Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, sāksim Saeimas 2020. gada 1. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekta nodošana komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmana, Šnores, Kiršteina, Ģirģena, Možvillo un Juraša iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies... Tātad "par" pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vai mani var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Var.

I. Zariņš. Kolēģi! Šis ir koalīcijas deputātu iesniegts likumprojekts. Atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta, kurš piedāvāja apstādināt atalgojuma pieaugumu Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem uz visu 13. Saeimas laiku, šis likumprojekts piedāvā iesaldēt atalgojumu tikai uz vienu gadu. Savukārt pēc tam ar nākamo gadu ar lēcienu atalgojums paaugstināsies. Šis likumprojekts ieraudzīja dienasgaismu pēc tam, kad opozīcija vienas dienas laikā savāca parakstus Saeimas ārkārtas sēdei, lai panāktu, ka šodien tiek sasaukta sēde, lai izskatītu opozīcijas deputātu vēl pagājušajā nedēļā iesniegto likumprojektu par Ministru kabineta algu pieauguma apstādināšanu uz visu šī Saeimas sasaukuma laiku.

Šis koalīcijas iesniegtais likumprojekts acīmredzami, koalīcijai saprotot, ka īstenot divas dažādas dzīves realitātes – vienu sev, otru pārējai sabiedrībai – neizdosies, ir tapis, lai steidzami glābtu savus mundierus un demonstrētu, ka nemaz tik ļoti jau no realitātes šī vara vēl nav atrāvusies un ir gatava būt kopā ar pārējo sabiedrību.

Pašlaik notiekošais ļoti sasaucas ar kādu pastāstu, kuru šeit būtu ļoti vietā pieminēt. Proti, jūrā bija sacēlušies vareni viļņi. Katrs nākamais bija lielāks par iepriekšējo. Kā milzīgi veseri tie traucās un dauzīja jūras krastus, likās, ka jūra tūlīt, tūlīt izies no saviem krastiem. Viss tika noskalots, tikai klintis vēl turējās. Un gadījās tā, ka kāds jūras piliens kopā ar vilni, atsitoties pret klinti, uzlidoja augstu, augstu debesīs, augstāk par visiem, un iesaucās: "Es! Es esmu pats galvenais, es esmu pats svarīgākais, jo esmu augstāk par visiem pārējiem pilieniem!"

Pārējie pilieni mēģināja viņam norādīt: "Mēs neesam sliktāki par tevi, mēs visi esam svarīgi, mēs visi kopā veidojam vilni." Bet šis piliens augstprātīgi palika pie sava: "Es esmu augstāk par visiem un visu! Es esmu paša viļņa virsotne! Bez manis vilnis nav vilnis!"

Dzirdot tādu augstprātību, zemākie pilieni pārstāja balstīt augstākos, un viļņi kā jūra noplaka. Nevienam pilienam vairs neizdevās pat par centimetru pakāpties, bet klintis turpināja stāvēt savā varenībā, gatavas izturēt visbargākos viļņus, jo katrs to graudiņš cieši turējās savā vietā un atbalstīja viens otru. Jo viņi zināja, ka, tikai esot visi kopā, stingri stāvot katrs savā vietā, viņi ir klints, bet atsevišķi – vienkārši smiltis, nebūtībā aizplūstošas.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu visus tos pilienus, kuri ir atrāvušies no realitātes. Ja nekādi citādāk viņi nevar atgriezties pie tās, nu tad vismaz šādā nožēlojamā versijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Es runāšu nevis pret likumprojektu, bet pret iepriekš dzirdēto demagoģiju un opozīcijas populismu.

Sēdes vadītāja. Nē, Feldmana kungs. Viens deputāts runā "par" likumprojekta nodošanu komisijai, otrs runā "pret".

K. Feldmans. Paldies par skaidrojumu, pieņemu zināšanai. Un, protams, jā, kā jau es iesāku, tātad, ja gadījumā kāds nepiekritīs manis tālāk minētajam, droši var balsot "pret", bet nu, ņemot vērā, ka Zariņa kungs pieteicās runāt "par" likumprojektu, pirms es to tehniski paspēju, kā nu ir, tā nu ir... bet, kā es atkārtoju, var droši balsot arī "pret", ja kāds nepiekrīt manis tālāk minētajam.

Un lieta ir tāda. Valsts prezidents šā gada 20. novembrī faktiski kā nācijas viena no augstākajām... līderis un arī viena no augstākajām amatpersonām parādīja priekšzīmi šajā krīzes laikā. Vēlreiz jāuzsver, ka tas notika jau 20. novembrī, aicinot Saeimu iesaldēt viņa atalgojumu budžeta likumā. Un tā sistēma mūsu valstī ir tāda, ka par Valsts prezidenta atalgojumu tiešām var lemt budžeta likumā, bet par ministru un citu augstu amatpersonu atalgojumu tā nevar darīt – ir nepieciešams speciāls likumprojekts.

Vienlaikus jāņem vērā, ka krīze šobrīd ir tāda, kas ir uznākusi pietiekami strauji. Un, kaut gan budžeta gatavotāji mehāniski ir sekojoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un indeksējuši augstāko valsts amatpersonu algas, ir skaidrs, ka esošais regulējums nav spējis pietiekami dinamiski reaģēt uz šīm... nu faktiski krīzes izraisīto dinamiku, tai skaitā daudzu Latvijas cilvēku saņemtā atalgojuma apmērā... apmēra ziņā, kurš, visticamāk, samazinās, nevis pieaug, tādējādi rezultējoties ar tādu neintuitīvu politikas kursu, par kuru Saeimai tad nu ir jālemj.

Šajā gadījumā, lai nebūtu disonanses starp tīri tādu tehnisku budžeta sagatavošanu un arī šo atalgojuma līmeņa noteikšanu, un starp realitāti, ņemot vērā vienkārši... kā jau teicu, normatīvais regulējums nedaudz varbūt novēloti reaģēja uz šīm izmaiņām ekonomikā... tad faktiski šis vairāku koalīcijas partiju piedāvātais likumprojekts arī tika iesniegts.

Skaidrs, ka nākamā gada laikā būtu jāsaņemas un jāpieņem visaptveroši grozījumi, vispār reformējot valsts amatpersonu atalgojumu, kas jau ir ilgstoši izstrādes stadijā un par ko ir tikai vēl jāpieņem lēmums – virzīt vai nevirzīt. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka jau no 2022. gada, iespējams, šī jaunā sistēma varētu sākt strādāt. Ja tas tā nebūs, skaidrs, ka Saeimai būs jāsaka savs vērtējums par situāciju vēlreiz.

Vēl jāsaka, ka prezidentam jau pagājušonedēļ pievienojās arī vairāki ministri – Linkaits, Šuplinska, šonedēļ vēl arī ministrs Ģirģens ir izteicis vēlmi, lai atalgojums tiktu iesaldēts. Paldies viņiem par to. Tāpat arī Valsts kontrole šodien nāks ar paziņojumu iesaldēt sev atalgojumu. Un tas ir noticis, pateicoties šim prezidenta drosmīgajam solim. Un šajā sakarā jāsaka, ka, protams, arī šis likumprojekts vēl komisijā ir jāuzlabo, pirmām kārtām jau precizējot juridiski šo bāzes atalgojuma līmeni, kas kopš 2020. gada tiek noteikts nedaudz citādāk nekā iepriekš. Tāpat arī tiks iesniegti priekšlikumi, atbilstoši izpildot šodien Valsts kontroles izplatīto lūgumu iesaldēt viņu algas.

Es domāju, ka tas ir cienījami. Un tieši politiski vēlētas amatpersonas, politiķi, kas vada valsti, – viņiem zināmā mērā ir jāīsteno šī intuitīvā politika. Vienlaikus jāuzsver, ka konservatīvie kopumā ir par mazu, labi atalgotu un efektīvu valsts pārvaldi, bet šobrīd ir nepieciešama solidaritāte, nevis mehāniska politikas īstenošana, tāpēc šis likumprojekts ir par solidaritāti ar sabiedrību.

Aicinu atbalstīt un nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 12, atturas – 13. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Tātad 23. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pēc 15 minūtēm, tas ir, pulksten 18.20.

Sēdi slēdzu.