Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.2020., Nr. 242 https://www.vestnesis.lv/op/2020/242.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 731

Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums"

Vēl šajā numurā

15.12.2020., Nr. 242

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 730

Pieņemts: 10.12.2020.

OP numurs: 2020/242.1

2020/242.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 23 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 730

Rīgā 2020. gada 10. decembrī (prot. Nr. 82 3. §)

Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
4. panta otro daļu 

1. Noteikumi nosaka minimālās prasības: 

1.1. ekspluatējamas ēkas (turpmāk – ēka) enerģijas patēriņa līmenim un primārās enerģijas patēriņa līmenim;

1.2. ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitātei, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanai, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei;

1.3. elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai ēkā.

2. Ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei.

3. Ēkas atbilstību enerģijas patēriņa līmenim nosaka vienā no šādiem veidiem:

3.1. veic ēkas energosertifikāciju normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju paredzētajā kārtībā;

3.2. nosaka vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trijos kalendāra gados, ņemot vērā ēkas aprēķina platību.

4. Ēkas atbilstību primārās enerģijas patēriņa līmenim nosaka vienā no šādiem veidiem:

4.1. veic ēkas energosertifikāciju normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju paredzētajā kārtībā;

4.2. nosaka vidējo ēkas energoresursu patēriņu pēdējos trijos kalendāra gados un šo patēriņu reizina ar primārās enerģijas faktoriem katram energonesējam. Primārās enerģijas faktorus nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm, un vidējo ēkas energoresursu patēriņu attiecina, ņemot vērā ēkas aprēķina platību.

5. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai. Patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus vai individuālus siltuma maksas sadalītājus katram sildelementam, ja individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota. Individuālie siltumenerģijas patēriņa skaitītāji atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību, bet individuālie siltuma maksas sadalītāji – normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.

6. Individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas telpu grupā uzstāda, ja ir tehniski iespējams ar vienu skaitītāju uzskaitīt visā telpu grupā patērēto siltumenerģiju.

7. Individuālu siltuma maksas sadalītāju un individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs atbilstoši individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (1. pielikums) un individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (2. pielikums). Individuālu siltuma maksas sadalītāju vai individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšana ir ekonomiski pamatota, ja, piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto pēdējā pieejamā ceturkšņa attiecīgo diskonta likmi ilgtermiņa ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai saimnieciskās darbības veidam "Nekustamais īpašums (vispārīgi)", neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam ir pozitīva.

8. Individuālu siltuma maksas sadalītāju un individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas tehnisko iespējamību un ekonomisko pamatojumu atkārtoti izvērtē pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kurā individuāli siltuma maksas sadalītāji vai individuāli siltumenerģijas patēriņa skaitītāji nav uzstādīti, ir veikta apkures sistēmas atjaunošana vai pārbūve.

9. Ēkas tiek aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā vai, ja tas ir pamatoti, telpu grupā, ja tiek mainīta ēkas apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators).

10. Nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz 2025. gada 1. janvārim aprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu. 

11. Ēkas automatizācijas un vadības sistēma nodrošina:

11.1. iespēju pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un koriģēt ēkas enerģijas izmantošanu;

11.2. iespēju salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehniskās sistēmas efektivitātes zudumus un informēt ēkas pārvaldītāju par ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējām;

11.3. tiešsaisti ar ēkas inženiertehnisko sistēmu un spēju veikt funkcijas neatkarīgi no inženiertehniskās sistēmas sastāvdaļu ražotāja. 

12. Līdz 2025. gada 1. janvārim katrā publiskā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām ierīko vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.  

13. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

14. Individuālajiem siltuma maksas sadalītājiem un individuālajiem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem, kas uzstādīti pirms 2021. gada 1. janvāra un nav attālināti nolasāmi, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai aizstāj tos ar attālināti nolasāmiem individuāliem siltuma maksas sadalītājiem vai individuāliem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 10. decembra
noteikumiem Nr. 730

Individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika

1. Kopējās siltuma maksas sadalītāju un to darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas un apkures sistēmas pielāgošanas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Ikop.uzst. – kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas (euro);

Ial.uzst– siltuma maksas sadalītāju iekārtas un tās uzstādīšanas izmaksas par vienu sildelementu (euro);

Ipap.reg. – termoregulatoru un apvadcauruļu uzstādīšanas izmaksas par vienu sildelementu (euro);

Ipap.rad. – viena sildelementa uzstādīšanas izmaksas (euro);

N – sildelementu skaits ēkā;

Npap.reg. – sildelementu skaits, kam jāuzstāda termoregulators vai apvadcaurules;

Npap.rad. – sildelementu skaits, kas jāuzstāda;

Iapk. – citas apkures sistēmas pielāgošanas izmaksas, kas nepieciešamas siltuma maksas sadalītāju darbības nodrošināšanai.

2. Kopējās siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Iikg. – kopējās siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro);

Ial.ekspl. – siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas par vienu sildelementu mēnesī (euro);

N – sildelementu skaits ēkā;

7 – siltuma maksas sadalītāju iekārtu apkalpošanas reizes apkures sezonā.

3. Patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);

Qēkai – ēkas apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums gadā (MWh);

T – siltumenerģijas tarifs, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) (euro/MWh).

4. Neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā ir vienāda ar kopējām siltuma maksas sadalītāju un to darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas izmaksām:

, kur:

Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);

Ikop.uzst. – kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas (euro).

5. Ikgadējās siltuma maksas sadalītāju uzturēšanas neto naudas plūsmas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Δn – ikgadējā siltuma maksas sadalītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);

M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);

Δener. – pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltuma maksas sadalītājus atbilstoši ēkas izmantotās siltumenerģijas patēriņam (%). Ja ēkas apkurei izmantotās siltumenerģijas patēriņš ir līdz 100 kWh/m2 gadā, pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltuma maksas sadalītājus, ir 10 %, ja patēriņš ir no 100 kWh/m2 līdz 150 kWh/m2 gadā – 15 %, bet, ja patēriņš ir lielāks par 150 kWh/m2 gadā – 20 %;

Iikg. – kopējās siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro).

6. Siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtību 10 gadu atmaksāšanās periodam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Δreāl. – siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam (euro);

Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);

Δn – ikgadējā siltuma maksas sadalītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);

D – diskonta likme.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 10. decembra
noteikumiem Nr. 730

Individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika

1. Kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Ikop.sk.uzst. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas izmaksas (euro);

Isk.uzst– siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtas un tās uzstādīšanas izmaksas par vienu skaitītāju (euro);

Ipap.sk. – apkures sadales sistēmas pārveidošanas izmaksas par vienu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju (euro);

n – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju skaits ēkā.

2. Kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Iikg. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro);

Isk.ekspl. – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas par vienu skaitītāju mēnesī (euro);

n – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju skaits ēkā;

7 – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju apkalpošanas reizes apkures sezonā.

3. Patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);

Qēkai – ēkas apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums gadā (MWh);

T – siltumenerģijas tarifs, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) (euro/MWh).

4. Neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā ir vienāda ar kopējām siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu uzstādīšanas izmaksām:

, kur:

Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);

Ikop.sk.uzst. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas izmaksas (euro).

5. Ikgadējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzturēšanas neto naudas plūsmas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Δn – ikgadējā siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);

M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);

Δener. – pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltumenerģijas patēriņa skaitītājus atbilstoši ēkas izmantotās siltumenerģijas patēriņam (%). Ja ēkas apkurei izmantotās siltumenerģijas patēriņš ir līdz 100 kWh/m2 gadā, pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, ir 10 %, ja patēriņš ir no 100 kWh/m2 līdz 150 kWh/m2 gadā – 15 %, bet, ja patēriņš ir lielāks par 150 kWh/m2 gadā, – 20 %;

Iikg. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro).

6. Siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtību 10 gadu atmaksāšanās periodam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Δreāl. – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam (euro);

Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);

Δn – ikgadējā siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);

D – diskonta likme.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!