Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2020. gada 25. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Tātad debates par 1. priekšlikumu. Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Jāvēl šodien izturība opozīcijas kolēģiem un pacietība koalīcijas kolēģiem. Noteikti būs gara diena, jo svarīgi likumprojekti. Šis ir viens no tiem.

Mēs vakardien jau sākām diskusijas par to, ka nav prātīgi šobrīd, krīzes laikā, mainīt būtiski nodokļu režīmu mazajiem nodokļu maksātājiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Manuprāt, vērts atgādināt 2014. gada Stinkas pētījumu, kurš parādīja, ka 48... pat vairāk procentu aptaujāto minēja, ka viņi nemaz nebūtu sākuši uzņēmējdarbību, ja nebūtu pieejams mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Tas, manuprāt, ir gana liels arguments, lai saprastu, ka tas patiešām ir veids, kā tiem, kas grib nodarboties paši ar savu saimniecisko darbību, ērtā, vienkāršā, nu, vēl salīdzinoši izdevīgā veidā to uzsākt darīt.

2016. gadā – tas bija laiks, kad ekonomikas ministrs bija Ašeradena kungs – tika uzdots Ekonomikas ministrijai izstrādāt jaunu priekšlikumu mazo uzņēmēju nodokļu režīmam. Pagāja pusotrs gads, diemžēl nekas gudrs netika piedāvāts. Arī tagad, kad jaunā valdība stājās pie vadības stūres, bija daudz apsolījumu, ka būs moderns, mūsdienīgs, ērts uzņēmēju režīms tieši mazajiem. Arī mēs redzam, ka nu jau divi gadi ir pagājuši, nekādu ģeniālu ideju nav. Un tas, ko jūs piedāvājat vietā, ir iznīcināt labi strādājošu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Kolēģi, graut nav būvēt. Iznīcināt esošos režīmus nenozīmē neko radīt jaunu, modernu un pieejamu uzņēmējiem. Ja jūs neko neliekat vietā, tad skaidrs, ka šie cilvēki būs spiesti aiziet ēnu ekonomikā vai kļūt par vienkārši darbiniekiem, ja viņiem paveiksies, ja viņi atradīs darbu. Un krīzes laikā, manuprāt, tas ir vissliktākais, ko mēs varam savai sabiedrībai novēlēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie kolēģi, šis mikrouzņēmumu nodokļa režīma... šī iznīcināšana tādos kara apstākļos liecina par valdības absolūtu netālredzību. Un man šķiet, ka tomēr ir beidzot pienācis laiks atzīt savas kļūdas. Tāpat kā vakardien, kā mēs redzējām, valdība, visticamāk, tomēr atzina savu kļūdu, bet, nu, nekad neatzīsies, ka bišķiņ kļūdījās. Vienkārši pamainīja virzienu.

Attiecībā uz dīkstāves pabalstiem – mēs tik tālu, tik daudz, tik ilgi runājām par to, ka nedrīkst šos dīkstāves pabalstus padarīt atkarīgus no Eiropas Komisijas viedokļa un saskaņojuma. Lai cik ātri tas nenotiktu... Mēs redzam, tas joprojām nav noticis, ka... Beidzot droši vien kādam valdībā atnāca atklāsme, ka tiešām tā darīt nedrīkst un ir jāpamaina nedaudz šis mehānisms, lai mums nevajadzētu gaidīt šo saskaņojumu. Jo tiešām pavasarī mums nevajadzēja gaidīt saskaņojumu un mēs varējām palīdzēt mūsu uzņēmējiem. Nu tā – šķībi vai greizi, bet, nu, tomēr tā palīdzība bija diezgan savlaicīga plus mīnus.

Tāpēc arī tagad... arī tagad, kolēģi, varbūt tas, ko saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, tas, ko saka uzņēmēji, kuros jūs neklausāties, tas, ko saka opozīcijas deputāti, kuros jūs arī neklausāties, varbūt vismaz kaut kas, kaut kāda daļiņa, kaut kādas grāmatas no tā, ko jūs... ienāk jūsu, teiksim, šajā burbulī, beidzot liktu jums aizdomāties, ka kaut kas ir jāmaina.

Un kļūdas atzīt ir cilvēcīgi. Ir labi. Ir labi šīs kļūdas mainīt, jo es paredzu, ka pēc šī budžeta pieņemšanas, tad, kad jūs būsiet paēduši svinīgās vakariņas kopā ministrijās, un tad, kad jūs atzīmēsiet šo budžetu kā veiksmīgi pabeigtu, pēc kāda laika tomēr mums nāksies sanākt uz ārkārtas sēdi un šīs kļūdas labot. Es tiešām ticu, ka tā būs. Ja ne tagad.

Šobrīd šādos apstākļos, teiksim, radīt nedrošību tiem cilvēkiem, kuri maksā tos nodokļus, viņi maksā mikrouzņēmumu nodokli... Kāpēc mēs dzirdam visādus pārmetumus, ka, lūk, viņi nepiedalās tur, nezinu, sociālā budžeta veidošanā un tā. Bet, ja jūs esat radījuši tādus apstākļus, tādus spēles apstākļus vieniem, otriem un trešajiem, kāpēc uzreiz nosodīt tos cilvēkus, kuri likumīgi darbojas pēc jūsu radītiem apstākļiem, un tagad pēkšņi mainīt šos apstākļus? Jo neviens, ticiet man, neviens šajos kovida laika apstākļos nevarēja pat paredzēt... Jā, sarunas bija, ka šis režīms nav īsti varbūt piemērots tādam laikam, bet neviens nevarēja pat iedomāties, ka jūs šausiet pa pašu vājāko, jo atcerēsimies, kā arī Levita kungs teica vienā nesenā intervijā, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika radīts 2008. un 2009. gadā, lai palīdzētu uzņēmējiem tikt galā ar krīzi. Tātad bija krīze.

Bet tagad – kas mums ir tagad? Mums tagad ir treknie gadi? Kas mums tagad – mums nav krīze? Un tāpēc arī vēl jo vairāk man rada tiešām neizpratni tas, ko arī Valsts prezidenta kungs saka. Viņš, dzīvojot savā pilī, neredz, ka mums ir krīze, varbūt vēl... nevis varbūt, bet vēl lielāka nekā 2009. gadā. Un šīs krīzes apstākļos iznīcināt to pabalsta... atbalsta mehānismu, kas tika radīts pirmās krīzes apstākļos, ir necilvēcīgi.

Nu tiešām jūs gribat droši vien atbrīvot mūsu zemi no visiem cilvēkiem, lai noasfaltētu Latviju no vienas robežas līdz otrai un darītu – ko? Jūs saprotat, ka tie cilvēki vienkārši aizbrauks un vairs nebūs, kas maksās tos nodokļus, pat ne mikrouzņēmumu nodokli, pat ne riska valsts nodevu nevarēs samaksāt?

Kolēģi, lūdzu, apdomājieties! Lūdzu, nedariet pāri visai Latvijai! Es lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un to ietekmi uz tautsaimniecību un budžetu. Es domāju, ka šīs problēmas risinājums ir nevis faktā, ka nav godīgi, ka kāda sabiedrības daļa maksātu mazākus nodokļus nekā cita sabiedrības daļa. Problēma ir citā apstāklī. Un es paskaidrošu.

Tātad faktiski – tas ir arī statistiski redzams – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju samaksātie nodokļi neatstāj lielu iespaidu uz Latvijas valsts budžetu. Es pat teiktu, faktiski nekādu iespaidu neatstāj. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka pēc būtības šāds nodokļu režīms ir bijis paredzēts vēsturiski tam, lai cilvēki, kas strādā šajā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, varētu sevi paši nodrošināt savam pašpatēriņam: nevis, lai papildinātu valsts budžetu, bet principā, lai pabarotu savas ģimenes un samaksātu nodokļus caur citiem nodokļiem, iztērējot šo naudu veikalā, benzīntankā, pērkot preces un pakalpojumus.

Ir, protams, izņēmumi. Es nosaukšu vēsturiski vienu piemēru. Piemēram, cik man ir zināms, Narvesen kioskiņi vēsturiski ir bijuši arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kas, protams, ir savā ziņā neloģiski, kā valsts to daudzus gadus nav redzējusi. Bet ne par to stāsts.

Šīs problēmas risinājums, atņemot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem šo statusu un nepiedāvājot neko vietā, protams, ir neloģisks. Bet vietā, ko krīzes laikā vajadzēja piedāvāt, ko var vēl joprojām piedāvāt, it īpaši, ja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir teicis, ka mums ir daudzās naudas un ir pieejami miljardiem līdzekļi... Tad šo problēmu kompleksi vajadzēja risināt, paceļot nevis minimālo algu, kā tas tiek darīts šobrīd... Tas ir tāds populistisks solis un būtībā neko nerisina, tāpēc ka uz citām... uz citu izmaksu rēķina būtībā tā minimālā alga neko neizmaina, izmaksas cilvēkiem paliek dārgākas. Bet galvenā problēma ir darbaspēka nodokļi.

Un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tieši šie darbaspēka nodokļi ir ļoti būtiski. Tāpēc ka mazie uzņēmumi nespēj samaksāt milzīgos darbaspēka nodokļus, kādi ir Latvijā, atšķirībā no lielajiem uzņēmumiem, kas varbūt nejūt to slogu tik izteikti, lai gan Eiropas, un it īpaši reģionu, kontekstā, protams, mūsu darbaspēka nodokļi, kā parasti, ir tuvu vislielākajiem.

Risinājums, kādam vajadzēja būt jau šā gada pavasarī (kad bija pieejami pirmie līdzekļi) un kas būtu vērtīgs visai Latvijai, visiem uzņēmējiem, ne tikai mazajiem, ne tikai vidējiem, bet arī lielajiem, – bija jāceļ neapliekamais minimums. Nevis runas par minimālo algu, bet – neapliekamais minimums.

Neapliekamā minimuma pacelšana šajos apstākļos līdz pat 700–800 eiro, būtu bijis tas, kas būtu jādara. Tās izmaksas, kas pretī stāvētu īsā termiņā, būtu plus mīnus 800 miljonu vai miljards, vienalga. Tam šobrīd nav izšķiroša nozīme. Bet no tiem līdzekļiem, kas ir pieejami, ko mums solīja, ka mums būs pieejami miljardiem, mums šos līdzekļus vajadzēja ieguldīt neapliekamā minimuma celšanā, jo tas palīdzētu galvenokārt... it īpaši mazajiem uzņēmumiem samaksāt lielākas algas un mēs arī konkurētspējas ziņā tuvotos citām valstīm.

Es gribēšu lūgt apvienot laiku arī.

Sēdes vadītāja. Varat runāt. Jā.

A. Gobzems. Vienu vārdu sakot... šajā kontekstā – kāpēc tas ir svarīgi. Ja mums būtu pacelts neapliekamais minimums stipri augstāks arī nekā kaimiņvalstīm šobrīd, tad mēs kļūtu konkurētspējīgāki attiecībā uz kaimiņvalstīm un divu, pat trīs... ļoti īsā termiņā gadu griezumā mūsu konkurētspēja visos līmeņos valstī palielinātos. Tas vienlaikus arī palīdzētu cilvēkiem, un vienlaikus mēs tuvotos vidējam līmenim Eiropā, cik ir neapliekamais minimums tajās valstīs, uz kurām aizplūst darbaspēks un arī uzņēmumi no Latvijas projām.

Tā kā šis jautājums netiek piedāvāts, tad šobrīd, protams, nebūtu loģiski atcelt mikrouzņēmumu nodokli... nodokļa režīmu, jo vietā nekas netiek piedāvāts. Tas ir vienīgais risinājums. Šis risinājums būtībā ir mūsu darbaspēka tirgū pats svarīgākais un neatliekams. Principā neatliekams, ja mēs gribam kaut cik spēt konkurēt ar reģionu, kurā mēs dzīvojam, – Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Poliju, vienalga –, tad tas ir vienīgais.

Otrs risinājums, kas ir citās valstīs, – mazu ienākumu guvēji uzņēmējdarbībā, kuriem ir salīdzinoši neliels gada apgrozījums, vispār tiek atbrīvoti no nodokļiem. Jo kāpēc? Tāpēc, ka šie cilvēki uz budžetu nespēlē faktiski nekādu lomu. Viņu darbs, viņu saimnieciskā darbība ir vērsta tikai un vienīgi uz pašpatēriņu, sevis nodrošināšanu un attiecīgi izaugsmi. Tātad valstij ir jādod iespēja šiem cilvēkiem attīstīties, uzaudzēt muskuļus, un valsts no tā nekādā veidā necieš. Tā ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus patiesībā varētu arī apsvērt atbrīvot no nodokļiem vispār, lai viņi varētu uzaudzēt kaut kādus muskuļus.

Bet galvenais... atgriežoties... Galvenais ir neapliekamais minimums. Un būtībā šajā krīzes laikā to varēja un vajadzēja pacelt līdz 800 eiro šodienas apstākļos. Tas bija fiziski izdarāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es nezinu, vai daudzi no jums to ir sapratuši, bet priekšlikuma autori... Nu, to nevar interpretēt savādāk – viņi ņirdz par valdību. Jo, es izlasīšu to priekšlikumu, tas būtībā ir – uzdot valdībai līdz nākamā gada beigām iesniegt priekšlikumus par vienota saimnieciskā konta ieviešanu. Tā, lai jūs to saprastu... Šie priekšlikumi par vienota saimnieciskā konta ieviešanu – tie ir faktiski, nu, daži teikumi. Jūs redzēsiet šos... precīzi šādus priekšlikumus... tālāk nākamajos priekšlikumos... Būs no manis un Danas Reiznieces-Ozolas iesniegti. Un tie ir precīzi tie paši priekšlikumi, kā darbojas likumdošana Igaunijā. Šī likumdošana Igaunijā, kolēģi, darbojas kopš 2018. gada 1. janvāra. Tātad Igaunijā jau trīs gadus šis vienotais saimnieciskais konts darbojas.

Visa tā tehnoloģija, ja mēs runājam par likumdošanu, kā es jau teicu, ir daži teikumi. Tāpēc tad, kad priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka valdībai vajag veselu gadu, lai to izdarītu, – nu, tas ir tāds, protams, ka novērtējums valdības kapacitātei un spēkiem, nu, nekā savādāk. Jo tad sanāks, kolēģi, ka valdība līdz nākamā gada beigām to iesniegs, tad tas viss vēl... Pasēdēs komisijā, un tad mums būs tāds... nu, piecu gadu atpalicība no Igaunijas – tā kā parasti.

Un tā kā... Tad, kad šie priekšlikumi tika iesniegti atsevišķi vienā... man šķiet, ka JK deputāts tos nosauca par absurdu. Tas tiešām ir absurdi, nu, kāpēc... mēs taču nevaram ieviest to pašu vienoto saimniecisko kontu kā Igaunijā tikai pēc trim gadiem. Mums vajag tieši piecu gadu atpalicību, tad tas vairs nebūs absurdi. Nu, te laikam jāpiekrīt JK kolēģim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu, runājot par šo likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", vajag varbūt drusciņ tā paanalizēt, kā šis process, kas saistās ar budžeta projekta veidošanu, ir... virtuve kāda ir.

Nu, skaidrs, ka Finanšu ministrijas ierēdņi ņem pirmām kārtām par pamatu iepriekšējā gada budžetu, visas šīs pozīcijas, kas skar nozares un pašvaldības, rēķina, kāda, teiksim, šī situācija bija šajā gadā, un tad, ņemot vērā apstākļus, kā arī šobrīd šo kovida krīzi, sastāda nākošajam gadam budžetu... nākošajiem gadiem. Pamatā tur ir ierēdņi, kas jau sen strādājuši, kas zina šo kārtību. Un ir arī konkrēti šie cilvēki, es dažus zinu, bet jūs zināt labāk.

Bet tad ir piedāvājums valdībai. Protams, šo piedāvājumu vairāk vai mazāk prezentē finanšu ministrs, šajā gadījumā Reira kungs. Un atbildība, kas ir saistīta ar šo budžeta projektu, nu, neapšaubāmi vispirms jau ir finanšu ministra un pēc tam tad tālāk – Ministru prezidenta, visas valdības atbildība, līdz nonāk šeit, Saeimā.

Nu, Saeimā deputātiem ir visas iespējas un tiesības vai nu apstrīdēt, vai akli piekrist. Un tad, kad šobrīd mēs skatām šo konkrēto likumprojektu... grozījumus un priekšlikumus, tad ir jāsaka tā – man ne tikai kā deputātam, bet kā normālam Latvijas pilsonim, nu, nav saprotams, kāpēc tieši šobrīd, šīs krīzes laikā, ir jāierobežo mikrouzņēmumi.

Nu, taisnība, ka mikrouzņēmumu veidošanai sākotnēji viens no galvenajiem mērķiem bija izvilkt no pagrīdes, no pelēkās zonas, no nodokļu nemaksātāju zonas, tos aktīvos cilvēkus un godīgos cilvēkus, kas ir gatavi darboties legāli. Un ļoti daudzi tātad tika reģistrējušies kā mikrouzņēmuma pārstāvji un darbojas līdz šim brīdim.

Ir jāsaprot, ka sabiedrība šobrīd neatbalsta šo priekšlikumu par nodokļu izmaiņām un tieši mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņām. Nu, kā var nesaprast to, ka nodokļi nedrīkst būt iekasēti ar varu pretēji demokrātiskajās valstīs... principiem, ka iedzīvotāji paši saprot, ka, jā, ar maniem nodokļiem tiek uzturēta, teiksim, valsts pārvalde, aizsardzība, iekšlietas un tā tālāk, un paši labprātīgi to dara. Šeit pretēji sabiedrības interesēm – tiek uzspiests. Nu, vai tā ir demokrātiska pieeja? Tā ir drīzāk diktatoriska pieeja. Es nezinu, ar ko tas saistīts. Ar kompleksiem no padomju sistēmas, vai... vai tie speciālisti, kas joprojām sēž Finanšu ministrijā, ar tādiem kompleksiem arī dzīvo?

Katrā gadījumā šajā krīzes laikā, manā skatījumā, būtu jāskatās, kur ir jāmeklē rezerves. Un rezervju ir daudz. Vispirms jau ierēdniecība, nu, piemēram, tas pats Pārresoru koordinācijas centrs. Cik es atceros, iepriekš bija budžetā 1,7 miljoni. Nacionālais attīstības plāns ir izstrādāts, jauns programmēšanas periods. Nu, ko tādu tik būtisku šogad viņi darīs? Tur varētu ieekonomēt.

Tāpat budžeta deficīta palielināšana. Es piekrītu Zīles kungam, finanšu līderim no Nacionālās apvienības, – arī tur mēs varētu palielināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Piekrītu Kazinovska kunga tikko teiktajam, ka šobrīd nav īstais laiks mainīt šo atvieglināto uzņēmējdarbības formu, kāds ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms.

Jā, tiešām šis režīms tika radīts, izejot no iepriekšējās krīzes, no 2008. un 2009. gada krīzes. Bet tie deputāti, kuri strādāja 10. un 11. Saeimā, noteikti atceras to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija ļoti lielas diskusijas un tika veikti arī atbilstoši grozījumi šajā likumā, lai šo likumu pārtransformētu par tādu, kas ir uzņēmējdarbību veicinošs likums. Jo nav noslēpums, ka Latvija starp Eiropas valstīm – ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet visām Eiropas valstīm – ir valsts ar vienu no viszemākajiem uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājiem. Parasti to rēķina kā uzņēmumu skaitu uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Ir vēl daži citi rādītāji, bet Latvija šajos rādītājos vēsturiski ir bijusi ar viszemākajiem skaitliskajiem rādītājiem.

Kādreiz mēs runājam par to, ka mūsu latviešu cilvēkiem trūkst uzņēmējdarbības gēna. Nu, un tad jautājums ir par to, kā to veicināt. Mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola pieminēja 2016. gadu. 2016. gadā tātad Ekonomikas ministrijai tiešām tika uzdots veidot pārdomātu atvieglināto uzņēmējdarbības režīmu. Un vienlaikus tas tika darīts ar to, ka valstī Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paspārnē tika palaista biznesa inkubatoru programma. Biznesa inkubatoru programmas, var teikt, kārtējais uzlabošanas posms sākās. Un šis posms sākās 2016. gadā, bet tas turpinās līdz 2023. gada beigām. Un šajā programmā, biznesa inkubatoru programmā – un runa ir par 14 reģionālajiem biznesa inkubatoriem plus radošo industriju biznesa inkubatoru Rīgā –, ir paredzēts, ka tātad tiek veicināta tūkstoš jaunu uzņēmumu izveide un atbalsts 300 jau esošajiem – mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem.

Šajā programmā atklāti tiek runāts par mikrouzņēmuma režīmu kā par vienu no tiem režīmiem, kas ir biznesa aktivitāti veicinošie. Un tiešām šī biznesa inkubatoru programma ir ļoti cieši sasaistīta šobrīd ar šo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, ar šo likumu, par kuru mēs šobrīd runājam.

Veicot nepārdomātas izmaiņas, kas skar šos jaunos, tikko biznesu uzsākušos cilvēkus – un bieži vien runa ir tieši par studentiem, jo tie biznesa inkubatori, daļa no tiem ir izveidoti pie reģionālajām augstskolām un arī citās biznesa aktivitāti veicinošās vietās Latvijas reģionos –, tas pēc būtības var iedragāt Latvijas policentriskajai attīstībai svarīgo virzību, kāda ir tikusi panākta.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu, jo 1. priekšlikumā tiešām runa ir par to, ka beidzot valdībai ir jāizstrādā tas, kas nav izdarīts jau kopš 2016. gada. Var diskutēt par termiņiem – tam sen bija jābūt izdarītam –, bet nekas mums netraucē atkārtoti uzdot valdībai darīt šo uzdevumu, pie kam darīt to tiešām tādā modernā veidā, kā to ir izmēģinājuši mūsu kaimiņi igauņi, kuriem ar to, izskatās, ir sekmējies. Kāpēc lai nepārņemtu labo pieredzi?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Es gribētu pašu (Nav saklausāms.)... un palūgt ne tikai saglabāt šo režīmu un atbalstīt opozīcijas priekšlikumu, bet mums arī ir jāsaprot, ka šis režīms bija tiešām dibināts un atvērts jau 2008. gadā, kad bija krīze, kad cilvēki nevarēja izturēt to nodokļu lielo slogu un vajadzēja kaut ko dot.

Uz doto brīdi, man liekas, ne tikai vajadzēja atstāt šo režīmu, bet vispār aizvērt vien acis un atstāt cilvēkus mierā. Man liekas, pēc kovida vēl paies kaut kādi trīs četri gadi, kad cilvēki vispār atkopsies un trīs reizes padomās, kādu uzņēmējdarbību sākt un vai vispār to sākt Latvijā, un vai vispār atvērt kontu Latvijā. Varbūt vispār viņi visi aizskries uz Igauniju un konti tiks atvērti Lietuvā Paysera.

Salīdzinot ar kaimiņiem, kuri atbalsta ne tikai materiāli ar pabalstiem un dīkstāves pabalstiem, bet viņi aizver acis. Neaiztiec! Nav nekādas represijas... ne ar sodiem, viņi vienkārši atstāj cilvēkus mierā, lai viņi paši sakārto savas lietas, lai viņi paši saprot, ar ko viņiem nodarboties. Viņi paši aktivizēs mūsu ekonomiku. Un tos visus... naudas... budžetu... Bet mums taču ir kaut kāds krīzes... naudiņa, kas iedota no Eiropas. Atstāsim cilvēkus mierā!

Es lūdzu atbalstīt gan opozīcijas priekšlikumu, gan atstāt kaut kādu pāreju, ja jūs nepiekrītat... Tam pārejas periodam – kaut vienu divus gadus, lai cilvēki varētu paši kaut kā aktivizēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Labrīt! Pirmām kārtām... Es par šo piedāvājumu. Es domāju, šis priekšlikums... Ja mēs to atbalstītu, mēs varētu izdarīt būtiskas lietas, lai tiešām saglabātu šo speciālo nodokļu režīmu. Bet tas, kas... Man gribas pieminēt vienu skaitli, un tas skaitlis ir 3,9. Skaitlis 3,9, kuru bija izdomājis Ministru prezidents kopā ar finanšu ministru. Un pēdējās dienas es to vien dzirdu publiskajā telpā, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs ir tie galvenie vaininieki pie tā, ka ir šādi grozījumi.

Es varu pastāstīt, kas notiks tālāk. Pēc tam kad jūs nobalsosiet pret opozīcijas priekšlikumiem mainīt šo speciālo nodokļu... saglabāt šo speciālo nodokļu režīmu, valdība teiks: "Saeima tā nobalsoja", un nebūs nekāds ne Reirs, ne Kariņš, būs "Saeima ir tā, kas nobalsoja un atteicās no mikrouzņēmēju režīma". Un visi aizmirsīs.

Un šis skaitlis 3,9 ir tas, kas ir budžeta deficīts, tas ir iekalts visu prātos par to, ka mums tā ir jādzīvo. Mēs esam kārtējie līderi Eiropas Savienībā ar vismazāko budžeta... vienu no vismazākajiem budžeta deficītiem. Ja nemaldos, trešie esam šajā sarakstā. Visas citas valstis domā, kā atbalstīt tos, kas spēj paši par sevi parūpēties, spēj ražot kaut kādā veidā un nekļūst par sociālā budžeta klientiem. Šobrīd mēs ar šo likumprojektu, neatbalstot šo priekšlikumu, ražosim sociālā budžeta klientus. Tas, manuprāt, nav pieņemami. Un šobrīd atbildība būs nevis valdībā, bet būs Saeimas deputātos, kuri būs nobalsojuši "par" šo likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribēju pirmām kārtām uzsvērt, ka, jā, protams, mikrouzņēmumu nodokļa režīms līdz šim ir kalpojis daļai uzņēmēju par labu atsperšanās punktu, labu veidu, kā uzsākt uzņēmējdarbību. Tas ir nenoliedzami. Protams, ka šāds regulējums tika ieviests, kā jau te citi, iepriekšējie, diskutētāji minēja, iepriekšējās krīzes laikā un bija paredzēts uz krīzes laiku. Nu, diemžēl politisko baiļu dēļ atsauca šo ierobežojumu. Tas, protams, ievilkās līdz nākamajai krīzei. Tas varbūt nav labākais līdz galam brīdis, kad to atcelt, es piekrītu.

Tajā pašā laikā ir jānorāda uz divām ļoti būtiskām iniciatīvām, ko šī valdība un šī Saeima tieši patiesībā ir virzījusi.

Un viens ir – grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kuri noteikti palīdzēs daudziem tiem, it īpaši tiem uzņēmējiem, kas ir saistīti ar tehnoloģijām... jaunuzņēmumiem... tātad balstītiem uz tehnoloģijām... un tiešām palīdzēs tiem attīstīties. Tas tika izlabots... un mainīts daudz tas, kas bija sadarīts iepriekšējās valdības laikā, uztaisīts šis regulējums, kurš ir paredzēts tieši spējīgiem... starptautiski spējīgiem uzņēmējiem, kas attīsta savu uzņēmējdarbību Latvijā. Tas bija tā, teiksim, sabeigts vai samocīts iepriekšējā Saeimā, ka to praktiski neviens nespēja pielietot. Piecu gadu laikā tam spēja kvalificēties tikai četri uzņēmumi. Un šogad šī Saeima... Tieši no Saeimas nāca iniciatīva mainīt... šos likuma grozījumus... padarīt šo uzņēmējdarbības režīmu arī daudz... jeb atbalsta mehānismu daudz pieejamāku.

Un vēl būtiskāks, kas attiecas ne tikai uz tehnoloģiju uzņēmējiem, bet uz visiem uzņēmējiem, ir tā saucamais... akciju opciju likuma grozījumi, kuri nu tūlīt, tūlīt būs trešajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un aicināšu arī vēlreiz atcerēties un arī Saeimai šo pēc iespējas ātrāk virzīt un pieņemt. Tātad šis grozījums palīdzēs... akciju opciju likuma grozījumi principā palīdzēs visiem uzņēmējiem un uzņēmumu sācējiem, teiksim, plašāk izdalīt uzņēmuma kapitāldaļas, tātad padarīt iespēju iesaistīties uzņēmējdarbībā ne tikai īpašniekiem, bet arī pirmajiem darbiniekiem daudz pievilcīgāku, interesantāku.

Šeit nevar nepiebilst arī, ka tātad šādu... tieši tādu pašu principā likuma grozījumu... tikko, sākot ar 2020. gada decembri, ir nācis Vācijas finanšu ministrs ar tādu paziņojumu, ka šāds akciju opciju regulējums tiek Vācijā ieviests. Un atcerieties, jā, pievērsiet uzmanību, ar šo ir nācis finanšu ministrs. No mūsu... Šajā Saeimā gan jāsaka, ka šī iniciatīva nāk tieši no Saeimas deputātiem. Tā ka paldies Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātiem, paldies arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kas to aktīvi virza uz priekšu. Šis noteikti būs labs, atvieglojošs mehānisms, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kā to attīstīt gan tiem, kas strādā tehnoloģiju jomā, gan arī visiem citiem, jo šis uzņēmējdarbības regulējums attieksies arī uz visiem citiem uzņēmējiem.

Tā ka aicinu tiešām Saeimu nekavēties atbalstīt šos likuma grozījumus, un šie divi – tātad grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un arī tā sauktie akciju opciju grozījumi – principā palīdzēs atvieglot un atslogot to, ko mēs būsim zaudējuši, teiksim, nogriežot šo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu kā iespēju.

Tā ka, jā, aicinu vērst uzmanību uz tiem, stāstīt cilvēkiem, ka tādi režīmi būs pieejami, un arī šo akciju opciju regulējumu pieņemt Saeimā trešajā lasījumā bez kavēšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Atgriežoties pie likumprojekta, par kuru mēs pašlaik debatējam. Es vēlētos uzsvērti norādīt, ka tas, kas pašlaik notiek ar šo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kādā veidā valdība mēģina risināt šo problemātiku, uzskatāmi parāda šīs varas augstprātību, mazspēju un nekompetenci, un es paskaidrošu – kāpēc.

Tātad tik tiešām ir zināma problemātika, kas ir radusies ar šo mikrouzņēmumu nodokļa vidi, proti, daudzi to izmanto nodokļu optimizācijai, tam, lai krāptos.

Problēma ir jārisina, tik tiešām tā ir jārisina. Un kā risina to šī valdība? Šī valdība to risina absolūti nekompetenti, mazspējīgi un aroganti, proti, viņi vienkārši izdomā – mēs nogriezīsim nost. Tas ir pēc analoģijas. Pēc analoģijas – ja jums ir pirkstā skabarga, jūs aizejat pie ārsta, un viņš jums piedāvā nevis izvilkt šo skabargu no pirksta, bet vienkārši nocirst... nocirst visu roku. Tas ir veids, kā valdība līdz šim visu laiku ir risinājusi visu problemātiku. Tāpēc ka tā ir mazspējīga, nekompetenta un absolūti augstprātīga, to neinteresē... tā nespēj pat ieraudzīt sekas, kādas tā rada ar saviem lēmumiem. Uzskatāms piemērs bija kaut vai šis pēdējais par ārkārtas situāciju – kā tika izsludināta šī ārkārtas situācija.

Ārkārtas situāciju... Vienkārši pēkšņi izdomāja, ka tomēr vajag izsludināt šo ārkārtas situāciju. Un tā tika izsludināta – kādā veidā? Vienkārši paziņoja, ka pēc pāris dienām viss principiāli mainīsies atsevišķām nozarēm, cilvēkiem, kuri vispār paliks bez darba, bez iztikas vai arī kuri nevarēs turpināt savu biznesu... Un, piemēram, ko darīja restorāni, kuri pēkšņi to ir uzzinājuši un kuriem ir pārtikas uzkrājumi? Protams, ka viņi rīko akcijas, lai pēc iespējas varētu šo savu atlikušo preci notirgot. Tas ir, restorāni... aicina cilvēkus iet uz restorāniem. Skaidrs, ka tā rezultātā mēs pēc pāris nedēļām sagaidām kovida sērgas uzliesmojumu. Vainota tiek neapzinīgā sabiedrība, kura, redziet, centusies uzdzīrot, pirms viņiem aizliegs šīs iespējas to darīt, lai gan patiesībā vainīga pie tā bija valdība ar savu stulbo, nepārdomāto lēmumu.

Un tieši tāpat attiecībā uz mikrouzņēmumu vidi. Tā vietā, lai dotu risinājumu, jo risinājums absolūti ir nepieciešams... Ja mēs vēlamies normālu savas ekonomikas izaugsmi, mēs saprotam, ka mazajam biznesam ir vajadzīga cita nodokļu vide: pirmkārt, cits nodokļu slogs un, otrkārt, krietni vienkāršāka administrēšana.

Ja jūs esat... Ja jūs vēlaties mainīt, jūs vēlaties atcelt šo esošo risinājumu, kurš tik tiešām nav perfekts, nav ideāls un kuru daudzi ļaunprātīgi izmanto, tad nāciet ar jaunu risinājumu! Jums šāda risinājuma nav, tad strādājiet pie tā, nevis tagad vienkārši atkal savā tradicionālajā stilā augstprātīgi dariet šādu lietu.

Ja mēs runājam... Un kas šeit ir interesanti? Tikko iepriekšējais debatētājs stāstīja par citām iespējām, kas tiks veidotas. Tātad, ja mēs runājam par jaunuzņēmumiem, tad skaidrs, ka tas attieksies tikai bezmaz vai uz roku pirkstiem saskaitāmiem uzņēmumiem, kuri varēs izmantot šādu iespēju.

Ja mēs runājam par šo akciju opciju līgumu vai daļu opciju līgumu, kas tagad top, nu, tad, kolēģi, pasakiet visu patiesību līdz galam. Tādā veidā, kā jūs to tagad mēģināt īstenot, pēc būtības – kas notiek? Jūs veidojat jaunu nodokļu apiešanas shēmu, jo tādā veidā, kā jūs to pašlaik pasniedzat, tas vienkārši būs analoģisks stāsts, kā pašlaik tas ir ar mikrouzņēmumiem, ka mikrouzņēmumi bija domāti mazajiem uzņēmējiem, lai viņi varētu uzsākt ērtāk savu biznesu. Šo akciju opciju līgumu arī izmantos līdzīgi – tas ir veids, kā apiet nodokļus. Proti, pēc būtības tas, ko jūs piedāvājat, – jūs piedāvājat jaunu šo nodokļu apiešanas shēmu. Bija mikrouzņēmumi, kurus taisīja iepriekšējā politiskā virtuve, un tagad jaunā politiskā virtuve ir sakrāmējusi sev jaunu risinājumu, kādā veidā varēs apiet nodokļu maksāšanu. Un tas būs tas, kas plaši tiks piekopts, un mēs nonāksim pie tās pašas situācijas, kā pašlaik esam ar mikrouzņēmumu nodokli.

Tā ka šeit, pirms jūs sitat sev medaļas pie krūtīm un stāstāt, kādi jūs esat malači, ka jūs esat pārdomājuši, izdariet taču vienreiz kaut ko līdz galam jēdzīgi un saprātīgi!

Un, ja mēs tagad runātu par šo konkrēto priekšlikumu, tad šinī priekšlikumā tā būtība ir tāda, ka mēs runājam par vienoto darījumu kontu. Ja jūs pat to nevarat uztaisīt, ja jūs nevarat... Labi, jūs nevarat uztaisīt mikrouzņēmumam analoģisku jaunu nodokļu shēmu mazajiem uzņēmējiem, nu tad vismaz šo – kā administrēt ērtāk. Uztaisiet šo vienoto nodokļu kontu. Vismaz to jūs varētu. Ja jūs nevarat pat to, jūs esat vienkārši pilnīgi mazspējīgi, nekompetenti, augstprātīgi, savās ambīcijās aizmirsušies...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man jāsaka, pozitīvi jāatzīmē tas, ka Znotiņa kungs, viens no koalīcijas deputātiem, arī ir iesaistījies diskusijās. Mēs sagaidām, ka šajās diskusijās iesaistīsies arī pārējie koalīcijas kolēģi, un, manā ieskatā, mums vajadzētu šo diskusiju turpināt cieņpilnā tonī, kaut vai rūpējoties par to, lai mums kopīgais rezultāts tiktu sasniegts tāds, ka šis budžets radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu sabiedrībai, ja ne līdz nullei to novest.

Es saprotu, ka ir ļoti liela viedokļu atšķirība starp opozīciju un koalīciju, bet, visticamāk, varētu būt tā, ka ir nevis viedokļu atšķirība, bet, iespējams, ka koalīcija vienkārši to viedokli vēl nav noformulējusi. Mēs palīdzēsim to viedokli noformulēt. Jo, Znotiņa kungs, tas, ko jūs piedāvājāt šī mikrouzņēmumu nodokļa vietā, viennozīmīgi ir labi mājas... maziem uzņēmumiem, kuri, piemēram, strādā ar mājaslapām un interneta pakalpojumiem. Bet, ja mēs runājam par zemnieku saimniecībām, tad jūsu priekšlikums, nu, manuprāt, nekādi nepalīdzēs šajā situācijā tikt galā ar jaunajiem spēles noteikumiem, ko valdība būs sagādājusi ar 1. janvāri.

Padomāsim! Padomāsim tiešām reāli par cilvēkiem, kuriem ne tikai kovida krīze šobrīd ir iecirtusi makā, bet arī tas, ko jūs darīsiet ar 1. janvāri. Lūdzu, padomāsim kopā! Parunāsim šodien, parunāsim rīt. Nezinu, cik mums vajag par to runāt, bet, lūdzu, nonāksim kopīgās diskusijās līdz kopsaucējam tā, lai tiešām cilvēki neciestu. Mēs varbūt tomēr varam vienoties. Tas ir parlaments. Mēs šeit varam diskutēt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Manuprāt, apspriežot šo priekšlikumu, jāatgriežas pie 2021. gada budžeta projekta kopumā. Es uzskatu, ka šis budžets nesniedz atbildes uz lieliem makroekonomiskajiem jautājumiem, par kuriem būtu jādomā valdībai ekonomiskās krīzes laikā.

Pirmām kārtām šajā budžetā nav nevienas atbildes uz to, ar kādiem tieši instrumentiem mēs šo krīzi pārvarēsim. Šeit nav apkopoti dati un zinātnieku atzinumi par to, cik šī krīze būs iespaidīga un kādi fiskālie instrumenti būtu labākie šīs krīzes pārvarēšanai.

Galvenais jautājums ir tas, kas būs Latvijas konkurētspējas pamatā nākamgad, kad visā Eiropā būs krīze, kad visā pasaulē būs krīze, un kādi būs Latvijas konkurētspējas pamati pēc tam... turpmākos gadus. Jo, klausoties Znotiņa kungu, rodas iespaids, ka Latvijas ekonomikas virzītājspēks ir inovatīvie uzņēmumi. Vai tas tā ir? Diez vai Znotiņa kungam vispār ir priekšstats par Latvijas ekonomiku kopumā un to, kādi draudi varētu mūs sagaidīt nākamgad, ja mēs īstenosim to politiku, kura ir ielikta šī gada nodokļu izmaiņās.

Valsts ieņēmumu dienestam bija jāatbild tikai uz vienu jautājumu ar šo budžetu – vai, piemēram, iznīcinot mazo biznesu, likvidējot mikrouzņēmumu režīmu kā klasi, mēs palielināsim nodokļu iekasēšanu? Vai nedotu lielāku efektu, piemēram, cīņa ar kontrabandu vai ar vēl kaut kādu melnās un pelēkās ekonomikas zonu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam neiet tik spoži?

Protams, visvieglākais ir paņemt un likvidēt mikrouzņēmumus kā klasi, nemaz nepadomājot par to, ka vēl viens lielisks valdības krīzes pārvarēšanas instruments ir patēriņa stimulēšana. Ar ko mēs stimulēsim šo patēriņu? Likvidējot mikrouzņēmumus, kad cilvēki atklāti saka, ka, nu, ja mēs pašlaik maksājam kaut kādus nodokļus, tad nebūs šo nodokļu vispār, jo mēs aiziesim bezdarbniekos, mēs paliksim mājās, mēs neko vairs nemaksāsim šai valstij.

Vai ir apzināts šis risks, un vai ir priekšstats par to, cik liels ir šis sektors un tā ietekme arī uz kopējo patēriņu valstī?

Un pēdējais. Krīzes laikā mainīt nodokļu politiku ir noziegums. Jums tika piedāvāts, cienījamie kolēģi, nobalsot par to, lai noteiktu pārejas periodu vismaz sešu mēnešu garumā. Jūs nobalsojāt "pret". Ja jūs tagad nobalsosiet gan pret šo opozīcijas priekšlikumu, gan kopumā par to, ka mūsu valsts virziens ekonomikā ir tikai lielu un inovatīvu uzņēmumu atbalsts ar pilnīgu mazā biznesa iznīcināšanu, tad nu par sekām būs jāatbild. Un šīs sekas būs – un ļoti nopietnas.

Vai nevajadzētu paskatīties vienkārši uz tādām valstīm kā Vācija ar viņu sociālekonomiku, Francija, kur tieši mazais bizness ir šīs valsts ekonomikas balsts un valsts mentalitātes izpausme? Vai, iznīcinot mazo biznesu Latvijā, mēs nepazaudēsim arī daļu no Latvijas mentalitātes un no Latvijas gara? Pajautājiet saviem radiem, kuri dzīvo mazās pilsētiņās un laukos, – ko viņi domā par šo, ko jūs tagad izdarīsiet balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Jā, kolēģi! Atbildot uz dažiem izskanējušiem komentāriem.

Vispirms man gribējās paskaidrot Zariņa kungam, ka tātad jaunuzņēmumu likuma grozījumi attiecas vismaz šobrīd uz 400 uzņēmumiem... eksistējošiem Latvijā un dod potenciālu radīt, protams, vēl, vēl ļoti daudz uzņēmumus, inovatīvi... starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus, tādus, kuri spēj eksportēt.

Regīnas Ločmeles kundzei es arī gribēju atbildēt, ka, jā, tieši tā, IKT eksports Latvijā patiesībā ir praktiski tādā pašā līmenī, kā tas ir Igaunijā pēc kopējiem apjomiem... tātad IKT produktu un pakalpojumu eksports. Tā ka tā ir ļoti nozīmīga daļa no Latvijas ekonomikas un, protams, ne vienīgā.

Protams, ka mums jādomā arī par citu uzņēmējdarbības formu un veidu attīstību, un tieši tāpēc tiek virzīts šis akciju opciju regulējums. Kā jau es minēju, tas neattieksies tikai uz IKT uzņēmumiem, bet uz visiem uzņēmējiem. Un tieši nesen, vērtējot Makenzi uzņēmumu grupas veikto pētījumu par uzņēmējdarbības vides salīdzināšanu Eiropas valstīs un ASV, tieši akciju opciju regulējuma esība vai neesība kopējās ekonomikas konkurētspējas kontekstā tika norādīta kā viens no pieciem pamatprincipiem, kāpēc Eiropa, teiksim, zaudēja. Citas Eiropas valstis, kur nav šāds regulējums, zaudēja ASV, Lielbritānijai un citām valstīm, kur šāds regulējums ir.

Aizvien vairāk Eiropas valstu šo saprot, novērtē, cik ļoti būtisks ir šāds regulējums. Kā jau es minēju, Vācijas Finanšu ministrija nu to virza kā milzīgu prioritāti. Francijā šāds ir ieviests, Igaunijā šāds ir ieviests, un arī Latvija būs starp tām līdervalstīm – ja mēs nekavēsimies –, kur ieviesīs un tiešām palīdzēs uzsākt jaunu uzņēmējdarbību un... to attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Znotiņa kungam.

Vēlējos tikai norādīt uz to, ka es, protams, neapšaubu IKT nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikas pašreizējā situācijā un tās attīstībā. Mana runa bija par to, kā jāredz ekonomika gan mikrolīmenī, gan makrolīmenī un visā šajā sistēmiskumā. Un problēma ir ar to, ka šis budžets nesniedz atbildes uz visnopietnākajiem ekonomikas attīstības jautājumiem.

Pirmais jautājums – par investīcijām. Vai šī mūsu politika stimulēs jaunu investīciju ienākšanu valstī?

Otrais jautājums – vai ir paredzēti nopietni pasākumi nodarbinātības struktūras izmaiņām un stimulēšanai? Jo IKT, protams, attīstās, bet cilvēki, kas dzīvo šajā valstī, viņiem ir jāstrādā kaut kur, viņiem ir jāsaņem pabalsti, pensijas vai nezin kas, lai izdzīvotu šeit. Un, ja jūs likvidēsiet mikrouzņēmumus, kur šie cilvēki ies, strādās? Kādos lielos uzņēmumos? Pa astoņiem mēnešiem, saņemot bezdarba pabalstu, iemācīsies programmēšanu?

Par to ir jautājums – vai mēs spēsim ar šo budžetu saglabāt konkurētspēju pat Baltijas valstu līmenī? Ar to, ka ar tiem pašiem... ar tām izmaiņām, kas būs nodokļu politikā... Vai mūsu, piemēram, darba nodokļi ir konkurētspējīgi gan Eiropā, gan Baltijas valstīs? Un vislielākais izaicinājums – vai tas, ko mēs pašlaik izdarīsim ar šo budžetu, nebūs tas, kas stimulēs mūsu cilvēkus, tiklīdz tiks atvērta Eiropa, braukt atkal prom no Latvijas uz turieni?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Pauze.)

Kabanova kungs, ja jūs piedalāties debatēs, mēs jūs nedzirdam... Mēs jūs nedzirdam... Kabanova kungs, mēs jūs joprojām nedzirdam.

Dosim vārdu deputātam Zariņam, un pēc tam mēģiniet sakārtot datoru.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, reflektējot uz debatēs dzirdēto. Tie, kas seko līdzi un kuriem ir kaut mazākā apjēga par lietu reālo stāvokli, droši vien saprata... kad mēģināja iestāstīt, ka šo esošo nodokļu režīmu varēs aizstāt ar tiem jaunajiem priekšlikumiem, kas tiek pašlaik piedāvāti, – tas ir pilnīgs absurds, pilnīga atrautība no realitātes.

Znotiņa kungs, jūs pieminējāt, ka tie varētu būt 400 IT uzņēmumi, uz kuriem tas varētu attiekties. Vai jūs zināt, uz cik attiecas MUN – šis mikrouzņēmumu nodoklis? 80 tūkstošiem darbinieku.

Labi, pieņemsim, ka puse no viņiem ir tie, kuri... kuriem tiek shēmotas šīs... lai samazinātu nodokļus, bet paliek vēl desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem nebūs iespējams turpināt savu biznesu, nebūs iespējams uzturēt sevi, pateicoties jūsu bezatbildībai, jūsu arogancei. Tas, ko jūs tagad te augstprātīgi stāstījāt par to – ziniet, bet mūsu šī nodokļa opcija... akciju opciju iespēja būs iespējama ne tikai jaunuzņēmumiem, bet arī citiem uzņēmumiem...

Tieši to es jums arī mēģināju skaidrot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un piecu minūšu laikā parādīju, kā tie citi, kuri vēlēsies shēmot, izmantos šo jūsu iespēju, lai apietu nodokļus, lai nemaksātu... lai saviem darbiniekiem nemaksātu šo sociālo apdrošināšanu, nemaksātu nodokļus pilnā apmērā. Un jūs neviens nespējāt atbildēt, kā tas viss... kā tas viss strādās, kā to novērst.

Tā ka es aicinātu jūs šeit pieiet atbildīgi un kompetenti tam, ko jūs darāt, nevis vienkārši kā tanī anekdotē, kad mēģina no koka nocelt cilvēku līdzīgi kā viņu vilka ārā no akas. Tas ir, vienkārši paskatījās, kā citi to dara, piesēja kokam... piesēja pie cilvēka šņori un norāva viņu no koka lejā. Un viņš bija beigts. Tas ir tas, ar kādu izpratni jūs pašlaik pieejat tam, kas notiek Latvijas ekonomikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Pauze.)

Kabanova kungs, mēs jūs nedzirdam... Mēs jūs joprojām nedzirdam.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Labrīt, godātie kolēģi! Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka 1. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz, ka par mikrouzņēmuma īpašnieku var būt arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis ir patiešām viens no ierobežojumiem, ko paredz likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", – ne tikai samazināt apgrozījumu, neļaut arī mikrouzņēmējiem būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, bet liegt arī viena īpašnieka SIA izmantot šo nodokļu režīmu. Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tad, kad notika diskusijas par šo ierobežojumu, mēs tā arī nesadzirdējām, kāpēc šāds ierobežojums ir nepieciešams. Vienīgais arguments, ko Finanšu ministrija minēja, bija, ka tāpat jau SIA ir sarežģītāka nodokļu administrēšana un grāmatvedība, kādēļ viņiem vēl vajadzētu būt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā reģistrētiem. Tas nav arguments, kolēģi.

Kopumā, kad mēs lūkojamies uz šo likumprojektu, tad jūs redzēsiet tā anotācijā, kas ir tie mērķi, kādēļ šie grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tiek piedāvāti.

Viens... Pirmais. Ir teikts, ka nav godīgi, ka kāda sabiedrības daļa maksā mazāk nekā citi un tādā veidā tiek kropļota konkurence. Vēl vairāk, manuprāt, kolēģi, kādā no diskusijām finanšu ministrs pat minēja, ka tādēļ, ka Latvijā ir mikrouzņēmēji, mums nenāk investīcijas.

Kolēģi, vai tiešām nopietni spējat noticēt argumentam, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs spēj Latvijā kropļot konkurenci un atbaida investorus? Kā var viens uzņēmums ar vienu līdz pieciem darbiniekiem nopietni konkurēt ekonomikā ar 100 un 500 darbinieku uzņēmumiem un eksportspējīgiem uzņēmējiem? Manuprāt, jebkurš, kurš saprot daudz maz no ekonomikas, saprot, ka tas ir tāds vājiem diegiem šūts arguments.

Turklāt jūs sakāt, ka visiem jāmaksā vienādi daudz nodokļu, tad mums faktiski ir jālikvidē arī jaunuzņēmumu nodokļu režīms. Tas arī paredz atvieglotus nodokļu maksājumus straujas izaugsmes uzņēmumiem.

Znotiņa kungam, starp citu, atgādinājums, ka nevis iepriekšējā valdība sakropļoja šo jaunuzņēmumu režīmu. Iepriekšējā valdība Ašeradena kunga personā bija tā, kas izveidoja šo jaunuzņēmumu režīmu. Tas bija tas vienīgais produkts, kas tika radīts, domājot par jauniem uzņēmējiem. Un es arī piekrītu, ka bija jāveido daudz veiksmīgāks un plašākam uzņēmumu lokam pieejams...

Otrs arguments. Sociālais nodrošinājums mikrouzņēmumos nav pietiekams. Tad, kolēģi, es jums atgādināšu arī dažus skaitļus. Vispārējā režīmā strādājošo cilvēku skaits, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas no algas, kas ir mazāka par minimālo algu, sasniedz 180 tūkstošus, kamēr mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo cilvēku loks, kam ir mazākas sociālās iemaksas nekā no minimālās algas, ir 35 tūkstoši – trīs procenti no kopējiem nodarbinātajiem. Ja tas ir iemesls, kādēļ grib iznīcināt Finanšu ministrija un finanšu ministrs šo režīmu...

Un viņš tiešām to ir gribējis visās savās pozīcijās. Es atceros, tad, kad es biju ekonomikas ministre, viņš bija finanšu ministrs, tad viņš cīnījās pret mikrouzņēmējiem. Labklājības ministra amatā bija varbūt mazāka teikšana, bet arī izmantoja visus līdzekļus. Šobrīd atkal, atgriežoties šajā ietekmīgajā amatā, mēs redzam, ka viena no galvenajām politikām ir likvidēt mikrouzņēmējus.

Tad šis nu gan ir arguments, kas ir jānoliek malā. Vispirms ir jātiek galā ar 180 tūkstošiem vispārējā režīmā strādājošajiem un tad jāķeras klāt mikrouzņēmēju maksātāju lokam.

Bet, kolēģi, par šo konkrēto priekšlikumu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību... kādēļ to liegt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā reģistrēt. Mēs saprotam, ka cilvēks, kurš vispār nodarbojas ar saimniecisko darbību, uzņemas risku. Un, ja mēs liedzam izmantot arī SIA kā režīmu, tas nozīmē, ka mēs to risku vēl palielinām cilvēkam. Ja gadījumā ir uzrēķins no VID, ar kuru persona nevar norēķināties, tad, visticamāk, tas var beigties ar fiziskās personas maksātnespēju, ar lielāku sociālo spriedzi un diemžēl arī, iespējams, emigrācijas vilni. Nekādu ļaunumu tam, ka tiktu ļauts turpināt arī izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu vienas personas SIA, gan nevar ieraudzīt. Kādēļ likvidēt tad šo iespēju, nav īsti skaidrs.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas, saglabājot visus pārējos ierobežojumus, ko valdība ir piedāvājusi, tomēr ļauj arī SIA izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, augsti godātie kolēģi! Arī kolēģis no pozīcijas, Znotiņa kungs! Es patiesībā neesmu pārsteigts, ka jūs esat gatavs piedalīties šajās debatēs. Es arī iepriekš saviem kolēģiem pateicu – Znotiņam ir iekšas, viņš noteikti piedalīsies!

Bet tagad pēc būtības, Znotiņa kungs! Tam, ko jūs pateicāt gan pa lielam piekrist ir grūti. Jo pirmām kārtām jūs sakāt, ka šis regulējums – labvēlīgais nodokļu režīms mikrouzņēmumiem, mazajam biznesam, pašnodarbinātajiem un tā tālāk – ir krīzes risinājums. Tā tas absolūti nav, Znotiņa kungs!

Nav tik grūti paskatīties. Ir vairāki nodokļu politikas pārskati, ko rada starptautiskās organizācijas. Varu pieminēt Pasaules Banku, arī OECD un tā tālāk. Jūs varat paskatīties, Znotiņa kungs, un pārliecināties pats, ka tas nav nekāds krīzes risinājums. Labvēlīgie režīmi mazajam biznesam, biznesa iesācējiem – tā ir norma, Znotiņa kungs. Tas pastāv... es neteikšu, ka visās pasaules valstīs, varbūt kādi izņēmumi ir, bet absolūtā vairākumā – noteikti. Tajā pašā Igaunijā, no kuras Finanšu ministrija tagad cenšas izdarīt kādu sliktu kopiju, Francijā, piemēram, kas nesen tika piedāvāts, tas viss ir.

Tālāk. Jūs sakāt, Znotiņa kungs, ka šāds regulējums... Ne mikrouzņēmumiem, var saprast, arī ne pašnodarbinātajiem, visticamāk, ne patenta saņēmējiem un tā tālāk – tas nekas nav vajadzīgs, jo, jūsuprāt, ir tas jaunais regulējums tā saucamajiem start-up... tehnoloģijas vai biznesa iesācējiem.

Bet tagad, Znotiņa kungs, – par tiem pašiem cipariem, ko jūs pats sakāt. Jā, tiesa. Tas, ko uztaisīja savulaik Ekonomikas ministrija, – piecu gadu laikā tikai četri šādi uzņēmumi. Jūs pats sakāt, ka jūs redzat pielietojumu šim jaunajam start-up likumam apmēram ap 400 jaunuzņēmumiem. Vai jums ir zināms, Znotiņa kungs, cik liels vispār ir uzņēmēju, īpaši jaunu uzņēmēju, skaits Latvijā? Ir tāds projekts "Globālais uzņēmējdarbības monitorings" (angļu valodā – Global Entrepreneurship Monitor), tulkoju, saskaņā... kuru veic Rīgas Ekonomikas augstskola katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms vairākiem gadiem es biju tas, kas šo projektu iesāku un vadīju vismaz Latvijā.

Tātad saskaņā ar šā projekta datiem Latvijā pagājušajā gadā bija vairāk nekā 186 tūkstoši jaunu uzņēmēju, tas ir, pēc definīcijas, tie, kas ir topošie uzņēmēji, plus tie, kas savu biznesu ir izveidojuši pēdējo 3,5 gadu laikā. Tātad 186 tūkstoši.

Un tagad iedomājieties, Znotiņa kungs, tātad, nu, vēlēšanas nav tik tālu, jūs dodaties kopā ar jūsu partiju uz tām reģionālajām nodaļām, mēģinot dibināt kaut kādu jaunu nodaļu. Tur pavisam noteikti diezgan liela daļa no tiem vairāk nekā 186 tūkstošiem cilvēku... Jūs viņus satiksiet reģionos. Es jums to absolūti garantēju. Un viņi jums uzdod jautājumu par to – kas mums tad ar to jauno biznesa regulējumu? Un jūs viņiem sakāt – akciju opcijas. Es ļoti gribētu paskatīties uz viņu reakciju dotajā brīdī, kad jūs viņiem sakāt to, ko jūs mums šodien sakāt, – akciju opcijas. Būs jums akciju opcijas!

Nu, bet pēc būtības, Znotiņa kungs, jūs faktiski, cik es sapratu, piedāvājat visiem pāriet uz SIA juridisko regulējumu. Un es domāju, ka tas lielā mērā ir tas, kas notiks, ka visi tie, kas šobrīd ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumu īpašnieki, autoratlīdzības saņēmēji, – viņi dibinās savas SIA. Tas nodokļu maksāšanas ziņā... Nu, ņemot vērā to, ka reinvestētā peļņa – tai nodoklis netiek piemērots, tad tur būs viss kas, tā teikt, iekšējai izmantošanai un tā, bet viņus tas neatbrīvo no, piemēram, administratīvā sloga, jo tas atskaišu ražošanas slogs SIA ir diezgan ievērojams. Līdz ar to tā uzņēmējdarbība tiks ļoti ievērojami bremzēta.

Un arī es gribētu pateikties kolēģim. Tas drusku par citu – Kabanova kungs mums tā rādīja, kā tad skolotāji mācīs skolās ar maskām. Es domāju, ka tas bija tiešām ļoti...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es gribētu turpināt šo. Tiešām ļoti interesanti klausīties, ka alternatīva mikrouzņēmējam būs akciju opcijas un jaunuzņēmēji – tie būs tagad... Protams, ja mēs skatāmies, būs ļoti daudz uzņēmēju, tieši šie paši mikrouzņēmēji... Un es domāju, to skaits pēc šo likuma grozījumu stāšanās spēkā – tie varētu būt, nu, pat varētu skatīties desmitos tūkstošu darbinieku, kuri pāries vispārējā režīmā. Protams, tā dzīve kļūs grūtāka, sarežģītāka, jo saglabāt darbību mikrouzņēmumu nodokļu režīmā, kas ķeksīša pēc, es domāju, ir šobrīd te vēl palicis... bet pēc būtības jēga atrasties tajā absolūti zudīs. Gluži vienkārši būs daļa, kas pāries uz vispārējo SIA režīmu, būs daļa, kas, visticamāk, aizies ēnu ekonomikā, un tad vēl būs tāda, kā lai saka... nu, lielākā valsts neveiksme, ka aizies un kļūs par sociālā budžeta klientiem un gluži vienkārši pieprasīs dažādus sociālos pabalstus, nu, ko likums arī pieļauj.

Bet, ja mēs skatāmies, nu, piemēram, maizes cepēja Jelgavā. Mikrouzņēmējs darbojas. Un objektīvi pāriešana uz SIA, administratīvais slogs – tas viss radīs jautājumu, vai vispār turpināt nodarboties ar uzņēmējdarbību. Vai viņi kļūs... Pieņemsim, šis mazais mikrouzņēmējs vai kļūs konkurētspējīgs ar lielajiem maizniekiem, "Hanzas maiznīcu"? Un kādas tik vēl mēs nevaram nopirkt veikalos... Vai šie mazie cepēji tajā brīdī kļūs konkurētspējīgi? Absolūti atbilde skaidra – tie nekļūs tādi.

Arī iedzīvotāju pirktspēja ir skaidri zināma. Visticamāk, tie no tādas publiskas tirgošanās pāries... kļūs par jaunuzņēmējiem, sāks tirgoties sociālajos tīklos un... kā tas arī... Šobrīd daudzi tādi gadījumi, kur tas notiek. Un principā nonāk absolūtā ēnu ekonomikā. Tādi gadījumi ir, un tā ir tā realitāte, kas notiek.

Tieši mikrouzņēmumu nodokļa režīms bija tas instruments, kādā veidā šos cilvēkus varēja legalizēt, lai viņi tomēr ir legālā ekonomikā, lai viņi tomēr atklāti darbojas, lai viņus var uzskaitīt, lai ar viņiem var strādāt. Un visi šie, es gribētu teikt, mīti par to, ka mikrouzņēmēji ir optimizētāji, manuprāt, tie ir mīti, kas velkas no 2014., 2015., varbūt vēl no 2016. gada, jo mikrouzņēmumu nodokļa regulējums ir būtiski mainīts kopš tiem laikiem. Mainīts ir gan tas, kādi cilvēki vispār var nodarboties... Protams, bija 2011., 2012. gads, es domāju, bija... ļoti liela nodokļu optimizēšana notika tieši caur šiem režīmiem.

Ir ļoti daudz kas mainījies. Šobrīd, ja mēs paanalizēsim, kas tad ir šie mikrouzņēmēji, – tie tomēr ir reāli mikrouzņēmēji, tie ir vairāk nekā 80 tūkstoši nodarbināto, kas šajā jomā strādā, kur, nu, ir neizprotams, absolūti neizprotams, kāpēc šajā laikā ir jāveic šādas izmaiņas.

Šis priekšlikums ir pavisam, manuprāt, tāds simbolisks priekšlikums attiecībā uz to, lai ļauj viņiem darboties SIA režīmā. Tas ir absolūti nesaprotami, kāpēc jūs ne tikai sarežģījat to modeli ar likmēm, bet uzliekat vēl šiem mikrouzņēmējiem... Iedomājieties paši maizes cepēju, kuram uzliek vēl šo... ne tikai palielina likmi, bet tā, lai pavisam noteikti... pavisam noteikti viņš pārceltos uz SIA režīmu, mēs viņam vienkārši pieliekam klāt vēl šo atbildību un neļaujam darboties SIA režīmā.

Kolēģi, tas, manuprāt, ir tāds, nu, mājiens ar mietu ikvienam Latvijas mikrouzņēmējam, kurš... Ja nesaprot, ka šis likums pēc būtības tiek likvidēts, tad, ieliekot šādu priekšlikumu, tas absolūti ir kā mājiens ar mietu – lūdzu, pārvācieties uz SIA.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Līdz šim no koalīcijas puses tādus, nu, kaut cik jēdzīgus komentārus par to, kāpēc mums būtu jāiznīcina tieši šajā laikā mikrouzņēmumu nodokļa režīms, mēs nedzirdējām. Tas, ko mēs dzirdējām, kad koalīcija prezentēja šo budžetu oktobra vidū, kad tas atnāca uz Saeimu, – bija pavisam īss komentārs no iesniedzējiem. Tātad Zakatistova kungs minēja, ka šie grozījumi uzlabos uzņēmumu konkurētspēju un padarīs uzņēmumus godīgākus.

Nu, par konkurētspēju, es domāju, pēc 9. novembra valdības lēmuma runāt šobrīd ir mazliet tā kā jocīgi. Un pēc... tāpēc, teiksim, tā diskusija par to, kā šobrīd koalīcija redz šo nodokļa režīma maiņu, jau iestājoties jauniem apstākļiem, manuprāt, būtu jāatjauno, jo mēs nevaram turpināt pieņemt šos lēmumus, balstoties uz vakardienas ziņām.

Kā mēs zinām, kopš 14. oktobra ir ļoti daudz kas mainījies valdības lēmumos. Valdība tagad bieži sanāk vakaros kopā un lemj dažādas dīvainas lietas. Un mēs nezinām, ko vēl valdība izlems, kādus vēl brīnumus izdomās konkurētspējas mazināšanai uzņēmumiem. Tāpēc, kolēģi...

Un vēl. Ja mēs runājam par to, ka, lūk, tagad nu tā viena trešdaļa uzņēmēju, kuri izmanto šo režīmu, metīsies maksāt sociālās iemaksas... Cik naivam tiešām ir jābūt šajā situācijā, apzinoties to, ka būs ievērojama daļa tādu, kuri pievērsīsies bezdarbnieka pabalstam, tādā veidā, protams, uzliekot lielu slodzi sociālajam budžetam! Kā jūs esat to aprēķinājuši?

Vai jūs pieņemat tos lēmumus tieši tāpat, kā jūs pieņēmāt vakardien, naktī, lēmumu, ka skolotājiem ir jāvada stundas maskā? Kā to tikko šodien nodemonstrēja Kabanova kungs... Kā skolotājs maskā 40 minūtes runās un viņu neviens nedzirdēs...

Vai jūs pieņemat tos lēmumus tieši tāpat, kā jūs vakarnakt pieņēmāt lēmumu par to, ka jābūt trīs metriem uz vienu skolēnu un tagad ir jāsamēra visas klases?

Es tiešām nezinu, kā jūs tos lēmumus pieņemat, bet tas, ko jūs šobrīd lemjat attiecībā uz uzņēmējiem...

Kolēģi, nu sanāciet, lūdzu, vēlreiz un apdomājiet to, ko jūs šobrīd nodarāt!

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ja kādam šķiet, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms joprojām ir režīms, kurš ļauj būtiski optimizēt nodokļus vai nodarboties ar kādām krāpnieciskām darbībām, tad saku: tā nav patiesība.

Patiešām, vairāku gadu garumā ir režīms būtiski mainīts, palielinot nodokļa likmi, palielinot arī to nodokļa daļu, kas tiek novirzīta sociālajām iemaksām, tādā veidā rūpējoties par darbiniekiem šajā režīmā; ir samazināts apgrozījums no 100 tūkstošiem uz 40 tūkstošiem, un ir veikti vairāki citi pretizvairīšanās normu... pasākumi, kas, es uzskatu, šo uzņēmumu režīmu ir nokalibrējuši tieši tādā formātā, kāds ir vajadzīgs jauniem uzņēmumiem to pirmo darbības gadu periodā – līdz brīdim, kamēr tie izaug un kļūst spējīgi maksāt vispārējā nodokļu režīma apjomus.

Un nu viens skaitlis. No visiem uzņēmumiem, kas strādā šajā režīmā, divas trešdaļas jeb 20 tūkstoši ir tādu, kuru apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā. Kolēģi, tie, visticamāk, nav uzņēmumi, kuri var kļūt par milzīgiem eksportētājiem vai par superīgajiem jaunuzņēmumiem.

Ja jūs tiešām domājat, ka jaunuzņēmumu režīms būs nopietna alternatīva mikrouzņēmumu nodokļa režīmam, tad atkal jau pievērsiet uzmanību tiem rādītājiem! Ja tika ironizēts par četriem uzņēmumiem vairāku gadu garumā, tad tagad... arī pēc likuma izmaiņām es varēju LIAA mājaslapā jaunuzņēmumu reģistrā atrast vien sešus uzņēmumus, kas šobrīd ir saņēmuši atbalstu. Var būt, ka kāds ir aizmirsts, taču tas ir skaitlis, kas... uz divu roku pirkstiem ir saskaitāmi tie uzņēmumi, kamēr mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādā 80 tūkstoši cilvēku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es nevaru saprast vienu lietu, proti: ja mēs pārdēvējam uzņēmumus, teiksim, tādos modernākos vārdos, saucam tos par jaunuzņēmumiem jeb, kā moderni saka, start-up, tad tas uzreiz radīs eksportspējīgu uzņēmumu... un tamlīdzīgi?

Patiesībā eksportspēju rada tikai un vienīgi dažas citas lietas, nevis tas, kādā režīmā ir nodibināts uzņēmums. Proti, eksportspēju rada, pirmkārt, zināšanas, tas nozīmē – izglītības sistēma (tā mums šobrīd tiek absolūti bojāta un vājināta visos iespējamos veidos!), un, otrkārt, nodokļu sistēma (tā mums ir konkurētnespējīgākā visā Eiropā, it īpaši attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, par ko es runāju iepriekšējā runā).

Tādēļ visiem uzņēmumiem, jauniem vai veciem, mēs šajā kontekstā varam skatīties tikai uz to, kā valsts var palīdzēt. Un valsts var palīdzēt, arī atļaujot mikrouzņēmumu nodokļa režīmā vai patiesībā jebkurā režīmā... ka īpašnieks var būt ne tikai fiziskā persona, bet arī juridiskā persona – tāds pats cits mikrouzņēmums... vai pat – ne... Jo – kāpēc tas ir būtiski? Būtiski ir veicināt komercdarbību kā tādu, lai komercdarbība notiek.

Tur es nepiekrītu Danai Reizniecei-Ozolai, ka šie mazie uzņēmumiņi vai jaunuzņēmumi... vienalga, kā mēs tos saucam, tam nav nozīmes... vai tie kļūs vai varētu kļūt par milzīgiem eksportspējīgiem uzņēmumiem. Mēs zinām visādus mītus par to, ka visas megakorporācijas, kas pasaulē nodarbojas, piemēram, ar IT jautājumiem... ka visi šo uzņēmumu dibinātāji ir tos dibinājuši garāžās. Ir tāds joks – ja tev nav garāžas, tad par miljardieri kļūt faktiski tev nav iespējams. Un tieši tā iemesla dēļ visiem šiem mazajiem uzņēmējiem patiesībā tas mērķis ir...

Kāds ir mērķis no valsts puses? Ko dara citas pasaules valstis? Tās startā vispār dod brīvību, vairākus gadus pat, – nodokļu brīvību pilnībā. Nāk pretī visur, kur vien ir iespējams; nevis sarežģī, bet tieši atvieglo, lai spēcinātu šo komercdarbību. Un, dodot šo brīvību, arī nonāk pie vidēja uzņēmuma, pēc tam, vēlāk, – pie lieluzņēmuma. Tātad tā loģiskā lietu kārtība ir tāda, ka sākumā uzņēmēji nemaksā nodokļus vispār nekādus, tad viņi iedzīvojas; tad viņi pāriet uz nākamo režīmu, kas ir prognozēts vairākus gadus uz priekšu; tad viņi zina, ka pēc tāda un tāda apgrozījuma sasniegšanas viņiem būs cits nodokļu režīms. Un tad, kad viņi sasniedz jau ļoti lielus apjomus, tad ir vēl nākamais režīms. Un piemēri nav tālu jāmeklē. Pasaules praksē, kas saistīta, teiksim, ar apstrādes rūpniecību, ir piemēri, ka veselām nozarēm valstīs ir bijusi faktiski beznodokļu zona uz zināmu gadu skaitu (zināmās pārstrādes rūpniecības nozarēs). Un tas mērķis ir bijis – panākt, lai attīstītu šādas... teiksim, rūpniecību un visu pārējo. Un rezultāts ir tāds, ka atsevišķās valstīs šāds pasākumu kopums ir novedis pie lielākās vai otrās lielākās pārstrādes rūpniecības nozares reģionā.

Lūk, tādās kategorijās mums ir jādomā. Mēs nevaram domāt sīki, nevaram domāt tikai tā, ka tagad mēs tos nosauksim par jaunuzņēmumiem vai start-up un uzreiz kļūsim bagāti. Tas tā nenotiek. Tas notiek tikai caur izglītību un tikai caur nodokļu, it īpaši darbaspēka nodokļu... vai elektrības... būtībā – caur nodokļu sadaļu. Un mums, nepieķeroties neapliekamajam minimumam un to neceļot ļoti, ļoti būtiski, nekādi brīnumi Latvijā vienkārši objektīvi nevar notikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Izskatās, ka šo koalīcijas šīrīta drosmi esam izsmēluši un debates turpinās opozīcijas kolēģu starpā. Bet vēl ir 38 priekšlikumi, un noteikti visiem būs iespēja vēl sevi pierādīt.

Un man būtu īpašs aicinājums. Es atceros... Savulaik ar mūsu koalīcijas kolēģi deputātu Romānu Naudiņu par šiem jautājumiem esmu runājis, esmu redzējis, kā viņš iestājies par to... Un nu tas būtu interesanti – saprast, kāda jūsu pozīcija ir šodien, kas ir mainījies kopš tā laika, kad jūs ļoti iestājāties par mikrouzņēmējiem, arī ļoti interesantus viedokļu rakstus rakstījāt presē, kuri bija par to, lai šos nodokļu režīmus saglabātu. Un es gribētu saprast, kāda tā situācija ir šodien.

Bet, runājot konkrētāk par šo priekšlikumu, – saprotiet, kolēģi, viens no lielākajiem ikviena uzņēmēja aktīviem ir vispār uzņēmēja vēlme, griba nodarboties ar uzņēmējdarbību. Lūk, tas ir viens no pašiem galvenajiem ikviena uzņēmēja aktīviem. Un tajā brīdī, kad mēs liekam, krāmējam virsū šim jaunajam uzņēmējam vai esošajam uzņēmējam šo atbildību, kura galu galā tam var beigties ar maksātnespēju vai parādu jūgu, mēs nekādā veidā neveicinām šo uzņēmēju gribu, spēju uzņemties, sākt darīt pašam, veidot savu uzņēmumu.

Un par to arī ir šis priekšlikums – ļaut... un mazliet pasargāt šos uzņēmējus arī tīri juridiski.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Vēlreiz saku: mikrouzņēmumi paši par sevi, protams, nav panaceja. Darbaspēka nodokļi ir izšķirīgi, svarīgi. Tiem, kas ir šajā režīmā, kurā viņi, šie cilvēki, uzņēmēji, kas... faktiski nodarbojas ar paši savu ģimeņu pabarošanu, nevis ar valsts budžeta papildināšanu – tā arī ir jēga, lielākā jēga, visiem mazajiem uzņēmējiem. Mazo uzņēmēju pastāvēšanas jēga nav piepildīt valsts budžetu, nekad tā nav tāda bijusi un nekad nebūs.

Tātad mums būtu jāatver diskusija ne tikai par mikrouzņēmumu nodokli, bet arī par citām, līdzīgām atbalsta formām, kādas pastāv Eiropā (un ne tikai Eiropā), proti, – ka mazajiem uzņēmumiem sākumā... jaundibinātiem... vispār ir beznodokļu režīms, lai viņi var faktiski iedzīvoties. Jo izveidot uzņēmumu – tās ir izmaksas, tie ir zaudējumi, sākumā tā ir savas naudas ieguldīšana. Un it īpaši šajā krīzes laikā, kāds ir šobrīd, tas būtu ļoti svētīgi – apskatīt tieši šos jautājumus.

Tikai tādā veidā mēs varam veicināt komercdarbību un konkurenci. Ja tas nenotiks, tad sabiedrībai jāsaprot – šie grozījumi novedīs pie katastrofālām sekām visus tos, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, un to cilvēki nākamgad ļoti izjutīs uz savas ādas.

Es domāju, ka valsts šobrīd iet ļoti, ļoti nepareizā virzienā un tās sekas būs vienkārši katastrofālas, dramatiskas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 2. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma – paziņojums. Šodien 38 gadu jubileju svin mūsu kolēģis Raivis Dzintars, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns. 3. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz, ka par mikrouzņēmumu var būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Iespējams, ka jūs atceraties, ka pirms... ne tik sen – pagājušajā pusnormālajā... pusārkārtējā Saeimas sēdē – koalīcijas vairākums... nu, faktiski gandrīz... labi, ar vienu uzstāšanos... noraidīja nodošanu komisijām... mūsu... ar kolēģu... jauno likumprojektu, kas bija par jauno vienkāršoto sistēmu mazajam biznesam... nodokļu sistēmu.

Tad, es atceros, uzstājās viens koalīcijas deputāts – ja pareizi atceros, tas bija Feldmana kungs –, kurš paziņoja, ka šis likumprojekts ir populistisks un absurds. Nu, populisma ziņā es neuzdrošināšos strīdēties ar Feldmana kungu, jo populisma ziņā viņš kā "3 × 500" autors, protams, ir liels eksperts šajā Saeimā.

Bet attiecībā uz absurdu... Nu, kolēģi, mums tagad ir... tāds pats faktiski likumprojekts... ir iesniegts arī priekšlikumu veidā šajā likumā... Un tāpēc man ir aicinājums, kolēģi... pozīcijas kolēģi: ja mēs jau zinām, ka Znotiņa kungam tas iekšās ir, nu, vot, iziesim cauri tiem priekšlikumiem, kolēģi, un noskaidrosim, kur tad slēpjas šis absurds – vai šajā priekšlikumā vai kādos no nākamajiem priekšlikumiem, vai... nu, kā...

Es jums atgādināšu, ka šis likumprojekts tika veidots, apvienojot kopā divus regulējumus – vienu regulējumu, kurš pastāv Igaunijā, un otru regulējumu, kurš pastāv un jau vairākus gadus darbojas Francijā.

Attiecībā uz Igauniju. Kā mēs zinām (un runāsim par to arī tad, kad nonāksim pie nākamā priekšlikuma), viens no Igaunijas regulējuma elementiem ir tā saucamais vienotais saimnieciskais konts. Es zinu, ka Znotiņa kungs ir liels fans... fanāts visam tam, kas notiek Igaunijā informācijas tehnoloģiju jomā; viņu var, protams, saprast... un tā simpatizēt. Es arī Igaunijas pieredzi un panākumus vērtēju ļoti augstu, ar interesi sekoju līdzi. Cik atceros, Znotiņa kungs, man šķiet, nesen ar tādu diezgan lielu sajūsmu komentēja to, ka Igaunijā parādījies vēl viens uzņēmums, tā saucamais unicorn, – tas ir, tāds, kurš spēj piesaistīt vairāk nekā vienu miljardu dolāru lielu finansējumu.

Nu, tātad šeit arī... Znotiņa kungam līdz ar to vajag uzdot sev šo jautājumu: kāpēc, ja mēs runājam par tādu samērā ļoti vienkāršu Igaunijas regulējuma elementu, kāds ir šis vienotais saimnieciskais konts, kurš likumdošanas ziņā (mēs redzēsim arī nākamajos priekšlikumos) ir ļoti vienkāršs... šis konkrētais priekšlikums ir viena sastāvdaļa no tā, kā arī nākamais priekšlikums... Kāpēc...? Nu, vai Znotiņa kungs domā, ka, ja mēs... Ja Latvijas valdība plāno šādu pašu vienoto saimniecisko kontu ieviest tikai pēc diviem gadiem, tas nozīmē, ka mums šis vienkāršais vienotais saimnieciskais konts būs piecus gadus vēlāk nekā Igaunijā.

Vai Znotiņa kungs domā, ka mēs šādi (Iesmejas.) varam kaut kādā paredzamā nākotnē nu vismaz pietuvināties Igaunijas līmenim?

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Turpinot diskusiju, es gribētu teikt, ka mums būtu jāskatās uz uzņēmējdarbības vidi un uz nodokļu vidi... nu, jāsadala uzņēmumi principā divās tādās grupās. Vieni ir tie uzņēmumi, kam ir liela potenciālā izaugsme nākotnē, tātad tādi, kuri var eksportēt, tādi, kuri var kļūt par starptautiski konkurētspējīgiem, un tādi, kuri var tiešām nest lielus nodokļu ieņēmumus Latvijas valstij.

Tie likuma grozījumi, ko es iepriekš minēju, ko virza Saeimas deputāti – gan es, gan citi Saeimas deputāti, – tie pārsvarā ir virzīti, lai atbalstītu šo uzņēmēju grupu, tātad tos, kuri var izveidot tāda mēroga uzņēmējdarbību, ka eksportē arī uz citām valstīm un tiešām nopelna labus ienākumus valsts budžetā.

Otra nodokļu maksātāju vai uzņēmēju grupa, kuru būtu svarīgi šeit aplūkot un kuru būtu svarīgi izdalīt, un par kuru droši vien uztraucas (un ne velti uztraucas) lielākā daļa opozīcijas, kā arī citi, arī pozīcijas deputāti, ir tā saucamie dzīvesstila uzņēmumi. Es piekritīšu, ka arī šī grupa ir ļoti būtiska Latvijas valsts ekonomikas attīstībai.

Paskaidrošu nedaudz vairāk, kas ir dzīvesstila uzņēmumi, – tie ir tādi, kas spēj saražot... teiksim, radīt vietējo biznesu, nopelnīt ar savu mazo uzņēmējdarbību tik daudz, lai pabarotu sevi un savu ģimeni, neejot strādāt algotu darbu, bet radot vietēja mēroga normālu uzņēmējdarbību.

Arī attiecībā uz šiem uzņēmējiem ir jāatrod risinājums – tāds, kurš būtu konkurētspējīgs un tiešām palīdzētu. Un man tiešām jāsaka, ka mēs ļoti ceram, ka Finanšu ministrija nāks klajā ar kaut kādu piedāvājumu, kā šiem mazajiem, vietēja mēroga uzņēmējiem nodrošināt tādu konkurētspējīgu nodokļu politiku. Tādi uzņēmumi ir, piemēram, tie paši jau Valaiņa kunga minētie maizes cepēji, arī dažādi vietējie pakalpojumu sniedzēji un dažādi citi. Arī tie ir tiešām būtiska Latvijas uzņēmējdarbības un Latvijas valsts sastāvdaļa.

Tāpēc es, protams, varu piekrist, ka šeit ir jāmeklē risinājumi, un mēs ļoti ceram, ka Finanšu ministrija nāks ar tādu piedāvājumu, kas šo nodokļu maksātāju grupu uzrunātu. Šobrīd tāds pilnībā... man jāsaka, objektīvi... nav atrasts no Finanšu ministrijas puses.

Tā lielākā problēma, manuprāt, ir tā, ka mums visiem tiešām kritiski vajadzētu paskatīties uz savu darbību – un arī uz līdzšinējo darbību. Un tas kritiskais skatījums, nu, no manas perspektīvas, ir tāds, ka Finanšu ministrija ir palikusi par tādu savā ziņā represīvu institūciju, kura, es teikšu, pēdējo astoņu gadu laikā noteikti nav nākusi klajā ne ar vienu tādu režīmu nodokļu maksātājiem... tādu režīmu, kurš būtu atbalstošs vai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā. Un tā tas bija Danas Reiznieces-Ozolas laikā un turpinās arī šī finanšu ministra laikā.

Es domāju, ka Finanšu ministrijai būtu jākļūst... tiešām objektīvi jāvērtē... nevis šeit jādala opozīcijā un pozīcijā, bet objektīvi jāvērtē. Un mums vajag skatīties, kā mēs Finanšu ministriju varam padarīt par tādu iestādi, kas domā par uzņēmējdarbības... arī attīstību, ne tikai ierobežošanu un tādiem, nu, drastiskiem piegājieniem.

Mēs bijām tāda veida komunikāciju un, teiksim, piegājienu redzējuši arī agrāk, it īpaši izteikts tas bija no VID puses (protams, arī tur lēnām komunikācija, par laimi, mainās uz tādu, kas draudzīgāka uzņēmējiem, bet arī tur, protams, ir daudz, ko darīt), bet Finanšu ministrijai noteikti nebūtu jābūt tai, kas nāk tikai ar represīviem mehānismiem. Tai jānāk arī ar tādiem mehānismiem, kas tiešām veicina un atbalsta uzņēmējdarbību.

Arī šeit ir pāris labu... Tiešām arī šis priekšlikums par vienoto kontu... es teikšu, ka tas ir potenciāli labs... labs priekšlikums un laba iespēja. Es domāju, ka Finanšu ministrijai šis jautājums ir jāaktualizē un tiešām ar viņiem jārunā, kā šādu vienotu norēķinu kontu izveidot arī Latvijā. Tas būtu tikai atbalstāmi, manuprāt.

Es domāju, ka jāstrādā kopā, lai aicinātu Finanšu ministriju tiešām pārdomāt vispār savu nostāju, savu pozīciju un tiešām kļūt par Latvijas ekonomiku un konkurētspēju attīstošu mehānismu, nevis būt par represīvu un graujošu mehānismu, kāds diemžēl tas ir izveidojies šobrīd.

Aicinu Finanšu ministriju par to domāt. Un paldies arī tiem opozīcijas deputātiem, kas iesnieguši tiešām konstruktīvus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vispirms, atbildot Reinim Znotiņam par Finanšu ministrijas lomu, es tomēr aicinātu: pirms domāt par kādiem jauniem priekšlikumiem un skaļiem uzsaukumiem, mēģināt kaut nedaudz arī iedziļināties, kaut vai vēlreiz pārlasot... vai pārrunājot arī ar uzņēmējiem iepriekšējās valdības veikto nodokļu reformu.

Tas, ka nekas nav darīts uzņēmēju labā, – tā ir pilnīga nepatiesība, jo ļoti straujš darbaspēka nodokļu samazinājums notika, sākot ar 2018. gadu. Vēl šogad neapliekamā minimuma palielinājumu var izmantot, un, cerams, šo labo praksi valdība turpinās arī nākamajos gados, domājot par darbaspēka nodokļu mazinājumu.

Otra lielā lieta, kas ir panākusi strauju uzlabojumu mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējā un ko ieviesa tieši pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, bija uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas maiņa, atsakoties no nodokļa nomaksas tik ilgi, kamēr uzņēmums iegulda attīstībā. Arī tas būtiski uzlabo uzņēmumu pašu kapitāla struktūru, padara tos pievilcīgākus investoriem un uzlabo konkurētspēju tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ir būtisks solis, un tas ir faktiski tas, kas mūsu valstij ir nodrošinājis otro vietu OECD valstu nodokļu sistēmu konkurētspējas salīdzinājumā.

Bet nu par šo konkrēto priekšlikumu un ar to saistītajiem priekšlikumiem. Znotiņa kungs tomēr arī, manuprāt, ļoti pareizu lietu nupat akcentēja. Bija liela daļa uzņēmēju... uzņēmumu, kas ir tā sauktie dzīvesstila uzņēmumi un kas līdz šim izmantojuši mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Ja to režīmu likvidē, nedodot neko vietā, tad tiem cilvēkiem ir liels risks palikt bez darba, īpaši ņemot vērā to, ka... kā es jau minēju, šobrīd darbaspēka tirgus nespēs absorbēt tik lielu skaitu cilvēku.

Ir plānots, ka no apmēram 80 tūkstošiem mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nodarbinātajiem vien 19 tūkstoši paliks šajā režīmā, bet vairāk nekā 64 tūkstošiem būs vai nu jāmeklē darbs, vai jāpārorientējas uz kādu citu, sarežģītāku, mazāk pievilcīgu nodokļu režīmu. Visticamāk, lielai daļai šo darbinieku tas varētu arī neizdoties... īpaši tik īsā laikā un šībrīža ekonomiskajā situācijā.

Šis priekšlikums ir mūsu kā deputātu mēģinājums piedāvāt savu redzējumu, kāds varētu būt mikrouzņēmumu nodokļa režīms jaunajā variantā, un faktiski tā ir arī šī priekšlikuma būtība, viens elements, nevis pateikt, ka PVN maksātāji var būt mikrouzņēmumu nodokļa režīma maksātāji, kā to ziņoja ziņotājs, acīmredzot pilnīgi neiedziļinoties priekšlikuma būtībā!

Šeit ir piedāvāts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, kas varētu kvalificēties šī režīma darbībai.

Un tālāk jūs redzēsiet priekšlikumus, ka atkarībā no komersanta veida... atkarībā no tā, vai tas ir komersants, tirgotājs, ražotājs, vai tas ir amatnieks, vai tas ir profesionālo pakalpojumu sniedzējs, tam tiktu piemērota noteikta apgrozījuma nodokļa likme; visiem tiem tiktu nodrošināts darījumu konts kādā no komerciestādēm, kas palīdzētu arī nodrošināt samērā vieglu nodokļu administrēšanu gan no valsts puses, gan arī no paša uzņēmēja puses, jo tā ir viena no mikrouzņēmumu nodokļa režīma priekšrocībām. Nav tam vajadzīga sarežģīta grāmatvedība, tas ir vienkārši administrējams. Šāds režīms pēc būtības... Jāmēģina atrast veidus, kā to padarīt vēl vienkāršāku, un to varētu panākt arī ar to darījumu kontu... ir īpaši nepieciešams ieskriešanās periodā, kamēr uzņēmumi sāk savu darbību. Saprotu, ka šie uzņēmēji riskē ar naudu, ne vienmēr viņiem ir augsta finanšu pratība vai grāmatvedības prasmes. Šāda vienkārša administrēšana ir ārkārtīgi nepieciešama.

Kolēģi! Es aicinu tiešām iedziļināties šajos priekšlikumos un diskutēt par tiem pēc būtības, un, vēlams, arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Es tieši vēlējos iedziļināties priekšlikuma būtībā. Un es jau vispār ieteiktu vairāk runāt tieši par konkrētajiem priekšlikumiem, jo debates tad būtu konstruktīvākas un tajās droši vien pozīcijas deputāti daudz vairāk pieteiktos.

Konkrētais priekšlikums, kā jau ziņotājs minēja, faktiski svītro vienu palīgteikumu no likumprojekta. Proti, ir runa par to, ka mikrouzņēmumi ir visu veidu... pilnas atbildības... saimnieciskās darbības veicēji.

Likumprojektā paredzēts: izņemot pievienotās vērtības nodokļa maksātājus. Šajā priekšlikumā šis palīgteikums tiek svītrots. Faktiski tātad tiek pieļauts, ka šie saimnieciskās darbības veicēji var būt pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

Nu, par pievienotās vērtības nodokli runājot, – es kā cilvēks, kuram, starp citu, ir bijis mikrouzņēmums vēl līdz šī Saeimas sasaukuma sanākšanai... un arī daudzu gadu gaitā savā uzņēmējdarbības pieredzē, konsultējoties ar grāmatvežiem, esmu pamanījis vienu interesantu lietu. Nu, piemēram, ir grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz pakalpojumus tā kā caur divām formām.

Viena ir parasta, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura sniedz grāmatvedības pakalpojumus un izraksta rēķinus pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem... jā, jo SIA arī ir PVN maksātāju reģistrā reģistrētas... rēķinus par pievienotās vērtības nodokli.

Un otra ir SIA, kas ir mikrouzņēmums, kas savukārt nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un izraksta rēķinus tiem klientiem, kuri arī nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, un tādu tieši mikrouzņēmumu gadījumā ir ne mazums.

Un kāpēc ļoti daudzi mikrouzņēmumi izvēlas nereģistrēties, nekad nav reģistrējušies par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju? Tas ir tāpēc, ka, piemēram, nodarbojoties ar amatniecību... Ja, piemēram, izgrebjot koka karoti – nu parunāsim par koka karotēm, kas maksā, piemēram, piecus eiro, – un to tirgojot, būtu jāmaksā vēl pievienotās vērtības nodoklis, pieņemot, ka amatnieks nav iegādājies izejvielas no pievienotās vērtības nodokļa maksātāja un līdz ar to piemērojis tiesības atskaitīt priekšnodokli, faktiski sanāk, ka karote viņam ir jāpārdod par sešiem eiro, lai viņš pilnīgi apmierināts būtu, pārdodot to par pieciem eiro un tādējādi nodrošinātu potenciāli lielu... lielāku pieprasījumu pēc saviem izstrādājumiem.

Un mēs jau dzirdējām, kad runājām par iepriekšējiem likumprojektiem, ka tam PVN... mums tika stāstīts, cik svarīgi, lai PVN ir pēc iespējas mazāks, jo tad augs pieprasījums pēc kaut kādām precēm vai pakalpojumiem. Un man šādā gadījumā pilnīgi loģiski šķiet, ka mikrouzņēmums nemaz nereģistrējas par PVN maksātāju.

Bija viens izņēmums... bija mikrouzņēmumi, kas reģistrējās kā PVN maksātāji. Tas tā bija, jo saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu faktiski nav iespējams sniegt pakalpojumu citas valsts, piemēram, Eiropas Savienības valsts, uzņēmumam. Tātad mikrouzņēmums nevar sniegt pakalpojumu citas valsts... Eiropas Savienības valsts uzņēmumam, ja tas nav PVN maksātājs. Nu, tas spieda... Pat tad, ja tie ir vienkārši konsultāciju pakalpojumi, tas spieda konkrētus mikrouzņēmumus reģistrēties kā PVN maksātājus.

Taču kopumā... amatniekiem un arī, es domāju, jebkuram, kas nenodarbojas ar izejvielu, teiksim, masveidīgu iegādi, tomēr kopumā būtu izdevīgi nereģistrēties kā PVN maksātājam... un īpaši jau privātam saimnieciskās darbības veicējam, kā šis priekšlikums arī paredz. Šis priekšlikums neparedz, ka SIA būs mikrouzņēmums, kā to paredz iepriekšējie priekšlikumi.

Un šajā sakarā man jāsaka, ka šis priekšlikums ir... nu, nebūtu atbalstāms, jo tas vienkārši ir praksē bezjēdzīgs, es domāju... nu, vismaz... tā, kā te runāts par privātajiem...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Pauze.)

Kabanova kungs, mēs jūs nedzirdam ne ar masku, ne bez maskas! Lūdzu, noregulējiet datoru! Mēs jūs nedzirdam! (Pauze.)

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, paldies.

Kolēģi! Nu, attiecībā uz kolēģa Feldmana kunga teikto, ņemot vērā laika ierobežojumu, atbildēšu pavisam īsi. Jūs ne visai pareizi esat sapratuši priekšlikuma būtību, kurš, starp citu, ir "likumprojektam", nevis "likumam", kā tas ir pašreizējā versijā... No tā es varu arī secināt, ka jūs neesat rūpīgi izlasījuši to atsevišķo likumprojektu, par kuru jūs esat izteikušies, ka tas esot absurds. Un par to es arī neesmu izbrīnīts, bet par to vairāk parunāsim, kad nonāksim pie nākamā priekšlikuma.

Es galvenokārt gribētu vērsties pie kolēģa Znotiņa kunga. Ziniet, varbūt es tad pārsteidzos, runājot par iekšām... Nu paklausieties sevi! Ka mums jārunā ar Finanšu ministriju, lai viņi... lūgt, vai Finanšu ministrija, lūdzu, varētu kaut kā ātrāk sagatavot to vienotā saimnieciskā konta regulējumu, jums iesniegt... un tā tālāk... Tas tāpat kā vakardien jūsu kolēģis, man šķiet, tas bija Riekstiņa kungs, arī aicināja kaut kā visiem kopā kaut ko izdarīt, piespiest kaut ko... Labklājības ministriju.

Nu, kolēģi, nu, vai jūs neesat Saeimas deputāti?! Kolēģi, es jūs aicinu vēlreiz izlasīt Satversmi un atcerēties par to, kāda ir jūsu loma un kādas ir jūsu pilnvaras, un kāda ir valdības loma un valdības pilnvaras, un uzdot sev jautājumu – vai Latvija joprojām ir parlamentāra republika? Vai, jūsuprāt, nav? Jo tas, ko jūs sakāt... No jūsu vārdiem izriet, ka jūs neuzskatāt sevi par Saeimas deputātiem, jūs neuzskatāt Latviju par parlamentāru republiku. Vienīgais, ko jūs domājat un ko jūs spējat, ir lūgties Finanšu ministriju – vai viņi, lūdzu, varētu ātrāk ieviest to vienoto saimniecisko kontu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Turpinot kolēģa Dombrovska teikto, – patiešām man izraisa lielu izbrīnu tas, kā koalīcijas deputāti, kas ir atbildīgi par šo budžeta likumprojektu, vispār saprot savu lomu.

Jūs iecēlāt finanšu ministru, un tātad viņš ir pakļauts jums. Un jums ir visas tiesības sagaidīt no viņa... ne tikai lūgties, bet dot viņam konkrētus uzdevumus, pieprasīt uzdevumu izpildi un galu galā viņu aizvietot ar kādu citu ministru, kas pilda savus pienākumus.

Opozīcija savu darbu dara. Mēs redzam veselu virkni priekšlikumu, bet jūs pārsvarā izvairāties no diskusijām, jūs nekritizējat šos priekšlikumus, jūs vienkārši klusējat un balsojat "pret", tāpēc ka Finanšu ministrija lika to darīt, tāpēc ka valdība tā nolēma. Un tajā pašā laikā jūs sakāt, ka tomēr Finanšu ministrijai būtu jādara tas un tas.

Jums tomēr vajadzētu definēt savu lomu. Vai patiešām jūs...

Jūs esat koalīcija – ievēlētie deputāti, kuri vienojās nelaist tuvumā tur dažus citus deputātus, un uzņēmāties atbildību paši pieņemt visus lēmumus, taču tajā pašā laikā jūs sūdzaties, ka, redz, Finanšu ministrija neizdarīja to un to. Tas nu neloģiski skan!

Un tiešām paldies Feldmana kungam, ka viņš iestājās "pret" konkrēto priekšlikumu pēc būtības... kaut gan, protams, jūsu argumenti, Feldmana kungs, mani arī nepārliecināja... jo šis priekšlikums neuzspiež konkrētu risinājumu mikrouzņēmumam. Var reģistrēties kā PVN maksātājs, var arī nereģistrēties. Tas vienkārši noņem vienu ierobežojumu un paplašina izvēli. Es šeit neredzu, ka kaut kāda skāde no tā varētu būt.

Bet jums patiešām tomēr vajadzētu izlemt, vai jūs uzņematies visu atbildību, vai jūs meklējat kaut ko citu, kā... kaut kādus grēkāžus: redziet, Finanšu ministrija neizdarīja to un to. Nu, tad varbūt... nu, lai tad finanšu ministrs arī apstiprina galīgajā lasījumā valsts budžetu, un tad mēs netērēsim savu laiku un nodokļu maksātāju naudu un dienām ilgi nesēdēsim, diskutējot par priekšlikumiem budžeta likumprojektā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es gribētu parunāt gan par šo priekšlikumu, gan arī par likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" kopumā.

Jā, tā ir tomēr konkrēta nejēdzība šajā... konkrētajā budžeta projektā.

Es saprotu, ka ir šie mikrouzņēmumu nodokļa izmantotāji, kas... statusa izmantotāji, kas to dara nepareizi, bet kopumā jāsaka, ka ne jau par to ir runa; runa ir par to, vai šobrīd, tieši krīzes laikā, bija vajadzīgs tieši šāda veida lēmums – tieši par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, pieņemot šo likumprojektu.

Īstenībā tā atbildība būtu jāuzņemas simtprocentīgi Reiram un arī Kariņam. Un Saeimai, kur es sadzirdēju arī no pozīcijas deputātiem šaubas un pārmetumus faktiski Reira kungam, – Saeimai, deputātiem, tomēr kopumā šis likumprojekts nebūtu jāatbalsta.

Es paskatījos, kā, teiksim, iepriekšējos balsojumos... kā, piemēram, pirmajā balsojumā rīkojās Nacionālā apvienība. Nu, tie ir veci "karavīri"! Skaidrs, ka viņi rīkojās gana gudri, – daudzi no viņiem vienkārši nebalsoja.

Tāpēc es aicinātu varbūt visus koalīcijas deputātus pārdomāt par iespēju nebalsot par šo likumprojektu, jo līdzatbildību nevajadzētu jums uzņemties, it sevišķi jaunajām partijām, kas ir šobrīd Saeimā. Lai atklāti, teiksim... lai šī atbildība paliek uz... gulstas tieši uz Kariņu, uz VIENOTĪBU!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos sākt ar piemēru no pieredzes, kāda ir mūsu stratēģiskajiem partneriem amerikāņiem.

Kā zināms, Amerika ir stiprākā ekonomika pasaulē. Un Ņujorkas pilsētā par mazo biznesu, kuram tagad, pandēmijas laikā, tiek sniegta visāda palīdzība, tiek uzskatīts un kā tāds tiek kvalificēts uzņēmums, kurā strādā ne vairāk kā 500 darbinieki.

Pieņemsim, ka Ņujorkā iedzīvotāju ir desmitreiz vairāk nekā Latvijā. Tas nozīmē, ka Latvijai mazs uzņēmums būtu tāds, kurā ir 50 dalībnieki jeb strādājošie. Tomēr pie mums ir tā, ka ir krietni mazāk.

Ar to es vēlos teikt, ka Latvijā biznesa tradīcijas, uzņēmumu darbība ir tikpat trausla un jauna kā mūsu demokrātija. Un šodien visas mūsu debates tikai norāda uz to, ka ekonomikas zinātnes līmenis pie mums nav augsts.

Es pilnīgi piekrītu tam piedāvājumam jeb risinājumam, ko izteica ekonomikas doktors Dombrovskis un bijusī finanšu ministre Reizniece-Ozola, jo viņu piedāvājums faktiski nozīmē, ka ne tikai kaut kādi spekulanti un šeftmaņi var kvalificēties kā mikrouzņēmumi, bet arī čaklie lauksaimnieki, zvejnieki un vispār fiziska darba veicēji. Man šķiet, ka tas ir tikai papildu iemesls nacionālajiem deputātiem balsot un atbalstīt šo priekšlikumu.

Bet, atgriežoties pie iepriekš runātā, es vēlos oponēt kolēģiem. Kāpēc mikrouzņēmumu dalībnieki rīkojas nepareizi? Tāpēc, ka vispār šajā, teiksim tā, statusā viņi nokļuva nejauši, ne tāpēc, ka viņiem bija ļoti liela vēlme kļūt par mikrouzņēmēju.

Piemēram, sporta kompleksa treneri nodarbojas ar sporta apmācībām, īrējot no sporta centra platību. Faktiski viņi ir tie paši algotie darbinieki, viņi tikai noformē savu statusu kā mikrouzņēmēji, un viņi īrē to sporta zāli vai baseinu, lai trenētu cilvēkus.

Manuprāt, ir jāsaprot, ka mikrouzņēmumi ir tikai daļa no pārtikas ķēdes. Piemēram, lielā biznesa centrā ir vidusmēra vīnotava, un šai vīnotavai katru dienu aizved kūkas un bulciņas, bet vienā brīnumainā rītā cilvēki, klerki, kas strādā tajos birojos, atnāca uz vīnotavu, un vairs nav kūciņu, vairs nav bulciņu, jo cepējs vairs nestrādā. Viņš saprata, ka valdība un Saeima viņu neatbalsta, un viss! Viss! Un viņš mierīgi gatavojas izbraukšanai uz Norvēģiju vai uz Īriju. Tas ir piemērs no dzīves.

Tā ka, cilvēki mīļie, padomājiet par to, lai vienā brīdī jums nesanāk tā un lai varat padzert kafiju ar bulciņām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Nu, es nepiekritīšu, ka konkrētais priekšlikums kaut kādā mērā kavētu individuālo komersantu vai zemnieku, vai zvejnieku iespējas būt mikrouzņēmējiem, jo pašreizējā likumprojekta redakcijā ir tieši, skaidri un gaiši pateikts, ka mikrouzņēmums var būt zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī jebkura cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Nu, šajā sakarā tādam apgalvojumam droši vien nebūtu nekāda pamata.

Vēl tika pieminēts debatēs saimnieciskās darbības konts, nu, tā saucamais vienotais... Tātad automātiskās nodokļu atvilkšanas konts tas būtu – līdzīgi kā Igaunijā. Un tad tā problēma... kas ir tik ilgi atlikusi šīs lietas ieviešanu... Es saprotu, tam nav nekāda sakara vispār ar valsts pārvaldi, jo, ja tam būtu kāds sakars ar valsts pārvaldi, tad, es nešaubos, iepriekšējās nodokļu reformas veicēji būtu to ieviesuši jau sen.

Nu man jāsaka liels "paldies" (pēdiņās!) tieši komercbanku sektoram, kurš ilgstoši ir pretojies šī vienotā saimnieciskās darbības konta ieviešanai.

Nu man prieks, ka kopumā kaut kāda savstarpējā sapratne ir atrasta. Un vismaz no... ja es pareizi atceros, no aiznākamā gada... no aiznākamā gada 1. janvāra tam būtu jāstājas spēkā. Tā ir tādā ziņā laba ziņa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Maza refleksija attiecībā uz Feldmana kunga teikto. Sākšu ar pēdējo izteikumu.

Komercbanku pretošanās vispār nav iespējama, komercbankas izpilda tikai to, ko vara, tas ir, koalīcija, tajā skaitā JKP, nolemj. Un JKP, kā mēs atceramies, ir nolēmusi arī par "kapitālo remontu", kas iznīcina faktiski visu komercdarbību, slēdzot kontus arī cilvēkiem un uzņēmumiem.

Par PVN. Tas, ko Feldmana kungs teica... Es domāju, ka tā galvenā un lielākā problēma Latvijā ir tā, ka uzņēmēji, kas grib reģistrēties kā PVN maksātāji... pret viņiem bezmaz vai kā pret noziedzniekiem izturas. Ja tu gribi samaksāt PVN, gribi būt PVN maksātājs, tad saņemt šo statusu ir gandrīz neiespējami. To zina ļoti daudzi uzņēmēji, un tā ir valsts attieksme – gan likumdevēja, gan arī izpildvaras, – tādas politikas realizācija, ka reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā par PVN maksātāju ir īpaši grūti un īpaši sarežģīti. Tas nav saprotams.

Tāpēc uzņēmējiem ir jāiziet kaut kādi vispār mistiski... lai līdz šādam statusam nonāktu... tad, kad grib samaksāt nodokļus.

Vēl viena lieta, kas ir attiecībā uz mazajiem... mikrouzņēmumiem. Ja mēs runājam par mikrouzņēmumiem, nebūs taisnība, ka mikrouzņēmumi negrib reģistrēties kā PVN maksātāji. Pilnīgas muļķības! Mikrouzņēmumi pēc savas būtības... ja, teiksim, komercdarbības apjoms lielākoties ir tāds, kas nesasniedz šos minimālos nepieciešamos griestus, lai būtu pienākums reģistrēties kā PVN maksātājiem. Nav nekādas loģikas tam – teikt, ka cilvēki speciāli... ka grib saņemt mazākus ienākumus tikai tādēļ, lai nereģistrētos kā PVN maksātāji! Vienkārši cilvēkiem objektīvi nav lielāku ienākumu! Viņiem ienākumi ir tādi, kādi tie ir. Un šie ienākumi atbilst, ja mēs salīdzinām kaut vai ar tādu pašu... Poliju... Nerunāsim par Lielbritāniju vai Skandināvijas valstīm, uz kurām mēs tiecamies, kur šādi mazi uzņēmumi vispār tiek atbrīvoti no nodokļiem vairākus gadus pēc kārtas, lai viņi varētu kļūt spēcīgāki. Par to es runāju iepriekšējā runā.

Tātad vaina nav nedz banku sektorā, kas kaut ko plāno darīt, nedz priekšlikuma būtībā, jo priekšlikums ir pēc savas būtības absolūti nevainīgs, priekšlikums runā par definīciju, mikrouzņēmumu nodokļa definīciju, – kas tad ietilpst šī institūta saturā. Nevis tas, ka...

Mēs meklējam vainu kaut kur citur. Un tas savā ziņā atgādina to slaveno parunu... latviešu parunu... to parunu, ka tiek meklēta skabarga citu acīs, bet baļķis savā acī netiek redzēts. Tas sakāms par JKP deputātiem, kas šodien šī priekšlikuma kontekstā uzstājās, jo principā JKP... viņi pirms vēlēšanām bija vieni no aktīvākajiem, kas centās savā priekšvēlēšanu, teiksim, retorikā runāt par to, ka viņi aizstāvēs mazos uzņēmējus, ka viņi aizstāvēs mazos uzņēmējus un aizstāvēs tātad arī to, ka neapliekamais minimums ir jāceļ.

Mēs visi zinām, ka viena no "3 × 500" sastāvdaļām ir neapliekamais minimums, kas ir visbūtiskākā daļa tieši... arī mikrouzņēmumu nodokļa sakarā. Šodien mēs to nedzirdam. Lai aizstāvētu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, neapliekamais minimums, kā jau es teicu savā pirmajā runā šodien, ir izšķirīgi svarīgākais, un tieši par to būtu bijis jāuzstājas un par to būtu bijis jābūt priekšlikumiem no JKP deputātiem šodien, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Un tādā veidā mēs atrisinātu problēmu, bet JKP to nav gribējusi darīt, ir meklējusi skabargu citu acīs, nevis baļķi savā acī, savu neizdarību centusies novelt uz citiem, uzskatot, ka visi vēlētāji ir neizglītoti un nesaprot, ka atkal, kārtējo reizi, tiek melots.

Lūdzu, atbalstiet šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, jo nav ieviesta alternatīva! Tie cilvēki faktiski aizver savus biznesus, un būs ļoti liela ekonomiska traģēdija daudzu ģimenēs, daudzu cilvēku ģimenēs. Mums to nevajag!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Kolēģi! Man liekas, ka, ja mēs... Atgriezīsimies pie paša priekšlikuma! Vajadzētu sadalīt to apspriežamo jautājumu, jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli, divās daļās.

Pirmā daļa saistīta ar to, kā tiek organizēta uzņēmējdarbība vispār. Tā nesastāv tikai no... no organizatoriskā viedokļa... tikai no divām formām – mikrouzņēmumi un lielie uzņēmumi; te ir ļoti liela dažādība... formu dažādība un struktūru dažādība.

Līdz ar to šodien viens no jautājumiem, par ko mēs diskutējām... neatkarīgi no tā, kāds priekšlikums ir, – būt vai nebūt mikrouzņēmumiem kā ekonomikas sastāvdaļai... Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo, ja mēs uzskatām, ka tādai formai ir jābūt, tas nozīmē, ka mēs domājam arī par to, lai šī forma darbotos efektīvi un būtu pilntiesīga ekonomikas sastāvdaļa.

Otrs jautājums ir – kā veicināt šīs formas efektīvu darbību? Un te ir runa i par nodokļu politiku, i par citām... organizatoriskām lietām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Kabanova kungs te minēja, teiksim, par Ņujorkas pieredzi, – ka tur mikrouzņēmumi ir ar 500 darbiniekiem. Tie nav mikrouzņēmumi, tie ir mazie uzņēmumi Amerikas izpratnē. Bet nu, tā ir detaļa.

Bet, ja mēs runājam, ka... Mikrouzņēmumi ir ekonomikas pilntiesīga sastāvdaļa, līdz ar to tai jādarbojas arī pēc tiem likumiem un pēc tiem normatīviem, kas pastāv visā ekonomikā.

Tiesības maksāt pievienotās vērtības nodokli ir vienlaikus tiesības un pienākums, un tas izriet arī no mikrouzņēmuma darbības būtības. Jo, kā šeit jau tika minēts, ne katrs uzņēmums piedāvā pakalpojumus un preces brīvajā tirgū, bet ir arī tādi, kas ar to nodarbojas, un līdz ar to tiem ir jābūt reģistrētiem (es atgriežos pie priekšlikuma) kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Tāpēc tas priekšlikums ir atbalstāms pēc būtības, pēc formas un pēc jēgas. Bet, kad ir runa par to, kā tiek piemēroti nodokļi, tad mēs atgriežamies arī pie tās pašas diskusijas, kas mums bija par pievienotās vērtības nodokli.

Un šeit arī ir zināmi atvieglojumi, kas varētu būt piemēroti tieši šādai uzņēmējdarbības organizatoriskajai formai. Un šeit var būt arī apgrūtinājumi, kas arī ir... Teiksim, ekonomisti uzskata, ka tas ir nepieciešams, tie varētu būt arī uzlikti, bet tas ir pavisam cits diskusijas priekšmets un cita diskusija.

Šo priekšlikumu es gan aicinātu atbalstīt, negaidot, ka Finanšu ministrija piedāvās kaut ko jaunu, citu... un modernu.

Starp citu, es šeit nevaru piekrist arī Danai Reizniecei-Ozolai, jo diemžēl Finanšu ministrijas būtība ir būt valsts grāmatvežiem, lai savilktu galus kopā, lai ieņēmumi sakristu ar izdevumiem vai, otrādi, izdevumi – ar ieņēmumiem, un mēģināt vienmēr palielināt to ieņēmumu daļu. Bet tas, kā tas tiek darīts, – tas ir politiķu jautājums, kas atkarīgs no tā, kāds politikas virziens, ekonomiskās politikas virziens, izvēlēts esošajā situācijā – politekonomiskajā, sociālekonomiskajā un tīri politiskajā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies Dolgopolova kungam par komentāriem, to skaitā – arī par Finanšu ministrijas lomu.

Es domāju, ka mums tradicionāli ir izvērties tā, ka Finanšu ministrija ir grāmatvedis jeb nodokļu iekasētājs. Taču patiesībā ir ļoti daudz valstu, kurās finanšu ministrija ir vienlaikus ekonomikas ministrija. Un man patiesībā tas pat daudz labāk patīk, jo tad tas nozīmē, ka Finanšu ministrija nedomā tikai tādās grāmatvežu tabulās, bet arī tad, kad plāno nodokļu izmaiņas, – arī tad mēģina, vismaz mēģina, plānot un aprēķināt, un prognozēt, kāda būs tā ietekme uz tautsaimniecību kopumā – plašākā kontekstā.

Bet nu par šo konkrēto priekšlikumu. Es arī varu pateikties Feldmana kungam, tāpēc ka viņš padalījās ar savu personisko pieredzi. Taču galu galā arī viņa argumentos... Tā arī nesapratu, kādēļ tik pašmērķīgi... un kādēļ tik būtiski ir nepieļaut pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas iespējas mikrouzņēmumiem. Es sapratu, ka viņš no savas varbūt ne pārāk lielās pieredzes neredz lielu jēgu... Bet kāpēc tiem uzņēmumiem, kam ir jēga... to liegt – tā arī nevienu argumentu nesadzirdēju.

Viens konkrēts piemērs, kāpēc ir vērts arī atstāt šo iespēju reģistrēties kā PVN maksātājam (papildus tiem dažiem piemēriem, kas jau tika minēti), ir, piemēram, iespēja izmantot elektroniskos pakalpojumus (piemēram, Google services). Tur visur ir reversais PVN un vēl pirms izmantošanas ir jāreģistrējas kā fiziskajai, tā juridiskajai personai. Ja iespēja reģistrēties kā PVN maksātājam tiek liegta, tas nozīmē, ka arī šādu un līdzīgu pakalpojumu izmantošana ir ierobežota.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, pat skatot to izolēti no visa pārējā piedāvājumu kompleksa. Manuprāt, tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēl viena lieta, uz ko vienkārši objektīvi, racionāli vajag paskatīties, – tīri no statistikas viedokļa vienkārši salīdzināt šos skaitļus.

Tātad – cik uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā lielāko nodokļu masu un cik samaksā nodokļos mikrouzņēmumi no nodokļu kopējā īpatsvara? Šī attiecība ir vienkārši dramatiski atšķirīga nevis tāpēc, ka mikrouzņēmumi nemaksātu nodokļus, bet tieši tā iemesla dēļ, ka šādai uzņēmējdarbības formai ir cits mērķis, proti, kā es to jau teicu iepriekšējās manās runās, mikrouzņēmumu pastāvēšanas mērķis ir nevis budžeta papildināšana, bet pašpatēriņš.

Tātad faktiski mikrouzņēmumu nodokļa samaksai vai nesamaksai vispār... būtībā... absolūtajos skaitļos, teiksim, procentuālajos skaitļos, vispār ir tik minimāla ietekme uz budžetu, ka pat tad, ja mēs atceltu nodokļu režīmu šajā jomā, budžetā to pat nevarētu īpaši just... nevis īpaši, bet faktiski nemaz nevarētu just, jo lielāko nodokļu masu samaksā... nu, maksimums – līdz 20 procentiem uzņēmumu. Es gribētu teikt, ka tādu ir pat mazāk; ka Latvijas Republikas teritorijā ir pat tikai zem 10 procentiem tādu uzņēmumu, kas ir lielie uzņēmumi, kas samaksā šos nodokļus.

Tāpēc šāds regulējums ir atbalstāms šobrīd, it īpaši krīzes laikā. Un arī priekšlikums līdz ar to ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labrīt! Paldies.

Reflektējot uz atsevišķu koalīcijā esošo deputātu teikto un spriedelējumiem, atļaušos nocitēt citātu no plāksnes, kas atrodas Saeimas zālē: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai."

Saeimas deputāti kā šīs varas instruments vai kā tādi, kuriem tādiem vajadzētu būt, realizējot Latvijas tautas intereses, pieņem lēmumus un realizē politiku visas Latvijas tautas interesēs.

Un tagad tiek uzdots retorisks jautājums: vai Latvijas tautas interesēs ir ekonomiskās lejupslīdes laikā, Covid-19 pandēmijas laikā, iznīcināt mikrouzņēmumu režīmā darbojošos 80 tūkstošus nodokļu maksātāju? Vai Latvijas tautas interesēs ir pateikt, ka 32 tūkstoši nodokļu maksātāju nespēs gūt vairs ienākumus šajā režīmā? Vai esošie koalīcijas politiķi ir piedāvājuši citus ienākumu gūšanas avotus, veidus?

Manuprāt, diemžēl politiķi pat nav parūpējušies, lai tiem, kuri pašlaik ekonomiskās krīzes dēļ atrodas piespiedu dīkstāves stāvoklī, nodrošinātu savlaicīgu un nepieciešamu atbalstu.

Tas ir būtiski – pieņemot politiskus lēmumus, balstīties uz situācijas modelēšanu, nevis lietot savu personīgo pieredzi, kā to dara Znotiņa kungs un Feldmana kungs.

Turklāt tiešām jāatgādina: kaut Feldmana kungs darbojies ne vienā, bet vairākos uzņēmumos, kuri bija likvidēti, visticamāk, kā ieņēmumu... neveiksmīgas komercdarbības dēļ, pašlaik pieņemt lēmumus, kas skar citus, proti, nodokļu maksātājus, kuri darbojas un kuri maksā nodokļus... pieņemt lēmumus, vadoties tieši pēc savas personīgās pieredzes un savas, visticamāk, ne pārāk dziļās izpratnes par komercdarbību un komercdarbības rezultātā veidotajām sekām un ķēdēm...

Un vēl viena lieta. Jā, patiešām, – saimnieciskās darbības konta ideja bija izstrādāta un piedāvāta nodokļu politikā jau 2017. gadā, taču diemžēl kopš 2017. gada... manuprāt, nevis komercbanku vainas vai neizdarības dēļ, bet neveiksmīgas politiķu savstarpējās komunikācijas dēļ, dēļ ķibelēm iekš politiskajiem spēkiem, dēļ tā, ka nevar vienoties, netika nodrošināta šī instrumenta izstrāde un ieviešana.

Un vēl viena lieta. Igaunijā saimnieciskās darbības konts patiešām tika ieviests tieši veiksmīgas diskusijas, Eiropas Savienības fondu izmantošanas rezultātā, un tas notika, aizvietojot citus režīmus, kas tika izvērtēti un atzīti kā konkurenci kropļojoši instrumenti.

Un tieši tāpēc arī mikrouzņēmumu režīma esība un saglabāšana tieši pašlaik ir ļoti svarīga. Uz to norādīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras dalībnieki; viņi vairākkārt gan publiski, gan arī individuāli, tiekoties ar deputātiem, sniedza prezentācijas un izskaidroja, ka tas ir aplami – likvidēt šo režīmu tieši pašlaik. To vajadzēja darīt vai nu iepriekš, vai nu pēc tam – izejot no ekonomiskās krīzes.

Un patiesi – pieņemt lēmumus, kuri skar ļoti lielu sabiedrības daļu, vadoties no personīgas, ne pārāk veiksmīgas uzņēmējdarbības pieredzes, ir aplami, un tas neatbilst krietna un rūpīga saimnieka definīcijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Saeimā ir tiešām daudzu profesiju pārstāvji. Arī šajā Saeimā ir gan bijušie lieluzņēmēji, gan esošie – Saeimas deputāti, kuriem šobrīd pieder lieli uzņēmumi un kurus nu neviens neapšauba un nekad arī... es nekad, nekad neesmu dzirdējis no šiem deputātiem, par kuriem es runāju (es domāju, daudzi no jums viņus zina)... neesmu dzirdējis, ka viņi būtu stāstījuši par to, ka viņi ir bijuši vai esoši kādu uzņēmumu vadītāji. Visi tāpat to zina.

Un ir tikai viens deputāts, kas visu laiku stāsta, ka viņš ir uzņēmējs, bet man grūti iedomāties kādu deputātu vai kādu citu cilvēku... nekad neesmu dzirdējis, ka būtu tiešām kāds cits... cilvēks no malas... izņemot viņu pašu... par tādu nodēvējis... par tādu cilvēku, kas nācis no uzņēmējdarbības vides. Un tas diemžēl ir Krišjānis Feldmans.

Un man būtu jāpievienojas Švecovas kundzei jautājumā par to, ka tiešām... no tādas personīgās pieredzes vadīties... nu, varbūt šis nav īstais gadījums, bet... skatoties uz to, kāda ir tā reālā situācija...

Un šobrīd gribētu pieskarties arī Satversmei.

Šo priekšlikumu piedāvā valdība. Un tikai valdība ir tā, kas var nest uz Saeimu budžetu. Un tikai Saeimas deputāti ir tie, kas var par to nobalsot, un šajā gadījumā Saeimas deputātiem ir tās tiesības – sniegt savus priekšlikumus, grozījumus.

Un es gribētu atbildēt Znotiņa kungam. Jūs pareizi norādījāt, ka ir jāstrādā pie alternatīvām, un Saeimas opozīcija šobrīd piedāvā šīs alternatīvas. Un tiek piedāvāts alternatīvs modelis, kas pēc būtības... šis priekšlikums atspoguļo Igaunijā spēkā esošo – no 2018. gada spēkā esošo – režīmu.

Ja mēs paskatīsimies uz... Nu, kolēģi, noteikti esat bijuši kādā gadatirgū... piemēram, Bauskā. Nu, labi, varbūt tas būs par tālu... nu, tepat, Rīgā. Tepat, Rīgā, Centrāltirgū esat bijuši vai Kalnciema ielas kvartālā. Un ir... nezinu... piedāvā segas iegādāties, piedāvā augļus, dārzeņus iegādāties. Un vai jūs esat iedziļinājušies, kas ir tie ražotāji, kas ir tie pārdevēji, kas jums tajā brīdī to piedāvā? Un ir... jā, ir ļoti aktīvi Lietuvas uzņēmēji, aktīvi Igaunijas uzņēmēji, kas spēj atbraukt un piedāvāt savu produkciju un konkurēt ar mūsu vietējiem ražotājiem, mājražotājiem, vienalga, sauksim viņus, kā gribam.

Taču visbiežāk šie ražotāji ir tieši šie – mikrouzņēmumu režīmā strādājošie. Arī mūsu kaimiņvalstīs ir šādi režīmi, nav nekāds noslēpums. Un tāpat arī latvieši brauc... šajā režīmā strādājošie brauc uz citām valstīm un piedāvā savu produkciju. Arī tādi gadījumi ir. Un mums vajag tikai priecāties par to, bet šajā gadījumā mēs piedāvājam alternatīvu, kas pēc būtības noliek uz vienādiem spēles noteikumiem Latvijas un Igaunijas uzņēmējus – mikrouzņēmējus, mazos uzņēmējus noliek uz vienādiem nosacījumiem. Tas, ko mēs šajā brīdī piedāvājam, – piedāvājam radīt šādu alternatīvu.

Atgādināšu, ka 2009. gadā, kad uz Saeimu krīzes laikā atnāca šis likums, tas bija ar pilnīgi citu... ar pilnīgi citu likmi. Manuprāt, 18 procenti toreiz bija. Un tieši Saeimas deputāti bija tie, kas izlaboja uz deviņiem, saprotot to, ka, ja dara, tad dara. Un šajā gadījumā šī Saeima... Nu kāpēc jūs gribat būt sliktāki par to Saeimu, kas bija 2009. gadā? Kāpēc jūs gribat būt... mazāk ieklausīties iedzīvotājos?

Ekonomiskā situācija: uzņēmēju stāvoklis šobrīd ir sliktāks, nekā tas bija 2009. gadā. Latvijas Televīzijā divas dienas atpakaļ bija šie rādītāji publicēti.

Kolēģi, aicinu uzņemties Saeimas deputāta pienākumus pēc pilnas programmas un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies, jā.

Labdien, kolēģi! Mēs budžetu skatām jau trešo dienu, un izskatās, ka vēl vairākas dienas mums būs nepieciešamas. Un šajā sakarā... jā, es redzu, ka no opozīcijas pārstāvjiem ir ļoti daudz kritikas, ka netiek skaidroti šie lēmumi no pozīcijas puses.

Šajā sakarā es gribētu uzsvērt vienu: jebkurā valstī ir divas galvenās personas, kas atbild par budžeta veidošanu un arī par nodokļu reformu, – tas ir premjers jeb premjerministrs un finanšu ministrs. Tāpēc, veidojot valdības, vienmēr šīs divas, teiksim, pozīcijas iet roku rokā – tās iet tā... nu, pārītis.

Tā kā mums pašreiz, kā mēs zinām, gan premjers, gan finanšu ministrs ir no vienas partijas, proti, no Jaunās VIENOTĪBAS, šajā sakarā es tiešām... nu, man gribētos redzēt no šīs partijas pārstāvjiem šeit, Saeimā, tomēr daudz aktīvāku iesaistīšanos šo koalīcijas lēmumu skaidrošanā.

Nu, piemēram, Ainars Latkovskis, kurš ir frakcijas vadītājs... Es nekad neesmu viņu redzējis debatējam vai kaut ko skaidrojam. Es nezinu, vai iemesls tam ir kautrība vai kaut kāds zināšanu trūkums, jo... nu, skaidrs, ka šie budžeta jautājumi ir tehniski loti sarežģīti – tur jābūt zināšanām.

Varbūt Ašeradena kungs, kurš... kuram tomēr tām zināšanām būtu jābūt... Bijis ministrs vairākus gadus, pārzina to virtuvi – kā top budžets, kā top lēmumi.

Vai Rihards Kozlovskis, kurš ir JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Jāsaka, divus gadus es esmu bijis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Kozlovska kungs vispār ļoti maz runājis. Es laikam divreiz esmu dzirdējis, ka viņš runā, – vienreiz tas bija par atbalstu azartspēlēm... nu, tā.

Vai Zakatistova kungs, kas ir Reira labā roka... nezinu... vai... bet kādam tas būtu jādara, tur es piekrītu opozīcijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godīgi sakot, līdz šim jūs ļoti veiksmīgi regulējāt uzstāšanās kārtību, kad bija runa nevis par priekšlikumiem... frakciju attiecību noskaidrošana vai tā saucamā razborka...

Šinī gadījumā... Runājot par priekšlikumu, vēlreiz gribu pateikt, ka šis priekšlikums nav ne par mikrouzņēmumiem, ne lielos vilcienos par pašu budžetu. Šis priekšlikums ir par to – būt vai nebūt tiesiskumam Latvijas Republikā. Un tāpēc tas nav politisks priekšlikums, tas ir priekšlikums no tiesiskuma nozares, un aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Paturpināšu savu iepriekšējo runu.

Atbildību par šiem grozījumiem uzņemsies nevis Krišjānis Kariņš, nevis Jānis Reirs, bet Saeimas deputāti, kas par šo likumprojektu būs nobalsojuši. Un pirmajā dienā, kad sāksies kritika, 1. janvārī, tas nebūs Jānis Reirs, kas ir vainīgs, tas nebūs Krišjānis Kariņš, vienalga, kas. Valdība tā noteikti nebūs. Valdība būs tā, kas strādās vaiga sviedros pie atbalsta mehānismiem un mēģinās labot Saeimas nobalsoto likumprojektu, jo Saeima būs tā, kas pieņēmusi lēmumu.

Savā ziņā pilnīgi pievienojos Gatim Eglītim, jo šobrīd arī opozīcija debatē ar tiem, kas debatē, un šobrīd debatē tikai JK politiķi. Manuprāt, opozīcijai būtu laiks pievērsties šī likumprojekta autoriem un tai frakcijai, kas pārstāv gan Ministru prezidentu, gan finanšu ministru, un tik tiešām varbūt ir kāds no JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas, kas būtu gatavs paskaidrot par šo sociālo taisnīgumu, par to, ka šis ir īstais brīdis, kad jānāk klajā ar mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņām, – no jums kā partiju apvienības, kas pārstāv premjeru, šo dienu laikā mēs neesam dzirdējuši nevienu vārdu. Šī ir tikai trešā diena. Mēs gan jau turpināsim vēl kādu laiku. Varbūt pārtraukumā saņemiet drosmi un kādā brīdī nāciet un sāciet debatēt, un paskaidrojiet opozīcijai, kāpēc šīs muļķības ir vajadzīgas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā šis, 3., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 4. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Šis priekšlikums paredz ieviest vienoto darījumu kontu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi, īpaši no Jaunās konservatīvās partijas! Es varu tikai pievienoties sava kolēģa Valaiņa teiktajam – atbildība ir solidāra. Pēc tā visa, kolēģi, jums nebūs iespējas pārmest un teikt: "Lūk, tie nebijām mēs, tas bija citas partijas ministrs, citi deputāti." Visiem, kas atrodas valdošajā koalīcijā, ir daļa no valdības, atbildība ir solidāra. Un no šīs atbildības aiziet nebūs iespējams.

Tālāk, kolēģi. Te izskanējis kaut kas par uzņēmējdarbības vidi. Es jums no tā paša ikgadējā globālās uzņēmējdarbības monitoringa pētījuma, kurš notiek (es vēlreiz uzsvēršu – ikgadējā!), nolasīšu vienu tādu rezultātu. Uzņēmējiem, cilvēkiem, tātad ne tikai uzņēmējiem, bet arī kopumā... visā tajā aptaujā tika uzdots jautājums. Šis jautājums skan sekojoši – vai jūsu valstī uzsākt biznesu... manā valstī uzsākt biznesu ir viegli? Tā kā šis, kolēģi, ir starptautisks, globāls projekts, tad, ja es nemaldos, apmēram kādās 70 un cik tur... valstīs gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem arī tika uzdots tas pats jautājums.

Rezultāts par šo uzņēmējdarbības vidi, par to, cik viegli ir uzsāk biznesu, kolēģi, ir sekojošs – Latvijā tikai nepilni 32 procenti no iedzīvotājiem piekrīt apgalvojumam, ka "manā valstī uzsākt biznesu ir viegli". Šis, kolēģi, ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Šis rādītājs ir pat zemāks nekā Baltkrievijā, kolēģi! Baltkrievijā lielāks iedzīvotāju īpatsvars uzskata, ka "manā valstī uzsākt biznesu ir viegli". Jums vienkārši salīdzinājumam, kolēģi.

Ja mēs runājam par Zviedriju, tad tur gandrīz 80 procenti iedzīvotāju uzskata, ka uzsākt biznesu ir viegli. Polijā tie, kolēģi, ir 90 procenti iedzīvotāju, ja. Es atkārtošu – Latvijā ir 32 procenti.

Tad, kad šajā pētījumā ir detalizētāk apsekoti tie iemesli, kāpēc uzsākt biznesu nav viegli, tad viens no... izrādās, ka viens no galvenajiem faktoriem ir tieši... lielākajiem šķēršļiem ir tieši valdības piedāvātie grozījumi nodokļu politikā attiecībā uz mikrouzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem, autoratlīdzības saņēmējiem un tā tālāk – ka tie būtiski vēl pasliktinās situāciju topošajiem un agrīnā posma uzņēmējiem un radīs vēl lielākus šķēršļus.

Tālāk, kolēģi, atbildot arī tajā skaitā uz Feldmana kunga jautājumiem laikam par to... par šo priekšlikumu būtību... gan šo, gan iepriekš... Kā es jau minēju, pirmais ir vienotā saimnieciskā konta ieviešana. Atkārtoju – Igaunijā darbojas jau trīs gadus. Mūsu Finanšu ministrijas prognoze, pie kuras jūs, kolēģi, tik ļoti vēlaties lūgties, ir vēl divi gadi.

Par juridisko tehniku. Juridiskā tehnika, kolēģi, ir gandrīz pilnībā pārņemta no Igaunijas juridiskās tehnikas.

Tāpēc šeit, nu, Feldmana kungs, kurš uzskata, ka tas nav atbalstāms, un, piemēram, Znotiņa kungs, kurš, kā es jau teicu, liels Igaunijas, tā teikt, fans, – nu tad jūs parunājiet savā starpā, vai tā Igaunijas juridiskā tehnika, kuras rezultāti Igaunijā ir ļoti kodolīgi, ļoti skaidri... un visi likumprojekti tātad, pēc Feldmana kunga vērtējuma, ir absurdi. Nu, Znotiņa kungam laikam ir cits vērtējums.

Tātad pēc būtības esmu uz vienas lapas... ar to pašu Finanšu ministriju par to, ka šo labvēlīgo nodokļu režīmu vajag paredzēt pirmām kārtām tikai fiziskajām personām, proti, izslēdzot darbiniekus. Jo radīt darbiniekiem faktiski divus dažādus nodokļu režīmus – tā saucamo normālo un ar daudz zemāku slogu, kas ir mikrouzņēmumiem, – tas nav gluži pareizi.

Par PVN maksāšanu. Šeit var runāt diezgan gari, pa lielam viss ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā mēs vēlamies, lai tie mikrouzņēmumi būtu, tā teikt, pēdējās instances pārdevēji, proti, lai viņu klienti būtu fiziskās personas, galapatērētāji, vai arī cits bizness. Skaidrs, ka PVN šo ietekmēs.

Tajā pašā Francijā sāka no tā, lai aizliegtu būt par PVN maksātāju, pēc tam mainīja politiku, un tagad drīkst būt PVN maksātāji. Turpināsim vēlāk, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums pēc būtības paredz to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošam uzņēmumam tiek nodrošināts arī darījumu konts vienkāršai nodokļu administrēšanai.

Daudzi saka, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir krīzes laika nodoklis, un savā ziņā jāpiekrīt, ka tas tiešām tad, kad tika izveidots, pēc krīzes 2008., 2009. gadā, 2010. gadā ieviešot šo nodokli, kalpoja kā tāds sava laika šedevrs, būtiski samazinot ēnu ekonomiku, būtiski atkal iekļaujot cilvēkus darba tirgū, bet es domāju, ka šī krīze, kas nu atkal mums ir jau pienākusi, apliecina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu nevajag likvidēt kaut vai tādēļ vien, ka krīzes atkārtojas ik pēc laiciņa. Starp 2008., 2009. gada krīzi un šodienu, mēs atceramies, vēl 2014. gadā bija tā sauktā Krievijas krīze, sankciju ieviešana, kad virkne nozaru būtiski cieta. Bet bez šī krīzes risinājuma mikrouzņēmumu nodoklim Latvijā ir vēl viena būtiska... varbūt, es pat teiktu, pati būtiskākā loma. Tas šobrīd ir labākais nodokļu režīms komercdarbības uzsākšanai, kas ļauj ne tikai salīdzinoši viegli uzsākt uzņēmējdarbību, bet arī, nu, izstāties no spēles gadījumā, ja tomēr ar komercdarbību viss nesokas tā, kā bija sākotnēji plānots, un bez tādām milzīgām saistībām, jo nodoklis tiek maksāts no ieņēmumiem jeb apgrozījuma. Un viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tiešām arī baidās vai nesaņemas uzsākt savu uzņēmējdarbību, ir tiešām bailes no nezināmā, no tā, ka nodokļu slogs, kas ir jāuzņemas, var būt dažkārt arī pāri viņu spēkiem. Bet otrs – arī sarežģītība. Ja komplektā nāk sarežģīta nodokļu administrēšana, kā es jau teicu, ne visiem ir pašiem prasmes vai, īpaši jau uzņēmējdarbības sākumā, nauda, lai varētu atalgot gudrus, zinošus grāmatvežus, tādā veidā izvairoties arī no nodokļu parādu jūga ilgtermiņā. Un viens no šādiem vienkāršības elementiem noteikti ir vienotais darījumu konts. Igaunija ar savu pieredzi ir parādījusi, ka tas labi strādā.

Interesanti, jā, ja tiešām izdodas vienoties ar finanšu sektoru, un tas patiešām sākotnējā periodā, vēl 2017. gadā, kad mēs diskutējām ar finanšu sektoru par šo jomu, ir bijis viens no šķēršļiem... ļoti piesardzīgi finanšu sektors, kas man īsti nebija skaidrs, jo pārsvarā mums ārvalstu kapitāla bankas ir skandināvu bankas, kas strādā gan Latvijā, gan Igaunijā... Un, ja Igaunijā to varēja izdarīt, kāpēc Latvijā nevar izdarīt? Bet, ja šī vienošanās ir, tad tas ir patiesībā ļoti vienkārši. Ja paskatīsieties Igaunijas vienkāršā režīma likumprojektu, tas patiešām ir uz vienas A4 formāta lapas, kur ir atrunāts gan nodokļu mērķis, gan maksāšanas objekts, subjekts un arī kārtība, kā tiek izmantots vienotais nodokļu konts jeb darījumu konts šai uzņēmēju grupai.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, zinot arī, ka valdībai kopumā ir nodoms darījumu kontu ieviest, tad šis tikai pastiprinātu šī darījumu konta izveidošanu un apņēmību. Aicinu balsot "par", atbalstot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Mana personīgā pārliecība bija, ir un būs, ka vienotais saimnieciskās darbības konts ir instruments, lai atvieglotu, pirmkārt, uzņēmējdarbības iesācējiem administratīvo slogu, otrkārt, vienkāršotu un samazinātu izdevumus, kas ir saistīti ar birokrātisko procedūru ievērošanu, un, treškārt, vienkārši varētu palīdzēt cilvēkiem iesaistīties komercdarbībā.

Līdzīgi kā ir ar specializāciju starp cilvēkiem, kas orientējas un kas prot nodarboties ar precīzām zinātnēm, tāpat arī ar... tie ir tikai pieci procenti no visiem iedzīvotājiem. Tāpat arī līdzīgi ar uzņēmējdarbību. Tiek lēsts, ka tikai apmēram pieci procenti no iedzīvotājiem ir tie, kas gatavi riskēt un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un tieši saimnieciskās darbības konts ir tas instruments, kas varētu motivēt cilvēkus iesaistīties un darboties, uzņemoties un iegūstot tādējādi pieredzi.

Ir jāpasaka, ka diemžēl iekšējo konfliktu, domstarpību dēļ Finanšu ministrija pārsvarā, manuprāt, nodarbojas ar to, ka grib iznīcināt mazo uzņēmējdarbību kā tādu, nevis ļaut tai attīstīties un ļaut godīgas konkurences ceļā attīstīties tiem, kas var pēc tam jau no mikrouzņēmumu režīma, no saimnieciskās darbības veicējiem pāriet jau nopietnākos režīmos, jo ir pilnīgi skaidrs, ka nodarboties ar IT tehnoloģijām nevarēs visi tie, kas nodarbojas citā jomā vai citās tautsaimniecības nozarēs ar uzņēmējdarbību, un tāpēc saimnieciskās darbības konts ir atbalstāms instruments un ieviešams krietni ātrāk. Un nez kāpēc Finanšu ministrija ļoti ātri izstrādāja un piedāvāja legalizēt instrumentu, kas paredz automātisku nodokļu maksātāju sodīšanu. Tam nauda ir meklēta un atrasta, un nav panāktas vienošanās, un instruments par automātisku nodokļu maksātāju sodīšanu nepārtraukti tiek virzīts un aktualizēts.

Vienlaicīgi saimnieciskās darbības konts no tā brīža, kad tas pirmo reizi tika minēts nodokļu politikas plānošanas dokumentos 2017. gadā, ir pazudis. Un jāatzīmē arī vēl viena būtiska lieta. Šogad, kad tapa pirmais politikas plānošanas dokuments par plānotajām nodokļu izmaiņām, tas, ja nekļūdos, bija februārī šogad, tad tajā kā tāds instruments neparādījās saimnieciskās darbības konts. Tas tikai parādījās nedaudz vēlāk un attiecīgi arī... iestrādāts. Jāatzīmē, ka es katru gadu interesējos ar pieprasījumiem un lūdzu Finanšu ministriju skaidrot man, kādā stadijā atrodas saimnieciskās darbības likumdošanas... izstrāde, komunikācija ar finanšu sektoru un nepieciešamo resursu meklēšana šī konta izveidei. Un kārtējo reizi parādās tas, ka tie instrumenti, kas samazina administratīvo slogu uzņēmējiem, tie, kas ļautu vienkāršāk strādāt un kas ļautu darboties uzņēmējdarbības vidē ar mazāko resursu ieguldījumu, – tie tiek atlikti uz pašu pēdējo termiņu vai netiek arī savlaicīgi ieviesti, un par tiem netiek diskutēts pietiekoši aktīvi un aktuāli koalīcijā.

Ja mēs runājam par iedzīvotāju interesēm un tautsaimniecības interesēm krīzes laikā, ekonomikas lejupslīdes laikā vienkāršs instruments ir tas atbalsts, ko minimāli valdība vai politiķi var nodrošināt sabiedrībai, lai neļautu cilvēkiem bankrotēt, lai neļautu cilvēkiem aiziet ēnā.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, runājot ar uzņēmēju organizācijām arī par šī gada budžeta tapšanu, par šo vienoto saimniecības... kontu, protams, tāda kopēja izpratne ir par to, ka tas ir vajadzīgs. Kā jau kolēģi minēja, Igaunijā tas darbojas. Mēs šobrīd piedāvājam... valdība piedāvā to, ka tas varētu būt pēc pāris gadiem. Nu, manuprāt, šodien mēs esam liecinieki tam, ka mums ir viena ļoti stipra frakcija, kura, visticamāk, sava premjera un finanšu ministra viedokli tā arī nepozicionēs. Un mums nākas apmierināties ar to, ko ir teicis premjers. Tātad – ka šis patiesībā ir labs darbs, ko viņi dara, un ka tas palielinās šajos režīmos strādājošo sociālo aizsardzību.

Nu varbūt jau pareizi ir, jā, bet... no vienas puses. No otras puses, ekonomiskā lejupslīde ir tieši šobrīd. Un atgriezīsimies pie 2009. gada, kad iepriekšējās krīzes laikā vispār tapa šāds mikrouzņēmumu nodokļa regulējums un Ekonomikas ministrija bija tā, kas nāca ar šo priekšlikumu... garas debates... un Saeimas deputāti novērtēja ekonomisko situāciju, kāda tā bija mazajam biznesam tajā laikā. Mazajam biznesam un vispār ekonomikai 2008. gada pirmajā ceturksnī, ja skatās pēc sabiedriskā medija publicētajiem datiem... kas ir veikti pēc SKDS pasūtījuma... tajā laikā pesimisma indekss no 100 procentpunktiem bija 35. Un tas lika tiešām saprast to, ka šāda atvieglota režīma regulējumi ir ļoti, ļoti nepieciešami. Un tie arī parādīja gan savas labās puses, gan sliktās puses.

Un par šīm sliktajām pusēm jāatzīst, ka gadu laikā visas Saeimas ir veikušas grozījumus, labojušas, un, manuprāt, šobrīd šo slikto pušu ir tik maz, ka ir palikusi tikai viena lieta – Finanšu ministrijai vienkārši nepatīk tas, ka ir kaut kāds atsevišķs nodokļu režīms. Nepatīk tas, protams, arī lieliem uzņēmējiem. Un tas bija laiks, kad bija būvniecības uzņēmumi, piemēram, sadalīti daudzos, daudzos mazos, un tad tik tiešām tie spēja šādā veidā izkonkurēt lielus uzņēmējus, kuri nodarbina 300, 500, tūkstošus darbinieku, un parādās šāds te mazs... mikrouzņēmējs, kas vienotā ķēdē strādā ar vēl 300 citiem, kas visi patiesībā ir zem viena jumta. Bet tādas shēmas iepriekšējo Saeimu laikā principā ir izskaustas, un šobrīd tie visi ir tikai mīti. Un, kā jau iepriekš minēju, 2009. gadā tika nolemts ieviest mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Šis pesimisma indekss bija 35, kas bija ļoti daudz no 100 punktiem, – tas bija ļoti daudz. Šobrīd, augsti godātie kolēģi, šis uzņēmēju pesimisma indekss ir 42 – tas ir vēl vairāk, nekā bija iepriekšējās krīzes laikā. Uzņēmēji ir tie, kas prasa šo vienoto darījumu kontu. Un opozīcija ir tā, kas šobrīd piedāvā šo likt iekšā, tieši balstoties uz Igaunijas modeli, kas Igaunijā jau strādā. Tā ir tikai politiskā izšķiršanās. Kolēģi, aicinu jūs tomēr būt... ieklausīties un apzināties to, ka Saeimas deputāti ir tie, kas uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, un viņu rokās ir atbalstīt vai neatbalstīt vienu vai otru gan valdības, gan opozīcijas un pozīcijas priekšlikumu.

Šajā brīdī es redzu to, ka valdība ir iesniegusi budžetu un Saeimas deputāti to akli vienkārši aizstāv, neieklausoties būtiskos argumentos, ko piedāvā opozīcija, un arī savas idejas tajā nerealizējot.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Paldies par lielo, lielo uzmanību, kas pievērsta arī, nu, teiksim, manai personai šo debašu laikā, paldies visiem.

Bet, runājot par priekšlikumu, jo pārmaiņas pēc, es domāju, vajag parunāt arī par priekšlikumu, ir svarīgi, ja kāds vispār ir lasījis to... tad faktiski man... nākas saprast, ka turpmāk, tātad no nākamā gada, par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju drīkstēšot būt tikai tie, kam ir atvērts šis vienotais darījumu konts, ko šobrīd, kā mēs zinām, neviena banka nepiedāvā atvērt, un faktiski tas nozīmētu, ka šo... tad neviens nevarētu vairs būt mikrouzņēmējs. Un es domāju, ka šāds priekšlikums pēc būtības šajā likumā... šajā likumprojektā nav atbalstāms. Tāpēc... Turklāt man jāaicina visu Saeimu kopīgi vienoties, kā saka, vienā vienotībā un saskaņā un balsot par to likumprojektu šajā budžeta paketē, kur ir paredzēts izveidot šo vienoto darījumu kontu tajā laikā, kad komercbankas un Valsts ieņēmumu dienests būs galu galā salāgojuši savas sistēmas un vienojušies par to, kā tas realitātē varētu praktiski strādāt.

Nu, citādāk man jāsaka tā, ka... es tā kā... es, protams, pieļauju, ka daudzi nebalso, teiksim, izlasot priekšlikumus, bet es cenšos lasīt priekšlikumus, un šajā gadījumā tiešām būtu nepieļaujami par šo priekšlikumu balsot, jo es... es ļoti vēlos, lai par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu būt cilvēki arī nākamā gada laikā, tātad arī pēc 1. janvāra. Un faktiski nodot mikrouzņēmumu... maksātāju likteni komercbankām izšķiršanai par to, vai tās piedāvās tādu kontu atvērt no 1. janvāra vai ne, – nu, tas, manuprāt, būtu tāds diletantisks politikas veidošanas līmenis, līdz kuram mums nevajadzētu, kā saka, nolaisties, tāpēc, protams, šis priekšlikums pēc būtības ir noraidāms.

Bet ko es arī... man jāsaka... Jā, paldies tiem, kā saka, iepriekšējās valdības pārstāvjiem, kas bija atbildīgi par finanšu nozari, kas arī atzina, ka šīs diskusijas ar komercbankām par vienoto darījumu kontu tiešām ir bijušas pietiekami, nu, teiksim tā, ilgstošas un varbūt līdz rezultātam nenoveda. Nu, tā mana naturālā vēlme, protams, būtu tagad visiem spēkiem censties kritizēt to, kas netika izdarīts iepriekšējās valdības laikā... un šis spiediens uz Valsts ieņēmumu dienestu, piemēram, no Finanšu ministrijas... vai uz finanšu nozari nebija pietiekami stiprs, bet – kā nu bijis, tā nu bijis. Tam savu... tai aktivitātei un kompetencei savu vērtējumu vēlētājs arī deva 13. Saeimas vēlēšanās, un šobrīd mēs esam pavirzījušies uz priekšu. Jā, protams, ka var arī straujāk, bet vismaz man prieks... un tās bija lielas cīņas, lai tajā budžetā vispār dabūtu šo tēzi iekšā, ka vienotam darījumu kontam vispār jābūt. Tās bija lielas cīņas, jo, protams, nevienam negribas pārmaiņas, kur nu vēl ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. Tas jau arī jāatzīst, ka tā ir.

Vēl viena lieta, protams, ka ir... Es esmu ļoti pārsteigts, ka Zakatistova kungs nenāk un nerunā par sevis izstrādāto budžetu, jo tad, kad neviens neredz, viņš parasti ir ļoti, ļoti aktīvs runātājs. Viņš faktiski ir tāds sliktais policists, kurš vienmēr... ja ir kāda laba iniciatīva, tad viņš vienmēr to noraida. Piemēram, ja vajag kādu uzņēmēju atbalstīt, tad viņš vienmēr izdomā 10 iemeslus, kāpēc to neizdarīt, piemēram, kovida krīzes laikā. Un tad vienmēr ir tās cīņas. Tāpēc mani vienkārši izbrīna, ka viņš tagad nenāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Debates par 4. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveiki, kolēģi! Vienu sekundi... tātad attiecībā... par priekšlikumu runājot. Man ļoti interesanti liekas, ka Saeimas vairākumam ir grūti apstiprināt... un noraidīt šo opozīcijas deputātu Dombrovska un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu, kurā faktiski ir nodefinēts, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Proti, priekšlikuma būtība ir šāda: nodefinēt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas ir mikrouzņēmuma īpašnieks, kurš ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kuram ir vienotais darījumu konts. Feldmana kungs pirms pārtraukuma runāja par to, ka mēs tagad nevaram šādu ieviest, ja bankas neattaisīs darījumu kontu. Man ir vēlreiz jāatkārto Feldmana kungam un jāatgādina, ka viņš ir varas koalīcijā un viņam ir tiesības pieņemt likumus, viņam ir vairākums. Un faktiski, ieviešot šādu darījumu kontu, koalīcija, tātad varas vairākums, var arī pilnīgi mierīgi šodien, vakar... rīt uzlikt par pienākumu bankām šādu vienoto darījumu kontu Latvijas teritorijā atvērt. Un visa problēma! Tā nav banku problēma. Atkal ir vecais stāsts par skabargu cita acī, kuru redz, bet baļķi savā acī neredz. Tā ka tas ir tikai un vienīgi likumdevēja uzdevums. Tas ir tieši tāpat kā samazināt šīs banku uzraudzības funkcijas, kas būtībā no policijas ir pārliktas uz bankām, kas būtu jāatceļ, lai bankas beigtu... varētu beigt terorizēt uzņēmējus un Latvijas iedzīvotājus. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas ir būtiska attiecībā uz vienotā darījumu konta ieviešanu, ir tāda... tas ir ļoti interesanti. Mēs vienmēr esam kā tāds klibiķītis, tāds klibais, kurš velkas nopakaļ, un visu laiku mums Igaunija priekšā ir. Vēsturiski par nodokļiem daudzos jautājumos mēs tā varam runāt. Kaut vai par to pašu reinvestēto peļņu.

Tagad par šo jautājumu. Igaunijā tas darbojas. Mēs atkal kaut kur nopakaļ ar to visu... kad Igaunija būs atrāvusies vēl tālāk no mums konkurences ziņā, nu tad mēs ieviesīsim to kā lielu sasniegumu vai vēl kaut kā. Tā ir milzīga kļūda – to nedarīt šobrīd. Priekšlikums ir loģisks un pamatots tieši šī iemesla dēļ, ka, nu, cik ilgi mēs būsim tāds klibais ēzelītis, kurš velkas nopakaļ, reģionā arvien vairāk atpaliekot. Mūs vairs nesalīdzina ar Igauniju un Lietuvu, mūs salīdzina ar Rumāniju labākajā gadījumā. Mēs esam viena no visvairāk atpalikušajām valstīm Eiropas Savienībā tieši šādu iemeslu dēļ – ka mums visas tādas būtiskās lietas, kas ir paredzētas cilvēku aizsardzībai un komercdarbības veicināšanai, tiek ieviestas vienmēr novēloti, pašiem pēdējiem, nevis pirmajiem... un tamlīdzīgi, ja. Un tad mēs lielāmies ar kaut kādiem milzīgiem sasniegumiem par sankcijām vai vēl kaut ko citu, kas... vai par kapitālajiem remontiem. Tie arī ir, kā mēs redzam, samazinājuši konkurētspēju.

Tāpēc, mīļie cilvēki, jūs paši, kas klausāties, skatāties šo tiešraidi, varat apskatīties šī, 4., priekšlikuma būtību, tas ir precīzi viens teikums, kas ir jāiegroza likumā: "Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – mikrouzņēmuma īpašnieks, kas ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kuram ir vienotais darījumu konts." Nekā sarežģīta! Tas nemaksā budžetā pilnīgi neko, nevienu santīmu, izmaksas ir nulle. Un no uzraudzības viedokļa arī salīdzinoši ļoti efektīvs līdzeklis, jo mūsu koalīcijai patīk uzraudzīt un kontrolēt, un tamlīdzīgi.

Tā ka Feldmana kunga runa ir acīmredzami vērsta uz mazāk izglītoto vai mazāk informēto sabiedrības daļu cerībā, ka tā noticēs šiem populistiskajiem argumentiem, kuri patiesībā nav piepildīti ne ar kādu saturu un kuri absolūti nepierāda to, ka problēma ir banku pusē. Problēma ir tikai un vienīgi likumdevēja pusē. Dodiet bankām tādas tiesības, uzlieciet bankām tādu pienākumu, un 1. janvārī visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem būs vienotais konts atbilstoši šim priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Arī tas koalīcijas kolēģis, kuram tik ļoti patīk, ka piemin viņa vārdu! Paklausieties, lūdzu, sevi! Jūs nevarat atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka Latvijas bankas nav gatavas atvērt vienoto darījumu kontu. Nu, jūs to nopietni?

Mēs runājam par Latvijas bankām, Latvijas komercbankām, kuras pēdējo divu gadu laikā, jūsu valdības laikā, jūs esat aizveduši līdz tam, ka viņām pat bail vispār kontus cilvēkiem atvērt. Un jūs sakāt, ka tās bankas... jums nav nekādu instrumentu, kā tad vienoties ar tām bankām, lai bankas būtu gatavas atvērt vienotos saimnieciskos kontus, pat ja tas tiks ierakstīts likumā.

Ko jūs tad bijāt darījuši, kolēģi, šo pēdējo divu gadu laikā? Es jums atkārtoju... atkārtošu, ka Igaunijā šis regulējums (šis vienotais saimnieciskais konts... vienotais darījumu konts) strādā jau trīs – trīs! – gadus.

Jūs esat valdība divus gadus. Jūs esat... Feldmana kungs, šī nav vairs tā reize, kad jūs esat tikko... ievēlēja un jūs varat runāt... turpināt runāt par to, ka iepriekšējās valdības kaut ko izdarīja vai neizdarīja.

Es jums atgādināšu, Feldmana kungs, ka jūsu kolēģis Gatis Eglītis – viņš vada, starp citu, Finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju. Vai tad šī apakškomisija nevarēja kaut kā uzsākt šo pēdējo divu gadu laikā kādu komunikāciju ar bankām, lai to darītu? Šo divu gadu laikā tātad par Liepājas cietumu jums kaut kā sanāca, bet ar šo Igaunijas vienoto darījumu kontu jums kaut kā absolūti nebija laika...

Un es atgādināšu... arī jums tai skaitā, Feldmana kungs, ka jūs nobalsojāt pret 1. priekšlikumu, kurš... 1. priekšlikuma būtība, ja jūs to esat lasījis, protams, bija uzdot... dot gadu – veselu gadu! – valdībai, lai pie tā strādātu un atnestu vienkārši priekšlikumu, pat ne atrisinātu to pilnībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Pēc pārtraukuma es jūtu, ka Dombrovska kungs ir manāmi uzvilcies un acīmredzot netur spriedzi šajās debatēs, bet es aicinu saņemties, jo mums vēl ilgu laiku jādebatē par šo budžetu, un ir svarīgi to kārtīgi izdebatēt.

Un šeit nu es nepiekritīšu, ka ir tā, ka šis konkrētais priekšlikums uzliek kaut kādu pienākumu kādam, piemēram, atvērt... bankām tagad izdomāt to pakalpojumu jau strauji – vienotais darījumu konts, kas it kā... starp citu, pats par sevi tas nav panaceja.

Šis vienkārši pasaka to, ka tādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem šī konta nav, nedrīkstēs vairāk vispār pastāvēt. Nu, manuprāt, tas ir absolūti kaitīgi no opozīcijas puses šādu priekšlikumu iesniegt. Jo, piemēram, ja tiešām būtu jau agrāk tā vēlme panākt, ka ir šis vienotais darījumu konts, tad, piemēram, Dombrovska kungs, kurš bija kādas bankas (jau bankrotējušas bankas) sponsorētās domnīcas vadītājs, būtu sen ar bankām pats, pārstāvot finanšu nozari, panācis, ka pēc iespējas ātrāk šis vienotais darījumu konts tiktu ieviests vispār Latvijas uzņēmējdarbības vidē un, protams, arī sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Bet tas, redz, nez kāpēc nav izdevies. Un tagad, izrādās, Mikrouzņēmumu nodokļa likums pie tā esot vainīgs, ka viņam tas nav izdevies. Tas, protams, ir ļoti aizdomīgi. Es domāju, ka tā nav, ka tā būs nepatiesība, ja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Atgriežoties pie problemātikas ar bankām un ar vienotā saimnieciskās darbības konta izveidošanu, es atļaušos nocitēt to, ko finanšu banku asociācija savā prezentācijā izklāstīja, norādot uz problemātiku saistībā ar augstiem kredītprocentiem, kādas problēmas pastāv valstī. "Maksātnespējas un piedziņas procesa tālāka pilnveide un efektivizēšana, tajā skaitā samazināts laiks, kādā atgriež ieguldījumus investoriem, kā arī būtiski palielināts atgriezto ieguldījumu apmērs – tā ir Tieslietu ministrijas atbildības joma, un uz to problēmu norāda banku sektors."

Kā vēl vienu no būtiskākajām problēmām banku asociācija norāda – "iedzīvināt nulles toleranci pret korupciju, īstenot izglītošanas pasākumus un apmācības, skaidrojot ēnu ekonomikas ietekmi uz katru cilvēku individuāli un tautsaimniecību kopumā". Man liekas, ka šī atbildības joma arī varētu būt saistīta gan kopumā ar Tieslietu ministriju, gan arī kopumā ar Krišjāņa Feldmana sadarbības kolēģiem frakcijā.

Tāpēc ļoti iesaku no sākuma paskatīties sev apkārtnē un savā kompānijā, un savā frakcijā un pēc tam pārmest citiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 4. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 5. ir deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz kārtību, kā tiek ieviests vienotais darījumu konts mikrouzņēmumu režīmā strādājošiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Kopā ar šo priekšlikumu, kuru... nu, es ceru, ka... arī īpaši tiem deputātiem, kas apgalvo, ka viņi ļoti uzmanīgi lasa... un iepriekšējiem priekšlikumiem – tas faktiski veido visu to priekšlikumu kopumu, balstoties uz kuriem Igaunijā ar pilnīgi analoģisku likumdošanu šis vienotais saimnieciskais konts strādā. Un komercbankas arī šo likumdošanu... pilda, un tur viss notiek.

Bet, protams, ka tiem... kā saka, kolēģi, ir tāds teiciens – tie, kas grib, tie meklē risinājumus, tie, kas negrib jeb, precīzāk, nemāk, tie meklē attaisnojumus, kāpēc viņiem kaut kas nesanāks. Nu, tas laikam pa lielam ir viss, ko var teikt par to dažu deputātu attieksmi pret šiem vienotā saimnieciskā konta priekšlikumiem.

Te arī izskanēja no kolēģa deputāta Eglīša tādi aicinājumi dažiem citiem koalīcijas deputātiem (pārsvarā runa bija par tiem, kas strādā vai nu pa tiešo, vai nu kaut kā tuvumā pie Finanšu ministrijas)... aicinājums viņiem arī runāt un kaut kā aizstāvēt Finanšu ministrijas pozīciju. Un arī kopumā no visas valdības laikam 99 procenti, visi deputāti, kas uzstājās, runāja tieši par Finanšu ministriju, it kā tā būtu Finanšu ministrijas vaina pie tā, kas šobrīd notiek gan ar šo Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, gan arī ar citiem tā saucamajiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem, kā pašnodarbināto, patentmaksu saņēmēju... maksātāju un tā tālāk.

Bet es, kolēģi, gribētu teikt, ka ne jau tik daudz Finanšu ministrija ir pie vainas, lai gan tā ir tieši Finanšu ministrija, kas virza (vismaz oficiāli) visus šos likumprojektus, jo Finanšu ministrija ir pēc būtības valdības grāmatvedis... Bet uzdosim jautājumu, kolēģi, kas tad ir atbildīgs par uzņēmējdarbības politiku valstī. Vai tā tiešām ir Finanšu ministrija? Vai, piemēram, uzņēmumā tas būs grāmatvedis vai finanšu direktors, kurš būtu atbildīgs par uzņēmuma attīstību, par uzņēmuma darbu ar klientiem, par pārdošanas apjomiem? Noteikti nē! Šī atbildīgā ministrija, kolēģi, ir Ekonomikas ministrija. Tieši Ekonomikas ministrija ir atbildīga par to, kas notiek ar uzņēmējdarbību valstī, tai skaitā ar uzņēmējdarbības iesācējiem, ar mazo biznesu, ar agrīnā posma uzņēmējiem un tā tālāk. Un loģisks jautājums, kolēģi, ir, kur tad Ekonomikas ministrija ir bijusi visu šo laiku, kamēr valdība gan diskutēja par tiem... par alternatīvajiem nodokļu režīmiem, par mikrouzņēmumiem, par pašnodarbinātām personām un tā tālāk.

Tātad, ja mēs paskatīsimies uz likumprojekta anotāciju, kolēģi, tad Ekonomikas ministrijas tur vispār nav. Tā pat nav piedalījusies šā likumprojekta grozījumu izstrādē. Ekonomikas ministrijas pārstāvji pat nav piedalījušies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, kurās bija diskusijas par šiem grozījumiem. Faktiski labs jautājums tāds, nu... kur tad ir šīs ministrijas parlamentārais sekretārs? Kur ir šīs ministrijas, šā ministra partijas biedri? Vai viņiem ir vispār šodien, ko teikt, kā aizstāvēt? Jo, kolēģi, klusēšana ir piekrišana. Es domāju, jūs nedomājat, ka tas, ka jūs klusējat, – tas nozīmē, ka visa vaina tiks nolikta tikai un vienīgi uz Finanšu ministriju. Klusējot par šo, ekonomikas ministrs piekrīt dot savu piekrišanu un atbalstu tam, ko dara Finanšu ministrija.

Līdz ar to es uzskatu, kolēģi, ka visi tie it kā Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi faktiski, de facto, ir tikpat... ekonomikas ministra politikas redzējums par uzņēmējdarbību valstī, par biznesa uzsākšanu, par mazo biznesu un tā tālāk. Un tieši viņa partijas kolēģus es aicinu dot kādu atbildi par to, kāpēc – kāpēc? – jums ir šāda (Nav saklausāms.)...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 5. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 6. ir deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums papildināt likumprojekta 1. pantu ar 7. punktu: "komersants – mikrouzņēmums, kas nodarbojas ar komercdarbību, kas ietver preču pārdošanu". Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Cielēns. 7. arī ir deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums papildināt likumprojekta 1. pantu ar 8. punktu: "amatnieks – mikrouzņēmums, kas patstāvīgi rada vai izgatavo autordarba subjektus". Komisijā šis priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šeit runa ir par tā saucamo Francijas modeli. Es jums atgādināšu, ka Latvijas Finanšu ministrija ir atklāti atzinusi, ka, veidojot šos grozījumus, tā faktiski ir nokopējusi Igaunijā esošo regulējumu, bet ar vienu atšķirību, proti, ja Igaunijā nodokļa likme ir 20 procenti, tad, Finanšu ministrijas ieskatā, protams, kāpēc veidot tādu pašu vai labvēlīgāku regulējumu? Tad Finanšu ministrija piedāvāja augstāku nodokļa likmi, proti, 25 procentus. Tātad Igaunijā – 20, Latvijā piedāvātais variants – 25 procenti.

Protams, jautājums pats par sevi – kāpēc Finanšu ministrija analizēja tikai Igaunijas pieredzi? Kāpēc Finanšu ministrija neskatījās plašāk, netaisīja plašāku salīdzinošu analīzi arī par tiem režīmiem, kas darbojas citās valstīs, un neanalizēja to, kurš režīms Latvijai būtu piemērotāks? Mēs to esam izdarījuši, un no vairākām valstīm, uz kuru pieredzi mēs skatījāmies, izvēlējāmies tieši Francijas režīmu, kurš tika izveidots samērā nesen, lai gan darbojas jau vairākus gadus un pietiekami sekmīgi. Tātad Francijas modeļa būtība ir tāda, ka tas pirmām kārtām neskatās uz nodokļu maksātāju kā tādu vienotu... vidēju, neatkarīgi no tā, ar ko šis nodokļu maksātājs nodarbojas, kurās nozarēs un kāda ir viņa izmaksu struktūra, bet faktiski izdala trīs galvenos uzņēmējdarbības veidus, patiesībā pat četrus, bet mēs ņemam tikai trīs.

Pirmais, protams, ir tie uzņēmēji, kas te tiek saukti par komersantiem, kas nodarbojas ar standartizētu preču vai produktu pārdošanu. Tie varētu būt gan tirgotāji, gan mazie ražotāji, gan zemnieku saimniecības. Tiek pieņemts, ka šādiem uzņēmējiem attaisnojamo uzņēmējdarbības izdevumu īpatsvars varētu būt apmēram 61 procents no kopējā apgrozījuma.

Tālāk. Nākamā grupa ir tā, ko franču valodā sauc par artisans jeb amatnieki. Tie ir tie, kas pastāvīgi rada vai izgatavo autordarba subjektus. Tātad (atšķirībā no pirmās kategorijas) te mēs runājam nevis par standartizētām precēm vai standartizētu produktu, kurš tiek pārdots vairumam, bet mēs runājam faktiski par jaunradi, par samērā unikāliem produktiem. Tātad šeit tas ir tāds kā jumta regulējums, zem kura varētu darboties arī tie mākslinieki, radošās personas, kas rada tās jaunrades... un šeit tiek pieņemts, ka attaisnoto izmaksu apmērs varētu sasniegt pusi – 50 procentus – no kopējā apgrozījuma.

Tad ir arī trešā kategorija, kas ir profesionālo pakalpojumu sniedzēji. Šeit (atšķirībā no pirmajām divām) runa ir nevis par preci vai produktu, bet par pakalpojumu. Te runa būtu par tādiem kā grāmatveži, profesionālo pakalpojumu sniedzēji, juristi un tā tālāk. Šeit ir pieņemts, ka, protams, šādai kategorijai... tie, kas sniedz pakalpojumus... pēc savas darbības būtības viņu attaisnoto biznesa izmaksu īpatsvars orientējoši varētu sasniegt, maksimums, kādu trešdaļu no apgrozījuma.

Izejot no tā, arī pie Francijas pieejas tiek veidotas dažādas... gan prezumējošas nodokļu likmes tiem trim galvenajiem uzņēmējdarbības veidiem.

Tāpēc... nu, šeit, kolēģi, es gribētu arī uzsvērt... Tā kā nesen arī viens no koalīcijas deputātiem, pat arī viens no koalīcijā esošās partijas vadītājiem ir aicinājis Latvijā... aicinājis valdību piedāvāt modernu mikrouzņēmumu regulējumu... Tātad šeit, kolēģi, ir moderna regulējuma piedāvājums. Nu, protams, ka daži koalīcijas deputāti... kā Feldmana kungs... uzskata par absurdu to, kas darbojas Francijā, bet, kolēģi, tad jums vajadzētu... nu, jums vajadzēja tad, kad Makrona kungs bija pie mums vizītē, arī viņam pateikt: "Prezidenta kungs, jums, starp citu, ir absurds mikrouzņēmumu regulējums valstī." Nu, kurš pavisam nav moderns. Laikam neviens to nav teicis...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi, es atsaukšos uz Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras vadītāja interviju un komentāru saistībā ar šo nodokļu reformu. Ne lēmumu pieņēmēji, tas ir, finanšu ministrs un valdība, ne administratori, tas ir, Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nevar ar datiem pamatot, kā piedāvātais modelis ietekmēs konkrētas personu grupas, cik lielas būs papildus veicamās darbības un cik liels ir personu loks katrā no atsevišķajām grupām, kuras skars pieteiktās izmaiņas, kā tiks nodrošināta informācijas izsekojamība. Tāpat ir nepietiekami arī prognozēta sabiedrības uzvedības maiņa saistībā ar ieviešamiem... izmaiņām.

Tāpēc, kopumā vērtējot, valdības lēmumi ir ļoti vāji sagatavoti un tie nav pētniecībā balstīti un ir ļoti nepārliecinoši skaidroti sabiedrībai.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt kolēģu priekšlikumu un nepaļauties uz nesagatavotiem un netālredzīgiem lēmumiem, ko piedāvā valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Pagājušoreiz, kad mēs diskutējām par šo jauno koncepciju atsevišķa likumprojekta veidā, deputāts, kurš oponēja likumprojektam, bija izbrīnīts, kāpēc ir plāns samazināt nodokļu lielumu komersantiem ar salīdzinoši lielu apgrozījumu.

Es tikai atgādināšu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms visus pirmos gadus bija piemērots uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā. Un tas ir arī tuvu tam līmenim, ko piedāvā šie grozījumi, – komersantu apgrozījums līdz 118 tūkstošiem eiro gadā... noteiktā likme būtu 15 procentu tai uzņēmumu grupai, kurai pēc darbības specifikas ir paredzamas arī salīdzinoši lielas iegādes, kas kopumā veido apgrozījumu. Ja savukārt pēc darbības veida uzņēmums ir tāds, kuram... kurš pamatā sniedz pakalpojumus vai pats rada kādu jaunu produktu, kam nav vajadzīgi lieli pirkuma un pārdevuma darījumi, tad attiecīgi arī ierobežots ir pieļaujamais apgrozījums un ir citāda procentu likme.

Tika samazināts pieļaujamais apgrozījuma līmenis no 100 uz 40 tūkstošiem tieši tādēļ, lai to režīmu neizmantotu negodprātīgi vai, nu, iespējams, apzinātu šos gadījumus, kad mikrouzņēmumu nodokļa režīmu izmanto tādi uzņēmumi, kam tas nav domāts. Un viens no iemesliem – tādēļ ka nebija šīs kalibrēšanas vai tādas īpašas pieejas noteiktām uzņēmēju grupām.

Šis priekšlikums ir pārdomātāks, nu, tāds mērķētāks, analizējot jau dažādu uzņēmumu veidus, to darbības specifiku, tādēļ pilnīgi attaisnojami ir arī atkal pārskatīt pieļaujamo apgrozījumu normas.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visus pārējos, kas ir kontekstā ar kopējo piedāvājumu. Mērķēts mikrouzņēmumu (Skaņas defekts.)... režīms, ņemot vērā Francijas pozitīvo pieredzi, ņemot vērā Igaunijas pozitīvo pieredzi – padarot nodokli vienkāršāk administrējamu –, un arī, protams, to pieredzi, ko mēs redzam citās Eiropas valstīs. Un visi domā par kādiem īpaša atbalsta mehānismiem ne tikai jaunuzņēmumiem, mūsu izpratnē, ne tikai tādiem augstu tehnoloģiju uzņēmumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz ikdienā vajadzīgus pakalpojumus vai ražo produktus, nu, pamatā vietējam patēriņam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, nu, konkrētais priekšlikums ir vienkārši... Ja kāds ir lasījis priekšlikumu, tas ir par vienas konkrētas definīcijas izteikšanu. Un šeit ir vairākas definīcijas. Arī 6. priekšlikums bija par definīciju, un arī nākamais ir par definīciju, tātad visdažādākās definīcijas. Tikpat labi varēja arī apvienot, ja godīgi, vienā priekšlikumā.

Bet tas, kas mani visvairāk samulsina, kolēģi, viena kolēģa teiktajā, ir, ka viņš nu nekādi nevar izlemt, kuras valsts tāds... kuras valsts modeli tad īsti viņš vēlas iedzīvināt Latvijas uzņēmējdarbības, kā saka, vidē, jo vēl, piemēram, 22. septembrī intervijā aģentūrai LETA Dombrovska kungs teica, ka viņš pat ir gatavs veselu partiju dibināt, lai būtu... lai varētu stimulēt beidzot Latvijas ekonomisko attīstību. Ko viņš nevarēja darīt, kad viņš bija no VIENOTĪBAS ekonomikas ministrs. Un tā būs partija, kuras galvenā ambīcija būs uzbūvēt Baltijas Singapūru.

Un te man jautājums ir tāds – vai Dombrovska kunga hobijs kaut kādā mērā nav vienkārši apkopot visdažādākos likumus no visdažādākajām valstīm, piemēram, pirms vēlēšanām runāt par to, ka Latvijā ieviest Singapūru un arī minimālo pensiju 400 eiro. Es nezinu, kā ar to veicas viņam, bet 200 eiro pensija būs (pie noteikta stāža), starp citu, nākamgad.

Šodien mēs runājam, ka vajadzētu Francijas modeli ieviest. Tātad mums vajadzētu visvisādus modeļus ieviest, tikai ne konkrēti skatīties uz to reālo situāciju, kāda ir Latvijā un kā reāli cilvēki labāk varētu strādāt. Un tāpēc arī izskan šie aicinājumi, tai skaitā Finanšu ministrijai, strādāt pēc iespējām pie labāka un vienkārša regulējuma un arī beidzot tātad panākt tā paša vienotā darījumu konta ieviešanu no 2022. gada. Un tieši – lai būtu arī šī vienkāršotā nodokļa nomaksa iespējama. Manuprāt, tas ir tas, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, nevis Singapūras kaut kāds modelis, kur katru teikumu var iesniegt kā atsevišķu priekšlikumu un gari un plaši runāt, vai arī, piemēram, Francijas modelis, kur arī var katru priekšlikumu atsevišķi iesniegt un priecāties, cik daudz priekšlikumu ir iesniegts.

Es vienkārši, nu, mēģinu, aicinu... aicinu – kas tad man cits atliek – Dombrovska kungu vienreiz saprast, kuras valsts modeli tad viņš īsti vēlas Latvijā ieviest, un arī atbildēt vienlaikus uz jautājumiem, kāpēc viņš to neizdarīja tad, kad viņš bija ekonomikas ministrs.

Tai skaitā grūti saprast to kritiku no opozīcijas un tādas opozīcijas savstarpējās kolīzijas attiecībā uz Ekonomikas ministriju, jo, nu, ja atmiņa neviļ, tad tieši ZZS kolēģi aktīvi atbalstīja esošo ekonomikas ministru un balsoja par viņu, starp citu, neesot pat koalīcijā un nekādā sakarā ar koalīciju, balsoja par esošo ekonomikas ministru un visvisādi atbalstīja. Tad es nesaprotu, vai tagad ir kaut kāds strīds, kolīzija opozīcijas partiju starpā, kur pat tagad viena pārmet otrai, ka tā tomēr atbalstījusi nepareizo ekonomikas ministru vai ko.

Tā ka, nē, nu, paldies, protams, ka jūs arī konstruktīvi... Opozīcijas, teiksim, dažreiz darbu vērojam, ka atbalsta šos, nu, koalīcijas ministrus, arī izsaka uzticību, tas ir pareizi.

Nu, te gan, protams, atgriežos atpakaļ pie tā Francijas versus Singapūras modeļa, kur būtu nepieciešams Dombrovskim pirms partijas dibināšanas saprast, kurā... kuras valsts virzienā viņš vēlas tomēr iet.

Un arī, protams, mūs visus interesē, kā veicas ar 400 eiro minimālās pensijas ieviešanu, – tas arī ir ļoti interesants jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es atgādinu, ka priekšlikums skan tā: "amatnieks – mikrouzņēmums, kas patstāvīgi rada vai izgatavo autordarba subjektus".

Lūdzu, atgriezīsimies pie priekšlikuma. Debates jau ir ļoti plašas. Arī par jaunajām partijām un visu spektru.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Paldies, paldies Feldmana kungam. Sāksim ar... sāksim ar Feldmana kunga mulsumu par priekšlikumu vai priekšlikumu skaitu... vai kā. Nu, es kaut kā... Sākotnēji jūs sakāt, ka jūs mākat lasīt un jūs lasāt ļoti rūpīgi, tad jums iestājas mulsums par tiem priekšlikumiem. Jūs varat, Feldmana kungs, vēlreiz paskatīties uz to tur... kur visi tie priekšlikumi ir salikti kopā vienotajā likumprojektā, kas tika izskatīts, ja es pareizi atceros, pagājušajā nedēļā un... kur jūs pat bijāt tas deputāts, kurš runāja "pret" un nosauca Francijas un arī daļēji Igaunijas strādājošo likumdošanu par absurdu. Un arī populistisku. Labi, bet populismu, kā jau teicu, es nekomentēšu.

Man arī prieks, ka jūs esat tik ļoti informēts par maniem plāniem attiecībā uz partiju un tā. Es saprotu, ka pēc kāda laika jūs, visticamāk, arī jautāsiet, vai iespējams šajā partijā iestāties... un tā tālāk. Mēs to pēc tam varēsim arī, iespējams, pārrunāt. Kas attiecībā... Nē, kolēģi saka tomēr – nē, Feldmana kungs. Piedodiet...

Attiecībā uz pensiju reformu. Jums drīz arī, Feldmana kungs, būs iespēja paskatīties uz to, kā to iespējams izdarīt, un, iespējams, arī uzstāties... uzstāties "pret", un pastāstīt, cik tas viss ir absurdi.

Attiecībā uz valstīm, Feldmana kungs, nu, jūs tagad atbalstīsiet Igaunijas kopēšanu... Tad līdz ar to jums kopēt kādas valsts pieredzi acīmredzot nav problēmu. Nu, tā atšķirība, Feldmana kungs... Tas, kas mani ir interesējis, to pētu. Man zināms, kas notiek daudzās valstīs, un cenšos no katras valsts paņemt to labāko un piemērotāko Latvijai. Tāda ir (Skaņas pārrāvums.)... Feldmana kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Pauze.)

Mikrofonu Dolgopolova kungam, lūdzu. Dolgopolova kungs ir šobrīd pametis sēdi.

Līdz ar to debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 8. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies.

Kolēģi! Šeit es izmantošu iespēju, lai drusku jums paskaidrotu arī par to, kāpēc tieši no Francijas ir vērts mācīties attiecībā uz...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs! Atgriezīsimies pie debatēm par konkrēto priekšlikumu.

V. Dombrovskis. Jā, bet šis konkrētais priekšlikums... Priekšsēdētājas kundze, runa ir par to... par nepieciešamību profilēt nodokļu maksātājus, un es gribētu dot deputātiem ievadu, ieskatu vēsturiski tajā, kā Francija nonākusi līdz šim atzinumam. Es domāju, ka kolēģiem būtu interesanti šo paklausīties.

Redziet, tad, kad runa ir par nodokļu piemērošanu mazajam biznesam... Francija diezgan ātri saprata, protams, ka lielākā daļa nodokļu ieņēmumu tiek iekasēti no samērā neliela, pārsvarā lielo, uzņēmumu skaita. Un ir ļoti daudzi mazie uzņēmēji (daži sauc viņus par dzīvesstila uzņēmumiem un tā tālāk), no kuriem tie nodokļi tik lielā mērā nav iekasēti, bet, protams, ka no kuriem kādus nodokļus iekasēt vajadzētu.

Tā Francija apmēram pēc Otrā pasaules kara nonāca pie tā saucamās prezumptīvās jeb prezumējošās nodokļu piemērošanas kārtības, kas faktiski bija pilnajā (Nav saklausāms.)... šajā jomā. Tā kā, piemēram... Tā kā tas strādāja... Pieņemsim, ja bizness strādāja kā kafejnīca, tad faktiski šī sistēma strādāja šādi, ka tika noteikts nodoklis par katru kafejnīcas galdu. Nodokļu inspektors atnāca, saskaitīja galdiņu skaitu un, balstoties uz to, piemēroja prezumptīvo nodokli. Tas, protams... Vai, nu, ja runa bija par viesnīcu, tad tika saskaitīts logu skaits vai numuru skaits. Un tad šādi gan tika kombinēta ļoti vienkārša no administrēšanas viedokļa sistēma, gan arī tas viss mazais bizness deva savu pienesumu sabiedrībai. Tā tas ar laiku evolvēja vairāk uz to sistēmu, kas ir nodokļu maksātāju profilēšana.

Francijā patiesībā arī pastāv vēl ceturtā kategorija. Tas ir tas sezonālais bizness, kurš nodarbojas tieši... sezonālais bizness, kas darbojas tieši tai viesnīcu biznesā un ar kuru ir drusku savādāka nodokļu nomaksas kārtība, kas ir saistīta galvenokārt ar to, ka šis bizness strādā pārsvarā vasaras laikā – tad, kad ir tūrisma sezona. Līdz ar to tam ir arī piemērota drusku cita nodokļu samaksas kārtība. Pie kā... Šeit es domāju, ka, ņemot vērā to, ka Latvijā tūrisms arī ir diezgan nozīmīga nozare... Es domāju, ka ar laiku būtu iespējams šo mūsu piedāvāto kārtību arī papildināt ar šo ceturto kategoriju.

Bet šī pieeja, kolēģi, es domāju, dod ļoti labu atbildi uz jautājumu – kā var kombinēt vienlaicīgi nepieciešamību gan iekasēt vismaz kādus nodokļus no mazā biznesa, gan to darīt maksimāli tik precīzi, cik iespējams, to sadalot tajās trīs kategorijās: tie, kas ražo vai pārdod standartizētās preces, tie, kas ražo un pārdod unikālās preces jeb jaunus produktus, un tie, kas sniedz šos profesionālos pakalpojumus.

Šis pēdējais priekšlikums, piemēram, kolēģi, es domāju, diezgan labi atbild uz tai skaitā Finanšu ministrijas bieži uzdotajiem jautājumiem, kritiku attiecībā uz šo režīmu, proti, ka tieši to izmanto pārsvarā tie profesionālo nodokļu... piedodiet, profesionālo pakalpojumu sniedzēji, šādi optimizējot savu nodokļu maksāšanu.

Tā ka jūs, kolēģi, redzēsiet turpmākajos priekšlikumos, tiek... ņemot vērā to, ka profesionālo pakalpojumu sniedzējiem attaisnojamo izmaksu īpatsvars viņu kopējās izmaksās būtu... ir diezgan mazs, šeit ir kopumā pieņemts, ka tā ir trešdaļa, maksimums. Tad arī tiek piedāvāts, ka profesionālo pakalpojumu sniedzējiem tiks piedāvāts, ka viņi arī maksās augstākus nodokļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi. Par šo priekšlikumu. Manuprāt, arī ir pilnīgi vietā profilēt uzņēmējus pa grupām. Šis piedāvājums ir savā ziņā aizgūts no mūsu kaimiņvalsts.

Un es tomēr gribētu atbildēt, kāpēc opozīcija šādus aizņēmumus no kaimiņvalsts iesniedz šajā likumprojektā. Jo gluži vienkārši... to režīmu, kas ir darbojies līdz šim, kas ir parādīts kā veiksmīgs, strādājošs režīms, šo grozījumu pamatnormas, kas ir iesniegtas no valdības un kas ir atbalstītas atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā no deputātu puses... gluži vienkārši padara par nekonkurētspējīgu. Latviešu uzņēmēji, tai skaitā pakalpojumu sniedzēji, būs stipri nekonkurētspējīgāki nekā mūsu kaimiņvalsts uzņēmēji. Kur nu vēl tādā ziņā! Ja paskatāmies, tādā iekšējā konkurencē šie mazie uzņēmēji ar lieliem uzņēmējiem arī diemžēl konkurēt vairs nevarēs, un tās izvēles iespējas būs ļoti vienkāršas – ēnu ekonomikā doties, strādāt kādā lielā uzņēmumā vai, nu, sliktākajā gadījumā, kas būtu... tas būtu – pamestu valsti liels iedzīvotāju skaits. Iepriekšējās krīzes laikā jau ir izdarīts, un es aicinātu nepieļaut iepriekš pieļautās kļūdas.

Par šo pieeju, ka mēs aizgūstam kaut ko no Igaunijas. Iepriekš Feldmana kungs... Nevarēju saprast šos te... pārmetumu jēgu Dombrovska kungam attiecībā uz to, ka tiek ņemti kaut kādi modeļi. Francija, Igaunija, Singapūra – nu, sauciet, kā gribat, ņemiet kaut vai no Malaizijas, nav starpība. Problēma ir tā, ka Latvijā speciālā nodokļu režīma kā tāda... pēc būtības tas vairs nepastāvēs. Un tas graus tieši mazo uzņēmēju konkurētspēju.

Tāpēc arī opozīcija ir piedāvājusi savu redzējumu, šajā ziņā paņemot Igaunijas pamatpiedāvājumu, kas jau vairākus gadus darbojas... iekļaut mūsu likumdošanā un aicina arī citus kolēģus to atbalstīt.

Šis priekšlikums, kā jau minēja Vjačeslavs Dombrovska kungs, konkrēti profilē pakalpojumu sniedzēju veidus, uzņēmējdarbības veidus, un šajā kopējā modelī tas būtu jāatbalsta. Tam būs arī nākošie saistītie priekšlikumi ar šo, lai tas viss iekļautos tādā normālā, saprotamā likumā.

Šobrīd tieši deputātiem ir iespēja uzlabot šo likumu, un šodien, turpinot šīs debates, mēs vēl joprojām neesam sadzirdējuši nekādus argumentus par to, kāpēc esošais regulējums ir labāks par šo piedāvāto, izņemot to, ka kāds sāk runāt par redakcijām.

Es aicinātu skatīt šos priekšlikumus kā kopu, jo tas ir arī... tās ir sastāvdaļas no tā likumprojekta, ko vienreiz jau opozīcija bija iesniegusi un kuru pat nenodeva izskatīšanai komisijai. Nu, tad mēs bijām spiesti to ceļu iet šādā veidā. Tāpēc mēs arī par šo šodien šeit debatējam, un šīs debates arī turpināsies.

Kolēģi, jā, aicinu atbalstīt 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu pateikt, ka es 10 gadus atpakaļ, kad beidzu RTU ar bakalaura grādu, rakstīju diplomdarbu – salīdzināju igauņu nodokļu sistēmu ar Latvijas. Vienīgais, ko es gribētu pateikt, – tur secinājums bija, ka mēs atpaliekam, nu, kaut kur uz 10 gadiem. Tajā laikā tā bija. Šodien, nu, es varētu pateikt, ka reinvestēto peļņu, ko mēs neapliekam ar nodokli, mēs jau ieviesām par vēlu, un laikam mēs atpaliekam jau, nu, visus 15–20 gadus no Igaunijas.

Bet ko tieši es gribēju šodien pateikt? Gan par to, ka deputāts Feldmans pārmeta Vjačeslavam par to, ka viņš tur piemin kaut kādu Francijas piemēru un to, kā viņi ievieš to nodokli, kad skaita galdiņus vai krēslus...

Es gribu atgādināt saviem kolēģiem no Vidzemes... tas ir, Možvillo kungs, Ieva Krapāne, Blumbergs... jo, kad mēs... Pirmsvēlēšanu laikā mēs visi runājām par Francijas pieredzi un katram savam vēlētājam... katru dienu mēs saviem vēlētājiem stāstījām par Francijas piemēru, ka mēs ieviesīsim. Vairs nebūs tā, ka mēs apliekam par... gada laikā visu apgrozījumu, ka ir tādas situācijas, ka cilvēks atver savu bodīti uz sezonu... ka vairs tā nebūs. Mēs solījām!

Un tieši Francijas piemēru mēs stāstījām, kā franči atrisina to... un atrisina to restorānu problemātiku, un visi bija apmierināti. Laikam tādēļ mēs kļuvām par deputātiem. Es domāju, vajag turēt savus vārdus un balsot... un atbalstīt šos priekšlikumus. Tas, pirmkārt.

Un, otrkārt, par Singapūru. Mums pat bija darba grupa, es vēršos tagad pie visiem KPV LV deputātiem... mums bija lieliska darba grupa ar lieliskiem atbalstītājiem, kuri gan strādāja Singapūrā. Tā nebija tikai teorija, tā bija prakse.

Un tagad mēs visi sēžam un klusējam, it kā nekas nebija pateikts, nekas nebija solīts.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es pilnībā atbalstu to, ka mums vajadzētu tiešām vairāk... mazāk varbūt skatīties apkārt un pārņemt tādas negatavās prakses, bet vairāk piemērot, teiksim, likumus esošajai situācijai, ko mums norādīja Feldmana kungs.

Taču šeit ir man jāatbild, ka šis te partiju finansēšanas modelis, kurš tika uzspiests pagājušā gada budžetā, nu, no Feldmana kunga partijas puses tika ļoti daudz reklamēts, tieši izmantojot ārvalstu praksi, liekot par piemēru to pašu Igauniju. Man liekas... Droši vien tā pati Francija tur arī tika minēta. Lūk, citās valstīs partiju finansējums ir daudz, daudz lielāks nekā pie mums Latvijā, un tāpēc mums šobrīd ir vienkārši jāpārņem šī prakse.

Kā mēs redzam no šī piemēra, šīs negatavās prakses – partiju finansējuma – pārņemšana ir nodarījusi vēl lielāku ļaunumu: sabiedrības uzticēšanās ir mazinājusies, un mums ir arī atsevišķi klienti šajā jomā, kuri ir pierādījuši, ka viņiem nekad nebūs gana.

Tāpēc, atgriežoties pie paša jautājuma, es uzskatu, ka priekšlikumu iesniedzēji, kā mēs zinām, tiešām ir izpētījuši šo jautājumu līdz kaulam, viņi izprot šo te... šī te modeļa piemērošanas iespējamību Latvijā, tāpēc, nu, pārmest viņiem to, ka šis modelis nav kārtīgi... nav piemērojams Latvijā, nebūtu pareizi.

Es aicinu tiešām debatēt par konkrēto tēmu, kādā veidā mēs varētu palīdzēt mūsu uzņēmējiem, nevis par to, ka opozīcija atkal kaut ko nav pareizi izdarījusi. Ja mēs gribam kopīgi uzlabot šo situāciju un novērst to kaitējumu, ko Ministru kabinets ir atnesis uz Saeimu, tiešām pārliekot atbildību uz Saeimas deputātu pleciem, tad, es domāju, ka arī, starp citu, JK pārmetumi Finanšu ministrijai ir, manuprāt, visai pamatoti tādā mērā, ka mēs šodien nedzirdam nekādu pamatojumu no iesaistītajām pusēm, kuras ir tiešā veidā atbildīgas par šī likumprojekta sagatavošanu. Mums nav ne Bondara kunga, ne Zakatistova kunga – pilnīgs klusums apkārt.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies, kolēģi! Es piedāvāju, kolēģi, paskatīties uz budžetu un nodokļu likumdošanas pakotni kontekstā ar budžetu no... caur prizmu, kā valsts un... kā valsts amatpersonas, kā valdošie politiķi šajā likumdošanas pakotnē piedāvā ne tikai iztērēt budžeta līdzekļus, bet kādi instrumenti, kādi mehānismi un kādi rīki tiek piedāvāti tautsaimniecībai, nodokļu maksātājiem, lai varētu nopelnīt. Lai varētu nopelnīt, lai nodrošinātu savas ģimenes, lai nodrošinātu darba vietas, lai nodrošinātu konkurētspēju. Lai nodrošinātu konkurētspēju ne tikai iekšējā Latvijas tirgū, bet Baltijas valstu tirgū un Eiropas Savienības tirgū.

Un patiesi, kaimiņvalstu labākā pieredze, komplicējot to un veidojot optimālo variantu, pielāgojot to Latvijas ekonomikai, ir tas instruments, kas varētu tieši ļaut cilvēkiem nopelnīt, nevis bankrotēt, nevis aiziet uz maksātnespēju, nevis aiziet uz pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem, bet tieši paredzēt instrumentus, lai nodrošinātu darba vietas, lai nodrošinātu darbu un lai nodrošinātu ienākumus. Un ienākumus ne tikai viņu ģimenēm un personīgi viņiem, bet arī valsts budžetam.

Diemžēl kontekstā ar budžeta pakotni es tikai redzu, kā nauda tiek iztērēta, kā nauda tiek izlietota, un neredzu instrumentus, kas pasaka, kā mēs pelnīsim, kurš pelnīs un kas atbalstīs tos peļņu nesošos instrumentus vai kādi būs tie papildu rīki.

Šis Vjačeslava Dombrovska un Danas Reiznieces-Ozolas piedāvātais priekšlikums tieši dod to instrumentu noteiktai iedzīvotāju kategorijai, kā nopelnīt sev, kā nopelnīt valstij, kā samaksāt nodokļus, kā nodrošināt ģimeni.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šis ir viens no priekšlikumiem konceptuālai pieejai segmentēt nodokļu maksātājus atkarībā no to darbības veida. Šajā konkrētajā gadījumā – tiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir pakalpojumu sniedzēji, piemērojot arī lielāku likmi, ņemot vērā, ka izdevumi, kas ir saistīti ar tā profesionālo darbību, būtu mazāki. Tiem būtu jābūt mazākiem. Tāda segmentēšana, manuprāt, ir arī ļoti atbalstāma – ņemot vērā arī mūsu iepriekšējo pieredzi – saimnieciskās darbības veicējiem, pašnodarbinātajiem.

Viens no iemesliem, kādēļ iepriekšējās reformas laikā mēs ierobežojām attaisnoto izdevumu īpatsvaru, paredzējām, ka vismaz 20 procentu no apgrozījuma ir jāatstāj kā nodokļa bāze. Bija diemžēl negatīvā pieredze, ka dažkārt pakalpojumu sniedzēji, piemēram, juridisko pakalpojumu sniedzēji, patiešām mēģināja norakstīt gandrīz visus savus izdevumus... tai skaitā iekļaujot pat, nu, savus darba uzvalkus attaisnotajos izdevumos, un tādā veidā praktiski arī izvairoties no nodokļu nomaksas.

Šī pieeja ir ņemta par pamatu, vērtējot Francijas piemēru – kas varbūt arī Feldmana kungam kā tāds precizējums. Viņam un arī pārējiem.

Nodokļu maksāšanas segmentēšana un dažādu likmju piemērošana – tā ir pieredze, ko ievieš... ir ieviesusi Francija, un šis princips ir par pamatu ņemts no Francijas. Savukārt vienkāršota nodokļu administrēšana un darījumu konta ieviešana – tā ir pieredze, kas ir ņemta no Igaunijas. Un es domāju, kolēģi, ka patiešām ir vērtīgi skatīties uz to, ko dara citas valstis. Mācīties no labākās pieredzes citās valstīs – tas ir daudz gudrāk nekā rakstīt nepārdomātas politiskas vēstules kaimiņvalstīm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jāsaka tā: ne jau tikai man disonansi rada tas, ka Dombrovska kungs mētājas visu laiku starp Singapūru, Franciju, Igauniju un visām citām valstīm. Tas tad tā kā tādam, zin’, staigātājam. Vienmēr kaut kur citur ir labāk. Bet mani samulsināja, ka Dombrovska kungs tādus tā kā baltus melus, pie viena no iepriekšējiem priekšlikumiem debatējot, teica.

Ja atceraties, viņš teica, ka, ņemot vērā, ka iepriekš Saeima noraidīja likumprojektu, tad mēs iesniedzām šos priekšlikumus šajā likumā. Nu, tas nozīmētu, ka ir šis... šie priekšlikumi, arī šis priekšlikums ir, ja... būtu iesniegts pēc tam, kad ir iesniegts tas likumprojekts, ko Saeima noraidīja, ko... kas ir tas, kur 10 tūkstošu algu... tos ienākumus aplikšot ar mazo nodokli, ja kāds atceras.

Nu diemžēl tā nav. Tāpēc ka šos priekšlikumus iesniedzēji iesniedza 30. oktobrī pulksten 11.10, savukārt likumprojekts, ko it kā pirms tam noraidīja un kāpēc šie priekšlikumi 30. oktobrī ir iesniegti, tika iesniegts ar visiem tiem pašiem pantiem, ar visu to pašu tekstu tikai 4. novembrī. Tātad vairākas dienas vēlāk. Tātad, nu, sanāk tā, ka par to procesu... likumdošanas procesu mums nācās uzklausīt zināmus tā kā tādus... tādu mānīšanos.

Jo nav... Jo nav bijis tā, ka ir noraidīts likums un tad iesniegti šie priekšlikumi. Ir pilnīgi otrādāk. Tika iesniegti priekšlikumi, un tad acīmredzot, lai... lai varbūt izraisītu kaut kādas debates par to, ka 10 tūkstoši mēnesī... tas apgrozījums mēnesī... ka tad vajag mazo nodokli un ka tas ir tas mikrouzņēmums, kam 10 tūkstoši mēnesī ir tie ienākumi. Ienākumi, nevis apgrozījums. Tad par to... un tad, nu, tā kā samulsināt Saeimu... Es aicinu šādas neprecizitātes nepieļaut un teikt, kā ir, ka vienkārši vēlējāmies vienu un to pašu izmantot divreiz. Divreiz. Lai par vienu un to pašu debatētu divreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti labi, ka Feldmana kungs godīgi atzinies, ka viņš nesaprata ne priekšlikuma būtību, ne arī, par ko ir runa. Tāpēc arī parādās visas šīs runas par politiskajām piederībām, politiskajiem plāniem... Singapūras, Francijas un tā tālāk. Runa nav par to.

Runa ir par priekšlikumu, kurš tiešām ir vajadzīgs, ja mēs gribam runāt par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pilnveidošanu. Segmentācija šinī lietā, īpaši mikrouzņēmumiem, ir ārkārtīgi svarīga. Vienkārši noteikt, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir 25 procenti, – tā ir ļoti laba no ieņēmumu viedokļa manta, bet tā nestrādās, jo tiešām noved pie tā, ka vairāki mikrouzņēmumi nogrims.

Segmentācija palīdz diferencēti aplikt ar nodokļiem, vadoties no tām īpatnībām, kas ir katram nozares veidam. Katram darbības veidam. Un tāpēc priekšlikums ir atbalstāms ne tikai kā atsevišķs priekšlikums, bet, godīgi sakot, būtu jāatbalsta arī tie iepriekšējie. Un varētu turpināt diskusiju par to, vai tas ir izsmeļošs saraksts, vai tomēr tas varētu būt papildināms, ņemot vērā, ka darbība vispār ir ļoti daudzpusīga, daudzveidīga un ļoti sarežģīta. Tāpēc, atgriežoties pie tā priekšlikuma, tas tiešām ir – gods kam gods – sistēmisks priekšlikums, un priekšlikuma sistēma ir piedāvāta.

Diemžēl tas, ka cilvēki nesaprot, par ko ir runa, vēl neattaisno likumdevējus kopumā no tā, ka tiek pieņemti nepilnvērtīgi lēmumi.

Un pēdējais. Ļoti grūti argumentēt priekšlikumu būtību, griežoties pie balsošanas mašīnas. Balsošanas mašīnai nav ausis, nav arī citas ķermeņa daļas, bet ir, vienīgais, garā pogas spiešanas roka. Un ir jāņem vērā šis apstāklis, runājot arī par mūsu darba lietderības koeficientu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Seksuālā skandālā ierautā un ģimenes neuzticībā pieķertā personāža nespēja politikā realizēt savas partijas "3 × 500"...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, par šo priekšlikumu. Es gribētu tomēr Feldmana kungam atgādināt par to, ka tiešām jūsu izmeklēšanas spējas ir fantastiskas, bet, es domāju, pēc šiem balsojumiem cilvēkiem nebūs jābūt sevišķām spējām, lai saprastu to, ka opozīcija divas reizes piedāvāja citu, alternatīvu regulējumu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem un piedāvāja arī vispār pēc būtības atlikt šo likumprojektu kā tādu un izstrādāt to gada laikā... izstrādāt jaunu regulējumu. Tas ir tas, ko, es domāju, ikviens iedzīvotājs redzēs, un aiz šiem balsojumiem, protams, būs deputātu vārdi, uzvārdi; kam ir bijusi kāda pozīcija, un es domāju, to mēs visi redzēsim.

Attiecībā uz to, kas notiks pēc tam... Šajā gadījumā, ja mēs nonākam pie situācijas, kad šī likumprojekta autoru pārstāvošā frakcija nerunā, tad man būs jāsāk viņu citēt.

Ašeradena kungs šodien ir paspējis pastrādāt un iznācis ar teikumu, ka pēc krīzes jāgatavojas ekonomiskajam lēcienam. Jā. Un tur tālāk ir arī iztirzājums, kāds tad varētu būt. Manuprāt, šis ekonomiskais lēciens būs – kam? Tas noteikti nebūs mikrouzņēmējiem un šiem mazajiem uzņēmējiem. Tas ekonomiskais lēciens, visticamāk, izpaudīsies tajā, ka Krišjānis Feldmans kopā ar Arvilu Ašeradenu un citiem nāks un prasīs papildu pārsimts miljonus airBaltic no budžeta naudas, ko būs sapelnījuši šie mazie uzņēmēji.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 8. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 9. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Definē likumprojekta mērķi. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs un konceptuāls jautājums. Es jums tagad, ņemot vērā, ka daži kolēģi saka, ka ne visi lasa priekšlikumus... es jums vēlētos nolasīt to likuma mērķi, kurš ir pašlaik... pašreizējā likumdošanā.

Tātad: "Likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā..." un tagad, kolēģi, es gribētu... Lūdzu, uzmanību! Tas tālāk teksts, kas seko: "... kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā."

Nu, lūk, kolēģi, es uzskatu, ka šis likuma mērķis pašlaik ir dot ļoti nepareizus uzstādījumus, īpaši tajā sadaļā, ka tas dod ļoti skaidru, nu, vismazāk... kā minimums, mājienu, ka tie, kas darbojas kā mikrouzņēmumi, darbojas kaut kādās sliktajās nozarēs ar kādu zemu izaugsmes potenciālu, šādi viņus uzreiz tā nostādot, nu, tādā apšaubāmā pozīcijā.

Es jums, kolēģi, gribētu nolasīt arī to, ko par uzņēmējdarbību saka tas pats Globālais uzņēmējdarbības monitorings, zem kā, nu, es domāju, parakstās teju visu attīstīto valstu politikas veidotāji un politiķi. Tātad, kolēģi, uzmanību, lūdzu: "Uzņēmējdarbība ir būtisks sabiedrības veselības un labklājības virzītājspēks un arī nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. Tā veicina inovāciju, kas vajadzīga ne tikai, lai izmantotu jaunas iespējas, veicinātu produktivitāti un radītu darba vietas, bet arī, lai palīdzētu risināt dažas no visgrūtākajām sabiedrības problēmām."

Tātad, kolēģi, šeit, nu, nekas nav pateikts par kādām zemas izaugsmes... zemas izaugsmes potenciāla nozarēm vai kaut ko tamlīdzīgu. Visi uzņēmēji dara svarīgu darbu. Šeit arī ir izskanējis, nu, vismaz dažiem kolēģiem tāds viedoklis, ka, lūk, tie pareizie un vislabākie uzņēmēji ir tā saucamie start-up, tie ieredzētie, nu, iespējams, ka tur, maksimums, 400 vai kā. Un visi pārējie ir it kā tādi, nu, otršķirīgie... labākajā gadījumā.

Un tad, kolēģi, vai tad "dzīvesstila uzņēmēji"... tāds nosaukums izskanējis... Lūk, kolēģi, tā tas nav. Un šādi runāt ir ļoti aplami.

Ekonomika, tautsaimniecība, kolēģi, – tā nav kaut kāda statiska lieta, kur, lūk, ir uzņēmums, tai uzņēmumā ir darba devējs, tad ir darba ņēmēji, un pa lielam ir viss. Ekonomika ir tā kā ekosistēma... ir ļoti dinamiska sistēma, kur tā daļa piramīdas lejā ir tie jaunie uzņēmēji, kas visu laiku cenšas aprobēt, ieviest kādas jaunas idejas absolūti visās ekonomikas... sabiedrības jomās un ar šīm jaunajām idejām izkonkurēt tos uzņēmumus, dot izaicinājumus tiem, kas jau strādā šajās jomās. Un šis slānis, kolēģi, šis uzņēmējdarbības slānis, ir ārkārtīgi svarīgs, jo šādi tiek mesti nepārtraukti izaicinājumi tiem, kas kādreiz arī bija viens no šiem uzņēmējiem un kam ir izdevies izveidot savu biznesu. Un, jo vairāk šādu izaicinājumu, jo aktīvāks ir šis slānis, jo spēcīgāki ir tie uzņēmumi – vidējie un lielie uzņēmumi, kas mums ir. Līdz ar to dot uzreiz uzstādījumu, ka tie it kā darbojas pārsvarā kādās nepareizajās nozarēs, kolēģi, ir ārkārtīgi nepareizi.

Tad es, kolēģi, gribētu arī pievērst jūsu uzmanību tam, ka... īpaši vārdiem "it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā" pašreizējā likumā. Un arī tur, ko piedāvā Finanšu ministrija, nav nekā – absolūti nekādu pasākumu, kas dotu stimulu īpaši darbības uzsākšanas periodā, proti, tas notiktu tikai tad, ja nodokļu režīms būtu īpaši labvēlīgs tieši darbības uzsākšanas periodā. Nekā tāda nav ne pašreizējā likumdošanā, ne tur, ko piedāvā Finanšu ministrija.

Bet šādi priekšlikumi ir iesniegti no mūsu puses, un jūs šos priekšlikumus arī redzēsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpinot kolēģa iesākto, es gribu esošo likuma mērķi, kas ir šībrīža likuma redakcijā, nolasīt līdz pašam galam, jo Vjačeslavs tika līdz tai vietai, kur tika minēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa uzdevums ir atbalstīt nozares ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, tad ir komats, un tālāk seko: "... vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses, godīgas konkurences un sociālās drošības jomā."

Šķiet, nevainīgi un it kā pozitīvi vārdi – mēs rūpējamies par godīgu konkurenci un sociālo drošību, bet patiesībā šī ir teikuma daļa, kas jau pēc definīcijas likuma mērķī ir iekodējusi attieksmi pret uzņēmējiem... pret mikrouzņēmējiem kā tādiem, kuri pilnīgi noteikti, visticamāk, kropļo konkurenci un pilnīgi noteikti grauj sociālo drošību. Un šie ir vārdi, kas šī iemesla dēļ ir jāizņem no likuma mērķa.

Es tik ļoti par tiem neuztrauktos, ja šajā likumprojekta anotācijā, kas ir iesniegta budžeta pakotnē, tieši šie atslēgvārdi – mikrouzņēmēji kā konkurences grāvēji, mikrouzņēmēji kā sociālās drošības grāvēji – netiktu izmantoti, lai šo režīmu ierobežotu.

Mūsu priekšlikums ir atstāt likuma mērķi, kur ir teikts, ka šis ir režīms, kam ir jāatbalsta uzņēmējdarbība, kam ir jānodrošina ekonomiskā aktivitāte, neliekot tur klāt nekādas 50 pelēkās nokrāsas un aizdomas jau pašā likuma definīcijā, ka šis ir režīms, kuru izmanto visu veidu blēži.

Kolēģi, tas pats Global Entrepreneurship Monitor jeb Pasaules uzņēmējdarbības pārlūks analīzē rāda, ka Latvijā pērn 15,4 procenti jeb 186 tūkstoši... nedaudz vairāk cilvēku darbojas agrīnās uzņēmējdarbības nodokļu režīmos, un tā argumentācija 68 procentiem no šiem aptaujātajiem cilvēkiem ir nopelnīt iztiku. Nopelnīt iztiku, nevis krāpties vai kādā citā veidā apiet nodokļu režīmus, un tas ir iemesls, kādēļ šādiem maza uzņēmējdarbības režīma atbalsta risinājumiem ir jābūt.

Mēs jau esam diezgan daudz runājuši par dažādiem statistikas datiem, bet arī šis pats pētījums rāda, ka Latvijā patiešām tikai trešā daļa no iedzīvotājiem – pat vēl mazāk – piekrita apgalvojumam, ka mūsu valstī uzsākt biznesu ir viegli. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Tas ir pat zemāks rādītājs, kolēģi, nekā Baltkrievijā. Nu, un salīdzinājumam: Zviedrijā 80 procenti iedzīvotāju uzskata, ka ir viegli uzsākt uzņēmējdarbību (Zviedrija, kura ir, mūsuprāt, salīdzinoši dārga valsts nodokļu jomā), Polijā – 90 procentu. Nu, tas mums ir vēl tāds līmenis kā līdz zvaigznēm. Bet katrā ziņā tas, kas mums šobrīd būtu jādara, – ja nevaram piedāvāt nekādu papildu motivāciju ar uzņēmējdarbību sākt nodarboties, tad vismaz nezāģējam zaru, uz kura paši sēžam un nenograujam pēdējo vēlmi cilvēkiem, kas grib uzņemties risku, grib sākt savu uzņēmējdarbību, to darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Es par šo priekšlikumu – tas ir ļoti labs priekšlikums pēc būtības, tur ir viena niansīte. Vienkārši salīdzinoši paskatīsimies abas redakcijas.

Tātad deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas piedāvātā redakcija skan šādi: "Likuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, komercdarbību un jaunradi, mazinot administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši darbības uzsākšanas periodā."

Un attiecīgi redakcija, no kuras tad tas tiek... šāds papildinājums tiek piedāvāts, skan šādi: "Likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā."

Tātad par to sākotnējo redakciju vispirms man ir jāpasaka – likumi paši par sevi nevar būt... Teiksim, pirmais teikums sākotnējā redakcijā tāds nevar būt veidots, sakot, ka tie mazina... ka tie mazinās administratīvo slogu. Likuma mērķis nevar būt mazināt administratīvo slogu, likuma mērķis var būt veicināt komercdarbību, veicināt attīstību un visu pārējo. Tas pēc būtības, jo administratīvā sloga mazināšana patiesībā ir vienkārši administratīvs darbs, ko var izdarīt, arī speciālu likumu neveidojot. Nav tāds... juridiska tāda konstrukcija... administratīvā sloga mazināšanas likums kā tāds pēc būtības.

Tur ir neloģika, juridiska neloģika vispār mērķa formulējumā, kas ir sākotnējā redakcija. Un tāpēc vien būtu jāgroza šis likuma mērķis, jo šādu principā absurdu juridisku konstrukciju nevajadzētu pieļaut.

No šāda viedokļa manu kolēģu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas sniegtais priekšlikums ir ļoti pareizs. Tur ir viena maza detaļiņa, kas būtu jāpielabo, tātad būtu jāapstiprina un pēc tam būtu jāpielabo. To var izdarīt, tas šobrīd nemaisa lietas būtību. Bet es gribu uzsvērt tādu sīkumu, ka tur ir rakstīts: likuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, komats, komercdarbību. Man ir jāatgādina, ka saskaņā ar Komerclikumu komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Faktiski, pasakot vārdu "uzņēmējdarbība", mēs automātiski ielasām šajā vārdā arī vārdu "komercdarbība", jo visa komercdarbība jebkurā gadījumā pēc likuma un arī pēc juridiskās teorijas ir uzņēmējdarbība. Līdz ar to tas sanāk tikai tāds redakcionāls, tehnisks uzlabojums, kas būtu tāda matu skaldīšana un piesiešanās maniem kolēģiem.

Bet pēc būtības tātad jūs sapratāt, ka galvenais uzsvars ir uz to, ka nevar būt likuma veidošana – administratīvā sloga mazināšanas likums. Administratīvo slogu vienkārši mazina premjers Kariņš, JKP un citas varas koalīcijas partijas, kurām tas būtu jādara, nevis veidojot likumus, bet vienkārši veicot administratīvas darbības savu pilnvaru ietvaros. Savukārt likums ir jāveido, lai palīdzētu, tātad uzlabotu nodokļu situāciju valstī, lai palīdzētu konkurētspējas jautājumos un tamlīdzīgi.

Un vēl arī no juridiskās teorijas viedokļa nevar likumu, manuprāt, veidot no tādas negatīvās formas, tātad lai mēs kaut ko tur ierobežotu, tātad lai mēs ierobežotu administratīvo slogu, bet – tieši no pozitīvās formas. Tā vismaz māca... māca juridiskajās skolās, un tā arī es savulaik esmu mācīts, ka likumus raksta faktiski... faktiski no pozitīvās formas.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu arī padomāt par to, kāpēc ir svarīgi šādi viennozīmīgi un konkrēti formulēti likuma mērķi, no šāda skatpunkta: tas, ko piedāvā darīt Finanšu ministrija, ir pilnībā vienādot nodokļu režīmus absolūti visiem. Finanšu ministrija faktiski piedāvā, lai mums visa tautsaimniecība būtu tāda, ka visi būtu vai nu darba devēji, protams, ka ļoti daži darba devēji, vai ļoti daudzi darba ņēmēji.

Bet padomājiet, kolēģi, par šādu lietu. Katrs cilvēks, katrs indivīds faktiski... var pateikt... tā vienkāršoti skatās... izvēlas no divām lietām – drošība, proti, viņa darbavietas drošība jeb ar kādu risku tas asociējas, un ienākumi šādā darbavietā. No šā skatpunkta – protams, ja viņš ir darba ņēmējs, tad izvēlas maksimālu drošību darba tirgū, jo viņam faktiski darba devējs daudz ko garantē – stabilu atalgojumu, to, ka viņu nevar, nav iespējams tik viegli atlaist no darba, un tā tālāk.

Un tad padomājiet, kāda ir motivācija darba ņēmējam kļūt par uzņēmēju? Jo tas faktiski nozīmē, ka viņš atsakās no visas tās darbavietas drošības, ko viņam piedāvā darba ņēmēja statuss, – no garantētā atalgojuma un tā tālāk – un pāriet vidē, kura ir ārkārtīgi nedroša, kur viņš ir pats atkarīgs no tā, ko viņš spēs vai nespēs pārdot... tādi būs arī viņa ieņēmumi. Tad pie tā visa Finanšu ministrija piedāvā arī uzturēt absolūti to pašu... identisku nodokļu slogu. Un atceramies, ka mums darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem pasaulē. Tad jautājums paliek – kāda ir tā motivācija kļūt par uzņēmēju? Un Finanšu ministrija vispār saprot, ko tā dara?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, par 9. priekšlikumu. Šobrīd es atļaušos mazliet atskaņot to, ko ir teicis mūsu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, vakardien Latvijas Radio runājot par sociālo drošību un alternatīvajiem nodokļu režīmiem, – ka izmaiņas tiek veiktas tik lēni, cik vien var. Viens ir par šo ātrumu, tas ir Kariņa kunga viedoklis.

Tikpat labi es aicinātu deputātus iepazīties ar biedrības "Mazjūras zvejnieki", piemēram... ko šādas biedrības, kas ir reāli šajā režīmā strādājošie, – ko viņi domā par šo Kariņa "cik vien var lēno" ātrumu... ko viņi par to domā.

Bet – kas svarīgi – šajā pašā intervijā Kariņa kungs atsaucas arī uz Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā... par to, ka atklājās, cik daudz strādājošo ir sociāli pasargāti un cik daudz – nē. Jāatzīmē, ka šī pirmā uzliesmojuma laikā tie bija ārkārtas apstākļi. Es domāju, ne tikai šie uzņēmēji, kas darbojas šajā speciālajā režīmā, bija nonākuši grūtībās un tiem bija problēmas, bet arī vispārējā nodokļu režīmā nonāk šie uzņēmēji... nonāca problēmās. Un, ja mēs paskatāmies, kādā veidā sadalījās krīzes izmaksas, cik tad maksāja atbalsta veidi, tad, nu... Kolēģi, es skatos, Feldmana kungs ir pieteicies nākamais debatēt. Varbūt jūs varētu atsvaidzināt visiem deputātiem atmiņā, cik tad izmaksāja mums airBaltic glābšana, cik mums izmaksāja... "Latvijas dzelzceļā" cik bija jāpiemaksā?...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, es atgādināšu, ka debašu tēma ir konkrētais likumprojekts. Tātad likuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, komercdarbību un jaunradi, un tā tālāk. Atgriezīsimies pie tēmas!

V. Valainis. Tieši tā. Tas, ko jūs, Mūrnieces kundze, nenolasījāt līdz galam, tas ir "ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā". Un tas ir tas, kam es nevaru piekrist esošajā redakcijā, un mēģinu jums to skaidrot, ka sociālās drošības jomā... arī kas, iesniedzējuprāt, un uz ko atsaucas arī premjers... ir iepriekšējā Covid-19 pavasarī notikusī krīze, kuras laikā atklājās tas, ka, redz, šiem uzņēmējiem nav šīs sociālās garantijas, un tagad mēs viņiem tādus... uzliksim, liksim viņiem maksāt šobrīd, un tas arī ir iekodēts likuma mērķī – tieši šīs sociālās garantijas un godīga konkurence.

Tam es nekādā veidā nevaru piekrist, un tāpēc arī ir šis alternatīvais priekšlikums, kur šīs lietas ir izņemtas ārā, un, es domāju, tā ir tā galvenā būtība.

Tāpēc es aicinu kolēģus atcerēties, cik tad bija izmaksu ziņā šīs sociālās garantijas mikrouzņēmēju... saņēmējiem un cik mēs samaksājām tādiem uzņēmumiem, lielajiem valsts uzņēmumiem, un arī citiem uzņēmumiem atbalsta mehānismos, lai palīdzētu pārvarēt šo krīzi.

No otras puses, šobrīd šiem lielajiem uzņēmumiem šis nodokļu slogs tiek samazināts un šiem mazajiem tiek palielināts, bet, ja mēs paskatāmies uz šiem atbalsta mehānismiem, kas šobrīd ir, es domāju, tik un tā... Un ne velti es vienā no iepriekšējām runām minēju: tāpat pienāks janvāris... februāris, kad Saeimā atkal būs jālemj par... Es domāju, tie nebūs desmiti, tie būs simti miljoni, kas atkal būs jāiegulda valsts kapitālsabiedrībā airBaltic. Un tas, kā tas korelē ar šo godīgo konkurenci, kā tas korelē ar šiem godīgajiem principiem, sociālajām garantijām... Kolēģi, tās summas nav salīdzināmas, un mēs šeit šodien visas dienas garumā cīnāmies par šiem mazajiem uzņēmējiem... 80 tūkstošiem darbinieku, kas strādā šajos uzņēmumos, un aicinām kaut kādā veidā saklausīt. Dienas beigās mēs padarīsim ļoti sarežģītu dzīvi ar šīm sociālajām garantijām šiem uzņēmējiem, bet situāciju kopumā tas pēc būtības neuzlabos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Paldies opozīcijas kolēģiem par viegli koķetajām debatēm, tai skaitā pieminot 50 pelēkās nokrāsas, bet, runājot par priekšlikumu, ir... šis 9. priekšlikums, iesniegtais, diezgan dīvains, jo tas faktiski nostiprina likuma mērķī to, pret ko mēs... Iepriekšējā debatētāja runātajā varējām saklausīt pretenzijas, piemēram, pret to, ka likuma mērķis nevar būt mazināt administratīvo slogu, bet šis priekšlikums tieši paredz vēl vienu reizi ierakstīt, ka likuma mērķis ir mazināt administratīvo slogu.

Tāpat jāpiekrīt, ka priekšlikums ir arī, nu, nekorekts tīri no terminoloģijas viedokļa attiecībā uz uzņēmējdarbības un komercdarbības jēdziena lietojumu, jo tās tiešām ir lietas, kas faktiski viena ietver otru.

Bet kas mani izbrīna par visu vairāk. Es, protams, neceru sagaidīt, ka kāds no Finanšu ministrijas var sniegt savu redzējumu, bet es tieši savu privāto varu sniegt – kāpēc ir tāda... kāpēc ir tāda nepatika pret to palīgteikumu esošajā likuma mērķī, kur ir runa par sabiedrības kopējām interesēm tieši godīgas konkurences un sociālās drošības jomā, jo, nu, manuprāt... Es, protams, esmu konservatīvi domājošs ekonomists, un man vienmēr ir licies, ka tā sauktā kreisā liberālisma pieeja, ko mēs redzējām, kad SASKAŅA atbalstīja atkritumu monopola veidošanos Rīgā, tātad nosmēla atkritumu monopolu, kas ir tāda pretkonkurence, tātad vēršoties... Nu, es jau esmu atkal par konkurenci, un man vienmēr liekas, ka tai konkurencei būtu jābūt godīgai, jo... Kaut gan tīri subjektīvi no uzņēmēju perspektīvas – nu, dīvains tas uzņēmējs, kurš negrib būt monopolists. Nu, tas tā vienmēr ir bijis un būs, bet tā kopumā... kopumā valsts un uzņēmējdarbības vides interesēs ir nodrošināt godīgu konkurenci.

Arī sociālās drošības joma tomēr ir pietiekami svarīga lieta, kas īpaši ir... nu, kļūs arvien svarīgāka tieši šī gada krīzes sakarā, un arī iepriekš cilvēki pat protestēja un pieprasīja, lai sociālā... sociālais nodrošinājums, arī veselības nozare tiktu stiprināta. Tad tas bija... notika ļoti skaļi... Un kopumā arī, nu, tā vērojot apkārt, kādi tie viedokļi ir, tai skaitā tad tuvāko paziņu lokā, varbūt arī kolēģu un citu personu... sazinoties ar citām personām... cilvēkiem, varbūt vēlētājiem, ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrība tiešām uztraucas par savu sociālo aizsardzību. Un interesanti – ja agrākajos laikos tas tā varbūt nebija tik izteikti, īpaši tāda relatīvi jaunāka paaudze, jaunāki strādājošie varbūt neuztraucās par... tai skaitā par savu pensiju, par uzkrāto pensijas kapitālu pirmajā līmenī, tad šobrīd... Man gan nav precīzu datu, bet Latvija.lv pakalpojums, kur var uzzināt to, cik tad tev ir tas pensijas kapitāls uzkrāts, ir pietiekami populārs. Tāpēc es no tā secinu, ka godīga konkurence, nu, būtu tā lieta, kas ir jāatstāj šī likuma mērķī, un arī runas par sociālo drošību... Tā ir pietiekami svarīga lieta.

Man ir dīvaini dzirdēt no sociāldemokrātiem, ka viņi pēkšņi vēlas svītrot sociālās drošības jautājumu no likuma... kādu... vispār kādu likuma mērķi. Man liktos, ka dabiski būtu, ka sociāldemokrāti visos iespējamos likumos vēlētos, lai kaut kas ir par sociālo drošību un tāds... nu, sociāldemokrātiskas izpausmes būtu vērojamas. Un šeit – svītrot, ja?

Bet, kā jau es teicu, priekšlikums noraidāms tīri arī, nu, tādu terminoloģisku... terminoloģijas lietojuma dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim budžeta sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Debates par 9. priekšlikumu.

Aicinu pieteikties debatēm deputātus, kuri vēlas turpināt debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Reflektējot uz Feldmana kunga, kas specializējas pelēkās nokrāsās, iepriekš teikto un atgriežoties pie likumprojektā piedāvātās mērķa definīcijas, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi saprast to faktu, ka, nosakot likuma mērķi un koriģējot definīciju, pēc tam Valsts ieņēmumu dienestam un tiem, kas realizē šo likumu, – viņiem būs krietni vienkāršāk un saprotamāk, pēc tam realizējot un... veicot savas funkcijas un izpildot likumu, nodrošināt izpratni par to, kā tieši, kādā veidā nepieciešams nodrošināt likuma izpildi, ieviešot to dzīvē.

Un tāpēc, manuprāt, tieši orientācija uz to kā mikrouzņēmumu režīmā strādājošo... un šis likums attiecas uz vienkāršošanu un komercdarbības pieejamību... kā arī sākotnējā posmā ir tieši tas instruments, kas ļautu vēlāk nodokļu administrācijai, veicot arī kontroles funkcijas, nodrošināt izpratni par to, kā un kurš nodokļu maksātājs, kādā veidā var un cik ilgi... un vienlaicīgi tas arī varētu būt kā instruments tiešām konkrētu nodokļu maksātāju segmentācijai un, iespējams, arī pat ieteikumiem, šādi nodrošinot, ka Valsts ieņēmumu dienests nākotnē varētu vairāk pievērsties tieši konsultējošai, nevis sodošai vai kontrolējošai funkcijai.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, skaidrāk un saprotamāk pasakot mikrouzņēmumu režīmā strādājošo likuma ietvaru un mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es arī gribētu reflektēt uz kolēģa Feldmana kunga teikto, kurš saka, ka likumos vajag ietvert... likuma mērķī, šī likuma mērķī, vajag ietvert regulējumu, kas attiecas uz godīgu konkurenci. No juridiskās tehnikas viedokļa... Man Feldmana kungam ir jāpaskaidro, ka no juridiskās tehnikas viedokļa konkurences jautājumus regulē Konkurences likums un citos likumos to tā kā nevajadzētu atkārtot, nevajadzētu dublēt.

Bet Feldmana kungs to, protams, varētu nezināt, un tas droši vien arī bijis iemesls, kāpēc vēsturiski Feldmana kunga intereses es esmu pārstāvējis tiesā.

Un, runājot par to pierādījumos balstīto konservatīvismu, par ko runā Feldmana kungs šī priekšlikuma sakarā, ir jāsaka... Man gan šķiet vairāk, ka ir atsevišķi jautājumi, šis tajā skaitā, kur ir novērojams tāds pierādījumos balstīts pelēkas nokrāsas ultraliberālisms. Nu, ja kāds ir dzirdējis par tādu Bordu Hoksrudu no Norvēģijas, politiķi... nu tad tie sapratīs, par ko ir runa. Kas nezina, tie var apskatīties Google un zināmas paralēles ar Feldmana kungu savilkt arī šī priekšlikuma sakarā – neatkārtosimies, nedublēsim likumus.

Konkurences likumā ir par godīgu konkurenci, un šajā likumā tam absolūti nav vietas. Priekšlikums, kas iesniegts, ir loģisks.

Kā jau es minēju, tur ir maza juridiska niansīte attiecībā uz to, ka vārds "komercdarbība" būtībā nebūtu vajadzīgs, jo uzņēmējdarbība pati par sevi nozīmē tostarp arī komercdarbību, bet visādi citādi neatbalstīsim Feldmana kunga teikto.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, arī es, kolēģi, gribētu reflektēt uz to, ko teica Feldmana kungs attiecībā uz neizpratni par šīm sociālajām garantijām, par piebildi Ministru kabineta piedāvātajai normai.

Tieši šī piebilde par sociālajām garantijām ir arī tā, kas uzliek pienākumu un pēc būtības palielina nodokļu maksājumus šiem speciālā... mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un būtībā padara to nekonkurētspējīgu ne tikai pret mūsu kaimiņvalstīm, bet arī iekšēji nekonkurētspējīgu, jo, ja ir uzņēmums... mikrouzņēmums pēc savas būtības, nu viņam ir arī... nav ar jebkuru lielu uzņēmumu vienlīdzīgas iespējas.

Ja mēs salīdzinām – uzņēmumam, kurā ir 100 darbinieku, visticamāk, būs gan daudz plašākas iespējas piedalīties dažādos publiskā sektora iepirkumos, gan arī citas iespējas, kas paveras... kreditēšanas iespējas un daudzi plusi, kas paveras lielam uzņēmumam, bet mazam uzņēmumam, tādam tā kā mājsaimniecības uzņēmumam, šādu iespēju nav, un ikkatrs šāds slogs to padara mazāk konkurētspējīgu.

Mēs taču tik ļoti, rūpējoties par sociālām garantijām... nu, piemēram, pašvaldība gadījumā, kad cilvēki nāk pēc sociālās palīdzības (cilvēki, kuriem nav nekādu ienākumu), – pašvaldība tad palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Un šajā gadījumā netiek prasīts iemaksāt no sākuma pašvaldības budžetā kaut ko, un tad mēs tikai tev palīdzēsim. Tā tas netiek dalīts.

Un arī šajā gadījumā šī pieeja ir aplama.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Labi, ka Feldmana kungs piedalās debatēs, tad tās kļūst daudz saturīgākas – vismaz ir, kam atbildēt.

Es arī gribēju komentēt to pārsteigumu par to, kādēļ vajadzētu izslēgt no likuma mērķa godīgas konkurences un sociālās drošības jēdzienus. Tiem, protams, nav ne vainas, un tas, ko mēs saprotam, ka jebkuram nodokļu regulējumam – vai tas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms vai kāds cits – šie principi ir jāievēro.

Tam, ka šeit, likuma mērķī, šīs normas tiek ieliktas, diemžēl ir konotatīva nozīme, un tas ir jālasa tā: "Mikrouzņēmēji, jums, tādēļ ka jārūpējas par godīgu konkurenci un sociālo drošību, būs jāmaksā daudz lielāks nodoklis. Mikrouzņēmēji, jūs nedrīkstēsiet būt PVN maksātāji. Mikrouzņēmēji, jūs nedrīkstēsiet būt SIA. Mikrouzņēmēji, vēlams, lai šajā režīmā jūs vispār nestrādātu, nu, maksimums 21 procents jeb 19 tūkstoši no jums lai paliktu šeit, bet pārējie visi, lūdzu, ejiet prom!"

Tā diemžēl ir šī likuma mērķa un tieši šīs konkrētās daļas jēga. Tāpēc mūsu priekšlikums ir izņemt šos principus, kuri it kā ir labi, bet to funkcija šajā likuma mērķī nav laba, un atstāt vienkāršu motivāciju šim likuma mērķim... šajā likuma mērķī – veicināt uzņēmējdarbību, īpaši uzņēmējdarbības sākumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 10. priekšlikums saņemts no deputātiem Dombrovska un Reiznieces-Ozolas. Paredz izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā: "[..] Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar darboties kā darbinieks, amatpersona, īpašuma daļu turētājs vai patiesais labuma guvējs komercsabiedrībā, kas darbojas tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā." Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Paldies komisijas ziņotājam par to, ka nolasīja priekšlikuma būtību. Kā jūs varat saprast, šī ir pretizvairīšanās norma. Pie tam – pretizvairīšanās norma, kura ir diezgan precīzi nokopēta no tās... tāda pati pretizvairīšanās norma, kura darbojas arī Igaunijā... Es domāju, ka varat, kolēģi, saprast, pēc būtības tā saka, ka jums jāizvēlas, kādā veidā jūs vēlaties strādāt kādā konkrētā jomā. Ja tas ir SIA, tad jūs nevarat vienlaicīgi to darīt kā mikrouzņēmuma īpašnieks, vai, ja jūs kaut kā strādājat kā darbinieks vai kā... kādā uzņēmumā, tad jūs nevarat tai pašā jomā arī vienlaicīgi strādāt kā mikrouzņēmuma īpašnieks.

Es vēlētos, kolēģi, arī īpaši pievērsties šīs izvairīšanās... nodokļu optimizācijas elementam kā tādam. Mums Finanšu ministrija un vairāki valdības politiķi jau diezgan ilgu laiku stāsta par to, ka, lūk, tie, kas strādā gan mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, gan citos alternatīvos režīmos (tas ir, kā pašnodarbinātie, autoratlīdzības saņēmēji un citi), – ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem to dara, lai optimizētu savus nodokļu maksājumus vai, citiem vārdiem, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tātad šis ir ļoti nopietns apgalvojums, ļoti nopietns pārmetums no Finanšu ministrijas, pat no finanšu ministra personīgi. Tas ir pat ierakstīts šā likumprojekta anotācijā. Bet, kolēģi, neskatoties uz visiem lozungiem, ka mums valstī jāveido uz pierādījumiem balstīta politika, piemēram, Finanšu ministrija uzskata, ka tā var vienkārši ierakstīt šādu apgalvojumu likumprojekta anotācijā, nepiedāvājot vispār nekādus pierādījumus tam, ka kaut kāda būtiska šo cilvēku – uzņēmēju – daļa tiešām izmanto šo režīmu, lai optimizētu savus nodokļus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Bet tagad, kolēģi, paskatīsimies uz tādiem faktiem, kuri, manuprāt, pilnībā apgāž šo Finanšu ministrijas... valdības teoriju, ka šajos alternatīvajos nodokļu režīmos darbojas vien nodokļu optimizētāji. Saskaņā ar pašas Finanšu ministrijas datiem, kopā tā saucamajos alternatīvajos nodokļu režīmos darbojas, nu, absolūts maksimums – 211 tūkstoši cilvēku. Tā ir augšējā robeža. Iespējams, ka daudzi cilvēki ir vienlaicīgi reģistrēti, piemēram, gan kā saimnieciskās darbības veicēji, gan, iespējams, arī kā autoratlīdzības saņēmēji, tātad tas īstais skaitlis, visticamāk, ir zemāks nekā tie 211 tūkstoši.

Tad paskatīsimies uz to pašu jau pieminēto globālā uzņēmējdarbības monitoringa pētījumu, kurā notikusi aptauja arī Latvijā un kura mērķis pēc būtības ir dabūt atbildi uz jautājumu – ja mēs nejauši izlasē paņemsim 100 cilvēkus, cik daudzi no viņiem būs uzņēmēji? Tātad tam monitoringam ir tāda uzņēmēja definīcija, kas ir agrīnā posma uzņēmējs. Tie ir cilvēki, kas ir tā saucamie topošie uzņēmēji, kas strādā pie sava biznesa radīšanas, un tie uzņēmēji, kas ir nodibinājuši, uzsākuši savu biznesu pēdējo 3,5 gadu laikā. Un tad, kolēģi, izrādās, ka pagājušajā gadā tādi bija 15,4 procenti no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem jeb vairāk nekā 186 tūkstoši cilvēku, kas ir ļoti tuvu tiem 211 tūkstošiem, augšējai robežai. Līdz ar to, kolēģi, pirmām kārtām mums sanāk, ka tomēr 186 tūkstoši uzņēmēju ir īstie uzņēmēji, kas strādā pie savas biznesa attīstības radīšanas, nevis dara to nodokļu optimizācijas... izvairīšanās nolūkos. Ja mēs skatāmies arī šajā aptaujā, 68 procenti no šiem cilvēkiem atbild, ka viņu galvenā motivācija nodarboties ar uzņēmējdarbību ir nopelnīt iztiku, jo darba vietu ir maz. Šis arī, kolēģi, ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, ļoti neeiropeisks, starp citu, rādītājs. Pārsvarā Eiropas valstīs tas ir daudz zemāks. Un šis rādītājs ir pat augstāks nekā Baltkrievijā, kolēģi. Es domāju, ka pat Baltkrievijā to darba iespēju ir vairāk nekā Latvijā. Tas diemžēl ir ļoti neglaimojoši mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es, par šo priekšlikumu runājot, labprāt sāktu ar vienu citātu: "Pārmest godīgiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ka šis nodoklis tiek izmantots nodokļu optimizācijas shēmām, ir pilnīgi nepamatoti, jo nodokļu likumu ievērošanas kontrole nav viņu funkcija. Savukārt sodīt viņus par uzraugošo iestāžu neizdarību būtu neloģiski. Tas taču būtu tāpat, kā atcelt Saeimas deputātu transporta vai dzīves vietu kompensācijas tikai tādēļ, ka daži no viņiem tās ir izmantojuši negodprātīgi."

Nu, tā kā naglai uz galvas, vai ne? Un šo citātu ir teicis kāds uzņēmējs 2016. gadā – Krišjānis Feldmans. Kāpēc es šo citātu, kolēģi, minēju? Tur ir liela daļa patiesības, jo Mikrouzņēmumu nodokļa likumā jau no paša sākuma ir paredzētas normas, kas liek Valsts ieņēmumu dienestam arī vērtēt ekonomisko būtību šajā režīmā strādājošajiem uzņēmumiem, un diemžēl tādēļ, ka jau sākotnēji netika šī funkcija pilnvērtīgi īstenota, tiešām bija virkne gadījumu, kad mēs redzējām, ka lielākie uzņēmumi sadalās mazākos... mikrouzņēmumos, pat valsts kapitālsabiedrības izmantoja šādu nodokļu optimizācijas mēģinājumu, tādā veidā lielā mērā sabojājot šo ļoti labo uzņēmumu nodokļu režīmu. Bet kopš tā laika, protams, daudz kas ir darīts – gan pats režīms sakārtots, gan arī Valsts ieņēmumu dienests efektīvāk strādā, un, kā jau es dienas sākumā šodien mēģināju jums arī izklāstīt, lielākā daļa uzņēmumu, kas šobrīd strādā šajā režīmā, patiešām atbilst režīma būtībai (salīdzinoši nelieli apgrozījumi, jāsaka arī, lielā mērā tiešām dzīvesstila uzņēmumi, kuriem šāds režīms ir pats piemērotākais).

Bet, lai patiešām izvairītos no vēl kādām iespējamām nodokļu optimizācijām, piemēram, veidojot vairākus mikrouzņēmumus vienā un tajā pašā nozarē, tādā veidā samazinot apgrozījumu, optimizējot nodokļu nomaksu, tad ir piedāvāta šī norma, kas nosaka, jā, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar darboties kā darbinieks, nevar būt arī amatpersona vai īpašnieks, vai patiesais labuma guvējs komercsabiedrībā, kas darbojas tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.

Aicinu manu priekšlikumu atbalstīt. Pat neatkarīgi no visas pārējās koncepcijas šis ir viens varbūt tāds papildu drošības ventilis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka balsojums tieši par šo priekšlikumu būs tāds vislielākais, iespējams, pierādījums tam, ka valdība un arī koalīcijas deputāti opozīcijas iesniegtos priekšlikumus pēc būtības nevērtē.

Un vēlreiz. Valdība, kā atzinusi pati Finanšu ministrija, pilnībā nokopēja savu pieeju no Igaunijas. Protams, izņemot to vienoto saimniecisko kontu un dažas citas lietas. Šī pretizvairīšanās norma ir precīzi tāda pati... kā tas darbojas arī Igaunijas likumdošanā.

Otrais. Pati valdība, pati Finanšu ministrija gadiem ilgi runā par to, ka šis mikrouzņēmumu režīms tiek izmantots nodokļu optimizācijai. Šādi pat tiek bez jebkādiem pierādījumiem, kā es jau teicu, uzrakstīts anotācijā. Un te ir pretizvairīšanās norma. Loģisks jautājums, kolēģi, – kāpēc tad valdība neatbalstīja pretizvairīšanās normu, ja pati runā visu laiku par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas? Kāpēc valdība neatbalstīja precīzi tādu pašu pretizvairīšanās normu, kura ir Igaunijā, ja pati valdība ir atzinusi, ka tā savu pieeju nokopējusi no Igaunijas? Kā mēs uzzinājām, kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, valdība viena opozīcijas priekšlikuma izskatīšanai, vispār viena priekšlikuma izskatīšanai vidēji iztērēja 30 sekundes. 30 sekunžu laikā, kolēģi, valdība izskatīja, izvērtēja, izdebatēja un noraidīja katru opozīcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu palabot Vjačeslavu Dombrovska kungu – manuprāt, 30 sekundes būtu ļoti daudz teikts, cik valdība ir veltījusi laika, iedziļinoties katrā priekšlikumā. Bet, runājot par šo priekšlikumu, protams, šie piemēri un... Es domāju, ka šobrīd mēs vairāk dzīvojam tādos mītos par tiem nodokļu optimizētājiem, kas optimizē nodokļus, izmantojot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, un šajos mītos diemžēl dzīvo arī Finanšu ministrija, kas šādā veidā arī anotācijā norāda, ka vēl joprojām pastāv šī problēma. Šī problēma tiešām pastāvēja, un es jau te minēju būvniecības jomu, kur apzināti tika veidotas šāda tipa uzņēmumu ķēdes.

Tāpat mēs esam redzējuši taksometru biznesā (arī medijos ir bijusi informācija), kādā veidā šie nodokļi tiek optimizēti... šādā, legālā, veidā. Un, protams, piemērs, ka "Lattelecom" meistars, kas kāpj stabā, arī, izrādās, nav nekāds "Lattelecom" meistars – viņš ir mikrouzņēmējs. Nu, arī šādi piemēri ir bijuši, un es to saku pagātnes formā. Ja agrāk tādu bija diezgan daudz, tad šobrīd tie ir atsevišķi izņēmumi.

Protams, valdībai ar šādiem... ar šādu pieeju norādīt to kā galveno problēmu un šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem ir ļoti vienkārši. Protams, tur neviens zvirbulis īsti pāri nepaliks, bet tas robs ekonomikai un mazajam biznesam kā tādam būs diezgan grūti aizlāpāms.

Tāpēc arī opozīcija savā ziņā ir piedāvājusi šo priekšlikumu, kuru... Es vairs neredzu tehniskos speciālistus, kas iet un stāsta par šī priekšlikuma redakcionālajām īpatnībām. Šis priekšlikums tiešām ir vietā un ir pareizs, ja mēs tiešām gribam cīnīties par to, lai viens cilvēks nedibinātu sešus mikrouzņēmumus un savādāk... kaut gan arī tas jau šodien ir grūti izdarāms. Un tādu gadījumu ir ļoti, ļoti maz.

Bet šajā gadījumā mēs piedāvājam, ja reiz tā ir tā problēma, – lūdzu, šāds ir risinājums. Un šis piedāvātais risinājums ļaus Jelgavā turpināt cept maizi un darboties mikrouzņēmēju režīmā, konkurēt ar lielajiem maizes uzņēmējiem ar ārvalstu kapitālu, lai tomēr kaut kādā veidā varētu kopt vietējās tradīcijas, lai varētu kopt mazo biznesu. Manuprāt, tas ir tas pareizais virziens, kurā būtu jāiet.

Šis priekšlikums, kas ir iesniegts no opozīcijas, izslēdz kaut kāda veida iespējamās blēdības. Tas ļoti skaidri pasaka par to, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar darboties kā darbinieks, amatpersona, īpašumdaļu turētājs vai patiesais labuma guvējs komercsabiedrībā, kas darbojas tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā. Manuprāt, ar to ir ļoti skaidri pateikti šie ierobežojumi, un uz lielāko daļu, izteikti lielāko daļu, šajā režīmā strādājošo šis neattiektos.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, pārstāsim dzīvot mītos par tiem sliktajiem mazajiem uzņēmējiem. Varbūt atvērsim acis, paskatīsimies, varbūt tie lielie uzņēmēji, kuriem tad nu šis nodokļu slogs šobrīd tiks mazināts... Varbūt ir jāapskatās, vai tiešām mēs kārtīgi kontrolējam to, kādā veidā optimizē nodokļus tieši šie lielie uzņēmēji, kur viens uzņēmējs var nooptimizēt tik ļoti, cik visi mazie kopā gada laikā nespēj nodarīt kaitējumu budžetam.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Arī Dombrovska kungs! Es domāju, ka valdība nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tādēļ ka godīga konkurence un sociālā drošība kā likumprojekta mērķis ir faktiski tikai iegansts... nevis patiešām lai nodrošinātu šīs divas lietas, bet lai likvidētu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, jo atceramies – viens piemērs – pat palielinot nodokļa likmi, valdība sākotnēji zem lozungiem, ka mums jārūpējas par sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, piedāvāja samazināt to daļu no mikrouzņēmumu nodokļa likmes, kas tiktu novirzīta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, no 80 procentiem uz 67. Nu, es nezinu, cerot, ka kāds nepamanīs, iespējams.

Un arī otra lieta. Jā, tiek runāts par godīgu konkurenci, bet, piemēram, par šo priekšlikumu tāpat kā par visiem pārējiem pilnīgi bez diskusijām, iespējams, pat nelasot, uzticoties Finanšu ministrijas sagatavotajām sagatavēm, lēmuma projektā vienkārši nobalsoja "pret".

Ja patiešām rūpētu sociālais nodrošinājums un godīga konkurence, tad šis, manuprāt, ir viens priekšlikums, kurš būtu jāatbalsta valdībā. Bet es ceru, ka Saeima neies pilnīgā valdības pavadā un, nu vismaz tādus nesāpīgos, prātīgos priekšlikumus spēs atbalstīt.

Tāpēc arī aicinu par šo priekšlikumu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Bez šaubām Saeima atbalstīs valdības ierosinājumu ar vairākuma balsojumu, bet jārunā par vairākām lietām.

Pirmā no tām ir tā, ka nodokļu nomaksas optimizācija ir parādība, kas ir visās pasaules valstīs. Pietiek atcerēties vienu medijos izklāstītu piemēru par to, kā viens slavens amerikāņu biznesmenis ar saviem miljardiem ir maksājis nodokļos kādus simts vai pārsimts dolārus. Varbūt viens otrs zina arī tā biznesmeņa uzvārdu – tas ir Donalds Tramps. Var to sodīt un var to vērtēt, bet mēģinājumi izmantot jebkuras likuma spraugas – tas piemīt cilvēkiem, un tā ir normāla parādība, varbūt ne pie nenormāliem apstākļiem. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šeit nav runas tikai par ierobežojošiem faktoriem. Šeit ir runa par kritēriju noteikšanu. Ja mēs runājam par mikrouzņēmumiem kā atsevišķu uzņēmējdarbības nozari vai sfēru, vai darbības lauku, sauciet, kā gribat, vai struktūru, dabīgi – jo skaidrāki tie kritēriji ir, jo vieglāk ir izvairīties arī no optimizācijām un no citiem nedarbiem. Šinī gadījumā tas tiešām ir tāds pats... līdzīgs kritērijs kā, teiksim, apgrozījuma apjoms, darbinieku skaits un tā tālāk, un tā joprojām. Jo skaidrāki ir šie kritēriji, jo vieglāk organizēt darbu, jo vieglāk uzraudzīt šo darbu, un ir mazāk administrēšanas iespējas šinī te lietā, pārliekas administrēšanas.

Tāpēc tas priekšlikums neapšaubāmi ir atbalstāms, kaut es tā kā esmu sācis... es nešaubos, ka balsošanas mašīna nostrādās pareizā virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Lai būtu konteksts, es tomēr gribētu atgriezties tālajā 2016. gada 14. decembrī. "Delfos" Krišjānis Feldmans publicē rakstu "Mikrouzņēmumu nodoklis – netīšais solis efektivitātes virzienā". Es gribētu pacitēt kontekstā ar Feldmana kunga šodien teikto, lai varētu salīdzināt un izanalizēt. Tātad citēju: "Pareto princips nosaka, ka parasti 20 procenti cēloņu izraisa 80 procentus seku. Tāda pat sakarība ir novērojama nodokļu ieņēmumu kontekstā. Ir normāli, ka 20 procenti nodokļu maksātāju samaksā 80 procentus no nodokļu ieņēmumu masas. Šķiet, ka Latvijā proporcija varētu būt pat lielāka – 10 [..] un 90 procenti. Ņemot vērā šo proporciju, pretējā pusē – nodokļu administrēšanas pusē – būtu jāievēro izmaksu efektivitātes princips, kas šobrīd netiek darīts. Tas arī Latviju novedis pie gandrīz trīsreiz lielāka darbinieku skaita Valsts ieņēmumu dienestā [..], nekā tas ir Igaunijā.

Bet nevar visu vainu uzvelt tikai VID, jo, kaut gan tam ir stipra lobija ietekme uz lēmējvaras pieņemtajiem lēmumiem, VID ir un paliek izpildvaras institūcija, kas likumus nepieņem.

Toreiz, pirms septiņiem gadiem, kad ekonomiskā krīze bija pati dziļākā, valdība atradās fakta priekšā – valsts budžetu nevarēja piepildīt. Strauji auga bezdarbs, tauta bija ne tikai faktiski maksātnespējīga, un nodokļu ieņēmumi budžetā strauji saruka, bet cilvēki arī masveidā pieprasīja un izmantoja sociālās palīdzības sniegtās iespējas – galvenokārt bezdarbnieku pabalstu formā.

Tāpēc labākais iespējamais krīzes risinājums, par ko spēja vienoties pat ideoloģiskie pretinieki Saeimā, bija mikrouzņēmumu nodokļa sistēma. Iekārdināti ar relatīvi zemu deviņu procentu nodokļa likmi, daudzi uzsāka patstāvīgu naudas pelnīšanu, kļūstot paši sev par darba devējiem."

Un, kā jau Reiznieces-Ozolas kundze arī citēja, tad Feldmana kungs šajā rakstā raksta: "Pārmest godīgiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ka šis nodoklis tiek izmantots nodokļu optimizācijas shēmām, ir pilnīgi nepamatoti, jo nodokļu likumu ievērošanas kontrole nav viņu funkcija. Savukārt sodīt viņus par uzraugošo iestāžu neizdarību būtu neloģiski. Tas taču būtu tāpat, kā atcelt Saeimas deputātu transporta vai dzīves vietu kompensācijas tikai tādēļ, ka daži no viņiem tās ir izmantojuši negodprātīgi." Mēs zinām tādus dažus gadījumus, vai ne? Nu un tādā garā. Jūs sapratāt?

Konteksts šajā visā lietā ir tāds, ka ir pagājuši četri gadi, Feldmana kungs kāpj Saeimas tribīnē, tad viņš nebija deputāts, tagad viņš ir deputāts. Faktiskie apstākļi ir identiski rakstā minētajiem. Tātad ir bijusi tajā laikā krīze, par ko ir runa rakstā, šodien ir krīze, valsts budžets nepildās, bezdarbs aug. Un Feldmana kungs tajā laikā saka, ka labākais risinājums ir mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana. Pa šiem četriem gadiem, nonākot pie varas, Feldmana kungs savas domas ir radikāli mainījis, lai gan faktiskā situācija valstī nav mainījusies. Nekādi faktiskie apstākļi nav mainījušies vispār... un arī netiek nosaukts no Saeimas tribīnes, kādi faktiskie apstākļi ir mainījušies. Ja būtu šāda argumentācija, pierādījumos balstīta, Feldmana kungs, – pierādījumos balstīta! –, Feldmana kungs, tad mēs varētu par to diskutēt, bet pierādījumi šodien no Saeimas tribīnes no varas koalīcijas nav izskanējuši nekādi. Un līdz ar to ir pamats domāt, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīma faktiski iznīcināšana, šajā brīdī nepiedāvājot neko vietā, ir novedusi pie situācijas, ka atkal cietīs mazāk turīgā sabiedrības daļa, visvājākā uzņēmēju daļa, kas tikko ir varbūt sākuši uzņēmējdarbību, kuriem nav tādu apgrozāmo līdzekļu vai kuri nav vēl paspējuši piesaistīt pietiekami lielas investīcijas un kuri nodarbojas būtībā tikai ar savas ģimenes pašpatēriņa nodrošināšanu, lai izdzīvotu.

Tāpēc es aicinu Feldmana kungu tribīnē paskaidrot... pierādījumos balstītus argumentus, kas tad ir tik būtiski mainījies, kādi nodokļu dati, kādi citi statistikas dati liecina par šīm būtiskajām izmaiņām. Kāpēc šodien jūsu viedoklis, Feldmana kungs, ir pilnīgi pretējs tam, kad jūs nebijāt pie varas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es tomēr gribētu iebilst gan Dolgopolova kungam par to, ka balsojamā mašīna strādās, gan visiem tiem, kas uzskata, ka par šo priekšlikumu nenobalsos. Es ļoti ceru tomēr, ka par šo priekšlikumu balsojums būs pozitīvs. Un es aicinātu kolēģus mazliet pārtraukt baidīties no šī budžeta lielākās nelaimes, kas ir 3,9 procentu deficīts. Un 3,9 procentu deficīts – tā ir lielākā nelaime tieši tādēļ, ka mums ir jāskata šāda tipa likumprojekti un jācīnās šodien visas dienas garumā par mikrouzņēmēju nodokļa režīmu. Tieši šis 3,9 procentu deficīts ir tas, kāpēc visi koalīcijas deputāti bailēs trīs un dreb un nav gatavi pēc būtības ieklausīties un nobalsot par kādu priekšlikumu, kas iespējami varētu izmainīt kaut ko šajā skaitlī "3,9".

Viss pārējais ir nianses, un šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kad Eiropas Savienībā esam trešie no augšas ar vismazāko budžeta deficītu, kaut gan visas pārējās Eiropas Savienības valstis iegulda savā ekonomikā. Dīkstāves pabalstos mēs bijām absolūti līderi no neizmaksāto pabalstu apjoma uzņēmējiem un cilvēkiem, kuriem tas būtu vajadzīgs. Un arī šajā gadījumā mēs būsim, es domāju, "līderi" pēdiņās, kad mēs sabojāsim labi strādājošu sistēmu un varēsim priecāties par to, ka mums ir mazākais deficīts, bet pusmirusi ekonomika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Es jūtos ļoti pagodināts par to, ka tiek citēti mani viedokļraksti par ekonomiku, tai skaitā 2016. gada viedokļraksti, kas acīmredzami nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās. Un jāsaka tā, ka laika gaitā, ja vēl runājam par situāciju 2016. gadā, mikrouzņēmumu nodokļa regulējums bija stipri atšķirīgs, nekā tas laika gaitā pārvērtās... piemēram, kāds tas bija 2018. gadā. Tika gan šis režīms ierobežots, gan arī tika celta likme, tas bija vēl iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, un faktiski tādiem daudziem mikrouzņēmējiem tas radīja būtiskas pārdomas, un viņi lielā mērā atrada citas metodes, arī citas uzņēmējdarbības formas, kā pat izdevīgāk turpināt savu uzņēmējdarbību, tai skaitā parastā režīma SIA. Un tāpēc tās situācijas, piemēram, kaut vai runājot par algu līmeni vienam darbiniekam, kas sākotnējā regulējumā bija 720 eiro, ja kāds atceras, šķiet, 500 lati, un kas ir 720 eiro varbūt šobrīd... nu tās lietas nav salīdzināmas – pirms 10 gadiem un tagad. Kaut vai šīs absolūtās vērtības, kādas tās bija. Un līdz ar to... Protams, laiks iet uz priekšu, un arī risinājumi tiek atrasti izdevīgāki. Un arī tehnoloģijas palīdz atrast risinājumus. Piemēram, tas pats vienotais saimnieciskās darbības konts toreiz, 2009. gadā, – es šaubos, ka varēja fantazēt Latvijā par kaut kādiem vienotiem saimnieciskās darbības kontiem un tamlīdzīgām lietām. Šobrīd... 10 gadu laikā tehnoloģijas un visa pārējā infrastruktūra ir attīstījusies, tai skaitā arī valsts pārvaldē, ļoti būtiski, kas dod jaunas iespējas arī veicināt efektīvāku nodokļu regulējumu.

Bet, runājot par priekšlikumu, man... Arī šis priekšlikums, jāsaka, ir varbūt dīvains, jo, ja pašreizējā komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka tātad persona varēs veikt... tātad tikai vienā saimnieciskās darbības formā drīkstēs būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs (tas, starp citu, nav atšķirīgs no iepriekšējā regulējuma īpaši, jo arī iepriekš varēja tikai, teiksim, vienā no sabiedrībām, piemēram, būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), tad savukārt šis priekšlikums pasaka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar būt darbinieks, amatpersona jebkurā citā līdzīgā komercsabiedrībā, bet faktiski viņš var būt kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs citā uzņēmējdarbības formā līdz ar to. Šādā gadījumā tas ir tāds... Nu, es neteiktu, ka tā būtu virzība ceļā uz izvairīšanos no shēmošanas. Tad man jāsaka, ka tas komisijas atbalstītais regulējums, kur acīmredzot ir cilvēki gadiem to uzlabojuši... es redzu arī, ka likumprojekta spēkā esošā redakcija tika mainīta 2016. gada 12. decembrī, vēl arī šis pats pants tika grozīts...

Nu, es domāju, ka tie... tās lietas ir laika gaitā bijušas noslīpētas, un ne velti tās ir tādas radušās. Un, godīgi sakot, es neesmu dzirdējis, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji šobrīd tieši par to punktu ļoti protestētu. Viņi par citām lietām varbūt ceļ iebildumus.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un turpināt varbūt vēl arī iepazīties ar maniem rakstiem par ekonomiku, kas arvien nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Es nestrīdēšos un nediskutēšu ar ekonomikas literatūras klasiķiem, bet es gan esmu gatavs saderēt ar cienījamo Valaiņa kungu uz vienu no akcizēto preču vienībām par to... rezultāts būs tāds, kā es teicu, bet jebkurā gadījumā es vēlreiz saku, ka šis ir viens no kritērijiem – viens no kritērijiem! –, kas ir formulēts priekšlikumā, kas nosaka mikrouzņēmumu darbības principus.

Līdz ar to šis priekšlikums ir a) atbalstāms un b) apsveicams, jo tas padara darbību skaidrāku, saprotamāku un caurspīdīgāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ja mēs arī paskatāmies, kas ir rakstīts anotācijā pie šī likumprojekta, tad tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka pakāpeniski tātad iznīcināt... nu, maniem vārdiem tas būs teikts... tur ir savādāk... tātad pakāpeniski šo te režīmu izbeigt.

Un man ir jāsaka, ka, visticamāk, mēs šobrīd... Mums ir darīšana ar diviem dažādiem Krišjāņiem Feldmaniem, tāpēc ka tas Krišjānis Feldmans, kas mūs uzrunā šodien no debašu ekrāna, ir pavisam cits Krišjānis Feldmans nekā, piemēram, tas, kas bija 8. jūlijā, kurš teica, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek iznīcināts. Viņš teica tā: "Kāds tad ir vecās Vienotības un viņu adoptēto politiķu slepenībā kaldinātais plāns slavenajai nodokļu reformai? Ļoti vienkāršs! Atcelt nestandarta nodokļu maksāšanas režīmus, ieviešot minimālās sociālās iemaksas, celt nodokļus, mazinot neapliekamā minimuma, arī par apgādājamiem, nozīmi, pārceļot nodokļu slogu no IIN uz VSAOI, nesperot nevienu soli pretī nevienlīdzības mazināšanai!"

Un kas ir vēl svarīgi, ko viņš atzīmē: "Un nepārprotiet – nodokļu sistēmai ir jābūt taisnīgai! Neapliekamais minimums ir šī taisnīguma un ekonomiku sildošā komponente, kas stimulē iekšējo patēriņu! Ir jāceļ algas mediķiem, skolotājiem un visiem pārējiem, bet cienot visus nodokļu maksātājus."

Un pats svarīgākais nāk: "Ja pašreizējais premjers, finanšu ministrs un pārējie nodokļu cēlēji, kam politiskā greizsirdība aizmiglojusi prātu, to nespēj, varam piedāvāt savu kompetenci!"

Kolēģi! Tas, ko mēs dzirdējām, bija Krišjāņa Feldmana viedoklis – klaji neapmierināts viedoklis – 8. jūlijā, kuru viņš izteica saviem lasītājiem sociālajos tīklos, tādējādi liekot noprast, ka Krišjānis Feldmans kopā ar kolēģiem nepagurstoši cīnās par to, lai saglabātu iespējas šiem uzņēmējiem tālāk strādāt un nepieļautu "vecās Vienotības un viņu adoptēto politiķu slepenībā kaldināto plānu".

Bet ko mēs redzam tagad? Diemžēl ar tādu nelielu čīkstēšanu, bet Feldmana kungs tomēr atbalsta un balso tāpat kā vecie VIENOTĪBAS politiķi un viņu adoptētie draugi. Mums ir divi Krišjāņi Feldmani droši vien.

Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es piekrītu Jūlijai Stepaņenko, ka mums tiešām ir divi, ja ne pat četri Krišjāņi Feldmani... atkarībā no vajadzības pie jebkura jautājuma runās pilnīgi pretējo, nekā īstenībā dara.

Tā problēma ir tāda... Krišjānis Feldmans saka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir pārgājuši citos, labākos nodokļu režīmos. Ar to viņš domāja acīmredzot, es to nevaru tā pateikt, bet labāku nodokļu režīmu Latvijā nav – tie ir tikai ārpus Latvijas, tātad... proti, aizbraukuši cilvēki no Latvijas. Un patiesībā tas iemesls, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, ir tieši Krišjāņa Feldmana darbība, runājot vienu, bet darot pilnīgi pretējo.

Tāpat arī šajā jautājumā. Runājot par it kā uzņēmēju aizsardzību, bet principā rīkojoties pilnīgi pretēji un cerot, ka mazāk izglītotais un neinformētais vēlētājs uz to uzķersies un balsos tāpat kā... Nu, mēs jau visi zinām par konservatīvo partiju... es domāju, ka tur nevajag izplūst.

Šī priekšlikuma kontekstā mēs nedzirdējām nevienu pierādījumos balstītu argumentu. Nevienu! Bija tikai demagoģija, populisms no Feldmana kunga. Nebija nekādu statistikas datu, kas apliecinātu Feldmana kunga teikto. Nekā no tā nebija! Un tā nav pierādījumos balstīta politika – tā patiesībā ir melu čempionu politika, ko tik ļoti paticis agrāk ir uzsvērt Feldmana kungam, un es viņu aicinu tomēr turēties pie pierādījumos balstītas politikas, jo viņš tā kā ir paraugs mums visiem, lai mēs varētu uzslavēt un ņemt piemēru, kā vajag pareizi statistiski pierādīt katru priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 10. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 11. ir deputātu grupas – Danas Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa – priekšlikums. Tas paredz saglabāt sabiedrību ar ierobežotu atbildību iespēju strādāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, paldies, Cielēna kungs! Patiešām šis priekšlikums paredz saglabāt iespēju viena īpašnieka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Un tos deputātus, kas atbalsta šo koncepciju, lūdzu tad arī balsot "par" šo priekšlikumu, jo citādi tiešām sanāk, ka mēs lielajiem uzņēmējiem šobrīd kaut nedaudz, bet nodokļu slogu mazinām. No lieliem riskiem viņi arī ir savā ziņā pasargāti, kamēr mazos uzņēmumus mēs gan mēģinām aplikt ar papildu būtisku nodokļu pieaugumu, gan arī palielinām viņu risku, darbojoties uzņēmējdarbībā. Mēs faktiski, kā mēs jau iepriekš arī runājām, šāda veidā motivējam nonākt cilvēkus fiziskas personas maksātnespējas procesos.

Es aicinu balsot "par" šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Mazai atkāpei. Par šo priekšlikumu runājot, es nevaru nepieskarties balsojumam par iepriekšējo priekšlikumu. Esmu tiešām vīlies, un varbūt arī šis attālinātais režīms kaut kādā veidā ir paglābis mani no kādas akcizētas preces zaudēšanas, jo Dolgopolova kungs man ir pārāk tālu.

Bet šis priekšlikums pēc būtības ir, lai pasargātu uzņēmējus. Tieši kā Dana Reizniece-Ozola minēja – lai viņiem radītu drošības sajūtu. Ja mēs strādājam SIA režīmā, tad ir skaidri noteikumi un arī vēršanās pret uzņēmuma īpašniekiem. Tas ir savdabīgs process, un, ja uzņēmējs strādājis godprātīgi, tad pret uzņēmēja privāto mantu vēršanās ir tuvu neiespējama. Tomēr šajā gadījumā, ja mēs spiežam visus uzņēmējus darboties šādā režīmā, neļaujam viņiem veidot SIA, kas... pēc būtības šī priekšlikuma jēga tomēr ir saglabāt šo iespēju. Mēs gluži vienkārši ierobežojam šo personu uzņēmējdarbības veidus.

Jautājums: kāpēc tāds ierobežojums ir vajadzīgs? Vai tiešām ir tik daudz slikto gadījumu, kad kāds ļaunprātīgi, negodprātīgi ir izmantojis šo režīmu kādām negodprātīgām lietām? Es domāju, ja arī tādi gadījumi ir, tad, visticamāk, viņiem neinteresēs, kādā režīmā viņi strādā. Viņi pāries uz SIA, pāries pelēkajā ekonomikā, un tur jau ir citām institūcijām jāstrādā ar šāda veida uzņēmējiem. Bet šis tomēr ir kā tāds drošības spilvens ikvienam uzņēmējam, potenciālajam uzņēmējam vai esošajiem uzņēmējiem. Viens no... Ja mēs nerunājam šajā gadījumā par likmēm, mēs runājam par uzņēmējdarbības formām, ko es aicinātu atbalstīt.

Tādā veidā mēs vairāk atbalstīsim... Un pat tad, ja likme tiks palielināta, būs sociālā drošība, ja nu pēkšņi šim uzņēmējam nāks visam klāt drošība no kreditoriem... šajā gadījumā tiks būtiski samazināta... un tiešām ikvienam, kas kādā brīdī iedomāsies par iespēju sākt savu uzņēmējdarbību.

Tas būs nopietns jautājums, vai viņš būs gatavs darboties jau lielajā SIA režīmā ar visu to administratīvo vezumu, kas nāk tam visam līdzi. Ja viņš tam nebūs gatavs, protams, uzreiz automātiski var meklēt citas alternatīvas iespējas. Dienas sākumā mēs dzirdējām par jaunuzņēmumiem. Nu, visticamāk, ja tas uzņēmējs būs... es nezinu, šodien te minēja piemēru – grebt karotes. Ja viņš būs izvēlējies grebt karotes, tirgot tās gadatirgos un šo uzņēmējformu, nu tad, izvēloties to, ka pret viņu var vērsties un viņam potenciāli draud nonākt maksātnespējas... šajā privātpersonas maksātnespējas režīmā, biznesa neveiksmes gadījumā nonākt... tas, manuprāt, ir pietiekoši liels iemesls, lai uzņēmējs izvēlētos šādu ceļu neiet.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Fiskālā ietekme tam nav nekāda, un būtu ļoti labi, ja kāds no likumprojekta virzītājiem, varbūt Cielēna kungs, varētu mazliet vairāk pastāstīt, kas tad ir noticis komisijā, kādas bija debates, vai ieskicēt, kuri tad bija tie, vai... un cik tad ir bijuši tie sliktie gadījumi, kad kāds šo normu izmantojis negodprātīgi.

Kolēģi, aicinu sniegt kaut kādu redzējumu par šo jautājumu un vismaz komisijas vārdā plašāk izstāstīt. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijas vārdā varu teikt tikai to, ka šo, 11., priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 12. priekšlikums tika saņemts no deputātu grupas – Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis. Likumprojekta 2. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Mikrouzņēmums, kas ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai patentmaksu." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Paldies ziņotājam. Lasīt mēs patiešām mākam. Daudz lielāka vērtība būtu tad, ja jūs mēģinātu paskaidrot un dot kādus argumentus vienam vai otram komisijas lēmumam.

Bet par šo, kolēģi. Šis priekšlikums un kopumā arī grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir saistīti ar grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz patentmaksu likvidēšanu, atstājot vien samazinātās patentmaksas. Tas nozīmē ierobežotai sabiedrības grupai, piemēram, pensionāriem, izmantot šo nodokļu režīmu... Nākamgad ir plānots atļaut patentmaksas režīmā strādāt, tiem, kas jau šobrīd reģistrējušies, tad jaunus vairs dibināt nevarēs, un lielā mērā, kolēģi, tas novedīs pie situācijas, ka cilvēki, kas šobrīd izmanto šo režīmu, aizies ēnu ekonomikā.

Kāpēc es tā saku? No 3826 patentmaksas maksātājiem liela daļa jeb apmēram 29 procenti, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ir frizieri, 11,6 procenti – auklītes, 8,1 procents – fotogrāfi, un pārējās profesiju grupas ir mazākas. Bet tie pamatā ir cilvēki, kas sniedz savus pakalpojumus privātām personām. Ja viņiem tik īsā laikā, šobrīd arī krīzes laikā, jūs spiežat pāriet uz kādu sarežģītāku, dārgāku nodokļu režīmu, tad diemžēl loģiska būs izvēle nevis mēģināt pārreģistrēties par saimnieciskās darbības veicēju vai meklēt kur citur darbu (krīzes laikā to būs grūti arī izdarīt), bet vienkārši aiziet ēnu ekonomikā un neuzrādīt savu saimniecisko darbību, saņemot skaidras naudas maksājumus no klientiem.

Uz to norādīja Valsts ieņēmumu dienests savā analīzē par ietekmi, mainot nodokļu režīmu šai nodokļu maksātāju grupai, īpaši uzsverot, ka patiešām tās grupas, kurām nevajag īpašu reklāmu par saviem pakalpojumiem, kam ir sava klientūra, savu klientu loks... auklītes, frizieri, tas būs... tā būs dabiskā izvēle.

Kolēģi, latviešiem ir tāds teiciens "Septiņreiz nomēri un tad tikai nogriez". Šis ir viens konkrēts piemērs, kad izskatās, ka valdība vispirms griezīs un pēc tam septiņreiz domās un pārdomās, kādēļ tā izdarīja, jo pēcāk šos cilvēkus atgriezt legālajā ekonomikā būs daudz grūtāk nekā šobrīd noturēt, ļaujot viņiem strādāt legāli, samaksājot nodokli 50 vai 100 eiro apmērā patentmaksas veidā, kas nemaz nav maza nauda – 100 eiro, ja maksā mēnesī frizieris. Un vēl diezgan daudz ir jānopelna, lai tā būtu maza apgrozījuma nodokļa likme.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas patiešām paredz tādu it kā redakcionālu precizējumu, bet patiesībā tā ir atsauce uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām, kur mēs aicinām saglabāt patentmaksu režīmu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, es arī aicinātu. Kolēģi, ja jūs esat uzņēmušies atbildību par šī budžeta virzību Saeimā un arī uzņēmušies ziņot par šiem likumprojektiem, tas, ko vairākkārt paudusi opozīcija, tai skaitā arī kolēģe Dana, lieliski izstāstot priekšlikuma jēgu un būtību... ne pie viena vien priekšlikuma jau ir ziņots par to, ka komisijā nav notikušas debates par šiem priekšlikumiem un... vai... Tāpēc man būtu lūgums kliedēt bažas, ka šie priekšlikumi ir noraidīti bez debatēm... man negribas ticēt, ka Mārtiņa Bondara komisijā nenotiek debates... un atbildīgo komisijas referentu mazliet vairāk paskaidrot, kas ir tie iemesli, kāpēc viens vai otrs priekšlikums netiek noraidīts.

Patentmaksu maksātāji ir... šobrīd tie ir tūkstoši, kā jau... vairāk nekā trīs tūkstoši, kā jau mana kolēģe Dana minēja. Šajā gadījumā es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo pāreja jau tā šobrīd ierobežotajos apstākļos, kas ir... Daudzi patentmaksas maksātāji ir arī tā saucamie... šobrīd ļoti sliktā situācijā nonākušie... gan manikīra veicēji... Pie Saeimas šonedēļ bija protesta akcija. Jūs pamanījāt vai nepamanījāt, bet tāda bija.

Un viens ir atbalstīt šo nozari caur atbalsta mehānismiem, otrs ir atbalstīt šo nozari caur nodokļu politikas regulējumu. Šajā gadījumā šī ir īstā vieta, kur šādu regulējumu iekļaut, un tā ir... jo iedzīvotāju ienākuma nodoklī šī atteikšanās no patentmaksām notiek. Manuprāt, tas ir ļoti loģisks priekšlikums, to var arī... Ja šobrīd ir skaidri redzams, ka ir tiešām ļoti liels uzvaras gājiens no valdības puses, kā tikt galā ar speciālo nodokļu režīmiem, es aicinātu Saeimas deputātus tomēr ieklausīties tajā un ielikt kādu sprunguli šajā valdības uzvaras gājienā.

Šīs runas par norēķinu kontiem, ka tas viss pēc diviem gadiem mums būs, es domāju, tas viss izbeigsies tieši tajā brīdī, kad Saeimas deputāti nobalsos par šīgada budžetu. Pēc tam atgriezt kaut ko atpakaļ būs, es gribētu teikt, neiespējami.

Līdzīgi kā mēs... Es vilktu tādas līdzības kā mēs... Kolēģi, lai labāk saprastu, par ko es runāju... tas ir... administratīvi teritoriālā reforma, kurā pieņēma un solīja papildu izmaiņas, ļoti daudz papildu izmaiņu, manuprāt, savstarpēji neiespējamas papildu izmaiņas, bet tās tika solītas – gan administratīvie reģioni, gan nulltā līmeņa pašvaldības un vēl visādi speciāli regulējumi. Neuzskaitīšu tos, nebūs īstā vieta.

Bet skaidri redzams tas, ka... Nu šaubos, ļoti šaubos, ka šī Saeima par kaut ko tamlīdzīgu vispār balsos, varbūt runās, tāpat kā runās par vienoto norēķinu kontu, bet to, ka kaut kas piedzīvos dienasgaismu, es stipri šaubos. Ja mēs šajā brīdī speciālos nodokļu režīmus nekādā veidā neaizstāvēsim, šī likumprojekta pieņemšana nozīmēs mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanu kā tādu. Tad varēja vienkāršāk iesniegt likuma... izbeigšanas likumu un nejaukt cilvēkiem prātus par to, ka mums ir kaut kāds mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju režīms.

Mēs šajā priekšlikumā aicinām pievērst uzmanību patentmaksām, tomēr tās saglabāt. Ir krīzes laiks. Pēc tam kad ekonomika sāks atveseļoties, šiem cilvēkiem dzīves apstākļi neuzlabosies, tie, visticamāk, darbosies ēnu ekonomikā, jo darboties vispārējā režīmā tiem būs neiespējami vai arī ļoti, ļoti grūti un... bet atgriezties pie šāda regulējuma, redzot budžeta deficītu, kāds ir šobrīd... Man ir lielas, lielas šaubas, ka būs vispār kaut kāda veida debates, vispār idejas par to, ka kaut ko vajadzētu atgriezt atpakaļ.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Premjers un finanšu ministrs būtībā iznīcina mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un pašnodarbināto nodokļu režīmu, nepiedāvājot neko vietā. "Tas, ko mēs piedāvājam, ir šis 500 eiro neapliekamais minimums. Tas ir būtiski, lai cilvēki varētu migrēt no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem uz standarta režīmu," sacīja jauno konservatīvo politiķis Gatis Eglītis.

Arī šis viedoklis skanēja vasarā... vasaras vidiņā. Tad, kā mēs zinām, ļoti aktīvi Rīgas vēlēšanām gatavojās Latvijas lielāko partiju cilvēki, un, visticamāk, tad šis ļoti skaidri un tiešām drosmīgi izteiktais viedoklis tika likts lietā, lai vairotu atpazīstamību, popularitāti atsevišķu konservatīvo politiķu ievēlēšanai Rīgas domē. Nekā savādāk es to nevaru traktēt.

Vēl man gribētos saprast, vai šī klusēšana no konservatīvo puses par šo tik ļoti sāpīgo tēmu, kura viņiem bija ļoti sāpīga vasarā, ja mēs runājam par 500 eiro neapliekamo nodokli... šo 500 eiro neapliekamo minimumu... vai nevarētu būt tā, ka šī klusēšana, kura šobrīd jau ir skaidra, ir saistīta ar to, ka mēs esam nesen atbalstījuši grozījumus Izglītības likumā par attālinātām mācībām. Var būt, ka tā ir sakritība, var būt, ka ne, bet kaut kas noteikti tika iemainīts pret šo klusēšanu.

Ja mēs runājam par patentmaksu, tad, jā, tiešām, kā kolēģis Valaiņa kungs teica, tās... nu principā tās bija laikam tikai sievietes, kuras nāca pie Saeimas, – skaistumkopšanas industrijas pārstāves. Un viņām tiešām šobrīd, kad ir liegts strādāt, vēl ir papildu uzdevums dots. Nu pirmais uzdevums ir mēģināt izdzīvot bez iztikas līdzekļiem, un otrais uzdevums šīm sievietēm, kuras, kā mēs jau zinām, daudzas ir daudzbērnu māmiņas, vientuļās mammas, kuras ļoti bieži izvēlas strādāt šādā, teiksim, industrijā... viņām ir papildu uzdevums, viņām tagad, decembrī, ir jāizdomā, kādā veidā pārreģistrēties, lai varētu saglabāt šo režīmu vēl vienu gadu, jo 2023. gadā vispār sāksies elle.

Tā principā tās māmiņas un sievietes šobrīd gatavojas strādāt. Tātad viņām ir jāatrod šobrīd ne tikai iespēja izdzīvot, viņām jāatrod arī grāmatvedis, kas palīdzēs noformēt šo pāreju. Grāmatveža pakalpojumi, protams, arī maksā naudu. Varbūt jūs varētu kādu pabalstu tomēr beidzot sākt maksāt tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir liegts strādāt, un tiem cilvēkiem, kuriem liegts strādāt un kuriem ir vēl papildus... lai izpildītu visus pienākumus pret valsti, kura viņiem neļauj strādāt un gūt ienākumus... Lai izpildītu šos pienākumus pret valsti, viņiem ir vēl papildus jāiet tagad un vēl kaut kas jādara, un jāpārreģistrējas. Varbūt tomēr vismaz kaut kādu pabalstu jūs izmaksāsiet grāmatveža pakalpojumiem vai kā. Jūs varat iedomāties, kā šobrīd jūtas tie cilvēki, kuriem ir, pirmkārt, liegts strādāt, un, otrkārt, viņiem vēl ir jādomā, kā viņi varēs turpināt strādāt nākamajā gadā – tad, kad beidzot viņiem atļaus to darīt.

Paldies, kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es labprāt paturpinātu tēmu, kuru jau aizsāka Stepaņenko kundze, par to, ka patiešām šobrīd ir tāda gada nogales grāmatvežu fitnesa nometne, kur galvenā trenera lomā ir valdība ar ļoti straujām, jāsaka, nepārdomātām nodokļu izmaiņām, kur paši vēl pēdējās dienās mēģina saprast, kāda tad būs administrēšana, kādas būs likmes, kā vispār tiks paši ar savu piedāvājumu galā.

Man arī jāmin praktiski piemēri, ka tādēļ, ka šobrīd ļoti tiek sarežģīts un apgrūtināts... un vēl diemžēl atstāta ir liela neskaidrība par to, kas notiks 2022., 2023. gadā pašnodarbināto nodokļu režīmā, tad tas, ko mēģina daļa no šajā režīmā strādājošajiem, – pagūt vēl šogad līdz decembra beigām reģistrēties kā patentmaksas maksātāji, jo tad viņi saprot, ka vismaz vienu gadu būs vēl kāda stabilitāte. Bet, kolēģi, nākamais solis, visticamāk, tiem cilvēkiem, kas šobrīd pārreģistrējas no pašnodarbināto režīma uz patentmaksas režīmu, būs solis ēnu ekonomikā tad, kad jūs arī patentmaksas režīmu likvidēsiet. Diez vai tie cilvēki, kas jau šobrīd pie šī palielinājuma no pieciem uz 10 procentiem minimālās sociālās iemaksas likmē, pēcāk ar prieku atgriezīsies pašnodarbināto režīmā, kad jūs palielināsiet sociālās iemaksas uz vairāk nekā 30 procentiem.

Jāsaprot, ka ekonomikā viss ir saistīts. Ja tu rauj vienu diedziņu, tev ir jāmēģina prognozēt, kā tas ietekmēs visu pārējo sistēmu, tāds kā tauriņa efekts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī... Man te raisīja pārdomas Stepaņenko kundzes teiktais, pārdomas par to, ka šī aizdomīgā klusēšana ir pret kaut ko iemainīta. Būtu interesanti dzirdēt šo speciālo nodokļu režīmu aizvēršanā, kas varētu būt politiskajām partijām vēl svarīgāks par to. Un šajā gadījumā patentmaksas maksātājiem. Vai tā ir politiskā pārliecība, vai tās ir politiskās vienošanās.

Viena lieta ir skaidra. Tas ir uzstādījums par 3,9 procentu deficītu, kas ir pilnīgi aplams uzstādījums šajā laika periodā, kas liek izdarīt šādus grūtus lēmumus un savā ziņā ļoti nepareizus lēmumus šajā... tieši šajā periodā.

Aicinātu tomēr kolēģus izteikties, kas tad ir tas, ko politiskās partijas ir ieguvušas. Varbūt JKP ir ieguvusi kaut kādus Izglītības likuma grozījumus, cik azartspēļu aparātus ir ieguvusi Attīstībai/Par!? Cik... Kāds ir ieguvums Jaunajai VIENOTĪBAI no šī? Varbūt tā ir pārliecība, ka tas ir īstais, pareizais virziens? Kāds ieguvums no tā ir Nacionālajai apvienībai? Īsti mēs nedzirdam ne mazākos argumentus, kāpēc tas ir jādara un kāpēc tas ir pareizi. Feldmana kungs arī ir mazliet apklusis šajā brīdī, kad mēs runājam par ļoti konkrētiem... uzņēmējdarbības formu.

Varbūt jums ir kāda atbilde visiem šiem uzņēmējiem, vairāk nekā trim tūkstošiem, kā tad viņiem nodrošināt savu dienišķo naudiņu turpmāk?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

No vienas puses, protams, ir bēdīgi, ka valdošā koalīcija šobrīd izvērš šo faktiski pašiznīcināšanās aktu, likvidējot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un piespiežot cilvēkus, kuri jau tā ir bez ienākumiem, būtībā maksāt, tostarp patentmaksājumus. Piemēram, pat ja cilvēks ir nostrādājis tur piecas, 10 dienas vai vienalga... vai nav saņēmis nekādus ienākumus, it īpaši krīzes laikā, to citādi kā par tādu harakiri pašiem sev es nosaukt nevaru.

Tas, protams, no opozīcijas viedokļa, no politiskā viedokļa ir ļoti labi – jo vairāk valdošā koalīcija šādi rīkosies, jo, pilnīgi skaidrs, mēs ļoti strauji tuvosimies valdošās koalīcijas galam. Bet no cilvēku interešu, no Latvijas pilsoņu, Latvijas iedzīvotāju interešu aizsardzības viedokļa ir skaidrs, ka no nākamā gada visi tie daudzie tūkstoši, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, piedzīvos ļoti nepatīkamus brīžus, ļoti, ļoti nepatīkamus brīžus.

Un tad ir jautājums, kāpēc valdošā koalīcija ir izvēlējusies šo grupu? Vai tas ir tīri tāds socioloģiski izrēķināts apstāklis, ka šī grupa nekā neietekmē tur vēlēšanu rezultātus vai... ka aizmirsīsies. Tāpēc es visu sabiedrību gribu aicināt atcerēties. Tajā brīdī, kad mēs nonāksim līdz nākamajām vēlēšanām, atcerēties visus šos lēmumus, kas ir bijuši šā gada laikā. Neaizmirst visu, kā parasti tiek aizmirsts.

Un, manuprāt, priekšlikums ir ļoti loģisks brīdī, kad valstī ir krīze. Arī ekonomiskā krīze. Tā ir acīmredzama, nepārprotama ekonomiskā krīze, un visvairāk tā skar privāto sektoru, proti, tos, kuri reāli ražo nodokļus, no kuriem pārtiek viss valsts sektors, no kuriem pārtiekam mēs, deputāti.

Šis sektors, kas ražo nodokļus, tiek vismazāk aizsargāts. Un vēl vairāk – visvismazāk tiek aizsargāti tie, kas ražo nodokļus, lai pabarotu sevi. Nevis lai pabarotu citus, bet lai pabarotu paši sevi, lai izdzīvotu. Un tas ir ļoti liels absurds.

Ja mēs paskatāmies citās pasaules valstīs... paņemsim par piemēru Amerikas Savienotās Valstis. Nav Eiropas Savienībā, bet tik vai tā paņemsim. Amerikas Savienotās Valstis (un tas nav nekāds noslēpums) visiem saviem pilsoņiem, tostarp arī tiem, kas dzīvo Latvijā, un, ļoti iespējams, arī Krišjānim Kariņam izmaksāja kompensācijas par krīzi. Neprasot, ko viņi dara. Vienkārši ņēma un izmaksāja tūkstošiem dolāru. To vēlētāji, Latvijas pilsoņi, kuriem ir Amerikas pilsonība, raksta deputātiem, tostarp arī man, ka Amerikas valsts izmaksāja vienkārši tāpat, par neko, tikai tāpēc, ka ir krīze. Mēs lasām presi – Vācija, Šveice, vienalga, Dānija... man raksta uzņēmēji, kas ir atvēruši kompānijas Vācijā, mazus mikrouzņēmumus. Visi šajā brīdī saņem milzu pabalstus, atbalstu, milzīgu atbalstu no valsts. Latvijā tas ir vismazākais, un tas ir ļoti skumīgi.

Bet mainīties tas var tikai tāpēc, ka mums šis patiesības mirklis ir jāpiedzīvo. Ja nebūtu šāda patiesības mirkļa, tad droši vien varētu pietikt ar lietussargu turēšanu smalkākām amatpersonām, bet tagad krīze kā reiz izgaismo, cik labi menedžeri valstī ir pie varas un cik labi šie menedžeri menedžē, lai Latvijas cilvēku labklājība celtos, nevis kristos. Pagaidām izskatās, ka labklājība lielai, lielai daļai, desmitos, desmitos, varbūt pat simtos, tūkstošos cilvēku strauji samazinās. Un tāpēc, mīļā sabiedrība, mīļie skatītāji, šos balsojumus atcerieties! Tie nav tikai politiski balsojumi, tie ir balsojumi par palīdzību cilvēkiem visgrūtākajos brīžos. Tas ir tā ļoti īpaši.

Es aicinātu... man tiešām jāsaka paldies, ka Feldmana kungs ir pieteicies debatēm – pagaidām vienīgais... ir drosmīgs runāt koalīcijas vārdā, vismaz par to viņam aplausi. Kaut nepatiesi viņš runā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Valstī viss ir slikti. Tādas sajūtas pārņem, noklausoties iepriekšējos runātājus. Bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli būtu nepieciešams runāt par konkrēto priekšlikumu. Un konkrētais priekšlikums, kaut gan pats priekšlikums ir ļoti garš, paredz izteikt visu punktu citā redakcijā, faktiski svītrot tikai vienu vārdu – "samazināto".

Es būtu sagaidījis no juristiem, kas debatēja par šo priekšlikumu, juridiskus argumentus par šī viena vārda svītrošanas nepieciešamību no komisijā atbalstītā likumprojekta redakcijas, jo citādāk cilvēkiem, kas ir citu profesiju pārstāvji, varētu nebūt skaidrs, kāpēc vispār šis priekšlikums ir vai nav jāatbalsta. Lai gan cilvēki jau ir debatējuši vismaz sešas reizes pirms šī priekšlikuma, diemžēl kaut kādus juridiskus argumentus par to, kāpēc tas viens konkrētais vārds no tās redakcijas ir jāsvītro, nevarēja saklausīt. Un šajā gadījumā tīri loģiski neatliek nekas cits, kā teikt, ka tās argumentācijas nebija... un būtu priekšlikums noraidīts.

Cita lieta, kas ir jāsaka: ne jau man būtu jābūt tam, kas saka, vai šis priekšlikums ir vai nav jāatbalsta. Es jau būtu sagaidījis, ka Finanšu ministrijas atbildīgās politiskās amatpersonas nāktu... arī finanšu ministrs, starp citu, var piedalīties Saeimas sēdē un par katru priekšlikumu gari un plaši izteikties, arī premjers drīkst aizstāvēt, izteikties Saeimas sēdē. Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs drīkst izteikties un argumentēt. Un mani, protams, ļoti pārsteidz, kāpēc viņš savu darba algu, ko varbūt tagad... teiksim, negribētu tā pārlieku kritizēt kā absolūti nejēdzīgu, jo tas jau ir opozīcijas darbs – teikt, ka viss ir slikti valstī un viss ir visiem vienmēr slikti. Nu kāpēc tad viņi nenāk un nestāsta to labo?

Citstarp man arī jāuzslavē... konservatīvajā spārnā ir bijuši politiķi, kuri ir iestājušies... ne tikai jaunie konservatīvie, bet arī vēl no citas partijas... par cilvēkiem, kas ir pašnodarbinātie, tai skaitā amatnieki un citas profesijas, jo ar lielām cīņām – ar lielām cīņām! – tikai tika panākta tā saucamā 10 procentu likme, kas būtu jāmaksā pašnodarbinātajam līdz minimālās algas apmēram, kur ienākumi ir relatīvi mazāki. Nu tās cīņas bija faktiski... Nu, kā saka: ja kāds spēlē pokeru, tad iešana uz visu banku no visām iespējamām pusēm. Bet šis ir tas jautājums, ko izdevās izcīnīt. To mēs droši vien vēl skatīsim kādā nākamajā likumprojektā.

Bet tieši par konkrēto priekšlikumu es tā arī nesadzirdēju, kāpēc tas viens vārds būtu tik svarīgs un jāsvītro. Tādā ziņā es... juristiem jau būtu jāspēj argumentēt, īpaši jau nu... kas arī, ziniet, tiesās pārstāvējuši visu kaut ko, ja, ka nu... kādas ir tās juridiskās konsekvences no tā vai cita vārda svītrošanas. Un arī skatītājiem un sabiedrībai varētu būt ļoti svarīgi.

Citādāk jau izskatās, ka tas priekšlikums ir iesniegts tikai tāpēc, lai būtu priekšlikums tabulā. Bet es neko nesaku, es neko nesaku, tās ir deputātu tiesības. Katrā ziņā šobrīd argumentāciju nesadzirdēju, varbūt vēl sadzirdēsim. Paldies jau iepriekš.

Aicinu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu. Vienkārši lai nesajauktu visu, kā saka... ābolus ar apelsīniem... un lai neizjauktu visu likumu, vispār nepadarītu nelietojamu, jo ir svarīgi, ka nākamgad visi mikrouzņēmumi jebkurā gadījumā nebeidzas un turpina strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka diskusijas par Mikrouzņēmumu nodokļa likumu ir patiešām ļoti vērtīgas. Šobrīd reflektēšu uz acīmredzot JK intelektuālo flagmani... uz Feldmana kunga teikto par vairākiem priekšlikumiem, bet īpaši par pēdējo.

Man ir tiešām ļoti patīkami, ka jūs piedalāties diskusijās, jo faktiski pa šo laiku ir notikušas divas lietas, un es arī saprotu, kāpēc jūs tik gari runājat.

Pirmā lieta, jūs runājat tik gari par visiem priekšlikumiem tieši tādēļ, ka pa to laiku ir paspēts pieprasīt demisiju jūsu ministrei.

Un, otrkārt, jūs izteicāt minējumu...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, par priekšlikumu!

E. Papule. ... šīsdienas sākumā par...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

E. Papule. ... par vienu no priekšlikumiem izteicāt minējumu un nevarat šobrīd izlemt – iestāties "Saskaņā" vai Jaunajā VIENOTĪBĀ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Feldmana kungs, es saprotu, ka jūs aicināt savus kolēģus no koalīcijas arī palīdzēt jums šajās debatēs.

Bet tā problēma ir tāda, ka presē raksta ietekmīgākais... tātad faktiski valdību vada Bordāna kungs, un tas droši vien ir iemesls. Visi gaida kaut ko...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, Feldmana kungs tikko pateica, ka viņam ir nepieciešams papildu skaidrojums šim iesniegtajam priekšlikumam. Iesniegtais priekšlikums saglabā patentmaksas pretēji tam, ko šis likumprojekts, kas bija atnests uz Saeimu, nodrošina.

Tas, ka Feldmana kungs, nesaprotot priekšlikumu, aicina uzreiz jau priekšlikumu noraidīt, neliecina par labu praksi likumdevēju darbā. Ja tagad Feldmana kungs ir saņēmis šo skaidrojumu, tad varbūt Feldmana kungs var aicināt arī savus kolēģus nobalsot par šo priekšlikumu. Un varbūt, ka Feldmana kungs var vēlreiz aizdomāties par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes ir jātranslē tiešā translācijā online, lai visi, arī tie deputāti, kas nav Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībnieki, var dzirdēt detalizētus skaidrojumus un tikpat nedetalizētus noraidījumus šiem skaidrojumiem no koalīcijas kolēģu puses.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 12. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 13. priekšlikums arī tika saņemts no deputātu grupas – Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis. Priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 2. panta ceturto daļu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Tagad, kolēģi, par būtību. Šobrīd likumprojekts, ko valdība ir piedāvājusi deputātiem, paredz būtiskus ierobežojumus mikrouzņēmumu īpašniekiem. Konkrēti šis pants paredz, ka īpašnieks nevar vienlaikus būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs no saimnieciskās darbības, tai skaitā arī maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par sava individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākumiem.

Kolēģi! Mēs nupat diskutējām par pretizvairīšanās normu, kam bija liela pretestība. Un nu arī jūsu balsojums parādīja, ka jūs maz interesē novērst tādus gadījumus, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs varbūt ir patiesībā lielāks uzņēmums un sadala savu saimniecisko darbību vairākos mikrouzņēmumos, tādā veidā apejot attiecīgi nodokļu maksāšanu. Šeit diezgan skaidri jūs pasakāt, ka, ja jau tu esi izvēlējies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, tad neko citu dzīvē vairs nevari darīt.

Man, piemēram, tā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diskusijās, kur līdzīgi notika tāda... tāda šī priekšlikuma izskatīšana apmēram... izslēgt likumprojekta 2. panta ceturto daļu bez kaut kāda sakarīga argumenta no Finanšu ministrijas, no Zemkopības ministrijas, no Ekonomikas ministrijas, no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģiem, kāpēc būtu vajadzīgs šāds ierobežojums. Jo mēs arī minējām, ka ir, piemēram, gadījumi, kad viens lauksaimnieks, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, ņemot vērā, ka lauksaimniecība kopumā ir sezonāla rakstura nodarbe, no lauksaimniecības brīvajā laikā vai paralēli viņam var būt mikrouzņēmums, kurā viņš, piemēram, darbojas ar kurpju remontu. Kādēļ šādu saimniecisko darbību liegt, nu nav skaidrs.

Bet tieši tāds ir valdības ierobežojums – bez kaut kādas loģikas, vienkārši ar mērķi ierobežot mikrouzņēmumus un padarīt šo nodokļu maksāšanas režīmu maksimāli nepievilcīgu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, izslēdzot šādu nesamērīgu darbības ierobežojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums tiešā mērā runā par... skar tieši zvejniekus. Un par zvejniekiem arī parunāsim.

Mikrouzņēmumu režīmā... Iedomājieties paši, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošs uzņēmējs, kuram ir arī zemnieku... zvejniecības... ienākumus gūst no zvejniecības. Cik Latvijā vispār mums ir palikuši zvejniecības uzņēmēji, kas vēl ar šo rūpalu nodarbojas? Es domāju, mēs varam tikai lepoties, ka mums ir joprojām tādi zvejnieki, kuri jau otrajā, trešajā paaudzē un pat vēl senāk joprojām turpina ar to nodarboties. Un, neskatoties uz visu, kas ir piemeklējis zvejniecības jomu Latvijā kā tādu, tomēr vēl joprojām ir tiešām cienījami ļaudis, kas ar to nodarbojas.

Šis priekšlikums attiecas tieši uz viņiem. Tāpēc, augsti godātie, faktos un visādi citādi gudrās lietās balstītie mani kolēģi, ar ko tad jūs bijāt skaņojuši šo konkrēto likuma normu? Ja mēs skatāmies uz profesionālām organizācijām, cik nu mums tādas ir, kas ar uzņēmējdarbību pārstāvniecību nodarbojas...

Ir Latvijas Darba devēju konfederācija, ļoti cienījama organizācija, visu cieņu, lielu uzņēmumu pārstāvji, arī valsts kapitālsabiedrības un sociālais partneris... valdības un... protams, viņi noteikti runā par makroekonomiku, bet es dziļi apšaubu, vai viņi tiešām iedziļinās šādās sīkās lietās. Varbūt arī es kļūdos, un viņi iedziļinās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. No viņiem šonedēļ mēs esam dzirdējuši ļoti skaidru viedokli. Vēl vairāk – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... es dzirdēju radio reklāmu, kur viņi uzdod Latvijas iedzīvotājiem jautājumu, vai politiskās partijas pirms vēlēšanām ir teikušas, ka viņas nāks ar šādiem grozījumiem.

Kolēģi, kas šodien aktīvi balso, spiežot "pret" visiem iepriekšējiem priekšlikumiem, es aicinu atcerēties! Nav jau tik sen – divi gadi atpakaļ – priekšvēlēšanu laiks. Kas tie bija par dokumentiem, ko jūsu pašu partijas vadītāji parakstīja ar šīm organizācijām, kas tajos bija minēts? Visu cieņu tiem nedaudzajiem, kuriem bija šāda pozīcija pirms vēlēšanām. Un tādu... Es varētu uzskaitīt kādus divus, varbūt divus... tiešām varbūt, kuri šobrīd ir valdībā, un viņiem bija šāda pozīcija, bet visiem pārējiem izteikti bija pilnīgi cita pozīcija attiecībā uz speciālajiem nodokļu veidiem.

Šajā gadījumā es aicinu visus, kamēr klausās šīs debates, ja ir iespēja, apskatieties Latvijas Zemnieku savienības Facebook kontu. Tur ir zvejnieku biedrība, un tur pārstāvis no zvejnieku biedrības ir ļoti skaidri izteicies, ko viņš par visu šo domā. Veltiet laiku, apskatieties. Vairākās paaudzēs jau zvejnieks... Un ieklausieties un ieskatieties vismaz virtuāli tā cilvēka sejā, uz ko šis konkrētais ierobežojums attieksies.

Es aicinātu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Kolēģi! Nebūsim tik augstsirdīgi, jo tomēr šis ir vērsts uz ļoti, nu ļoti šauru grupu. Un, ja mēs skatāmies uz šo grupu, arī lauksaimniecībā strādājošiem, manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi un... faktos balstīt... runājot ar nozari, šis nav saskaņots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim budžeta sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Debates par 13. priekšlikumu. Debatēs bija pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs. Dolgopolova kungs, vai vēlaties debatēt?

Debates slēdzu.

Par 13. priekšlikumu komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 13. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 14. ir deputātes Sprūdes priekšlikums. Komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

J. Cielēns. 15. – deputāta Pimenova priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Jā. Labdien... Labvakar! Augsti cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Manis... ir iesniegti divi priekšlikumi šim likumprojektam. Citu opozīcijas deputātu priekšlikumi ir... veikuši visaptverošu valdības likumprojekta revīziju, katru pantu burtiski kā krelles caur pirkstiem izlaižot. Manuprāt, tomēr likumprojekts grauj mikrobiznesa saknes, un par to ir stāsts.

Es esmu pret mikrouzņēmumu nodokļa režīma pakāpenisku ierobežošanu pretēji uzdevumam, kurš noteikts likumprojekta anotācijā. Valdība uzskata mikrouzņēmumu nodokļa režīmu par spraugu nodokļu sistēmas ķermenī, pa kuru izplūst budžetam pienākusī nauda. Es iebilstu: iespēju apiet nodokļu samaksu var meklēt un rast jebkādā nodokļu regulējumā, bet tas nenozīmē, ka ar nodokļu nemaksāšanu jācīnās, piemērojot ierobežojumus vien. Tā vietā, lai reformētu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un ar samazināto fiskālo slogu motivētu līdzpilsoņus sākt uzņēmējdarbību un pakāpeniski pāraugt stabilos uzņēmumos, valdība tos faktiski izstumj no tirgus.

Par mikrouzņēmumu nozīmi uzņēmējdarbības uzturēšanai un attīstībai, turklāt pandēmijas raisītajos apstākļos, jau bija izteikti vairāki apsvērumi šodien un vakardien. Neatkārtošos.

Es ierosinu uzturēt arī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību spēkā esošo iespēju pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, vienlaikus saglabājot spēkā esošās prasības par paredzamā mikrouzņēmuma piecu darbinieku skaita nepārsniegšanu un paredzamo apgrozījumu, kurš nepārsniegtu 40 tūkstošus eiro, kā arī neuzdot mikrouzņēmumam nereģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam un neattiecināt uz mikrouzņēmumu pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni.

Likumprojekta anotācijā mikrouzņēmumus mēģina pārliecināt un atbaidīt no PVN statusa iegūšanas, apgalvojot, ka, kļūstot par reģistrētiem PVN maksātājiem, mikrouzņēmumam ir sarežģītākas grāmatvedības kārtošanas prasības. Bet anotācijā reizē brīdina, ka sniegt pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātājiem un saņemt tos no citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām drīkst tikai reģistrēts PVN maksātājs. Tātad mikrouzņēmumam šādas iespējas būtu atņemtas. Tā ir vāja argumentācija.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un saglabāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību iespēju kļūt par mikrouzņēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 15. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 16. ir deputātu grupas (Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis) priekšlikums. Un priekšlikums paredz, ka SIA ir jāļauj izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 17. ir deputātes Sprūdes priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt normu par liegumu mikrouzņēmējiem būt par PVN maksātājiem. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 18. ir deputātu grupas (Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis) priekšlikums. Priekšlikums paredz saglabāt esošās likmes mikrouzņēmējiem... uzņēmumiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera veica uzņēmēju sentimenta indeksa mērījumus, kas rāda, cik pozitīvi skatās uz attīstības perspektīvām uzņēmēji. Un periodā, kas bija no septembra beigām līdz oktobra beigām, tas indekss bija -41,7, un salīdzinājumam 2009. gads, tas ir iepriekšējās lielās krīzes laiks... šis rādītājs bija -47. Jūs redzat, ka šobrīd uzņēmēju noskaņojums par perspektīvu ir vēl sliktāks nekā lielajā krīzes laikā.

Un šis, protams, nav brīdis, kad mainīt nodokļu sistēmu, palielinot būtiski nodokļus, īpaši mazajiem nodokļu maksātājiem. Tā ir arī šī priekšlikuma būtība: nepalielināt nodokļus, atstāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmam šībrīža nodokļu likmes, tas ir, apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro gadā – 15 procentus, savukārt apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 40 tūkstošus eiro gadā, saglabāt 20 procentus. Tiem, kas varbūt vēl nav līdz galam pamanījuši: šobrīd valdība piedāvā to likmi celt līdz 25 procentiem, ja apgrozījums nepārsniedz 25 tūkstošus, un līdz 40 procentiem, ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus – nu, būtiski pieaudzējot nodokļa likmi.

Kā es jau teicu, lielākais mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo uzņēmumu ikgadējais apgrozījums faktiski 15 tūkstošus nepārsniedz, bet arī šai grupai sanāk, ka būtiski pieaugs nodokļu slogs, turklāt neko nepiedāvājot pretim. Ja vēl komplektā nāktu tiešām darījumu konts, kas nodrošinātu vienkāršāku administrēšanu, vienkāršāku grāmatvedību, tad vēl varbūt likme būtu attaisnojama. Kaut gan arī nav skaidrs, kāpēc mums būtu jāpalielina likme vēl lielāka, nekā tā ir kaimiņvalstī Igaunijā. Atgādināšu, ka 20 procentu likme tiek piemērota apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu arī jūs, JK kolēģi. Es saprotu, kādu jūs esat izvēlējušies taktiku: visā vainot Jaunās VIENOTĪBAS ministru un premjerministru, bet jūs esat tajā pašā laivā. Protams, var jau visu laiku stāstīt, cik lielas cīņas ir aiz slēgtajām durvīm pirmdienu vakaros koalīcijas sanāksmēs, bet īsti vīri var izcīnīt kādu rezultātu, ne tikai pēc cīņām plātīt rokas, ka nekas nav izdevies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Runājot par koalīcijas valdības Finanšu ministrijas jauno nodokļu piedāvājumu, ir vērts atzīmēt sekojošo.

Es atkārtošu, ka pati Finanšu ministrija atzinusies, ka tā vadījās tikai un vienīgi no Igaunijas modeļa. Es jums, kolēģi, atgādināšu, ka Igaunijas modelis saka: 20 procenti apgrozījumam, kas ir mazāks nekā 25 tūkstoši eiro, un 40 procentu likme uz to apgrozījuma daļu, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro gadā.

Bet tagad tas, ko mums piedāvā... vispār es aicināšu padomāt tā... Pieņemsim, ka jūs esat finanšu ministrs vai parlamentārais sekretārs, vai kas tur ir atbildīgs par šo nodokļu politikas formulēšanu. Un jūsu mērķis, jūs sakāt: mēs vēlamies izdarīt, mēs vadāmies no tā, kāds ir Igaunijas modelis. Uzdodiet sev jautājumu, kolēģi: kā tad jūs nokopētu šo Igaunijas modeli? Viens pret vienu? Jeb... jūs varbūt mēģinātu uztaisīt šo režīmu Latvijā drusku tādu labvēlīgāku nekā Igaunijā? Nu, vienkārši, lai būtu labāk nekā Igaunijā... vai varbūt pat daži Igaunijas mikrouzņēmēji izvēlētos, piemēram, reģistrēties Latvijā, nevis Igaunijā. Kā mēs dzirdam: daudzi uzņēmēji no Latvijas izvēlas reģistrēties Igaunijā, nevis Latvijā, vai ne. Es domāju, ka jebkura normāla... es pat teiktu, normāla cilvēka, ne tikai politikas veidotāja, tāds normāls instinkts būtu... Labi, ja mēs kopējam no Igaunijas, tad vai nu kopējam viens pret vienu, proti, ja Igaunijā ir 20 procenti līdz 25 tūkstošiem eiro, tad darām tāpat vai nu labāk, vai nu sākam... Labi, pie mums ir 19 procenti no pirmajiem 25 tūkstošiem... vai nu 19 procenti no pirmajiem 26 tūkstošiem. Es domāju, ka tas būtu tāds normāls instinkts katram cilvēkam, kurš... kuram tiešām ir svarīgāk, lai savā valstī būtu labāk nekā kaimiņvalstīs.

Bet ko dara Finanšu ministrija? Tas pirmais piedāvājums ir paņemt gan nodokļu likmi, kura ir augstāka nekā Igaunijā, tas ir, nevis 20, bet 25 procenti, un paņemt arī to slieksni, kas ir zemāks nekā Igaunijā. Tas bija tāds pirmais variants, ja es pareizi atceros, Finanšu ministrijai. Nevis 25 tūkstoši, bet 20 tūkstoši. Un tikai pēc kādas koalīcijas darba grupas vai kas tur... sanāksmes, nu labi, koalīcija lēma: vismaz slieksnis būs tāds pats kā Igaunijā.

Nu, kolēģi, par ko tad šie... šāda pieeja tiešām liecina? Es domāju, ka tāda mentalitāte var būt tikai tiem, kas tiešām ir pārliecināti, ka visi tie mikrouzņēmēji, kas ir, ja es nemaldos, noteikti vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku, ir kādi noziedznieki, pret kuriem vajag tikai ieskrūvēt vairāk un dziļāk. Nu kas tā par politikas veidošanu, kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Man šajā brīdī gribētos uzrunāt arī ministra kungu, jo īpaši finanšu ministru, kurš, jāatzīst, vēl kādās no iepriekšējām reizēm bija pieslēdzies šai Saeimas sēdei, šobrīd diemžēl vairs nav.

Manuprāt, šis šajā likumā ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais priekšlikums, kur opozīcija ļoti skaidri lūdz un aicina citus Saeimas deputātus atbalstīt spēkā esošo likmju saglabāšanu. Šobrīd, kolēģi, mēs vēlreiz un vēlreiz aicinām jūs apdomāt to laiku, kurā mēs pieņemam šo visnotaļ... visnotaļ… sāpīgo jautājumu.

Un šis budžets nav nekāds vienkāršais budžets, tur var piekrist. Un, lai sasniegtu tos solījumus, kurus gan šī Saeima bija nobalsojusi attiecībā par mediķu atalgojumu, gan arī izpildīt tos solījumus, kas ir pedagogiem, protams, ir jāmeklē resursi. Un resursi diemžēl nav valsts budžetā. Bet tie ienākumi, ko mēs šobrīd.... valdība ir piedāvājusi ienākumu avotu no šiem speciālo nodokļu režīmiem... manuprāt, galīgi ir pilnīgi neīstā vieta. Un ne velti mēs šodien visas dienas garumā debatējam un mēģinām pievērst uzmanību ne tikai Saeimas deputātiem, bet maksimāli arī sabiedrībai par to, ka šie grozījumi šobrīd nav īstajā vietā, nav īstajā laikā. Dažnedažādākās prognozes, uzņēmēju aptaujas par viņu... par viņu sajūtām, par uzņēmējdarbības vidi šobrīd ir ļoti sliktas. Un tādā... tādos apstākļos ir jādomā, kādā veidā mēs maksimāli atbalstām. Likumdošanas nodokļu politikas veidā mēs šobrīd graujam. Un šiem atbalstiem gluži vienkārši nebūs nekādas jēgas.

Kolēģi, ieklausieties tajā, ka šobrīd jau daudzi uzņēmēji sāk savus darbiniekus, īpaši ēdināšanas sektorā, nevis iekļaut kādā no dīkstāves pabalstiem... pieteikties, bet gluži vienkārši sūta uz bezdarbniekiem, jo tas sitiens, ko viņi saņēma pretī no Valsts ieņēmumu dienesta tajā laikā, kad viņi mēģināja nākt pēc šīs valsts palīdzības, bija ļoti sāpīgs. Šobrīd... Šobrīd šie darbinieki tiek atbrīvoti, tiek atlaisti, tie dodas... kļūst par sociālā budžeta klientiem. Protams, ir arī labas tendences par to, ka ir diezgan daudzi tomēr spējuši pārkvalificēties, un šie rādītāji nav slikti.

Bet šī ziema un šiem... Šī ziema ir ļoti nenoteiktības pilna, un šī ziema būs daudz grūtāka nekā iepriekšējā visdažādākajos veidos. Gan komunālie maksājumi cilvēkiem būs jāmaksā, gan arī valsts sektora izdevumi, nu nebūs tā, ka tie paliks mazāki. Un šajā laikā mums, manuprāt, būtu jādara viss iespējamais, lai ir maksimāli daudz tādu cilvēku, kas spēj paši par sevi parūpēties, ražot kaut kādu pievienoto vērtību, varbūt eksportēt. Un šajā gadījumā šajā režīmā – patīk vai nepatīk – šobrīd ir vairāk nekā 80 tūkstoši. Jā, varbūt daļa no tiem pāries darboties SIA režīmā, savilks jostas, kaut kā izdzīvos, bet liela daļa, es domāju, būs... liela daļa, es domāju, nonāks ļoti sarežģītu izvēļu priekšā, un tas būtu visskumjākais, kas varētu notikt.

Kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aizdomāties, kāpēc... Es tiešām vakardien vakarā noskatījos sabiedriskajā medijā... Latvijas Televīzijā bija Ivara Zviedra dokumentālā filma un... kur tieši šie protesti tika atspoguļoti. Un, ja jūs... Es tiešām nevēlos, lai kaut kas tāds notiek. Bet atcerēsimies šos ļoti agresīvos protestus un – kādi bija šo protestu iemesli. Un šobrīd lielu daļu sabiedrības, kas ir centusies, jūs dzenat šajā virzienā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisija 18. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Godātie deputāti! Deputāti Plešs, Šteins, Dombrovskis, Švecova un Bondars lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 26. novembrim pulksten 9.00. Mums par to ir jābalso. Varam balsot?... Varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šā gada 23. novembra ārkārtas attālinātajā sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 26. novembrim pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! (Skaņas pārrāvums.)

(Pārtraukums.)