu uzstāties un skaidrot, kāpēc jūs to noraidāt. Vai nu tad sanāk, ka jūs paši esat tik izbrīnīti par to, kas nāk no jūsu valdības, ka jums pašiem nav, ko teikt, kolēģi. Nu tas tieši tā sanāk, ka jūs visu šo laiku, tā teikt, atbalstījāt, atbalstījāt, atbalstījāt, un tad... un tad jums īsti nav, ko teikt. Kā es jau teicu, jūsu kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas, kas šodien raksta "Delfos" par to, ka (Nav saklausāms.)... bija koalīcijas darba grupā, kurā viņi... kas sanāk: viņi nebija aicināti uz Zakatistova darba grupu? Un tad viņi ar tādu izbrīnu sāk rakstīt (Skaņas defekts.)... Kur jūs bijāt? Jūs nebijāt šajā darba grupā, kolēģi? Jums nebija (Skaņas defekts.)... Redziet, pat (Skaņas defekts.)...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 15. priekšlikums ir no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Priekšlikums saistīts ar attaisnoto izdevumu regulējumu, nosakot 25 vai 50 procentu attaisnoto izdevumu slieksni izdevumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma gūšanu. Priekšlikums atbalstīts pēc būtības un daļēji atbalstīts arī komisijā, iekļaujot 16. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Piedodiet, kolēģi, nenoturējos! Es patiešām gribu pateikt paldies par, šķiet, vienīgo ZZS frakcijas daļēji atbalstīto priekšlikumu. Mēs daudzus priekšlikumus gatavojām, šis ir vienīgais, kas ir izpelnījies koalīcijas atbalstu. Laikam tāpēc, ka gandrīz vārds vārdā atbilst Ministru kabineta priekšlikumam. Bija grūti to noraidīt, bet paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti nelūdz balsojumu.

M. Šteins. Jā, būs jau vēl viens atbalstīts... bet šis konkrētais... tagad ir 16. priekšlikums... ir Ministru kabineta priekšlikums un atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 17. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz attaisnotajiem izdevumiem izslēgt... no attaisnotajiem izdevumiem izslēgt ziedojumus un dāvinājumus politiskajām organizācijām, partijām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 18. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz papildināt attaisnoto izdevumu sarakstu ar izdevumiem, kas saistīti ar obligātās pirmsskolas izglītības ieguvi, ja šādus izdevumus pilnā apmērā nekompensē pašvaldība. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šis lielā mērā ir priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo – ar 17. (Skaņas defekts.)... Un tā doma ir tāda, ka būtu gudri papildināt attaisnoto izdevumu sarakstu ar izdevumiem, ko vecāks ir spiests tērēt no sava ģimenes budžeta gadījumā, ja tam nav... viņi nav pieejami... ja nav iespēja nodrošināt bērnam vietu valsts... pašvaldības apmaksātā bērnudārzā. Ja ģimene ir spiesta bērnu sūtīt privātajā dārziņā un par to maksāt, tad šādus izdevumus vismaz daļēji, nepalielinot kopējo attaisnoto izdevumu summu, varētu iekļaut ikgadējā deklarācijā.

Un savukārt vienlaikus ar šo priekšlikumu tas, ko mēs piedāvājam, ir izslēgt šobrīd attaisnoto izdevumu sarakstā iekļauto politisko organizāciju finansēšanu. Ja cilvēks šobrīd ziedo politiskajām partijām vai dāvina, veic... kādai no politiskajām partijām, tad šādus izdevumus joprojām var iekļaut attaisnoto izdevumu sarakstā un saņemt nodokļu atvieglojumu.

Kolēģi, un tas ir situācijā, kad jau otro gadu spēkā ir likums par valsts finansējumu politiskajām partijām. Šogad vien politiskās partijas no valsts finansējuma saņems četrarpus miljonus eiro, tai skaitā, protams, koalīcijas partijām: "KPV LV" būs 643, JKP – 626, AParistiem – 586, Nacionālajai apvienībai – 557 un Jaunajai VIENOTĪBAI – 416 tūkstoši eiro vienā gadā, un tā katru gadu.

Šādā situācijā es uzskatu, ka norma vēl par iespēju saņemt atvieglojumu ziedojumiem partijai nav korekta un ir izslēdzama, aizstājot ar priekšlikumu, kas ir sociāli daudz atbildīgāks, kas palīdzēs ģimenēm un to... bērnu audzināšanā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja mēs skatāmies tabulā, tad mēs mazliet pārskrējām pāri 17. priekšlikumam, bet tik un tā 18. ir saistīts ar 17., un 18. priekšlikums tiešām paredz dot kaut kādu... tieši pirmsskolas izglītības pakāpē kaut kādu mazliet iespēju vecākiem vairāk iegūt atvieglojumus no valsts. Un mēs arī paredzējām šo avotu, ja nu gadījumā kāds prasa, kur mēs... kā tas viss kompensējas. Tieši tā, politisko partiju finansējums – tā ir kompensējošā vieta... Šobrīd, kad darbojas valsts budžeta finansējums, nebūtu pareizi, ja mēs dotu vēl iespējas cilvēkiem par to, ka viņi ziedo politiskajām partijām, saņemt atvieglojumus.

Šī kārtība, kāpēc šāds atvieglojums savulaik ir bijis ieviests... tas ir bijis tiešā mērā saistāms ar to, ka politiskajām partijām vajadzēja šos ziedojumus veicināt, lai šī ziedojumu piesaiste būtu.

Šobrīd politiskās partijas tiek ļoti bagāti finansētas no valsts budžeta un varbūt pat pārāk bagāti finansētas no valsts budžeta. Un šajā gadījumā, manuprāt, šī ir ļoti konkrēta vieta, kur, es jau kā iepriekš minēju, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi ir jāpārskata, un šī ir tā sadaļa, kur tas primāri būtu nepieciešams, aizstājot to ar atbalstu pirmsskolas skolotāju... pirmsskolas audzēkņiem materiāli tehniskās bāzes iegādei no valsts budžeta atbalsts būtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šis priekšlikums patiešām būtu jāatbalsta vairāku apsvērumu dēļ, bet galvenokārt tādēļ: ja šo priekšlikumu jūs atbalstītu, tad nebūtu jāuzliek pašvaldībām funkcijas un uzdevumi izglītībā finansēt to, kas jādara ir valstij.

Mums ir bijuši steidzamības kārtā vairāki pieņemti Saeimas vairākuma deputātu lēmumi par ne pārāk godpilniem valsts nespējas apliecinājumiem, uzliekot finansēt izglītībā pašvaldībām to, kas jādara ir valstij, tai skaitā šajā brīdī arī lobējot privātās izglītības iestādes un tieši nodrošinot valsts finansējumu tam, kas nebūtu jādara.

Šajā brīdī šis priekšlikums saka, ka atbalstu no valsts – godīgu, caurredzamu un patiesu – varētu saņemt tiešām tās personas un tie iedzīvotāji, kam tas būtu nepieciešams, rādot par... ne pārāk pamatotiem izdevumiem izglītībā, īpaši, zinot, ka pirmsskolas izglītība un vispārējā pamatizglītība ir obligātā izglītība un tā mums ir bezmaksas izglītība.

Līdz ar to tomēr aicinu apsvērt, ja ne gluži šodien, tad nākamajā gadā, runājot par nākamā gada budžetu vai jau runājot par vasarā gaidāmajām vēlēšanu karstajām debatēm, tomēr paskatīties, ka šādu priekšlikumu varētu atbalstīt. Jo vēlreiz saku: tas zināmā mērā atslogotu no nevajadzīgām funkcijām un nevajadzīgiem izdevumiem pašvaldību budžetus, ļautu tām vairāk ieguldīt infrastruktūrā un tiešajās funkcijās izglītībā, bet arī rādītu caurspīdīgu, pareizu, visiem saprotamu atbalstu personām, kam nepieciešams atbalsts savu bērnu izglītības procesā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debates par 18. priekšlikumu.

Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir īpaši aktuāls Rīgā dzīvojošiem vecākiem, jo šī ir pilsēta, kurā aizvien ir milzīgs bērnu skaits, kas gaida rindā uz pašvaldības nodrošinātu dārziņu. Pagājušajā gadā pat dubultojās to bērnu skaits, sasniedzot jau 2200... vairāk bērnus, kas gaida rindā. Tas notika tādēļ, ka bija grozījumi higiēnas prasībās ierobežot kvadrātmetru skaitu, pareizāk sakot, nosakot minimālo kvadrātmetru skaitu uz katru bērnu. Un šajos gadījumos vecāki diemžēl ir spiesti izvēlēties privātās pirmsskolas izglītības iestādes un maksāt par to savu naudu, ja grib apvienot ģimenes dzīvi ar darba dzīvi, un šī būtu viena loģiska doma, ka valsts vismaz daļēji šo finansējumu kompensē, ļaujot iekļaut attaisnoto izdevumu sarakstā maksāto naudiņu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 18. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 45, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 19. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izteikt 10. panta 1.3 daļu... izmainīt... priekšlikums paredz attaisnoto izdevumu kopsummu palielināt no 600 uz 700... 670 eiro. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis ir priekšlikums indeksēt attaisnoto izdevumu lielumu. Šobrīd gan par sevi, gan par tuvākajiem ģimenes locekļiem ierobežojums ir noteikts 600 eiro apmērā. Tā kā ir jau trīs gadi pagājuši, kad šis slieksnis nav pārskatīts, tad mūsu priekšlikums ir to darīt, uz nākamo gadu nosakot šo summu 670 eiro. Un šī summa ir veidojusies... vai mūsu priekšlikums ir veidojies, ņemot par pamatu šajā periodā notikušo vidējās algas pieaugumu. Tad attiecīgi proporcionāli loģiski būtu, ka mēs atļaujamies atbalstīt iedzīvotājus, nodokļu maksātājus ar lielāku šo attaisnoto izdevumu normu.

Atgādināšu, ka šajos izdevumos iekļaujas izdevumi par veselību, par izglītību, par citiem sociāli svarīgiem pakalpojumiem, kurus persona veic par sevi un par saviem ģimenes locekļiem. Ja tā ir godīgi maksājusi nodokļus, tad attiecīgi daļu no šiem samaksātajiem nodokļiem var saņemt atpakaļ no valsts, uzrādot attaisnotos izdevumus apliecinošos dokumentus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja mēs to izdarītu, es domāju, ka tas arī varbūt jūs iedrošinātu palielināt... iekļaut šo attaisnoto izdevumu sarakstā tādus svarīgus izdevumus kā kompensācija par pirmsskolas izglītības iestāžu maksu, tādā veidā neliekot ģimenēm izvēlēties – sedzam izglītību vai sedzam veselību, bet kaut nedaudz vairāk atļauties abus un saņemt no valsts atbalstu.

Aicinu balsot par šo priekšlikumu, atbalstot to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Attaisnotie izdevumi, manuprāt, ir viens no pozitīvākajiem veidiem, kādā valsts komunicē ar nodokļu maksātājiem. Jo tas tiešām stimulē nodokļu nomaksu, iziešanu no ēnu ekonomikas un attiecīgi atsevišķās mērķtiecīgās sfēras arī sakārto. Ja mēs runājam, piemēram, par interešu izglītību, kurai jau vairākus gadus ir šis attaisnoto izdevumu atgūšanas... šī iespēja, kuru arī deputāti attiecīgi atbalstīja, un mēs ļoti par to priecājamies, tad arī šajā sfērā notika zināmi uzlabojumi un sakārtojās arī pakalpojumu sniegšanas kvalitāte.

Šajā gadījumā es atbalstu kolēģes ļoti loģiski iesniegto priekšlikumu, jo tas ir arī pamatots tieši ar minimālās algas celšanu un kopējā cenu līmeņa celšanos, jo minimālās algas celšana pavelk līdzi ļoti daudzus, ļoti daudzus jautājumus, piemēram, pavisam tāds neliels piemērs – minimālās algas celšana attiecīgi arī, piemēram, paaugstina to pašu interešu izglītības cenu... varēs paaugstināt tie, kuri vēl paliks pēc kovida, ja mēs atceramies, ka jūs viņiem aizliedzāt strādāt. Jo minimālās algas celšana ir iekļauta pakalpojumos, un līdz ar to arī šeit būs... celsies cenas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo kolēģu priekšlikumu un paplašināt apjomu, kurā var saņemt attaisnotos izdevumus.

Aicinu atbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 19. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 20. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa un paredz izmaiņas... Priekšlikums paredz saglabāt esošās patentmaksas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Vēlreiz – priekšlikums saglabāt patentmaksas un nedarīt to kļūdu, ko jūs esat iekodējuši šajā likumā. Un tas ir: jūs jau nākamajā gadā liegsiet reģistrēt jaunus patentmaksu maksātājus, ļaujot vienu gadu vēl turpināt tiem patentmaksas maksātājiem, kas ir paguvuši reģistrēties šogad vēl līdz gada beigām... Starp citu, jā, ieteikums pašnodarbinātajiem: varbūt tā ir laba iespēja vēl pagūt daudzmaz stabilitāti nodrošināt sev uz nākamo gadu.

Bet kāpēc ir svarīgi nākamajā gadā, vismaz vēl nākamgad, pilnīgi noteikti ļaut reģistrēties patentmaksas maksātājiem? Viens iemesls ir tāds, ka cilvēks paliek bez darba. Un šobrīd ir situācija un ir periods, kad uzņēmumi ir spiesti samazināt darba slodzes saviem darbiniekiem vai tos atlaist pavisam.

Vēl vakardien bija publiski arī pieejama informācija par vienu lielu restorānu tīklu, ēdinātāju tīklu, kuri, nesagaidot valsts atbalstu, jau paziņoja, ka būs spiesti atlaist apmēram 200 darbinieku. Šie cilvēki, paliekot bez darba, dažus mēnešus var saņemt bezdarbnieka pabalstu, bet tad, ja nevar atrast darbu, paliek vispār bez ienākumiem un bez līdzekļiem. Tad patentmaksa ir vienkāršs veids, kā bezdarbnieki un nereti tieši bez darba palikušie cilvēki to izmanto, var reģistrēties un vismaz uz brīdi darīt kādu pagaidu darbu, piemēram, auklītes pakalpojumus nodrošinot vai vēl kādus vienkāršus amatnieka darbus veicot, kas reģionā varētu būt laba izeja cilvēkam, kurš ir zaudējis darbu kovida vai kāda cita iemesla dēļ.

Aicinu saglabāt šo režīmu. Vismaz šobrīd, uz krīzes laiku, tas ir ārkārtīgi nepieciešams un elastīgs risinājums bez darba palikušajiem cilvēkiem.

Balsojiet, lūdzu, par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kas ir labāk: lai cilvēki paliek par bezdarbniekiem un ir spiesti pieprasīt un saņemt pabalstus, un tiek uzturēti no valsts budžeta līdzekļiem vai ļaut cilvēkiem darboties, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, ekonomikas lejupslīdi un Covid-19 krīzes ietekmi?

Tāpēc ir svarīgi, manuprāt, saglabāt vēl visu nākamo gadu un periodu līdz stabilizācijai ekonomikā patentmaksātāju režīmu. Tāpēc šo priekšlikumu lūdzu atbalstīt, un tas ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 21. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar autoratlīdzību regulējuma izmaiņām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kaut nākamais priekšlikums un aiznākamais ir atbalstīti un paredz atjaunot autoratlīdzību saņēmējiem, radošajām personām, attaisnoto izdevumu slieksni no 25 procentiem uz 50 atsevišķiem autormaksātāju veidiem, mēs tomēr aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis komplektā ar attaisnoto izdevumu sliekšņa atjaunošanu izslēdz tās normas, kas paredz mainīt autoratlīdzību nodokļu maksātāju režīmu, vēlreiz uzsverot, ka īpaši krīzes laikā ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai autoratlīdzību, bet arī pašnodarbināto un mikrouzņēmēju patentmaksu veicēju režīmus saglabāt nemainīgā līmenī, nepalielinot nodokļu slogu.

Kolēģi, šis ir laiks, kad varbūt tādi iepirkšanās fani priecājas par Melno piektdienu, jo tas... tā ir iespēja iegūt kādas lielas atlaides, tad diemžēl šogad, es domāju, ka tieši šī diena kļūs par Melno piektdienu citā izpratnē. Šodien Saeima būs nobalsojusi par vairumu nodokļu izmaiņu un ar tām saistītajiem likumiem, kas būtiski palielinās tieši mazo nodokļu maksātāju slogu, un tas tiks izdarīts krīzes pat ne priekšvakarā, bet epicentrā! Tā ir īsta Melnā piektdiena, kolēģi!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte)

Un argumentu... Jā, paldies... Un arguments, kāpēc tieši jāatbalsta šis priekšlikums, ir arī balstīts uz sekojošu Juridiskā biroja sniegto atzinumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā: "Vērtējot iesniegto likumprojektu, it īpaši attiecībā uz izmaiņām nodokļa maksāšanas noteikumos autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākumu izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību, secināms, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir īpaši sarežģīts un tas likuma lietotājiem var prasīt lielas pūles, iespējams, nesamērīgas, lai saprastu savas no jaunā regulējuma izrietošās tiesības."

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – nodrošināt iespēju... šajā kategorijā strādājošajiem vienkāršotāku un saprotamāku nodokļu regulējuma režīmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ja mēs runājam par vienkāršoto režīmu, tad šeit mums ir ļoti labs citāts no Zakatistova kunga, kurš parakstījās par to, lai mēs mazāk runātu.

Prezentējot šo likumprojektu, viņš teica tā: "Attiecībā uz sociālajām iemaksām nevienam nevar pārmest. Latvijā ir ļoti sarežģīts alternatīvo režīmu pinums, un alternatīvo režīmu rezultātā cilvēki pilnīgi legāli varēja saņemt katru mēnesi vairāk, bet tika upurēts nākotnes sociālais nodrošinājums. Tagad valdība piedāvā iespēju cilvēkiem būt drošākiem par savu nākotni, par savām pensijām, piedaloties sociālās apdrošināšanas sistēmā."

Zakatistova kungs nenāk un neskaidro šobrīd, kādā veidā šī drošība ir paredzēta tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir atlicis mēnesis laika, lai sakārtotu savu dzīvi un lai beidzot sagaidītu jebkādu palīdzību no valsts, kura ir aizliegusi viņiem strādāt.

Mēs runājam par konkrēti skarto nozaru cilvēkiem, kuriem šobrīd nav iespējas nopelnīt sev iztiku. Kur ir tā drošība, ko solīja Zakatistova kungs – Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš šobrīd sēž un slēpjas, un vispār ne vārda nevienu brīdi nav bildis par to, kāds ir budžets, ko viņš ir atnesis uz Saeimu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 21. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 22. ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Priekšlikums paredz, ka normu... paredz regulēt nosacītos izdevumus, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu, nosakot tos 25 vai 50 procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts valdībā pēc būtības un daļēji atbalstīts komisijā, iekļaujot to 23. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 23. ir Ministru kabineta priekšlikums un atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 24. ir Juridiskā biroja redakcionāls precizējums un atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 25. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu un saistīts ar patentmaksu regulējuma izmaiņām. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šobrīd Latvijā ir augsts bezdarba līmenis, un Latgale, piemēram, ir tā Latvijas teritorija, kur tas ir visaugstākais. Latgalē, pēc Valsts ieņēmumu dienesta reģistra datiem, šobrīd darbojas 308 patentmaksas maksātāji. Šiem 308 patentmaksas maksātājiem pēc gada būs liegts izmantot šo nodokļu režīmu. Viņi papildinās bezdarbnieku rindas.

Kurzemē tādu ir vairāk nekā 600, Vidzemē – gandrīz 500, Zemgalē – vairāk nekā 400, Rīgā – vairāk nekā 1200.

Kolēģi, šie ir visi tie cilvēki, kurus jūs spiedīsiet vai nu pārreģistrēties citā režīmā sociālo pabalstu lūdzēju lomā vai arī meklēt darbu situācijā, kad ir ārkārtīgi liels bezdarba līmenis, un brīvu darba vietu viņiem, visticamāk, neizdosies atrast.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas neļauj šobrīd likvidēt patentmaksas kā nodokļu maksāšanas režīmu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 25. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Esam jau izskatījuši pusi visas budžeta paketes priekšlikumu. Tagad 26. priekšlikums, kas ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa. Tas arī ir saistīts ar patentmaksas regulējuma izmaiņām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 27. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Arī paredz izmaiņas patentmaksas regulējumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Sociālajos tīklos un arī lielākajos portālos ir redzams Eglīša kunga un Feldmana kunga kopīgs... pāra raksts, kur ir, manuprāt, ļoti labi apgalvojumi vai, pareizāk sakot, pausts viedoklis, ka krīzes laiks nav tas brīdis, kad ir būtiski jāpalielina nodokļu slogs mazajiem nodokļu maksātājiem.

Es aicinu jūs būt drosmīgiem, kolēģi no JK, īpaši šos divus kungus! Ne tikai publiskajā telpā skaistus rakstus rakstīt, bet savu pārliecību arī apliecināt ar balsojumu, piemēram, par šo priekšlikumu, kas ļauj saglabāt patentmaksas. Tas ir viens no mazajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kas palīdzēs darbiniekiem pārdzīvot krīzi. Citādi sanāk tāda dubultmorāle. Jūsu labā roka raksta vienu, kreisā roka visu laiku spiež pogu "pret".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 27. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 28. ir Ministru kabineta priekšlikums, ar ko tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrē samazinātās patentmaksas maksātāju, maksā samazināto patentmaksu, kā arī detalizēti – saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā samazināto patentmaksu. Komisijā 28. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 29. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas saistīts ar patentmaksas regulējuma izmaiņām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 30. priekšlikums ir no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Priekšlikums paredz izmaiņas neapliekamā minimuma regulējumā, nosakot, ka neapliekamais minimums pensiju saņēmējiem ir minimālās algas apmērā. Komisijā 30. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir piedāvājusi priekšlikumu, kuram patiesībā bija jānāk no JK kolēģiem, jo vismaz mazākā apmērā... tomēr šī būtu daļēja solījuma par 500 eiro kā neapliekamo minimumu iedzīvināšana. Tas gan attiektos tikai uz pensiju saņēmējiem, bet, manuprāt, vismaz kā pirmais solis ļautu noticēt, ka tas ir politiskais spēks, kurš nebārstās ar tukšiem solījumiem pirms vēlēšanām, kurš nebārstās ar tukšiem apgalvojumiem publiskajā telpā dažādu rakstu veidā, kamēr praktiskā darbībā šeit, Saeimā, kur būtu jāpieņem lēmumi koalīcijas sēdēs, kur būtu jācīnās par savām politikas iniciatīvām ar koalīcijas partneriem, tās aizstāvot un panākot to īstenošanu, čiks vien sanāk.

Mēs piedāvājam atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka tas būtu taisnīgi šādā kontekstā: nupat mums bija diskusija šeit pat, Saeimā, par iniciatīvu atbalstīt tos pensijas vecuma cilvēkus, kas ir dzīvojuši ārvalstīs, kas ir bijuši citas valsts sociālo iemaksu sistēmu dalībnieki, ka tajā brīdī, kad viņi atgriežas Latvijā vai atbrauc... pārbrauc uz Latviju, nebūtu spiesti maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kamēr Latvijā dzīvojošais pensionārs, kurš visu laiku šeit ir dzīvojis, strādājis, papildinot valsts budžeta kasi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un arī ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, turpina to darīt, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli no savas pensijas. Nu, protams, ņemot vērā arī neapliekamo minimumu, kas šobrīd ir 300 eiro, pret šiem Latvijā strādājošiem cilvēkiem un pensijas vecuma nodokļu maksātājiem, manuprāt, būtu ne pārāk taisnīgi.

Tad tajā gadījumā...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu un uzskatu, ka tas ir iesniegts tieši laikā un tas rada zināmu sistēmu un tiešām uzticēšanos nodokļu politikai, jo, ja jūs esat sagatavojušies minimālās algas celšanai jau iepriekšējā gadā, tad šogad minimālā alga būs 500 eiro, kas varbūt ne vienmēr būs labi un cels cenas, taču šajā gadījumā piesaiste minimālajai algai ir tieši laikā, tāpēc ka vidējai vai minimālajai algai ir piesaistīti ļoti daudzi, ļoti daudzi lielumi. Kā mēs zinām, vidējai algai ir piesaistīti Ministru kabineta locekļu atalgojumi. Lai šo atalgojumu atsaistītu no vidējās algas vai kaut vai iesaldētu... Mēs dzirdam ļoti lielus iebildumus no KPV LV deputātiem, un īpaši es gribētu izcelt šajā gadījumā Māri Možvillo, jauno KPV LV cerību, kurš ir atnācis uz Saeimu pavisam nesen un kurš, visticamāk... kurš ir arī parakstījis priekšlikumu par deputātu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par priekšlikumu, nevis par deputātiem.

J. Stepaņenko. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un es aicinu īpaši Māri Možvillo izteikties, kāpēc Māris Možvillo neatbalsta šādu priekšlikumu un kāpēc viņš atbalstīs šo budžetu, jo viņš ir KPV LV jaunā cerība, kura ir atnākusi...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 31. ir sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums, kas paredz neapliekamā minimuma izmaiņas pensiju saņēmējiem, rosinot, ka neapliekamais minimums ir seši tūkstoši eiro gadā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir līdzīgs tam, kurš tika... bija izskatīts Saeimā. Mēs ierosinām spēkā esošo normu, kura nosaka gada neapliekamā minimuma summu aizstāt ar lielāku, proti, 3960 eiro aizstāt ar sešiem tūkstošiem eiro. Neapliekamā minimuma aprēķinā kalendāra mēnesī mēs iegūstam tā palielināšanu no esošajiem 330 eiro uz 500 eiro.

Šāda priekšlikuma īstenošana lielu pensionāru daļu atbrīvos no nodokļu sloga, atstās kabatā vairāk naudas, kas netiks iesaldēta banku kontos, bet gan uzreiz tiks iztērēta zemnieku tirdziņos un veikalos, radīs ekonomisko sviru, kura cels pieprasījumu tirgū, motivēs ražotājus, turklāt vietējos ražotājus.

Mēs uzskatām, ka sociāli šis pasākums būs ļoti taisnīgs un ekonomiski pamatots. Lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 32. ir deputāta Kazinovska priekšlikums. Tas paredz neapliekamā minimuma izmaiņas pensiju saņēmējiem, rosinot, ka neapliekamais minimums ir 4800 eiro gadā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... vidējais pensijas apmērs bija 382 eiro. Ar šāda priekšlikuma atbalstīšanu mēs panāktu to, ka pensionāri... lielākā daļa, nu, tie, kam ir ne pārāk lielas pensijas, tiktu atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, saglabājot vien šī nodokļa maksāšanu īpaši augstām pensijām.

Tas būtu godīgi, taisnīgi, un tad tas arī ietu roku rokā ar to priekšlikumu, ko atbalstīja vairāki politiskie spēki, ka cilvēks, kas ārvalstīs ir strādājis un atgriežas Latvijā, iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijas nemaksātu nemaz.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 32. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Kazinovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 40, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 33. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu, kā arī paredz izmaiņas patentmaksu regulējumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 34. ir deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz nodokļu likmju izmaiņas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par (Starpsauciens.)... Par vēlu parādījās. Balsosim (Starpsauciens.)... Kur iepriekš? Nē. Jūs nepieteicāties rakstiski. Balsosim par 34. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Arī 35. ir deputāta Pimenova priekšlikums. Tas saistīts ar iepriekšējo un paredz ieviest jaunu pantu, kas nosaka, ka gada apliekamais ienākums tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā pantā noteiktajām likmēm, kas piemērojamas atbilstoši gada vidējās darba samaksas apmēru skaitam. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Ir (Nav saklausāms.)... apskati, kas liecina, ka Latvijā gan progresīvi augošo iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmju skala, gan ienākumu apmēri katrai likmei ir noteikti visai haotiski un nepamatoti, neņemot vērā ESAO jeb OECD valstu pieredzi.

Tomēr pasaulē ir izkristalizējusies laba prakse, kā nodrošināt kāpjošo likmju efektīvāko piemērošanu. Proporcijas kļūst skaidrākas, ja ienākumus, kurus sasniedzot likmes mainās, izsaka vidējās algās, nevis absolūtās summās.

Kopš 2017. gada jūlija, kad likumā bija izdarīti pirmie soļi progresivitātes ieviešanas virzienā, ir mainījies ienākumu saņēmēju sadalījums attiecībā uz likmēm piesaistītiem ienākumiem. Ir palielinājies lielāko ienākumu saņēmēju skaits. Līdz ar to ienākumu saņēmēju sadalījums atkarībā no ienākumiem ir arī izmainījies un grafikā parādījies pa labi, sekojot vidējās algas palielināšanai.

Tāpēc ekonomiskais pamatojums, kas pabeigts pirms trīs gadiem, lai noteiktu ienākumus, kurus sasniedzot notiek likmes izmaiņa, ir zaudējis savu nozīmi.

Uzprasās šādu ienākumu un likmju revīzija. Tādēļ, lai progresīvais nodoklis elastīgi sekotu iedzīvotāju ienākumu izmaiņu dinamikai valstī, ar savu 35. priekšlikumu es ierosinu noteikt likmes atbilstoši gada vidējās darba samaksas apmēru skaitam, nevis fiksētiem ienākuma apmēriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 35. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 36. arī ir deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz nodokļu likmju izmaiņas, un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

36. priekšlikumā, cienījamie deputāti, es ierosinu progresīvā nodokļa likmes, kā arī ienākumus, kurus pārsniedzot likmes mainās, noteikt atbilstoši pasaules ekonomikās visbiežāk piemērojamām likmju un ienākumu proporcijām. Un tās ir šādas.

Pirmkārt, augstākās un zemākās likmes vidējā starpība ESAO valstīs ir 24 procentpunkti, bet Latvijā patlaban tikai 11,4 procentpunkti.

Otrkārt, likmes izmaiņā vismaz par deviņiem procentpunktiem viszemākās likmes visbiežāk notiek, nesasniedzot vidējo algu. Latvijā pirmā likmes izmaiņa par trīs procentpunktiem notiek, sasniedzot apmēram pusotras vidējās algas līmeni, bet pirmais nozīmīgais likmes lēciens par 8,4 procentpunktiem ir, kad ienākumi pārsniedz vidējo algu vairāk nekā pieckārt.

Attiecīgi es ierosinu Latvijas nodokļu sistēmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt mazākiem ienākumiem, bet palielināt likmi lielākiem ienākumiem, vienlaikus samazinot ienākuma apmērus, kurus sasniedzot mainās nodokļa likmes.

Ar šādu pasākumu nodokļu slogs tiks pārcelts no mazākām... mazāk atalgotiem nodokļu maksātājiem uz vairāk pelnošiem. Samazinoties kopējam darba nodokļa slogam mazajām algām, samazināsies arī darba devēju izmaksas, palielināsies to Latvijas ražotāju konkurētspēja, kuri nodarbina daudz darbinieku. Izmaksu samazinājums motivēs uzņēmējus iznākt no ēnu ekonomikas. Un es pabeidzu – konkrēti ar 36. priekšlikumu es piedāvāju, saglabājot spēkā esošo 23 procentu likmi, zemāko 20 procentu likmi samazināt līdz 15 procentiem, bet augstāko likmi, kura tagad ir 31,4 procenti, palielināt līdz 35 procentiem un to piemērot ienākumiem, kuri pārsniedz jau četru vidējo algu līmeni jeb aptuveni četrus tūkstošus eiro mēnesī, nevis piecarpus algas jeb 5200 eiro kā...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 36. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 37. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Kučinska un Valaiņa. Komisijā nav atbalstīts. Paredz izmaiņas regulējumā, kam tiek piemērota nodokļa likme 10 procentu apmērā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Kučinska un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav balsojams... priekšlikums nav atbalstīts.

M Šteins. 38. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Kučinska un Valaiņa. Paredz nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanu noteiktam minētajam ienākumam. Nav komisijā atbalstīts un, tā kā saistīts ar iepriekšējo, nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

M. Šteins. 39. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izmaiņas patentmaksas regulējumā. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 40. – deputāta Bondara priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 14. pantu ar jaunu normu: nodokļa likme, kas rezumējošā kārtībā jāmaksā profesionālam sportistam, kas par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir 20 procenti. Komisijā 40. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputāta Bondara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. Arī 41. – deputāta Eglīša priekšlikums ir līdzīgs 40. priekšlikumam. Ir atbalstīts. Un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

Debates iespējamas.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Trīs, šķiet, vienādi priekšlikumi, kurus ir sagatavojuši deputāti un deputātu grupiņas un kuri ir labs piemērs, kā deputātiem vajag un kā viņi var labot valdības sagatavotu brāķi.

Šinī gadījumā valdība bija atnesusi likumprojektu, kurā bija paredzēts palielināt nodokļu slogu arī profesionāliem sportistiem. Es nezinu, kas jums uz šo kļūdu norādīja, ka nu tādā korītī ir vienlaikus sagatavoti vairāki priekšlikumi, šo kļūdu labojot. Bet patiešām novērtēju un arī priecājos, ka, deputāti, jūs esat vismaz šajā gadījumā parādījuši, ka deputātiem ir pienākums rūpīgi lasīt likumus un likumprojektus, kurus atnes valdība, un vērtēt tos, un, ja mēs redzam, ka valdība ir sagatavojusi priekšlikumus, kas ir nelabvēlīgi sabiedrībai, tad sniegt savus priekšlikumus to labošanai.

Priecājos par vienu šo mazo kļūdiņu, bet novērtētu, ja jūs arī visos pārējos gadījumos... jūs esat likumdevējs, un jums ir atbildība par likumiem, kurus pieņemam Saeimā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 41. priekšlikums ir atbalstīts, līdzīgi kā iepriekšējais nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

M. Šteins. Arī 42. priekšlikums no deputātiem Dzintara un Zakatistova ir līdzīgs, vienāds ar iepriekšējo. Ir atbalstīts komisijā un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Šteins. 43. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas precizē 17. panta "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām" redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 44. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izmaiņas valsts fondēto pensiju kapitāla regulējumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 45. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 16. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 46. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 20. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 47. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izmaiņas nodokļu pārmaksas automātiskās apmaksas veikšanas kārtībā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo manu kolēģu sagatavoto priekšlikumu, lai veicinātu labas attiecības starp nodokļu maksātājiem un Valsts ieņēmumu dienestu. Kā mēs redzam, kolēģi piedāvā nedaudz pagarināt to termiņu, kura laikā attiecīgi nodokļu maksātājam ir iespējams labot kļūdu attiecībā uz pārmaksu.

Es vēlos atgādināt, ka, piemēram, Igaunijā, ja mēs salīdzinām ar Latviju, ir ļoti ērta sistēma, kas šādas kļūdas nemaz nepieļauj, jo Igaunijas nodokļu maksātājam informēšanas sistēma paredz automātiski sagatavot pārskatu, un nodokļu maksātājam vienkārši ir jāatzīmē, vai viņš piekrīt sagatavotajam ziņojumam vai nepiekrīt un kādi labojumi ir veikti.

Šajā gadījumā, protams, joprojām ir liels slogs uz nodokļu maksātāju – iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, sastādīt grāmatvedības pārskatus, un es uzskatu, ka tiešām tas būtu tikai draudzīgi, īpaši arī ņemot vērā kovida situāciju, no kuras mēs neviens nezinām, kad vispār izkļūsim, pagarināt termiņu, kura laikā ir iespējams labot šo kļūdu. Tas ir vairāk nekā nepieciešams.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis patiešām ir priekšlikums, kurš ir vērsts uz līdzvērtīgu attiecību veidošanu starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju.

Kolēģi, šobrīd ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests 90 dienu laikā atmaksā pārmaksātos nodokļus gadījumā, ja personai ir uz to tiesības, ir iesniegti, piemēram, attaisnotie izdevumi... čeki, to apliecinājumi. Trīs mēnešus Valsts ieņēmumu dienests to vērtē un šo atmaksu veic.

Savukārt šeit, pirmajā lasījumā piedāvātajā likuma redakcijā, ir noteikts, ka, ja persona ir saņēmusi nodokļu pārmaksu, automātiski veicot šos maksājumus no Valsts ieņēmumu dienesta, ir notikusi kļūda, cilvēks ir saņēmis vairāk, tad cilvēkam mēneša laikā šī pārmaksa ir jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Tas nav taisnīgi. Ja mēs gribam no cilvēka mēneša laikā šo pārmaksu saņemt, tad arī Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāsaņemas un jābūt spējīgam 30 dienu laikā veikt nodokļu atmaksu gadījumā, ja tāda personai pienākas.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir labvēlīgs nodokļu maksātājiem un paredz garāku termiņu gadījumā, ja viņiem no valsts puses tiek izrakstīts rēķins par pārmaksāto nodokļu atmaksu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav tik vienkāršs, kā tas varētu izskatīties no pirmā skatījuma. Es jūs aicinu pievērst uzmanību pirmām kārtām atbildei uz jautājumu, kurš tad vainīgs pie tā, ka pieļauta kļūda? Ja mēs te runājam par nodokļa pārmaksu, kolēģi, gribu pasvītrot, automātiskas atmaksas veikšanas... tas nozīmē, ka mēs runājam par tiem gadījumiem, kad pēc būtības šī kļūda veidojusies pēc kādas tieši Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas kļūdas. Tas nozīmē, ka tas nebija pats nodokļu maksātājs, kas bija vainīgs pie tā, ka kļūda tika pieļauta. Kolēģi, es jūs aicinu kaut kā izmantot savu, tā teikt... padomājiet, ka, ja jūs būtu šā nodokļu maksātāja kurpēs... jūs saņemat... pēkšņi šis... jums Valsts ieņēmumu dienests paziņo – jūs esat pārmaksājuši nodokli, te jums ir automātiska atmaksa. Un jūs saņemat kādu naudu atpakaļ, pieņemsim, ka tie būtu varbūt daži simti eiro.

Nu padomājiet, kāda ir pirmā reakcija... ko izdarīs cilvēks, ja viņš pēkšņi saņem dažus simtus eiro savā kontā. Daudzi cilvēki, ļoti iespējams, to uzskatīs par iemeslu, lai uzreiz aizietu un nopirktu kaut ko svarīgu, kas viņiem bija sen vajadzīgs, es nezinu, – jaunu ledusskapi vai kaut ko tādu.

Un tad VID viņiem paziņo, ka ir pieļauta kļūda – lūdzu, atmaksājiet to visu atpakaļ. Piedodiet, tas ledusskapis jau ir nopirkts... nu kādu 30 dienu laikā? Nu tiešām ielieciet sevi šo cilvēku kurpēs, kolēģi!

Nevajag automātiski uz visu to skatīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pakotnē... anotācijā ir norādīts, saistībā ar kādu problemātiku ir ieviesti jauni instrumenti par pienākumu automātiski atmaksāt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli vai neveikt pārmaksas atmaksu.

Saistībā ar 2018. gada nodokļu reformu uz 2020. gada 9. martu pēc VID rīcībā esošās informācijas ir 21,1 tūkstotis nodokļu maksātāju, kuriem veidojas budžeta maksājums – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (kopā 1,2 miljoni eiro) – un kuri nav iesnieguši 2018. gada ienākumu deklarācijas. Un tad sanāk, ka tas instruments, ko piedāvā valdība un tagad akceptēs un apstiprinās Saeimas deputāti, būs instruments, kas nevis palīdzēs cilvēkiem un atvieglos, kā viņiem iziet no situācijas, kurā viņi kļuvuši par ķīlniekiem pēc iepriekšējās ne pārāk viegli uztveramās reformas, bet vēl vairāk sarežģīs un sodīs tos cilvēkus.

Pagājušogad deputāti apstiprināja iespēju cilvēkiem pagarināt nodokļu nomaksu. Šogad tiem cilvēkiem veidojas pēdējais termiņš, kad viņiem jāsamaksā tas nodoklis vai nav jāsamaksā.

Sanāk tā, ka tagad valdība un Saeima steidzīgi pieņem likumdošanas normas, kas uzliks par pienākumu šiem cilvēkiem papildus nomaksāt valsts budžetā nodokli, un viņi ir ķīlnieki.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ļauj vismaz to periodu, kura laikā cilvēkiem būtu jāmaksā, pagarināt uz 90 dienām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Arī es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo pēc būtības tas paredz trīs reizes palielināt laiku, kurā iedzīvotājs, ja kļūdījies, varētu atmaksāt šo... šis atmaksas termiņš.

Nu, viens piemērs. Tepat, Vecrīgā, šobrīd attiecībā uz dīkstāves pabalstiem ir reāls piemērs – kafejnīca Torņa ielā. Tur dīkstāves pabalstus ir saņēmuši... un VID viņiem ir piešķīris šos dīkstāves pabalstus. Protams, tas kaut kādā... kaut minimālā mērā palīdzēja viņiem pavasara grūto brīdi pārvarēt.

Šajā brīdī, kad ir konstatēts, ka tas ir piemērots nevietā, neskatoties uz to, ka mēs esam vistaupīgākā... viena no taupīgākajām valstīm Eiropas Savienībā attiecībā uz to, kā atbalstīt mūsu uzņēmējus, uz tā kopējā fona, es gribētu teikt, ka šajā gadījumā ir bijis... tā situācija ir tāda, ka būtu jādod iespēja cilvēkiem mazliet ilgāku laiku nokārtot savas saistības ar valsti.

Šis piedāvājums, kas tagad ir budžeta pamatlikumā, manuprāt, ir pārlieku sasteigts, jo gluži vienkārši, manā ieskatā, tas var novest pie tā, ka... nu, kā ir sarosījušies, pieņemsim, tie paši ātrie kredīti un tā tālāk. Tas ir tāds ātro kredītu – negribot, bet tā sanāk... tas ir ātro kredītu lobija priekšlikums.

Šajā gadījumā tas būtu tikai normāli, ja cilvēkiem dotu laiku pašiem iekrāt līdzekļus, lai tos varētu atgriezt valsts budžetā atpakaļ. Pretējā gadījumā cilvēki būs spiesti iet ņemt ātros kredītus un tādā veidā segt šīs izmaksas vai arī nonāks parādu jūgā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Nu liels paldies vēlreiz par debašu laiku saīsināšanu, ka tik viegli, tā teikt (Nav saklausāms.)... to punktu. Bet es vēlreiz vēlētos jums atkārtot un uzsvērt, kolēģi: ja ir situācija, kurā cilvēks, nodokļu maksātājs, ne savas vainas dēļ, bet acīmredzot ir kļūdījies vai nu Valsts ieņēmumu dienests, vai ir kļūdījies grāmatvedis tajā uzņēmumā, kurā šis cilvēks strādā... ja viņš saņem to nodokļu it kā atmaksu, tad ir daudz pētījumu, kas saka, ka tas, ko cilvēki dara, kad viņi saņem samērā lielu naudu, ko viņi nebija gaidījuši, – viņi tērē, viņi uzreiz tērē šo naudu.

Tāpēc, ja jūs, balstoties uz pieņēmumu, ka Valsts ieņēmumu dienests balstās uz pieņēmumu, ka šī nauda viņam stāv kaut kur... skaidra nauda... glabājas kontā, tad tas kļūdās. Tā nauda, visticamāk, ir iztērēta. Tiešām, kā saka kolēģis, cilvēks būs spiests doties pie ātrajiem kredītiem vai pie kā cita. Tāpēc šis ir ļoti loģisks priekšlikums. Es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Likt personai 30 dienu laikā – faktiski vienas algas saņemšanas periodā – atmaksāt nepamatoti izmaksāto nodokļu atmaksu faktiski ir tāds ātro kredītu kompāniju stils.

Atceramies, bija viņiem vienu laiku produkts, kad aizdeva summu un prasīja vienā maksājumā šo visu summu atmaksāt, skaidri zinot, ka cilvēks, īpaši ar maziem ienākumiem, tāds, kurš saņem minimālo algu, nevar vienā maksājumā samaksāt atpakaļ, piemēram, 300 eiro. Un, ja tu nesamaksā vienā maksājumā šo naudu, tad tev jau sāk atkal aprēķināt soda... nokavējuma naudas jeb naudu jeb kapitāla izmantošanas maksu. Nu neļausim Valsts ieņēmumu dienestam kļūt par tādu ātro kredītu stila kantori, būsim pretimnākoši nodokļu maksātājiem, ļaujot viņiem uzkrāt un tad atdot naudiņu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Paldies. Aicinu atbalstīt priekšlikumu, godīgi sakot, jau esošā formulējuma zināmu pretstatījumu dēļ.

Pirmkārt, ja tas ir automātiski veikts... automātiski veikta atmaksa, tad to ir izveidojusi kāda institūcija kā sistēmu, un, ja sistēma darbojas automātiski, tās pamatā ir kaut kāds algoritms, tai skaitā tam ir jābūt arī pārbaudītam, kādam, kas pārbauda, vai šie cilvēki vispār drīkst saņemt atmaksu, nevis pēkšņi izrādās, ka pēc kaut kāda noteikta laika kāds konstatē, ka kaut kas nav bijis kārtībā, lūdzu, atmaksājiet. Ja šāda kļūda sistēmiski tiek pieļauta, tad valstij par to ir arī jāatbild, nevis jāsūta... jāsoda cilvēki, kuri ir saņēmuši automātisko atmaksu. Protams, atbalstot to, ka šī atmaksa ir automātiska, un tomēr... Kas tā par sistēmu, ja to nevar pārbaudīt uzreiz?

Un šajā brīdī, ja valsts saka: oi, mēs kļūdījāmies, maksājiet vien atpakaļ... nu tad iedodiet cilvēkiem tiešām šai atmaksāšanai, kas nav pat viņu vainas pēc radusies... ļaujiet cilvēkiem ilgākā laika termiņā to veikt. Iespējams, ka VID pēc kaut kādas mistiskas otrreizējas pārbaudes tomēr secinās, ka izmaksa ir bijusi pareiza. Un ko šādā gadījumā?

Ar to es gribu teikt, ka, ja veidojas kādas elektroniskas, digitālas vai vēl kaut kādas sistēmas, tad tām ir jābūt ar pēc iespējas mazāku kļūdu iespējamību. Ja šāda kļūda ir paredzēta jau likumā, tad dodiet vismaz garāku laika periodu, lai, iespējams, VID ierēdņi var pārbaudīt divreiz un trīsreiz un tikai tad prasīt atmaksāt, ja tiešām kļūda ir bijusi sistēmā, nevis cilvēcīga. Cilvēkus sodīt protat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Atcerēsimies, ir bijuši tādi gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests kaut ko pieprasa, iedzīvotāji neapmierināti, un pēc tam mēs dzirdam Valsts ieņēmumu dienesta komunikāciju – bet likums mums nosaka to, ka mums tas ir jādara.

Šajā gadījumā likums nosaka to, ka viņiem 30 dienu laikā jāvēršas pie šiem cilvēkiem. Es aicinātu pārdomāt likuma jau šobrīd skaidri neprecīzo pozīciju un mainīt to uz 90 dienām, tādējādi dodot tiesības Valsts ieņēmumu dienestam saudzīgāk izturēties pret mūsu pašu tautiešiem, kuri varbūt ne savas kļūdas dēļ nonāk tādā situācijā, ka Valsts ieņēmumu dienests no viņiem prasa vienu vai otru pārmaksu atgriezt atpakaļ.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un domāsim par mūsu, latviešu, uzņēmējiem, cilvēkiem, kas maksā nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēlreiz paskaidroju, šie parādi cilvēkiem veidojās pirms 2018. gada. Valsts ieņēmumu dienests konsultācijās ar Finanšu ministriju pašlaik iestrādāja šajā likumprojektā gan iespēju pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu atgriezt... neizmaksāt, ja konstatē, ka ir izveidojies nodokļu parāds par iepriekšējiem periodiem, gan arī piemērot soda sankcijas un nokavējuma naudu tiem cilvēkiem, kas attiecīgi saņems par 2019. vai 2020. gadu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, nesedzot to ar attiecīgo... un reflektējot ar pirms tam izveidojušos nodokļu parādu vai, pareizāk sakot, piemaksu nodokļos, kura radās nevis cilvēku vainas dēļ, bet jaunas ieviestās sistēmas dēļ.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 47. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 48. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. 49. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumu numerāciju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. 51. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu precizēšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 51. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 52.! 52. priekšlikums.

Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi. Mūrnieces kundze, jūs esat labākā formā par ziņotāju, pamanījāt kļūdu.

Bet priekšlikuma būtība, kolēģi, ir palielināt to summu, kas likumprojektā ir paredzēta darbinieku attālinātā darba izmaksu kompensācijai. Šī iniciatīva nāk no uzņēmēju organizācijām, kas, nu, vispār jāsaka, labi, ka ir izcīnījuši iespēju vismaz ar 30 eiro finansēt šo attālināto darbu. Bet es saprotu, ka bija plašas diskusijas notikušas par to, kādai ir jābūt summai un kādai ir jābūt atskaites kārtībai. Diemžēl summa ir no valdības puses piedāvāta ārkārtīgi maza – 30 eiro. Un vēl paredzēts, ka, ja persona strādā vairākās vietās, tad šī summa tiek proporcionāli dalīta starp darba devējiem.

Iedomājieties, kādu administratīvo slogu jūs radāt – gan pašam darbiniekam čekus sniegt uz visām pusēm, mēģinot sarēķināt, cik tad kuram darba devējam ilgi ir dators lietots vai internets, vai elektrības maksa, un vēl arī darba devēju grāmatvežiem visu to uzskaitīt. Nu, ja vēl būtu daudzmaz liela summa, tad varētu saprast, bet 30 eiro vēl daļās dalīt – nu, man šķiet, tas pat vairs nav smieklīgi. 60 eiro ir tā summa, ko no savas puses lūdza uzņēmēju organizācijas.

Un es arī aicinu atbalstīt, īpaši ņemot vērā, ka visus pēdējos mēnešus un nedēļas mēs esam pavadījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, veicot pārdales, lai varētu valsts pārvalde nodrošināt IT risinājumus, datoru aprīkojumu kovida seku novēršanai jeb attālinātā darba veikšanai.

Atbalstīsim, lūdzu, arī privāto sektoru ar nelielu, samērīgu summu un, cerams, arī vienkāršāku administrēšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, manuprāt, 30 eiro, kas šobrīd ir paredzēti likumprojektā attaisnotajiem izdevumiem, ir stipri par maz. Mēs piedāvājam 60 eiro un aicinām jūs, kolēģi, to arī atbalstīt.

Šobrīd, kad ir attālinātais darbs, es domāju, arvien vairāk un vairāk cilvēku izmanto šo režīmu. Jāatzīst, jau iepriekš šodien debatēs par to ir runāts, ka viena... viena lieta ir tad, kad cilvēks... varbūt ir iespēja izmantot kādu sabiedrisko transportu vai kaut kā izmantot kādas citas lētākas opcijas, kādā veidā pārvietoties uz darbu. Šobrīd, jūs piekritīsiet, nav tā situācija, kad tie būtu tie paši drošākie pārvietošanās veidi. Tāpēc cilvēki visbiežāk izmantotu arī savas privātās automašīnas vai vienalga kā... bet tomēr tās izmaksas varētu pieaugt... šajā gadījumā tās, kas būtu darbinieka pusē. Būtu ļoti normāli, ja valdība no savas puses (un Saeima to akceptētu) palielinātu šo attaisnoto izdevumu summu no 30 uz 60 eiro. Liela fiskālā ietekme te nav, bet darbinieki vismaz šo soli varētu ļoti, ļoti augstu novērtēt.

Kolēģi, tāpēc aicinu atbalstīt šo deputātu iesniegto priekšlikumu un panākt vismaz kādā jautājumā soli pretī opozīcijai, un piekrist šādam redzējumam. Ja ne, tad, lūdzu, izskaidrojiet, kā tas varētu būt, varbūt ar savu piemēru izskaidrojiet... attiecībā... Paskatieties, cik deputāti saņem naudas kompensācijās par transporta izmantošanu, paskatieties uz savu piemēru, pirms lemjat par citiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, es arī aicināšu atbalstīt manu kolēģu priekšlikumu, tāpēc ka patiesībā šis valdības priekšlikums ir ļoti labs, bet tas, ko piedāvā kolēģi, tiešām ir, nu... palielina to apjomu līdz kaut kādam, nu, mazliet apjaušamākam apjomam, jo 30 eiro šajā gadījumā, ņemot vērā minimālās algas pieaugumu, tiešām ir diezgan maza summa. Ņemot vērā to, ka mēs tiekam gandrīz katru nedēļu aicināti... visa Latvijas sabiedrība tiek aicināta no valdības puses pēc iespējas... pēc iespējas mēģināt strādāt visiem, kas var, attālināti... Tātad tas, ka strādā attālināti, šībrīža situācijā palīdz, nu, var teikt, jā, palīdz Veselības ministrijai un visām iesaistītajām personām tikt galā ar šo krīzi, nepārslogot vēl vairāk SPKC, kuri šobrīd strādā un cīnās ar sekām. Tāpēc, lai veicinātu attālināto darbu, es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs. Lai tiešām attālinātā darba veikšanas sfēru paplašinātu.

Tāpēc es aicinātu jūs šo priekšlikumu atbalstīt, lai kaut mazliet, kaut pussolīti panāktu pretī. Es nedomāju, ka tam tiešām ir tik liels fiskālais efekts, lai tiešām, nu, koalīcija par to varētu nobalsot "pret".

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Piedodiet, kolēģi! Es mēģināšu jūs uzrunāt varbūt tiešāk. Es lūdzu iepriekšējā runā nākt pretī opozīcijai un atbalstīt kādu opozīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Es to vairs nedarīšu, es nelūgšu nākt pretī opozīcijai.

Nāciet pretī Latvijas iedzīvotājiem, jo šis priekšlikums ir tiešā mērā... tieši par Latvijas iedzīvotājiem, par Latvijas uzņēmējiem, darbiniekiem, kuriem tas ļoti, ļoti uzlabotu... vismaz kaut kādā veidā uzlabotu darba apstākļus, jo īpaši šajā pandēmijas laikā, kad, visticamāk, arī ierobežojumi tiks pagarināti un būs vēl papildu ierobežojumi, būs arvien grūtāk strādāt, būs... tie, kas kaut kādā veidā pārvietosies... šiem cilvēkiem tas nāks tikai par labu.

Atbalstiet Latvijas iedzīvotājus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 53. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Dūklava un Jalinskas priekšlikums. Arī ir saistīts ar to, ka no aplikšanas ar nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieku izdevumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Ar lielu cieņu izturoties pret saviem bijušajiem kolēģiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, – šis piemērs ar 30 eiro ar nodokli neapliekamajiem izdevumiem attālinātā darba nodrošināšanai ir tipisks, kolēģi, tāds brīžiem raksturīgs... tāds sīkmanības piemērs, jo diskusija starp uzņēmējiem, valdību un Finanšu ministriju bijusi tāda, ka, ja jūs gribat lielāku summu, tad jums ir jānes katra kvītiņa, katrs... un ļoti detalizēta atskaitīšanās sistēma ir jāievieš. Ja jūs gribat vienkāršu administrēšanu, tad vairāk par 30 eiro jums nepienākas.

Kolēģi, šī summa – 60 eiro – nav opozīcijas izdomāta. Tā ir uzņēmēju organizāciju piedāvāta summa, kas būtu nepieciešama, kas būtu adekvāta, lai segtu darbiniekiem darbu no mājām un izmaksas, kas ar to saistītas, neapliekot ar nodokli laikā, kad valdība vairākām nozarēm ar likumu ir liegusi strādāt klātienē un praktiski katru dienu mēs dzirdam aicinājumus no veselības ministres, no SPKC, no infektologiem strādāt attālināti, iespēju robežās nepulcēties arī darbavietās, kas, loģiski, nozīmē cilvēkam lielākas izmaksas, darot darbu no mājām.

Es esmu pārliecināta, ka arī uzņēmēji neizmantotu šo summu negodprātīgi, un tas nav arī tas apjoms, kur mēs varētu ieraudzīt milzīgu nodokļu optimizāciju. Turklāt šādam priekšlikumam patiešām pat nav negatīvas fiskālās ietekmes, jo uzņēmēji vienkārši maksātu vairāk tā vietā, lai nedarītu neko un nekādā veidā neatbalstītu savus darbiniekus.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ieklausoties uzņēmēju organizācijās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es aicinātu dot uzņēmējiem likumisku iespēju atbalstīt savus darbiniekus, un šis priekšlikums, kā jau mana kolēģe minēja, ir tiešā veidā sagatavots sadarbībā ar pašiem uzņēmējiem, uzņēmēju organizācijām.

Normāli būtu, ja mēs nosakām šo likmi... Noteiktā likme, ko piedāvā valdība, ir 30 eiro, mēs piedāvājam 60 eiro, jo tas ir saskaņā ar uzņēmēju organizācijām un tam ir kaut kāda veida pamatojums, ko paši uzņēmēji snieguši. Jūs piedāvājat 30 eiro. Man būtu tad jautājums: kā jūs varat pamatot šo 30 eiro esību vai neesību?

Ja mēs skatāmies no fiskālās ietekmes, tad fiskālās ietekmes šeit praktiski nav, un tas ir tikai politiskās gribas jautājums atbalstīt vai neatbalstīt šāda veida priekšlikumus.

Tā ka, kolēģi, dosim mūsu uzņēmējiem, uzņēmēju darbiniekiem plašākas iespējas, kaut kādā veidā dodot tiesisko rāmi, kā viņiem uzlabot savus darba apstākļus. Un vēlreiz un vēlreiz aicinu atbalstīt šāda veida priekšlikumus, kas tikai pozitīvi ietekmētu jau tā sarežģīto, sarežģīto ikdienu.

Ja šāda veida priekšlikumi netiek atbalstīti, tad paskaidrojiet, kas tad būs tas, kas gan uzņēmējiem, gan... cilvēkiem nākamā gada budžetā būs tas labais, kādā veidā šis kompensēsies. Piedodiet, es neko labu šobrīd attiecībā uz uzņēmēju un viņa darbiniekiem nākamā gada budžetā neredzu.

Tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet. Varbūt Gobzema kungs varēs man paskaidrot, kas tad būs tas labais nākamā gada budžetā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es neko labu nevaru pateikt. Es tikko burtiski saņēmu klausītāja, kas klausās Saeimas sēdi, īsziņu.

Viņš raksta tā: "Klausoties šo priekšlikumu, es gribu jums uzrakstīt: es esmu pilsonis, bet kāda no tā visa jēga. Man darbs vairs nav, un šomēnes esmu samaksājis par dzīvokli, bet nākammēnes man nav, ko maksāt. Priekš kam man tādu valdību vajag, kura mani taisa par bezpajumtnieku un visu manu ģimeni. Es izdarīšu visu, lai maniem bērniem, manai meitai būtu labi. Un tādā gadījumā..." Tālāk jau seko ļoti agresīvs teksts, kuru es nelasīšu Saeimas sēdes laikā. Bet, lai jūs saprastu, – cilvēku izmisums pieaug.

Šodien saņēmu ziņu arī no vientuļās mammas, kas tā arī tiešā tekstā teica: "Es krītu jūsu priekšā ceļos un lūdzu – palīdziet mums." Cilvēki ir izmisumā.

Un jūs ar aukstu sirdi koalīcijas vārdā tam visam vienkārši pārbraucat pāri. Visu dienu es klausos šo te, pareizāk sakot, es skatos, kā jūs nerunājat, jo klausīties es varu tikai opozīciju. Man asaras ir acīs. Jums nav. Jums pie algas pieliek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 53. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 53. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Dūklava un Jalinskas priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 55. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Dūklava un Jalinskas priekšlikums. Arī saistīts ar attālinātā darba izdevumu segšanas regulējumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi. Neatkarīgi no summas (60 eiro jūs neatbalstījāt, paliekam pie 30 eiro mēnesī kā attaisnotajiem izdevumiem, kas netiktu aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli), šeit ir vēl viena iespēja jums ieklausīties uzņēmēju organizācijās un atbalstīt šo opozīcijas priekšlikumu, kas paredz, ka šāds atbalsts tiktu sniegts un uzņēmējiem šādas tiesības būtu segt ar attālināto darbu saistītos izdevumus neatkarīgi no tā, vai darbinieks pie viņa ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu vai nav. Esošais pirmā lasījuma regulējums paredz, ka ir obligāti jābūt iesniegtai algas nodokļa grāmatiņai.

Mēs šo priekšlikumu sagatavojām, jo īpaši ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzinoši ilgu periodu publiskajās kampaņās aicināja nodokļu maksātājus norādīt EDS, ka algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta pie darba devēja tādēļ, lai samazinātu risku, ka gada beigās rastos pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli diferencētā neapliekamā minimuma un prognozētā minimuma dēļ. Šāds aicinājums ir bijis, un tagad sanāk, ka mēs sodām cilvēkus, kas ir varbūt ieklausījušies un šādu ķeksīti EDS ielikuši vai izņēmuši... otrādi – jāsaka drīzāk.

Manuprāt, ļoti adekvāts priekšlikums, kas tiešām nāk no uzņēmēju organizācijām, – ļaut darba devējam šīs kompensācijas darbiniekiem dot, apmaksāt ar mājās veiktu darbu saistītos izdevumus neatkarīgi no tā, vai darba algas grāmatiņa ir pie viņiem vai tādas nav.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpināsim pēc pārtraukuma.

Tātad deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

55. priekšlikums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

Ja Valaiņa kungs nedebatē, tad debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 55. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Dūklava un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 56. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es aicinātu... Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, un priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs nepiekrītam tai pieejai, ko šobrīd piedāvā valdība attiecībā uz to, ka attaisnotie izdevumi būtu jādala.

Iedomājieties situāciju: ja cilvēks strādā pusslodzi, tad viņam tikai ap 15 eiro, ja ceturtdaļslodzi – tad vēl mazāk. Manuprāt, kolēģi, šāda pieeja... šāda pieeja tik sīki un skrupulozi dalīt šos attaisnotos izdevumus nebūtu pareiza, jo gluži vienkārši beigās tad sanāk tā, ka tas cilvēks īsti neko sev maciņā... īsti neko nesaņems.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieeju, kas būtu... ļoti nāktu par labu mūsu uzņēmējiem... galvenokārt darba ņēmējiem, kuriem nākas pielāgoties šiem visnotaļ sarežģītajiem apstākļiem. Tāpēc, kolēģi, šo konkrēto priekšlikumu, kas ir mums tabulās... Aicinu visus ar to iepazīties: "56. Likumprojekta 27. pantā iekļautajā pārejas noteikumu 159. punktā dzēst trešo daļu."

Un trešā daļa ir: "Ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā."

Tāpēc mēs aicinām, kolēģi, jūs šo normu no likumprojekta izslēgt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 56. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 57. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Dūklava un Jalinskas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Arī šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam, runā par tieši to pašu. Un es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Tādējādi mēs varētu tikai un vienīgi veicināt to, lai darba ņēmējs, darbinieks, būtu vairāk sociāli nodrošināts un liekā birokrātija, kas šobrīd likumprojektā tiek piedāvāta darba ņēmējam un darba devējam, tiktu kaut kādā veidā mazināta.

Šim priekšlikumam nav liela fiskālā ietekme, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, vai arī, ja jūs to priekšlikumu neatbalstāt, varbūt komisijas vārdā varētu Šteina kungs mums visiem paskaidrot, kādas bija debates atbildīgajā komisijā. Cik man kolēģi stāsta, komisijā īsti skaidrojums šim administratīvajam priekšlikumam, kam pēc būtības nav nekāda fiskālā ietekme, nebija. Tas vienkārši ticis noraidīts.

Tāpēc, Šteina kungs, varbūt šajā pieejā varētu mazliet vairāk pastāstīt par to, kāpēc šis priekšlikums komisijā tika noraidīts. Mūs ar kolēģiem frakcijā tas ļoti interesē, un mēs varētu arī balsot savādāk, bet šajā situācijā mēs gribētu dzirdēt komisijas skaidrojumu par to, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. Tas ir tiešām birokrātijas mazināšanai.

Mēs ļoti daudz runājam par birokrātijas mazināšanu, bet tajā brīdī, kad mēs līdz tam nonākam, mēs redzam citu attieksmi.

Tāpēc aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt kolēģu iesniegto priekšlikumu. Tas ļoti labi saskan ar birokrātijas mazināšanas mērķiem, kuri tika nolikti šī budžeta projekta, tā teikt, pamatos.

Es arī tāpat aicināšu Šteina kungu, kurš ir šī likumprojekta ziņotājs un, iespējams, ir sagatavojies, atstāstīt visu, kas ir noticis komisijā. Tā kā mēs nevaram nodemonstrēt arī sabiedrībā komisijas sēdes videoierakstu, ir tikai audioieraksts, tad, nu, tiešām būs grūti iedziļināties tajās debatēs un tajos argumentos.

Bet es gribētu Valaiņa kungam pateikt, ka patiesībā, visticamāk, mēs nedzirdēsim no Šteina kunga nekādu atbildi, jo Šteina kungs ir tas deputāts, kurš iestājās pret vārdu brīvību, parakstot priekšlikumu par debašu laika samazināšanu, tāpēc mēs varam cerēt tikai uz to, ka varbūt kāds cits atsauksies. Varbūt Zakatistova kungs beidzot varētu pieslēgties un izstāstīt, kāpēc Ministru kabinetā tika lemts noraidīt šo priekšlikumu un kāpēc arī komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu.

Paldies, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis budžets vispār varēja būt lieliska iespēja birokrātijas mazināšanai. Ar birokrātiju es saprotu tostarp arī valsts sektora mazināšanu. Tas, ko vajadzēja izdarīt... varēja šajā brīdī, – vajadzēja pirmām kārtām samazināt ministriju skaitu, kā to solīja "KPV LV" pirms vēlēšanām, un samazināt valsts sektoru par 30 procentiem, kā to solīja JKP...

Sēdes vadītāja. Par konkrēto priekšlikumu, lūdzu, runājiet!

A. Gobzems. Bet tas ir par birokrātijas mazināšanu.

Sēdes vadītāja. Par konkrēto priekšlikumu! Priekšlikums nav vispār par birokrātijas mazināšanu...

A. Gobzems. Nu ir gan, Mūrnieces kundze, jums vajag izlasīt rūpīgi priekšlikumu. Šis priekšlikums ir tieši saistīts ar birokrātijas mazināšanu.

Sēdes vadītāja. ... nevis par vispārējo.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums tiešā veidā ir par birokrātijas mazināšanu. Jo tas, ko mēs piedāvājam, – mēs piedāvājam izslēgt to daļu ārā, kas paredz to... Būtu normāla, vienota pieeja – tāda, ka iedzīvotājs... darbinieks norāda savus attaisnotos izdevumus, un Valsts ieņēmumu dienests tos vienkārši akceptē tādus, kādi tie ir, nevis mēģina prasīt, kur tad viņš vēl strādā, vai viņam ir pusslodze vai vēl kāda slodze, un tādā veidā samazināt šos... Pat tad, ja viņš strādā pusslodzi, tas jau nenozīmē, ka viņš nevar notērēt tos 30 eiro, kolēģi. Tas jau ir stāsts tikai un vienīgi par to. Un tas, manuprāt, ir tiešā veidā saistīts ar birokrātiju. Šādā veidā... ar birokrātijas ierobežojumiem... mēs panākam to, ka tiek cilvēkiem liegts saņemt tos atvieglojumus, kas viņiem ir no likumdevēja piedāvāti.

Tāpēc es aicinu atbalstīt. Un tas ir par birokrātiju, par ko tad...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Precīzi, kolēģi! Šis priekšlikums ir iesniegts, lai samazinātu birokrātiju un izslēgtu to nejēdzīgo normu par 30 eiro kompensāciju, ko...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, mēs jūs neredzam. Lūdzu, ieslēdziet kameru. Reiznieces-Ozolas kundze, es vēlreiz saku, mēs jūs neredzam.

D. Reizniece-Ozola. Es neko nevaru darīt, acīmredzot internets jau sāk klibot Saeimā. Es atvainojos, ka nav attēla, es mēģināšu turpināt, varbūt jūs tomēr dzirdat mani. Šis priekšlikums paredz izslēgt normu...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, mēs jūs neredzam. Esiet tik laipni.

D. Reizniece-Ozola. ... šo mazo pīrāgu, kas ir 30 eiro apmērā, vēl dalīt daļās atkarībā no tā, cik lielu daļu no sava darba laika cilvēks pavada mājās un cik – darbā...

Sēdes vadītāja. Es aicinu, ja jūs strādājat no Saeimas telpām, tad palūdziet Saeimas Administrācijai papildu atbalstu. Cik zinu, tad Saeimas Administrācija ir lūgusi Saeimas darbiniekiem dežurēt vismaz pie jūsu frakcijas durvīm ārpusē, jūs nelaižat viņus tur, iekšā.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Normālā situācijā, protams, būtu tehniskais pārtraukums, ļaujot deputātam, kurš atrodas Saeimā, salabot šo lietu, nevis pārtraukt viņu un dot vārdu citam, Mūrnieces kundze.

Un mana runa bija par demokrātijas...

Sēdes vadītāja. Piezīmes par sēdes vadīšanu nav pieļaujamas.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

A. Gobzems. Mana runa bija par demokrātijas mazināšanu...

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Priekšlikums ir atteikties no administrēšanas, ko ir piedāvājusi Finanšu ministrija, liekot 30 eiro... vēl darba ņēmējam paskaidrot darba devējam (Skaņas pārrāvums.)... cik ilgu laiku cilvēks ir pavadījis darbā, cik ilgu – mājās.

Es, kolēģi, vēlētos informēt, ka patiesībā pati Finanšu ministrija sākotnēji ir sniegusi aprēķinu un piedāvājusi šo attaisnoto izdevumu limitu noteikt 60 eiro apmērā, norādot, ka normāli, ja strādā attālināti, 30 eiro mēnesī būtu (Skaņas pārrāvums.)... mazvērtīgie priekšmeti būtu 10, komunālie maksājumi – seši, interneta un telekomunikāciju abonēšana – septiņi eiro mēnesī... Katrs no šiem pakalpojumiem... Un tad sīvās diskusijās, samazinot administratīvo slogu, samazināja šo summu uz pusi – 30 eiro –, bet ar otru (Nav saklausāms.)... atkal apgrūtinot tās izmantošanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. 57. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

M. Šteins. 58. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Skaņas pārrāvums.)... priekšsēdētāja neņirgtu un attiecīgi neatslēgtu mikrofonu... un par to nepaņirgāties no Saeimas Prezidija. Tas ir redzams videoierakstā un tiks parādīts visai Latvijai...

Sēdes vadītāja. Neviens par jums neņirgājas.

A. Gobzems. To varēja redzēt ļoti labi, Mūrnieces kundze! Ļoti labi varēja redzēt, jo es runāju par birokrātijas mazināšanu. Jūs vienkārši atslēdzāt mikrofonu un vienkārši...

Sēdes vadītāja. Vai ir kas piebilstams par šo priekšlikumu?

M. Šteins. 58. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 59. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 60. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Vai mani redz un dzird? (Starpsaucieni.) Neredzat? (Starpsauciens: "Redzam...")

Sēdes vadītāja. Ja jūs atverat datora kameru, tad mēs jūs redzam. Paldies.

I. Pimenovs. Kamera bija atvērta. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs. Turpinām, vai ne, priekšsēdētāja?

Cienījamie kolēģi, deputāti! Es turpināšu uzstāties, kamēr man ir laiks.

Es ierosinu nodrošināt, ka nepieciešamais nosacījums dividenžu aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, uz ko uzstāju, ir dividenžu aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli izbeigšana. Un konkrēti – dividenžu izslēgšana no likumā noteiktiem ienākumu veidiem, kuri netiek aplikti, stāsies spēkā dienā, kad grozījumi par dividenžu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli stāsies spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Un šo nosacījumu es rosinu iekļaut likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos.

Aicinu atbalstīt 60. priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es atvainojos Pimenova kungam, jo man ziņo, ka ir radušās tehniskas problēmas... kādu brīdi bijušas.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es, kolēģi, arī gribētu minēt par tām tehniskajām problēmām. Mums arī frakcijā bija jau šie speciālisti ieradušies, un tehniskas problēmas ir ne tikai šad tad, kā pirms tam bija Danai gadījies, bet mums arī Mūrnieces kundzi ik pa laikam nerāda vairs.

Tā ka es aicinātu – domājam, kādā veidā mēs organizējam šo sēdi, jo izskatās, ka datori sāk pārkarst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Mūrnieces kundze, lai arī cik ļoti jūs man patiktu, arī es jūs ik pa laikam jau vairs neredzu. Tā – datorsistēmas problēma, nevis Pimenova kunga datora. Un pirms tam arī ekrāns jau raustījās un skaņa bija slikta, lai gan internets ir pilnā režīmā šeit.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Pimenova kunga iesniegto priekšlikumu un arī vēlos apliecināt to, ka tiešām tehniskās problēmas, visticamāk, ir iemesls tam, lai izsludinātu tehnisko pārtraukumu. Vismaz tāds man būtu priekšlikums godātajai sēdes vadītājas kundzei.

Atbalstu arī iepriekš kolēģu izteiktos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – par 60. priekšlikumu?

M. Šteins. 60. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams, jo nav atbalstīts 8. priekšlikums.

Kolēģi, es šobrīd centīšos saprast, kas notiek ar sistēmu, un viena minūte tehniskais pārtraukums. (Starpsauciens: "Cik?") Viena.

Tehniskais pārtraukums – 15 minūtes.

Lūgums visiem deputātiem iziet no sistēmas e-Saeima un restartēt savus datorus.

Tehniskais pārtraukums līdz pulksten 18.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Tātad palikām pie 61. – deputātes Stepaņenko priekšlikuma. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā minētos noteikumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es atgādināšu jums, ka šis priekšlikums ir saistīts ar manu un Karinas Sprūdes iepriekš iesniegto priekšlikumu par iespēju iekļaut attaisnoto izdevumu bāzē arī tādus attaisnotos izdevumus, kas ir saistīti ar kredītprocentu atmaksu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti. Šādu noteikumu... šāda panta darbībai būtu bijis nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kādā kārtībā tiek aprēķināti un iesniegti šie attaisnotie izdevumi. Mēs iesniedzām šādu priekšlikumu, lai noteiktu, ka šādi Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz 1. jūnijam.

Man ir ļoti žēl, ka šis priekšlikums netika atbalstīts, bet es jebkurā gadījumā ļoti ceru, ka nākamajā budžetā vai arī nākamajos likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumos mēs varēsim panākt šo priekšlikumu jeb šī priekšlikuma atbalstu, īpaši – ņemot vērā to, ka, visticamāk, šāds priekšlikums tiks drīzumā apspriests ar Demogrāfisko lietu centru, iesaistot arī Daudzbērnu ģimeņu asociāciju. Jo ir skaidrs, ka šī krīze ir ļoti liels sitiens arī daudzbērnu ģimenēm, tostarp tām daudzbērnu ģimenēm, kuras cīnās. Mēs esam pieraduši skatīties sākumā uz maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, bet ir arī tādi cilvēki, kuri šobrīd cīnās... cīnās pēdējiem spēkiem, pēdējiem eiro un ir uz robežas, lai, teiksim, nu... uz sabrukšanas robežas.

Tāpēc es aicinu jūs... Es saprotu, ka jūs nevarēsiet atbalstīt, jo priekšlikums nav balsojams, bet jebkurā...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labvakar, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka visstraujāk izmirstošajām valstīm pasaulē... Turklāt šī tendence saglabājas ilgstošā laika posmā. Es runāju tagad par Latviju. Un ko es vēl gribētu atgādināt – es atradu statistiku, ka 2017. gadā mājsaimniecības ar bērniem ir tikai 27,3 procenti, bet tikai 1,8 procentiem no kopējā mājsaimniecību ar bērniem skaita ir trīs un vairāk bērnu... To norāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Minētais daudzbērnu ģimeņu skaits nekādā veidā nevar nodrošināt demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanu. Un, zinot statistiku, ka 2019. gads... Mums ir kritums. Mums mirstība ir lielāka nekā dzimstība, un bērnu skaits ir rekords, jā, par pēdējiem 30 gadiem. Tas ir pirmām kārtām. Un cik no šīm ģimenēm, kam ir trīs un vairāk bērni... cik viņi ir paņēmuši kredītu, lai kaut kādā veidā uzlabotu savu dzīvesveidu – ne tikai dzīvesveidu, vispār dzīvi. Viņi riskē, ņem kredītus, mēģina kaut kā... kaut ko iedot labāk un vairāk saviem bērniem. Un nevar tos ieskaitīt attaisnotajos... tos kredīta procentus. Nu, tas ir... nu, ja runā par Ziemeļvalstīm... tendenci, nu, atvainojiet, mēs jau... Vai nu mums ir atpakaļejoša gaita, vai mēs kaut ko jaucam. Tas ir pirmām kārtām.

Un ko es vēl gribēju pieminēt? Šodien klusē visu laiku... Un man ļoti žēl, ka Možvillo, kuram Linda Liepiņa uzdāvināja mandātu... Pirmais priekšlikums, kuru viņš parakstīja, bija opozīcijas runu samazinājums.

Paldies, kolēģi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es arī aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Tas varētu būt savdabīgs uzdevums Ministru kabinetam, jo sevišķi Demogrāfisko lietu centram. Es domāju, ka šāda veida pieeja no likumdevēja, paredzot pārejas noteikumos šādus uzdevumus, – te nav nekas saistīts ar fiskālo ietekmi. Tas ir vienkārši uzdevums, kas Ministru kabinetam būtu jārespektē, un līdz 2021. gada 1. jūnijam jāizstrādā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā minētie noteikumi.

Es jūs, kolēģi, aicinu atbalstīt. Ir bijušas iepriekšējas pieredzes, ka par šādiem priekšlikumiem tiek balsots un, visnotaļ atbalstu gūstot, tik tiešām valdība arī saņemas un šos likumprojektus sagatavo... noteikumus sagatavo un iesniedz attiecīgi arī Saeimai vai valdībā pieņem.

Es aicinātu šo kolēģu priekšlikumu, kam nav nekāda fiskāla ietekme, kam ir tikai un vienīgi uzdevuma došanas raksturs... Kā jau Stepaņenko kundze minēja, Demogrāfisko lietu centrs ir īstā vieta, kas ar šo jautājumu varētu nodarboties, un vismaz šim centram būtu ļoti konkrēts uzdevums no Saeimas, ko darīt. Lai tas nenodarbojas ar... nu, tādā pašplūsmā.

Paldies. Un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kāds vārdā neminams Finanšu ministrijas ierēdnis reiz pateica, ka viņam nav absolūti interesanti saņemt bērnu pabalstu, jo viņam jau tā pietiekami daudz ienākumu, tāpēc, viņaprāt, šiem pabalstiem būtu jābūt precīzi adresētiem pašiem vājākajiem. Taču es iebilstu un vienmēr ļoti kategoriski iebildīšu pret šādu pieeju, jo nodokļi un nodokļu atvieglojumi ir tāda valoda, kādā valsts runā ar tās iedzīvotājiem. Un arī šāds nodokļu atvieglojums jeb attaisnoto izdevumu... ieskaitīšana attaisnotajos izdevumos ir valoda, kādā valsts vēršas pie tās iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, pasakot, ka es jums palīdzu un es esmu šeit blakus, es jūs atbalstu.

Tādā veidā es aicinu jūs arī – nu, ja jūs varat, tad atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Pēc šīs runas es lūgšu Mūrnieces kundzi ieslēgt procedūras sadaļu, ja tas ir iespējams, es pieteikšos.

Bet šīs runas un šī priekšlikuma sakarā man jums ir jāsaka tāda lieta – ja mēs... mūsu premjers... un arī faktiski valdības deklarācijā bija rakstīts, ka Latvija ir valsts, kas vēlas tuvoties Ziemeļvalstīm... Tad es gribu atgādināt, ka Ziemeļvalstis ir valstu grupa, kurā ir faktiski vislielākās sociālās garantijas sabiedrībai, vislielākais sociālais atbalsts, tāda gandrīz vai sociāldemokrātiska kaut kādā veidā, nu, tāda īpatnēja... bet tāda sistēma, kurā ir milzīgs atbalsts visās iespējamās jomās.

Šeit ir runa par ļoti nelielu atbalstu. Un šodien, skatot visus priekšlikumus, tostarp arī 61. priekšlikumu pie likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", mēs visu laiku lūdzam maziņu, maziņu atbalstu cilvēkiem, kas ir nonākuši krīzē, kuriem ir sarežģīti finansiālie apstākļi, pateicoties gan ārkārtas stāvoklim, gan tam, ka objektīvi bizness nav iespējams šobrīd Latvijā. Un tas viss tiek noraidīts.

Pasaulē ir divas sistēmas. Viena ir sistēma, kur ir salīdzinoši augsti nodokļi un augstas sociālās garantijas, un otra sistēma, kur ir ļoti zemi nodokļi un salīdzinoši ļoti mazas sociālās garantijas. Latvija ir īpašs izņēmums, kurā ir augsti, ļoti augsti nodokļi un ļoti mazas sociālās garantijas, faktiski nekādas.

Tas būtu jāizbeidz, un jāatbalsta beidzot kaut viens priekšlikums.

Un, lūdzu, aktivizējiet procedūras sadaļu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu.

Par procedūru vēlas runāt deputāts Aldis Gobzems. Jums ir jāpiesakās.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Es jums nodemonstrēšu. Kolēģe Dana Reizniece-Ozola atsūtīja jau pēc pārtraukuma, tātad sistēmā atkal... Viņa atrodas Saeimas ēkā, un sistēma turpina uzkārties. Tā ka jautājums ir – vai mums tiešām vajag ar šīm problēmām turpināt nodarboties, vai mēs nevaram vienkārši cilvēcīgi turpināt budžeta izskatīšanu pirmdien pulksten 9.00 no rīta un pirmdien, otrdien pabeigt? Jo es pieļauju, ka šādas problēmas šovakar būs. Sistēma ir pārslogota, un pārāk ilgi esam šodien strādājuši.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Gobzemam.

Pie ZZS frakcijas, kur sēž arī minētā deputāte, durvīm atrodas Saeimas Administrācijas darbinieks. Ja ir problēmas, es lūdzu Saeimas Administrācijas darbinieku par to paziņot atbildīgajiem cilvēkiem, kas strādā ar šo sistēmu. Šādu ziņojumu pagaidām nav, līdz ar to turpinām debates.

Mēs atgriežamies pie debatēm.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šobrīd nav tehnisku problēmu, un tehniskie darbinieki tiešām arī palīdz un ir ļoti atbalstoši šajā situācijā, kad internets arī klibo. Paldies viņiem.

Bet par priekšlikumu, kolēģi. Es arī aicinu atbalstīt priekšlikumu – uzdot valdībai uzdevumu izstrādāt kārtību, kā tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi par tiem izdevumiem, kas ir saistīti ar kredītu procentu dzēšanu gadījumā, ja daudzbērnu ģimene iegādājas sev vienīgo mājokli.

Ir dažādi nodokļu maksāšanas motivācijas veidi. Viens ir sodošā politika, kad tiek ieviesta maksimāla kontrole un Valsts ieņēmumu dienests mēģina katru noķert aiz rokas un piespiest nodokļus maksāt, vai arī otrs – stimuli, nodokļu stimuli. Un parasti nodokļu atvieglojumi par ieguldījumiem mājokļa izveidē ir plaši izplatīta metode. Ir valstis, kas, piemēram, arī remonta izdevumus, kas ir ieguldīti mājokļa sakārtošanā, ļauj iekļaut attaisnoto izdevumu sarakstā. Un arī mēs to esam savulaik apsvēruši.

Šis priekšlikums, ko šobrīd piedāvā kolēģi, – atbalstīt daudzbērnu ģimeņu mājokļu iegādi... Tam ir neitrāls fiskāls efekts. Tas neprasa papildu līdzekļus. Tas ir priekšlikums iekļaut tos esošajā attaisnoto izdevumu limitā. Un, kolēģi, tie, kas lietoja argumentu, ka nav vajadzīgs šāds atbalsts, tāpēc ka ir mājokļu atbalsta programma, – tad jābūt ir konsekventiem un jāizslēdz politisko partiju ziedojumu atvieglojumi, un nevajag par tiem piešķirt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, ņemot vērā, ka ir valsts atbalsta programma politiskajiem spēkiem jau otro gadu: tiek piešķirts finansējums 4,5 miljonu apmērā katru gadu politiskajām partijām.

Aicinu atbalstīt šādus priekšlikumus, ko ir kolēģi sagatavojuši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei otro reizi.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Es gribētu pajautāt, kur ir Nacionālā apvienība? Man liekas, ka Nacionālajai apvienībai vajadzētu būt pirmajai, kas aizstāv šo priekšlikumu, būtu pašai iniciatīva jāuzņemas un vispār jāvirza šis priekšlikums uz budžetu. Šo jautājumu vajadzēja atrisināt jau piecus... nezinu, 10 gadus atpakaļ. Paldies, ka Jūlija vispār reaģēja un ražo kaut kādas idejas.

Man liekas, ka jūs visi stagnējat, jūs sēžat, neko nedarāt. Noklusējāt visas četras... piekto dienu klusējat, un – kas? Mēs ceram, ka nākošgad mums būs 20 miljoni papildus no MUN? Jūs šodien likvidējāt gan vidējos, gan mazos uzņēmējus Latvijā, lai tad domā, ka, aizstāvot PVN samazinājumu dārzeņiem un augļiem... Un viss! Latvijas tautai pietiks ar dārzeņiem un augļiem! Priekš kam atbalstīt gaļu, pienu, kredītsaistības?! Nē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Reflektējot uz Karinas Sprūdes teikto, man ir jāsaka, ka šis priekšlikums tiešām ir mūsu demogrāfijas veicināšanai un tiešām Nacionālajai apvienībai par to vajadzētu iestāties. Bet reālajā dzīves situācijā tas nenotiek. Nav īsti saprotams – kāpēc? Jo nevarētu būt tā, ka pilnīgi visur ir tikai koalīcijas vienošanās, kas paredz to, ka Latvijas sabiedrība nav jāaizstāv un Latvijas sabiedrības interesēs nav jāpieņem neviens lēmums.

Tad es nonācu pie secinājuma, kāpēc tas tā ir. Tas ir bijis jau... Vienkārši ierasta prakse pēdējos 30 gadus ir tā, ka ir tagad atkal nepopulārs, ļoti nepopulārs budžets – budžets paies, tas šovakar vai pirmdien tiks pieņemts – un pēc tam nākamais jautājums būs par auseklīšiem un krieviem. Kā likts!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es arī Sprūdes kundzei gribētu teikt, ka, protams, būtu ļoti labi, ja vismaz Nacionālā apvienība atbalstītu šo priekšlikumu un nodotu šo jautājumu Demogrāfisko lietu centram, kuru vada Nacionālās apvienības biedrs Parādnieka kungs, un tādā veidā varētu šo jautājumu tālāk risināt. Tas būtu skaidrs uzdevums no visas Saeimas – ko Saeima sagaida no šī Demogrāfisko lietu centra. Ļoti normāls priekšlikums.

Pretējā gadījumā, un par ko man lielas aizdomas, Sprūdes kundze, – ka šo pašu jautājumu varbūt Parādnieka kungs gribēs darīt arī bez šī uzdevuma, lai tādā veidā gūtu kaut kādus politiskos laurus, bet Nacionālā apvienība varētu vismaz apliecināt to, ka tas tiks darīts, lai nav tā, ka šobrīd tāda neziņa – tiks darīts, netiks darīts. Kādam taču ir jāpasaka kaut kas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 61. priekšlikums nav atbalstīts, bet nav arī balsojams, jo netika atbalstīts 12. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Šteins. Tieši tāpat 62. – deputātes Sprūdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts un nav arī balsojams, jo netika atbalstīts 13. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Es saprotu, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet, tā kā mums tomēr ir iespēja atgādināt kolēģiem par tiešām ļoti, ļoti ilgi neatrisināto problēmu, par kuru jau bija gandrīz vai panākta vienošanās kopš 12. Saeimas...

Un Sprūdes kundzei es vēlos atbildēt – jā, Demogrāfisko lietu centram šis jautājums noteikti būtu jāieliek dienaskārtībā, bet diemžēl mēs jau ilgu laiku nedzirdam nevienu labu iniciatīvu attiecībā uz daudzbērnu ģimeņu atbalstu. Kaut kur mums ir noklīdušas visas labās idejas, un visi labo ideju aizstāvji Demogrāfisko lietu centrā šobrīd klusē. Tā tam nevajadzētu būt. Mums šodien būs vēl priekšlikumi par daudzbērnu ģimenēm.

Mēs tiešām aicinām, godātie kolēģi, – beidzot sāciet strādāt Demogrāfisko lietu centrā! Ja jums kaut kas traucē to darīt, lūdzu, ziņojiet! Ziņojiet opozīcijai! Mēs mēģināsim no savas puses jūs atbalstīt, bet, lūdzu, kolēģi, ņemiet vērā to, ka šis jautājums nav atrisināts.

Vēlreiz atgādināšu jums, ka šis priekšlikums nekādā veidā nepalielina fiskālo ietekmi. Tas priekšlikums ir esošo limitu ietvaros. Ja būtu atbalstīts ZZS priekšlikums par šīs telpas paplašināšanu, tad, jā, es saprotu, ka jūs varētu iebilst. Šajā gadījumā te pilnīgi nav nekādu problēmu. Ja mēs līdz vasaras vidum varētu šos Ministru kabineta noteikumus izstrādāt un no 1. jūlija jau sākt šo sistēmu pielietot... Atgādinājums jums, Parādnieka kungs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Es tikai gribu (kā saka, atkārtošana – zināšanu māte) atgādināt to, ka Latvijā no visām mājsaimniecībām tikai aptuveni trešdaļa vai pat mazāk par trešdaļu ir tādas, kurās ir ģimenes ar bērniem, un no šīm ģimenēm tikai 1,8 procentos gadījumu – 1,8 procentos gadījumu! – ir ģimenes, kas uzskatāmas par daudzbērnu ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni. Tas ir ļoti mazs skaitlis.

Mēs zinām, ka Latvijas ataudze un demogrāfijas uzlabošanās ir iespējama tikai situācijā, ja ģimenēs ir trīs un vairāk bērnu. Ja tas nenotiek, tad mēs turpinām izmirt un turpinām izmirt visstraujāk pasaulē. Mēs turpinām izmirt visstraujāk pasaulē, tāpēc ka tāda ir mūsu valsts politika. Šis priekšlikums, 62., likumprojektā "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" bija viens no tiem, kas mazlietiņ varētu bremzēt izmiršanu un mazlietiņ palīdzētu ģimenēm ar bērniem, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm.

Šajā kontekstā man nav saprotams, ko tos divus gadus ir darījis premjera Kariņa padomnieks Parādnieks no Nacionālās apvienības. Tā ir premjera Kariņa – visupirms premjera Kariņa! –, kurš sastāda budžetu, kurš ir atbildīgs par budžetu, atbildība, ka demogrāfijas jautājumos nekas nav darīts vispār un tie ir pilnīgi vienaldzīgi.

Tāpēc, mīļie vēlētāji un mīļā sabiedrība, atcerieties to, it īpaši daudzbērnu ģimenes! Jums stāsta, ka par jums rūpējas, bet atcerieties uzvārdus Kariņš un Parādnieks šī priekšlikuma sakarā un tad, kad jums neatlaidīs neko no jūsu maksātajiem nodokļiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es laikam sapratu, kāpēc pašā sākumā cilvēki... nu, ne cilvēki, deputāti neatbalstīja šo priekšlikumu. Man liekas, ka no paša sākuma vajadzēja vispār paskaidrot, kas ir attaisnotie izdevumi, kas tas vispār ir. Man liekas, ka puse no deputātiem vispār nesaprot, kas tas ir, ka izdevumi var būt par izglītību, par ārstnieciskiem pakalpojumiem. Par izglītību... tas nozīmē, ka jūs samaksājat par savu bērnu pulciņu bērnudārzā... vai ārstnieciski pakalpojumi – jūs aizgājāt pie zobārsta, jūs samaksājāt un paņēmāt čeku. Jūs domājat par to, ka – nē, es tomēr paņemšu to čeku (tādā veidā vēl apkarojam ēnu ekonomiku) un ielikšu attaisnotajos izdevumos. Nu, cilvēki laikam nesaprot, kas tas ir.

Jūlija tikko teica, ka fiskālo politiku tas nekādā veidā neskar. Vienkārši šis sarakstiņš paplašinās. Tur, tajā sarakstā, aiz izglītības, ārstnieciskiem pakalpojumiem, dāvinājumiem parādās nākošais sarakstiņš – kredīti. Un viss. Procenti par kredītiem. Tas ir punkts.

Paldies, kolēģi. Aicinu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, manas kolēģes, es domāju, kļūdās, sakot, ka šis priekšlikums fiskāli neskar. Budžetu tas skar fiskāli, bet pretējā virzienā – pozitīvā virzienā, jo attaisnotie izdevumi – tie ir oficiāli izdevumi, par kuriem ir maksāti nodokļi, pērkot pakalpojumus, maksājot par to pašu zobārstu, ko tikko minēja Karina Sprūde. Tātad ir ienākuši budžetā līdzekļi. Numur viens.

Numur divi. Tas fiskāli skar budžetu tā iemesla dēļ, ka cilvēkiem vienkārši vairāk uz rokas paliek naudas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki vairāk var iztērēt Latvijas Republikas teritorijā, aizbraukt viņi nekur tāpat nevar. Tas fiskāli pozitīvi skar.

Bet man īstenībā trūkst vārdu par to, kā var... Es daudz ko dzīvē esmu redzējis, es neesmu naivs, es esmu pietiekami ciniska persona, saprotu, kā lietas notiek, bet tas, kā pret Latvijas tautu izturas, – nu, tas ir par traku!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labvakar, kolēģi! Nu, man ir jāpiekrīt debatētājiem. Protams, ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenes, ir tā sabiedrības grupa, par kuru budžetā nav domāts pietiekoši. Mēs paši apzināmies, ka tā ir viena no budžeta vājajām vietām.

Mēs ļoti ceram, ka 2022. gada budžetā šīs kļūdas tiks labotas, vismaz pašlaik mēs esam panākuši vienošanos ar Ministru kabinetu un ierakstu protokolā par apņemšanos būtiski reformēt ģimenes valsts pabalstu. Tas nozīmē krietni lielāku ģimenes valsts pabalstu. Tātad atšķirībā no neapliekamā minimuma vai atvieglojumiem par apgādājamiem tie ir līdzekļi, kas tiešā veidā sasniedz ģimenes, arī ģimenes, kurās pelnītājiem ir zemāki ienākumi. Īpaši izdevīgas šīs izmaiņas, kuru īstenošanai ir provizoriski nepieciešami 85 miljoni... un par šo pasākumu kompleksu ir pašlaik vienošanās starp koalīcijas partijām... tās vislielāko labumu dod tieši ģimenēm ar trīs, četriem un vairāk bērniem.

Taču nepiekrītu, ka arī šobrīd nekas nenotiek. Varētu vairākus piemērus minēt, bet minēšu tikai vienu. Mājokļa programmas būtiska paplašināšana un programmas "Balsts" izveidošana mājokļu pieejamībai, kas nozīmē daudzbērnu ģimenēm mājokļiem... sniegt ne tikai valsts garantijas, bet neatmaksājamus grantus līdz pat 12 tūkstošu apmērā mājokļa iegādei, kas nav jāatmaksā. Un šis ir tikai viens no piemēriem.

Tā ka, es ceru, būsim sabiedrotie un šajā jautājumā gūsim labus rezultātus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Dzintara kungs, par šo izklāstu. Tomēr man jums jautājums. Gan šis, 62., priekšlikums... Jūs labi ieskicējāt, ka 2022. gadā varētu būt plašāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm. Kāpēc šajā brīdī mēs vēl joprojām, redzot citu Eiropas valstu pieeju budžeta veidošanā... tai skaitā to, ko ir teicis viens no jūsu partijas līderiem Roberts Zīle attiecībā uz budžeta deficītu...? Kāpēc mēs šobrīd nostādām sevi pirmrindniekos, ievērojot budžeta deficītu apstākļos, kad sabiedrībai īpaši vajadzīga palīdzība, tieši vismazāk aizsargātajiem, tiem, kuriem visgrūtāk? Mēs noliekam sevi tādā pozīcijā, ka opozīcija šobrīd... veselu nedēļu runā par speciālo nodokļu režīmiem, tūlīt mēs sāksim... sākām jau runāt par bērnu un daudzbērnu ģimeņu atbalstu. Visu, vismaz lielu daļu no tā varēja darīt, ja mēs nebūtu... ja mūsu valdība nebūtu atnesusi budžetu ar budžeta deficītu 3,9 procenti, kas patiesībā ir lielākais ierobežotājs tām vajadzīgajām budžeta prioritātēm, kas mums šobrīd ir.

Iepriekš ir bijis tā, ka jāiet saskaņot, jācīnās par budžeta deficīta palielinājumu, lai varētu nodrošināt vienu vai otru nozari. Šobrīd tās iespējas ir daudz brīvākas. Tāpēc jautājums jau ir mazliet plašāks jums – kāpēc tas netika panākts? Vai tiešām jūs varat droši ticēt, ka 2022. gadā ar tik neskaidru nākotni, kāda mums ir, mēs varēsim izpildīt to, ko jūs mums šobrīd no šīs e-tribīnes solījāt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Dzintara kungs, sakiet, lūdzu, vai es pareizi sapratu jūsu pieteikumu šābrīža debatēs? Jūs teicāt, ka ir panākta vienošanās Ministru kabinetā par 85 miljonu piešķiršanu vai atbalsta programmu, vai kā citādi, lai paaugstinātu un sakārtotu bērnu un daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēmu.

Ja tas nav 2021. gada budžetā, tad varbūt jūs varat šajās debatēs palīdzēt atrast to vidēja termiņa budžetā, jo, iespējams, tas samazinātu debašu skaitu un ilgumu attiecībā uz vidēja termiņa budžetu. Vai jūs varētu atbildēt, kur tas ir atrodams vidēja termiņa budžetā, jo, visticamāk, priekšlikumos tas nebūs, jo to būtu visi pamanījuši. Bet varbūt valdība to jau ir ielikusi kārtīgi programmā, un mēs redzēsim, kā un kurai ministrijai vai kuram centram šis atbalsts tiek virzīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, Papules kundze man burtiski izņēma vārdus no mutes, jo es gribēju tieši to pašu jautājumu minēt. Faktiski tas, kolēģi, kas jāsaprot, – budžets ir politikas spogulis. Tādēļ mēs vienlaikus pieņemam gan viena gada budžetu, gan vidēja termiņa budžetu, lai nebūtu tā, ka gaisā ir kādi tukši solījumu par to, kas būs 2022. vai 2023. gadā. Tam ir precīzi jābūt atspoguļotam vidēja termiņa budžetā.

Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir tieši otrādi – pat ja koalīcijas kolēģi mēģina izlikties, ka viss taču ir atcelts un nākamajos gados nebūs straujš sociālo iemaksu palielinājums, nosakot to, piemēram, pašnodarbinātajiem no visa ienākuma, tad budžetā, tieši otrādi, vidēja termiņa plānā, nu, mēs vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas laikā neredzējām, ka būtu kādas korekcijas veiktas un plānotie ieņēmumi no šī pasākuma samazināti. Turklāt, kolēģi, es arī vēlos atgādināt – ja Nacionālā apvienība joprojām būtu demogrāfijas sargi, tad nāktu ar skaidriem priekšlikumiem ne tikai vēlēšanu gadā, kāds ir 2022. gads, lai varētu palepoties savu vēlētāju priekšā, īsi pirms tie dodas pie vēlēšanu urnām, bet darītu to konsekventi un katru gadu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies Dzintara kungam par to, ka ieskicēja mums iespējamo nākotni, tiešām iespējamo nākotni, jo šī parakstītā vienošanās droši vien ir tieši tikpat elastīga, cik valdības deklarācija, kurā, kā mēs redzam, ir daudz labas lietas sarakstītas, bet diemžēl tās vienmēr atduras pret budžetu, jo mums ir pateikts, ka budžets ir galvenais dokuments, un tas galvenais dokuments top bez mūsu dalības – kaut kur slepenībā ātri tiek salikts. Mēs, protams, labprāt būtu jūsu sabiedrotie šajā cīņā, taču mums diemžēl pat ir liegts izveidot demogrāfijas lietu apakškomisiju. To mums liedza, kā jūs zināt, Bondara kungs. Mēs kopā visi iesniedzām priekšlikumu – kopā ar kolēģiem no opozīcijas –, bet mums tika liegts, tika atteikts. Tāpēc varbūt mēs varam kopīgi izveidot kaut vai demogrāfijas lietu apakškomisiju pie kādas no komisijām un tiešām turpināt par šo lietu cīnīties...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Labdien, kolēģi! Paldies, es tiešām ar interesi klausījos Dzintara kunga ziņu par tiem 80 miljoniem, nu, ģimenes... bērnu dzimstības veicināšanas politikai pat.

Vēlreiz rūpīgi izgāju cauri Labklājības ministrijas budžeta prezentācijai. Piemēram, skatos uz slaidu, kas ir nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi labklājības nozarē. Šeit man jāatzīst tas, ka tam, ko pateica Dzintara kungs, varētu kvalificēties tikai tas, kas attiecas uz pabalstu saņēmēju loku bērniem ar invaliditāti. Tas labi, protams, tas ir pusmiljons eiro. Dubultots pabalsts aizbildņiem par bērna uzturēšanu – 2,4 miljoni eiro. Tad mums kopā ir trīs, kas, protams, ir atbalstāmi no valdības puses.

Nu, tad es tiešām ar interesi skatos vairāk uz plāniem. Tātad ģimenes valsts pabalsta sistēmas maiņa no 2022. gada 1. janvāra. Šeit tiešām ir plāni palielināt pabalstus. Es domāju, ka tā ir laba iespēja koalīcijai vairāk pastāstīt par to, vai ir arī aprēķini, cik tas varētu maksāt un kāds tam ir finansējuma avots, jo pagaidām, vismaz no prezentācijas, tas... nu, tas izskatās tā... bez nopietna pamatojuma, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Vēl papildinot jautājumus, gribēju uzjautāt, vai tajās diskusijās, kas notiek šobrīd, saprotu, jau par nākamajiem budžetiem un nākamā gada budžetu, kas, protams, ir visnotaļ interesants, jo tas būs šīs Saeimas pēdējais pieņemtais gada budžets, ir arī sarunas par to, ka vajadzētu pildīt Nacionālo attīstības plānu, jo katrā gadījumā šīs summas un šie pasākumi ir saskaņoti ar to. Vienu daļu informācijas tur var atrast.

Jautājums ir, protams, par īstenošanu, un tad jau faktiski, Dzintara kungs, jūsu uzstāšanās rāda, ka šo priekšlikumu, par ko mēs šobrīd runājam, var atbalstīt, jo uz jūniju Ministru kabinetam jau tā kā būtu jābūt skaidram, kādi būs Ministru kabineta noteikumi, lai 2022. gadam var piešķirt atbilstīgu finansējumu saskaņā ar pašas valdības pieņemtajiem noteikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 62. priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams, jo netika atbalstīts 13. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Šteins. 63. – arī deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus: "Grozījumi likuma 10. panta pirmajā daļā par attaisnoto izdevumu papildināšanu ar procentu maksu par banku kredīta pakalpojumu izmantošanu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā." Arī šis priekšlikums ir saistīts ar 12. priekšlikumu, kurš netika atbalstīts. Komisijā arī nav atbalstīts, nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi. Neskatoties uz to, ka šis priekšlikums nav balsojams, es vēlos jums atgādināt: ja mēs būtu vienojušies par šādu kārtību, tā stātos spēkā gada vidū, tad nevajadzētu visu sasteigt.

Bet Dzintara kungam es gribētu atbildēt sekojoši. Viņš minēja, ka jau tagad ir tā pozitīvā lieta, tas ir tas Altum atbalsts daudzbērnu ģimenēm, taču es vēlreiz vēlos akcentēt. Tas nebūtu īstais arguments pret šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs šobrīd piedāvājat atbalstu tām ģimenēm, kuras vēl domā par mājokli, bet, lūdzu, neaizmirsīsim to, ka ir ļoti daudz ģimenes, daudzbērnu ģimenes, kuras ir iegādājušās mājokli kredītā un šobrīd cīnās, un cenšas nomaksāt kredītu. Tas būtu labs atbalsts jau esošajā situācijā, jo tā taču nebūs, ka tagad visi, kuri ir paņēmuši kredītu un maksā šo kredītu, atteiksies no tā mājokļa un pārlēks pie cita. Tā nebūs! Viņiem būs jātiek galā ar savām parādsaistībām, tāpēc tas būs labs atbalsts.

Es paturpināšu vēl pie 2. priekšlikuma tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Es mazlietiņ samulsu. Es tiešām cerēju, ka Nacionālā apvienība, tā kā tas tiešām ir viņu pieteikts kā problemātisks jautājums, atbildēs uz jautājumiem saprāta robežās, jo Dzintara kungs ir pieredzējis politiķis un taču var kaut ko atbildēt, domājot, ka šīs atbildes tiešām interesē ļoti daudzus cilvēkus, tai skaitā daudzbērnu ģimenes.

Lūdzu neuztvert – vismaz manus! – jautājumus tā, kā tur viens intelektuālis no jēkāpistiem teica, ka tad, ja pozīcija runā, tad tai uzbrūk. Nē! Šobrīd patiešām ir patiesa diskusija, jo tas ir patiešām... Tā ir laba ziņa ne tikai cilvēkiem, kas gaida šādu atbalstu, bet arī deputātiem, kas šobrīd zināmā mērā kā opozīcija diskutē. Varētu arī kaut ko labu pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi. Klausoties Raivī Dzintarā... Es gribu tomēr lūgt Raivi Dzintaru pieteikties debatēs un padiskutēt par vienu tādu jautājumu. Kolēģis runā par 2022. gadu un saka, ka šogad tiešām nav pietiekami aizstāvētas demogrāfijas intereses. Man šajā kontekstā ir vairāki jautājumi.

Pirmais no tiem ir tāds, ka Dzintara kungs varētu paskaidrot, ko tad īsti dara Parādnieka kungs šajā sakarā... tieši demogrāfijas sakarā. Tāds ir viņa amats – premjera padomnieka amats. Kāpēc tad tas nav budžetā? Viens.

Un otrs. Man ir klusas aizdomas, ka 2022. gads nav tas gads, ko daudzbērnu ģimenes... viena liela daļa ir spējīgas sagaidīt. Es saprotu, ka gan es, gan Raivis Dzintars... Mēs dzīvojam salīdzinoši turīgu dzīvi, un mums liekas, ka varbūt tas ir okay – gaidīt divus gadus, bet lielākajai daļai daudzbērnu ģimeņu nav, ko ēst pēc mēneša, Dzintara kungs! Pēc mēneša nav, ko ēst.

Ja mēs skatāmies uz skaitļiem, tad par to 2022. gadu... Es tā lasu, ka tur ir 283 tūkstoši tikai – tas, ko jūs plānojat kopumā. Vai es kļūdos. Kāpiet tribīnē, paskaidrojiet man, kāpēc tikai 2022., ja mums šogad ir daudzās naudas un visam pietiek, un viss ir tik brīnišķīgi, un jums ir tāds padomnieks, tik fantastisks. Kāpēc pēc diviem gadiem, ja cilvēki tūlīt ir izmisumā? Tieši ģimenes ar bērniem, Dzintara kungs! No savas privātmājas, tāpat kā es no privātmājas runāju, pastāstiet to cilvēkiem, kuriem nebūs, ko ēst, pēc mēneša.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi. Bija laiks, kamēr pārējie deputāti runāja, un es vēlreiz pārlūkoju likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam". Paskaidrojumu daļa, Labklājības ministrija, 526. lappuses sākums, un tad turpinās vairākas lapas. Tiešām komplimenti Labklājības ministrijas ierēdņiem, kuri ir ļoti detalizēti aprakstījuši gan savas politikas izmaiņas, gan arī katru sociālā budžeta... Arī pamatbudžeta atbalsta programmu struktūra ir līdz lielai detalizācijas pakāpei. Tas ir ļoti pārskatāmi, un es jau pirms vairākām nedēļām, iepazīstoties ar budžetu, par to priecājos.

Bet es patiešām vēlreiz lūkoju un skatos 2022. gadu, un es neredzu nekur šos 85 miljonus valsts ģimenes pabalsta palielināšanai. Tas, ko var redzēt bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai – 283 239 eiro. Nu, tas ir ļoti tālu no Dzintara kunga minētās summas.

Es patiešām priecātos, ja jūs varētu norādīt, kur vidēja termiņa budžetā mēs varam redzēt šādu atbalstu ģimenēm 2022. gadā. Pretējā gadījumā tie ir tukši vārdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es tiešām aicinātu koalīcijas kolēģus varbūt atturēties no šādu solījumu skaļas paušanas, ja vien šie solījumi nav tiešām ierakstīti vidēja termiņa budžetā, jo patiesībā tā mazliet varētu izskatīties pēc maldināšanas. Es saprotu, ka, ja šāda vienošanās ir panākta, tad jums, protams, ir ļoti liela vēlme arī turēt pie vārda koalīcijas partnerus, taču man liekas, ka man jums nav jāstāsta tas, ka var gadīties visādi ar šādiem partneriem. Tāpēc cerēt uz to, ka kāds parakstīts papīrs nodrošinās daudzbērnu ģimenēm un vienkārši ģimenēm ar bērniem ar nākamo gadu kaut kādus uzlabojumus, ir mazliet naivi.

Es ceru, ka tas nav vienkārši, tā teikt, acu aizmālēšanai. Mēs tiešām gribētu redzēt tiešos pierādījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Dana Reizniece-Ozola bija ļoti uzmanīga un paskatījās. Es arī uzreiz iemetu acis, vai viņa nekļūdās. Tiešām vidēja termiņa budžetā nekas tāds, Raivi Dzintar, nav rakstīts. Klaji meli par to, ka vidēja termiņa budžets paredz 2022. gadā... Ja mēs kļūdāmies un neprotam lasīt, lūdzu, norādiet konkrētu vietu vidēja termiņa budžetā, kur tad jūs vismaz 2022. gadā solāt to, ko jūs no tribīnes tikko pateicāt.

Bet galvenais uzsvars tomēr ir uz to, ka ir ģimenes, kas divus gadus nevarēs badā dzīvot. Tām vajadzēs ēst pēc mēneša – decembrī un janvārī... janvārī! Visgrūtākie – janvāris, februāris... visgrūtākie mēneši gadā. Tūlīt darbs nebūs – jūs visu aizklapēsiet ciet. Un jūs nepalīdzat.

Kaut kāds vispār vājprāts! Nu, kā tā vispār var runāt par to, ka jūs esat par demogrāfiju? Par ko?! Jūs tiešām gribat, lai Latvijas tauta vienkārši izmirst! To jūs tagad darāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, es arī runāšu par vidēja termiņa budžetu, un tas, ka kaut kas tiek ierakstīts vidēja termiņa budžetā, pats par sevi nenozīmē, ka tas būs. Bet tad, ja tas ir ierakstīts, tas parāda kaut kādu politisko vēlmi, solījumu, izpratni par virzību kaut kādā virzienā, un šobrīd šī valdība, lai vai ko būtu solījusi, ar mazām nobīdēm ir perfekti izpildījusi Māra Kučinska valdības daudzgadu budžetu. Un viss, kas tika stāstīts pirms vēlēšanām... Nekas jau pēc būtības nemainījās. Trīs gadus mēs dzīvojam pēc tā budžeta, ko bija sastādījusi Kučinska valdība.

Šobrīd ir iespēja uzlikt jaunu stāstu, bet šim jaunajam stāstam ir vairāk riska. Tas, ko Dzintara kungs minēja par to, kas varētu būt 2022. gadā, ja tas pat nav ierakstīts daudzgadu budžetā, rada zināmas pārdomas, vai tiešām tas viss varētu būt, jo pat ierakstītas lietas, kas ir bijušas daudzgadu budžetā, piemēram, atbalsts pašvaldībām, mērķdotācijas, – tās visas tika nogrieztas nost. Šis gads – kas būs uz nākamo gadu – ir īpaši sāpīgs pašvaldībām.

Tāpēc, kolēģi, arī ierakstītas lietas daudzgadu budžetā neko nenozīmē. Tām ir kaut kāds svars, bet tas nenozīmē, ka to nevar atcelt, bet tad, ja tiek solītas lietas, kas pat nav ierakstītas... Mums gribētos redzēt kādu pārliecinošāku argumentu par to, ka tas viss būs. Lai arī jūs to sakāt, ja tas nav budžetā, tam ir grūti noticēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 63. priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams, jo netika atbalstīts 12. un 13. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

M. Šteins. 64. – deputātes Sprūdes priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Tieši tāpat – nav komisijā atbalstīts un nav arī balsojams, jo netika atbalstīts 12. un 13. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tā kā mums ir nācies izturēt jūsu priekšlikumus par debašu laika samazināšanu, tad man būs jāpaturpina pie šī priekšlikuma.

Es tiešām ar atzinību vērtēju Parādnieka kunga darbu tad, kad viņš vadīja šo apakškomisiju. Man ir priekšlikums izveidot apakškomisiju pie Sociālo un darba lietu komisijas. Tur ir viena brīva apakškomisijas vieta. Es aicinu Dzintara kungu arī iesaistīties, jo, kā mēs zinām, Bondara kungs mums atteica rupjā veidā.

Vēl papildus pie šī priekšlikuma es vēlos vēlreiz atgādināt, ka tas nav tikai par mājokļa iegādi, bet arī par remontu. Tātad mājokļa remonts, kas ir ļoti būtiski... ne tikai dzīves kvalitātes uzlabošanā daudzbērnu ģimenēm, bet arī ēnu ekonomikas apkarošanā.

Tas būtu ļoti labs palīginstruments, jo, nu, par remonta pakalpojumiem, protams, tiks prasīti attiecīgi attaisnojuma dokumenti. Un tie tiks iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā. Tātad tikai ar nodokļu nomaksu tas varētu tikt izdarīts.

Tāpēc es, nu... Es saprotu, ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, – tas nav balsojams, bet es ceru tiešām, ka godātā Nacionālā apvienība ir vēlreiz atcerējusies to jautājumu, par kuru mēs esam runājuši jau vairākus gadus pēc kārtas, un varbūt ņems vērā šo priekšlikumu. Un varbūt mēs arī varēsim kopā izveidot demogrāfijas lietu apakškomisiju pēc šīm debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, demogrāfijas lietu apakškomisija – tā būtu laba... visnotaļ laba lieta, bet es pievērsīšu uzmanību tam, ko teica Jūlija Stepaņenko kundze par mājokļiem.

Vispār mājokļa iegāde – tā ir laba lieta, veicina, protams, arī tirgus attīstību. Tas ir visnotaļ atbalstāmi, un labi, ka šī programma ir. Savā ziņā arī ar izpratni izturos pret to, ka šī programma vēl joprojām ir saglabāta, jo arī par šo programmu jau iepriekš ir bijušas diskusijas, vai vispār to vajag, un es domāju, ka arī šobrīd diskusijas nekur nav pazudušas.

Bet tas, ko min Stepaņenko kundze ar saviem priekšlikumiem, ir par mājokļa remontu, jo... vai tā ir māja, vai tas ir dzīvoklis, tad, protams, ir energoefektivitātes fondi attiecībā uz dzīvokļu un dzīvojamo māju siltināšanu, bet nav jau tādu fondu, kas ir par dzīvokļu iekštelpu atjaunošanu. Tur cilvēkiem ir jāņem kredīti, un tieši vecā dzīvojamā fonda jautājumi mūsu valstī šobrīd atstāti ļoti lielā novārtā. Manuprāt, tam ir jāpievērš uzmanība no visdažādākajām pusēm un nepietiks tikai ar fondu atbalstu siltināšanai. Būtu jābūt arī daudz plašākām programmām no visdažādākajām pusēm, tai skaitā atbalstot ģimenes ar bērniem, kas dzīvo šajās sērijveida mājās, lai arī viņiem iekštelpas vide (ne tikai ārējā) tiktu sakārtota.

Tāpēc, kolēģi, aicinu ieklausīties tajā, ko mēs ar kolēģiem mēģinām jums norādīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Debates par 64. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, 64. priekšlikums paredz sekojošo: "Grozījumi likuma 10. panta pirmajā daļā par attaisnoto izdevumu papildināšanu ar procentu maksu par banku kredīta pakalpojumu izmantošanu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā." Tas tā kā normāls priekšlikums. Ir pārejas periods, lai ģimenes ar bērniem, it īpaši daudzbērnu ģimenes, varētu sagatavoties visam šim vājprātam, kas no nākamā gada 1. janvāra Latviju sagaida.

Bet tas, kas mani visvairāk pārsteidz, ir mūsu bijušais premjers Māris Kučinskis, kuram tieši šajā mirklī, es domāju, vajadzētu kāpt tribīnē un pamācīt savus nepieredzējušos kolēģus, kas patiesībā nesaprot, ka viņi tās pozitīvās lietas izpilda no Kučinska valdības sastādītā budžeta, vairāku gadu budžeta, un pamācīt, kā vajadzētu atbalstīt cilvēkus.

Es atceros, pirms vēlēšanām es Kučinska kungu ļoti kritizēju. Tad, kad es iepazinos, jau esot Saeimā, sapratu, ka tas ir cilvēks, kurā vajag ieklausīties. Un mani izbrīna, ka Kučinska kungs nepamāca savus valdības kolēģus, kas šobrīd strādā pret sabiedrību. Tas pats attiecas uz Bergmaņa kungu. Bergmaņa kungs, cik es zinu, ir daudzbērnu ģimenes tēvs, un šis priekšlikums ir par daudzbērnu ģimeņu aizsardzību.

Tā ka es aicinātu arī šos deputātus tomēr izteikties attiecīgā priekšlikuma sakarā un aizstāvēt daudzbērnu ģimenes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Tātad 64. priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams, jo netika atbalstīts 12. un 13. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Šteins. Tālāk ir 65. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai grozījumus likumā, kas nosaka gada neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim sešu tūkstošu eiro apmērā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tas, kā visvairāk pietrūkst šajā budžetā, ir tieši tas, par ko nu jau kuro gadu it kā cīnās jaunie konservatīvie. Es saku "it kā", jo patiesībā tas, ko mēs redzam, ir tikai un vienīgi avīžu virsraksti. Ļoti liela aktivitāte bija pamanīta vasarā. Ja mēs redzam... tad vasarā pie budžeta tapšanas bija ļoti asas debates starp Jauno konservatīvo partiju un viņu partneriem un bija dažādi ultimāti, bet, kā mēs redzam, tas notika tikai tāpēc, ka vienam otram vajadzēja ļoti panākt šo balsojumu par Rīgas domi. Pēc tam viss norima.

Šodien mēs lasām arī "Delfos" ziņu par to, kā divi kolēģi – Eglīša kungs un Feldmana kungs – lamā budžetu, piešķirot šim budžetam atzīmi trīs no pieci. Tātad... šis budžets, viņu ieskatā, ir... ieskaitīts, bet vājš. Bet arī šie kolēģi – Eglīša kungs un Feldmana kungs – saka, ka šajā budžetā diez vai vajadzēja virzīt šīs nodokļu izmaiņas, ņemot vērā smago situāciju. Taču jebkurā gadījumā es nezinu, kas viņiem liek balsot "par" šo budžetu, tas man tiešām ir ļoti liels jautājums, jo Gatis Eglītis tiešām vēl jūlijā, jūlija mēnesī, teica – tas, ko mēs piedāvājam, ir šis 500 eiro neapliekamais minimums, un tas ir būtiski, lai cilvēki varētu migrēt no alternatīvajiem nodokļu režīmiem uz standarta režīmu... saka Gatis Eglītis, kurš, jauno konservatīvo ieskatā, ir iespējamais topošais finanšu ministrs, un viņu, visticamāk, arī ļoti atbalstītu viņa kolēģi. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu mums, protams, ir katrā budžetā tāda neliela traģēdi... tradīcija, piedodiet, vienmēr būs tas "3 × 500" priekšlikums. Šoreiz tā ir viena daļa – vienreiz 500. Var, protams, par to pasmaidīt, bet, ja godīgi, vairs nav īpaši smieklīgi par tiem "3 × 500". Jautājums, kolēģi, tomēr ir sekojošais... Valdība vai šī, es saprotu, KPV vadītā, Zakatistova vadītā darba grupa secināja acīmredzot, ka jāsamazina sociālais nodoklis par to vienu procentpunktu. Pie tā tas samazinājums nav tāds, ka absolūti šis vesels viens procentpunkts iekritīs darba ņēmēju kabatā. Šis samazinājums arī ir sadalīts divās daļās. Tā kā puse ir darba ņēmējam, proti, no visa tā, kas maksās valsts budžetam 80 miljonus eiro, tikai puse no tā iekritīs darba ņēmēja kabatā. Proti, tas būs tas, ka palielināsies tā saucamie darba ņēmēju ienākumi uz rokas. Pārējais pusprocents paliks darba devēju kabatā. Acīmredzot tāda ir bijusi valdības vienošanās ar darba devējiem.

Un tad, kolēģi, īpaši kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas, tāds jautājums – kāpēc tika pieņemts tieši šāds lēmums, nevis palielināt neapliekamo minimumu, kas, cik es saprotu, bija viens no jūsu tiem slavenajiem "3 × 500" solījumiem? Jo tas būtu, visticamāk, daudz loģiskāk arī no ekonomikas sildīšanas viedokļa šajā recesijas laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz to, ka neapliekamais minimums mēnesī būtu 500 eiro, gadā veidojot sešus tūkstošus, un tas precīzi atbilst arī JKP priekšvēlēšanu solījumiem.

Pirms dažām dienām jūs nobalsojāt pret mūsu priekšlikumu jeb ierosinājumu katru gadu budžeta vadības likumā iekļaut atskaiti par politisko spēku, kas veido koalīciju, kas veido valdību, priekšvēlēšanu solījumiem un to izpildi, tai skaitā paskaidrojot, ja kāds no solījumiem netiek īstenots. Nu, to jūs noraidījāt, tad šobrīd ir dota otra iespēja un ir iespējams atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz jau ne tikai atskaiti, bet faktiski izpildīt vienu konkrētu solījumu, ar kuru tika pirktas vēlētāju sirdis un kuru dēļ, JKP kolēģi, liela daļa no jums šeit sēž starp simts deputātiem.

Es aicinu vismaz jūs nobalsot "par" šo priekšlikumu, citādi pilnīgi nav saprotams, ar ko jūs šeit, Saeimā, nodarbojaties. Jūs nepildāt savus solījumus, un tieši pretēji – jūs pirms dažām dienām nobalsojāt "par" solidaritātes nodokļa mazināšanu, kas nozīmē atbalstu lielo algu saņēmējiem, nevis mazo algu saņēmējiem, ko nodrošinātu neapliekamais minimums 500 eiro apmērā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis priekšlikums ir par JKP "3 × 500", par neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā, ko JKP nav izpildījusi. Un patiesībā viss šis budžets... Mēs šodien ļoti maz runātu, ja valdošā koalīcija, tajā skaitā JKP, godīgi būtu no lielās naudas vienu miljardu ieguldījuši neapliekamā minimuma celšanā. Tas bija viens no būtiskākajiem darbiem, kas bija jāizdara. Un tad īstenībā, ja būtu mums neapliekamais minimums, piemēram, 800 eiro, ko bija objektīvi iespējams uz lielās naudas rēķina izdarīt, mēs arī varētu atcelt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju režīmu pilnībā, neapdraudot cilvēku ikdienas dzīvi, jo neapliekamais minimums ļauj samaksāt lielāku atalgojumu, par to maksājot mazākus nodokļus, tuvojoties attiecīgi vismaz kaut kādam Eiropas vidējam līmenim. Tas ir numur viens.

Labā ziņa visā šajā kontekstā ir tā, ņemot vērā, ka JKP ir vienkārši atklāti meļi, ja, nepilda savus solījumus un balsos arī droši vien pret šo priekšlikumu, kas ir viņu priekšvēlēšanu solījums, pilnīgi skaidrs, ka Eglīša kungs nekad nebūs no JKP... nekad nebūs finanšu ministrs, un ar simtprocentīgu pārliecību es varu teikt, ka arī nākamajā Saeimā šāds cilvēks neatradīsies, tāpat kā neatradīsies visa JKP frakcija, jo meļiem nav vietas Saeimā.

Mums ir ne tikai viens deputāts melis šobrīd, bet ir vesela frakcija, kas atklāti melo sabiedrībai un neievieš "3 × 500", kas tika solīts pirms vēlēšanām un kas faktiski bija vienīgais arguments, kāpēc šī partija vispār atrodas parlamentā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – pacelt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tas ir par maz, vajadzētu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, runājot par šo priekšlikumu... "3 × 500" – nu, šim... esmu vairāk nekā drošs, ka šī būs tik tiešām kārtējā reize, kad JKP nobalsos pret vienu no saviem galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem. Un es šajā gadījumā gribētu runāt par to, ka paiet jau laiks, un ir jāsaka, ka šis solījums... būtu uzskatāms par solījuma izpildi, ja jūs to būtu nobalsojuši jau 2019. gada budžetā, 2020. gada budžetā.

Šobrīd... Uz 2021. gadu, godīgi sakot, tā nebūtu bijusi īpaša... nepieciešama politiskā māksla tik tiešām to izpildīt, ja jums būtu nopietni nodomi to izdarīt, jo šobrīd es redzu, kā jūs sapriecājušies... priecājaties par viena solījuma izpildi – 500 eiro minimālā alga. Bet es gribētu pateikt – nu tas notiktu ar jums vai bez jums, tas vienkārši notiktu, jo tādi ir normālas ekonomikas pamatlikumi, tas vienkārši notiktu, un būtu šī 500 eiro minimālā alga. Neapliekamais minimums 500... nu, tas liek jums izskatīties diezgan nožēlojami, tas liek jums uzvesties šobrīd tā, kā... Es, godīgi sakot, nekad neesmu redzējis, ka budžeta izskatīšanas laikā kāds cilvēks ir tāds divkosis, ka viņš balso par priekšlikumiem un pēc tam pats tos kritizē, ka visi citi ir slikti, izņemot viņu pašu, kas ir nospiedis šo pogu, un šobrīd jūs pierādīsiet savu divkosību, nobalsojot pret šo opozīcijas rosināto priekšlikumu.

Politiskās gribas trūkums jūsos ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tātad turpinot tēmu, tas ir tāds, nu, makroekonomiskās stabilizēšanas, stimulēšanas politikas faktiski "viens nulle viens" – ABC. Tātad šajā situācijā ir nepieciešams vai nu piešķirt finansējumu tieši tur, kur ir visaugstākais tā saucamais marginal propensity to consume jeb robež... tie, kas no katra (es tagad skaidroju, tā kā priekšsēdētājas kundze uz mani jau skatās)... tieši tiem cilvēkiem, kuri no katra saņemtā eiro no tā iztērēs vislielāko procentu, ja, vēlams (Nav saklausāms.)... tad tie parasti vienmēr būs cilvēki ar samērā zemiem ienākumiem.

Tāpēc vēlreiz – kāpēc tad šī nodokļu grupa pieņēma lēmumu tieši par to socnodokļa samazinājumu par vienu procentu, patiesībā par pusprocentu... pusprocentu darba devējam? Tieši tā jūsu neapliekamā minimuma palielināšana būtu bijis daudz efektīvāks risinājums šajā situācijā. Kāpēc jūs to neesat panākuši?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis ir jau trešais 13. Saeimas gads, un mums ir tiešām atlicis tikai viens, pēdējais, budžets.

Kaut kas, godātie kolēģi, Feldmana kungs, man liek domāt, ka jums nekad, nekad neizdosies panākt šo 500 eiro neapliekamo minimumu un ar kaunu būs vienkārši jāatzīst, ka jūs esat iemainījuši šo politisko iniciatīvu, iespējams, pret kādu citu jautājumu, iespējams, pret Izglītības likuma grozījumiem, par kuriem jūs tik ļoti cīnījāties pirms budžeta un tagad klusējat ar kaunu.

Iespējams, tas ir vēl kaut kas cits, bet būsim reāli tiešām. Tas, ko jūs solījāt vēlētājiem, tas, ko... jūs aktivizējaties pirms katriem, nezinu... pirms katrām vēlēšanām... vienkārši jūs cerat uz to, ka jūs varat ar meliem tālāk turpināt apmānīt cilvēkus. Jums neizdosies šo 500 eiro neapliekamo minimumu panākt šajā Saeimā, atzīstiet to...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es atceros, kā pirms vēlēšanām Feldmans un viņa kolēģi no JKP strīdējās ar Finanšu ministrijas kolēģiem, kuri bija aprēķinājuši fiskālo ietekmi neapliekamajam minimumam 500 eiro apmērā, visādi mēģinot apgalvot, ka tie ir meli, ka ir nepareizi aprēķini un ka 500 eiro neapliekamo minimumu viņi pilnīgi noteikti ieviesīs, ja uzvarēs vēlēšanās. Vēlēšanās ir uzvarēts, bet solījumi ir un... un aprēķini ir mainījušies. Tagad paši, visticamāk, lietotu to argumentu, ka tas ir pārāk dārgi un neiespējami.

Paceliet savus aprēķinus un savas tabuliņas, kuras jūs sniedzāt Fiskālās disciplīnas padomē pirms vēlēšanām, varbūt tomēr izdosies atrast brīnumainu veidu, kā īstermiņā tomēr ieviest neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā. Un arī, domājot par prioritātēm, varbūt ir vērts atteikties no cietuma būvniecības un tomēr pastāvēt par to, par ko jūs esat devuši vārdu saviem vēlētājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka JKP ir aizmirsies, par ko vispār viņi ir... kāpēc viņi ir ievēlēti, ko viņi ir solījuši. Šis ir viens no galvenajiem – galvenajiem! – JKP solījumiem, un tas jau nav izpildīts, kolēģi. Es vēršu uzmanību – tas jau nav izpildīts, tam bija jābūt izpildītam 2018. gadā! To te ar putām uz lūpām vesela ierinda ar JKP deputātiem solīja, stāstīja, kā tas viss būs, kā tas viss īstenosies un kur tam dabūs naudu.

Pat Bordāns, kad uz sekundi bija kļuvis par premjera amata kandidātu, staigāja apkārt un stāstīja, kā viņš šito visu ieviesīs. Tad nu, lūk, rekur, ir – jūs esat valdībā, jūs esat pie budžeta izstrādes, nav deficīta ierobežojumi valstij vairāk jāievēro, un pat pie tādiem apstākļiem jūs izdarāt tieši pretējo – jūs likvidējat speciālo nodokļu režīmus, balsojat par tiem, pēc tam vaimanājat publiskajā telpā un tūlīt jūs nobalsosiet pret savu galveno priekšvēlēšanu solījumu, kuru izpildīsiet ne jau jūs, bet tie būs citi politiķi, kas to īstenos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu visai sabiedrībai, visām Mirtas tantēm ir jāpasaka – "3 × 500" nav, un atbildīgs par to ir Bordāns un Jurašs. Tie ir divi atbildīgākie cilvēki, kāpēc nav "3 × 500". Pārējie jau tur ir tikai tādi izpildītāji – gan Feldmans, gan Eglītis un tā tālāk.

Jūs kļūdāties, Reiznieces-Ozolas kundze, Stepaņenko kundze un Valaiņa kungs! JKP neko nav aizmirsusi. Šeit jautājums nav par sliktu atmiņu. Šeit jautājums ir par to, ka ar "3 × 500" nevar nopelnīt un nevar otkatus dabūt. Tur ir cietums, zilā poga, datoru iepirkumi izglītības sistēmā, tur ģimenes locekļu iekārtošana amatos tajā "Tava klase" (vai kā to sauc... tajā televīzijas kanālā) un tamlīdzīgi. Tas ir tas viss. Ja te varētu nopelnīt, "3 × 500" jau sen būtu ieviests. Šis jau ir tikai tautai, un tāpēc tā nav. Un JKP vairs nekad mūžā nebūs parlamentā, paldies Dievam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Mēs piecas dienas skatām budžetu. Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, šis ir strīdīgs priekšlikums, un tas neapšaubāmi veicina debates. Bet es esmu novērojis, ka jau piekto dienu šeit nav dialoga. Šeit ir tikai un vienīgi monologs. Manuprāt, tas ir absolūti nepieņemami. Manuprāt, finanšu ministram, arī pārējiem 12 ministriem ir jāpiedalās šajā budžeta sēdē, ir jārunā, ir jāspiež poga "pieteikties" un ir jāaizstāv budžets. Šajā gadījumā ir tā, ka arī es jūtos kā ķīlnieks, jo man, pieņemsim, nav bijusi iespēja klausīties, dzirdēt, redzēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes. Un, redzot to, kādā veidā piecas dienas un... patiešām visiem spēkiem, retoriku, visiem iespējamiem līdzekļiem opozīcijas pārstāvji norāda uz dažnedažādām kļūdām. Dažas varbūt ir pārspilgtinātas, bet dažas ir, manuprāt, par lietu. Un es neredzu pozīcijas atbildi. Es neesmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un neesmu bijis šajās diskusijās klāt, bet es nesaprotu, kāpēc komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars... Mārtiņ, tu šobrīd esi sēdē, tu atrodies Saeimas zālē, – kāpēc tu neskaidro, kas notika tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Vai referents Mārtiņš Šteina kungs – jūs arī esat bijis taču tajā komisijā... Jūs pārstāvat koalīciju. Paskaidrojiet man – cilvēkam, kurš pārstāv koalīciju –, kāpēc netika atbalstīts tāds vai cits priekšlikums. Budžets patiešām ir politikas spogulis.

Es gribētu otru laiku apvienot, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Kaimiņš. Paldies.

Runājot par to, ka šis likumprojekts tūlīt tiks izskatīts un principā paliek pēdējie divi, manuprāt, vissvarīgākie arī likumprojekti, man neliekas pieņemami, ka šajā situācijā mēs kā koalīcija varētu atbalstīt premjerministra, ministru un parlamentāro sekretāru atalgojuma paaugstinājumu. Tas, manuprāt, nav pieņemami. Šajā situācijā ir jābalso un pilnībā jāizdara tā, lai šis paaugstinājums vienkārši nenotiek, lai tiek iesaldēts tas viss.

Un es vēlreiz lūdzu uz nākamajiem diviem likumprojektiem pieslēgties gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, gan referentus, kas arī tajā pašā Budžeta komisijā... un izstāstīt, kāpēc tas vai cits priekšlikums ir noraidīts, nevis automātā visam iet pāri. Šeit ir diskusija, nevis monologs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labvakar, kolēģi! Es šodien visu dienu arī gaidīju, kad kāds no Finanšu ministrijas nāks un komentēs, bet tā arī nesagaidīju. Nē, nē, ko es par to domāju, es jau vakar pateicu.

Bet, runājot par neapliekamo minimumu, nu... interesanti jau klausīties Danas Reiznieces-Ozolas, kura ieviesa saucamo diferencēto neapliekamo minimumu, kaut kādus vispār vēl pārmetumus šajā sakarā, jo viņas dēļ vēl tagad cilvēki skaitās parādā valstij... desmitiem tūkstošu cilvēku, cik es esmu dzirdējis. Cita lieta, ka, protams, politiskās greizsirdības dēļ mums nākas veikt dažādus vingrojumus, lai sasniegtu to virsmērķi, kas ir atstāt vairāk naudas uz rokas cilvēkiem. Un tādēļ šajā budžetā ir laba lieta, ka tiek paplašināts diferencētā neapliekamā minimuma diferenciācijas diapazons, celta augšējā robeža no 1200 līdz 1800 eiro, kas faktiski tādai caurmēra algai atstās uz rokas nākamgad 20 eiro vairāk nekā šogad, pat sasniedzot pie 1200 eiro bruto... pie bruto algas. Tas nozīmē: ja kādam tagad bija apmēram kaut kādi 700–800 eiro uz rokas, tad viņam varētu sasniegt pat 32 eiro neto, uz rokas, vairāk nekā šogad. Un es domāju, ka tas ir... tas kopumā ir labs panākums šajā budžetā. Protams, ka modelis rāda, ka efektīvāk būtu celt mazāk strauji diferenciācijas diapazona augšējo robežu, bet celt arī neapliekamā minimuma absolūto vērtību, bet šobrīd šis ir tāds, protams, risinājums, ko Finanšu ministrija atradusi, kas ir vērtējams ar trijnieku, bet kopumā tas ir labs veids, kā atstāt cilvēkiem vairāk naudas arī uz rokas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Var, lūdzu, apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies.

Reflektējot uz Kaimiņa kunga teikto, gribētos pateikt, ka svarīgi debatēs būtu uzklausīt arī Nodokļu politikas apakškomisijas vadītājas viedokli, kā arī vērtējumu par darbu viņas vadītajā Nodokļu politikas apakškomisijā, kurā bija diskusijas, kur iebildumi bija saņemti arī no vairākiem partneriem, no nevalstiskajām organizācijām, no sociālajiem partneriem. Un tas ir diezgan būtiski arī – saprast, kāpēc tieši šī politiskā spēka pārstāvji diezgan aktīvi nepiedalās diskusijā un nepamato, un neparāda sabiedrībai tos ieguvumus, ko sabiedrība un cilvēki iegūs no realizējamām nodokļu reformām. Ir vienkārši klusums... kā kapā. Kur ir Benhenas-Bēkenas kundze? Kur ir Zakatistova kungs? Zakatistova kungs tikai presē var paziņot par to, ka algas ministriem un augstākā līmeņa ierēdņiem nav nepieciešams palielināt, jo tas sagraus sistēmu. Vai, sagraujot mazo un vidējo uzņēmumu vienkāršotās nomaksas sistēmas iespējas, tā nav sagraušana? Vai, likvidējot patentmaksāšanas režīmu, tas nesagrauj šo kategoriju cilvēkiem iespēju saņemt atalgojumu? Un man liekas, ka būtu tikai pareizi un korekti, ja tie cilvēki, kas vadīja un menedžēja šo reformu, būtu arī paskaidrojuši tos ieguvumus vai tos mīnusus, ko viņi plāno vai neplāno labot pēc kāda laika.

Un vēl viens jautājums. Pirmsvēlēšanu laikā Jaunā konservatīvā partija arī solīja cilvēkiem, ka pirmais, ko viņi izdarīs, – vienkāršos iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šodien izskatītajā iedzīvotāju... nodokļa likuma pakotnē mēs redzam, ka tā tiek sarežģīta un padarīta komplicēta un tā nav viegli piemērojama un nav viegli uztverama, un tā padara cilvēku izpratni par nodokļu sistēmu aizvien sarežģītāku un sarežģītāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Bet es, protams, nepateicu pašu galveno, kāpēc nedrīkst nekādā gadījumā atbalstīt šo priekšlikumu un, protams, arī nākamo, kurš nebūs balsojams.

65. priekšlikumu nekādā gadījumā nedrīkst atbalstīt, tāpēc ka tas ir vienkārši bezjēdzīgs. Tas faktiski uzdod it kā uzdevumu kaut ko darīt nākamajā gadā, līdz nākamā gada vidum iesniegt kaut kādu likumprojektu, kas pēc tam kaut kad stāsies spēkā, par neapliekamo minimumu. Tā ir darbības, protams, imitācija no opozīcijas populistu puses. Šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka, runājot par 2022. gada budžetu, ko mēs, lūk, šajā paredzamajā termiņā arī, skaidrs, ka gatavosim, tur gan jau mēs runāsim par neapliekamā minimuma absolūto robežu. Un tā būs tāda lieta, kas reāli stāsies spēkā, nevis kaut kāds populisms, ko cilvēki, kas nekad nav neko spējuši savā dzīvē, iesniedz šeit, lai vienkārši parunātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Nu, pēdējā frāze laikam tomēr būtu pelnījusi aizrādījumu, jo... Jūs kā jau vienmēr kā JKP īsts intelektuālis norādāt, ka neviens cits, izņemot jūs un citus... neko nesaprot.

Bet jūs minējāt pirmajā runā... otrā būs diezgan skaudra, ko varēs citēt, es domāju, visu pirmdienu, otrdienu un vēl visu... līdz sesijas... un līdz vēlēšanu sākšanās laikam... Jūs norādījāt, ka jūs esat vingrojuši dažādus vingrojumus. Vārdu izvēle pareiza, visu cieņu! Vingrojuši, lai cilvēkiem paliktu... un tad tas jocīgais teikums – "uz rokas kaut kas". Jūs patiešām esat vareni vingrojuši, jo esat naturāli likvidējuši mikrouzņēmējus, likvidējuši tos cilvēkus, kas vēlas šajā zemē kaut ko radīt. Tātad neesat izveidojuši patentiem labvēlīgu ekonomisko vidi, neesat izveidojuši jauniem cilvēkiem vidi, lai pasargātu no jauniešu bezdarba, bet esat tā vingrojuši, ka šajā gadījumā cilvēki, kad sapratīs, kas notiek ar viņu makiem, kas notiek ar viņu maksātspēju, kas notiek ar viņu strādāšanas spēju, noteikti to pamanīs.

Es tomēr aicinu intelektuāli un visus pārējos, kas droši vien veltīs ne tādus vien vārdus citiem cilvēkiem, tai skaitā arī man, rūpīgāk izvēlēties vārdus, jo šis ir ieraksts un to var ļoti labi producēt ne tikai jūsu datos vai tajos raidījumos, ko jūs apmaksājat vai ievietojat, to var producēt arī par brīvu citi cilvēki. Vingrojiet uzmanīgāk, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)

Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jūs tagad mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Ļoti vāji.

I. Zariņš. Dīvaini, visu laiku varēja labi dzirdēt. Tagad kā var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Ļoti slikti.

I. Zariņš. Nu tas nozīmē, kad es pārstartēju datoru... Līdz tam, kamēr jūs nelikāt pārstartēt datoru, viss strādāja ļoti labi (Skaņas defekts.)...

Vai... vai tagad... un kā var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Ļoti vāji.

Saprotu, ka deputāts Zariņš nerunās par šo priekšlikumu. Nē, runās tomēr.

I. Zariņš. Vai tagad var mani dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Nu mēģiniet, mazliet labāk ir.

I. Zariņš. Vai tagad... Vai tagad mani... var mani dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Var dzirdēt...

I. Zariņš. Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Var dzirdēt, jā, runājiet.

I. Zariņš. Tātad, klausoties šīs debates, man paliek aizvien interesantāk. JKP, kā tad īsti ir – kad jūs devāt savus solījumus par savu "3 × 500", jūs apzināti melojāt vai jūs vienkārši nesapratāt, ko jūs darāt... nesaprotot savu solījumu jēgu? Jo tas, ko es tagad dzirdu, ko Feldmana kungs stāsta, nu, saprotiet, man... man tas atsauc atmiņā vienu anekdoti no trakonama, kur trakajiem apsolīja izrakt baseinu, un viņi priecīgi jau raksta uz mājām, ka viņiem baseins ir izrakts un viss ir kārtībā... un saka – ja viņi labi uzvedīšoties, tad viņiem nākošgad ieliešot arī ūdeni.

Tas ir apmēram tas pats, ko jūs tagad darāt ar Latvijas sabiedrību. Jūs tai apsolījāt peldbaseinu, kurā varēs peldēties. Un šinī peldbaseinā, lai varētu peldēties, ir divas lietas: baseins – minimālā alga, un otrs, lai varētu peldēties, lai tiešām cilvēki reāli varētu saņemt to labumu, kas viņiem tika solīts, – jāpaceļ ir neapliekamais minimums, jo, ja jūs paceļat tikai minimālo algu, bet nepaceļat neapliekamo minimumu, tad jūs jau nepalielināt cilvēkam to rocību, viņam naudas vairāk no tā nepaliek, tieši otrādi, vienkārši vairāk kāds samaksās nodokļos.

Bet... Jo starpība jau maksā, tā starpība, kas tiek samazināta, ir starp starpību starp minimālo algu un neapliekamo minimumu. Un, ja to jūs neesat... Ja jūs paceļat tikai minimālo algu, bet nepaceļat neapliekamo minimumu, tad jūs jau nekam neko labāku neesat izdarījuši, jūs vienkārši esat uzlikuši lielāku slogu uzņēmējiem.

Un pēc tam jūs stāstāt, ka tas ir bezatbildīgi. Jūs paši rīkojaties tagad bezatbildīgi. Un tagad jūs solāt kā tanī trakonamā, ka šogad mēs baseinu uztaisījām, nu varbūt nākošgad ieliesim arī ūdeni – gaidiet un priecājieties!

Es gribētu tiešām zināt... atnāciet un pasakiet, vai jūs tiešām reāli nesajēdzat, ko jūs darāt, vai jūs vienkārši mēģināt aizvien izmisīgāk melot, lai kaut kādā veidā glābtu savu godu?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Tātad komisijā par 65. priekšlikumu... Tas netika atbalstīts. Un, līdzīgi kā par citiem priekšlikumiem, tas galvenais arguments bija, ka budžets ir tik liels, cik ir, un finansējuma visām iniciatīvām nepietika. Un šajā konkrētajā gadījumā šis ir deleģējums Ministru kabinetam. Un, ja mēs iepriekš jau diskusijās noraidījām priekšlikumu ar 4800 eiro minimālo... šīm izmaksām, un tas vien izmaksātu 88 miljonus, tad šī konkrētā summa prasīja daudz lielāku fiskālo ietekmi, ko šobrīd komisijas vairākums nevarēja atbalstīt, līdz ar to šis priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Un noslēdzošais, 66., priekšlikums ir no deputātes Sprūdes. Identisks 65. Komisijā nav atbalstīts tieši to pašu iemeslu dēļ un nav arī balsojams, jo 65. jau ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Nu es te gribēju vienīgi aizrādīt nedaudz likumprojekta ziņotājam, jo šis kā deleģējums pats par sevi kaut kad nākamajā gadā iesniegt kaut kādu likumprojektu, kas stāsies spēkā, es nezinu, kad, nerada fiskālo ietekmi. Par fiskālo ietekmi teorētiski varēja runāt pie kāda no tiem iepriekšējiem priekšlikumiem likumprojekta vidū, tā ka šis varbūt nebūtu tas pats korektākais laiks par fiskālo ietekmi runāt.

Protams, man arī jāpiekrīt tēzei par to, ka nav faktiski nekādu citu iemeslu kā tikai tā politiskā greizsirdība, lai arī, teiksim, šo modeli attiecībā uz diferencēto neapliekamo minimumu neizveidotu kaut kādu labāku. Bet nu to diemžēl mēs varēsim izdarīt tikai tad, kad acīmredzot Gatis Eglītis, piemēram, būs finanšu ministrs, vai nu kāds cits ar adekvātu izpratni par iedzīvotāju ienākuma nodokļa modelēšanas iespējām un arī par tām prioritātēm, kas būtu jāizvirza, šo modelēšanu veicot.

Tātad, kā jau... Vēl vienu reizi varu tikai uzsvērt, ka galvenais, lai cilvēkiem paliek vairāk naudas uz rokām. Tāpēc es aicinu dārgo opozīciju atbalstīt šo likumprojektu un vispār arī budžetu kopumā, jo tas nodrošina, ka cilvēkiem ar šiem caurmēra ienākumiem paliks vairāk naudas uz rokām. Vai tas ir efektīvākais veids? Nē, tas nav efektīvākais veids, kā jau teicu, trīs balles no piecām piešķiramas, un varbūt kāds vēl Finanšu ministrijā atlaižams no darba, pat vēlams... Bet kopumā es aicinu nenodarboties ar destrukciju, sabiedrības maldināšanu, bet atbalstīt šo budžetu, tāpēc ka šobrīd mēs atrodamies tādā situācijā, kur mēs nedrīkstam spēlēties ar valdības stabilitāti. Konservatīvie to saprot. Un mēs spēlējam pēc noteikumiem.

Aicinām visus citus to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ir tomēr zināmas priekšrocības tam, ka mums tā budžeta izskatīšana notiek jau arī tik vēlu. Un acīmredzot ne visi deputāti to spriedzi ir spējīgi turēt – daži aizrunājas tik tālu, ka mēs uzzinām tādas lietas, kuras... es domāju, ka normāli tādas kaut kādas... vairāk parastos apstākļos Saeimas sēdēs mēs laikam nekad neuzzinātu.

Mēs uzzinām no kolēģa Feldmana kunga teiktā, ka viņš atklāti atzīst, ka vismaz šis "1 × 500" ir totāls populisms. Nu mēs to kaut kā arī zinājām, bet ir labi, ka šāda atziņa nāk arī no šā likumprojekta autora. Viņš arī atzīst, ka dot tādu uzdevumu valdībai ir pilnīgi bezjēdzīgi. Nu, tā kā koalīcijā strādājošam deputātam laikam ir kaut kāda labāka izpratne par to, vai vispār ir jēdzīgi dot šai valdībai kādus uzdevumus, tad tā arī ir diezgan interesanta atklāsme.

Mēs arī dzirdam atklāsmi par to, ka, viņaprāt, finanšu ministrs, pašreizējais finanšu ministrs, nav adekvāts. Nu arī, protams, interesanta atziņa, kāda dzirdama no koalīcijas deputāta. Es savā atmiņā neatceros nevienu koalīcijas deputātu, kurš atļautos šādi izteikties par saviem koalīcijas partneriem, lai cik viņi viņam nepatiktu vai viņš viņiem nesimpatizētu vai nepiekristu. Jā, tas tiešām ir kaut kāds bezprecedenta gadījums. Nu beidzot viņš atļāvās par priekšlikuma iesniedzēju izteikties, ka viņa neko nav sasniegusi savā dzīvē. Nu, Feldmana kungs, es nezinu, ko jūs esat sasniedzis. Jūs abus ievēlēja Saeimā, un Jūliju ievēlēja vairākas reizes. Es domāju, ir ļoti labs jautājums, Feldmana kungs, vai jūs ievēlēs vēlreiz pēc visiem tiem "3 × 500".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai.

D. Reizniece‑Ozola (ZZS).

Kolēģi, es atvainojos, ka man tas ir jāsaka, bet bijušais JKP finanšu ministra amata kandidāts Krišjānis Feldmans ir rupjš melis. Melis, tāpēc ka izskatās (un šovakar mēs vēlreiz pārliecinājāmies par to), ka nevienu brīdi nav bijis nopietna nolūka ieviest dzīvē to, kas tika solīts vēlētājiem, – 500 eiro neapliekamo minimumu. To šodien viņš sauc par populismu, aicina balsot "pret", izņirgājas par šo priekšlikumu un neko labāku vietā nepiedāvā ne viņš pats, ne viņa politiskais spēks. Un rupjš bez gala, tāpēc ka tā vietā, lai diskutētu par priekšlikumiem, lai argumentētu, kādēļ tie netiek īstenoti, viņš uzbrūk priekšlikumu autorēm Sprūdes kundzei un Stepaņenko kundzei, skaļi pasakot, ka tie ir cilvēki, kas dzīvē neko nav sasnieguši.

Man šķiet, ka jūs pats neesat daudz ko sasniedzis dzīvē. Vismaz politikā no tā, ko jūs esat solījis, jūs neesat izdarījis ne tik, cik melns aiz naga, vien skaļi klaigājat par to, cik viss apkārt ir netaisnīgi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vai vismaz skaidrot arī JKP, ja ir kādas slepenas vienošanās, ka kaut kad tomēr tiks ieviests neapliekamais minimums. Arī to mēs labprāt dzirdētu – par vienu vienošanos, ka 2022. gadā, iespējams, būs lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuru mēs neredzam vidēja termiņa budžetā... mēs jau uzzinājām šādā vēlā vakara stundā. Jums ir iespēja pastāstīt par saviem mēģinājumiem – vismaz mēģinājumiem! – panākt koalīcijas sadarbības partneru atbalstu jūsu solījumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Godātie kolēģi! Kā mēs redzam, tad divkosība tiešām sit augstu vilni, un tas, ko Feldmana kungs nosauca par darbības imitāciju, bija uzdevums Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam izstrādāt likumprojektu par 500 eiro neapliekamo minimumu un iesniegt Saeimai. Tas ir solījums, kas ir ielikts likumā, un tam būtu bijis lielāks spēks nekā Feldmana kunga kārtējai plātībai, ko viņš raksta tagad "Delfos" vai feisbukā, vai visur kur.

Bet kolēģiem no opozīcijas es vēlos pateikt lielu paldies.

Un patiesībā jau ar Feldmana kungu ir tā, kā tajā stāstījumā, ka strīdēties ar Feldmana kungu ir tāpat kā spēlēt šahu ar balodi – viņš noķēzīs šaha dēlīti un aizlidos prom, visiem stāstīdams, ka viņš ir uzvarējis. Tas ir arī viss.

Paldies, kolēģi. (Smiekli. Daži aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, vai jūs mani dzirdat? Man vienkārši tehniskas problēmas bija pirms brītiņa.

Sēdes vadītāja. Ir dzirdams.

V. Valainis. Jā, paldies. Es vispirms gribētu teikt, nu, pirms Feldmana kungs tik pārliecinoši stāsta par Danu Reiznieci-Ozolu, cik slikta bijusi viņas reforma, es gribu atgādināt – Dana Reizniece-Ozola kopā ar Māri Kučinski divus gadus diskutēja ar sociālajiem partneriem, diskutēja Saeimā ar koalīcijas partneriem, un arī opozīcijai Saeimā gan deputāti... Un nebija tikai ministra atbildība, tā bija arī deputātu atbildība... Arī deputāti skaidroja, kā jau iepriekš minēja Vucāna kungs kā komisijas vadītājs... skaidroja un pieņēma... vasarā pieņēma visas nodokļu izmaiņas, kas attiecas uz nākamo gadu. Un tas ir darbs, ko viņi tiešām izdarīja.

Un jūs, Feldmana kungs, šobrīd ar visu savu frakciju, jūs šobrīd strādājat pēc tiem pašiem noteikumiem, tiem pašiem likumiem, kurus jūs tik ļoti kritizējāt. Šis ir trešais budžets, par kuru jūs tagad balsojat un kurā jūs neesat izdarījis nevienas izmaiņas (būdams atbildīgs par to budžetu) no tām, kuras pēc būtības bija jau Reiznieces-Ozolas laikā iestrādātas. Daudzgadu budžeti visi trīs ir bijuši pamatā jau Danas Reiznieces-Ozolas budžeti, par kuriem jūs pats esat balsojis, un nekādas izmaiņas, kuras jūs tik ļoti esat kritizējis, neesat ieviesuši. Vēl vairāk – vienīgās izmaiņas, kuras jūs esat ieviesuši, par kurām jūs tik aizrautīgi balsojat šajās visās sēdēs, ir tieši speciālo nodokļu režīmu ierobežošana, dažādu šķēru paplašināšana attiecībā uz ienākumu nevienlīdzību. Jūs padarāt bagātiem dzīvi labāku, nabagiem – sliktāku, un tā ir tā jūsu politika. Un tā patiesībā ir jūsu frakcijas mazspēja panākt kaut ko tiešām cilvēkiem noderīgu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Runājot par Krišjāņa Feldmana argumentāciju, man uzreiz nāk prātā vairākas lietas, un pirmā no lietām ir tā, es domāju, ka ikviens cilvēks var paskatīties savā maciņā un pateikt atbildi – vai no tā brīža, kad JK un Feldmans ir parlamentā, maciņš ir biezāks vai plānāks. Un tā būs atbilde, cik labi vai slikti JKP ir strādājusi koalīcijā. Ar finanšu ministra kandidātu Krišjāni Feldmanu.

Savukārt par apvainojumiem priekšlikuma autoru virzienā man ir jāsaka... kas it kā neko dzīvē nav sasnieguši, es gribētu tomēr uzsvērt, ka Feldmana kungs parlamentā ir iekļuvis nevis savas popularitātes dēļ, bet pateicoties (lai vieglas smiltis!) Jutai Strīķei. Un tikai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Godātie kolēģi! Es vēlos lūgt... Tātad trešo reizi jau tagad es lūdzu attiecībā uz likumprojektu... šo likumprojektu, lūdzu, mēģinām nodot atpakaļ komisijai. Es ceru, ka šis lūgums ir piefiksēts un arī Mūrnieces kundze to ir dzirdējusi un ņems vērā. Tātad es lūdzu nobalsot (pirms mēs balsojam par šo likumprojektu) par šī likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Mēģināsim varbūt šeit izlabot kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es pilnīgi piekrītu Kaimiņa kungam, kurš teica, ka pie šāda budžeta procesa, īpaši, ja netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi, netiek atbalstīts šis priekšlikums, nevar tikt palielinātas algas ministriem un premjeram, un parlamentārajiem sekretāriem. Bet, tā kā, Kaimiņa kungs, jūs neesat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un no ziņotāja jūs to nedzirdēsiet, es vēlos pievērst uzmanību – ja jūs tiešām gribat nobalsot pret ministru algu un premjera algas, un reprezentācijas izdevumu pieaugumu, tad ir jātop jaunam priekšlikumam. Jo jūs jau esat nobalsojuši par pieaugumu pirmajā lasījumā un tālāk nekur budžeta paketē nav iekļauts neviens priekšlikums, kas jums no šī balsojuma ļautu atkāpties. Vienīgais priekšlikums ir par prezidenta algu, par ko būs iespēja nobalsot. Bet, ja jūs gribat apstādināt algu pieaugumu valdībai, ir jāgatavo jauns priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikai gribu atkārtot, ka attiecīgi šoreiz bija jāievieš nevis "3 × 500", bet neapliekamais minimums šogad bija jāpaceļ uz 800 eiro, ko varēja izdarīt, nevis dodot dzelzceļiem un kam tur vēl ne, bet, ieguldot miljardu no lielās naudas neapliekamā minimuma pacelšanā. To bija iespējams izdarīt. Tas palīdzētu gan darba devējiem, gan darbiniekiem būtu reāls atbalsts, nevis kaut kāda fikcija. Runā, ka cilvēki ir reālā izmisumā pirms Ziemassvētkiem 2020. gadā. Kā viņi dzīvos janvārī, februārī, mēs vispār nezinām.

Daudzā nauda bija jāiegulda neapliekamajā minimumā.

Tieši šajā priekšlikumā... Šis ir pats svarīgākais priekšlikums, manuprāt, budžetā vispār... pats svarīgākais, kāds ir bijis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu pateikt no savas puses tiešām arī paldies Kaimiņa kungam par savām pārdomām, un es tiešām ticu, ka tās bija atklātas pārdomas. Jo arī viņš reiz ir bijis opozīcijā, viņam ir izpratne par to, kā bija agrāk. Un jūs noteikti redzat, kā ir tagad.

Bet tas, uz ko jūs aicināt, un tas, uz ko šobrīd gan JK, gan Kaimiņa kungs virzās, – uz ministru algu iesaldēšanu... Protams, to jau vajadzēja darīt... kad nu tas bija – pirmdien? Kaut kad, kad to varēja izdarīt. Un opozīcija arī aicināja to darīt. Šobrīd tas ir tehniski grūti izdarāms.

Taču es gribētu teikt – pēc visa tā, kas šajā budžetā ir sabalsots... Manuprāt, ja grib nospēlēt populismu uz to, ar to būs smagi par maz, jo ministri tāpat saņems algas pāri par trim, četriem, pieciem tūkstošiem. Tas nemainīs to, ko jūs nodarījāt mazajiem uzņēmējiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Feldmana kungs, nu šis ir debašu pierādījums, ka... varbūt to, ko jūs vienreiz teicāt... Mums ir vairāki citāti budžeta paketes apspriešanā, un tos ir piefiksējuši ne tikai tie, kas kādreiz ir kaut kur citur strādājuši un kaut ko arī sasnieguši.

Jūsu gadījumā... Jūs norādījāt, ka jūs esat šīs koalīcijas valdības solījumu turētāji un kopā turētāji. Tad kāpēc jūs nosaucāt jaunu finanšu ministru?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atbildīgās komisijas vārdā...?

M. Šteins. Tātad 66. priekšlikums ir tāds pats kā 65. priekšlikums un nav balsojums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Deputāte Stepaņenko ir aicinājusi šo likumprojektu nodot atpakaļ komisijai.

Kolēģi, uzmanību! Mēs balsosim par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Mēs varam balsot? Varam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot... nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 56, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Tātad likumprojekts ir izskatīts, ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā. (Dep. E. Papules starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, atveriet sadaļu par procedūru.

Deputāte Evija Papule vēlas runāt par procedūru.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze! Es tikai gribu vērst uzmanību. Man nevajadzēja vairāk laika, bet sistēma rādīja, ka es runāju vienu minūti. Bet es runāju pirmo reizi, un man bija jābūt divām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es lūdzu mūsu IT nodaļu ņemt to vērā.

Kolēģi! Mēs balsosim par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi! Tas, par ko teica deputāte Evija Papule, – tā nav sistēmas vaina. Šajā gadījumā ir bijis cilvēciskais faktors, bet... es saprotu, ka debašu laiks jums ir bijis arī pietiekams.

Paldies jums.

Tālāk. Likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Labvakar, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojektam "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas un Bergmaņa priekšlikums. Tas paredz nulles... tas ir, nevis nulles, bet... līdz 500 kubikcentimetriem... paredz, ka līdz 2005. gada 1. janvārim reģistrētajiem motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuriem motora tilpums ir no nulles līdz 500 kubikcentimetriem... ka nevis tiem nodoklis ir 18 eiro, bet tikai tiem, kam motora tilpums ir no 126 līdz 500 kubikcentimetriem. Tātad, ja no 126 līdz 500 kubikcentimetriem, – 18 eiro. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Priekšlikuma būtība ir tāda: ja motora tilpums ir līdz 126 kubikcentimetriem, nodoklis būtu nulle; savukārt tad, ja no 126 līdz 500 kubikcentimetriem, – 18 eiro; tas ir zemākais Satiksmes ministrijas piedāvātais... regulējums.

Kolēģi, šī ir daļa no plašāka piedāvājuma koncepta, kuru mēs esam sagatavojuši un iesnieguši jums... un jūsu kolēģu vērtējumam, balstoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Līzinga Devēju Asociācijas un asociācijas "Latvijas Auto" sagatavotajiem priekšlikumiem. To būtība ir faktiski padarīt nodokļu regulējumu taisnīgāku un videi draudzīgāku, īpašu atbalstu sniedzot zemu izmešu transportlīdzekļiem.

Kolēģi! Ņemot vērā sabiedrībā sacelto ažiotāžu par Satiksmes ministrijas piedāvātajām auto pirmās reģistrācijas nodokļa izmaiņām un pēcāk tā visa atsaukšanu, budžeta paketē... šajā likumā tomēr ir iekļauta virkne citu izmaiņu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmēs, faktiski pārejot no tā sauktās NEDEK uz VLTT mērīšanas sistēmu, sākot no nākamā gada sākuma. Mēs redzam, ka Satiksmes ministrija ir iestrādājusi... 17,3 procenti... ikgadējā nodokļa kāpumu... transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa kāpumu.

Un anotācijā... Es vienreiz jau minēju, īpaši uzsverot, ka iebildumi no sabiedrības locekļiem nav saņemti... īpaši liels pieaugums ir paredzēts tieši zemas emisijas auto segmentam. Un mūsu priekšlikumu kopums paredz šo kļūdu labot.

Detalizētāk par to pastāstīšu tad, kad runāsim par nākamajiem priekšlikumiem, jo uzstāšanās laiks man tagad beidzas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! No sākotnējā piedāvājuma, ko bija iesniegusi Satiksmes ministrija... gatavoja izskatīšanai šajā budžetā pēc liela sabiedrības spiediena... Notika dīvaina rīcība – ministru neatbalstīja paša partija. Tas bieži nenotiek, bet šis bija tas gadījums, kad tā notika, un savā ziņā no tā izrietēja tāds zināms bardaks, kas tika ieviests šajā likumprojektā. To mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola jau minēja.

Konkrētais priekšlikums ir pavisam vienkāršs. Tātad: ja no 126 līdz 500 kubikcentimetriem, – būtu 18 eiro. Līdz 125 kubikcentimetriem – tie ir vēl tie spēkrati, kurus var vadīt ar B kategorijas autovadītāja apliecībām, tie ir motocikli un tricikli... un kuriem nav vajadzīgas speciālās tiesības. Un šis priekšlikums veicinātu, ka vairāk šādu transportlīdzekļu parādītos ielās.

Protams, šie konkrētie priekšlikumi, kā jau mana kolēģe minēja, ir sagatavoti kopā ar virkni organizāciju, kas tiešām ir profesionāļu organizācijas, un šie priekšlikumi varētu novērst to iespējamo bardaku, ko tieši Linkaita šīs nepārdomātās pieejas dēļ un ļoti straujās šī nodokļa... izmaiņu rezultātā...

Vajadzētu šo visu mazliet, teiksim tā, sakārtot – sakārtot atbilstoši tam, kā to redz vesela virkne nozaru, kuras ar šiem jautājumiem strādā.

Un es ceru... novēlu veiksmi Latvijas basketbola izlasei cīņā ar Grieķiju. Šobrīd vadībā... Ir ceturtā ceturtdaļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, atcerēsimies, kā no Satiksmes ministrijas tika pieteikts šis likumprojekts! Likumprojekts tika pieteikts kā galvenais politikas rīks, lai padarītu Latvijā transportu "zaļāku". Taču patiesībā diezgan ātri tā āža kāja vai tas īlens no maisa izspraucās – bija acīmredzams, ka nekāda sakara ar vides mērķu sasniegšanu šim likumprojektam nav, ir vienkārši salts aprēķins ar mēģinājumu iekasēt no transportlīdzekļu vadītājiem papildu līdzekļus, papildu naudu gan no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa palielināšanas, gan no reģistrācijas maksas ieviešanas ar vienu skaidru mērķi – ne jau vidi atbalstīt, bet nopirkt dīzeļvilcienus. Un ministrs bija ārkārtīgi lielā šokā, kad šo viņa blēdību pieķēra sabiedrība un neļāva to izdarīt.

Es aicinu atbalstīt šo un pārējos priekšlikumus, lai tiešām kaut nedaudz mazāk būtu videi kaitīga transporta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Man jāpiekrīt manai kolēģei Danai Reizniecei-Ozolai attiecībā uz to, ka tas sākotnējais piedāvājums bija ļoti, ļoti kritiski vērtējams. Un vēl trakāk – tas tika saistīts ar tieši šiem vides jautājumiem, taču beigās izrādījās, ka nauda nepieciešama dīzeļvilcienu iegādei.

Tas šo situāciju padarīja vēl... savā ziņā tādu unikālu... ne tikai tas, ka attiecīgā politiķa frakcija neatbalstīja, bet arī šis piedāvājums...

Savā ziņā tika mēģināts maldināt sabiedrību, stāstot par to, ka tas ir videi draudzīgiem risinājumiem. Patiesībā iemesls bija dīzeļvilcienu iegāde!

Bet par šo... Man gribētos teikt, ka šis priekšlikums gan ir videi draudzīgāka transporta izmantošanas veicināšanai. Būtu mazāk sastrēgumu...

Nu domāsim par mūsu līdzcilvēkiem!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā asociācija "Latvijas Auto" prezentēja... un paskaidroja (ar konkrētiem skaitļiem), ka, vadoties no piedāvātajiem grozījumiem šajā likumā, paredzēts... plus 17,3 procenti... kāpums ikgadējam nodoklim.

Nodokļu papildu ieviešanas vai sistēmas maiņas mērķis nevar būt papildu ienākumu gūšana.

Kopā ar attiecīgo... Dabai, videi labvēlīgāka autotransporta ieviešanai nepieciešams paredzēt arī instrumentus. Un tieši šis priekšlikums ir tas priekšlikums, kas nodrošinātu, ka pircēji varētu izvēlēties un vairāk iegādāties tieši dabai draudzīgākos transportlīdzekļus un viņiem netiktu palielināts nodokļu slogs. Jo nodokļu sloga palielināšana nenodrošinās attiecīgus papildu ienākumus. Tieši otrādi! Iespējams, ka, ieviešot jauno sistēmu, palielinot nodokļu slogu... Nodokļu maksātāji, kā mēs zinām, varēs reģistrēt un varēs izmantot transportlīdzekļus, kas reģistrēti citās valstīs, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, – uz šādiem riskiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja asociācija "Latvijas Auto" un citi eksperti, kas šajā segmentā darbojas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī priekšlikuma kontekstā ir jāteic, ka Latvijā vispār ir dārgākā auto ekspluatācija reģionā. Un skaidrs, ka priekšlikums būtu jāatbalsta, jo tas kaut mazlietiņ šīs auto lietošanas izmaksas samazinātu kopumā.

Es nemaz nerunāšu par dabai draudzīgākiem vai nedraudzīgākiem... bet fakts pats par sevi ir tas, ka arī par jebkuru citu jautājumu, par kuru mēs runājam... man tāda sajūta ir, ka cilvēki burtiski ar varu tiek dzīti ārā no Latvijas – reģistrēt automašīnas citur – Igaunijā, Lietuvā –, reģistrēt citur uzņēmumus, pašiem braukt projām... visos iespējamos veidos... ar rīcību, ko dara... ne tikai šī budžeta un šī priekšlikuma kontekstā, bet vispār ar visu politiku, kāda valstij ir.

Burtiski dzīt cilvēkus projām no valsts – es nezinu, vai tā ir tāda mērķtiecīga darbība vai tā ir nekompetence. Man ir grūti to pateikt. Sajūta man rodas, ka tā ir mērķtiecīga darbība. Un es nevaru izskaidrot sabiedrībai, kāpēc Latvijas Republikas pilsoņiem, kas ir pie varas, šāda mērķtiecīga darbība, nostājoties pret Latvijas sabiedrību, ir jāveic. Kas par to ir apsolīts pretī šiem cilvēkiem – amati vai pensija pēc tam kaut kāda –, lai atbrīvotu mūsu teritoriju no latviešiem, no Latvijas pilsoņiem? Es to nesaprotu.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Nu, vienalga, kurā... Es jau saprotu, ka neatbalstīs. Bet vai tiešām nevaram atbalstīt vienreiz Latvijas iedzīvotājus! Pat mašīnas reģistrāciju nevaram...!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Godājamie deputāti! Mums bija vairākas sanāksmes par mazizmešu automašīnu iepirkumu un attīstības veicināšanu... bija arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Un Satiksmes ministrija ir apņēmusies kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz nākošā gada jūnijam izstrādāt programmu – atbilstoši Eiropas Savienības prasībām –, kas veicina mazizmešu transporta attīstību Latvijā. To ir apsolījis arī satiksmes ministrs... Kas to ir dzirdējuši.

Un šie jaunie priekšlikumi, kas tiks izstrādāti un kas faktiski ir... ko valdība ir uzdevusi izstrādāt Satiksmes ministrijai... tā ir paredzējusi veicināt tieši tādu automobiļu iegādi, kas ir vai nu pilnīgi elektriski, vai daļēji... vai hibrīdauto, kas dažādos veidos ir lādējami... kā arī mazajiem dzinējiem... jaunajiem... ar mazu motora tilpumu... tādiem, kam ir maz izmešu.

Un tas skar ne tikai 1., bet arī 2. un 3. priekšlikumu.

Un šie priekšlikumi un pati programma, arī atbalsta programma... ar atbalstu pircējiem... Cerams, ka satiksmes ministrs turēs vārdu un nākošā gada jūnijā mēs to saņemsim.

Bet 1. priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas un Bergmaņa priekšlikums. Tas paredz nulles tarifu jaunajiem automobiļiem, kas pirmoreiz būs reģistrēti no 2020. gada 31. decembra un kam pēc jaunā braukšanas cikla... aprēķiniem izmešu daudzums būs līdz 130 gramiem uz kilometru. Pēc vecās sistēmas tas būtu – līdz 90 gramiem, pēc jaunās sistēmas tas būs 130 grami.

Nulles tarifu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, Satiksmes ministrija patiešām sola ko izstrādāt, bet uz Satiksmes ministriju nevar paļauties. Tas priekšlikums, ko ministrija nodēvēja kā ļoti "zaļu" un videi draudzīgu, patiesībā bija katastrofāls – vienkārši aplikt ģimenes ar milzīgu reģistrācijas maksu, nedomājot samazināt lietotu, vecu automašīnu skaitu Latvijas tirgū... vienkārši sadārdzinot to lietošanu.

Šis ir komplekss priekšlikums, kas ir pārdomāts un kas ir ekspertu sagatavots, un kas atbilst tieši tam, ko Satiksmes ministrija sakās darīt nākamā pusgada laikā. Un šo priekšlikumu kopums, kolēģi, ir arī ar nedaudz... arī ar nelielu pozitīvu fiskālu efektu. Ja jūs atbalstīsiet šos priekšlikumus, jūs būsiet atkal noķēruši divus zaķus – papildu naudiņu sagādājuši budžetam un izdarījuši to, kas ir jādara, īpašu stimulu nodrošinot attiecībā uz zemu izmešu automašīnām.

Tā doma ir, jā, kā jau nedaudz Kiršteina kungs iezīmēja, šim priekšlikumam... Ir priekšlikums atbrīvot no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa pavisam... pēc jaunās sistēmas... automašīnas, kurām izmešu apjoms ir 130 gramu uz kilometru... tas ir, pēc vecās sistēmas... 115 gramu CO2 izmešu uz kilometru...

Atbrīvojuma ietekme uz budžetu kopumā veidotu 1,85 miljonus eiro... visā priekšlikumā... kompleksi, un to ļoti viegli var nosegt, minimāli progresīvi palielinot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiem transportlīdzekļiem, kuri rada īpaši lielu izmešu apjomu. Tas pieaugums būtu neliels – par vidēji 4,4 procentiem –, bet mēs iegūtu vienu kārtīgu stimulu pāriet uz mazākiem, jaunākiem, videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Bez īpašas valsts atbalsta programmas to nevarēs panākt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Manī arī rada neizpratni tas, kādā veidā Satiksmes ministrija cenšas risināt šo jautājumu par veciem transportlīdzekļiem.

Visticamāk, mēs nekad nesagaidīsim to pozitīvi stimulējošo pieeju: ģimenēm, kurās ir šie transportlīdzekļi ar lielu izmešu daudzumu, piedāvāt... nevis likt maksāt par transportlīdzekli nenormāli lielu nodevu, kuru nevarēs vienkārši pavilkt, bet gan palīdzēt tikt vaļā no šī transportlīdzekļa tādā veidā – subsidējot jauna transportlīdzekļa iepirkumu. Droši vien nekad neienāks prātā šāda ideja, bet, ja arī ienāks, tad kaut kas neļaus to realizēt.

Tāda pieeja ir ļoti daudzās valstīs. Absolūti normāla pieeja!

Taču tas, ko mēs redzam... Mēs runāsim par to arī saistībā ar citiem priekšlikumiem... Ir tiešām tāda pieeja: paskatāmies, kas tur, tabulā, ir, – kādi ir transportlīdzekļi, kāds ir izmešu daudzums, un tad vienkārši atzīmējam... un tiem visiem liekam virsū lielo nodevu, lai tad cilvēki mokās! Darām to, pilnīgi neiedziļinoties situācijā, nedomājot par to, kā tālāk dzīvos cilvēki, kā dzīvos cilvēki reģionos, kuriem ir ļoti veci auto.

Automašīnu pie mums nevar tā vienkārši katrus trīs gadus mainīt. Varbūt kāds no kolēģiem to var darīt, bet parasti... joprojām... pie mums ir pieņemts tā, ka cilvēks, kad to mašīnu nopērk, tad ilgu laiku to arī lieto, nelēkājot no viena modeļa uz otru.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies kolēģiem par to, ka viņi šādu priekšlikumu iesniedza.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz šo auto ekspluatācijas nodokli tiešām tās fluktuācijas, tās svārstības kā tādas ir milzīgas.

Pirmām kārtām es jums, kolēģi, atgādināšu, ka pastāv milzīgas atšķirības starp to, cik daudz izmaksā vispār ekspluatēt automašīnu, ja salīdzinām Baltijas valstis.

Piemēram, es jums pieminēšu asociācijas "Latvijas Auto" uztaisīto... tādu nodokļu salīdzinājumu, kas ņem vērā reģistrācijas izmaksas, ikgadējo tehnisko apskati, dabas resursu nodokli un ikgadējo ekspluatācijas nodokli. Te var redzēt šīs atšķirības, kādas ir starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, piecu gadu laikā. Proti, Latvijā... Ja paņemsim tādu automašīnu kā jaunais Volkswagen Tiguan, tad Latvijā piecu gadu laikā visas tās izmaksas būtu 774 eiro, Igaunijā tās būs par 230... piedodiet, 231 eiro, un Lietuvā tie būtu 161 eiro.

Kolēģi, mēs runājam par starpību, kura ir... nu, tuva... piecas reizes.

Un tad, protams, šīs, nu, politikas svārstības... Sākotnēji Satiksmes ministrija piedāvā šo ļoti radikālo sadārdzinājumu vecajām automašīnām, dīzeļautomašīnām. Un tad – tā svārstība... Faktiski tagad vairs nav nekādas motivācijas cilvēkiem iegādāties automašīnas ar mazāku izmešu apjomu.

Tāpēc man tiešām ir tāds pārsteigums, ka pie šā diezgan pieticīgā, es domāju, saprātīgā piedāvājuma, kurš arī ir fiskāli sabalansēts... Kāds ir tas pamatojums koalīcijai un valdībai to noraidīt?

Nu, kā parasti, prasās skaidrojums. Es domāju, mēs to sagaidīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šī būtu atbalsta programma zemu emisiju auto segmentam, un tā aptvertu gan elektriskos, gan plug-in hibrīdauto, gan ūdeņraža auto, gan arī ar CNG jeb saspiesto dabasgāzi darbināmos auto, hibrīdus, arī ekonomiskus un ekoloģiskus benzīna un dīzeļauto, un tādējādi tiktu atbalstīts tas auto segments, kas ir samērīgs cenā, kolēģi, un pieejams Latvijas vidējam autobraucējam. Un tajā pašā laikā tiktu ievērojami samazināts CO2 izmešu apjoms transporta sektorā.

Pēc asociācijas "Latvijas Auto" veiktajām prognozēm, ar šo un citiem tirgus stimulācijas pasākumiem (piemēram, var dot priekšrocības, nododot veco auto... norakstot to, saņemt kādu vaučeru, un var arī veikt vēl kādus kompensācijas pasākumus jauna auto iegādei) Latvijai līdz 2030. gadam izdotos samazināt CO2 izmešus transporta sektorā par 110 tūkstošiem tonnu (tas ir 22 tūkstošu elektroauto ekvivalents).

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šajā sakarā, ja runājam par transportu kopumā, ir tāda ne ļoti priecīga ziņa: šodien Rīgas apgabaltiesa piesprieda lidostai "Rīga" maksāt lidsabiedrībai Ryanair 1,6 miljonus eiro.

Kādā sakarā es par to runāju tagad, kad skatām jautājumu par transporta nodokli? Tāpēc, ka mēs visi elpojam vienu gaisu! Proti, ja ministram Linkaitam ir žēl dabūt šo naudu autovadītājiem – runa ir par jaunām, mazām mašīnām –, tad kāpēc viņam nav žēl, ka Ryanair lidmašīnas katru dienu lido uz Latviju ar saviem Boeing?! Vienai tādai lidmašīnai svars ir 80 tonnas, un katrā gadījumā tas Boeing patērē daudz vairāk degvielas un izmešu skaits tam ir krietni lielāks nekā 1000 mašīnām.

Man šķiet, ka šis ekoloģiskais un urbānistiskais marasms, kas notiek pašlaik mūsu galvaspilsētā, taču ir jābeidz! Kas notiek ar pilsētas ielām! Šitais veloceliņu uzvaras gājiens...! Nu, īpaši šodien, kad visi redz ļoti daudz velobraucēju Rīgā...

Tāpēc, es domāju, ir pēdējais laiks padomāt par Latvijas ģimenēm, par cilvēkiem, kuri izmanto auto savā ikdienā, un ir vērts atbalstīt kolēģu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Lai arī kolēģis Kiršteina kungs ļoti labi ziņo par šo likumprojektu, es tomēr vēlētos aicināt ministrijas parlamentāro sekretāru, kurš, visticamāk, piedalās šajā sēdē, tiešām nākt un skaidrot, kāpēc ministrija, kad valdībā netika atbalstīts šis priekšlikums... kāpēc arī ministrija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Kā jau Kaimiņa kungs teica, šis diemžēl ir tikai un vienīgi monologs, un tas ir apkaunojoši, ka valdība, valdības pārstāvji nekādā mērā nemēģina aizstāvēt savu budžetu. Tas ir tā kā ceļa malā nomests koferis, nevienam nepiederošs, bezsaimnieka manta. Mēs tagad skatāmies, kas tur, tajā koferī, ir... nevienam tas koferis nepieder, bet ar to koferi būs jādzīvo visai sabiedrībai.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu arī nokomentēt...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu koalīcijas deputātus izskaidrot, kāpēc arī tas netiek atbalstīts.

Un piekrītu, no vienas puses, Kaimiņa kungam, ka tas monologs būtu jāpārtrauc, jo tiesiskā valstī ir nepieciešams dialogs... un – ar savu skaidrojumu sabiedrībai... Tomēr, no otras puses, ir jāatgādina arī, ka šāda monologa pieļaušanu pieļauj arī pats Kaimiņš ar savu (Nav saklausāms.)... balsi. Kāpēc vispār šī valdība ir, kura ir atbildīga par budžetu?

Šī priekšlikuma kontekstā... analoģiski, tieši tāpat kā faktiski pilnīgi visu priekšlikumu kontekstā... ir pilnīgi nepārprotami skaidrs, ka mūsu vara balso... dara pilnīgi visu pret Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši pret tiem, kas ir mazāk turīgi. Un tam ir arī izskaidrojums: mazāk turīgi iedzīvotāji droši vien nevar nedz ziedot politiskajām partijām, nedz arī kādas sponsoru intereses tamlīdzīgi... Tur nav peļņas politiķiem, lai veiktu kaut kādu savu interešu bīdīšanu. Visaktīvākie koalīcijas deputāti ir tikai tad, kad ir potenciāli iespējas viņiem pašiem kaut ko nopelnīt. Cietumi, azartspēles, atkritumi... kas tik tur nu katrai partijai nav!

Bet tur, kur runa ir par vienkārši parastu cilvēku aizsardzību... tas nav aktuāli.

Piecas dienas mēs par to runājam. Nevienā priekšlikumā tas nav bijis aktuāli – aizsargāt vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu.

Es aicinu tomēr ministrus un varas koalīciju, kas par to ir atbildīga (tāpēc ka cilvēki dzīvos vēl nabadzīgāk), kāpt tribīnē un paskaidrot, kas ir tā motivācija, kāpēc cilvēkiem jādzīvo nākamgad atkal ir nabadzīgāk.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Komisijas ziņotājs jau informēja par to, kādi apsvērumi bija valdībai, lai šo priekšlikumu noraidītu.

Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka valdība ir apņēmusies no šā gada līdz nākamā gada 1. jūlijam sagatavot visaptverošus priekšlikumus, lai mēs ne tikai aizsargātu tirgu no vecām automašīnām, bet arī stimulētu videi draudzīgu automašīnu iegādi. Mēs to darīsim kopā – Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Es esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim vislabāko risinājumu tieši mūsu autobraucējiem.

Attiecībā uz šo un pārējiem opozīcijas priekšlikumiem es aicinātu neatbalstīt, jo šeit tiek paredzēta ne tikai likmju samazināšana vienai īpašnieku kategorijai, bet faktiski likmju palielināšana visiem pārējiem autobraucējiem, un to, izskatot valdībā, mēs nevēlējāmies atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labvakar, Linkaita kungs! Prieks, ka pievienojāties.

Attiecībā uz veciem transportlīdzekļiem... Es nedomāju, ka tur vispār valdībai vajadzētu mēģināt kaut ko darīt, jo jūsu šis pirmais mēģinājums bija... jau parādīja šo tendenci, un labāk varbūt... labāk tad nedariet, nekā mēģiniet kaut kādu gudru risinājumu piedāvāt, jo tas, ko jūs piedāvājāt iepriekšējo reizi, būtu radījis apstākļus, kas tieši veicinātu vecu transportlīdzekļu esību apritē, jo gluži vienkārši jaunu mašīnu... nu, ievest lietotu mašīnu būtu diezgan pagrūti. Un tad būtu tā kā Kubā – visi braukā ar vecām mašīnām, jo tas gluži vienkārši... jaunas ievest ir ļoti apgrūtinoši, un ir ļoti lielas ievedmuitas.

Bet par šo konkrēto priekšlikumu... es uzskatu, ka tas attiecas tieši uz jaunām mašīnām. Un tas zaļais kurss – Eiropas zaļais kurss... Rīga...

Rīgai jākļūst par Baltijā pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu! "Attīstībai/Par!", vai nešķiet kaut kur dzirdēts tāds teiciens, ko es tikko paudu? Ļoti ambiciozi mērķi. Un, lai šādus ambiciozus mērķus sasniegtu, ir jābūt ļoti ambicioziem priekšlikumiem.

Šis priekšlikums, es gribētu teikt, pat nav ambiciozs, tas videi draudzīgu transportlīdzekļu skaitu ļoti būtiski palielinātu, ja mēs šādu pieņemtu.

Protams, būtu jādomā par to, kur rast budžeta resursus. Un te es nepiekrītu Linkaita kungam. Gluži vienkārši ir vairāk jāuzspiež uz skaitli 3,90, kas ir budžeta deficīts, ar ko šajā budžetā varēja ļoti viegli sasniegt šos mērķus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā vispār ir tāda vājprātīga domāšana – šādi uzskatīt: cilvēki pērk vecas mašīnas, tāpēc ka viņiem ir ļoti daudz naudas, un tāpēc mēs pieliksim nodokļus, un tad viņi pirks jaunākas, dārgākas, videi draudzīgākas mašīnas, jo viņiem ir tik daudz naudas, un tāpēc viņi ir pirkuši vecas mašīnas.

Tā ir viena loģika.

Ja runājam par videi draudzīgu vidi, tad, es domāju, mums ir jāsāk nevis ar mašīnām un pustukšo Latviju, bet varbūt jāsāk vienkārši ar Rīgas centru, kurā... pārkrauj – bez jumta! – videi ļoti kaitīgas kravas un uzglabā ļoti bīstamas kravas tepat, gandrīz pie Rīgas centra. Tas būtu pirmais jautājums, kas būtu jāpārskata, nevis jautājums par mašīnām. Tā mašīnu jautājuma atrisinājums tagad nodrošinās, ka mēs būsim kaut kādi tur klimatneitrāli vai... visas šitās muļķības, kas patiesībā Latvijai nav aktuālas?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministra kungs! Paldies par dalību, paldies par jūsu pozīcijas skaidrošanu. Man tomēr piekrist grūti diemžēl.

Laika pilnībā izskaidrot arī maz, bet, nu, ja es tagad ļoti īsi... Jūs pavisam nesen esat piedāvājuši to, ka nu mēs pēc kaut kādas skalas varētu pat no nulles līdz 10... Nu, labi, jūsu priekšlikums bija tāds diezgan radikāls, ļoti sadārdzinot vecu automašīnu cenas, kaut gan, protams, mūsu iedzīvotāji viņu ienākumu līmeņa dēļ pārsvarā pērk vecās automašīnas.

Bet tad jūs... no tā radikālā piedāvājuma, priekšlikuma jūs aizgājāt uz – neko. Un faktiski – nulle. Nekas netiek piedāvāts šajā virzienā. Un tad, kad jums koalīcija faktiski piedāvā mēreno... dod mērenu priekšlikumu, kā panākt to pašu mērķi, ko jūs vēlaties panākt, jūs sakāt, ka valdība to nav atbalstījusi.

Nu taču piekritīsiet man – tas tā diezgan neloģiski izskatās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Bet šis priekšlikums tomēr ir ļoti konkrēti par... tieši par jaunajiem auto. Un te man jāpiekrīt Gobzema kungam attiecībā uz veciem auto. Ja veciem auto uzliks nodokli vai... kādu nodokli... maksājumu, jebkurā gadījumā tas stāvokli tikai pasliktinās, jo gluži vienkārši šiem cilvēkiem nav naudas, lai nopirktu jaunu mašīnu. Ļoti daudzi, liela Latvijas daļa, dzīvo tādos apstākļos, ka viņiem nav naudas.

Bet šis priekšlikums, manuprāt... Ja mēs tiešām ne tikai vārdos, bet arī darbos gribam runāt par klimatneitralitāti, par zaļo kursu, zaļo dzīvesveidu, tad šī ir tā vieta, kur var atbalstīt.

Visi autoeksperti autoziņu raidījumos un dažnedažādākajos forumos to vien runā: dodiet atbalsta mehānismus!

Ļoti konkrēts priekšlikums – dot atbalsta mehānismus caur nodokļu politiku.

Atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Ir svarīgi, lai nodokļu politika un nodokļu likmes būtu atbalstošas un būtu konkurētspējīgas arī salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Gan Lietuvā, gan Igaunijā darbojas vairākas programmas, kas tieši nodrošina iespēju iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus.

Pašlaik Latvijā nav konkurētspējīga piedāvājuma attiecībā uz tādu transportlīdzekļu iegādi, kuri ir videi draudzīgi.

Šis priekšlikums ir tas instruments, kas līdzsvaro nodokļu politiku un pasaka, ka cilvēki varētu iegādāties tieši jaunākus un videi draudzīgākus un maksāt attiecīgi mazāku nodokļu slogu.

Un, man liekas, runa par ekonomiju varētu izraisīties tādā jautājumā, ka "Latvijas dzelzceļš"... iespējams, nevajadzētu ieguldīt tik daudz līdzekļu aizdevumos, nekā tas tiek darīts pašlaik.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Šo priekšlikumu nav atbalstījusi...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Šteins, Kazinovskis, Dombrovskis, Švecova un Bondars lūdz Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 30. novembra pulksten 9.00.

Par to mums ir jābalso.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 30. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 30. novembra pulksten 9.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Paldies šodien visiem par darbu.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!