Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 19. novembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit sestā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 19. novembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.2020., Nr. 230 https://www.vestnesis.lv/op/2020/230.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 680

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 812 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi"

Vēl šajā numurā

27.11.2020., Nr. 230

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 19.11.2020.

OP numurs: 2020/230.2

2020/230.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit sestā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 19. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, turpinām darbu! Sāksim izskatīt Saeimas 2020. gada 19. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", izskatījusi visus priekšlikumus.

1. ir pašas Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums, kas paredz, ka pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem to rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai par tiem pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērinātu revidentu rīcībā, izņemot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, proti, kredītiestāžu rīcībā esošās ziņas, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors.

Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir precizējoša rakstura, un tas paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 190. panta piekto daļu ar atsauci uz administratīvā pārkāpuma lietu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz procesuālā regulējuma piemērošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz noteikt speciālu kārtību sūdzību iesniegšanai attiecībā uz prokurora vai izmeklētāja rīcību vai lēmumiem, kas neskar kriminālprocesa izbeigšanu. Vienlaikus paredzēts noteikt izņēmumu, ka prokurora rīcību vai lēmumu, kas skar kriminālprocesa izbeigšanu, joprojām varēs pārsūdzēt trīs līmeņos, nodrošinot personas tiesības uz taisnīgu tiesu un kriminālprocesa mērķu sasniegšanu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, ka turpmāk augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, ja likumā nav noteikts citādi. Tādējādi tiktu efektivizēts tiesas darbs. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Lībiņa-Egnere. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu. Paredz noteikt pienākumu cietušajam, iesniedzot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, norādīt kredītiestādes vai finanšu iestādes konta numuru (ja tāds ir), kurā ieskaitāma kaitējuma kompensācija. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 8. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arīdzan tas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 10. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz iespēju sadalīt kriminālprocesu izmeklēšanas stadijā ne tikai prokuroram, bet arī izmeklētājam, ja tam piekrīt uzraugošais prokurors. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz vēl vienu pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšanas pamatu. Priekšlikums ir izstrādāts, lai efektivizētu Latvijas cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju... atbilstoši riska profilam. Paredzēts noteikt, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora vai prokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu, ja panākts mantisko attiecību taisnīgs noregulējums, personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā nav pierādīta un papildu pierādījumu iegūšana nenodrošinās ekonomisku pirmstiesas kriminālprocesu vai radīs nesamērīgi lielus izdevumus.

Savukārt, ja ir mainījušies kriminālprocesa izbeigšanas apstākļi, kriminālprocesu atjauno, pieņemot lēmumu, ka tas nav pārsūdzams.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 12. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāli precizējoša rakstura. Tas paredz, ka par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju, lietisko pierādījumu saraksta un dokumentu saraksta, kā arī to personu, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, saraksta kopiju.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 14. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz, ka lēmuma pieņemšanai par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai un prokurora priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu sastādīšanai prokuroram netiek noteikts konkrēts termiņš. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 15. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, ka gadījumos, ja prokurors atceļ izmeklētāja lēmumu par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un kriminālprocesa izdalīšanu atsevišķā lietvedībā un atdod procesa materiālus atpakaļ izmeklēšanas iestādei darbību veikšanai, šāds lēmums prokuroram ir jāpieņem 10 dienu laikā pēc procesa materiālu saņemšanas.

Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 16. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz Ekonomisko lietu tiesā izskatāmo krimināllietu uzskaitījumu papildināt ar krimināllietām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 195. panta pirmajā daļā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 17. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas paredz precizēt Ekonomisko lietu tiesas kompetencē izskatāmo lietu uzskaitījumu un noteikt, ka Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti arī Krimināllikuma 198. panta otrajā daļā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 18. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 19. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka tiesas tiesības procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteikt datumu, kad lēmums būs sastādīts un pieņemts tiesas kancelejā, nepasludinot to tiesas sēdē, ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams pieņemt lēmumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 20. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas paredz precizēt Kriminālprocesa likuma 638. panta trešo daļu ar norādi, ka persona var iesniegt motivētu lūgumu gan par naudas soda, gan naudas piedziņas samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 21. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar 22., 23., 24. un 25. priekšlikumu un paredz atteikties no atsaucēm par sprieduma (lēmuma) izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē, tādējādi precizējot, ka turpmāk visi ar nolēmumu izpildi saistītie jautājumi primāri ir izskatāmi rakstveida procesā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 22. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē jautājumu izskatīšanas kārtību gadījumā, kad ģenerālprokurora iesniegums par soda samazināšanu notiesātajam tiek izskatīts mutvārdu procesā. Komisijā ir atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 23. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un paredz izslēgt atsauci uz tiesas sēdi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 24. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un paredz izslēgt atsauci uz tiesas sēdi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 25. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 26. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē jautājuma par sodāmības noņemšanu izskatīšanas kārtību gadījumos, kad tiesnesis ir noteicis mutvārdu procesu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 27. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 28. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos un precizē Kriminālprocesa likuma regulējumu, nosakot, ka nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu var atteikt, ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nav sodāms. Proti, tas ietver gan noziedzīgus nodarījumus, gan administratīvos pārkāpumus.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 29. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas saistīts ar 16. priekšlikumu un precizē pārejas noteikumus attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesas kompetencē izskatāmo lietu uzskaitījumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 30. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un arīdzan 31. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un tāpat 32. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un 33. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arīdzan tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un beidzamais, pēdējais, ir 34. – redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies, kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 13, atturas – 3. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Švecovas, Stepaņenko, Sprūdes, Gobzema, Kazinovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Likumprojekts iesniegts Saeimā 2. novembrī, reflektējot uz koalīcijas partiju pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Valdības iesniegtie un deputātu akceptētie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteica un pastiprināja iedzīvotāju sodīšanas mehānismus par jaunieviesto ierobežojumu neievērošanu.

Kā būtisku jauninājumu tika arī mēģināts ieviest tiesību teorijā pamatprincipu maiņu, paredzot stingrākā soda piemērošanu pat tādā gadījumā, ja tiek mainīti vai mīkstināti sodi.

Valdība uzsāka spēli – ieviest vai neieviest ārkārtas stāvokli. Un kas ir atbildīgs par situācijas ar Covid-19 pasliktināšanos?

Jau gandrīz mēnesi vairākas iedzīvotāju kategorijas, tas ir, interešu izglītības pedagogi, ārpus skolām atrodas faktiskā dīkstāvē. Sporta nodarbības arī tika būtiski ierobežotas. Cilvēkiem un uzņēmumiem turpināja samazināties ienākumi.

Grozījumi likumā paredz pienākumu kompensēt personām ierobežojumu dēļ radušos zaudējumus un uzdeva Ministru kabinetam steidzami izstrādāt kārtību, kādā ir kompensējama to personu dīkstāve, kuru profesionālā un saimnieciskā darbība ir apturēta ar Ministru kabineta uz šī likuma pamata izdoto noteikumu spēkā stāšanos.

Ņemot vērā, ka tajā brīdī valstī vēl nav bijusi izsludināta ārkārtējā situācija, bet Ministru kabinetam ar likumu ir piešķirtas pilnvaras izsludināt ierobežojumus, līdzīgi kā tas bija ārkārtējās situācijas laikā, būtu nepieciešams paredzēt līdzīga veida kompensācijas mehānismus tām personām un skartajām nozarēm, kuras ir spiestas doties piespiedu dīkstāvē ierobežojumu dēļ. Likums neparedz pienākumu kompensēt zaudējumus, tāpēc ir nepieciešams šādu principu iestrādāt grozījumos.

Tāpat ir noteikts Ministru kabinetam deleģējums izveidot atbalsta tālruņa līniju personām, kuras ir skārusi Covid-19 krīze, ņemot vērā to, ka, pēc speciālistu sniegtās informācijas, ir pieaudzis to personu skaits, kurām ir nepieciešama psiholoģiska, informatīva palīdzība. Lai novērstu iespējamās traģiskās sekas, ir nepieciešams savlaicīgi reaģēt uz bīstamām tendencēm sabiedrības emocionāli psiholoģiskās veselības jomā.

Sākas arī voluntāras darbības. Tā, piemēram, Daugavpils pašvaldība noteica atbrīvojumus no nekustamā īpašuma nodokļa 20 uzņēmumiem no 38 pieteikušajiem.

Lai nodrošinātu objektīvus kritērijus, ko varētu izmantot, lai pašvaldības būtu tiesīgas leģitīmi nepiemērot visā šī likuma darbības laikā īpašu attieksmi pret nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, nepiemērojot soda naudu un nokavējuma naudu par kavētajiem maksājumiem, ir nepieciešams arī noteikt to likumā, uzdodot pašvaldībām izstrādāt objektīvus un pamatotus kritērijus un kārtību ar saistošajiem noteikumiem.

Lūdzu atbalstīt. Balsojiet "par"!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Es nešaubos, ka šis likumprojekts ir ļoti labs un nepieciešams, bet lieta ir tā, ka šādus likumprojektus, kas ir par ārkārtējo situāciju, vajag izskatīt pēc iespējas ātrāk. Un, lai cik ironiski tas būtu, tas nozīmētu, ka šis likumprojekts šobrīd ir jānoraida, jo šodienas trešajā ārkārtas sēdē, kas notiks pulksten 18.00, komisijai tiks nodots likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 861/Lp13), kur būtu nepieciešams sniegt visus vislabākos, ar vislabākajām domām rakstītos priekšlikumus, lai tad komisijā varētu šie priekšlikumi tikt izskatīti pēc iespējas ātrāk.

Savukārt, lai Saeimas lietvedības darbu un arī komisijas darbu neapgrūtinātu ar vairākiem vienādiem likumprojektiem, tīri tehniski nu nebūtu prātīgi, ka tiktu izskatītas varbūt dažādas konkurējošas normas dažādos likumprojektos, kas dažādos laikos iesniegtas.

Tāpēc, kolēģi, nu paldies par to darbu, kas ir ieguldīts, – tiešām tas ir labi, bet šajā gadījumā, ja nu paši iesniedzēji neatsauc savus parakstus (tas būtu, protams, vēlams šajā ziņā), tad aicinu noraidīt, lai cik grūtu sirdi man tas aicinājums būtu jāizsaka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 49, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Bergmaņa, Kučinska, Dūklava, Vucāna, Daudzes, Stepaņenko, Dombrovska, Švecovas un Valaiņa iesniegto likumprojektu "Digitālo pakalpojumu nodokļa likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labvakar, godātie kolēģi! Mēs esam atkārtoti sagatavojuši šo likumprojektu par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu. Atceramies – gada sākumā jau līdzīgs likumprojekts tika radīts, un galvenais arguments, kādēļ to noraidīja, bija tas, ka Eiropas Komisija kopā ar OECD izstrādā kopīgu plānu starptautiskam regulējumam. Un bija doma, ka OECD šo savu plānu izstrādās līdz gada vidum – līdz jūlija sākumam. Jāatzīst, ka OECD tiešām ir vērojams progress šajā jomā, bet nepavisam ne tāds, kādu mēs esam cerējuši sagaidīt.

3. jūlijā tika publicētas OECD vadlīnijas par to, kā šīm platformām ir jāsniedz informācija valsts ieņēmumu dienestiem par tiem pakalpojumiem, kas ir sniegti transporta pakalpojumu un izmitināšanas pakalpojumu jomā, bet, kā mēs zinām, online platformās sniegto pakalpojumu loks ir daudz plašāks, un lielā mērā joprojām kontroles iespējas ar šādu rekomendāciju ieviešanu būs apgrūtinošas un mazas.

Eiropas Komisija no savas puses nesteidzas ar Eiropas līmeņa risinājumu ieviešanu. Komisijas vadība faktiski vēl nesen ir paudusi viedokli, ka pēc šī gada beigām, ja nebūs starptautiska risinājuma, tad sāks izstrādāt savu redzējumu.

Mūsuprāt, tās starptautiskās institūcijas strādā šobrīd pārāk lēni. Un, kā mēs iepriekš jau esam argumentējuši, acīmredzot tad, ja būs nacionāla līmeņa risinājumi – vismaz pagaidu risinājumi –, tas varētu arī kalpot kā papildu arguments un motivācija, lai šādu starptautisku vienošanos panāktu.

Līdz ar to mēs esam sagatavojuši atkal jau šo likumprojektu, paredzot, ka šis ir pagaidu risinājums līdz starptautiska vienota regulējuma ieviešanai. Tas nodoklis ir samērā viegli ieviešams kā apgrozījuma nodoklis, arī administrēšana ir jau aprobēta kontekstā ar online platformām, un mēs saprotam, ka šie līdzekļi, ko digitālais nodoklis un tā ieviešana var nodrošināt, būtu ļoti derīgi šībrīža situācijā, papildinot valsts budžeta līdzekļus.

Kopumā, kolēģi, manuprāt, šis ir diezgan labs brīdis, kad demonstrēt, ka mēs negribam uzlikt papildu slogu vietējiem uzņēmējiem, kā tas tiek darīts nākamā budžeta kontekstā, palielinot būtiski nodokļus mikrouzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, likvidējot patentmaksas. Mēs gribam iekasēt no tiem, kas šobrīd izmanto Latvijas iedzīvotāju datus, sniedz šeit savus pakalpojumus, atņem arī vietējiem medijiem reklāmas tirgu, bet godīgi nesamaksā šeit pienācīgos nodokļus par radīto vērtību, par sniegtajiem pakalpojumiem.

Aicinām atbalstīt šo likumprojektu, nodot to komisijai un pēc iespējas veikli ar to strādāt, jo resursus, ko šī likumprojekta pieņemšana var sagādāt jau nākamajā gadā, ir vērts izmantot to pasākumu finansēšanai, kas būtu vēlami, bet kam nepietika līdzekļu nākamā gada un vidēja termiņa gada budžetā.

Mēs esam piedāvājuši, ka nākamajā gadā šos līdzekļus varētu izmantot bērnu brīvpusdienu nodrošināšanai, savukārt 2022. un 2023. gadā – mediju budžetam (vietēja satura radīšanai).

Aicinu atbalstīt, balsojot "par"!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pieprasīts balsojums par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Digitālo pakalpojumu nodokļa likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 48, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Reiznieces-Ozolas, Švecovas, Papules, Sprūdes un Stepaņenko iesniegto likumprojektu "Vienkāršota uzņēmuma apgrozījuma nodokļa likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Neviens...

Tātad "par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Vai jūs esat Latvijas uzņēmējdarbības un mazo biznesu kaprači? Vai jūs tādi vēlaties būt? Vai jūs tiešām vēlaties, lai kā tādus jūs atcerētos Latvijas cilvēki?

Es vienkārši vēršos pie valdošās koalīcijas deputātiem. Es ļoti labi saprotu jūsu domāšanu. Jūsu partiju un frakciju vadība, jūsu ministri valdībā – visi jums iestāstījuši, cik jums svarīgi ir nobalsot par šo nākamā gada budžeta projektu un visu to, kas tur tai... Viņi iestāstījuši jums pasakas par to, ka tā saucamajos alternatīvajos nodokļu režīmos strādā vien ļaunprātīgie nodokļu optimizētāji. Viņi iestāstījuši jums pasakas par to, ka pašnodarbinātajiem, mazajiem uzņēmējiem, biznesa iesācējiem, – ka viņiem visiem ir nepieciešams tikpat liels nodokļu slogs kā darba ņēmējiem. Es jums atgādināšu – tikpat liels nodokļu slogs, kurš ir viens no augstākajiem pasaulē, kolēģi!

Viņi iestāstījuši jums pasakas par to, ka mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu vajag vēl sliktāku nekā Igaunijā, ar vēl augstāku nodokļa likmi, lai tad visi tie palikušie labāk reģistrē savus mikrouzņēmumus Igaunijā: nevajag mums tos sliktos mikrouzņēmējus un viņu nodokļu maksājumus.

Viņi iestāstījuši jums pasakas, ka vienotu saimniecisko kontu, lai uzņēmēji varētu strādāt, nemaksājot par grāmatveža pakalpojumiem, – ka to iespējams ieviest vien pēc diviem gadiem. Un nekas, ka tai pašā Igaunijā šāds vienots saimnieciskais konts darbojas jau trīs gadus! Vajag taču ievērot to veco tradīciju, ka mums vajag nodrošināt vismaz piecu gadu lielu atpalikšanu no Igaunijas!

Jūs esat noticējuši visām tām pasakām, un es varu to saprast – lielai daļai no jums nav nekādas uzņēmējdarbības pieredzes. Šo pēdējo divu gadu laikā jūs arī esat diezgan pamatīgi attālinājušies no tautas. Un ar katru dienu jums arvien grūtāk un grūtāk skaidrot jūsu koalīcijas pieņemtos lēmumus un to iemeslus saviem kādreizējiem vēlētājiem. Cilvēkiem, kas kādreiz jums uzticējušies.

Godātie kolēģi! Es jūs šodien neaicināšu balsot par nākamā gada budžeta projektu, kurš uzsāks uzņēmējdarbības vides trīs gadu garu aprakšanas procesu, to es darīšu pirmdien, kolēģi. Šodien es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tā nodošanu komisijai.

Ļoti daudzu gadu laikā valdība, it sevišķi Ekonomikas ministrija, kuras uzdevums ir it kā veicināt uzņēmējdarbību valstī, tā arī nespēja radīt nekādu alternatīvu, saprātīgu risinājumu mikrouzņēmumu nodoklim pašnodarbinātām personām, mazajam biznesam un biznesa iesācējiem.

Es skatos, ka kolēģis Daniels Pavļuts pieprasījis acīmredzot balsojumu "pret" šo likumprojektu nodošanu komisijai. Es jums atgādinu, ka Pavļuta kungs pavisam nesen aicinājis valdību radīt modernu regulējumu mikrouzņēmumiem.

Te jums, kolēģi, mēs ar kolēģiem piedāvājam tieši tādu modernu regulējumu.

Finanšu ministrija pati ir atzinusi, ka, izstrādājot savus grozījumus, tā skatījusies tikai uz Igaunijas pieredzi – tikai uz Igaunijas pieredzi! – un viņi nav analizējuši citu valstu pieredzi. Kolēģi, mēs esam analizējuši citu valstu pieredzi, un pēc šīs analīzes mēs esam secinājuši, ka tā vislabākā pieredze, ko mums vajadzētu pārņemt, ir Francijas regulējums ar Igaunijas regulējuma elementiem.

Te jums, kolēģi... esmu pārliecināts, ka daudzi no jums pat nav skatījušies šo likumprojektu... uz trim lapām – uz trim lapām! – maksimāli saprotams un moderns regulējums. Kolēģi, šī likumprojekta mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, komercdarbību, jaunradi, mazināt administratīvo... nodokļu slogu mikrouzņēmumiem (īpaši darbības uzsākšanas periodā). Un šā mērķa sasniegšanai šis likumprojekts veidos jumta regulējumu uzņēmējdarbību veicinošai nodokļu politikai.

Jums, kolēģi, Finanšu ministrija stāsta par to, ka visi tie, kas ir apmēram 211 tūkstoši cilvēku, – nodokļu optimizētāji. Bet Rīgas Ekonomikas augstskola katru gadu veic tā saucamo Global Entrepreneurship Monitor, kas apgalvo, ka mums ir... pagājušajā gadā bija 186 tūkstoši cilvēku, kas ir patiesi uzņēmēji, agrīnā posma uzņēmēji, un nav nekādi optimizētāji.

Tāpēc, kolēģi, es jūs ļoti aicinu tomēr nodot šo likumprojektu komisijām un nepalikt cilvēku atmiņā kā mazā biznesa kapračiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Mani vienmēr uzjautrina Vjačeslava Dombrovska tas šausmīgais populisms, ar ko viņš nodarbojas Saeimā. Piemēram, šis likumprojekts. Vai kāds to vispār ir lasījis un ir pamanījis, ka šajā gadījumā likumprojekts piedāvā fiziskajām personām, ja to alga ir aptuveni 9800 eiro mēnesī... nu, apgrozījums ir 9800 eiro mēnesī... no apgrozījuma... no apgrozījuma, nevis no ieņēmuma... no apgrozījuma maksāt 15 procentu nodokli? Tajā pašā laikā, piemēram, tās pašas medmāsas vai veselības personāls, varbūt arī, teiksim, bērnudārzu audzinātāji, visi citi, kas strādā, teiksim, parastajā darba režīmā, maksā faktiski... uz vienu uz rokas saņemto eiro... viņu... viņu tas eiro izmaksā... 50 procenti un vairāk, teiksim... nodokļos.

Un šajā gadījumā es nevarēju saprast, kā Vjačeslavs Dombrovskis varētu iedomāties samazināt nodokļus tiem, kam ir apgrozījums... tātad fiziskajām personām, tieši fiziskajām personām... mēnesī 10  tūkstoši eiro. Un tad es sapratu, ka viņš ir tātad, kā jau anotācijā rakstīts, paņēmis to, ka Francijā ir kaut kāds līdzīgs regulējums ar... kur komersantiem tiek tātad piemērots acīmredzot flat rate UPS, ja gadā apgrozījums ir 176 tūkstoši, un piemērojis tātad tā saucamo... pēc pirktspējas paritātes principa... tātad samazinājis šo līmeni līdz 118 tūkstošiem Latvijas gadījumā.

Es jums varu, Vjačeslav Dombrovska kungs, pilnīgi... nu, tā kā droši... ka... es gan esmu no privātā sektora... es jums varu vienkārši droši apgalvot, ka mikrouzņēmējs Latvijā... viņa apgrozījums ne tuvu – ne tuvu! – nesniedzas līdz 118 tūkstošu eiro slieksnim.

Es nesaprotu, kāpēc... ar kādu uzņēmējdarbību tad ir nodarbojusies Evija Papule, kura ir parakstījusi šo likumprojektu? Vai tur, Izglītības un zinātnes ministrijā, bija kaut kāda uzņēmējdarbība? Es stipri šaubos. Bet nu tātad tiem, kas ir parakstījuši un nav nekādi nodarbojušies ar uzņēmējdarbību... to skaitā Dana Reizniece-Ozola... Es nevaru atcerēties, kur viņa ar uzņēmējdarbību būtu varējusi nodarboties. Varbūt Finanšu ministrijā? Nu, tas būtu... Tas, man liekas, bija aizliegts.

Tātad es jums varu pateikt – nav mikrouzņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem apgrozījums 10 tūkstoši eiro mēnesī, no kā viņi pie tam vēl maksātu – tātad no apgrozījuma, nevis no ieņēmumiem – nodokli 15 procentu apmērā.

Es aicinu... Nu, teiksim tā... es visu saprotu... Es visu saprotu, bet šajā gadījumā es domāju, ka nav... vienkārši nav godīgi nosaukt... teiksim, izmantot šos likumprojekta... nosaukumus... nosaukt tos varbūt pievilcīgos nosaukumos, piemēram, par flat rate... pat, teiksim tā, vienas likmes režīmu... ieviest... kaut kādu alternatīvu mikrouzņēmumu režīmam... bet tajā pašā likumprojekta tekstā, zinot, ka to sabiedrība nekad nelasīs, sarakstīt ārprāta murgus.

Es domāju, ka tas nav... nu, teiksim tā, tas... nav godīgs tāds parlamentārais darbs. Tāpēc šajā sakarā šo absurdo likumprojektu es aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Tātad viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Mums ir jābalso.

Bet nu es gribu vēlreiz atgādināt un aicinātu... Deputātiem ir tiesības iesniegt likumprojektus – ir tiesības iesniegt! –, un viņu iepriekšējā pieredze kādā jomā var palīdzēt izprast šo jomu, bet tai nav jābūt obligātai. Deputātiem ir jāiedziļinās ļoti daudzās un dažādās jomās.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par likumprojekta "Vienkāršota uzņēmuma apgrozījuma nodokļa likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 52, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Zvejniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tālāk – likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un nu izskatīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tātad likumprojekts "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Labvakar! Paldies, ka nodevāt šo likumprojektu komisijai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pati sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā". Tas ir nepieciešams, lai pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam tiks apvienotas un kuras ir kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās, nebūtu jāpilda šā likuma 7. pantā noteiktais pienākums veikt izvērtējumu par tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās līdz administratīvi teritoriālajai reformai, proti, 2021. gada 1. jūnijam.

Šis likumprojekts nosaka, ka tās pašvaldības, kuru teritorija ATR rezultātā tiek mainīta, šo uzdevumu izpildīs gadu vēlāk, tātad līdz 2022. gada 1. jūnijam. Tas ir nepieciešams, lai minētais izvērtējums tiktu veikts saprātīgā termiņā pēc ATR pabeigšanas.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicinājusi to izskatīt pirmajā lasījumā, bet pirms tam komisija, ņemot vērā saspringtos termiņos un to, ka jau pēc pusgada stātos spēkā ATR, lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Es aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies bija Māris Kučinskis. Lūdzu deputātus, kas vēlas debatēt par šo likumprojektu, pieteikties vēlreiz!

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Skan mūzika.)

Tās laikam ir interesantākās debates, kādas ir pieredzētas šajā Saeimā, strādājot e-platformā. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl skaidrojams?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā piebildīšu tikai to, ka komisija šo priekšlikumu ir pati sagatavojusi, balstoties uz Latvijas Pašvaldību savienības lūgumu, to redakcionāli uzlabojot, un komisijā tas ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Pavļuts. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu sniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 24. novembris, un izskatīšana otrajā lasījumā plānota šī gada 3. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 3. decembrī.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 12 298 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Nelikvidēt mazās slimnīcas, tai skaitā Kuldīgas un Dobeles slimnīcas, un atstāt tajās dzemdību nodaļas" turpmāko virzību".

Lūdzu aktivizēt sistēmā punktu: ar sēdes norisi saistīti jautājumi.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Ja ir iebildumi, lūdzu, piesakieties sistēmā!

Deputātiem nav iebildumu. Tātad izskatīsim lēmuma projektu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 12 298 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Nelikvidēt mazās slimnīcas, tai skaitā Kuldīgas un Dobeles slimnīcas, un atstāt tajās dzemdību nodaļas" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labvakar, kolēģi! 2020. gada 21. oktobrī Saeima ir saņēmusi 12 298 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Nelikvidēt mazās slimnīcas, tai skaitā Kuldīgas un Dobeles slimnīcas, un atstāt tajās dzemdību nodaļas".

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi šo iesniegumu, kurā tiek aicināts neslēgt Kuldīgas un Dobeles slimnīcu dzemdību nodaļas.

Komisija uzklausīja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvjus, kuri pamatoja iniciatīvas nepieciešamību un izteica bažas, ka dzemdību nodaļu likvidēšanas gadījumā tiktu likvidētas arī pašas slimnīcas, kā arī neatliekamā palīdzība attiecīgajā apkaimē.

Komisija uzklausīja arī Veselības ministrijas pārstāvi, kura norādīja, ka mazās slimnīcas un to dzemdību nodaļas nav plānots slēgt, kaut arī dzemdību skaits tajās gadā nesasniedz 500 dzemdības. Pārstāve skaidroja: lai nodrošinātu kvalitatīvas un drošas dzemdības, OECD izdotās drošības rekomendācijas paredz līdz 1000 dzemdībām gadā vienā slimnīcā, bet Latvijā šis slieksnis jau šobrīd ir samazināts līdz 500 dzemdībām gadā.

Komisija, uzklausot uzaicinātos pārstāvjus, kā arī diskutējot savā starpā, nonāca pie secinājuma, ka ir padziļinātāk jāvērtē spēkā esošais regulējums reģionālo slimnīcu darbības jomā, kā arī nepieciešamais dzemdību skaits slimnīcās. Līdz ar to komisija nolēma nodot iesniegumu tālākai izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 12 298 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Nelikvidēt mazās slimnīcas, tai skaitā Kuldīgas un Dobeles slimnīcas, un atstāt tajās dzemdību nodaļas" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 12 298 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Nelikvidēt mazās slimnīcas, tai skaitā Kuldīgas un Dobeles slimnīcas, un atstāt tajās dzemdību nodaļas" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 430 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" turpmāko virzību".

Lūdzu Saeimas e-sistēmā aktivizēt punktu: ar sēdes norisi saistīti jautājumi.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Ja ir iebildumi, lūdzu, piesakieties.

Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt lēmuma projektu "Par 10 430 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labvakar, kolēģi! 2020. gada 8. oktobrī Saeima saņēma 10 430 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 21. oktobrī un 4. novembrī uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un nozares ekspertus.

Kolektīvā iesnieguma autori aicina aizliegt lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā, nosakot viena kilometra aizsargjoslu.

Zemkopības ministrija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Agronomu biedrība iebilda pret papildu ierobežojumu ieviešanu. Savukārt Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija bija vienisprātis, ka jautājums ir aktuāls un tas būtu jāskata plašākā kontekstā.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2020. gada 4. novembra sēdē, 10 deputātiem balsojot "par" un diviem "pret", nolēma nodot 10 430 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 430 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 3, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 10. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās".

Jāteic, ka šie divi lēmuma projekti – "Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās" un "Par senatoru kopskaita noteikšanu Senātā" – ir cieši savstarpēji saistīti.

Ņemot vērā Augstākajā tiesā ienākošo un izskatīto lietu skaitu, kā arī tiesnešu slodzes rādītājus, secināms, ka pēdējo divu gadu laikā būtiski ir palielinājies neizskatīto lietu atlikums Administratīvo lietu departamenta lietvedībā.

Lēmuma projekta būtība – divu tiesneša un divu tiesneša palīga amata vietu pārcelšana no Administratīvās apgabaltiesas uz Augstāko tiesu uz noteiktu laiku, uz diviem gadiem, kopā ar attiecīgu finansējumu.

Divas papildu senatoru vietas ļaus būtiski samazināt lietu atlikumu Administratīvo lietu departamentā un līdz ar to arī samazinās risku attiecībā uz atlīdzinājumu prasījumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā par ilgu tiesvedību.

Tiesnešu skaita palielināšana uz noteiktu laiku – tas varētu būt elastīgs instruments, kas ļautu laikus reaģēt un novērst noteiktā laika periodā izveidojušos lietu uzkrājumu.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2021. gada 1. janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 139 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 20 tiesneši), ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 141 tiesnesis (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22 tiesneši).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās"! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par senatoru kopskaita noteikšanu Senātā".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 10. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par senatoru kopskaita noteikšanu Senātā".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu, kas paredz divu tiesneša un divu tiesneša palīga amata vietu pārcelšanu no Administratīvās apgabaltiesas uz Augstāko tiesu uz noteiktu laiku – diviem gadiem.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2021. gada 1. janvāri Senātā ir 38 senatori, ar 2023. gada 1. janvāri Senātā ir 36 senatori.

Paldies par uzmanību. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par senatoru kopskaita noteikšanu Senātā"! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Jānis Krišāns, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Regīna Ločmele, Edgars Kucins, Vitālijs Orlovs un Ivans Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem ietverto informāciju".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Jā, šis pieprasījums... Diemžēl mums nācās šādu pieprasījumu sagatavot, jo, iepazīstoties ar to ziņojumu, kas Ekonomikas ministrijai bija jāiesniedz...

Kā jūs atceraties, Elektroenerģijas tirgus likumā, veicot grozījumus gada sākumā, mēs paredzējām, ka Ekonomikas ministrijai būs jāiesniedz ziņojums par OIK stacijām – kā tās ir tikušas uzraudzītas, kā tās ir pildījušas atbalsta nosacījumus par pēdējiem trim gadiem.

Redzams, ka virkne būtiskas informācijas... Lai varētu spriest par to, kā tad īsti Ekonomikas ministrija ir veikusi šo uzraudzību, informācija ir nepietiekoša, un tādēļ mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu.

Jo, kā mēs te iepriekš jau runājām, kad tika diskutēts par... saistībā ar pašpatēriņa krāpniecībām, šeit ir viens no... Viens no tādiem principiālajiem informācijas griezumiem, ko dos šis ziņojums, ir tieši attiecībā uz pašpatēriņa... šīm krāpniecībām. Kā jau es to minēju, ar ļoti vienkāršām matemātiskām darbībām var atklāt jau ļoti daudzus – ne visus, bet ļoti daudzus! – pašpatēriņa krāpniecības gadījumus, kuri ir vienkārši acīmredzami. Vienkāršas matemātiskas darbības uzreiz uzrāda to pašpatēriņa līmeni, kuru ir deklarējis šis komersants, bet, ja mēs zinām, ar kādu tehnoloģiju tiek strādāts, tad mēs uzreiz varam redzēt, vai šāds pašpatēriņa līmenis vispār bija adekvāts. Un, ja šis pašpatēriņa līmenis ir zemāks par reāli iespējamo – nevis vienkārši nedaudz zemāks, bet desmitiem un pat simtiem reižu zemāks! –, tad ir pamatots jautājums, kā šis komersants ir ieguvis šādus rezultātus; vai tos varēja iegūt bez krāpniecībām. Acīmredzami pagaidām citas atbildes nav, ka tās bija tikai krāpniecības.

Nu, lūk! Un Ekonomikas ministrija nez kāpēc šinī ziņojumā ir aizmirsusi iekļaut būtisku informāciju, piemēram, par to, kādus konkrētus lēmumus tā ir pieņēmusi attiecībā uz tiem komersantiem, kur... šīs tehnoloģijas pieļauj vislielākās krāpniecības.

Tāpat šinī ziņojumā Ekonomikas ministrija principā nav izpildījusi atkal likumu līdz galam, jo viens no tādiem būtiskiem rādītājiem... Ja runājam kaut vai par to pašu elektroenerģijas pašpatēriņu, tad jāteic, ka tas šinī ziņojumā nemaz nav tieši uzrādīts. Jums pašiem tas ir jāizrēķina. Bet būtu ļoti interesanti, un būtu, manuprāt, arī tiesiski pareizi, ja Ekonomikas ministrija pati parādītu, kā tad ir izrēķinājusi šo pašpatēriņu. Iespējams, ministrija vienkārši neprot rēķināt, un tāpēc no šiem cipariem, no šiem skaitļiem, kas ir iesniegti ziņojumā, ministrija vienkārši nesaprot, nespēj ieraudzīt šīs acīmredzamās krāpniecības, jo rēķina kaut kā savādāk.

Nu, lūk! Šis pieprasījums mums ir saistībā ar šo ziņojumu, lai Ekonomikas ministrija iesniegtu visu likumā prasīto informāciju – tā, lai Saeimai tiešām būtu iespēja kompetenti ar to iepazīties. Un es aicinu Saeimu to arī kaut kad izdarīt un debatēt par šo ziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Nikolaja Kabanova un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību likumā noteiktajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma atļaujas atcelšanu un atbalsta atgūšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Nikolaja Kabanova un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību likumā noteiktajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma atļaujas atcelšanu un atbalsta atgūšanu" (Nr. 38/P13), dokuments Nr. 3060, un, balsojot pieciem "par" un 10 "pret", atzina, ka deputātu pieprasījums noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Pieķersimies pie vēl viena. Šis pieprasījums tātad ir par vēl vienu OIK afēras aspektu. Diemžēl par aspektu, kurš pašlaik joprojām tiek turpināts un radīts no jauna. Proti, tātad pretēji tam, kā tika solīts... Tiem politiskajiem spēkiem, kuri solīja, ka viņi cīnīsies ar šo politisko afēru, ar šo ne tikai politisko afēru, bet arī ekonomisko afēru... Šie politiskie spēki, nonākot pie varas, ir acīmredzami darījuši pretējo.

Proti, šī gada sākumā, kad mēs pieņēmām grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, viena no lietām, ko mēs... Kolēģi (it sevišķi šeit es vēršos pie kolēģiem no savas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas!), kā jūs atceraties, viena no lietām mums, ko mēs ielikām klāt, bija par to, ka, ja komersants ir krāpies, nav pildījis atbalsta nosacījumus, citiem vārdiem, saņēmis šo atbalstu un saņēmis atbalstu nelikumīgi, nepamatoti, tad no viņa šāds atbalsts ir jāatgūst. Un šāds princips tika skaidri ierakstīts likumā.

Vēl vairāk – tika noteikts, ka šim ražotājam būs "pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei", ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai. Tas bija svarīgs punkts, kas tika pielikts klāt, ņemot vērā to, ka parasti kaut kā Ekonomikas ministrijai līdz šim nav nekādi izdevies ievērot likuma prasības. Un parastā atruna bija, ka mums nav resursu un mēs to nevaram izdarīt. Jūs zināt konkrētus piemērus, kas bija gadiem ilgi par šiem kontroles mehānismiem, kur it kā likumā ir ierakstīts, ka Ekonomikas ministrijai tas būtu jāpārrauga, bet tā pēc tam atzīst pati, kā saka, – nu, mums jau spēka nepietika.

Un tāpēc šeit, lai, gadījumā ja šis komersants ir krāpies un viņš ir pieķerts šinī krāpniecībā, tad tas jau būs viņa pienākums pierādīt, no kura brīža viņš to nav darījis. Pretējā gadījumā viņam tiek... Attiecīgi būtu jāizrēķina, lai būtu iespējams atgūt visu šo izkrāpto atbalsta apjomu, jo, kā mēs zinām, šīs krāpniecības notikušas gadiem.

Ko izdarīja... Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Ekonomikas ministrija tātad pielietoja savu klasisko shēmu, kā tā joprojām... kā tā to ir darījusi ar šo OIK afēras piesegu. Proti, klasiskā shēma ir veidot ar saviem noteikumiem tādu nosacīti dubultdibenu kā kontrabandists: kad jums šķiet, ka it kā viss ir kārtībā, nekā tur... nekā tāda... nekā tāda aizliegta, nekā nepareiza nav bagāžā, bet patiesībā viss ir noslēpts zem šī dubultdibena. Un tieši tādā pašā veidā izdarīja Ekonomikas ministrija. Proti, lai apietu šo likuma normu, tā savos noteikumos izstrādāja dubultdibenu attiecībā arī uz šī atbalsta atgūšanu.

Tātad parādījās mums, ka ir viena procedūra, kurā tik tiešām atbilstoši likumam ir paredzēts, ka viss šis atbalsts ir jāatgūst, un parādījās cita norma, kura paredz, ka viss atbalsts nav jāatgūst, ka jāatgūst ir tikai tā atbalsta daļa, kas, ja gadījumā komersants, pieņemsim, ir krāpies ar pašpatēriņu, gadiem krāpies, un tagad pēkšņi Ekonomikas ministrija viņu pieķer (vai tagad dotajā gadījumā tas jau būs Būvniecības valsts kontroles birojs), tad tai nav tiesību... pretēji tam, kā likumā ir teikts, ka ražotājam "ir pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei", kā tas ir ievērojis šos atbalsta nosacījumus. Tad šeit tiek izdarīts pat ne tikai tas, ka nemaz nevajag prasīt šos pierādījumus, vēl vairāk – tiek pateikts, ka atgūt atbalstu varēs tikai par šo pēdējo gadu vai arī par šo, nu, laika posmu, kad būs izteikts šis pēdējais brīdinājums.

Tātad, ja Ekonomikas ministrija vispār pat vēl var piefiksēt, ka komersants krāpjas, un saskaņā ar tās izstrādātajiem noteikumiem viņš... Ekonomikas ministrija var ļaut turpināt. Nu, dotajā gadījumā tas jau būs Būvniecības valsts kontroles birojs, kurš būs spiests turpināt ļaut krāpties, maksāt šo atbalstu. Tā tas var turpināties trīs gadus, pat vairāk gadus, kamēr tiek savākts šis vajadzīgais brīdinājumu skaits. Un tikai pēc tam, kad ir šis pēdējais, trešais, brīdinājums izteikts, varēs uzsākt šī atbalsta atgūšanu, varēs atgūt tikai to atbalstu, kas ir līdz... pēc... samaksāts pēc šī pēdējā brīdinājuma.

Pēc būtības tādā veidā tiek panākts, ka lielākā daļa... lielākā daļa izkrāptā atbalsta tiek atstāta komersanta rīcībā, komersantam tas nav jāatgriež. Un Ekonomikas ministrija to panāca savdabīgā veidā, ka uztaisīja divas dažādas definīcijas – vienu, kas ir nelikumīgs atbalsts, un otru, kas ir nepamatots atbalsts.

Tātad nelikumīgam atbalstam... Lai formāli izpildītu, ka tik tiešām par nelikumīgu atbalstu ir jāatgriež šis... viss nelikumīgi izmaksātais atbalsts, tad uztaisīja šo normu. Un tā atbilst noteikumiem, ka visu vajag atgriezt un vēl procentus var uzrēķināt. Tālāk ir nosacījumi, kādiem ir jāizpildās. Tur jābūt Eiropas Komisijas lēmumam, tur ir jābūt vēl pārkāpumiem, kurus es esmu pierādījis, ka šis Būvniecības valsts kontroles birojs... un tā tālāk, un tā tālāk.

Un rezultātā šāda varbūtība – tā praktiski nav iespējama, tā nekad neiestāsies gandrīz vai. Kā rezultātā iestājas otra varbūtība, kas attiecas uz šo nepamatoti izmaksāto atbalstu, par kuru es jau stāstīju, kādā veidā to paredzēts atgūt, pareizāk sakot, kā paredzēts komersantam, kurš ir krāpies, kurš ir nelikumīgi izmantojis šo atbalstu... saņēmis šo atbalstu, neatmaksāt to, paturēt savā rīcībā.

Kas ir absurds visā šinī konstrukcijā – ka šis pēc šo noteikumu definīcijas nelikumīgais atbalsts (kur ir šis Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpums) ir krietni stingrāks nekā šis, kurš ietver sevī arī pārkāpumu attiecībā uz nacionālajām tiesību normām. Kur ir absurds? Tas, ka šīs nacionālās tiesību normas – tās jau tiek veidotas tanī ietvarā, ko nosaka Eiropas Savienības tiesību normas.

Tātad, proti, par šo pārkāpumu, kurš ir īstenots, pārkāpjot tātad... tas nozīmē ko: ja ir pārkāptas šīs nacionālās tiesību normas, tad ir acīmredzami pārkāpts arī ietvars, uz kura tās tikušas būvētas, – šīs Eiropas Savienības tiesību normas. Savādāk vispār šis atbalsts nevarētu pastāvēt, neievērojot šīs Eiropas Savienības tiesību normas. Tad par šādu pārkāpumu (kur tiek piefiksēts, ka gan viens, gan otrs ir pārkāpts) ir mazāks sods paredzēts, saudzīgāka attieksme, nekā ja ir pārkāpts tikai šis ietvars.

Rezultātā mēs redzam, kāpēc tas tā ir izdarīts. Tātad tikko mēs runājām par šo ziņojumu Saeimai, kurš tagad beidzot ir iesniegts. Ekonomikas ministrija bija spiesta iesniegt pārskatāmā veidā datus par to, kas noticis ar šīs OIK uzraudzību, un tur mēs redzam, ka par... šos iepriekšējos gadus tur virknē ir gadījumi ar krāpniecībām, kas ir acīmredzami sevišķi lielos apmēros veiktas. Proti, kā jau es minēju, ka komersants, kuram atbalsts ir maksāts simtos tūkstošu, ir turpinājis saņemt šo atbalstu, deklarējot pašpatēriņu, kurš ir desmitām reižu, simtām reižu mazāks, nekā tas fiziski... teorētiski varētu būt iespējams. Un Ekonomikas ministrija uz to nekādi nav reaģējusi. Vismaz nav uzsākusi šī atbalsta atgūšanu.

Tagad pēc šiem noteikumiem, kad šī informācija visa ir redzama un principā to varētu... ar to visu varētu tālāk sākt darboties, Būvniecības valsts kontroles birojam pēc būtības ir sasietas rokas, jo tas nevar izmantot šo tiesību normu, šo principu, ko mēs ielikām likumā – Elektroenerģijas tirgus likumā – par to, ka ražotājam ir pienākums atmaksāt šo nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu un ka elektroenerģijas ražotājs, šis krāpnieks, kas ir krāpies, – viņam ir pienākums tagad "pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei", ka viņš ir ievērojis visus šos nosacījumus.

Tagad pirmām kārtām. Šī likuma norma nedarbojas saskaņā ar šiem noteikumiem. Un pats galvenais – pat ja Būvniecības valsts kontroles birojs tagad varētu (tam šie dati visi ir uz rokām, arī mēs tos varam visi redzēt šinī ziņojumā)... Mēs acīmredzami redzam, ka krāpniecības ir notikušas iepriekšējos gados, un tas nozīmē, ka tās vēl arī iepriekšējos gados notikušas – ne tikai tajos, par kuriem iesniegts Saeimai šis ziņojums. Tad saskaņā ar šiem noteikumiem jūs nevarat atgūt šo iepriekš nelikumīgi izmaksāto atbalstu.

Un tas āķis šeit ir kādā stāstā? Ekonomikas ministrija labi zināja, ka tā gadiem piesedz šo afēru. Pēdējos gados tātad, kad šī afēra tika izgaismota, Ekonomikas ministrija sāka piegriezt skrūves. Sāka darīt reālas lietas, kas būtu jādara... kas sen jau bija jādara, lai šo afēru izbeigtu. Kā viens no piemēriem, ko es minēju attiecībā uz šo pašu pašpatēriņu, – ka tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, tika paredzēts, ka sāksies stingrākas kontroles un tā tālāk. Rezultātā – pēdējos gadus daudzi komersanti šīs krāpniecības noslēpa. Tātad viņi tās vairs neīsteno, viņi vismaz pēc dokumentiem... Tās tik ātri nevar... tās neatklājas, neuzrādās šajos – kā es teicu – vienkāršajos ziņojumos uzreiz kā elementāras matemātiskas darbības, kur tās varēja uzreiz atklāt, kā tāds lakmusa papīrītis, kuru vienkārši atliek iemērkt ūdenī, un tu uzreiz redzi, kāda tā vide ir – vai sārmaina, vai skāba; vai ir krāpniecība, vai nav. Līdz ar to daudzi nosacīti tā legalizējās.

Un tagad, ja ir šādi Ministru kabineta noteikumi, kādus izstrādāja šis ekonomikas ministrs... Tie ir pārstiprināti, tie ir izdoti tikko, 2. septembrī. Šis ekonomikas ministrs, tā politiskā spēka ekonomikas ministrs, kuri solīja, ka viņi ar putām uz lūpām cīnīsies ar šo afēru, viņi ir uztaisījuši tagad tādu konstrukciju, lai saskaņā ar šiem noteikumiem tos krāpniekus, kuri paspējuši tagad noslēpties, bet krāpušies ir iepriekšējos gadus (un tas ir uzskatāmi pierādāms), – viņiem neko nevarēs izdarīt.

Šinī gadījumā vienīgais, ko var mēģināt, ir ierosināt kriminālprocesus un mēģināt tālāk tiesāties un pierādīt... jau iet šo smago pierādīšanas ceļu, kurā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu jebkuras pamatotas šaubas tiek tulkotas par labu vainīgajiem, apsūdzētajiem, kas padara šo pasākumu, pat ja mēģina šo krimināltiesiska... kriminālprocesa ceļu, gandrīz par... nu, par ļoti grūti paveicamu. Ir skaidrs, ka tur resursu kādam ar to visu nodarboties nepietiks.

Līdz ar to mūsu... Tas, ko mēs aicinātu šodien... aicinātu Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu, atsaukt šeit ekonomikas ministru. Sevišķi, ja mēs runājam par šiem jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuri ienāca Saeimā ar brašiem solījumiem, ka viņi cīnīsies ar OIK afēru. Es domāju, būtu pamatoti, ka ekonomikas ministrs ir šeit, Saeimā, un izstāsta visiem, kāpēc viņš ir izveidojis šādu savdabīgu regulējumu, kurš, kā jau es minēju, ierastajā... pēc ierastās metodes, veidojot šo dubultdibenu, veidojot šo dubulto regulējumu, lai formāli varētu pateikt, nu, redziet, tas, kas ir prasīts likumā, mūsu noteikumos ir iestrādāts, bet patiesībā darbotos pavisam cita shēma, pavisam cita shēma, kura ar šo noteikumu spēku paredz, ka komersanti, kuri krāpušies, kuri ir ilgstoši nelikumīgi saņēmuši atbalstu, – viņiem šis atbalsts nav jāatdod. Lielākajai daļai no viņiem nebūs jāatdod.

Un šeit es atkal vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas. Vai tiešām tas ir tas, ko jūs solījāt saviem vēlētājiem, kad jūs nācāt uz vēlēšanām, kad jūs gatavojāties... gatavojāties būt pārstāvēti valsts varas struktūrās? Tas, ko jūs tagad arī gatavojaties darīt, ir – piesegt krāpniecības, piesegt reālas krāpnieciskās darbības.

Un ir pamatots jautājums, ja jūs... kāds no jums tagad ir gatavs balsot pret šo pieprasījumu, nāciet, pastāstiet, piesakieties debatēs un paskaidrojiet, kāpēc jūs neatbalstīsiet šo pieprasījumu? Kāpēc jūs gribat slēpt šīs krāpniecības? Jo tas, kas ir izveidots, ir jauna krāpniecības shēma, jauns piesegs šai OIK afērai. Pretēji tam, ko mēs mēģinājām Saeimā izdarīt – ar likumu paredzēt principu, ka nelikumīgs, nepamatots atbalsts ir jāatgūst no komersanta –, šeit ir sagatavoti noteikumi, kas to apiet, kas to neļauj... kas to neļauj izdarīt tā, kā to paredz likums. Un, ja jūs, kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas vai no partijas "KPV LV", kuri solīja, ka cīnīsies ar šo afēru, tagad nenāksiet un nepaskaidrosiet, kāpēc jūs neatbalstāt šo pieprasījumu, tad sanāk, ka jūs esat gatavi cīnīties tikai ar varas visatļautību, ar to visu, ko jūs stāstījāt, tikai tanī gadījumā, ja jūs paši tajā nevarat piedalīties.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Un aicinu tos, kuri nav gatavi to atbalstīt, nākt šeit un pamatot savu pozīciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisijā pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Nikolaja Kabanova un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību likumā noteiktajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma atļaujas atcelšanu un atbalsta atgūšanu"! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Mārtiņš Šteins, Ļubova Švecova, Artūrs Toms Plešs, Evija Papule un Inese Lībiņa-Egnere lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 26. novembra pulksten 9.00.

Lūdzu procedūras sadaļu. Mums par to ir jābalso. Varam balsot.

Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 19. novembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē izsludinātu pārtraukumu līdz šā gada 26. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 26. novembra pulksten 9.00.

Godātie kolēģi! Pēc 15 minūtēm sāksim izskatīt 19. novembra trešās ārkārtas sēdes darba kārtību, tātad darbu atsāksim pulksten 18.10.

Vēl dalībnieku reģistrācija. Deputātu klātbūtnes reģistrācija sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums šajā sēdē līdz šā gada 26. novembra pulksten 9.00, bet 19. novembra trešā ārkārtas sēde – pulksten 18.15.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!