• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 12. novembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 12. novembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.11.2020., Nr. 226 https://www.vestnesis.lv/op/2020/226.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/101

Par grozījumu Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu"

Vēl šajā numurā

23.11.2020., Nr. 226

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 12.11.2020.

OP numurs: 2020/226.5

2020/226.5
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 12. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Sākam! Godātie kolēģi! Sāksim 2020. gada 12. novembra otro ārkārtas sēdi.

Par procedūras jautājumu pieteikusies runāt deputāte Stepaņenko. Lūdzu procedūras sadaļu!

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es esmu jau iesniegusi trīs... trīs jautājumus par procedūru.

Otro jautājumu, kas pulksten 9.08 ir saņemts, Mūrnieces kundze ignorēja, bet es vēlos norādīt, ka Mūrnieces kundze šobrīd maldina sabiedrību, jo neviens no opozīcijas iesniegtajiem likumprojektiem, kas ir paredzēti... Saeimas kārtības ruļļa (Nav saklausāms.)... darba kārtībā nav iekļauts – nav iekļauts nedz tajos... tajās Saeimas sēdēs, kuras jau ir sastādītas ar Saeimas Prezidija lēmumu... Un tas šobrīd liek domāt, ka Saeimas Prezidija darbs ir absolūti neatbilstošs valsts demokrātiskajai iekārtai, jo opozīcijas iesniegtie likumprojekti vispār netiek likti darba kārtībā un virzīti uz Saeimas sēdēm.

Godātā sabiedrība, lūdzu, ieklausieties tajā, kas šobrīd notiek! Opozīcija var sniegt likumprojektus, bet tos vienkārši ielidinās kaut kur pagrīdē un miskastē. Saeimas Prezidijs ar savu...

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... beidzies.

Godātie kolēģi! Man jāteic, ka Stepaņenko kundze ir maldījusies.

Es vēlētos paskaidrot šo situāciju. Jā, ir virkne likumprojektu nodošanai... likumprojektu, kas ir iekļauti jau iepriekš izsludinātajās Saeimas sēžu darba kārtībās, un to ir patiešām daudz.

Es atgādināšu vēlreiz. Mēs neesam izskatījuši vēl 5. novembra sēdes darba kārtību. Šodien ir izsludināta arī 12. novembra sēdes darba kārtība – tā, kas tika izsludināta 9. novembrī, pirmdien. Mums ir uzkrājušies daudzi darbi.

Līdz ar to Saeimas Prezidijs nolēma nenodot... neiekļaut nevienu no iesniegtajiem likumprojektiem – nedz opozīcijas, nedz pozīcijas, nedz Ministru kabineta – nodošanai komisijām šodien. Nolēma nešķirojot. Tātad attieksme pret visiem ir vienāda.

Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" Ministru kabinets, pievienojot vēstuli par steidzamību, lūdza nodot, tāpēc tas ir šodien sēdes darba kārtībā.

Es ceru, ka visiem šī situācija ir skaidra. Prezidijs nav šķirojis. Nedz opozīcijas, nedz koalīcijas, nedz Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav iekļauti nodošanai komisijām, pirms mēs neesam izskatījuši steidzamos likumprojektus, kuru skatīšana jau ir izsludināta un kurus mēs vēl neesam pabeiguši skatīt.

Paldies.

Tātad (Skaņas pārrāvums.)... kārtējai darba kārtībai...

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Likumprojekta nodošana komisijai un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Kolēģi! Izskatīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", pirmais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija no šī gada... no budžeta likumprojektu paketes nolēma izslēgt divus likumprojektus – "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" un "Grozījumi Valsts kontroles likumā" – un virzīt tos skatīšanai Saeimā atsevišķā likumprojektu paketē.

Šie grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu tālāku... budžeta izpildes un e-pārskatu sistēmas digitalizācijas procesus, samazinot manuāli veicamo darbu un nodrošinot automatizācijas iespējas.

Ar šiem grozījumiem tiks pilnveidoti saimnieciskā gada pārskata... tai skaitā skaidrojumi un tajos iekļautās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas process.

Grozījumu mērķis ir efektivizēt, racionalizēt procesus, mazināt administratīvo slogu, pastiprināt budžeta izpildes informācijas lietderīgumu lēmumu pieņemšanā, mainīt arī gada pārskata un... saimnieciskā gada pārskata, konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņus un citas normas.

Minētās normas šajā likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, tiek virzītas vienlaikus ar atbilstīgiem grozījumiem Valsts kontroles likumā, lai nodrošinātu gada pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņu salāgošanu.

Likumprojektā pārejas noteikumu punkti paredz, ka pirmo reizi mainītos šie pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņi 2024. gadā, sagatavojot pārskatus par 2023. gadu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tātad – par steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 14, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas – šī gada 26. novembris. Un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas sēdē šī gada 3. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 3. decembrī.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Šis ir otrais likumprojekts no iepriekš minētās likumprojektu paketes.

Likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" mērķis ir "salāgot likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" normas ar Valsts kontroles likuma normām attiecībā uz Valsts kontroles atzinuma un revīzijas ziņojuma par saimnieciskā gada pārskatu iesniegšanas termiņiem Saeimai, tai skaitā Saeimas vēlēšanu gadā. Likumprojekts paredz tādu normu spēkā stāšanos, kuru īstenošana efektivizēs un veicinās izsvērtāku lēmumu pieņemšanu gadskārtējā budžeta sagatavošanas procesā".

Un paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu 21. oktobrī un atbalstīja to, un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputāti par steidzamību runāt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 13, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Lūdzu likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā līdzatbildīgā komisija skatīja grozījumus Valsts kontroles likumā.

Gribu vērst uzmanību, ka komisijā izvērsās diskusija un radās neskaidrības par vairākiem jautājumiem.

Likumprojektā paredzēts Valsts kontroles atzinumu un revīzijas ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu Saeimā iesniegt līdz 1. septembrim (15. oktobris minēts šobrīd). Un izņēmums ir vēlēšanu gads, kad paredzēts noklusēšanas periods un ziņojums tiek iesniegts jau jaunajam sasaukumam, kas ir 15. novembrī.

Līdz ar to ir vairāki neskaidri jautājumi. Vai sabiedrībai nav nepieciešama arī ticama informācija par Saeimas un valdības darbu vēlēšanu gadā? Un, ja šāds noklusēšanas periods pirms vēlēšanām tiek ieviests, vai līdzīga pieeja nebūtu nepieciešama arī saistībā ar pašvaldību vēlēšanām? Tāpat komisijas locekļi nesaņēma atbildi, vai revīzijas ziņojuma iesniegšanas termiņa maiņa neieviesīs izmaiņas arī pašvaldību darba kārtībā.

Atbalstot pieeju, ka savlaicīga informācija par valsts finansiālo stāvokli ir nozīmīga informācija, lemjot par budžetu, ceru, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī izdiskutēs manis pieminētos jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Nē, nav nekas piebilstams.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas – šī gada 26. novembris. Un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šī gada 3. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 26. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 3. decembrī.

Lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru.

Par procedūru vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tikko šajā sēdē tika nodots komisijai likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Tas tika iesniegts 4. novembrī. Šis likumprojekts ir nācis no komisijas.

Divi likumprojekti – "Digitālo pakalpojumu nodokļa likums" un "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" –, kas ir iesniegti no opozīcijas, tika iesniegti 2. novembrī, tātad divas dienas ātrāk nekā šis likumprojekts.

Godātā Mūrnieces kundze! Abi šie likumprojekti, kurus es nosaucu, nav iekļauti nevienā no Saeimas sēdēm, arī iepriekšējām, arī 5. novembra, arī oktobra vai septembra. Šie likumprojekti ir palikuši, vienkārši karājoties gaisā, un jūs šobrīd melojat visai sabiedrībai, Mūrnieces kundze. Lūdzu, izbeidziet melot!

Sēdes vadītāja. Paldies, Stepaņenko kundze.

Es aicinu Stepaņenko kundzi nemaldināt sabiedrību un nemaldināt Saeimas deputātus. Šo likumprojektu ir iesniegusi atbildīgā komisija.

Tātad likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" ir iesniegusi atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija –, saprotot, ka likumprojekts ir steidzams, saprotot, ka likumprojekts ir jāvirza steidzamības kārtībā ar pamatotiem argumentiem.

Es atgādināšu Stepaņenko kundzei – nekas vēl nav mainījies. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Un tas ir bijis kopīgs komisijas lēmums un komisijas lūgums – virzīt šo likumprojektu steidzamības kārtā.

Stepaņenko kundze! Vēlreiz es aicinu jūs nemaldināt sabiedrību. Saprotu, ka, iespējams, jūs pati esat maldījusies.

Kolēģi! Mums šodien ir priekšā gara un apjomīga darba kārtība. Es aicinu tiešām pieturēties pie tās. Darbu ir daudz, un tie visi ir jāpadara.

Par procedūru vēlas runāt arī deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nu, šis manā atmiņā ir pirmais gadījums, kad Saeimas Prezidijs atsakās iekļaut vairākus... galvenokārt tomēr – opozīcijas iesniegtos... likumprojektus Saeimas darba kārtībā.

Prezidijs skaidro, ka tas tiek darīts tādēļ, ka Saeima ir pārslogota un mums ir maz laika. Tam, kolēģi, ir grūti noticēt, jo mēs visi tikko esam pavadījuši... Cik tagad ir pulkstenis? Pulksten 11.00? Mēs gandrīz vienu... Es domāju, vismaz vienu stundu esam pavadījuši pārtraukumā, gaidot, kamēr viena atbildīgā komisija pabeigs darbu pie konkrēta likumprojekta. Šajā laikā mēs noteikti varējām izskatīt vairākus šos likumprojektus, tāpēc man šo skaidrojumu ir grūti pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs arī ir maldījies.

Ja notiek komisijas sēde, mēs nevaram sasaukt Saeimas sēdi, rēķinoties ar to, ka Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šajā laikā lemj par konkrēta likumprojekta virzīšanu.

Labi, kolēģi. Šīs diskusijas, es ceru, ir radījušas zināmu sapratni. Tātad likumprojekti tiek virzīti uz priekšu. Mums šodien ir jāizskata gan 12. novembra, gan arī vēl 5. novembra sēžu... izsludinātās darba kārtības. Turpināsim darbu!

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 31 priekšlikumu.

1. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz izslēgt termina "attālinātas mācības" definīciju un līdz ar to izslēgt attālinātas mācības kā daļu no klātienes procesa, tādējādi principā neļaujot skolām realizēt attālinātas mācības šobrīd kā daļu no normāla mācību procesa.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies... ir pieteikušies debatēm.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā... Godātie kolēģi, man ir jāsaka, ka... ja jau mēs šodien tik daudz runājam par maldiem, Mūrnieces kundze, tad es gribētu pateikt, ka, manuprāt, Znotiņa kungs arī nedaudz maldās, runājot par to, ka šis priekšlikums neļauj šobrīd skolām veikt attālināto apmācību arī daļējā veidā.

Kā mēs zinām, Ministru kabineta noteikumi, kas tika izdoti, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, ar ļoti plašām pilnvarām ļauj... pieļauj dažādas iespējas... dažādas iespējas kombinēt attālinātās mācības ar klātienes mācībām kā pagaidu variantu.

Un arī šajā gadījumā... Kad mēs redzējām Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto formulējumu... Sākotnēji, lasot anotāciju, kurā ir rakstīts, ka šis risinājums ir saistīts ar epidemioloģisko situāciju, mēs sapratām, ka patiesībā tas ir aicinājums šo pagaidu situāciju noformulēt tā, lai tas būtu juridiski korekti un lai tas būtu pateikts skaidri un saprotami pilnīgi visiem, jo tas uzliktu par obligātu pienākumu valstī noteikt skolēnu ēdināšanu, nešķirojot skolēnus, kā mēs diemžēl to pieredzējām pavasarī.

Bet diskusiju gaitā atklājās kaut kas pavisam cits, proti, ir saprotams šobrīd no ministrijas teiktā... pretēji anotācijā rakstītajam... Ministrija tātad vēloties ielikt likumā šo obligāto... šo obligāto definējumu... likumā jau... uz visiem laikiem, uz palikšanu. Un līdz ar to būs, protams, vairāki argumenti "pret", kāpēc šobrīd mums nevajadzētu kardināli mainīt un veikt tādu pilnīgi... tādu reformu šajās mācībās... šajā apmācības veidā.

Pirmām kārtām tas, ko mēs dzirdējām no pretējās puses, ir tas, ka, lūk, Edurio aptauja, kura tika veikta pavasarī vecāku vidū, apliecina to, ka vecākiem viss tiešām ļoti patīk un viņi ir gatavi tālāk turpināt šīs attālinātās apmācības. Tie arī ir maldi diemžēl, jo vecāki, aizpildot šīs aptaujas mācību gada beigās, jutās ļoti atviegloti, ka šis murgs ir beidzies. Tas bija murgs nevis tāpēc, ka skolotāji kaut ko nevarēja izdarīt vai kaut kas bija nepareizi, bet tāpēc, ka tā bija ļoti liela slodze vecākiem, tā bija ļoti liela slodze bērniem un arī skolotājiem, kuri teicami – teicami! – tika galā ar uzdevumiem.

Pildot šīs anketas, vecāki apliecināja savu cieņu un pateicību skolotājiem, nevis izteica gatavību tam, ka iekļautu šo attālināto apmācību definīciju kā pamatdefinīciju Izglītības likumā.

Tālāk. Par sabiedrības līdzdalību. Protams, kā mēs redzam, nekāda sabiedrības līdzdalība nebija iespējama, jo šis likumprojekts ir ielikts kā steidzams un kā steidzams tas arī tiek virzīts uz Saeimas sēdi – bez plašām diskusijām ministrijā, bez sabiedrības aptaujas.

Tas vienīgais, ko varēja... kas varēja tikt panākts... Ir šīs vecāku organizācijas, kuras paspēja iespraukties, un paldies... Ašeradena kungs kādam iedeva vārdu, kādam – varbūt aizmirsa, bet, nu, tomēr mēģināja tātad izteikt savu viedokli. Un visi viedokļi, kurus jūs dzirdējāt, godātie komisijas deputāti, bija "pret". Nevis pret attālināto apmācību kā tādu, bet pret to, ka šis jēdziens šobrīd tiek likts kā pamatjēdziens. Un tas, ko jūs arī dzirdējāt, tas, ko es vēlreiz atkārtošu: šis jēdziens ir jāliek Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā kā pagaidu risinājums. Pēc tam kad mēs tiksim pāri šai sērgai – tikai tad mēs varēsim runāt par to, kādā veidā detalizēt visu šo procesu un kādā veidā mēs varam šo attālināto apmācību likt likumā jau uz palikšanu.

Es aicinu, godātie kolēģi, jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es arī lūgšu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, bet mazliet cita iemesla dēļ, jo tas, kas šobrīd ir piedāvāts pirmā lasījuma redakcijā, – šis formulējums runā par attālinātajām mācībām tikai kā par klātienes izglītības procesa daļu. Bet, nu, nav noslēpums, ka šo attālināto mācību veidu izmanto arī neklātienē, izmanto arī citos izglītības... apmācības veidos. Tāpēc ielikt šādu normu kā pastāvīgo normu, runājot tikai par klātieni, manā skatījumā, nav pareizi. To varētu darīt uz Covid-19 laiku kā pagaidu risinājumu, bet atstāt to kā vienīgo izsmeļošo, visas izglītības formas aptverošo risinājumu, manā skatījumā, nav pareizi.

Es par to runāju arī komisijas sēdē, un diemžēl kolēģi neuzklausīja, ka vajadzētu mazlietiņ paplašināt šo formulējumu. Tāpēc, nu, šādā formulējumā, manuprāt... Kā pastāvīgā norma – tas nav pieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Es tikai atgādināšu to, ko es jau stāstīju pagājušo reizi, diskutējot par šo likumprojektu. Un tas ir – tādas progresīvas izglītības sistēmas kā Somija, kā mūsu kaimiņi Igaunija attālināto mācību procesu kā daļu no klātienes procesa ir ieviesuši jau gadus pirms Covid-19 krīzes arī normālos apstākļos. Tāpēc arī šī norma tiek virzīta šajā likumprojektā.

Tāpat par šo neizdiskutēšanu, ko minēja Jūlija Stepaņenko, – tā nav patiesība! Izglītības un zinātnes ministrija normas izstrādāja vasarā. Vasarā apspriedās ar skolu direktoriem par šo jautājumu. Iesniedza komisijā augusta beigās. Komisija šo likumprojektu skatīja un runāja par to vairākus mēnešus – divus mēnešus vairākas sēdes tika veltītas tieši šiem konkrētajiem... trīs būtiskajiem tādiem likumprojekta grozījumu blokiem. Un tāpat arī vakar un aizvakar mēs veltījām vēl septiņas stundas vismaz, lai izrunātu šos nepilnos 30... nu, 30 priekšlikumus.

Tāpēc aicinu arī sekot tiešām līdzi un būt... saprast, ka izglītības process mainās, mums jābūt moderniem, progresīviem. Izglītības sistēma ir tā, kas Latvijas tautu tiešām var pacelt gan ekonomiski, gan arī intelektuāli. Un, nu, aicinu nevis tiešām sēdēt kaut kādās pagātnes tādās noskaņās un atcerēties tos cilvēkus un laikus, kuri teica, ka, nezinu, ieviešot mašīnas, visas mašīnas nobrauks visus cilvēkus vai, ieviešot elektrību, visi cilvēki tiks, nu, sadedzināti vai vēl kaut kā, bet tiešām iet līdzi laikam, saprast, ka izglītības process mainās, tajā ienāk aizvien vairāk tehnoloģiju, un pieņemt arī to, ka attālinātais process var būt daļa no klātienes procesa.

Tas, protams, nebūt nenozīmē, ka tā būs normālā, teiksim, kārtība, ka tā būs lielākā daļa no mācību procesa. Protams, klātienes efekts ir būtisks, tas paliks kā primārais, kamēr tas būs iespējams... un kad tas būs iespējams. Bet tomēr šie attālinātie mācību elementi arī normālajā darba procesā ir jāiekļauj.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko kundzes priekšlikumu. Es nešaubos par parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa mērķi un tādu patiesu vēlmi padarīt mūsdienīgāku izglītības procesu, bet acīmredzami, ka tās diskusijas par attālinātu mācību modeli kā tādu pastāvīgu elementu šobrīd, neskatoties uz jūsu centieniem, ir bijušas pārāk šauras, jo vēl šajās dienās, zinot, ka šādas normas Saeimā plāno pieņemt, ļoti aktīvi ar deputātiem arī individuāli sazinās gan vecāku pārstāvji, gan skolu pārstāvji, uzsverot, ka nav pietiekamas diskusijas bijušas. Un, manuprāt, tad tādā steigā šādus grozījumus pieņemt nav pareizi.

To var darīt kā pagaidu risinājumu šobrīd, Covid-19 laikā. Tā, manuprāt, ir lieliska iespēja. Varam to uzskatīt kā tādu sava veida pilotprojektu, kurā aprobēt attālinātu darbu, vienlaikus arī saprotot, kādi resursi ir nepieciešami, kāds atbalsts skolām, skolotājiem, vecākiem, ģimenēm ir nepieciešams, lai šāds attālināta darba režīms kļūtu par ikdienas izglītības procesa daļu.

Es arī aicinātu būt piesardzīgiem. Tas nebūt nenozīmē, ka tādā veidā tiek bremzēts progress. Piesardzība, manuprāt, ir tikai vietā, tādēļ ka tiešām, tik straujas darbības veicot, nav padomāts par visiem blakus elementiem, kas ir... kas ir vajadzīgs. Īpaši, ņemot vērā, ka šobrīd arī skolās notiek aktīva jaunā satura ieviešana, kur ir ļoti daudz jautājumu par to, kā strādāt, un ir grūtības ar tā ieviešanu. Manuprāt, nevajag tagad kā vairākas sviesta kārtas vēl smērēt uz sviestmaizes, zinot, ka ir iespējams to darīt lēnāk un prātīgāk. Nav pamata tādai steigai.

Līdz ar to es arī, kolēģi, aicinātu atbalstīt Stepaņenko kundzes priekšlikumu un darīt to gudrāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, sabiedrība! Es arī aicinu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu. Un, reflektējot uz JK deputāta Reiņa Znotiņa, kurš ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, teikto, ka jāiet līdzi laikam un vajag modernāku izglītību, man ir jāsaka: lai būtu modernāka izglītība un lai mēs ietu līdzi laikam, mums vajadzētu atbrīvoties no pagājušā gadsimta izglītības ministres Šuplinskas kundzes. Tas būtu pirmais solis.

Tad, kad mēs šo soli būsim spēruši, mēs varētu ķerties pie modernizācijas nākamajiem soļiem. Tā būtu loģiska, likumsakarīga kārtība, jo ir pilnīgi skaidrs, ka esošā ministre ir pierādījusi, jo īpaši šajā gadā, šajā krīzes gadā, ka viņa nav spējīga uz nekādiem moderniem, mūsdienīgiem risinājumiem – un jo īpaši risinājumiem, kuri ir jāpieņem ārkārtas situācijas ietvaros. Proti, piemērs ir vasara. Piemērs ir rudens un metālistu koncerti, un tas, ka vasarā nekas netika izdarīts, lai mācību process tiktu sakārtots saprotami un loģiski, lai nebūtu tā, ka pēdējā dienā pirms septembra vecāki un skolotāji vispār uzzina, kāds tad ir tas "plāns", un tamlīdzīgi. Tas nav ne moderni, ne mūsdienīgi. Tas ir... tā ir atpalicības, slinkuma un neizglītotības pazīme.

Un tāpēc, Znotiņa kungs, pirms jūs savā bravūrīgajā tonī norādāt citiem deputātiem par to, kā vajadzētu iet līdzi laikam, jums vajadzētu paskatīties spogulī kopā ar savu ministri un saprast – ir laiks atkāpties no izglītības nozares vadības. Jūs to vadāt objektīvi ļoti slikti. Ļoti slikti – to saka lielākā daļa vecāku un skolotāju. Es neesmu dzirdējis nevienu vecāku vai skolotāju (kas vēršas pie deputātiem) pozitīvu teikumu jūsu pieņemto lēmumu sakarā, Znotiņa kungs. Tāpēc, pirms jūs norādāt kādam citam, spogulis ir tā vieta, kur jums jāpaskatās. Un jābūt paškritiskiem. Visupirms, runājot arī debatēs, paškritiski jāpasaka – ministre nav ne moderna, ne mūsdienīga, ne spējīga iet līdzi laikam. Un tāpēc ministrei ir jāatkāpjas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es vēlējos precizēt savu pozīciju. Mēs runājam par grozījumiem Izglītības likumā, un šis likums attiecas uz izglītību, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai. Tātad tās normas, kuras mēs iestrādāsim, attiecas tikpat lielā mērā kā uz piecgadniekiem, sešgadniekiem, tā arī uz visām augstskolu studiju programmām.

Attālinātās mācības kā klātienes izglītības procesa daļa ir realitāte, pie kam ne tikai Covid-19 laikā, bet arī jau pirms Covid-19 laika ļoti daudz kur tas ir ticis lietots, it sevišķi augstākajā izglītībā.

Tas, par ko es runāju savā pirmajā šodienas uzstāšanās reizē, bija par to, ka attālinātās mācības, manuprāt, vajadzētu noteikt... ka tās ir izglītības procesa daļa. Varētu likt precizējumu – "tai skaitā klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu". Šis precizējums attiektos uz to, ka mēs runājam ne tikai par klātieni, bet runājam arī par visām citām izglītības ieguves formām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Arī komisijā mēs dzirdējām daudz un lasījām arī daudz mēģinājumu... tādu... aizvainot attālināto mācību pretiniekus ar tādiem tiešām, nu, ļoti primitīviem mēģinājumiem – nu, tie, kas cīnās pret elektrību, tie, kas cīnās pret automašīnām...

Bet, redziet, patiesība jau ir tāda, ka mums joprojām nav salāgotas vairākas sistēmas valstī, lai, piemēram, nodrošinātu cilvēkiem pienācīgus pakalpojumus, sākot ar to pašu e-veselību un beidzot ar iekšlietu un VSAA sistēmu salāgošanu, lai varētu, piemēram, cilvēkam noteikt deklarēšanos un uzlikt kaut kādu aizliegumu, lai persona nedeklarētos viņa īpašumā.

Ļoti daudzas problēmas ir mūsu šajā modernajā valstī, kurā jūs nez kāpēc esat izdomājuši sākt šo modernizēšanu ar bērniem. Jo, piemēram, jaunais mācību saturs tika izstrādāts, pat neiedomājoties, ka tagad viens izdomās no rītdienas uzsākt attālinātās apmācības. Un šis saturs – tas nav principā sagatavots. Arī, piemēram, vairākas grāmatas, par ko mēs runājam, nav pat nodrukātas. Par ko jūs runājat, par kādu modernu pieeju? Mēs esam viduslaikos vēl, Znotiņa kungs! Viduslaikos jūs turat vispār mūsu skolas. Verat ciet skolas, turat... turat visus bez atbalsta, šķirojat bērnus, kuram dot pusdienas, kuram ne... Un jūs tagad runājat par modernu valsti. Tiešām – nokaunieties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es arī gribēju... Jā, es arī gribēju papildināt Stepaņenko kundzi un teikt Znotiņa kungam – tas tiešām ir apkaunojums runāt par modernu izglītību tad, kad JK piedāvā atņemt brīvpusdienas bērniem, un teikt, ka tagad internets visu izglābs... Es nerunāšu par visu pārējo. Ir pilnīgi skaidrs, un tas ir acīmredzami un zināmi, ka ļoti daudzās mācību iestādēs mūsu izglītība diemžēl ir zem jebkuras kritikas un daudziem bērniem ir jāizvēlas maksas izglītība.

Sāksim ar bērnudārziem. Jūs tās rindas esat atrisinājuši? Mums bērnu ir salīdzinoši ļoti maz. Lai tiktu valsts bērnudārzā... Jūs pat to neesat izdarījuši, un tagad jūs kā kaut kādu lielu sasniegumu teiksiet – būs internetā kaut kādas nodarbības, nesaprotot vispār, kāds ir plāns. Jums pat nebija sapratnes par to, kā bērniem studēt šajā Covid-19 laikā. Laikā, kad statistika rādīja, ka jūsu pieņemtie risinājumi noved pie otrās augstākās saslimstības tieši skolās. Tāpēc ka jūs iespundējāt vienkārši visus bērnus vienā klasē. Un tagad jūs runājat par kaut ko modernu.

Tāpēc mana iepriekšējā runa jau arī bija par to, ka jūsu ministrei un jums, Znotiņa kungs, ir ne tikai spogulī, bet dīķī jāpaskatās – dīķī jāpaskatās! –, kā Narciss skatījās dīķī un apbrīnoja sevi. Tur jūs varat sevi apbrīnot un sist sev uz pleca, kā jūs esat izglītības sistēmu sakārtojuši. Tikai to neviens nav pamanījis Latvijas Republikas teritorijā – neviens no vecākiem! Neviens no skolotājiem nekad mūžā nav pamanījis, ka jūs būtu izglītības sistēmā ko pozitīvu izdarījuši šajā laikā, kamēr jūs tur atrodaties.

Tāpēc to svarīgumu nolieciet malā un sāciet beidzot Latvijas sabiedrības, Latvijas tautas un Latvijas bērnu interesēs strādāt. Par to ir šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs, protams, nevaram atlikt šī priekšlikuma nobalsošanu, jo diemžēl jāsaka, ka, neskatoties pat uz labo vēlmi un bērnu izsēdināšanu skolās, ja saslimst viens vai divi klasē, tad faktiski ļoti ātri šī epidēmija izplatās ja ne visā skolā, tad visā klasē un momentā saslimst vairāki desmiti. Mēs zinām, kas notika Ādažos vai Dzērbenes lauku skolā, bet problēma ir pavisam cita.

Tā varbūt neskar tieši šo priekšlikumu, kurš mums neapšaubāmi ir jāatbalsta, bet problēma ir sociālā nevienlīdzība... diemžēl. Un problēma ir tā, ka mums ir ne tikai trūcīgas ģimenes, bet mums ir ļoti daudz sociāli nelabvēlīgas ģimenes, kuras pat nevar bērnus paēdināt, piemēram, vakariņās... Ja viņiem skolā tur ir pusdienas un viņus tur skolā pabaro, tad šiem bērniem tā ir vienīgā ēdienreize. Nerunājot par to, ka viņi vispār varētu iegādāties datorus.

Un tad ir jautājums – kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija nav šo jautājumu atrisinājusi?

Es domāju, ka šodien mums ir jāatbalsta šis priekšlikums, bet pēc mēneša vismaz būtu jāatgriežas un jāpārskata, kāda situācija ir izveidojusies ar šo datoru piegādi trūcīgajām un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, jo praktiski šiem bērniem nav nekādu iespēju mācīties.

Es esmu saņēmis arī vēstuli no vienas lauku skolas, ka tur pat lielākajai daļai klasē bērniem nav datoru. Kā tad viņi mācīsies? Ies uz bibliotēku? Ja tur viens aizies vai divi, tad vēl kaut kā, bet, nu, ja tur jāiet pusklasei, es nezinu...

Tā ka šis jautājums kaut kādā veidā ir jāskata, un acīmredzot daudz svarīgāk mums ir apgādāt visus bērnus ar normāliem datoriem, nevis rūpēties, teiksim, par airBaltic kapitāla palielināšanu.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā, cienījamie kolēģi, gribu atgādināt, ka šis Jūlijas Stepaņenko priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 2. – deputāta Kucina priekšlikums. Paredz to, ka principā attālinātās mācības ir iespējamas tikai ārkārtas situācijas laikā vai arī ja vecāki un bērns vienojas ar skolu par šādu iespējamību. Citādāk – ne. Komisijas vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šobrīd jautājums nav par to, vai mēs esam par vai pret attālinātajām mācībām.

Uzskatu, ka vispirms jāatrod optimāls līdzsvars starp klātienes un attālināto formātu, jāizstrādā metodika, jāaprēķina un jānodrošina resursi, jāvienojas ar sabiedrību, tai skaitā ar vecākiem un pedagogu pārstāvjiem, par jauno organizācijas formu un pienākumu sadali un tikai tad jāiekļauj šīs gaišās idejas.

Man liekas, ka tie, kas šodien apgalvo, ka attālinātās mācības var būt normāls ikdienas mācību process, manuprāt, nu jau devīto mēnesi dzīvo kādā citā pasaulē un viņiem nav nācies dzirdēt nedz pedagogu, nedz skolēnu un viņu vecāku viedokli par ārkārtas situācijas laikā pavasarī aizvadītā mācību gada nogali.

Visi, kas bija iesaistīti attālināto mācību procesā, apgalvo, ka tas bija sarežģīts, grūts un ļoti nogurdinošs laiks. Tāpēc rudenī, palielinoties saslimstības līmenim, bieži nācās dzirdēt, ka nedrīkst pieļaut, lai tiktu slēgtas skolas un atkal nāktos atgriezties pie attālināto mācību procesa.

Diemžēl piepildījās ļaunākā prognoze, un šodien liela daļa skolēnu ar saviem pedagogiem mācību stundās tiekas tikai ar digitālo tehnoloģiju starpniecību. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka jau šī mācību gada sākumā pedagogi cēla trauksmi, ka skolēnu zināšanu līmenis pēc divu mēnešu attālinātajām mācībām pavasarī ir krietni pazeminājies.

Attālinātās mācības ir papildu slodze arī vecākiem, jo līdz ar darba pienākumiem viņiem ir jāuzņemas arī daļēji pedagoga funkcijas, īpaši tas skar jaunāko klašu skolēnu vecākus. Jā, vecākiem ir jāiesaistās mācību procesā, bet viņi nevar uzņemties pedagoga lomu.

Skatīsimies taisnībai acīs – arī mūsu Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik nav gatava attālināto mācību ieviešanai ikdienā. Pagaidām nav gatava ne organizatoriski, ne finansiāli. Lai mācību process sekmīgi noritētu, ir nepieciešami gan metodiskie materiāli, gan mācību līdzekļi, kuru nav. Mēs nevaram visu laiku paļauties tikai uz pedagogu entuziasmu.

Pašlaik mūsu sabiedrība nevienā līmenī nav gatava attālināto mācību procesa ieviešanai ikdienā. Un, pieļaujot situāciju, ka attālinātās mācības tiek pielīdzinātas klātienei, mēs apdraudam izglītības kvalitāti un viennozīmīgi palielinām nevienlīdzību izglītībā.

Kolēģi, uzskatu, ka attālinātās mācības var būt izglītības procesa daļa, bet pagaidām tās var būt īstenotas tikai divos gadījumos – valstī izsludinātas ārkārtas situācijas laikā vai kā papildu opcija, kad skolēni izvēlas, vienojoties ar izglītības iestādi, daļu klātienes izglītības programmas satura apgūt attālināti.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Jā, paldies, cienījamie kolēģi! Nu man, godīgi sakot, bija diezgan grūti klausīties Znotiņa kunga skaidrojumus, jo es parasti debatēs Saeimā izvairos no tādiem spēcīgiem izteicieniem, bet šai gadījumā, manā skatījumā, tas ir ļoti spilgts demagoģijas piemērs.

Jo jūs visu sapratāt taču, Znotiņa kungs. Nu ko jūs mums stāstāt par to 21. gadsimtu un tehnoloģijām?! Jūs pieminējāt Somiju. Kur jūs bijāt tad, kad Somijā sākās šis darbs? Kāpēc jūs neierosinājāt visus šos grozījumus un jaunumus pirms pandēmijas? Nu, absolūti skaidrs, ka tagad vienkārši jūs nevarat nodrošināt apmācības... mācības tādā līmenī, kā to prasa likumi, un vienkārši gribat noņemt no sevis atbildību. Jūs taču ļoti labi zināt, kāda situācija ir skolās (daudz labāk par mani), – ka patiešām ir gan metodiskas problēmas, gan tehnoloģiskas problēmas, gan vienkārši... gan nesamērīga slodze skolotājiem, gan vienkārši skolotāju trūkums.

Es katru dienu lasu soctīklos, ka tur vienkārši vecāki ir izmisuši. Viņi saka: ir trīs skolnieki, kas dzīvo vienā istabā, un uz visiem ir tikai viens vecs dators, kas arī nevelk. Un es nerunāju par maznodrošinātajiem. Tā ir, nu, pēc Latvijas standartiem, vidusšķira. Un, protams, tie vecāki, kam smagi jāstrādā, ko ietekmē tie ierobežojumi, kas ir ieviesti tagad, nu, viņi nevar pildīt Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu darbu. Katram jāuzņemas sava atbildība. Un šajā situācijā es redzu vienkārši tādu prastu ministrijas vēlmi noņemt no sevis atbildību, lai pašvaldības, lai skolas, lai vecāki šīs problēmas risina paši. Es nedomāju, ka tā var rīkoties tiešām atbildīgi politiķi un atbildīgi valsts ierēdņi.

Manā skatījumā, Kucina kunga priekšlikums patiešām piedāvā tādu sabalansētu, līdzsvarotu lēmumu. Protams, jāvirzās uz priekšu, protams, jāizmanto attālinātās mācības, jāizmanto jaunās tehnoloģijas, bet – tad tādās situācijās, kad tas patiešām var būt efektīvi.

Aicinu atbalstīt Kucina kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, kolēģi! Gribēju atbildēt uz dažiem no jūsu paustajiem komentāriem un kritiku. Jāsaka, ka, protams, viennozīmīgi izaicinājumu un problēmu netrūkst. Šis nav vienkāršs process ne pašvaldībām, ne valstij, ne skolotājiem, ne vecākiem. Visiem tas prasa kaut kādu daļu pielāgošanās, tas prasa kaut kādu daļu papildu pienākumu un arī citas lietas.

Par to, kad sākās šis process. Es gribēju tomēr Cileviča kungam pastāstīt, varbūt viņš nav informēts, ka gadu pirms Covid-19 krīzes Izglītības un zinātnes ministrija novirzīja papildus diezgan lielu naudas summu – vairāk nekā miljonu –, lai papildus sniegtu skolotājiem bezmaksas digitālos kursus, digitālās apmācības, kur, teiksim, bija iespēja uzlabot savas digitālās prasmes. Gadu, pirms mēs sākām to darīt, lai pakāpeniski virzītos uz šo procesu, kurā arī, iespējams, daļa no procesa ir attālinātās mācības.

Bet diemžēl jāsaka, ka daļa skolotāju šo iespēju izmantoja, daļa skolotāju neuzskatīja, ka tas ir nepieciešams. Līdz ar to noteikti tie skolotāji, kuri izmantoja šo procesu un arī turpina... Šobrīd vēl arī ir ļoti daudzas vietas pieejamas, tāpēc aicinu skolotājus pieteikties šiem kursiem tieši digitālo prasmju uzlabošanai un turpināt pilnveidot savas zināšanas.

Par tehnoloģijām. Jā, protams, ka tas ir bīstams faktors. Protams, ka tas ir bīstams izaicinājums un ir jānodrošina, it īpaši mazāk nodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm, iespēja, teiksim, izsniegt šos datorus. Tieši tāpēc arī Izglītības un zinātnes ministrija praktiski visu Covid-19 finansējuma naudu ir veltījusi, lai atbalstītu pašvaldības, lai atbalstītu skolas. Tātad izstrādājot gan... gan piegādājot šīs tehnoloģijas... tātad pavasara laikā 5200 ierīces... papildus viedierīces pašvaldībām. Šobrīd... līdz gada beigām tiks piegādāts vēl 6200 datoru pašvaldībām. Tāpat jāatgādina, ka arī no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta 52 procenti pa taisno aiziet pašvaldībām izglītības procesa nodrošināšanai. Tāpat arī mēs esam novirzījuši papildu naudu – sešus miljonus – labāka interneta pieslēguma nodrošināšanai skolām un reģioniem. Un, protams, meklējam vēl un vēl atbalsta mehānismus tieši pašvaldībām, kā mēs varam palīdzēt sadarboties un tiešām maksimāli šīs problēmas risināt.

Bet te ir jāsaprot viens. Ja mēs šādu attālināto mācību procesu tiešām neatzīstam un sakām, ka tas nav vajadzīgs vai iespējams, nu, tad principā mēs vispār ierobežojam skolu tiesības, skolu iespējas manevrēt esošajā situācijā.

Un arī, runājot par tiem plāniem, ko te daudzi pārmet, atgādināšu, ka Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar trīs modeļiem arī jau pirms septembra. Tātad A, B un C modelis. A modelis – viss notiek klātienē, B – daļēji attālināti, un C – ja epidemioloģiskās drošības situācijas iestāšanās... viss notiek tikai attālināti.

Un daļa skolu, mēs redzam, uzreiz izmantoja B modeli, sāka jau septembri ar B modeli. Novembrī... Mēs redzējām, ka, ja sākumā tās bija kādas 130 skolas, kuras izvēlējušās šo B modeli jau no septembra, tad, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, šādas skolas novembrī (uz 2. novembri) bija ap 300. Un, nu, protams... protams, ka tagad mēs redzam, ka ir vairāk, nopietnāk, arī pašiem, nu, teiksim, jāpalīdz... jāpalīdz skolām, jo citas skolas tiešām tiek labāk galā un citas tiek sliktāk galā. Un tas nav noslēpums, un, protams, mēģinām ar to strādāt.

Gribētu Kucina kungam ieteikt aiziet uz Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolu. Šī skola, teiksim, ir kā lielisks piemērs. Arī pats esmu runājis ar direktoru, un ministre runājusi. Kā lielisks piemērs. Bez papildu vēl Izglītības un zinātnes ministrijas resursiem vai pašvaldības resursiem ir spējusi nodrošināt fantastisku mācību procesu un parādījusi tiešām, ka tas ir iespējams, labi koordinējot savu darbu, organizējot savus resursus.

Protams, ka ir skolas, kam tas neizdodas, un ar tām skolām mēs mēģinām runāt. Mēs tagad arī esam aktīvi sākuši individuāli runāt ar šīm skolām un mēģināt meklēt visus iespējamos atbalsta mehānismus, kādus varam atrast, lai atbalstītu šīs skolas šajā procesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Znotiņa kungs, jūs taču saprotat, ka jūs mazliet maldāties.

Pirmām kārtām jau sāksim ar to, ka Ministru kabinetam – atkārtošu – ir tiesības noteikt jebkuru veidu, kādā notiks apmācības šajā epidemioloģiskajā situācijā. Turklāt tagad valdībai vispār ir rokas brīvas, jo ir ārkārtējā situācija un ārkārtējā situācijā var noteikt pilnīgi jebko, kas jums šķiet nepieciešams. Ārkārtējā situācijā var šīs apmācības definēt, kā jums labpatīkas, un tam būs likuma... un tam būs likuma spēks, jums pat nevajadzēs vispār ar Saeimu kaut ko saskaņot. Jūs to varējāt izdarīt un ielikt, un visi to arī saprastu. Jo Kucina kunga priekšlikums tik tiešām ir saistīts ar to, ka ārkārtējās situācijas laikā un pēc vienošanās notiek šīs apmācības (Skaņas pārrāvums.)... tas priekšlikums, par ko mēs runāsim.

Arī tas, ko mēs dzirdam no jums, Znotiņa kungs! Ik pēc teikuma jūs tiešām pieminat – "šajā situācijā", "esošajā situācijā". Jūs pats saprotat, ka šis regulējums piedien pie esošās situācijas. Un neviens par to nestrīdas, un ļoti labi, ka šobrīd ir tāda iespēja... Slikti, ka daudziem šādas iespējas nav, kā mēs dzirdējām, – lauku skolā.

Kiršteina kungs, paldies, ka jūs tiešām esat varbūt tas... tā retā saprāta balss koalīcijā, kura vismaz seko līdzi, nevis automātiski spiež uz pogām kā daža laba frakcija un pēc tam pārbalso, ja kaut ko nepareizi ir sapratusi.

Bet, ja mēs runājam par... Jā, Kiršteina kungs, tik tiešām tas, ko mēs šobrīd rosinām, ir noteikt, ka attālinātās apmācības ir ārkārtējās situācijas laika risinājums, kurš nekādā gadījumā netiek liegts kā risinājums tālākam darbam – nekādā gadījumā! Un pēc tam kad mēs tiksim galā ar šo ārkārtējo situāciju, mēs varēsim runāt par dažādiem modeļiem, bet – piesaistot vecākus, pedagogus, uzklausot visu... visas viņu vēlmes un tās kļūdas uzklausot, kuras atklājās šī procesa gaitā.

Bet tas, ko jūs šobrīd darāt, – tiešām jūs dzenat uz priekšu kaut kādu reformu mēra laikā. Faktiski nevis palīdzat atrisināt esošās problēmas, kuras rodas ik pa brīdim uz katra soļa, bet jūs tagad izdomājāt, ka šis būs uz palikšanu.

Kompensēt šīs... šos izdevumus, kuri rodas ģimenēm, rodas skolotājiem, kā mēs noskaidrojām, jūs atsakāties, jo vakardienas priekšlikums, kurš man bija arī ielikts un kurš... kuru arī Vucāna kungs mēģināja vēl koriģēt kā komisijas priekšlikumu, – jūs to atteicāties atbalstīt! Un priekšlikums skanēja tā, ka Ministru kabinetam ir vienkārši jāpadomā, kā kompensēt šos izdevumus. Pat to jūs atteicāties pieņemt.

Ziniet, kad kāds ar tādu steigu un tādu entuziasmu virza kaut kādu šādu reformu, man rodas jautājums, kas no tā gūs labumu?... Kas no tā gūs labumu? Kam jums tas šobrīd ir tik ļoti nepieciešams? Kas jūs šobrīd spiež to darīt? Kurš ir varbūt konkursa uzvarētājs vai vēl kas? Kuram tas ir vajadzīgs? Kas tur, tanī pusē, aiz jums stāv, Znotiņa kungs?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam otro reizi.

E. Kucins (SASKAŅA).

Znotiņa kungs, pēc jūsu teiktā – varbūt tad visām skolām atteikties no Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājuma un vispār atteikties no Izglītības un zinātnes ministrijas? Varbūt tas būtu labs risinājums. Tas, pirmkārt.

Otrkārt. Runājot par Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolu. Ja jūs uzmanīgi izlasījāt manu priekšlikumu, kā tur teikts: ja skolai viss izdodas, tad pēc skolēna izvēles, vienojoties ar izglītības iestādi, daļu klātienes izglītības programmas saturu apgūst attālināti... Neviens neliedz Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolai šo vienošanos noslēgt ar vecākiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! (Fonā troksnis.) Es atvainojos! Tātad par Znotiņa kungu un par šo modernizāciju – vēlreiz pāris lietas, kas jāuzsver. Salīdzināsim Somiju, Zviedriju – valstis, kurās ir laba izglītība, laba izglītības sistēma. Es gribu tikai atgādināt, ka mūsu bērnu no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības, kas ir notikušas no pavasara līdz vasarai un tagad no rudens līdz ziemai, nozīmē to, ka tiem bērniem būtu jādod iespēja attiecīgi vismaz 12. klases vielu izmācīties atkārtoti. Paskatāmies – Somijā, Zviedrijā –, kur bērni klātienē ir mācījušies visu šo laiku atšķirībā no Latvijas tā saucamā modernā veiksmes stāsta...

Proti, ko es ar to gribu pateikt? Tā visa ir tikai un vienīgi Znotiņa un Šuplinskas neizdarība. Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāspēj plānot darbu izglītības iestādēs uz vietas – pirmām kārtām.

Atgriešanās skolā pēc vasaras brīvlaika notika slikti sagatavota jeb patiesībā nesagatavota plāna ietvaros. Tagad mēs visi jau redzam sekas. Nedarbojas skolu preventīva epidemioloģiskā uzraudzība, un es uzskatu, ka Izglītības un zinātnes... un tajā skaitā arī Veselības ministrijai, ir jāizveido tāds apmācību modelis, kurš ļautu bērniem apmeklēt skolu pēc iespējas drošākā veidā. Par to vispār netika domāts nevienā veidā, nevienā mirklī.

Kopumā... man ir vēlreiz tikai jāatkārto, un es neredzu ne no Znotiņa kunga, ne no Šuplinskas kundzes sabiedrību vienojošo plānu par... tostarp krīzes laikā epidemioloģisko pasākumu... pasākumiem ar skaidriem mērķiem, kas ir jādara izglītības iestādēs. Proti, tā ir izglītība klātienē, tā ir veselības aprūpes pieejamība, tostarp arī skolās. Tā ir ekonomikas nepārtrauktība, tostarp nevis sēžot vecākiem ar bērniem mājās, bet ļaujot vecākiem strādāt. Un tas viss bija jādara jums, Znotiņa kungs! Jūs visu vasaru... Ko jūs darījāt? Uz metālistu koncertiem tur laikam ar Šuplinsku kopā gājāt bez maskām, starp citu, kratīt tās galvas, atslābināties, jo jums vajag uzņemt pozitīvu enerģiju. Sabiedrībai jau nevajag, vecākiem nevajag, skolotājiem nevajag, bet jums vajag, jo jūs esat lielie priekšnieki. Tā ir tā problēma. Tagad jūs, līdzīgi kā ziņojāt par "3 × 500" vai ostu modernizāciju, esat tā nomodernizējuši ostas, ka tās ir tukšas pilnībā, tās ir tukšākas nekā mans šķūnītis blakus šobrīd. Tas pats notiek šobrīd ar izglītības sistēmu.

Es pilnībā piekrītu iepriekšējiem runātājiem par to, ka visupirms varbūt mums vajadzētu sakārtot to, ka bērniem ir brīvpusdienas skolā, un tad iedomāties vienkārši... kaut vai iedomāties, ka visiem bērniem ir pieejams gan internets, gan valsts apmaksāti datori... Pilnīgi visiem, pilnīgi visiem bērniem, nevis katrai ģimenei, bet katram bērnam. Un tad mēs varam runāt par attālināto mācību procesu.

Tas viss nenotiek, Znotiņa kungs! Dīķī jums ir jāskatās, kā jau es teicu, ja jūs gribat sevi apbrīnot, jo sabiedrībā neviens neapbrīno tādu neizdarību, kāda ir no jūsu puses. Jums bija jākāpj šodien tribīnē un jāsaka, ka visi bērni, kas pēdējo gadu mācījās attālināti jūsu neizdarības dēļ, – ka viņiem būs iespēja šo vielu apgūt klātienē.

Kā ir iespējams matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju, citus eksaktos priekšmetus mācīties attālināti? Jūs varat to izskaidrot? Nu, tādam izglītotam cilvēkam paskaidrot, kā var iemācīties ķīmiju vai fiziku, vai matemātiku attālināti? Nevarat! Un tas jūs nekad nav interesējis. Jūs par to nekad neesat kāpis tribīnē, jūs nekad par to neesat iestājies, jo tas ir pārāk grūti jums bijis. Jums vairāk ir bijis... tādas populistiskas frāzes kā šī: "Tagad būsim moderni!" vai vēl kaut ko. Kā tajā senajā filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Mirtas tante teica: "Moderni... Moderni..." Tādi jūs arī esat.

Un es aicinu deputātus, nu, tomēr gribēt mūsu bērniem labāku izglītību un atbalstīt loģiskus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Runājot par Somiju, Znotiņa kungs noteikti ir izpētījis arī pedagogu atalgojumu. Un noteikti Znotiņa kungs ir izpētījis arī to, kādā veidā bērni Somijā tiek nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem rīkiem, kādā veidā bērni Somijā tiek ēdināti, nešķirojot, vai viņi ir... vai viņš ir bērns no daudzbērnu ģimenes vai no divu bērnu ģimenes. Es ticu, ka droši vien Znotiņa kungs to ir izdarījis.

Vēl es gribētu piebilst to, ka patiesībā Znotiņa kungs, visticamāk, ir arī veicis ļoti plašu vecāku aptauju par to, kādas vecākiem ir iespējas nodrošināt šo attālināto apmācību vispār – mēs runājam par periodu, kas ir arī pēc Covid-19. Jo – vēlreiz atkārtošu – ja jūs balstāt šo savu likumprojektu uz Edurio aptaujas, tad tā ir krāpniecība. Tā ir krāpniecība. Jūs faktiski izkrāpāt no vecākiem pozitīvas atbildes par viņu pieredzi pavasarī tikai tāpēc, lai jūs varētu tagad to izmantot saviem mērķiem. Vēlreiz atkārtošu – vecāki, aizpildot šī aptaujas, nevienā brīdī neapliecināja to, ka viņi būtu gatavi uz attālinātajām apmācībām vispār pēc definīcijas.

Tas, ka jūs vēl joprojām neesat pat izdomājuši, kādā veidā šīs attālinātās apmācības būs sadalītas, kādas būs proporcijas, kādiem vecumiem, kādām klasēm, ar kādiem materiāliem, liecina par ļoti aizdomīgu interesi steidzamā kārtā ieviest šo zilo pogu "Tava klase" un pārējos rīkus, kuri varbūt jums ir... kaut kādā veidā jūs ir ieinteresējuši. Es gribētu zināt tiešām, kādā veidā ir tā... Kāda ir tā motivācija šobrīd – dzīt to uz priekšu, smieties, apsmiet visus...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā Jūlija Stepaņenko nevarēja pabeigt savu domu laika trūkuma dēļ, tad es paturpināšu šo domu, ka, visdrīzāk... nu, zinot JKP, visdrīzāk, ka JKP ir sashēmojuši kārtējo IT iepirkumu skolām. Ne jau tur skolnieki ir interesanti, bet IT iepirkums. Tas tāpat kā cietuma iepirkums, "kas bija jāgāž cauri", vai "Tava klase", kur bija... Deputātei Zālītei-Grosai no JKP vīrs tur saņēma tos tūkstošus... kurš bija Znotiņa... pie Znotiņa strādāja. Neatceros, bet kaut kā ar Znotiņu un Šuplinsku tur bija saistīts tas vīrs. Un tas bija tas lielais sasniegums – tas ir tas, par ko zilās pogas sakarā stāstīja Jūlija Stepaņenko tikko pirms manis. Noklausieties arī to runu ierakstā.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, JKP, kura orientējas uz ļoti mazizglītotu vēlētāju daļu... principā uz dumju vēlētāju daļu, jo, nu, tik daudz melus izglītots cilvēks vienkārši nav spējīgs uztvert, to var tikai dumjš vēlētājs... Ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir vēlme padarīt sabiedrību dumjāku, ir vēlme atkal droši vien kaut kādu IT iepirkumu savās interesēs izdarīt, līdzīgi kā "Tavas klases" sakarā savējos tur sabīdīt iekšā, un būtu kārtējais, teiksim, veiksmes stāsts. Tāpat kā ar cietumiem, kā jau es teicu, nu, – tas ir tas risinājums, uz ko šobrīd JKP iet, nedomājot prioritāri par to, kā nodrošināt skolniekiem tās pamatsvarīgākās mācību stundas un mācību vielu klātienē – kā matemātika, fizika, ķīmija –, kas Latvijā būtu vitāli svarīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Pareizi ir skatīties uz labākiem paraugiem kaimiņvalstīs, kur ir izdevusies kāda politikas īstenošana, bet šinī gadījumā es arī vēlējos pievērst uzmanību. Te vairākkārt tika minēta Somija... un ka Somija pāriet uz attālinātajām mācībām un dara to veiksmīgi. Es esmu iepazinusies ar Somijas pieredzi šajā Covid-19 laikā. Viņi tiešām ļoti plaši publicē savas darba metodes un savus secinājumus. Un tas, ko var redzēt, – ka viņi samērā labi tika galā ar tālmācību šajā Covid-19 laikā, bet visu laiku tiek uzsvērts, ka mērķis nebūt nav pastāvīgā režīmā strādāt attālināti. Viņi mēģina atrast veidus, kā arī attālinātā režīmā bērnam, skolotājiem un vecākiem radīt klātbūtnes efektu. Ļoti daudz laika viņi velta tieši tam; skolotājs pat piezvana speciāli katram bērnam katru dienu, meklē vēl kādus kontaktu veidus. Un tas tikai liecina par to, ka viņi nav apsēsti ar to ideju, ka vajag pāriet uz e-vidi, un ka tā ir patiešām kvalitatīvas izglītības obligāta, neatņemama sastāvdaļa.

Lai būtu gatavi šādām situācijām, protams, tiek veikti sagatavošanās darbi, tiek apzinātas vajadzības, proti, kas ir vajadzīgs tīri praktiski no aprīkojuma, kādas papildu apmācības ir vajadzīgas skolotājiem un skolēniem. Un to viņi dara ne jau ar mērķi padarīt attālinātu darbu par normu. Tas ir normāls analīzes process, tā ir sagatavošanās krīzes situācijām.

Tāpēc mani patiesībā pārsteidz tie argumenti, kas tiek lietoti, – ka, lūk, Somija pāriet uz attālinātu darbu, un arī mums tā ir jādara. Tas, kā vismaz man šobrīd izskatās, ir vienkārši manipulatīvi – lai panāktu, nu, tādu... savu kādu redzējumu, kas patiešām izskatās pēc tādas spītības, nevis pēc profesionālu politiķu darba.

Es aicinu atbalstīt tos kolēģu priekšlikumus, kas paredz, ka attālināts darbs notiek krīzes laikā. Es arī uzskatu, ka labāk un pareizāk to būtu atrunāt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Un, ja tiešām gribam attālināta darba elementus kā tādu pastāvīgu normu, tad pie tā ir ļoti, ļoti daudz vēl jāstrādā, rūpīgi jāpiestrādā. Proti, jādomā kaut vai par to, kā tiešām nodrošināt visus bērnus – nevis katru ģimeni, bet visus bērnus! – ar viedierīcēm.

Un vajadzētu atkal atjaunot to diskusiju, kura mums jau bija pavasarī, kad sākās ierobežojumi, – par to izmaksu segšanu, kas ir saistītas ar interneta sakaru nodrošināšanu, ar mācībām mājās, jo Latvijā likums un Satversme saka, ka izglītība ir bez maksas, pamatizglītība ir bez maksas. Un tā tam arī pēc būtības ir jābūt. Šobrīd... Ja mēs gribam vienā brīdī pāriet uz attālinātām mācībām... šobrīd to praktiski valsts nenodrošina.

Aicinu atbalstīt šo deputāta Kucina priekšlikumu un arī pārējos.

Manuprāt, nākamais ir ļoti loģisks – tas arī atrunā nosacījumu, ka mēs šo attālināto darbu uzskatām kā ārkārtas situācijas risinājumu, nevis kā pastāvīgu normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Jā. Kolēģi, atgādinu, ka šis Kucina kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 55, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 3. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz, ka attālinātais mācību process kā daļa no klātienes procesa ir iespējams principā tikai ārkārtas situācijā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, vispirms gribu teikt paldies par sveikšanu. Tas vienmēr ir mulsinoši, īpaši darba laikā vai darbavietā.

Kopumā... Runājot par šo priekšlikumu, es aicinātu tomēr deputātus neatbalstīt šo likumprojektu kopumā. Kādēļ?

Jau pirmajā lasījumā izteicu vairākus gan ierosinājumus, gan aspektus, kādēļ ir tāda, no vienas puses, duāla situācija... vismaz man, profesionāli skatoties uz piedāvājumu. Bet, izvērtējot gan debates, gan komisijā dzirdētos viedokļus, ir skaidrs, ka ir vairāki argumenti, kādēļ būtu jāatbalsta šis priekšlikums un nebūtu kopumā jāatbalsta likumprojekts.

Pirmkārt. Tā būtu jārīkojas tādēļ, ka... kā jau minēju, attālinātās mācības un šābrīža visa rīcība, valdības rīcība, vairāku resoru, ministru rīcība, ir saistīta, protams, ar ārkārtas situāciju un ar Covid-19 situāciju. Ir skaidrs, ka šajā brīdī ir jābūt risinājumam. Risinājums nedrīkst būt haotisks, nedrīkst būt spontāns, nedrīkst būt virzīts ar spēku, virzīts tikai tāpēc, ka kāds iedomājas, ka šādu vēstures pēdu vajag atstāt. Tam ir jābūt, izvērtējot iespējas un droši vien arī sekas.

Bet tajā pašā laikā ir skaidrs, ka... Es jau arī pagājušajā reizē teicu, ka attālinātās mācības kā sastāvdaļu normālam, regulāram mācību procesam es atbalstītu, protams, saprātīgā izpildījumā, ar saprātīgiem nosacījumiem, bet to izveidei ir nepieciešams gan apkopot pieredzi, gan izvērtēt, teiksim, resursu pieejamību, gan dot šo atbalstu. Un tad, protams, var veidot noteiktus nosacījumus, kuri tad būtu obligāti visiem, bet kuri tajā pašā laikā būtu skaidri gan pedagogiem, gan skolēniem un, protams, neapšaubāmi, vecākiem.

Tātad šajā brīdī vēl varētu aicināt... Ja komisijas sēdes laikā ministrijas pārstāvji... kā ministre teica: "Es esmu ministrija."... nu tad ministrija šajā brīdī – divi cilvēki... būtu ieklausījušies un atbalstījuši daudzu saprātīgu cilvēku priekšlikumu ielikt to kā pārejas normu, tad tiešām tas būtu saprotami un pieņemami.

Otrkārt. Klausoties diskusijās un debatēs... un... No vienas puses, paldies, ka diskusijām deva vārdu. Varbūt nesadzirdēja, bet... tomēr runāt drīkstēja. Šajā brīdī es izteiktu atzinību komisijas vadītājam par to, ka bija tā, ka runāja vecāki un pauda varbūt ne pārāk patīkamus viedokļus tiem diviem, kas bija ministrija. Vecāku argumenti liecina, ka nevajag atbalstīt šo likumu šādā formātā, jo arī vecāki teica, ka viņi nav pret attālinātām mācībām, bet viņiem bija pietiekami daudz tiešām gudru argumentu, to skaitā akadēmiskā personāla jeb profesores minēti argumenti, kurus es nocitēšu, iespējams, vēlāk.

Tas liecināja, ka ir izpratne, ir vēlme... un visi saprot, ka dzīvo 21. gadsimtā, bet izpildījums pašreiz neapmierināja nevienu no runātājiem.

Un trešais iemesls bija, protams, Šuplinskas atbildes ne tikai uz citu cilvēku uzdotajiem jautājumiem, bet arī uz maniem. Un viens no jautājumiem bija šāds: kad būs visi mācību materiāli digitāli pieejami? Atbilde bija: nekad! Apmēram... Jo 1., 4., 7. un 10. klasēm, kas šogad sāka īstenot jauno standartu, materiāli faktiski ir pieejami tikai līdz decembrim. Bet kāpēc nav pārējiem materiāli? Tika vainota izdevniecība "Zvaigzne ABC". Droši vien ir tomēr Valsts izglītības satura centra darbība, projektu darbība vērtējama.

Bet galvenais, kas šokēja atbildē, bija tas, ka attālināta... Es citēju brīvi, es atvainojos par to, bet ierakstā to var labi dzirdēt: attālinātās mācības ir līdzeklis skolu tīkla sakārtošanai.

Tas nozīmē – ja kādam sāp, nu tad vēl liekas sāpes jau netraucēs pārciest šīs sāpes!

Jautājums – vai tiešām attālinātās mācības ir tādēļ, lai sakārtotu skolu tīklu? Droši vien nē, droši vien tas tomēr saistīts... arī pēc priekšlikumiem... saistīts ar mācību procesu.

Un treškārt. Teiktu vēlreiz to, ka, ja būtu piekrišana ielikt to pārejas posmā, pārejas noteikumos, ko piedāvāja arī Juridiskais birojs, tad droši vien būtu lielāka vienprātība un Saeimas deputāti būtu tiešām uzņēmušies pareizo... atbildību par to, kas notiek Covid-19 laikā vai ārkārtas situācijā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies.

Un, protams, viens no tādiem pavisam noteiktiem veidiem, kas ietekmē arī lēmumu pieņemšanu – atbalstīt vai neatbalstīt... arī šādā duālā situācijā, kad praktiski profesionāli varētu izvērtēt attālināto mācību ieviešanu mācību procesā... un tas agri vai vēlu būs... un skolotāji to šobrīd dara un saprot, kā to darīt arī normālā, regulārā mācību procesā, ejot katru dienu uz skolu... ir, protams, debatēšanas veids, ko mēs redzam arī šodien, bet tas tika veltīts... veltīts arī vecākiem un tiem cilvēkiem, kas nav deputāti. Un... tātad politiskā diskusija šobrīd varētu būt tā kā ārpusē.

Nedzirdēšana, personiski uzbrukumi, norāžu došana vecākiem un tiem, kas pauž citu viedokli, neatbildēšana pēc būtības un... kā jau es ar citātiem norādīju... viens no citātiem ir tāds, ka... Šuplinska saka, ka attālinātās mācības ir pielīdzinātas darba vidē balstītām mācībām... tas, protams, tā nav... vai mācībām dabā. Nu, tas faktiski rāda... liecina gan par nezināšanu, gan par neizpratni, gan arī par zināmu tādu nicinājumu, protams, pret tiem, kas ir citi.

Šajā brīdī, protams, mēs varam smaidīt... varam pasmaidīt: pacietīsimies, pagaidīsim... bet mans jautājums ir – cik ilgi smaidīsim?

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ir saprātīgs priekšlikums, darīt lietas, arī to, ko ministrija ir ieplānojusi, bet pārejas periodā vai pārejas noteikumos... ārkārtas situācijas gadījumā, Covid-19 situācijas gadījumā... un tad, izpētot, nodrošinot un kā citādi virzot lietas ar vajadzīgajiem mācību resursiem, to skaitā digitālajiem materiāliem... tad, protams, to ieviest saprātīgi, kā jau parasti reformas tiek ieviestas.

No vienas puses... Es gribu mazlietiņ Reinim pajautāt. Jūs tagad esat kļuvis par tēti, un mēs jūs apsveicam un apsveicām, un nu jums būs pietiekami liela cita tipa pieredze. Jautājums ir šāds: kādu skolu jūs, Reini, gribat savam bērnam? No tā, ko teica vecāki, ir skaidrs, ka to, ko jūs piedāvājat šobrīd vecākiem, kuru bērni tagad iet skolā... viņi nevēlas tādu skolu.

Tad jautājums – viens pret visiem (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikt lielu paldies arī... vēlos pateikt lielu paldies arī Papules kundzei par to, ka viņa ieteica kolēģiem atbalstīt manu priekšlikumu.

Es pastāstīšu arī jums detalizētāk, ko šis priekšlikums paredz.

Neatbalstot divus iepriekšējos priekšlikumus, mēs esam nonākuši pie kompromisa varianta. Es saprotu, ka ir vēlme tātad definēt šīs attālinātās mācības. To mēs dzirdējām vairākkārt. Un šīs attālinātās mācības mēs varam definēt, nu, varbūt arī šajā likumā, Izglītības likumā, bet ar atrunu, ka šīs attālinātās mācības ir kā pagaidu – pagaidu! – aizvietotājs, pagaidu daļa no klātienes mācībām situācijā, kura ir ne tikai ārkārtas situācija, kura, kā mēs zinām, šobrīd ir noteikta līdz 6. decembrim, un mēs ļoti ceram, ka tā arī beigsies 6. decembrī un mēs varēsim atgriezties pie normālās dzīves, mēs ceram, bet ārpus ārkārtas situācijas mums ir paredzēts ļoti plašs pilnvarojums Ministru kabinetam, kā mēs jau runājām, – Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums. Šis likums, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, nekur nepazudīs. Tas, kā šobrīd šķiet, ir uz palikšanu, kā mēs redzam, uz diezgan ilgu laiku, un tikai valdība kopā ar Saeimu varēs izdomāt, kad šā likuma darbību izbeigt. Un, visticamāk, šā likuma darbība tiks izbeigta tikai tad, kad visi epidemioloģiskie draudi būs izgaisuši. Tātad Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbība sniegsies daudz tālāk nekā ārkārtas situācija, un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ir paredzētas Ministru kabinetam pilnvaras noteikt šīs īpašās... īpašos ierobežojumus un īpašo kārtību.

Mans priekšlikums ir... tieši saka to, ka ne tikai ārkārtas situācijas laikā šīs attālinātās mācības, bet arī... tā, kā jūs paši bijāt lēmuši Ministru kabinetā... arī uz šo epidemioloģiskā riska laiku... pilnīgi droši mēs varam palikt pie šīm attālinātajām apmācībām tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams no epidemiologu viedokļa.

Manuprāt, tas ir tiešām saprātīgs priekšlikums.

Nu, jā, mēs atkal dzirdam dažādus argumentus par to, ka mums ir, nu, jā, jāvirzās uz priekšu, ka mēs tā kā... nu, jā, mēģinām atbalstīt tā kā Somijas variantu. Tik tiešām Reiznieces-Ozolas kundzes teiktajā ir patiesība, jo, iepazīstoties ar šo te... Somijas pārskatu, mēs redzam, ka Somija runā par... ar lielām rūpēm izturas gan pret skolotājiem un skolām, gan pret bērniem un seko līdzi tam, lai socializēšanās nebūtu pazudusi, lai skolēnam būtu iespēja arī uzturēt kontaktus ar skolotājiem.

Ja mēs runājam par to, ka... Ja jūs tiešām vēlaties šo te padarīt jau par tādu kā normālās dzīves sastāvdaļu, nezinādami, cik lielā apmērā... tas nav zināms šobrīd... tad mēs riskējam pazaudēt arī tādu ļoti svarīgu izglītības procesa sastāvdaļu kā audzināšanas darbs. Audzināšanas darbs, bērnu rakstura audzināšana, ar kuru nodarbojas ļoti daudzi skolotāji, ieguldot savas prasmes un savu mīlestību, savu darbu bērnos, tad nebūs iespējams. Caur datora ekrānu tas nebūs iespējams, jo klātbūtnes efekts šajā gadījumā ir ļoti svarīgs! Kā jau mēs runājām, kolēģi, ir bērni, kuriem... ir ļoti dažāda rakstura bērni, ir ļoti dažādas uztveres spējas bērniem. Jūs pat redzat – arī mūsu politiķi bija ļoti noilgojušies pēc ārzemju braucieniem pēc ārkārtas situācijas beigām. Un Ārlietu ministrija teica, ka nav iespējams aizvietot klātbūtnes efektu ar Zoom konferencēm un tāpēc ir jātiekas valstu vadītājiem. Pie mums brauca Makrons. Viņš varēja piezvanīt, viņš varēja parunāties tāpat, bet viņš brauca. Viņš brauca šurp ar visiem saviem cilvēkiem un tikās, protams, – pat ar visiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem! Tātad tomēr tā klātbūtne ir svarīga. Jūs nedrīkstat atņemt bērniem šo klātbūtnes efektu, šo iespēju iegūt zināšanas no skolotāja, nevis no datora ekrāna.

Mums ir gana daudz digitālo rīku – mums ir soma.lv, mums ir uzdevumi.lv –, ar kuriem šobrīd var iet līdzi visam šim procesam. Lūdzu, lūdzu, tiešām nu "neizvarojiet" izglītības sistēmu šobrīd, izmantojot šo ārkārtas situāciju! Atbalstiet manu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es ar lielu interesi tagad gan klausos visas tās debates, gan skatos uz šo "produktu", kas saņemts no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas.

Un, kolēģi, šeit, manuprāt, vietā ir tāds jautājums, redzot tās... īpaši tās definīcijas, kur... tagad piedāvāts likumā ierakstīt, ka klātienē – tas patiesībā vairs nav klātienē, bet klātiene ir arī attālināti... un tā tālāk. Proti, tas pamatjautājums, kolēģi...

Lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Kolēģi, pamatjautājums ir šāds: vai mēs te redzam patiesu vēlmi uzlabot mācību procesu?

Tas, ko mēs redzam, – ka daži mūsu kolēģi pēc būtības saka: lūk, mums te ir pieejamas jaunas rotaļas. Somijā un vēl kādās citās valstīs jau kādu laiku spēlējas ar tām jaunajām rotaļām, mēs arī vēlamies paspēlēties tajās jaunajās rotaļās. Un tie, kas atsakās spēlēties jaunajās rotaļās, – tie ir kaut kādi pārāk konservatīvi, pieraduši pie vecām rotaļām, nav pietiekami progresīvi, kaut kādi tumsoņi.

Tātad... Nu padomāsim loģiski par to klātieni un attālināto mācīšanos! Iespējams, ka šo likuma grozījumu autori uzskata, ka viņi tagad ir izgudrojuši attālinātās mācības. Kolēģi, attālinātās mācības ir bijušas jau kopš... nu, es neatceros, kopš kuriem laikiem! Jums skolotājs uzdod – izlasi mājās grāmatu! Lūk, te jums attālinātās mācības! Ja tagad skolotājs uzdod noskatīties lekciju YouTube, – attālinātās mācības... jeb – tas pats skolotājs parādās televīzijas ekrānā.

Es atceros – pat PSRS laikos bija šādas lekcijas (PSRS televīzijas ekrānos!). Tiesa gan, ne pārāk bieži toreiz bija šādas attālinātas mācības.

Kolēģi, tāpēc padomāsim, lūdzu, par to: kāda tad no mācību procesa kvalitātes viedokļa ir tā atšķirība starp attālinātajām mācībām un klātienes mācībām? Es jums, kolēģi, to saku kā cilvēks, kuram ir, nu, vairāk nekā 20 gadu pasniedzēja pieredze; no tiem apmēram 10 gadus es... pasniedzēja pieredze, kas... faktiski – pilna laika darbs.

Redziet, ja mācībās kaut kas notiek attālināti, tad tas vai nu izslēdz, vai ļoti ierobežo jebkādu mijiedarbību starp skolotāju vai pasniedzēju, no vienas puses, un viņa auditoriju – skolēniem, studentiem –, no otras puses. Jo, saprotiet, mācību process – tas ir vairāk, nekā vienkārši automātiski nolasīt lekciju un pateikt paldies visiem par uzmanību.

Protams, kaut ko tādu darīt... nav nekāda iemesla, lai to darītu klātienē. To var arī izdarīt pa televizoru vai caur YouTube, vai kaut kā citādāk, bet profesionāls, labs skolotājs vai pasniedzējs ļoti labi saprot, ka jebkāda – jebkāda! – apmācība ir pielāgojama auditorijai un tās individuālajiem locekļiem. Labs skolotājs, pasniedzot un lasot lekciju, nolasa savas auditorijas reakciju. Un nolasa parasti ne jau pēc tā, ka viņš uzdotu jautājumu – vai jūs to esat sapratuši vai neesat sapratuši. Jo viņš saprot, ka daudzi no auditorijas (īpaši, ja tie ir skolēni, mazi bērni) nebūs gatavi pacelt roku un pateikt: "Nē, es nesaprotu, kas te notiek vispār!" Viņš to nolasa vizuāli – pēc ķermeņa valodas, pēc tā, kā vispār... To, kas notiek, viņš redz skolēnu acīs, un tad viņš saprot, ka viņam vajadzētu apstāties, aiziet atpakaļ, ja viņi kaut ko nav sapratuši, un tā tālāk. Tas ir mācību process.

Un, ja šo daļu no tā izņem, tad mācību procesa kvalitāte no tā neizbēgami cietīs un pasliktināsies.

No tā, ko es dzirdu šajās debatēs, no tā, kas nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, es šo izpratni par mācību procesu neredzu. Viss, ko es redzu... varbūt es kļūdos, bet viss, ko es redzu, – lūk, mums ir jauna rotaļa, mēs gribētu parādīt, ka mēs te varam spēlēties arī jaunajās rotaļās, bet īsti nesaprotot to būtību un to, vai tas tiešām uzlabo vai pasliktina mācību procesu.

Tāpēc man ir rezervēta attieksme pret Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu šajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam, bet pirms tam laiks paziņojumiem.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.15.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Tā kā sanāk uz savu sēdi Sociālo un darba lietu komisija, kurai ir nepieciešams laiks darbam un tātad arī garais pārtraukums, tad abi pārtraukumi tiek apvienoti. Atsāksim darbu pulksten 13.30.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Tātad, kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim 9. novembrī izsludinātās šā gada 12. novembra sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā palikām pie likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". Likumprojekts atzīts par steidzamu un tiek izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Kolēģi! Debatēs apstājāmies, debatējot par 3. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu. Debatēs bija pieteikušies deputāti – Raivis Dzintars, Marija Golubeva, Dana Reizniece-Ozola. Vispirms tiks dots vārds šiem deputātiem, kuri bija jau pieteikušies.

Tā. Es aicinu šos deputātus vēlreiz reģistrēties elektroniski! Un Dana Reizniece-Ozola...

Labi. Sākam debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klausoties debates, es arī vēlētos akcentēt dažus akcentus, kas man šķiet būtiski, lai izdarītu izvēli par balsojumu šajā un arī līdzīga rakstura priekšlikumos.

Daudz tiek diskutēts par to, vai attālinātās mācības var vai nevar aizstāt klātienes mācības. Atbilde ir – nē, nevar. Nekad nevarēs, un, manuprāt, neviens arī no klātesošajiem par to nešaubās. Un šis likumprojekts to arī neparedz.

Tātad pirmām kārtām nav diskusiju par to, vai attālinātajām mācībām... par attālinātajām mācībām ārkārtas situācijas laikā vai epidemioloģisko ierobežojumu laikā. Par to mēs diskusiju šodien nedzirdam, mēs dzirdam diskusijas par to, vai un kādām būtu jābūt attālinātajām mācībām tā sauktajos miera laikos.

Nākamais jautājums. Tātad par miera laikiem. Vai likuma grozījumi paredz skolām pienākumu īstenot mācības pilnībā vai daļēji attālināti? Nē, šie likuma grozījumi to neparedz. Tie definē, ka attālinātās mācības ir metode, ka tā ir daļa no normāla klātienes mācību procesa. Tātad šie grozījumi dod iespējas, nevis uzliek pienākumu, piemēram, ja skola, konsultējoties ar vecākiem, novērtējot pedagogu sagatavotību, tehnisko nodrošinājumu un citas lietas, kas šeit tika minētas, vecākajās klasēs vēlas kādu dienu, piemēram, vienu dienu divās nedēļās vai kā citādi, organizēt attālināti, skolai atbilstoši šiem grozījumiem šādas iespējas pavērsies. No tā var izrietēt jautājums – bet ko tad darīt, ja skola šīs iespējas nolemj izmantot, nu, kaut kā nesamērīgi, piemēram, ja īstenotu 80 procentus no mācību procesa attālināti? Jo, klausoties komisijā debates, bieži šķiet, ka šo grozījumu, nu, oponenti tieši par šādiem fantastiskiem scenārijiem arī pauž satraukumu.

Teorētiski, protams, tas ir... tas būtu iespējams, lai gan nešķiet, ka skola šādus dīvainus lēmumus pieņemtu. Bet, lai nodrošinātos un lai būtu mierīga sirds, ka nekas tāds nenotiek, vakar komisija arī paredzēja (un tas ir vēlāk balsojams kā komisijas priekšlikums), ka Ministru kabinetam ir dots deleģējums izstrādāt kārtību, kā attālinātās mācības tiek organizētas.

Un ministre Šuplinska šajās... klātesot komisijas sēdē, arī apliecināja, ka runa šajos Ministru kabineta noteikumos tiešām būtu ne tikai par šādām ārkārtas situācijām vai situācijām, kad ir kādi īpaši ierobežojumi, bet arī par tā sauktajiem miera laikiem – kas ir maksimālais apjoms, lai attālinātās mācības īstenotu, uz kurām klašu grupām tas attiecas un tā tālāk.

Tātad šī nodrošināšanās no kādas nesaprātīgas interpretācijas būs. Nu lūk, un, ņemot šo vērā, tas, uz ko, manuprāt, jāatbild, ir jautājums – vai ir jādod iespējas skolām piedāvāt apgūt prasmes, kas būs noderīgas un būs nepieciešamas nākotnē? Jo tās ir prasmes, kuras kļūst arvien aktuālākas, starp citu, šis viss Covid-19 laiks gan attiecībā uz skolēniem, gan visiem pārējiem to ļoti labi apliecina. Ir, manuprāt, pilnīgi skaidrs, ka mācīties pie sava datora, kad skolotāja nav klāt, – tas nevar aizstāt kontaktstundas, bet tā ir būtiska spēja, par kuras attīstīšanu nevajadzētu aizmirst.

Tā kā šis likumprojekts sniedz tādas iespējas un šie drošinātājmehānismi ir paredzēti, tad es atbalstīšu to redakciju, pie kādas garās diskusijās ir nonākusi komisija, un konkrēto priekšlikumu es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Attālinātās mācības ir daļa no mūsdienu izglītības procesa, kas, protams, neaizvieto klātienes mācības. Bet attālinātās mācības kā daļa no izglītības procesa, kā viens no risinājumiem tiek izmantotas vairāku attīstītu valstu skolu sistēmā. Un vajadzība ātri iedzīvināt šo risinājumu Latvijā pagājušajā pavasarī, protams, nāca līdz ar pandēmijas izaicinājumiem, bet tas pats par sevi nenozīmē, ka mēs nevaram izmantot šo risinājumu, arī tālredzīgi domājot par to kā par daļu no nākotnes izglītības procesa. Un tas nav pretrunā viens otram.

Attālinātās mācības attīsta skolēnu digitālās prasmes un ļauj nodrošināt tad, kad nav uz vietas pieejams īpaši izcils skolotājs, interesants saturs un tamlīdzīgi... nodrošināt pieeju arī skolēniem kādā attālā skolā saturam un skolotājam no citas skolas. Tas arī ir viens risinājums, kas pasaulē tiek plaši izmantots.

Es piekrītu, ka IZM un Edurio jau pavasarī veiktā aptauja pierāda, ka ir arī dažas nepilnības, piemēram, pārāk daudzi vecāki ir atzīmējuši, ka viņiem ir bijusi nepieciešamība skaidrot saviem bērniem skolotāja dotos uzdevumus. Tas noteikti nav normāli, un izglītības sistēmai un skolām jāparūpējas par to, lai katrs bērns saprastu to uzdevumu, ko skolotājs dod, un šajā gadījumā attālinātās mācības nav attaisnojums. Mums jāaudzē skolu kapacitāte un skolotāju kapacitāte.

Bet tas pats par sevi atkal nav iemesls, lai pilnībā atteiktos no idejas par to, lai jebkad nākotnē izmantotu kā daļiņu normālā izglītības procesā arī attālinātās mācības.

Kopumā Edurio aptauja norāda uz to, ka Latvijas skolotāji un arī skolēni pavasarī ir diezgan labi adaptējušies attālinātajām mācībām un ir arī... un redz arī zināmus ieguvumus un priekšrocības. Turklāt skolotāji tiešām... vislielākā daļa skolotāju teica, ka viņi saprot, kā to darīt, un ka viņi kopumā ir bijuši gana efektīvi, to darot.

Īstenojot attālinātās mācības, protams, ir ārkārtīgi svarīgi sekot tam, lai arī bērni no sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm netiek atstāti kaut kur novārtā un lai viņiem vajadzības gadījumā skola būtu spējīga sniegt arī individualizētu atbalstu, lai viņi nepaliktu ārpus tām zināšanām un lai arī viņu digitālā pratība attīstītos. Un šeit runa nav tik daudz par tehnoloģisko ierīču pieejamību, kas ir diezgan ātri risināma. Es esmu pārliecināta: ja mēs politiski to vēlamies, mēs varam to atrisināt diezgan ātri. Un es paļaujos uz IZM šajā jautājumā un arī uz pašvaldībām. Gan privātais sektors nāca palīgā, protams, pavasarī, bet kopumā IZM un pašvaldībām būtu jātiek kopā ar to galā.

Bet galvenais, protams, nav tikai ierīču pieejamība, galvenais ir šī drosme un arī drošuma sajūta, ka bērns var šo atrisināt. Ja viņš nevar, tad skolotājam un skolai jānāk palīgā. Bet tas atkal nav arguments, kāpēc lai mēs nepārietu daļēji (dažreiz, tad, kad tas ir piemēroti) uz attālinātajām mācībām. Tas ir iemesls vienkārši piestrādāt un atrast risinājumus.

Un, godīgi sakot, tie argumenti, ko es dzirdu šodien no opozīcijas puses, nav nopietni profesionāli argumenti. Jo runa nav par nepārvaramiem šķēršļiem vai pat par šķēršļiem, kas Latvijas apstākļos būtu grūti pārvarami. Mēs neesam trešās pasaules valsts, mēs neesam mazattīstīta valsts, mums ir kopumā diezgan lieli resursi... mūsu sabiedrībai pieejami, un es teiktu, ka, ņemot vērā visu to, ko izdarīja "Skola 2030" un eksperti, kas ir strādājuši pie izglītības satura, teikt, ka nekas nav gatavs, ka nekā nav un skolotāji nav gatavi, būtu ļoti liels pārspīlējums. Jo skolotāji ir strādājuši, ir gājuši ļoti daudz uz konferencēm, semināriem, kursiem. Skolas ir diezgan daudz mācījušās – un arī strādāt komandā tai skaitā –, kas arī ir ļoti būtiski, ieviešot jaunas pieejas un jaunas metodes.

Es esmu pārliecināta, ka absolūts vairākums Latvijas skolotāju un skolu tiks galā. Un šajā gadījumā mums nevajadzētu pārspīlēt tās dažas problēmas, kas vienmēr būs, ieviešot jebkuras pārmaiņas. Vajadzētu, manuprāt, fokusēties uz to, kā pārvarēt šos šķēršļus un kā palīdzēt bērniem no sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm piekļūt un dabūt tās zināšanas, tās prasmes, kuras dod arī tai skaitā attālināta mācīšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es vēlos paturpināt to, ko jau sāka runāt Golubevas kundze, un pievērst uzmanību tieši nevienlīdzības jautājumam.

Tad, kad Dānija un Somija šogad pieņēma lēmumu iespējami drīz atkal atjaunot mācības klātienē, tad, protams, tāpat kā daudzas citas valstis diskutēja par to, kas ir svarīgāk, – samazināt Covid-19 riskus, kas joprojām visa gada garumā ir bijuši salīdzinoši augsti, vai nodrošināt bērna tiesības uz izglītību. Abas šīs valstis, pieņemot lēmumu, liekot šos divus faktorus svaru kausos, pieņēma lēmumus salīdzinoši īsā laikā atjaunot mācības klātienē tieši tādēļ, ka kvalitatīva izglītība ir nostiprināta arī to valstu, tāpat kā mūsu valsts, konstitūcijā. Un ir skaidrs, ka šīs ir valstis, uz kuru tādu izglītības kvalitāti un arī ekspertu viedokli var paļauties, ka mācības klātienē nevar aizstāt ar attālināto darbu.

Otrs aspekts ir nevienlīdzības aspekts, kas skaidri izpaužas tajās ģimenēs, kuras ir sociāli mazāk nodrošinātas, un arī ekspertu vērtējums ir tāds, ka attālinātais darbs... Diemžēl pat sociāli visatbildīgākās valstis ar to pieredzi, kā strādāt individuāli ar ģimenēm, kā strādāt arī ar lielu daļu imigrantu – mums šādas problēmas vai šādu.... šādu vēl papildu grūtību ir salīdzinoši maz –, ir secinājušas, ka kopumā attālinātais darbs izglītības procesā palielina nevienlīdzību. Jo patiešām ne tikai tehniskais nodrošinājums ir svarīgs – pat ja visiem bērniem būtu labs internets, labs dators un sakari ar skolu, ir ļoti grūti nodrošināt to psiholoģiski emocionālo atbalstu, kas ir vajadzīgs netraucētam, mierīgam mācību procesam, ja ģimenē tam nav labvēlīgi apstākļi.

Tas ir tas izejas punkts, kāpēc steigties ar attālināta darba ieviešanu izglītības sistēmā kā tādu vispārēju normu nevajadzētu, un ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Un tieši tādēļ, ka šobrīd šajās normās nav atrunāts, cik lielā mērā tas tiktu izmantots, kādos gadījumos tas izmantots, un ir par to bažas, tad prātīgi būtu pagaidām ieviest šī attālinātā darba izmantošanu krīzes situācijā, dot atbildes uz visiem šiem jautājumiem, par kuriem ir bažas gan pašiem pedagogiem, gan vecākiem, gan arī bērniem, kas seko un iedziļinās tajā jautājumā, un tad pieņemt lēmumu par likuma grozījumiem, ieviešot attālināto darbu kā vispārēju normu.

Es saprotu, ka šobrīd ir doma deleģēt Ministru kabinetam šo uzdevumu, lai detaļas izstrādā, lai šīs bažas noņemtu. Tad man šķiet, ka šajā situācijā ir jādara otrādi – ir jādod atbildes vecākiem, jādod atbildes skolotājiem uz visiem viņus satraucošajiem jautājumiem. Ministru kabinetam jānāk ar kompleksu kvalitatīvu piedāvājumu, tad mums jāgroza likums.

Es tā neteiktu, ja patiešām pēdējās dienās neredzētu tik lielu satraukumu gan no pedagogiem, kas sociālajos tīklos uzrunā, gan no vecākiem, kas raksta vēstules. Jums arī, kolēģi, noteikti ir e-pastā gana daudz pieprasījumu neatbalstīt šos likuma grozījumus.

Acīmredzami... Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet nav šobrīd tās uzticības, ka valdība godprātīgi atklātā procesā, iesaistot arī atbilstošos sociālos partnerus, lēmumus pieņems. Ja ir tās bažas, es domāju, ka nevajag lieki tracināt sabiedrību, vajag izdarīt to, kas ir jādara krīzes situācijā, vajag vienoties, ka šobrīd attālinātais darbs ir iespējams, nodrošinot arī tam nepieciešamos risinājumus un finansējumu, un aprīkojumu, un mācības krīzes laikā, bet par to kā pastāvīgu normu lemt tad, kad ir gatavs komplekss piedāvājums.

Es arī neesmu pret attālinātajām mācībām kā komponenti, kā daļu no mācību procesa, bet šobrīd tas tiešām izskatās sasteigti. Šobrīd tas izskatās pēc tā, ka tiek, nu, bīdītas kādas privātas intereses. Un tas rada bažas, tas rada neuzticību visai idejai kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Es vēlētos atbildēt... vēlētos atbildēt uz argumentiem "pret".

Mūsu... Savukārt diskusijā Dzintara kungam es vēlos atgādināt to, ka šī definīcija, par kuru mēs runājam, paredz, ka klātienes... klātienes apmācība ir tas pats, kas attālinātā apmācība. Lūdzu, lasiet uzmanīgi, sekojiet līdzi! Tas... Šī definīcija paredz aizvietot klātienes apmācību.

Un, ja mēs runājam par Golubevas kundzes argumentiem, tad es arī neko nesadzirdēju tādu zinātnisku. Vienīgais, ko es sadzirdēju, ir nevēlēšanās ieklausīties sabiedrībā – nevēlēšanās pilnībā ieklausīties nedz skolotājos, nedz vecākos. Ļoti dīvaina pozīcija, ņemot vērā jūsu pavisam nesenās žēlabas par to, ka Saeima neieklausās atsevišķā sabiedrības grupā, kura aicināja atbalstīt viendzimuma laulības. Šeit es redzu kaut kādu disonansi.

Un, jā, tik tiešām, paturpinot to, ko mēs dzirdējām no Reiznieces-Ozolas kundzes, man arī rodas ļoti daudz jautājumu sakarā ar to, ka šis likumprojekts dīvainā kārtā tiek virzīts steidzami, lai paspētu to atbalstīt pirms budžeta. Un tad mums būs tagad jāmeklē budžeta likumu paketē tādi priekšlikumi, kuri varbūt ir tirdzniecības jautājums attiecībā uz šo likumprojektu, ko jūs esat gatavi norīt šī likumprojekta dēļ. Tik vien! Tas ir tik vienkārši un prasti. Tās ir manas aizdomas, un man ir tiesības būt aizdomīgai, jo tas, ko jūs šobrīd darāt, ir pilnīga neieklausīšanās nevienā no sistēmas dalībniekiem – nedz vecākos, nedz skolotājos –, jūs vienkārši dzenat uz priekšu savu dzenamo bez jebkādas argumentācijas tikai... tikai sakāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Protams, Stepaņenko kundzei, kā ikvienam citam, ir tiesības būt aizdomīgai, bet tas, uz ko es aicinātu, tomēr ir nemaldināt deputātus un godīgi balstīties argumentācijā uz faktiem.

Tātad es varu nocitēt, kas ir paredzēts šā likumprojekta 1. pantā. Definējot attālinātās mācības, tās tiek raksturotas kā klātienes izglītības procesa daļa. Tātad daļa no kaut kā nav sinonīms kaut kam. Mēs nevaram runāt, ka ar attālinātajām mācībām tiek aizstātas klātienes mācības. Ja tas tā būtu, ticiet man, Stepaņenko kundze, es būtu pirmais, kurš iebilstu, ka tas nav iespējams, tas ir pret skolēnu interesēm. Bet, ja mēs runājam samērīgos apmēros par izglītības... par klātienes izglītības procesa daļu kā metodi, tad noteikti šādu pieeju atbalstīt. Protams, ņemot vērā iepriekš minēto, ka ir jābūt skaidriem rāmjiem, ko ir uzticēts Ministru kabinetam izstrādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam.

I. Puga (KPV LV).

Jā. Labdien, kolēģi! Mēs tērējam milzum daudz sava laika, milzum emociju līdz... piemēram, nonākam līdz brīdim, kad Raivis Dzintars tulko priekšlikuma būtību, jo no lasītā netiek... reti kuram varbūt... kādam tiek, bet pārsvarā netiek skaidrs, kas šajā gadījumā... ka šajā gadījumā runa ir par iespējām, bet nevis par pienākumu.

Un šajā sakarā es gribētu rosināt mūs atcerēties Valsts prezidenta ierosināto par likuma anotāciju instrumenta pilnveidošanu. Varbūt tas mums palīdzētu kopējā procesā un padarītu to konstruktīvāku un auglīgāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Kolēģi, 4. – deputāta Kucina priekšlikumus. Izslēdz attālinātās mācības kā daļu no klātienes mācību formas. Līdzīgs savā saturā ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Turpinot diskusijas, tai skaitā par šo priekšlikumu, vēlreiz gribu atgādināt, ka esmu viena no tām, kas atbalsta distancētu mācību veidu un formu ienākšanu Latvijas izglītības sistēmā, bet es atbalstu to vienkāršā, normālā procedūras ceļā, izdiskutējot Saeimas komisijā gan definīcijas, gan formulējumus tā, lai tos nevar viens interpretēt vienā veidā, otrs – otrā veidā, iekļaujot un izveidojot distancēto mācību formu un veidu iekļaušanu sistēmiski, atrodot resursus, skaidrojot to, īpaši vecākiem, palīdzot skolotājiem un nodrošinot ar resursiem. Šoreiz domāju divas lietas.

Pirmā lieta. Materiālu pieeju digitāli, satura materiālu pieeju digitāli, neslimojot ar aizrādījumiem par metodisko pieeju vai kādu citu... Vienkārši iedot mācību materiālu visām klasēm, nevis tikai 1., 4., 7. un 10. klasei līdz decembrim, bet visām klašu grupām (izņēmums varētu šobrīd būt 1.–6. klase), visām tām klašu grupām, kuras šobrīd mācās attālināti, tādēļ ka valdība ir tā noteikusi.

Līdz ar to nevar teikt, ka nav, no kā mācīties, un nevar teikt, ka ir, no kā mācīties, jo vēlreiz saku – komisijas laikā Šuplinska teica, ka vainīga ir izdevniecība "Apgāds Zvaigzne ABC", ka šo materiālu nav. Droši vien, ka tas nav īsti ne politiski pareizi, ne kā citādi kā nozares vadītājai... "Es – ministrija" vadītājai atbilstīgs, nu, tāds līmenis.

Bet visiem tiem cilvēkiem, kuri prot klausīties un prot dzirdēt (tas bieži vien nav viens un tas pats), mazlietiņ pacitēšu, lai būtu kādi argumenti, kurus nedzirdēja deputāti, kas nepiedalās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas debatēs... pacitēšu Šablovskas kundzes, akadēmiski arī statusā esoša cilvēka... tātad ne tikai vecāka, bet arī augstākās izglītības iestādes akadēmiskas personas ar noteiktiem grādiem teikto, kāpēc... ar ko šīs attālinātās mācības atšķiras vecāku pārziņā, jo vecāki daudz par ko atbild, no parastām mācībām. Es lūgšu apvienot laiku (jo es mazlietiņ pacitēšu), ja tas ir iespējams.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies. Tātad, pirmkārt, vecākiem ir jāiekārto bērniem šobrīd stabila darba jeb mācību vieta. Un tas nav tikai rakstāmgalds vai kāda konkrēta... kāds konkrēts stūrītis, kur bērnam izpildīt mājasdarbus, bet tiešām mācīties patstāvīgi, izmantojot modernās tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka tai tiešām ir jābūt labi iekārtotai mācību vietai, gandrīz... līdzīgi kā tas ir klasē. Bet es šobrīd citēju norādītos argumentus, kāda ir... kāpēc, iespējams, vecāki gaida skaidrojumus un kāpēc viņi varbūt nevar tik ātri to pieņemt.

Otrkārt. Norāda, ka nav vadlīnijas un nav metodoloģijas, kā strādāt ar šīm viedierīcēm skolēnam un vecākiem. Es nerunāju par skolotājiem. Bet faktiski tādi īsi padomi, ko darīt vai ko nedarīt. Mēs zinām, ka pavasarī vecāki to apguva. Un tomēr – ko darīt tiem, kam ir nevis viens bērns, bet vairāki bērni, kam jāiekārto patstāvīgas darba vietas.

Treškārt. Runa droši vien nav par tehnoloģiju lietojumu – par datora vai telefona, vai kādas citas viedierīces lietošanu. Runa ir par to, ka šajā brīdī skolotājs nevar strādāt ar klasi kopumā, kā tas bija pirms tam. Skolotājs pamatā strādā ar katru bērnu viens pret vienu. Un tā ir tā lieta, kur nenotiek komunikācija starp skolēniem. Grupu darbs iemāca ne to vien, bet iemāca arī debatēt, skaidrot savu viedokli, argumentēt savu viedokli. Tas šajā brīdī tādā īstā grupu darbā, kā tas notiek klasē – ātri un vienlaicīgi –, faktiski nevienā no platformām tā speciāli vai īpaši labi nav pieejams.

Un, ceturtkārt, ko arī minēja vecāki, ka šajā brīdī viņu lielākais pārmetums ir tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (ar šo domājot, iespējams, tikai to vienu personu, kas teica komisijā: "Es esmu ministrija.") iet pret izglītības pasūtītājiem un arī pret izglītības lietotājiem, tātad iet pret vecākiem un skolotājiem. Un tas nav pareizi. Vēlreiz es uzsveru – tas nav pareizi, jo distancētas mācības visos līmeņos ir 21. gadsimta lieta, un ne jau par to... Vecāki to arī apliecināja: viņi nav pret to, viņi drīzāk ir pret citām lietām, ko jau es minēju, – pret nesagatavotību, pret neskaidrību un pret nicīgu attieksmi pret cilvēkiem, kas pauž savas bažas. Bet bažas liecina par to, ka cilvēki domā un ir gatavi arī atbalstīt, iespējams, to, bet var būt, ka ne šos divus cilvēkus, kas šobrīd nicīgi runā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dzirdot kolēģu teikto, nu, parādās arvien jauni un jauni jautājumi, tai skaitā jautājums – kāpēc... ko tādu neprofesionālu kolēģe Marija Golubeva saskatīja opozīcijas deputātu runās? Vai tas bija no Evijas Papules, kura gandrīz 20 gadus bija atbildīga par izglītības skolu politiku valstī? Vai tas bija no manis vai no kādiem citiem? Bet labi, kolēģi.

Es tagad... Mani drusku tā pārsteidz divi apgalvojumi, kas ir izskanējuši. Viens... Bet pirms tam man ir... Kopumā ir labi, ka vismaz visi tie, kas līdz šim runājuši, ir atklāti teikuši, ka šīs tā saucamās attālinātās mācības... nu, varbūt pareizi būtu tās nosaukt par digitālajām mācībām. Jo, kā es jau teicu, attālinātās mācības kā tādas absolūti nav nekas jauns un ir bijušas ļoti ilgu laiku. Tātad šīs digitālās, digitāli attālinātās mācības ir ļoti slikts aizstājējs īstajām klātienes mācībām. To pateica gan Dzintara kungs, gan Golubevas kundze.

Tātad uzdosim jautājumus – tad kāds ir tas īstais iemesls, kāpēc šādi likuma grozījumi tiek virzīti? Tas arguments, ka tas ir tamdēļ, lai bērni, skolēni, apgūtu digitālās prasmes? Nu, tas neiztur nekādu kritiku, jo digitālās prasmes var tikpat apgūt arī īstajā... klātienē. Un es kopumā domāju, ka šī jaunā paaudze tās digitālās prasmes, īpaši tās attālinātās prasmes, apgūst vēl, iespējams, pirms viņi parādās skolā. Un daudz labāk nekā mēs.

Tātad Dzintara kungs saka, ka, lūk, viņš uzskata, ka tas ir, lai vienkārši dotu skolām iespēju. Nu, Dzintara kungs, esmu pārsteigts, ja jūs tam tiešām ticat, jo jūs esat, iespējams, pat vairāk pieredzējis politiķis nekā es. Un jums tad jāzina, ka nekas netiek darīts vienkārši, lai tikai dotu šādu iespēju. Nu, iespējams, jūs domājat, ka tas ir, lai arī viena otra ministrija varētu veikt kaut kādu vienu otru IKT iepirkumu. Un jūs domājat, ka ar šo tas viss arī ierobežosies.

Bet, ja mēs dzirdam, kas arī bija pateikts debatēs no pozīcijas deputātu puses... Tas, kas bija pateikts, ir tas, ka, lūk, iespējams, ka tas dod iespēju skolēniem, kas dzīvo kādos attālinātos reģionos, laukos, novados. Ja tas, kas notiek viņu skolā... vai ka nav pietiekami kvalitatīvs saturs un tā... ka viņi varētu šādi attālināti mācīties citās skolās. Un tad, nu, man te ir jautājums, vai tas, ko mēs redzēsim, kas būs nākamais – vai tas būs nākamgad, aiznākamgad, pēc dažiem gadiem –, vai mēs neredzēsim, ka šādi tiek bruģēts ceļš, lai tajos attālinātajos reģionos, novados, laukos slēgtu tā saucamās mazās skolas un tiem skolēniem piedāvātu iespējas mācīties šādi attālināti.

Vai tad, Dzintara kungs, tas nebūs tas, kam jūs tagad bruģēsiet ceļu? Domājat, ka runa ir tikai par vēl vienu IKT iepirkumu, bet patiesībā atbalstīsiet kaut ko tādu, ko jums pēc tam un jūsu kolēģiem būs ļoti grūti izskaidrot saviem vēlētājiem.

Tāpēc es tomēr, nu, daudz nopietnāk tagad uzdošu jautājumu: tātad lielajā kopējā bildē – kādi ir tie īstie mērķi virzīt šo tā saucamo attālināto mācību procesu miera laikos?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ne visi uzskata, ka attālinātā mācīšanās ir kaut kas absolūti negatīvs. Ir lietas, ko noteikti mēs nevarēsim aizstāt ar attālināto mācīšanos, bet ir daudzas lietas, kuras tiešām var palīdzēt uzlabot izglītības procesu.

Es domāju, nu, nebūsim naivi un nedomāsim, ka pilnīgi visām Latvijas skolām būs iespēja nodrošināt ļoti augsta līmeņa informātikas pasniedzēju, kurš varētu tiešām kvalitatīvi apmācīt studentus programmēšanā, jo šīs zināšanas nākamajos gados tikai vairosies, pieaugs pieprasījums pēc tām. Un tas, manuprāt, būtu tikai labi, ka jebkurš bērns neatkarīgi, kur viņš mācās, var rēķināties, ka viņam būs pieejama kvalitatīva izglītība.

Tāpat arī daudz... daudzi noignorēja šo faktu, ka mums pastāv tādas vakarskolas, kur mācās cilvēki, kuri pa dienu strādā. Tā būs vēl papildu iespēja šiem cilvēkiem iegūt vidējo izglītību vai pamatskolas izglītību tajos gadījumos, kad kaut kādu apstākļu dēļ cilvēki to nav ieguvuši.

Es domāju, ka, protams, attālinātās mācības nevarēs nekad pilnvērtīgi aizstāt klātienes mācīšanos, bet daudzējādā ziņā noteikti attālinātās mācības var uzlabot izglītības kvalitāti, un tas ir solis pareizajā virzienā.

Protams, šobrīd daudzi vecāki, skolotāji, politiķi arī cenšas aprast ar šiem jaunajiem apstākļiem, cenšas mācīties, cenšas apgūt, kā vispār šajās platformās vislabāk veidot izglītības procesu. Bet es nešaubos, ka piecu vai 10 gadu laikā daudzas šīs attālinātās mācīšanās metodes būs kļuvušas tik pašsaprotamas un tik kvalitatīvas, ka tās būs tik tiešām, nu, tāda pašsaprotama izglītības procesa sastāvdaļa, līdzīgi kā mums liekas, ka ir tikai pašsaprotami, ka skolā notiek sporta stundas.

Es domāju, šis ir pareizais virziens, tas ir uz nākotni vērsts. Nav runa par pilnīgu izglītības pāriešanu uz attālināto mācīšanos ilgtermiņā, bet noteikti tas ir pareizais solis pareizajā virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, nu, dzirdētais tikai apstiprina manas bažas un aizdomas par to, ka mums daļa kolēģu īsti nesaprot, par ko ir runa, un, iespējams, arī nesaprot tās sekas, līdz kam tas var novest.

Es vēlreiz atkārtošu – attālinātās mācības kā tādas nav nekas jauns. Tām ir sava vieta izglītības procesā. Vēlreiz – neviens neliedz skolotājiem uzdot skolēniem paskatīties, piemēram, internetā, YouTube vai kā... kāda slavena profesora vai skolotāja lekciju. Neviens to... tātad pašreizējā likumdošana to nekādā veidā neliedz. Ir visas iespējas to darīt.

Bet tas, ko es tagad dzirdu un ko saka arī Dombravas kungs ar savu piemēru, par to, ka, lūk, kādā konkrētā priekšmetā varētu nebūt pietiekami laba skolotāja. Vai tas viss... vai jūs nebruģējat ceļu tam, ka mums tad izveidosies tāda divu ātrumu Latvija, tāda divu slāņu, nu, vismaz vai vairāk... kur skolēni, kas būs pietiekami privileģēti – viņi varēs mācīties īstajā klātienē ar daudz labāku izglītības kvalitāti –, un tad būs bērni, kas dzīvos kādos laukos, novados, reģionos vai kā, kur skola nevarēs atļauties viņiem labu skolotāju vai tā, un tad viņi būs spiesti pieslēgties mācīties attālināti, kas jau faktiski... Visi, kas tikko runāja, atzina, ka šāda digitāla klātiene ir slikts, mazāk kvalitatīvs īstas klātienes aizstājējs.

Nu tas, kolēģi, nav Ziemeļvalstu virziens. Tas nekādā veidā... Tas veicinās tikai sabiedrības noslāņošanos, ka mums būs tādi privileģētie un būs kādi geto.

Es vēlreiz uzdodu jautājumu – vai jūs saprotat tās sekas, līdz kam tas varētu novest?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vai jūs... Es nezinu, vai tie, kas ļoti aktīvi aizstāv un virza šo ideju par attālinātajām mācībām miera laikā, vai viņiem ir... vai viņiem ir bērni, kuri šobrīd apgūst šīs attālinātās apmācības, un vai viņi balsta savu pieredzi tiešām konkrētajā praksē... balsta savus šos lēmumus un argumentus? Jo nu patiesībā – kā notiek šobrīd tā attālinātā apmācība? Jā, tas ir tāds kruķis, ar kuru var kaut kā tikt uz priekšu šobrīd, šajos laikos, kur mēs esam noteikuši, ka vecākās klases ar to kruķi tagad mēģina klibot uz priekšu, bet – kā tā klibošana notiek tīri praktiski?

Mums jau arī Papules kundze nocitēja, un es papildināšu. Tik tiešām skolotājs bieži vien šobrīd arī lūdz ieslēgt kameras visiem bērniem, lai pārliecinātos, ka bērni viņu klausās. Problēma ir tieši tajā, ka šajā laikposmā, kad mēs mēģinām pārvarēt visas Covid-19 problēmas... Un bērna attīstības posmi, kā mēs zinām, ir noteiktā vecumā attiecīgās prasmes. Tad mēs saprotam, ka prasme klausīties un uztvert... Mēs nevaram to šobrīd nokontrolēt, jo skolotājs nevar arī sekot līdzi visiem 30 vai vairāk lodziņiem ekrānā – kurš bērns tiešām klausās un skatās uzmanīgi uz skolotāju un kurš varbūt glauda kaķīti vai skatās, kas viņam Facebook atnāca. Jo tikpat labi var arī... var arī šīs stundas klausīties ar vienu ausi, spēlējot kaut kur blakus datoru, guļot vannā, visu kaut ko var izdomāt bērni šobrīd. Un jūs arī nevarat nokontrolēt, kas notiek, jo jūs esat darbā.

Tieši pusaudži... un tieši pusaudži šobrīd ir tie, kuri, kā mēs lasījām Veselības ministrijas atbildi uz mūsu uzdotajiem jautājumiem par mentālo veselību... Tieši Covid-19 laika krīze ir izgaismojusi vislielākās problēmas jauniešu vidū no 11 gadu vecuma uz augšu. Tieši Covid-19 krīze ir atstājusi uz viņiem vislielāko, vissmagāko ietekmi, ja mēs runājam par bērniem. Un viņi ir tie, kas šobrīd joprojām ir spiesti turpināt mācīties... nu, nedaudz... no 12 gadiem, jā, vienpadsmitgadīgie vēl var iet uz skolu. Bet apmēram šajā vecumā... tātad viņi ir spiesti mācīties attālināti, un tās sekas, protams, mēs redzēsim vēlāk, jo arī Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir izdevis ziņojumu par Covid-19 krīzes ietekmi uz attālinātajām mācībām, un tajā pētījumā ir ļoti daudz dažādu ieteikumu, kas ir jāņem vērā tiem, kas šo grib turpināt, un starp tiem ieteikumiem ir ļoti daudz dažādu punktu, kurus, mēs redzam, Izglītības un zinātnes ministrija nemaz nav ņēmusi vērā, un viens no punktiem ir ļoti būtisks. Tas ir atbalsts vecākiem, atbalsts skolotājiem. Jā, skolotāji varbūt ir aizsūtīti kaut kādos kursos, bet ar to jau nepietiek, jo jūs esat noraidījuši arī priekšlikumu par to, kādā veidā mēs atbalstām vecākus, skolotājus un skolēnus. Jūs tas neinteresē, jums ir jādzen uz priekšu kaut kas savs.

Un, Dombravas kungs, man liekas, ka jūsu uzstāšanās ļoti labi raksturoja to, kādā veidā noslāņosies tagad šī... noslāņosies bērnu prasmes, jo... Ja visi kolēģi pamanīja, Dombravas kungs bija knapi pamanāms mūsu ekrānos, tātad viņam ir ļoti vājš internets. Un, Dombravas kungs, var arī pārtrūkt vienā brīdī tas savienojums, tāpat kā Dzintara kungu mēs vienreiz neredzējām vispār, jo viņam nebija interneta.

Par ko mēs vispār, kolēģi, šobrīd runājam, ja mēs paši savā e-Saeimā esam... bieži vien ar lielām problēmām sastopamies?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Atbildot uz kolēģu jautājumiem, kas tad tieši nebija profesionāls viņu iebildumos pret attālināto mācību iekļaušanu kā daļu no klātienes mācībām Izglītības likumā, – es varu atbildēt pavisam skaidri.

Pirmām kārtām jūs neatsaucaties uz konkrētiem pētījumiem, kas norāda uz ietekmi no attālinātajām mācībām, kas pasliktina mācību kvalitāti. Jūs atsaucaties visu laiku uz to, ka Latvijā it kā esot šausmīga ierīču pieejamība un interneta pieejamība, kas tā vienkārši nav. Arī Edurio aptauja, kas jums nepatīk, iespējams, subjektīvu faktoru dēļ, bet kura ir ļoti reprezentatīva un arī profesionāli veikta...

Var redzēt, ka tikai 11 procenti no Latvijas ģimenēm, kuru bērni piedalījās attālinātajās mācībās pavasarī, teica, ka viņiem grūtības sagādāja tieši materiālu – vai nu ierīču, vai interneta – trūkumi. Protams, mums jāpalīdz šiem 11 procentiem ģimeņu, bet nepārspīlēsim to, ka it kā lielai daļai Latvijas sabiedrības nav pieejas internetam vai datoriem. Tiem 11 procentiem obligāti jāpalīdz, un ministrijai un pašvaldībām tas jāizdara, un es domāju, ka ir pilnīgi pamatoti to prasīt, bet līdz ar to atteikties no attālinātajām mācībām ir atkal ļoti liels, tā teikt, pārspīlējums, kā mums rīkoties šajā situācijā.

Arī es domāju, ka ir ļoti būtiski, ka līdz ar šiem ļoti primitīvajiem argumentiem "viss ir slikti" Latvija nevar iet līdzi Ziemeļvalstīm tāpēc, ka mēs dzīvojam pilnīgi citā realitātē. Mēs nedzīvojam izglītībā pilnīgi citā realitātē, mēs izglītībā esam aptuveni Eiropas vidējā līmenī.

Mums būtu jāfokusējas uz reālām problēmām. Reāla problēma ir bērni ar speciālajām vajadzībām, kuriem tiešām attālinātās mācības bieži nav risinājums, un tur gan mums būtu jāfokusējas un jāizdomā, kā mēs varam arī krīzes laikos, arī pandēmijas laikos, nodrošināt klātieni nepārtraukti. Bet par to nez kāpēc arī daudzi pedagogu tiesību aizstāvji necīnās, jo tad tas nozīmētu, ka arī būtu kaut kādā veidā jāparedz, kā kompensēt un kā palīdzēt pedagogiem tomēr būt klātienē un palīdzēt šiem bērniem.

Un otra lieta ir tas, ko es pieminēju savā pirmajā uzstāšanās reizē, – vecāku dalība, uzdevumu skaidrošana. Tas nav attālināto mācību (Skaņas pārrāvums.)... Vienkārši skolai un skolotājiem jābūt spējīgiem skaidrot mācību uzdevumus bērniem, un tur gan ir darbs gan ministrijai, gan pašvaldībām – uzlabot šo situāciju, nevis tagad vienkārši norakstīt jebkuru jaunu pieeju par to, ka tā uzliek pārāk lielu slodzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu reflektēt mazliet uz Dombrovska kunga teikto par potenciāli nevienlīdzīgajām iespējām, izmantojot attālinātās mācības kā metodi tajās situācijās, kad kādā vienā skolā, iespējams, patiesi (un mēs zinām, ka tā ir realitāte) nav skolotāja. Manuprāt, ir gaužām negodīgi izlikties... to, ka daudzu gadu desmitu garumā nav veidotas šīs vienlīdzīgās iespējas, nav pietiekami atbalstīta izglītības sistēma kā tāda, un šobrīd, jā, patiesi attālinātās mācības, manā ieskatā, ir viens no veidiem, kā tiek risinātas sekas, tai skaitā arī pedagogu trūkumam. Un, manuprāt, mēs visi apzināmies, ka, būvējot sistēmu no nulles, mēs varam cerēt uz ideāliem risinājumiem, bet šobrīd mēs esam posmā, kad mums ir arī jāreaģē uz konkrētām problēmām.

Savukārt par attālinātajām mācībām kā tādām – es patiesi atbalstu. Arī manā pedagoģiskajā pieredzē... laikā... manuprāt, tie bija gadi četri atpakaļ... Šīs metodes jau tad tika izmantotas, un ar šo iespēju likumā... padarot to leģitīmu, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kuri paredz katrā posmā, katrā izglītības līmenī konkrētu proporciju, kurā attālinātās mācības var tikt izmantotas, – tas pareizi. Un es ticu, ka ministrija to arī izdarīs, apspriežoties ar visām grupām – kā skolotājiem, tā vecākiem... tamlīdzīgi.

Tāpat es arī aicinātu atcerēties laiku no šī gada septembra līdz rudens brīvlaikam, oktobra beigām, kad tika piedāvāti šie trīs modeļi, kādā veidā īstenot izglītību, kur B modelis, kurā bija iespēja līdz pat 20 procentiem noteikt attālinātās mācības... Lielākais vairums skolu to izmantoja.

Un te es savukārt kā vecāks varu teikt, ka tā pieredze ir patiesi ļoti, ļoti pozitīva gan no bērnu... gan no skolēnu aspekta, gan arī no pedagogu.

Attālinātajām mācībām, protams, ir dažādi riska aspekti, bet tai pašā laikā, nu, lietas, par kurām ir jābūt uzmanīgiem, – lai mums ir šis klātienes kontakts, lai mums ir pieeja tehnoloģijām... Ko arī Golubevas kundze minēja, ka mēs nekādā veidā nevaram atstāt kādus mazāk nodrošinātus skolēnus bez tās piekļuves. Taču ir zinātniski pierādīti arī šie daudzie pozitīvie aspekti, ko dod attālinātās mācības, un es pavisam noteikti uzskatu, ka tā ir daļa no mūsdienu izglītības sistēmas un būtu iekļaujama ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, ja mēs runājam par pētījumiem. Golubevas kundzei droši vien kāds atsūtīja runu, pirms viņa vispār vēl dzirdēja, par ko es runāju.

Tātad Golubevas kundze atsaucās, ka nav nekādi pētījumi, tad es vēlreiz atgādināšu speciāli Golubevas kundzei – Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra tātad šis pētījums – Pjetro, Bjadži, Kostas 2020. gada pētījums, svaigākais pētījums par to, kādā veidā Covid-19 ietekmē attālinātās apmācības. Lūdzu, esiet tik labi, iepazīstieties un ieraugiet arī to, par ko mēs šobrīd runājam. Par visām tām iespējamām negatīvām sekām un tiem uzdevumiem, kas ir jādara šobrīd attiecībā uz to, kādā veidā būtu iespējams turpināt izvairīties no infekcijas šajā posmā.

Nevienā brīdī, kolēģi, mēs nerunājam par to, ka tas ir slikti, ka tas ir nepanesami vai neizturami. Vēlreiz atkārtošu, tātad arī Edurio aptauja... Ja jūs to aptauju izmantojat tādiem krāpnieciskiem mērķiem, lai tiešām virzītu šo iniciatīvu uz priekšu, tad tas ir absolūti nepieņemami un nepiedodami, jo Edurio aptauja liecināja par to, kādā veidā vecāki ir gatavi vai nav gatavi, teiksim, šim ārkārtas stāvoklim.

Ja mēs runājam par iespējām kompensēt un palīdzēt, tad šajā likumā to nav! Un par ko mēs vispār runājam? Jums ir pilnīgi vienalga, kas būs ar bērniem, vecākiem un skolotājiem – jums vajag tikai bīdīt savu iepirkumu.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Atgādināšu, par ko notiek debates. Debates ir par priekšlikumu, kas skar klātienes apmācību definīciju. Tātad strīds ir par to, kas ir klātienes apmācība.

Visu šo debašu garumā pozīcijas pārstāvji mēģina mūs pārliecināt, ka neklātienes, proti, attālinātā apmācība – tas ir tas pats kā klātienes. Piedodiet, bet tas ir tas pats kā... ziniet, kad bērns vēlas suni, iestāstīt... mēģināt iestāstīt viņam, ka, lūk, elektroniskā rotaļlieta, kura ir ļoti līdzīga sunim, ir tas pats suns. Vai, piedodiet, mēģināt pārliecināt, ka sekss pa tālruni ir tiešām tāds pats sekss kā reālajā dzīvē.

Vēlreiz – šī norma ir par definīciju, kas ir klātienes apmācības. Ja jūs vēlaties saglabāt pašreizējo pieredzi ar attālināto apmācību, lūdzu, izstrādājiet normāli, ministrija, metodiskos norādījumus, vadlīnijas, katram priekšmetam konkrētu un attaisnotu proporciju, kādā mēdz būt attālinātā apmācība konkrētajā mācību priekšmetā. Tas būtu normāli. Jo viss, kas trūkst mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai un tās vadībai, – tā ir sistēmiska pieeja un, piedodiet, normāla realitātes sajūta... runāt par realitāti.

Mums pagājušonedēļ notika kārtējā Baltijas asamblejas sesija... asambleja... un mēs speciāli runājām ar kolēģiem no Igaunijas par to, kā viņiem tiek nodrošināts mācību process skolās epidēmijas laikā. Un noskaidrojām sekojošo, ka jau sen, tad, kad Igaunija īstenoja valsts digitalizācijas programmu, parūpējās arī par visām skolām.

Tā sistēma tur ļoti vienkārša. Katrā skolā ir gan savs serveris, gan savs IT speciālists, gan nopirktas licences, programmas un tā tālāk. Un par visu šo maksā valsts. Tātad valsts nodrošina absolūti visu tehnisko bāzi. Tāpat kā es jau iepriekš runāju par Somijas sistēmu, kur arī ne bērnam, ne vecākiem nav jāpērk it nekas – ne zīmulis, ne pildspalva – jo tur arī visu nodrošina valsts.

Ja mēs runājam par sistēmisku pieeju tad, ja valsts būtu nodrošinājusi gan visiem apmācības procesa dalībniekiem, gan vecākiem šo tehnisko bāzi, kad skolotājam nav problēmu aiziet uz skolu un turpat uz vietas, izmantojot skolas tehnisko bāzi, skolas serveri, nodrošināt normālu attālināto procesu, – tad mēs varētu runāt par to, ka varētu atbalstīt šajā likumā visus valdošās koalīcijas piedāvātos grozījumus.

Lūdzu neatbalstīt... tieši otrādi – atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt to murgu, kuru pašlaik piedāvā mainīt šajā likumā. Klātienes process ir klātienes process, bet attālinātās mācības ir attālinātās mācības. Lūdzu, nejauciet divus jēdzienus. Esiet saprātīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Runājot par šo attālināto mācīšanu. Skaidrs, ka dzīve nosaka šo situāciju, ka būs nepieciešams tātad zināmu laiku šādā veidā apmācīt mūsu skolēnus. Tomēr arī man ir šajā likumprojektā zināmi priekšlikumi, un tie nevar būt atrauti no kopējās situācijas, no kopējās diskusijas par šo jautājumu par attālināto mācību... Proti, finansējums.

Līdz brīdim, kamēr valsts veica šo iniciatīvu un izteica šos priekšlikumus par attālināto mācīšanu un arī zināmā mērā nodrošināja finansiālo garantu attiecīgi segt visus šos izdevumus, kas saistās ar visām iekārtām, datoriem un tā tālāk, – bija viena situācija, bet tagad, kad ir iestrādāts, ka tieši pašvaldībām būs jānodrošina, nu, protams, rodas jautājumi. Nu tas ir jāskata ar budžeta likumprojektu kontekstā. Pašvaldībām taču tiek noņemti 90 miljoni, salīdzinot ar šī gada budžetu. Vienai otrai pašvaldībai līdz septiņiem astoņiem procentiem mazāk finansējuma nekā līdz šim.

Es uzmanīgi klausījos Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvniecības argumentus vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Pašvaldībām palielināts finansējums tieši izglītības jomā, bet nepasaka, ka tas finansējums ir mērķdotācija skolotāju algu pacelšanai. Un mērķdotāciju nekam citam, izņemot skolotāju algām, nevar izlietot. Bija minēti šie daži miljoni kompjūteru iegādei visā valstī skolām. Nu, kas... nu, tā ir tik niecīga daļa, daži kompjūteri dažām skolām. Visa pārējā aparatūras un arī datoru iegāde jāsedz pašvaldībām, kas ir papildu izdevumi.

Tiešām radīsies situācija, kā teica Kiršteina kungs, ka lauku skolās... maznodrošinātās ģimenēs... reģionos būs tādas vietas, tādi skolēni, kuriem nebūs pieejama šī iespēja attālināti mācīties.

Interneta pārsegums... Draugi mīļie, nav visā mūsu valsts teritorijā šis pārsegums vienāds. Ir vietas, kur tā vispār nav, pierobežā nav. Ja, teiksim, rodas šī plaisa, netiks apmācīti pienācīgi, pilnā apjomā skolēni laukos, reģionos. Nu, kāds rezultāts būs? Tam visam bija jābūt pārdomātam.

Valstij bija līdz galam tad jāuzņemas atbildība arī finansējuma ziņā. Protams, šos priekšlikumus... mēs parunāsim drusciņ vēlāk. Tomēr es gribētu atgādināt: attālināto mācību process – tas ir nepieciešams, bet finansiāls atbalsts ir jāsniedz no valsts. Krīzes situācijā – arī krīzes līdzekļi. No Eiropas Komisijas, lūdzu, ir iespēja tieši valstij, valdībai, šos aprīkojumus nodrošināt skolēniem un skolotājiem, un skolām.

Man lūgums vēlreiz pārdomāt kopēji šo jautājumu. Un tas, ka tā vai citādi mums nebūs acīmredzot citas iespējas kā zināmu kaut vai laika sprīdi nodrošināt skolas ar attālināto mācīšanu skolēniem, – tas jāņem vērā.

Es domāju, ka... Balsojot lūdzu finansiālo jautājumu neaizmirst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Jā, labdien! Ļoti īsi reflektējot uz Ločmeles kundzes teikto – protams, katrs salīdzinājumus izvēlas pēc sev tām tuvākajām pieredzēm... visdrīzāk.

Taču par to, kāpēc ir jāiekļauj šis priekšlikums, proti, definīcija. Viennozīmīgi – lai Saeima uzdotu Ministru kabinetam izstrādāt jelkādus noteikumus, ir jāpasaka, par ko izstrādāt, un šajā gadījumā tas ir par attālinātajām mācībām.

Svarīgi, manuprāt, ir pateikt to, ka sākotnējā definīcija attālināto mācību procesam komisijas sēdēs (manuprāt, tās bija trīs sēdes, kurās tika skatīts) ir tikusi pilnveidota. Ja mēs salīdzinām definīcijas, kas ir ārvalstīs izmantotas attālinātās mācīšanās procesam, tad šībrīža piedāvājums ir gana tuvs arī tam, kā pasaulē definē attālinātās mācības.

Tā otra lieta, tas otrs jautājums, ko Ločmeles kundze uzdeva, – par to, vai attālinātās mācības ir vai nav klātienes process. Es tomēr uzskatu, ka tā ir daļa no klātienes procesa, un paskaidrošu, kāpēc.

Tāpēc, ka mēs zinām, ka izglītības process – tas nav tikai viens pedagogs pret vienu skolēnu. Tas ir kopums, kur ir pārsvarā viens vai dažkārt divi vai trīs pedagogi ar vairākiem skolēniem normālā situācijā, un attālinātās mācības paredz to, ka šis process notiek, kādam no dalībniekiem neesot... respektīvi, nu, pedagogam neesot vienā telpā tiešā saskarsmē. Līdz ar to es gribētu teikt, ka klātienes mācības var būt arī attālinātas tieši no tā aspekta, ka var būt situācija, kad skolotājs ar daļu skolēnu atrodas vienā klases telpā, savukārt daļa skolēnu tajā brīdī neatrodas, un tā būs klātienes mācība ar attālināto mācību elementiem jeb šis hibrīdmodelis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka šodienas diskusiju patiesībā mums vajadzētu izvērst pavisam par citu jautājumu. Šis cits jautājums ir tāds: kāpēc mūsu valstī vispār šobrīd skolēniem ir noticis ilgstošs attālinātu mācību process?

Ja JKP kā piemēru sauc Skandināvijas valstis, uz kurām tagad mums būtu jātiecas, tad es atgādināšu, ka Skandināvijas valstīs mācības notiek klātienē, nevis kā mums – 7.–12. klasei attālināti. Un kāpēc notiek klātienē? Tāpēc, ka šajās valstīs visu vasaru ļoti cītīgi strādāja izglītības iestādes ciešā sasaistē ar veselības iestādēm, lai mācības varētu notikt klātienē. Latvijā neko neizdarīja JKP – ne Šuplinska, ne Znotiņš, ne Muižniece, kas arī ir bijusi parlamentārā sekretāre tajā pašā ministrijā –, un tāpēc mūsu bērni Latvijā mācās attālināti.

Un viss, ko mēs šodien runājam, ir nevis bērnu interesēs, nevis skolēnu interesēs vai skolotāju interesēs, bet viss ir "zilās pogas" interesēs. Viss ir iepirkumu interesēs. Tieši tāpat kā cietuma iepirkumos, tā šajā gadījumā... kaut kādi IT risinājumi iepirkumu interesēs, jo tas ir vienīgais veids, kā var droši vien kaut kādu atkal naudiņu kaut kur iekasēt pa kaktiem. Bērni šajā diskusijā nevienu neinteresē, jo, ja interesētu bērni, tad Znotiņa kungs, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, Muižnieces kundze, kas ir bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, no kurienes viņu laikam izmeta ārā nekompetences dēļ, – to man grūti pateikt, bet, nu, tā izskatās...

Šodien runāšu par to, ka Šuplinska nav visu vasaru strādājusi, lai bērni varētu pilnībā, visas 12 klases, pamatā atrasties klātienē skolā, mācīties visus manis iepriekš nosauktos priekšmetus – matemātiku, ķīmiju, fiziku un tā tālāk. Mūsu bērni uz skolu neiet šo cilvēku neizdarības dēļ, un tas ir godīgi jāpasaka visai sabiedrībai. Citu argumentu nav.

Mēs runājam par modernu attīstību. Atkal atgādināšu Skandināvijas valstis. Starp citu, Somija ir ļoti labs piemērs. Somijā pēc kara, tad, kad cilvēki vispār vēl bija salīdzinoši nabadzīgi, tika ieviests, ka skolēnus pabaro skolā, valsts pabaro viņus.

Mums nav kara situācija. Mums JKP ir darījusi visu, lai skolēnus nepabarotu skolā, lai visu uzliktu vecākiem, pašvaldībām tikai... un tādā garā, lai tikai valsts atkratītos no savas galvenās patiesībā funkcijas (kas veicina valsts konkurētspēju – tā ir augsti attīstīta izglītības sistēma), jo ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki nespēj radīt augsti attīstītu izglītības sistēmu.

Visa izmaksu sadaļa ir būtībā uzlikta uz vecākiem. Ja gribi savam bērnam labu izglītību, sūti maksas skolā. Sūti par maksu dārgās skolās, tad to var dabūt gatavu, bet, ja tu dzīvo laukos... jo īpaši, ja tu dzīvo laukos, pats brauc... nezinu, celies piecos, sešos brauc uz skolu... Nevis tiek risinātas problēmas, kā tas valstij būtu jādara, lai mums ir daudz mazu skolu un bērns varētu kājām aiziet līdz skolai, nevis viņam būtu stunda ar autobusu jābrauc uz, nezinu, kaut kurieni, jo visas skolas jau mums te tiek vērtas ciet un ciet un tikai tiek atvērta... Jo tā patiesībā ir JKP prioritāte. JKP prioritāte nav skolas, nav skolēni, tie ir iepirkumi, cietumi, IT sistēmas un savu cilvēku salikšana "Tavā klasē", manā klasē vai vēl nezin kādās tur klasēs, nospiežot zilas, zaļas vai sarkanas pogas. Tā ir visa atbilde.

Šai diskusijai šodien bija jābūt par to, kāpēc Latvijā bērni neiet pamatā klātienē, kā to dara Skandināvijā. Paskatieties uz Skandināviju – attālināti pieslēdzieties pie Skandināvijas un paskatieties, kā tur bērni mācās skolās, ja jūs tiecaties uz Skandināviju. Ja nespējat attālināti, aizbrauciet savā polittūrisma komandējumā, ieraudzīsiet, varbūt sapratīsiet, kā vajag organizēt izglītības sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es arī par šo priekšlikumu runāšu kā par priekšlikumu, kas ir nevis uz noteiktu laiku, nevis uz kovida situācijas laiku, bet tas ir kā ilgtermiņa priekšlikums.

Es aicinu visus jūs salīdzināt to normu, kura ir šobrīd spēkā esošā, un to, kas ir pirmajā lasījumā, ko mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā. Un kur ir tā starpība? Šobrīd spēkā esošā norma par klātieni runā kā par tādu izglītības ieguves formu, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas ietvaros, regulāri apmeklējot izglītības iestādi. Regulāri apmeklējot! Un šeit tie vārdi "regulāri apmeklējot", manuprāt, ir atslēgvārdi, par kuriem vajadzētu domāt un kuriem vajadzētu parādīties arī šajā pirmā lasījuma redakcijā vai tajā redakcijā, ko mēs šodien pieņemsim.

Tajā pašā laikā, ja mēs sakām, ka klātiene ir izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, tad mēs imperatīvi pasakām, ka klātiene bez šīm attālinātajām mācībām nav pieļaujama, jo ir pateikts, ka tai skaitā... tātad, ka ir kopā ar tām klātienes nodarbībām jābūt arī šīm attālinātajām nodarbībām. Vismaz es tā nolasu šo pantu.

Tieši tāpēc es atbalstīšu deputāta Kucina priekšlikumu, jo viņš šos liekos vārdus ņem nost.

Bet vienlaikus es gribu pateikt, ka, manuprāt, tam, kas bija šobrīd spēkā esošajā panta daļas redakcijā par šo regulāro apmeklēšanu, ka tā ir tā esence un tai būtu bijis jābūt šajā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es atbildēšu Muižnieces kundzei. Atšķirībā no viņas es esmu tas cilvēks, kurš ir īstenojis jau šī gada laikā vairākkārt attālināto apmācību procesu. Un es varu runāt par to, kā tas norit profesionāli un kā tam jānorit profesionāli.

Viņas teiktais par to, ka tā varētu būt, ka vienlaicīgi notiek klātienes mācību process un daļēji – attālinātais, liecina tikai par to, ka viņa vispār nesaprot, par ko viņa runā. Jo tā sanācis, ka es pasniedzu arī komunikācijas teoriju, un ir pētījumi – ļoti nopietni, starptautiski, zinātniski pētījumi – par to, kā cilvēks uztver konkrētu informāciju. Lūk, šie pētījumu rezultāti, kuri veikti visā pasaulē, liecina par to, ka līdz pat 80 un dažreiz pat līdz 90 procentiem informācijas pat pieaugušie cilvēki uztver nevis verbāli, tātad ar vārdiem, bet neverbāli – no cilvēka mīmikas, žestiem, no ķermeņa pozīcijas un tā tālāk... pat no lūpām.

Jūs mums mēģināt iestāstīt, ka, tikai audiāli un daļēji aizvietojot klātienes komunikāciju ar vizuāliem materiāliem, jūs spēsiet nodrošināt, ka bērni, dažāda vecuma bērni, spēs pilnībā uztvert visu viņiem pasniegto informāciju. Tas tā nav diemžēl, Muižnieces kundze! Un nevar vienlaicīgi organizēt klātienes mācību stundu un savienot to ar attālināto apmācību. Vienkārši nevar.

Un vēl, runājot par...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es ļoti vēlos vērsties pie visām Latvijas omēm, visām Mirdzas tantēm un tām dāmām gados, kas fano par Jauno konservatīvo partiju, skatās šo tiešraidi vai skatīsies ierakstā, un uzsvērt: paskatieties, neviens no JKP – ne Znotiņš, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, ne Muižniece, kas bija Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un tika no turienes acīmredzot izmesta ārā par nekvalitatīvu darbu (tā izskatās), – šodien nevienu reizi nav kāpuši virtuālajā Saeimas tribīnē, lai paskaidrotu, kāpēc Latvijā atšķirībā no Skandināvijas valstīm mūsu bērni nevar mācīties klātienē. Kāpēc mūsu bērnus ieslodzīja vienā klasē uz visu dienu un saņēma beigās otro lielāko statistiski... statistiski... Covid-19 slimības perēkli? Kāpēc mācības mūsu bērniem tagad... šogad tika organizētas un tiek joprojām organizētas tā, ka mūsu bērni saņem zemākas kvalitātes izglītību nekā pieminētajā Skandināvijā?

Mīļās omes! Mirdzas tantes! Nu, paskatieties līdzi, padomājiet loģiski, neklausieties tajos cilvēkos, kas nerūpējas par bērniem. Tie ir mūsu bērni, par kuriem mums ir uztraukums, jo mēs kā loģiski, normāli vecāki gribam saviem bērniem labu izglītību.

Un ir skaidrs, ka JKP to nespēj piedāvāt. Tas ir acīmredzami. Nav nevienas runas par šo tematu bijis šodien Saeimā. Nevienas pašas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ceru, ka šoreiz jūs mani redzat un dzirdat.

Es gribēju teikt pat ne tik daudz par likumu kā tādu... likumprojektu kā tādu, bet par to, ka te vienā pantā ir ielikti divi savstarpēji izslēdzoši... divi savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.

Man bija ļoti laba latviešu valodas skolotāja Dace Dukjana. Es ceru, ka varbūt viņa arī mani kaut kad dzirdēs. Bet saprotiet: ja klātiene, tad klātiene. Mēs atceramies visi, ka bija arī mācības neklātienē. Un kā var būt klātiene attālināti? Tas, man liekas, vienkārši runā viens otram pretī.

Līdz ar to šis priekšlikums ir atbalstāms, jo tas vienkārši ir tīri arī no valodniecības viedokļa... Šeit es skatos ļoti rūpīgi Nacionālās apvienības virzienā, kas vienmēr par visām latviskajām un valodas vērtībām ir cīnījusies un iestājusies, ka, nu, nedrīkst būt tā, ka klātiene ir arī tad, kad tu neesi klāt.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā atgādinu, kolēģi, ka šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 35, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 5. – deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz, ka attālinātās mācības var būt daļa no klātienes mācību formas tikai ārkārtas situāciju laikā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi un priekšsēdētājas kundze! Es aicinātu, pirms jūs spiežat balsošanas pogu, paskatīties tālāk tabulā (jo tas ir iespējams) arī uz Juridiskā biroja 16. priekšlikumu, izlasot abas daļas, un arī uz Juridiskā biroja 26. punktu. Un aicinu tomēr balsojot izvērtēt, vai, runājot par attālinātajām mācībām kovida situācijā un pandēmijas situācijā... atbalstīt, ka visas šīs normas ir pārejas normas ārkārtas situācijā. Tad faktiski šis likums varbūt nebūtu tik kritiski vērtējams šajā brīdī no sabiedrības puses, jo droši vien, ka jūs arī skatāties sociālajos tīklos, un tur vecāku pozīcija ir diezgan viennozīmīga. Es jau mēģināju jums teikt, kā akadēmiski cilvēki skatās, kādēļ vecākiem šajā brīdī būtu iemesls, nu, tomēr uztraukties par savu bērnu šobrīd iegūtās izglītības kvalitāti... nevis pēc 10 gadiem, nevis pētījumos kaut kad kādā citā valstī, bet šeit un tagad.

Papildus neminēju vienu argumentu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā arī runāja Latvijas Studentu apvienības pārstāve un viņa... Viņa arī lūdza Saeimu neatbalstīt šo attālināto mācību definīciju šobrīd šādā sasteigtā veidā, lūdza par to diskutēt. Faktiski studenti ļoti, manuprāt, pamatoti uztraucas par to, kādā kvalitātē viņi šobrīd mācās. Un studentiem jau nu, visticamāk, arī gados jaunākie kolēģi deputāti nevarētu pārmest, ka viņi varbūt kaut kādā veidā nav gluži viņu līmenī vai kā citādi.

Tātad arī jauni cilvēki, kas nav tikai pirmkursnieki, kam var pārmest kādus vidusskolas grēkus, bet jau vecākos kursos studējošie, saka, ka šobrīd šis nav pārdomāts un atbalstāms ceļš. Tai pašā laikā studenti, visticamāk, neiebilst pret diskusiju, kvalitatīvu sistēmisku diskusiju, par sistēmas pieeju un resursu nodrošināšanu.

Godīgi sakot, mani mazlietiņ... nu jau vairs nepārsteidz, un tomēr izskatās, ka (nu labi, ministriju šobrīd trīs cilvēki mēģina pārstāvēt, tas jau ir labi – jo vairāk, jo labāk, grupā vieglāk) attālinātās mācības ne tikai tiek minētas kā... (citēju Šuplinsku) "attālinātas mācības ir līdzeklis skolu tīkla sakārtošanai", bet nu jau laikam drīz būs panaceja, jo deputāte tikko minēja, ka attālinātās mācības ir vēl veselu čupu risinājums, kritizējot to, ka finansējums nav piešķirts. Bet, deputātes kundze, jūs šobrīd jau gandrīz vairāk nekā otro gadu esat šīs Saeimas deputāte, pozīcijas deputāte, nu, tak piešķiriet to naudu izglītībai!

Un faktiski, skatoties uz to, ka attālinātās mācības jau JKP izpildījumā kļūst par tādu kā panaceju, es izteiktu tomēr šaubas, vai tā tomēr beidzot nav atrastā un atvērtā lāde ļaunuma izlaišanai, jo izpildījums, godīgi sakot, ir diezgan sliktā... sliktā vērtējumā menedžmenta ziņā. Ne skolotāju, ne vecāku un ne skolēnu ziņā, bet menedžmenta ziņā. Un, kā jau vienreiz teicu, zivs pūst no galvas. Nu varbūt neļausim sapūt vēl tai galvai, jums taču pozīcijā tās vēl vajag!

Bet katrā gadījumā attālinātās mācības (vēlreiz atkārtojot to, ka es atbalstu šāda veida 21. gadsimta formas ienākšanu) nav panaceja visām problēmām, kur nu vēl skolu tīklam, kvalitātei vai kam citam.

Piešķiriet naudu izglītībai! Visi nākamie priekšlikumi runā par finanšu atbalstu skolotājiem, ko... vārdos jūs tikko ne viens vien pedagogus atbalstījāt.

Tātad šajā brīdī es aicinu paskatīties uz diviem citiem priekšlikumiem, kas nāk no Juridiskā biroja, un izvērtēt. Ir jūsu rokās vēl laiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es ierosinu tomēr neietvert likuma normās definējumus, kuri var tikt interpretēti kā saistoši, kaut, iespējams, tā nebija nemaz nodomāts. Iekļaujot jēdzienu "attālinātās mācības" klātienes kā izglītības apguves formas definējumā, likumdevējs atver slūžas neierobežotai skolēnu mācību klases aizvietošanai ar attālinātajām mācībām, skolēnam sēžot mājās pie datora.

Es nepieņemu šādu pagriezienu izglītības politikā divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Tik tiešām Covid-19 notikumi nostādīja sabiedrību un valsti jaunas nepieciešamības priekšā – ātri veidot savstarpējās komunikācijas neklātienē, apgūstot mūsdienīgus sakaru līdzekļus. Tomēr valsts un korporācijas izvēlas jauno tehnoloģiju tiktāl, ciktāl to ļauj naudas maks. Līdzīgi valstij ir jāizturas pret nodokļu maksātājiem, piekopjot tādu politiku, kas ir samērīga viņu finansiālajām spējām, nevis piespiežot veikt nepanesamus izdevumus.

Otrkārt. Attālinātās mācības, sniedzot jaunas iespējas vecāko klašu skolēniem, var tās atņemt pamatskolas audzēkņiem, neievērojot jaunāko pusaudžu psiholoģiskās īpatnības, uzliekot nepieļaujami lielu slogu vecākiem, atņemot bērnu socializācijas iespējas un krasi samazinot audzināšanas iespējas, kas paliek par skolas galveno funkciju, manā ieskatā. Nevis izglītība, nevis jaunas zināšanas, bet gan audzināšana, īpaši pamatskolā un sākumskolā.

Tikmēr sabiedrībā nav nekādas skaidrības, kā valdība piemēros attālinātās mācības apstākļos, kad Covid-19 pārstās būt par ārkārtējās situācijas uzturēšanas cēloni.

Tāpēc ierosinu tiesiskajā regulējumā attālinātās mācības attiecināt tikai uz ārkārtējām situācijām, bet skolās turpināt attālinātās mācības ieviest pakāpeniski, pa soļiem, bez steigas, uzmanīgi ieskatīties bērnu sejās un, pirmajām trauksmes un depresijas pazīmēm parādoties, uzreiz atkāpties pie iepriekšējām pozīcijām. Un tikai tad, kad pieredze būs uzkrāta, ietvert normatīvajos aktos attālināto mācību lietošanu parastos apstākļos, bet patlaban attālinātās mācības attiecināt likumā tikai uz ārkārtējām situācijām.

Es aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir tāda sajūta, ka attālinātās mācības tagad izveidos tādu izglītības sistēmas kvalitāti, ka mēs te visi kļūsim mežonīgi konkurētspējīgi un tamlīdzīgi. Tas uzsvars par attālinātajām mācībām kā prioritāti ir vienkārši vājprātīgi nesaprotams. Jūs varētu paskaidrot, kam vajadzētu būt uzsvaram!

Un uzsvaram pirmām kārtām vajadzētu būt tam, ka mums ir jāsamazina skolēnu skaits klasēs. Mums ir jāizveido vairākas mazas skolas – tā, kā tas ir Skandināvijā. Nevis jāver ciet skolas, bet jāatver vaļā skolas. Mums ir jāaicina arī vislabākie pasniedzēji, arī tādi, kas neprot latviešu valodu, un jāļauj viņiem pasniegt skolās, viņus apmaksājot no valsts. Mums ir jāievieš visiem skolēniem – pilnīgi visiem! – no 1. līdz 12. klasei bezmaksas ēdināšana skolās, bezmaksas materiāli visiem skolēniem. Tādām vajadzētu būt prioritātēm, ja mēs gribam pacelt izglītības latiņu un izglītības sistēmas kvalitāti Latvijā.

Mums vajadzētu atļaut augstākajās mācību iestādēs priekšmetus pasniegt svešvalodās, arī valsts universitātēs. Atkal no oksfordām, hārvardām, jeilām un tamlīdzīgi pasniedzējus aicināt. Tas ir veids. Mums vajadzētu samazināt birokrātisko aparātu izglītības sistēmā – visas tās padomes. Cik mums ir tās izglītības uzraudzības padomes? Arī, man liekas, tur ir, nu, vairāk nekā sunim blusu. Ar to vajadzētu sākt, nevis ar attālināto procesu.

Visa pasaule ir pierādījusi to, ka ir skolēniem, studentiem jāstudē pamatā klātienē un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos kā papildus... ērtības labad, nu, piemēram, valodas var studēt attālināti, vismaz daļēji var studēt attālināti. Bet ir priekšmeti, kurus objektīvi, studējot attālināti... izglītības kvalitāte samazinās. Un, ja mēs tagad kā galveno prioritāti krīzes laikā izvirzām šo punktu, kas ir acīmredzami iepirkuma dēļ, "zilās pogas" dēļ, tikai lai kaut kādus otkatus, iespējams, dabūtu... Nekā cita te nav! Te nav nekādas runas par izglītības kvalitāti vispār, jo, kā jūs redzat, arī šajā diskusijā, arī pie šī punkta, nu, JKP nekāpj tribīnē – ne Znotiņš, ne Muižniece, ne Šuplinska nekāpj un nestāsta, kāpēc 7.–12. klase sēž mājās?

Kāpēc Znotiņš nav noorganizējis, ka 12. klases skolēni var mācīties un apgūt kvalitatīvu vielu klātienē? Kāpēc, Znotiņa kungs? Tāpēc, lai viņi, šie cilvēki, nevarētu aizbraukt un iestāties labākajās pasaules universitātēs? Znotiņa kungs, es saprotu, jums nav bērnu 12. klases vecumā, bet varbūt nevajag domāt tikai par saviem iepirkumiem. Vajag padomāt par visiem Latvijas bērniem, par visām ģimenēm, kurās bērni jau mācās skolā. Jūsu ģimenē vēl nemācās.

Tās ir prioritātes, par kurām šodien vajadzēja runāt. Prioritātes ir, kā valstij palielināt iespējami mazu skolu skaitu vai mazu klašu skaitu, lai cilvēki pēc iespējas vairāk klātienē varētu mācīties un kā nodrošināt visus Latvijas skolēnus – gan bagātus, gan nabagus – ar mācību materiāliem (tajā skaitā datoriem) bez maksas. Pilnīgi visiem bērniem! Nav nemaz tik daudz mums to bērnu Latvijā – pārsimts tūkstoši tikai. Ar to jāsāk.

Znotiņa kungs, jums vajag vēl konsultācijas. Atnāciet, es jums pastāstīšu par izglītības sistēmu. Neejiet pie Šuplinskas kundzes, viņa nezina, kas ir Pandoras lāde. Kā viņa var būt izglītības ministre, ja viņa pat nezina to. Jūs saprotat – jūs laižat grīstē visu Latvijas izglītības sistēmu. Nu, lūdzu, nedariet to! Jūsu bērni taču arī mācīsies šajā izglītības sistēmā. Jūs domājat, ka jūs varēsiet... būsiet sapelnījuši ar tiem iepirkumiem... varēsiet sūtīt uz ārzemēm, bet tā nebūs, jūs vairs neievēlēs pēc šīs reizes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu, jau šajās debatēs it kā iezīmējas divas versijas, kāpēc šādi grozījumi tiek virzīti.

Tātad kolēģe Golubevas kundze faktiski saka, ka tā ir tāda ekstra, ka mēs esam tā bagātā Eiropas valsts, un, lūk, tā kā Somijā, citās Eiropas valstīs to dara, tad, nu, mums šāda ekstra arī ir vajadzīga, un tad mēs skatīsimies, ko mēs ar to tālāk darīsim, lai gan Golubevas kundze atzīst, ka tas nekādā veidā nevarēs kvalitātes... mācību... izglītības kvalitātes ziņā aizstāt īsto klātienes izglītības procesu.

Starp citu, arī paldies Golubevas kundzei par šo skaidrojumu, nu, kad argumenti... kad runa ir profesionāla un kad – nav. Ka tas ir tad, ja atsaucas uz pētījumiem. Nu, tad sanāk, ka arī citi kolēģi, kuri neatsaucas uz pētījumiem, runā neprofesionāli.

Un tad ir otra versija – Muižnieces kundzes (kura vismaz neatsaucas uz pētījumiem un līdz ar to ir tikpat neprofesionāla kā es savā runā), kas apgalvo, ka nē, ka mums valstī patiesībā ir ļoti nozīmīgas finanšu problēmas ar izglītības sistēmu. Un es Muižnieces kundzei piekrītu, bet, nu, tad jāatceras: mēs abi nerunājam profesionāli, neatsaucoties uz pētījumiem. Lai gan – uz vienu es atsaukšos tagad. Tiešām ir milzīgas atšķirības, piemēram, attiecībā uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, ja salīdzinām Rīgu un laukus. Tas, protams, norāda uz to, ka izglītības kvalitāte stipri atšķiras pilsētā... Rīgā un laukos. Te runa ir par skolotāju pieejamību, atalgojumu, skolu aprīkojuma kvalitāti un tā tālāk.

Tātad šī ir otra versija – ka tas ir tāds izmisīgs solis, lai risinātu problēmu ar skolotāju pieejamību.

Un tad... No tā es prognozēju, ka, šai idejai virzoties uz priekšu, mēs drīz redzēsim, ka skolēniem, kas dzīvo tajos novados... un tie būs noteikti Latvijas reģioni, kur skolas nespēs sev vai nu atļauties skolotājus kā tādus... pat Rīgā jau tagad ir skolas, kuras nespēj atrast skolotājus, piemēram, matemātikā, dabaszinātnēs... Tad tām skolām piedāvās iesaistīties kaut kā tajās attālinātajās mācībās. Un līdz ar to mēs veidosim situāciju, kurā dažiem skolēniem, kas dzīvos konkrētajās... kaut kādās mazāk apdzīvotajās vietās, novados, reģionos, izglītības kvalitāte būs stipri zemāka.

Tātad tā vietā, lai valstij... lai meklētu finansējumu vai pelnītu, lai tas finansējums būtu tam, lai mēs varētu maksāt skolotājiem vismaz tik daudz, cik skolotājiem maksā tajā pašā Somijā...

Somijā nav tādas vienlīdzības! Somijā jebkura skola – jebkurā novadā, jebkurā pilsētā – ir tikpat laba pēc savas kvalitātes kā skola Helsinkos vai kādā citā Somijas pilsētā.

Tātad Somijā tās materiālās... acīmredzot Somija kaut kā... attīstītāka nekā Latvija. Nu, tas arī nav pārsteigums, jo, lai gan mēs esam tik bagāta valsts, ar tik lieliem resursiem, mūsu valsts nespēj līdzfinansēt skolēnu pusdienas; valstij vajag pašvaldībām atņemt piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem... Nu, un ir arī citi soļi, kas liecina par to, cik mēs esam bagāti.

Nu tad, lūk, kolēģi! Kas tad tas īsti ir? Vai šis solis – tā ir kāda ekstra? Vai varbūt šis ir izmisīgs solis, kā risināt – it kā risināt – problēmu ar skolotāju pieejamību? Nu, domājiet paši, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribu trešo reizi aicināt sabiedrību, skatītājus, visu Latvijas tautu, kas redz šo Saeimas sēdi... Jūs ievērojāt? Es trešo reizi lūdzu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Znotiņu, kurš ir par tādu modernu izglītību, un Anitu Muižnieci, kuru izmeta no šī amata, no parlamentārā sekretāra amata, cik es saprotu... Es aicinu uzkāpt tribīnē un pateikt – kāpēc Latvijā Latvijas izglītības un zinātnes ministre nav spējīga organizēt mācības klātienē 7.–12. klasei? Skandināvijā (un ne tikai Skandināvijā) tas tā ir, Latvijā – nav. Un vai tā atbilde neslēpjas faktā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir bezspēcīga? Ka tai nav idejas...?

Ir pilnībā jāpiekrīt tam, ko tikko minēja Vjačeslavs Dombrovskis, – ka šie jautājumi patiesībā ir izmisuma solis, nevis solis modernizācijas virzienā.

Ceturto reizi aicinu. Znotiņa kungs, jūs esat parlamentārais sekretārs Izglītības un zinātnes ministrijā. Paskaidrojiet, ko jūs izdarījāt un ko jūs darīsiet, lai skolēni atgrieztos klasēs! Paskaidrojiet, kāds ir plāns! Lai vecāki to zina. Lai skolotāji to zina.

Lai visa sabiedrība zina, kāds ir plāns izglītībā.

Kur ir jūsu plāns? Kur to var izlasīt? Kad plānots atgriezt skolēnus atpakaļ klasēs? Tikai tad, kad beigsies viss šis murgs? Kad – mēs nezinām. Vai tad, kad skolēni jau būs pazaudējuši vienu gadu no savas studiju dzīves?

Uzkāpiet tribīnē! Ko jūs tagad klusējat?! Ko jūs baidāties, JK? Modernizētāji!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd runājam par 5. priekšlikumu – piekto no 31 priekšlikuma.

Cienītā sēdes vadītāja! Es jums patiešām personīgi lūdzu vadīt sēdi... runāt ļaut deputātiem (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs.

A. Kaimiņš. Nē, atļaujiet man pateikt.

Sēdes vadītāja. Iebildumi vai piezīmes par sēdes vadītāju nav pieļaujamas.

A. Kaimiņš. Es atvainojos, bet...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Tātad šobrīd – deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Darbu turpinām pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā joprojām likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Znotiņa kungs...?

R. Znotiņš. 5. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 40, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 6. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas paredz definēt klātienes mācības... tātad – bez šīs attālināto mācību iespējas kā iespējamās komponentes... Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es saprotu, ka mums ir bijušas ļoti garas debates par šo jēdzienu, un negribu atkārtoties. Taču aicinu padomāt par to: ja jūs vēlaties noteikt... klātieni noteikt arī kā attālinātu, tad jums būtu vērts padomāt par to, ka, piemēram, ministru un deputātu komandējumi, kuros noteikti jūs gribēsiet doties pēc tam, kad kovida laiks būs garām (kamēr bērni turpinās mācīties attālināti, jūs braukāsiet pa komandējumiem un tiksieties ar cilvēkiem, un pavadīsiet laiku kopīgās sarunās klātienē!)... tad jums būtu vērts tiešām padomāt par to, ka arī jūsu komandējumi turpmāk būs daļēji klātienē un daļēji – attālināti, lai jūs varētu arī kombinēt, lai jums nebūtu jātērē laiks un nodokļu maksātāju nauda, braukājot apkārt pa pasauli un pavadot laiku komandējumos. Varbūt tad mēs varētu tā izdarīt, jo kaut kādam efektam no kovida jau būtu jāpaliek. Ja jūs gribat šo kovida efektu atstāt kā paliekošas sekas attiecībā uz apmācību, tad droši vien ar kaut ko arī būs... no kaut kā būs jāatsakās arī jums. Tā būtu tikai godīgi. Vai arī, kā es jau teicu komisijā, tad mums ir varbūt jāparedz, ka arī dīkstāves pabalsti ir uz palikšanu, ja jau reiz mēs kaut ko no kovida laika ņemam uz palikšanu. Tā būtu godīgi.

Es aicinu, protams, pēdējo reizi aizdomāties par to, ko jūs darāt. Īpaši aicinu KPV LV deputātus, kuri šodien pārsvarā ļoti klusu sēž, jo viņi nesaprot, kas tiek dalīts šobrīd, kurš kumoss, kas par ko ir kaut ko sarunājis. Viņi tikai balso, jo viņiem tā ir likuši.

Es aicinu tiešām KPV LV deputātus, kuri mēģina izrādīt sevi kā vistuvākos tautai, soctīklos pozicionējas kā lielie sabiedrības aizstāvji... Varbūt jums būtu vērts tiešām aizdomāties par to, ko jūs šobrīd darāt? Pugas kungs teica, ka viņš māk lasīt anotāciju, tas ir labi. Varbūt pārējie kolēģi arī varētu pieslēgties, izlasīt, par ko mēs šobrīd debatējam, ieklausīties, kāds būs... kas tas būs tagad par jēdzienu... ka klātiene ir arī attālināti... Pārvariet vienreiz to savu kūtrumu! Padomājiet, ka jums pēc tam būs jāatgriežas mājās pie saviem bērniem, jātiekas ar skolotājiem, jāskaidro viņiem, ko jūs esat sadarījuši, jātiekas ar vecākiem: jā, mēs balsojām par tādu likumprojektu, nu ko lai padara...

Es nezinu, kā jūs vispār... nu, kā jums tā sirdsapziņa vēl darbojas?!

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 7. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas paredz likuma 14. panta papildināšanu ar 40.1 punktu. Principā ir runa par Ministru kabineta kompetenci noteikt kārtību, kādā piešķir valsts sociālo atbalstu pedagogiem.

Šis priekšlikums komisijā netika pēc būtības skatīts, jo neattiecas uz šī likuma... tieši redakcijas mērķu... priekšlikumiem, vārdu sakot. Tāpēc komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es negribētu piekrist tam, ka šis priekšlikums neattiecas uz likumu, jo, ja mēs runājam par pirmsskolas pedagogiem, tad tas attiecas uz kovida laiku.

Tas ir vairāk nekā skaidrs: atbalsts pirmsskolas pedagogiem ir jāparedz likumā, ja mēs gribam palīdzēt cilvēkiem pārdzīvot šo krīzi.

Šis nav jauns priekšlikums, šo priekšlikumu mēs iesniedzam no gada uz gadu, un tagad kārtējo reizi mēs jums atgādinām to, kas būtu vēl jāizpilda papildus visiem iepirkumiem un visām citām lietām, ko jūs esat nodomājuši.

Proti, 2018. gadā LIZDA veica parakstu vākšanas kampaņu, kuras laikā tika savākti vairāk nekā 42 tūkstoši parakstu par atbalstu pirmsskolas pedagogu, sporta pedagogu un speciālās izglītības pedagogu priekšlaicīgai pensionēšanai.

1993. gadā tika pārtraukta izdienas pensiju izmaksa šiem pedagogiem, un līdz šim brīdim nav rasts nekāds risinājums. Un tāpēc saskaņā ar LIZDA sniegtajiem datiem ir izstrādāts šis priekšlikums: ja šiem pedagogiem ir atlicis strādāt mazāk nekā trīs gadus līdz pensionēšanās vecumam, tad viņiem ir tiesības saņemt atbalstu un pēc saviem ieskatiem atstāt darbu, dodoties atpūtā.

Es domāju, ka jums vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Es lūdzu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, vadoties no šādiem apsvērumiem: pedagogi ir pelnījuši cienīgu atalgojumu un cienīgu attieksmi, un tieši Izglītības likums ir tā vieta, kur to nodrošināt un paredzēt. Arī tas ir tikai kā kompensējošais mehānisms ļoti daudziem procesiem, kas notiek attiecīgajā jomā.

Jā, iepriekšējā sēdē... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... Jauno konservatīvo frakcija un Nacionālās apvienības frakcija budžeta pakotnē ir iesnieguši priekšlikumu, kas paredz obligātu finansējuma nodrošināšanu privātām skolām – budžeta līdzekļus.

Es domāju, tas būs tikai godīgi un taisnīgi – paredzēt attiecīgus grozījumus Izglītības likumā, kompensējošus mehānismus arī pedagogiem, kuri darbojas valsts vai pašvaldības attiecīgajās mācību iestādēs, nevis lobēt vai palīdzēt tikai un vienīgi tūkstoš skolēnus mācošām privātajām iestādēm, bet nodrošināt atbilstošu un cienīgu finansējumu visiem pedagogiem!

Nedrīkst diskriminēt pedagogus, nedrīkst lobēt tikai vienu – privāto – skolu intereses... no visiem nodokļu maksātāju nomaksātajiem budžeta līdzekļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nu, šobrīd jāsaka tā: šie priekšlikumi, protams, ir budžetu skaroši priekšlikumi, un nekur citur kā Izglītības likumā tiem šobrīd, tā teikt, vieta nebūtu jāierāda. Šī ir pareizā vieta, un šis ir pareizais laiks.

Ja, lasot likumprojekta, nu, diezgan pretrunīgo, greizo anotāciju, ko kritizēja jau... kolēģi, kas prot lasīt, saka, ka tas ir ārkārtas situācijai, ārkārtas risinājumiem, kovida laika risinājumiem... jāteic, ka šis priekšlikums un arī turpmākie priekšlikumi ir saistīti ļoti tieši ar kovida situāciju. Kādēļ? Pedagogi, kuru aizsardzībai sociālais spilvens šajā priekšlikumā tiek piedāvāts, būtībā ir tajā riska grupā, riska vecuma grupā, ko, starp citu, atzīst arī Latvija.

Un ir skaidrs: ja šie cilvēki ir tajā vecumā, kad trīs gadi atlikuši līdz pensijai, un ir nostrādājuši 25 gadus... un ir arī vairāki citi zināmā mērā pretendentu loku ierobežojoši nosacījumi, kas šeit ir minēti, un tiek sacīts, ka tas pedagogu loks nebūs pārāk plašs, viņi var brīvprātīgi to izvēlēties... Un, ja šie pirmspensijas vecuma pedagogi, kam tagad trīs gadi atlikuši līdz oficiālajam pensionēšanās vecumam, nolemj, ka kovida laikā viņiem veselība ir svarīga... svarīgāka un ka riski droši vien veselības situācijas dēļ... un tā tālāk... ir būtiskāki (pēc personiska novērtējuma), tad kovida situācijā ir jādod šiem cilvēkiem iespēja šo situāciju izmantot savas veselības labā (jo mums katrs cilvēks jebkurā vecumā ir vērtība – un svarīga!), ir jādod iespēja izvēlēties iet pensijā.

Nesaku, ka tas atvieglos jaunu skolotāju meklējumus, jo zemā pedagoga alga diez vai aicina strādāt par pedagogu, taču valsts tomēr būtu šādi paudusi savu attieksmi pret pedagogiem, kuri ir ilgi strādājuši un kuri šobrīd tomēr domā par savu veselību un, iespējams, arī par vēlmi turpināt redzēt savus mazbērnus... un tā tālāk, un tā tālāk.

Šī ir pareizā vieta, un šis ir pareizais laiks. Jo... Šeit ir pieminēta viena grupa, kas ir pirmsskola. Un jūs nenoliegsiet, ka valdības norādījumu dēļ pirmsskola šobrīd strādā. Pirmsskola nav aizsūtīta mājās sēdēt un strādāt attālināti, bet strādā klātienē. Un pedagogi, visticamāk... Mēs zinām arī vidējā vecuma rādītājus un demogrāfisko situāciju, bet šajā brīdī... vidējā vecuma rādītājus arī pirmsskolas pedagogu grupā, kur varbūt vairāk ir gados jaunāki... tomēr vidējais viņu vecums rāda, ka viņi ir tuvu pensijas vecumam. Nu, zināmā mērā... Saka: jā, pirmsskolas pedagogi, arī jums, ja jūs uzskatāt par svarīgu gan veselību, gan, nu, tādu zināmu aizsardzību sev... lūdzu, mēs dodam jums šo iespēju, jo jūs mums esat svarīgi ne tikai tādēļ, ka esat ilgu mūžu veltījuši pedagoga darbam, bet arī tādēļ, ka šis vecums ir Latvijā noteiktā riska grupa, ko Covid-19 apdraud, kā mēs zinām arī pēc bēdīgās statistikas. Nu, faktiski šo vecuma grupu kovids ļoti apdraud.

Tādēļ šajā brīdī, pirms atkal jūs spiežat pogu vai runājat par pētījumiem un datiem (tos es tagad neminu un nesaucu skaitļus, nerādu ciparus), tomēr padomājiet par to, ka jums arī ir mājās, visticamāk, cilvēki... mīļi cilvēki šajā vecuma grupā... un, cerams, kādi no tiem ir arī skolotāji... Jūs taču gribētu atbalstīt cilvēka paša brīvu izvēli pensionēties ātrāk. Iespējams, arī šīs Covid-19 situācijas dēļ lēmuma pieņemšana kļūst ātrāka.

Lūdzu, lūdzu, izrādiet cieņu pedagogiem, kas ir jūs mācījuši, pat ja kāds jums nav paticis! Cilvēki ir 25 gadus strādājuši, veltījuši savu mūžu šai profesijai. Lai dod Dievs mums visiem tik ilgi veltīt... šajā darbā savu mūžu!

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu! Un arī turpmākos, ko redzam, paskatoties mazlietiņ tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Bez visiem tiem argumentiem, kas jau izskanēja, es vēlos minēt vēl vienu papildu iemeslu, kādēļ būtu nepieciešama šāda atbalsta programma tiem pedagogiem, kas ir 25 gadus nostrādājuši savā profesijā, kas ir strādājuši specializētās izglītības, pirmsskolas vai sporta programmās; kādēļ būtu nepieciešams šāds atbalsts trīs gadus pirms pensijas vecuma, ja viņi tomēr pārtrauc darba attiecības.

Tā ir skolu tīkla sakārtošana. Pirms dažiem gadiem mēs ieviesām tādu sociālās drošības spilvenu – atbalstu pedagogiem, kuri skolu tīkla sakārtošanas jeb skolu reformas rezultātā palika bez darba, un jāteic, ka tas patiešām bija tāds efektīvs instruments, kas palīdzēja šīs reformas veikt. Pašvaldības arī mazāk baidījās skolu tīklu sakārtot, jo viens no tādiem sāpīgiem elementiem parasti ir tas, ka, jā, daļa pedagogu pazaudē darbu.

Tā kā skolu tīkla sakārtošana mums vēl priekšā (tā mums ir paredzēta!), jau nākamgad atkal zināms skaits skolu... varētu samazināties, tad šis arī varētu būt kā tāds labs atbalsta instruments tiem pedagogiem, kas... nenoliedzami, ja viņi ir jau ilgu mūžu nostrādājuši skolā, ja viņi ir jau pirmspensijas vecumā, viņiem arī fiziski noteikti varētu būt grūtības atrast citu darbu vai īsā laikā pārkvalificēties.

Tā ka es arī uzskatu, ka šis ir priekšlikums, kam nebūs nozīmīgas fiskālas ietekmes. Pieredze rāda, ka pedagogi tiešām tikai izņēmuma gadījumos, ja nevar emocionālu, fizisku vai kādu citu būtisku apsvērumu dēļ savu darbu turpināt, izvēlas iespēju saņemt šo sociālo palīdzību jeb pabalstu no valsts, nevis turpina strādāt. Visticamāk, būtu neliels skaits šādu gadījumu. Bet, es domāju, tas būtu ļoti labs žests no valsts puses – parādīt, ka šādu atbalstu sniedzam. Papildu noteikumi: ja pedagogs iegūst kādus citus līdzekļus (ja pienāk pensijas vecums un saņem attiecīgu pensiju vai nodarbojas ar komercdarbību un tādā veidā gūst ienākumus, vai strādā tomēr kur citur un saņem atlīdzību), tad šis pabalsts, protams, nav spēkā.

Šis būtu finansiāls atbalsts gadījumos, ja tiešām cilvēks vairs neturpina arī citur strādāt, jo, visticamāk, to nevar darīt; tad valsts palīdz ar savu finansējumu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visus pārējos kolēģes iesniegtos grozījumus. Mums par to bija diezgan plaša diskusija arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā budžeta paketes kontekstā. Manuprāt, šī ir laba ideja, kura ir izsvērta arī no Latvijas Pašvaldību savienības puses, no LIZDA puses. Abas šīs organizācijas atbalsta šos priekšlikumus. Un arīdzan es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 8. – deputāta Kucina priekšlikums, kas ir par 14. panta papildināšanu. Principā... pēc būtības tas dod Ministru kabinetam kompetenci noteikt kārtību, kādā izglītojamais un viņa vecāki izmanto tiesības uz daļēji attālinātām mācībām. Šis priekšlikums ir komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Znotiņš. 9. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas papildina 14. panta 45. punktu, nosakot Ministru kabinetam kompetenci noteikt attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ko jau kolēģi iepriekš debatēs arī apsprieda un minēja.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, kolēģi! Par šo priekšlikumu. Šis priekšlikums deleģē Ministru kabinetam uzdevumu noteikt attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.

Komisijā debatējot, jautājums bija par to, ko ietver sevī vārds "īstenošana". Un šeit es lūdzu ņemt vērā to, ka arī ministre, runājot par šo priekšlikumu, apliecināja, ka "īstenošana" nozīmē tātad arī nodrošināšanu ar atbilstošiem resursiem, lai nepieciešamās darbības varētu tikt īstenotas.

Tas ir tas komentārs, ko es gribēju pateikt par to, kādā kontekstā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti atbalsta 9. priekšlikumu.

R. Znotiņš. 10. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 2. punktu, principā norādot, ka pašvaldībām nav jākompensē dažādu materiālu... Tātad ir dažādi mācību materiāli, tostarp arī elektroniskie resursi un platformas. Bet šeit būtiski ir piefiksēt, ka tas tikai dod iespēju pašvaldībām principā finansēt, nevis uzliek atbildību kaut kādas konkrētas lietas iepirkt vai obligāti nodrošināt.

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ja es pareizi saprotu no šī likumprojekta tabulas, mēs esam pamainījuši... pienākumu – uz tiesībām... Ja tas tā nav, tad es uzstāšu uz balsošanu par savu priekšlikumu. Uzstāšu uz balsošanu, tāpēc ka komisijā debatēs, uzklausot arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus un arodbiedrības pārstāvjus, tik tiešām atklājās ļoti nepatīkama aina – pašvaldībām šobrīd tiek uzlikts vēl viens pienākums, kā mēs to redzam šajā redakcijā, – pienākums visu šo finansēt no saviem līdzekļiem. Un, protams, tas viss ir uz tā fona, ko mēs šobrīd budžetā redzam, – uz tā fona, ka pašvaldības jau tā tiek aplaupītas! Proti, tām tiek laupīta daļa no ienākuma nodokļa, bet tagad tām vēl klāt ir uzlikts pienākums apmaksāt visas iegribas, kuras tik ienāk prātā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Manuprāt, te arī... principā te būtu arī jārunā par to, ka šādas lietas, kuras pēkšņi parādās likumos, – ka tagad atkal pašvaldībām ir jāapmaksā... es domāju, ka tādas lietas ir noteikti stingri jāreglamentē. Un, lai tā vairs nenotiktu, es domāju, vispār ir jānosaka pienākums: ja no valdības nāk šāds priekšlikums, tad patiesībā valdībai ir jānorāda finansēšanas avoti, kur lai pašvaldība to visu meklē, kādā veidā lai pašvaldība šos līdzekļus pārdala un kādā veidā no valsts budžeta varētu tikt līdzfinansēts šis pasākums. Jo tā nav nopietni, kolēģi, – šodien vai rīt jūs izdomāsiet, ka pašvaldībām ir jāfinansē vēl kaut kas... un tad vēl kaut kas... Un pirmsskolas pedagogus jūs atsakāties līdzfinansēt, palīdzēt priekšlaicīgi pensionēties speciālajiem pedagogiem arī negribat, bet, ja ir jāapmaksā jūsu šīs te spēlītes, tad, protams, pašvaldībām tas ir jādara.

Es labprāt dzirdētu Kucina kunga viedokli šajā sakarā, un tad es izlemšu, vai es... vai tiešām tas, ko jūs grozījāt komisijā, – vai tas papildina šo pantu, vai mums ir jāprasa balsojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Nākamais gads pašvaldībām nebūs viegls.

Pirmkārt, valdība nolēmusi mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas sadali par labu valstij, tādējādi samazinot pašvaldību ienākumus.

Otrkārt, izdevumus prasīs pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas process. Lielākā daļa pašvaldību pēc vēlēšanām uzsāks darboties apvienotās teritorijās.

Uzskatu, ka tas ir neprāts – šādā situācijā uzlikt pašvaldībām papildu pienākumu – nodrošināt attālināto mācību procesā iesaistītos ar materiāltehnisko bāzi. Pašvaldības nevar visu laiku lāpīt valdības budžeta caurumu. Uzliekot papildu slogu pašvaldību budžetiem, mēs apdraudam reģionu attīstības iespējas.

Lai būtu stipra Latvija, mums ir nepieciešami stipri reģioni, kur attīstās uzņēmējdarbība, kur pieejama kvalitatīva medicīniskā aprūpe, kur nodrošinātas plašas kultūras, atpūtas un sporta iespējas un kur ir konkurētspējīgas izglītības iestādes. Lai to visu nodrošinātu, mums, kolēģi, pašvaldības ir jāatbalsta, nevis jāuzkrauj tām aizvien jauni un jauni pienākumi, neparedzot tiem finanšu segumu.

Tāpēc uzskatu, ka, atļaujot klātienes... attālināto mācību procesu, valstij ir jāgarantē, ka visi tajā iesaistītie tiks nodrošināti ar atbilstošu materiāltehnisko bāzi. Attālināto mācību gadījumā personīgs dators ir uzskatāms par būtisku izglītības infrastruktūras sastāvdaļu, kura ir jāfinansē no valsts budžeta.

Kolēģi, vai jūs reāli saprotat, ka šajā gadījumā, atņemot naudu pašvaldībām un vienlaikus uzliekot tām jaunu pienākumu, jūs reāli nogalināsiet dažiem bērniem iespēju iegūt izglītību vispār?

Šādu ierosinājumu – uzlikt visu uz pašvaldību pleciem un vienlaikus atņemt tām finansējumu – varēja izdomāt tikai ierēdņi, kuri nekad nav sastapušies ar pašvaldību darbu, vai tie, kuri speciāli virza uz kvalitatīvas izglītības iznīcināšanu pašvaldību skolās.

Kolēģi, vēlētos atgādināt, ka nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas. Ceru, ka vēlētāji reģionos atcerēsies tās partijas, kuras balsoja pret savu vēlētāju interesēm.

Aicinu atbalstīt gan 10., gan 11., gan 14. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi ir identiski... arī mans – nākošais...

Te ir runa par to, vai vispār tiks realizēts šis likums, šī norma – attālināto mācību nodrošināšana, vai tomēr apstāsies...

Un visās... arī diskusijās šodien... Vai tās ir bijušas lietderīgas vai tomēr veltas? Jo, ja nav finansiāla seguma, lai nodrošinātu attālinātās mācības, tad kāda jēga vispār bija runāt šodien...?

Tieši šis priekšlikums... Kam būtu jāfinansē attālināto mācību process, iegādājoties attiecīgos mācību līdzekļus un datorus, – valdībai vai pašvaldībām? Tas jautājums ir, manuprāt, stūrakmens šajā likumprojektā.

Tāpēc ir šis priekšlikums – tomēr izslēgt 2. pantu... punktu. Un, kā es saprotu, vakar komisija ir vienojusies un nonākusi pie tā, ka varētu būt it kā kompromisa variants, ka pašvaldības var finansēt... Nu, tas vēl jautājumu neatrisina. Daudzām pašvaldībām nav naudas, lai veiktu šo uzdevumu.

Tātad atkal atgriežamies pie tā paša jautājuma, ka būs mazturīgās ģimenes laukos, nabadzīgākajās pašvaldībās, kur nebūs iespējas nodrošināt skolēniem šo attālināto mācīšanos.

Nedaudz par ienākuma nodokli. Cik es atceros no iepriekšējiem... jau sen, sen... gadiem, pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija stabila, konstanta ienākumu bāze... ieņēmumu bāze. Sākumā bija 90 procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Repšes laikos, ja nemaldos, tieši ceļiem pieci procenti tika noņemti – par labu valsts budžetam; palika 85. Un tagad, kad pagājis kāds laiks, atkal ir ķērušies klāt pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdales par labu valstij, vēl noņemot piecus procentus jeb 90 miljonus.

Saka, ka tieši šī nauda ir būtībā ārstu un arī skolotāju algu palielināšanai. Tātad pēc būtības no pašvaldību naudas tiek palielinātas šīs algas. No pašvaldību ienākumiem, kas bija šogad.

Un tagad vēl liek priekšā šādu priekšlikumu – pašvaldībām finansēt šos mācību līdzekļus!

Ministrija... cik tur ir atļāvusies atrast? Laikam 36 miljonus iepriekš... Un Znotiņa kungs minēja, ka vēl tikpat būs...

Nu, es lūdzu tai pašvaldībai, kuru es kādreiz pārstāvēju... lūdzu Balvus apkopot datus, cik tad nepieciešams papildu līdzekļu pašvaldībai... tieši cik līdzekļu pašvaldībai būs nepieciešams, ja pienāks laiks pildīt šo normu. Balviem tas konkrēti... būs papildus 243 tūkstoši eiro nākošgad.

Bet vispār – vai visām pašvaldībām Latvijā ir apkopoti tādi rezultāti...? Cik liela tā summa būs? Tie būs atkal vairāki miljoni... nevis vairāki, bet vairāki desmiti miljonu! Uz kopējā fona pašvaldībām papildus būs šie līdzekļi jāiegulda no sava budžeta.

Bagātās, iespējams, to var izdarīt – kādas lielākas pilsētas. Bet vai lauku pašvaldības to varēs? Nē!

Tāpēc loģiski būtu, ka... lai šis likums tiktu izpildīts un arī attālinātās mācības notiktu, loģiski būtu atstāt šā aprīkojuma iegādi valdības kompetencē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Aicināšu nevilkt laiku tik daudz, jo gan 10., gan 11., gan 12., gan arī 14. priekšlikums principā ir saistīti ar 13. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kurš tātad vēlreiz precizē, ka pašvaldībām... var finansēt šos elektroniskos mācību līdzekļus... Un te nav runa tik daudz par šīm viedierīcēm; šeit daudz vairāk mēs runājam par digitālajām mācību platformām.

Es tikai norādīšu vēlreiz: arī valsts domā visu laiku, palīdzot un organizējot gan šo digitālo platformu... kopējas, vienotas sistēmas izveidi, gan arī šo digitālo mācību līdzekļu nodrošināšanu, gan arī atvēlot vairāk nekā 52 procentus no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta tieši pašvaldībām – izglītības procesa nodrošināšanai.

Galu galā atgādināsim un neaizmirsīsim, ka pašvaldība parasti ir skolas dibinātāja un pašvaldība ir atbildīga par skolas mācību procesa nodrošināšanu!

Un kāpēc šeit vispār... Par ko tad ir priekšlikums? Izglītības un zinātnes ministrija aicināja papildināt šos... ka pašvaldībām ir iespēja abonēt arī šos digitālos mācību līdzekļus un platformas, jo... mūs aicināja to darīt vairāku skolu direktori un pašvaldības, kuras minēja, ka šobrīd viņiem nav tādu tiesību pēc likuma – abonēt šīs digitālās mācību platformas.

Tāpēc es papildināju šo definīciju, lai ļautu šīm skolām izmantot šo naudu, ko mēs esam piešķīruši no valsts budžeta, ne tikai zīmuļu, burtnīcu... un tā tālāk... iepirkšanai, bet arī, piemēram, digitālo platformu iepirkšanai.

Tālāk. Ir saņemts... Jābilst, ka ir saņemts gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Finanšu ministrijas izvērtējums – budžeta izvērtējums... Kā tad tas viss ietekmēs pašvaldību budžetus? Tur ne tuvu nav rakstīts tas, ko Kazinovska kungs min, – par šo ārprātīgi milzīgo pašvaldības budžeta ietekmi. Tieši pretēji! Abos šajos izvērtējumos principā ir minēts, ka šādas ietekmes nebūs, jo tas dod tikai iespēju pašvaldībām izvēlēties šos resursus, nevis uzliek par pienākumu obligāti tos iegādāties.

Tā ka aicinu noraidīt gan 10., gan 11., gan 12., gan 14. priekšlikumu, kas pēc sava satura paredz vienu un to pašu, un atbalstīt 13. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Es tātad vēlreiz uzsveru šos vārdus – "var finansēt", nevis "finansē".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – izslēgt papildinošo normu no jau esošās normas Izglītības likumā – vairāku iemeslu pēc.

Pirmkārt. Es aicinu to darīt, tādēļ ka Izglītības un zinātnes ministrijas tie trīs pārstāvji, kas ir ministrija, minēja mūsu kaimiņvalstu... Ziemeļvalstu pieredzi attālināto jeb distancēto mācību organizēšanā jeb nodrošināšanā un moderno tehnoloģiju, viedierīču iegādē. Kas to tur darīja? Valsts. To apliecina arī pētījumi, kurus šoreiz varbūt neminēšu.

Otrkārt. Komisijas sēdes laikā, neskatoties uz komisijas veidoto priekšlikumu, par ko jau runājām, parlamentārais sekretārs... Saeimas Juridiskais birojs minēja, ka šī norma – tā pati, par ko mēs šobrīd runājam, ko mēs gribam izslēgt, – nosaka imperatīvā veidā jaunu funkciju pašvaldībām jeb izglītības iestāžu dibinātājiem. Un būtībā... Mēs zinām, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc izsludināšanas.

Tātad pašvaldībām arī tad, ja ir ar vārdiņu "var"... Es piekrītu Kazinovska kungam – tas maz maina interpretāciju; pašvaldībām būs jānodrošina vai jāpērk šis nodrošinājums, par ko te... Te runā par platformām, kas, starp citu, likumā esošajā normā par mācību līdzekļiem ļauj to darīt pašvaldībām tāpat. Tātad tas nozīmē, ka vārdiņš "var" maz ko atrisina. Pašvaldībām būtu jāpērk šīs platformas un programmas tagad un uzreiz, jo pirmsskolas darbs būtu jānodrošina uzreiz.

Vēl viens iemesls, kādēļ es atbalstu ierosinājumu izslēgt šo normu un atstāt esošās normas kontekstā ar mācību līdzekļu definējumiem. Pirmsskolas šobrīd īsteno (jau otro gadu) jauno kompetenču standartu jeb vadlīnijas. Tātad, ja tā ir valsts organizēta reforma, tad tehniskais nodrošinājums, tai skaitā platformas, tai skaitā programmatūra, būtu jānodrošina valstij, jo tā ir valsts izsludināta reforma un to nav izdomājusi kāda atsevišķa pašvaldība.

Un nākamais. Pievienojos cilvēkiem, kas ir strādājuši pašvaldībās. Vai ir kādi aprēķini, cik daudz līdzekļu tas prasītu šogad, un kāda izskatās perspektīva, lai turpmākajos gados šo normu izpildītu (arī ar vārdiņu "var")? Kad es uzdevu jautājumu Znotiņa kungam par to, vai valsts plāno kādu atbalstu pirmsskolai šo platformu, programmatūru iegādei, viņš lepni plātījās par to, kādi papildu līdzekļi ir piešķirti valstī, un sniedza atbildi, ka pašvaldībām šāda atbalsta nebūs.

Jā, Znotiņa kungs, jūs esat saņēmis atbalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jūs varat operēt ar struktūrfondu finansējumu, jūs varat pārdalīt arī mērķdotāciju mācību līdzekļu iegādei, kuru, starp citu, var palielināt... un tad šīs programmas var pirkt. Lūdzu, izmantojiet šīs iespējas kā valsts, dodot papildu atbalstu arī pašvaldībām! Vienmēr var atrast veidu... Un šobrīd ir mācību līdzekļu dotācija... vismaz nākamgad, lai palielinātu vismaz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, jo valsts oficiāli ir apņēmusies to nodrošināt kā obligāti nodrošināmu auditoriju.

Ja mēs diskutējam par piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, es ceru, ka jautājuma uzdošana komisijā ir devusi arī atbildi. Un ceru, ka vismaz šo programmu īstenošana, kas notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, saņems lielāku valsts mērķdotāciju mācību līdzekļu kontekstā, lai tur, kur piecgadnieki un sešgadnieki mācās un kur notiek sagatavošana 1. klasei, būtu no valsts lielāks finansējums šo platformu un mācību un saziņas programmu (un tā tālāk) iegādei.

Tātad vēlreiz: lai arī ir pareizi, ka dibinātājs apņemas to darīt... tā kā šī ir valsts veikta reforma un turklāt vēl ir kovida situācija, šķiet, ka būtu nozarei atbildīgi... un ja pašiem nav līdzekļu... zinot arī ministrijas budžetu... lai tas nav jādara uz bērnu pusdienu rēķina. Iespējams, ka var uzrunāt arī citus resorus, citas ministrijas, kuru pārziņā ir IT tehnoloģijas, un rast iespēju papildus varbūt no citiem avotiem pašvaldībām to finansēt un dot atbalstu ja ne šogad, kaut gan kovida situācija to ļautu, tad vismaz nākamajā gadā, lai pašvaldības tiešām to varētu darīt un bērni pirmsskolā jau varētu turpināt apgūt jauno mācību saturu, un lai varētu arī piecgadnieki un sešgadnieki sagatavoties... nu, kvalitātes ziņā līdzvērtīgi mācībām 1. klasē.

Es aicinu nevis atkal norādīt, kur ir kļūdas... vai ka varbūt kaut kur kāds kaut ko nezina, vai ka varbūt kaut kur kāds kaut kā izsakās, bet faktiski pateikt risinājumu – kāds atbalsts būs. Jo tas var izlemt... izšķirt arī balsojumu, kaut arī jums jau nu tā viena vai divas balsis nav būtiskas (bet kādreiz – būs).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies kolēģiem. Paldies kolēģiem. Tik tiešām es arī prasīšu balsojumu par šiem priekšlikumiem.

Te ir vēl viena būtiska lieta, kura droši vien paslīdējusi garām. Ja mēs dodam tikai tiesības pašvaldībām apmaksāt šīs platformas, lai gan sākotnēji likumprojektā bija nepārprotami uzlikts pienākums, jo, kā mēs lasām, "finansē no sava budžeta" pašvaldība to, to un to, tad patiesībā mums jādomā, jāuzdod jautājums – kas finansēs tad, ja pašvaldība izvēlēsies nefinansēt? Jo tas, ko mēs likām iekšā... piedāvājām ielikt iekšā, – tātad izlemt, kurš tad... kādā veidā tiek atlīdzināti visi tie izdevumi... Attiecībā uz to koalīcijas deputāti nepiekrita.

Bet joprojām ir neatbildēts jautājums – kas notiks tajās pašvaldībās, kuras vienkārši nevarēs pavilkt šos izdevumus?

Jā, varbūt bagātās pašvaldības labprāt arī prasa atļauju samaksāt par platformām, bet ir arī tādas, kuras to darīt nebūs spējīgas. Un kas tad notiks, ja, piemēram, būs tāda programma, kura būs jāpilda attālināti? Vecāki apmaksās vai kas? Nesaprotu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, diemžēl tad ir jāpapildina.

Mani vakar drusciņ pārsteidza tas, ka, atbildot uz jautājumu par finansējumu, par to, vai nākošā gada budžeta projektā šāda veida finansējums... finansējums, teiksim, šo iekārtu iegādei ir paredzēts vai nav valsts budžetā, Finanšu ministrijas pārstāve pateica, ka Izglītības un zinātnes ministrija nemaz neuzstāj uz tādu finansējumu, saka, ka gan jau viss būs okay, pašvaldībās tas būs nodrošināts. Nu kā tad tā, ja papildus būs šis pienākums, papildu izdevumi pašvaldībām tiek paredzēti?! Turklāt – milzīgi, kopā saskaitot, visā valstī! Šim finansējumam bija jābūt valsts budžetā. Nu, labi, kuluāros es esmu dzirdējis, ka, iespējams, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nākošgad varētu tikt kaut kāda zināma daļa, teiksim, novirzīta, bet tas viss ir, kā saka, miglā tīts, nav ierakstīts budžetā.

Otra lieta. Ja tomēr uzkrauj šo slogu uz pašvaldību pleciem, tad, es domāju, atbildība jau uz tām pašvaldībām vien nebūs; atbildība tik un tā paliks, gulsies uz ministriju, faktiski – uz šī priekšlikuma ierosinātājiem. Uz to gan nevajadzētu cerēt, ka, nu, lūk, pašvaldības būs vainīgas pie tā, ka netiek ieviesta šī attālinātā mācīšana!

Es domāju, ka loģiski būtu tomēr atstāt uz valsts pleciem šo jautājumu un izslēgt 2. pantu... punktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Nemēģinot atspēkot visas neprecizitātes un arī, nu, varbūt tīšas muļķības, kas te tika sarunātas, ko iepriekšējie runātāji minēja, tomēr gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija no savām rezervēm pārdala... papildus vēl vienu miljonu mācību līdzekļiem...

Tāpat arī tiek veltīti seši miljoni no šīm kovida naudām, kas tika pieminētas.

Principā visa šī nauda (vismaz 80 procenti) aiziet tieši pašvaldību atbalstam – attālināto mācību procesa nodrošināšanai un pašvaldību iestāžu atbalstam. Tāpēc... Nu, nevajag maldināt, nevajag izteikt kaut kādus pieņēmumus, kas neatbilst patiesībai, un nevajag šķelt sabiedrību! Valsts cenšas par šo procesu rūpēties... kopēji. To dara gan ministrija, gan pašvaldības. Un kopēji mēs, ar katru sazvanoties... Šonedēļ, piemēram, katru dienu... Ar astoņām skolām meklējam šos risinājumus – kā mēs varam vēl palīdzēt, kā pietrūkst skolām, katrai konkrētajai, un kā tās uz to skatās.

Tāpat ir Eiropas fondi, kuri ir paredzēti arī šim digitalizācijas procesam un kurus pašvaldības var izmantot, un kurus jau arī iepriekšējā, teiksim, periodā ir veiksmīgi... citas pašvaldības ļoti labi izmantoja šos fondus skolu modernizācijai, digitalizācijai un tā tālāk.

Aicinu noraidīt šo un nākamos un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Vēlreiz paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es runāšu par šo un arī par nākamajiem priekšlikumiem – līdz pat 14. priekšlikumam, ieskaitot arī jau pieminēto 13. priekšlikumu, kas ir komisijas radīts priekšlikums... šo priekšlikumu papildināt jeb... pareizāk sakot, aizstāt obligāto finansēšanas normu ar iespēju... ar vārdiņu "var".

Tas ir mans piedāvājums.

Un es mēģināšu pamatot, kāpēc tomēr 13. priekšlikums būtu jāatbalsta. Bet ar to tad saistīts, nu, jūsu iespējamais atbalsts šiem pārējiem... šajā kopumā apskatāmajiem priekšlikumiem.

Aritmētikā ir tā, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības. Politiskajā aritmētikā kādreiz mēdz būt arī savādāk.

Ja būtu tā, ka mums 13. priekšlikums būtu šobrīd balsojams un pēc tam būtu deputātu individuāli iesniegtie priekšlikumi, tad, es pieļauju, arī prasījumi pēc balsojumiem būtu pavisam savādāki, jo tad būtu skaidrs, ko mēs... ka tas, kas ir komisijā lemts, arī šeit gūst atbalstu. Diemžēl šobrīd tādu garantiju nav, un līdz ar to ir jārēķinās ar visiem iespējamiem variantiem.

Runājot par 13. priekšlikumu, par tā esenci, jāteic, ka to būtību jau norādīja Saeimas Juridiskais birojs, – ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam publiskās personas (un pašvaldības ir publiskās personas!) drīkst darīt tikai to, kas tām ir atļauts.

Un, ja nebūs atļauta šī finansēšana, šo platformu, elektronisko platformu, iegāde vai abonēšana, tad tiešām tur var rasties problēmas vai arī vajadzēs mācēt to caur citiem likuma pantiem ieinterpretēt iekšā. Tāpēc labāk ir nepārprotami ierakstīt, ka tās pašvaldības, kuras to vēlas un kurām ir resursi, to var darīt.

Un, tā kā es savulaik esmu vadījis vienas pašvaldības izglītības komisiju, es gribu teikt, ka pašvaldības jau vienmēr mēģina savām skolām, savām izglītības iestādēm nodrošināt to, kas ir vislabākais tajā brīdī. Un šeit ir jārēķinās ar to, ka... it sevišķi šajā krīzes situācijā, šajā ārkārtas situācijā... ka, lai nodrošinātu šīs platformas, lai nodrošinātu tās visā valstī... ja šo funkciju uzņemtos kā valsts funkciju, varētu gadīties, ka atkal mēs tiekam pie kāda lētākā risinājuma. Un vienlaikus tas varbūt liegtu tām pašvaldībām, kurām ir lielāka rocība, meklēt advancētākas (šobrīd nāk prātā šis svešvārds) platformas, kuras pieļauj daudz elastīgāku šo attālināto mācību procesu... tā nodrošināšanu.

Tie pedagogi, kas ir strādājuši dažādās šajās... attālinātajās vidēs, zina, ka ir tādas vides, kurās jūs varat redzēt visus savus audzēkņus un praktiski ar viņiem strādāt gandrīz tāpat kā klasē, vizuāli vērojot viņus. Un ir arī tādas vides, kurās jūs nevienu neredzat; labākajā gadījumā jūs redzat tikai sevi un, teiksim, to demonstrējamo tekstu jeb demonstrējamos slaidus, kas ir jūsu gatavoti.

Jautājums ir par to, ka tiešām tur, kur ir vēlēšanās un varēšana nākt pretī skolām... pašvaldībām nevajadzētu to liegt.

Tāpēc es aicināšu atbalstīt 13. priekšlikumu, kur ir runa par to, ka var finansēt visas šīs manis minētās lietas.

Otra lieta. Vai problēma tiks atrisināta – tāds ir jautājums. Finansēšanas problēma. Un komisijas sēdē skaidri tika norādīts – nē, šo platformu iegādes problēma nebūt neatrisināsies ar 13. priekšlikumu; valstij ir jādomā par to, kā centralizēti risināt šos iepirkumu jautājumus attiecībā uz dažādu veidu elektroniskajām platformām, to iepirkšanu vai abonēšanu un visu, kas ir saistīts ar šo attālināto mācību nodrošināšanu.

Šī problēma nepazūd. Šai problēmai... Kā es jau iepriekš minēju, ministre savā uzstāšanās runā apliecināja, ka vārds "īstenošana", attālināto mācību īstenošana, ietver arī finansēšanu. Tātad to es arī šobrīd pieņemu kā apsolījumu, ka Ministru kabinets, izdodot noteikumus par attālināto mācību īstenošanu, tur skaidri un gaiši norādīs, kā attālinātās mācības ir finansējamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Kolēģi, komisijas vārdā: šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 11. – deputāta Kucina priekšlikums, kas analoģisks iepriekšējiem. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

R. Znotiņš. 12. – deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz izslēgt tieši šos elektroniskos resursus, interaktīvo mācību platformu un šīs pārējās lietas no iepriekš jau, teiksim, veidotā saraksta. Principā paredz atstāt redakciju, kāda tā iepriekš bija likumā, tātad – neatļaujot šīs digitālās mācību platformas skolām... pašvaldībām finansēt...

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Lai gan ziņotājs nepareizi interpretēja manu priekšlikumu.

Runa nav par to, ka nefinansētu nosaukto infrastruktūru... attiecībā uz pašvaldības līdzekļiem, bet gan par to, ka pārceltu šo finansējumu uz... no pašvaldību kompetences – uz valdības kompetenci.

Līdz ar to mans priekšlikums, 12. priekšlikums, ir tieši saistīts ar 27. priekšlikumu. Runa ir par sloga pārcelšanu no pašvaldībām uz valdību.

Es uzskatu, ka elektroniskās... elektroniskos resursus, interaktīvo mācību platformas, mācību un saziņas programmatūru iegādi un abonēšanas maksu, kā uzskaitīts likumā... likumprojekta tekstā, ir nepieciešams finansēt.

Pašvaldību budžeti (izteiksmē uz vienu novada iedzīvotāju) krasi atšķiras. Ja iecerētais notiks tā, kā ir plānots tagad valdībā, papildu slogs visstiprāk apgrūtinās tās pašvaldības, kurām jau tagad dzīve nav salda. Tas arvien vairāk palielinās starpnovadu nevienlīdzību un līdz ar to – nenovēršami! – sociālo nevienlīdzību.

Es uzskatu, ka trīs jomām ir jābūt finansētām galvenokārt centralizēti – no valdības budžeta. Un tās ir: drošība, veselības aprūpe un veselība. Šīs trīs jomas ceļ vienotas sabiedrības asinsrites sistēmas izturīgumu, kas rada līdzpilsoņos drošuma sajūtu par rītdienu. Tikmēr piekoptā politika arvien vairāk noslogo pašvaldības. Un pēdējo satricinājumu vētrā tas ir īpaši bīstami, jo tas noņem nost tos lietussargus virs iedzīvotāju galvām, kurus pašvaldības vēl patur.

Es aicinu nenoslogot pašvaldības ar attālināto mācību infrastruktūras (vēl vairāk – sadrumstalotas infrastruktūras!) izveidošanu un finansēšanu, bet veidot to kā vienotu standartizētu sistēmu Latvijas Republikas mērogā. Tas ļaus ne tikai nodrošināt tās kvalitāti, bet arī ietaupīt līdzekļus, nevis – mēģināt kaut kā pa daļiņām... dažādos novados dažādi īstenot... Manā ieskatā, tā nebūtu laba saimnieciskā darbība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Un īpaši vēršos pie tiem kolēģiem, kas pavisam nesen runāja par to, cik bagāta valsts mēs esam un cik lielas ir mūsu iespējas.

Ļaujiet man tad uzdot jums jautājumu. Ja esam tik ļoti bagāta valsts, tad kāpēc kārtējo reizi tas, ko mēs redzam, ir tas, ka valdība uzgrūž arvien jaunus un jaunus pienākumus tieši pašvaldībām un vienlaikus pieņem lēmumu samazināt valsts līdzfinansējumu (samazināt līdzfinansējumu, piemēram, tām pašām skolēnu pusdienām) un samazināt to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu, kas ir pašvaldībām? Vai tad tik bagāta valsts, kas ir ar tik daudzām iespējām, kaut ko tādu dara? Vai jūs domājat, ka pašvaldību spējas pildīt visus tos pienākumus, kas tiek tām uzgrūsti (arvien jauni tiek uzgrūsti!) ir bezgalīgas?

Kolēģi, pašvaldību vēlēšanas ir pavisam drīz. To visu, es domāju, cilvēki atcerēsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijā šis – analoģiski iepriekšējam priekšlikumam – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 13. – komisijas priekšlikums, kas precizē, pievienojot vārdu "var"... Var iegādāties šīs elektroniskās platformas, tādējādi noņemot, iespējams, rūpes un bažas dažiem labiem deputātiem... Tā ka aicinu šo komisijas priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Ar ko atšķiras pirmā lasījuma redakcija no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma? Pirmā lasījuma redakcija uzlika pašvaldībām jaunus pienākumus, bet komisijas redakcija saka, ka var... pašvaldības var finansēt, bet var arī nefinansēt. Un ko darīt vecākiem tajā gadījumā, ja pašvaldība nevarēs finansēt, bet ministrijai negribas?

Kolēģi! Šī redakcija, ar komisijas lēmumu grozītā redakcija, ir vecākiem vēl kaitīgāka nekā sākotnējā. Aicinu to neatbalstīt un paredzēt finansējumu no valsts budžeta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 15, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. 14. – deputāta Kazinovska priekšlikums, kas principā ir par to pašu tēmu un paredz izslēgt to, ka pašvaldībām šie elektroniskie resursi būtu no sava budžeta jāiegādājas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

R. Znotiņš. 15. – deputāta Kazinovska priekšlikums, kas paredz to, ka likumprojekts tiks skatīts trīs lasījumos, nevis steidzamības kārtā – divos lasījumos. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šāds priekšlikums arī nav balsojams.

R. Znotiņš. 16. – deputāta Kucina priekšlikums, kas paredz to, ka pirms katra mācību gada sākuma apstiprina izglītības iestādes vadītāja sagatavoto attālināto mācību īstenošanas kārtību, kas ietver sevī attālināto mācību satura un tehnisko resursu aprakstu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Pieņemot, ka izglītības iestāde var izmantot attālinātās mācības kā papildu iespēju... es piedāvāju papildināt 31. panta trešo daļu (atgādināšu – tā nosaka izglītības iestādes padomes funkcijas), nosakot, ka izglītības iestādes padome "pirms mācību gada sākuma apstiprina izglītības iestādes vadītāja sagatavoto attālināto mācību īstenošanas kārtību, kas ietver sevī attālināto mācību satura un tehnisko resursu aprakstu".

Pirmkārt. Tas parādītu, ka runām par vecāku un pedagogu līdzdalību attālināto mācību procesa plānošanā seko konkrēta rīcība. Varbūt arī palielināsies vecāku uzticība attālināto mācību sistēmai.

Otrkārt. Tas motivēs vecākus sadarboties savā starpā, un, iesaistot procesā visas puses, optimāls rezultāts var tikt sasniegts. Vecāki, plānojot attālināto mācību procesu kopā ar pedagogiem un iestādes vadītāju, nepaliks aiz borta. Tas ļaus palielināt vecāku lomu izglītības sistēmas veidošanā un reāli noskaidrot vecāku viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijā 16. priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Kolēģi! 17. un 18. priekšlikums attiecas uz likumprojekta 36. panta otro daļu, kas principā paredz iespēju divām mācību iestādēm slēgt līgumu... savstarpēju līgumu. Ko tas nozīmētu, un kam tas palīdzētu? Principā tas palīdzētu skolai, kurā varbūt ir nodarbināts kāds skolotājs uz nepilnu laiku... noslēgt līgumu ar skolu, kurā trūkst tieši šāda skolotāja; tad šis skolotājs varētu nodrošināt mācību procesu arī tajā skolā, ar kuru tiek noslēgts līgums.

Arī šis priekšlikums ir izrietējis no diskusijām ar skolu direktoriem, ar izglītības institūcijām, un principā tas palīdzētu atraisīt tām rokas, proti, palīdzētu brīvprātīgi... teiksim, plašāk manevrēt ar sev pieejamiem resursiem gan kovida laikā, gan arī normālos apstākļos.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu saprast, kas tie par tādiem padomdevējiem Izglītības un zinātnes ministrijai ir, ja līdz šim... patiesībā ministrija vairāk vai mazāk ir centusies sadarboties ar arodbiedrības pārstāvjiem, kuri, manuprāt, pārstāv daudz plašāku interešu loku. Nu, ja jūs esat saticies ar pāris skolu direktoriem, tā jau nav visa aina!

Jūs jau visu laiku... Znotiņa kungs, jūs mums stāstāt, ka daži skolu direktori ir lūguši atļauju iegādāties kaut kādas... šīs te platformas. Šie skolu direktori savukārt lūguši jums ielikt likumā grozījumus, kas ļauj apvienot šos mācībspēkus.

Man liekas, ka tie priekšlikumi tomēr... ka jums – arī kā ministrijas pārstāvim – būtu tie jābalsta ar tādu, nu, daudz nopietnāku argumentāciju nekā šī.

Ko es vēlos pateikt? Aicinu izslēgt šo punktu, jo, kā jau mēs runājām, nav mums šobrīd nekādas atkal... nekādas informācijas. Likumā nekas nav paredzēts attiecībā uz to, kādā veidā tiks tās slodzes sadalītas, kādā veidā skolotāju darbs tiks apmaksāts. Tas viss atkal atstāts pašplūsmā.

Nu, tiešām nekvalitatīvs likumdevēja darbs šobrīd!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu – izslēgt ārā šo punktu, kas paredz savstarpēju līgumu slēgšanu.

Es saprotu, ka jūs vēlaties atrisināt arī pedagogu trūkumu uz tā rēķina, taču tas nav īstais veids, kā to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es aicinu skatīt šo priekšlikumu kontekstā ar nākamo priekšlikumu – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu –, kas faktiski atbild uz... nu, uz diviem jautājumiem... darbībai.

Ir skaidrs, ka kovida situācijā ir vajadzīgi kaut kādi īpaši risinājumi, un es pat pieļauju, ka šādu līgumu slēgšana varētu kaut ko atrisināt, bet šī nevar būt patstāvīga, spēkā esoša norma parastā, normālā likumā, parastā, normālā situācijā, jo praktiski arī Darba likums regulē skolotāju darba attiecības, un liela daļa no Darba likuma attiecas arī uz skolotājiem, kaut arī skolotājiem atalgojuma ziņā... protams, to var darīt arī cits likums – Izglītības likums.

Pēc mana viedokļa, pēc mana uzskata, faktiski šāda papildu norma nav nepieciešama parastā, normālā situācijā, arī tad, ja ir attālinātās mācības, arī tad, ja ir kādas modernas darba formas vai kā citādi tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas.

Bet! Ne velti vēršu uzmanību uz nākamo priekšlikumu, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saka, ka faktiski šī norma varētu pastāvēt, bet tā ir ar laika termiņu limitēta norma, un tādēļ tā būtu iekļaujama pārejas noteikumos.

Līdz ar to ir skaidrs, ka jebkuras atrunas par papildu līgumiem, par direktoru dotām atļaujām vai nedotām atļaujām ir, iespējams, tāda... viena ārišķīga puse, jo praktiski jau skolotāji lielajās skolās nestrādā nepilnas slodzes; tiem skolotājiem jau ir pilna slodze. Vidējie rādītāji šajā brīdī nederēs, bet... Lielajās skolās skolotājiem pārsvarā ir pilna slodze, maksimāli atļautais laiks.

Kā to visu finansēt, kā nokārtot ar citu darba devēju vai kā citādi, – to tiešām šobrīd, jau šābrīža situācijā, regulē Darba likums.

Vēlreiz atkārtošu: ja ir kaut kas nepieciešams, tad tomēr to var darīt kā... ieviest kā terminētu, laika ziņā terminētu, normu.

Atļaušos atkal atsaukties uz komisijas diskusijām. Un šķiet, ka arodbiedrība arī šo normu neatbalstīja, sakot, ka tas zināmā mērā ietekmētu... radītu skolotāju pārslodzi, skolotāju izdegšanu un daudzas citas lietas, kas būtu saistītas ar lielākas slodzes uzlikšanu, vēl jo vairāk tad, ja jūs nedodat papildu finansējumu skolotāju resursiem, kad viņiem, strādājot attālināti, jāapmaksā rēķini, to skaitā – elektrības rēķini. Jūs nepiemaksājat pie algas.

Te mazlietiņ izskanēja, ka būs kaut kāds algas pielikums. Atgādināšu: tas nav saistīts ar darbu īpašos apstākļos, kovidu vai kādiem citiem papildu izdevumu segšanas mērķiem. Tas ir vienkārši pedagogu grafika izpildei piešķirts finansējums, un to nevar uzskatīt par papildu atbalstu pedagogiem, kuri šobrīd strādā zināmā mērā stresa situācijā. Jāteic, ka šī nu gan nav vienīgā profesija, kas tagad strādā stresa apstākļos, taču mums jāņem vērā, ka skolotājs māca bērnus un stresu nevajadzētu pārnest uz bērniem. Pedagogi tagad strādā arī attālināti, un tā tas ir valsts noteikto iemeslu dēļ – gan karantīnas ievērošanai, gan arī, protams, kādu citu ierobežojumu dēļ, kurus noteikuši epidemiologi.

Tādēļ šajā gadījumā vēlreiz aicinu: ja ir vēlme atbalstīt šādu normu... nu, laika termiņā, īsā laika termiņā vai... laika termiņā... Kādreiz jau kovida situācija, cerams, beigsies... Ja šo normu vēlamies atbalstīt, tad tomēr, uzklausot arī likumu veidošanā pieredzējušu Saeimas Juridiskā biroja kolēģu argumentāciju, vajadzētu to likt pārejas noteikumos un nespiest pedāli, jo tas jums sejā nāks tikpat strauji atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā... Kolēģi! Visu to, ko teica deputāte Evija Papule, es atbalstu, un mans viedoklis sakrīt ar viņējo. Evija jau izstāstīja visu to galveno, par ko bija runa komisijā. Es tikai gribu piebilst vienu būtisku lietu.

Šī pārejas norma... Šī iespēja atbalstīt šo normu kā pārejas noteikumu normu tiek mums piedāvāta 28. priekšlikumā. Tas nozīmē, ka, ja mēs tagad atbalstīsim 17. un 18. priekšlikumu, izslēdzot šo normu kā patstāvīgu normu, tad mums būs iespēja atbalstīt 28. priekšlikumu, kur ir piedāvāta šī pati norma, bet kā kovida laika norma.

Tāpēc aicinu atbalstīt gan 17., gan 18., gan arī 28. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. 17. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš piedāvā konceptuālu grozījumu. Komisija, protams, nevarēja to atbalstīt, jo komisija redz šo normu kā patstāvīgu likuma normu, nevis kā pārejas noteikumu punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet debates iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ja šobrīd jūs tiešām esat nolēmuši, tā teikt, pedāļa spiešanu atbalstīt un tajā piedalīties, tad gaidīsim reakciju – agri vai vēlu.

Es joprojām aicinu tomēr paskatīties un izlemt... Iespējams, kādā citā, tā teikt, regulārā, likumā mēs... Tad, kad likums "Grozījumi Izglītības likumā" būs pieņemts, mēs varam iesniegt atkal grozījumus un mainīt šīs lietas.

Un aicinu tomēr vismaz iepazīties ar 28. priekšlikumu. Juridiskais birojs iesaka ielikt likumā to kā laika ziņā terminētu normu. Tas palīdzēs visiem. Tas palīdzēs arī parādīt, ka mēs saprotam, kādā situācijā šobrīd ir vecāki, kādā situācijā šobrīd ir skolotāji. Un līdztekus atbalstīsim arī valdības centienus risināt pandēmijas situāciju un atbalstīt cilvēkus, lai cilvēkiem būtu veselība šajos grūtajos laikos.

Es aicinu arī cilvēku, kurš runā komisijas vārdā... Katrā gadījumā, ja jūs sakāt, ka komisijā nav atbalstīts, tad, iespējams, tas nav visu komisijas cilvēku, dalībnieku, lēmums. Lēmums nav pieņemts vienbalsīgi. Tātad apgalvot, ka visa komisija tam ir piekritusi, nebūtu pamata. Protams, kopējais lēmums ir vairākuma lēmums – tas ir saprotami, bet nesakiet, ka visi to ir atbalstījuši. Tā tas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

R. Znotiņš. Jā. Komisijas vārdā varu teikt, ka balsojums nebija vienbalsīgs. Tomēr jāuzsver, ka nevienā brīdī es neesmu minējis, ka tas ir bijis vienbalsīgs. Tāpēc... Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām ar 19. priekšlikumu.

R. Znotiņš. 19. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas arī paredz papildu sociālās garantijas skolotājiem ar 25 gadu stāžu. Tā kā šis priekšlikums arī gluži neattiecas uz to kontekstu, kā dēļ šis likums tika atvērts grozījumiem, tāpēc... un arī nav par... nu jā, bet tas nav arī konceptuāli skatīts... Un nav arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es lūgšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Tāda neliela cerība pavīdēja vakardien, kad komisijas deputātu vairākums, ieskaitot arī KPV LV deputātu Pugas kungu, nobalsoja "par" šo priekšlikumu.

Un es gribētu saprast, kas notika starpbrīdī starp divām komisijām... sēdēm, jo tad Pugas kungs lūdza pārbalsot šo priekšlikumu un atteicās no atbalsta pedagogiem – speciālās izglītības pedagogiem, pirmsskolas izglītības pedagogiem un sporta pedagogiem.

Es nu vēlreiz atkārtošu to, ka mēs ar kolēģiem neuzskatām, ka tas nav attiecināms uz Covid-19 laiku, uz šo likumprojektu. Jūs paši tikko atzināt, ka likumprojekts ir saistīts ar Covid-19 laiku.

Es domāju, ka šos grozījumus gaida ļoti daudzi skolotāji. Ļoti daudz skolotāju no gada uz gadu tiešām vēlas sagaidīt kaut kādu atbalstu no valsts, bet, kā mēs redzam, atbalsts ir tikai "spēļmantiņām" un dažādiem iepirkumiem.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 45, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Arī 20., kolēģi, ir deputātes Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz papildu sociālās garantijas pedagogiem. Jāteic, ka arī šim priekšlikumam būtu ietekme uz budžetu tāpat kā iepriekšējiem. Līdz ar to komisija nevarēja skatīt konceptuāli un atbalstīt. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 46, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Kolēģi, arī 21. ir deputātes Stepaņenko priekšlikums, kurš arī paredz papildu sociālās garantijas pedagogiem. Ir tam uz budžetu ietekme! Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 47, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 22. – deputāta Kucina priekšlikums, kas principā paredz likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu par izglītojamo tiesībām uz speciālām izglītības iespējām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 23. – deputāta Kucina priekšlikums, kas paredz, ka izglītojamajam ir tiesības kopā ar savu likumīgo pārstāvi izvēlēties daļu klātienes izglītības programmas satura apgūt attālināti. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu nelūdz un arī nav... Deputāti tomēr ir pieteikuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 56, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 24. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu. Tas nozīmētu, ka privātajām izglītības iestādēm, ja tās tiek līdzfinansētas no pašvaldību budžetiem, nebūtu iespējas izvēlēties šos elektroniskos mācību līdzekļus... iegādāties šos elektroniskos mācību līdzekļus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šo priekšlikumu lasot, nezinu, vai tiešām tas viss sakrīt ar to, ko mēs tikko dzirdējām no ziņotāja, jo šeit ir rakstīts, ka no valsts budžeta līdzekļiem ir finansējami šie pasākumi privātajās izglītības iestādēs. Tas mūsos rada zināmu neizpratni, kāpēc ir tāda nevienlīdzīga attieksme. Jo, kā mēs tikko te debatējām attiecībā uz pašvaldību pienākumu vai iespēju finansēt šīs platformas, tad tāda pienākuma... teiksim, no valsts puses mums nav tāds ielikts, bet šeit attiecībā uz privātajām iestādēm nezin kāpēc šāds priekšlikums ir ielikts.

Tāpēc es aicinu izslēgt to, lai būtu vienlīdzīga attieksme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Deputāti! Tā kā ir spēkā šobrīd normas, kas paredz iespēju un arī pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt arī privātās izglītības iestādes, tad tieši šāda normas neattiecināšana... tāpat kā uz valsts skolām, tāpat arī uz privātajām... neļautu vienkārši šo... digitālās platformas no šīs valsts finansētās daļas viņiem iegādāties. Tāpēc, lai tas būtu sistemātiski saistīts ar pārējo likumprojektu, arī šīm privātajām... Ja tās tiek finansētas, ir iespēja arī šo valsts dotāciju izmantot, iegādājoties elektroniskos un digitālos mācību līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mēs runājam par vienu un to pašu priekšlikumu?

Znotiņa kungs, jūs mazlietiņ paskatieties: jūs likāt pašvaldībām nofinansēt pilnīgi visas šīs platformas un visu pārējo, a privātajām izglītības iestādēm kāds tad būs finansējums? Kāpēc ne dibinātājs...?

Es šajā brīdī ceru sagaidīt atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā... Augsti godātie kolēģi! Šeit arī tomēr... Jautājums gan pirmām kārtām Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras skaidrojums nav apmierinošs, nav pietiekams... un arī komisijai. Kas izskaidros šo asimetriju? Kāpēc, ja runājam par pašvaldību skolām, šo platformu iegāde jāfinansē pašai pašvaldībai?

Nu, šīs pašvaldības... pēc būtības – nodokļu maksātāji... Savukārt, ja runājam par privātajām skolām, tad... tur valsts ir gatava finansēt šo platformu iegādi, nevis šo bērnu vecāki, kas... nu, kas parasti būtu ar... nu, ar krietni lielākiem ienākumiem nekā vidējam Latvijas nodokļu maksātājam.

Kāda tam vispār ir loģika, kolēģi? Es lūdzu kaut kā atbildēt uz šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Mēģināšu vēlreiz skaidrot.

Pirmām kārtām jāteic, ka šis priekšlikums paredz iespēju izmantot... un pēdējie vārdi 2.1 punktā ir: valsts budžeta mērķdotācijas... Tātad, lai iepirktu šīs digitālās platformas... tātad paredz arī, ja valsts finansē... Un šī daļa, kur sacīts, ka maksā abonēšanas maksu... finansē no valsts budžeta līdzekļiem... Tas attiecas uz tādiem gadījumiem: ja valsts, piemēram, izdod šo vienoto platformu, kuru var izmantot visas skolas, tad arī šīs privātās skolas var to izmantot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, šajā gadījumā jāvērš uzmanība uz to, ka... Ne velti Latvijas Pašvaldību savienība un arī arodbiedrība vērsa uzmanību uz to, ka tas nav gluži taisnīgi šajā gadījumā, ka... Iepriekš jūs nobalsojāt par to, ka pašvaldībām kā pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātājām ir noteikti kaut kas jāsedz, turpretim šajā gadījumā jūs pasakāt, ka privātās izglītības iestādes to darīs par valsts naudu.

Saprotu, ka nepalielināt mērķdotācijas apjomu, bet šajā gadījumā ir jautājums par vienādu, vienotu, vienlīdzīgu pieeju.

Kādēļ vienas jūs atbalstāt vairāk, atļaujat vairāk to darīt, un otras – mazāk?

Var uzdot jautājumu arī citādi: ja jūs pašvaldībām pēkšņi pasakāt, ka šīs platformas izmantošanai esošais likums neļauj lietot mērķdotācijas, tad varbūt jūs īsti nesaprotat, kas ir platforma, kas ir attiecīgās programmas? Jo, manuprāt, viens no daudzajiem termina "mācību līdzekļi" definējuma apakšpunktiem Izglītības likuma esošajā redakcijā ļauj pašvaldībām savus finanšu līdzekļus veltīt šādu lietu iegādei.

Šajā gadījumā šī nav vienāda pieeja, nav līdzvērtīga pieeja. Jūs šajā brīdī dodat lielākas iespējas privāto izglītības iestāžu dibinātājiem.

Atļaušos teikt, ka privāto izglītības iestāžu dibinātāju vidū ir tie, kas ir radinieki un pietuvināti cilvēki politiķiem, kuri šādus lēmumus pieņem... vai arī kolēģiem, kas šādus lēmumus pieņem. Var runāt par pozitīvu lobismu, bet šajā gadījumā ir runa par vienlīdzīgu valsts finansējuma sadali – neatkarīgi no dibinātāja.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Aicinu deputātus pievērst uzmanību nākamajam punktam. Šis tiešām ir vienlīdzīgs regulējums, kas vērsts uz visām skolām, un to arī nākamais punkts principā pasaka.

Aicinu (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Slēdziet mikrofonu atpakaļ runātājam, lai pasaka komisijas viedokli!

R. Znotiņš. Komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Šteins, Bluķe, Dombrovskis, Švecova un Papule lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtaukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 8, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Tātad – 25. priekšlikums.

R. Znotiņš. Komisijas vārdā aicinu 25. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs ļoti daudz šodien runājam par pašvaldību pienākumu finansēt dažādus pasākumus, bet varbūt kaut kā varētu nākt tomēr pretī pašvaldībām vismaz tajā jautājumā, tajā ilgstoši sasāpējušajā jautājumā, kas skar tieši tos pedagogus, kuri strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, kuri strādā ar maziem, pavisam maziem bērniem (no 1,5 līdz četru gadu vecumam)? Tad varbūt beidzot mēs varētu panākt to, uz ko mēs aicinām jau no gada uz gadu, atkal un atkal – vismaz atļaut šo finansējumu... daļēji to segt no valsts budžeta, daļēji – no pašvaldību budžeta.

Šobrīd atgādināšu jums: šie pedagogi ir jāfinansē pašvaldībām – 100 procentu apmērā! – no pašvaldību budžeta. Varbūt vismaz šajā jautājumā varētu būt neliels atvieglojums pašvaldību budžetiem... attiecībā uz pirmsskolas pedagogu atlīdzību.

Tas, protams, ne tikai atvieglos pašvaldību budžetu, bet arī... ir sagaidāms, ka tas arī uzlabos pašvaldību... pirmsskolas pedagogu dzīves kvalitāti, jo ir iespējams arī šis algas paaugstinājums attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem.

Un, starp citu, šis nesenais atgadījums, par ko visi bija ļoti lielā šokā (attiecībā uz "Aizliegto paņēmienu"), apliecina to, ka mums ir nepieciešams domāt arī par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba pienācīgu apmaksu, lai tie pedagogi, kuri mīl bērnus, kuri ir gatavi ar viņiem strādāt, kuri var izturēt šo smago slodzi, atgriežas izglītības iestādēs, lai viņi tiešām ir gana drosmīgi turpināt savu darbu, lai viņi varētu nodrošināt bērniem nepieciešamo aprūpi. Lai viņi neizdegtu un lai viņu vietā nenāktu tādi cilvēki, kuriem tas darbs, nu, tā teikt, absolūti nemaz nav nepieciešams, bet kuri meklē vienkārši kādu citu darbu... Tādi varētu meklēt sev citu darbu, jo viņi nevar strādāt ar bērniem.

Mēs nedrīkstam padarīt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darbu par tādu darbu, kuru ir gatavs izpildīt jebkurš, kuram ir šī izglītība un kuram vienkārši kaut kādā veidā... nav, kur citur iet. Tas ir prestižs darbs, un tas ir prestiži arī jāapmaksā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka deputātes Stepaņenko priekšlikums būtu labs varbūt kādā ekonomiska pieauguma gadā un par to varētu vēl domāt un varbūt pat arī atbalstīt, bet mani vairāk uztrauc cita lieta.

Proti, 60. pants jau paredz finansēt ne tikai izglītības iestādes, programmu izmaksas un pedagogu algas, bet arī... pievērsiet uzmanību, tur ir minētas arī tādas speciālās grupas, kas ir jāfinansē.

Mani uztrauc viena lieta saistībā ar šo pantu. It kā šī attālinātā mācīšanās... Mēs jūsmojam par modernajām tehnoloģijām, bet aizmirstam, ka puse bērnu Latvijā dzimst ģimenēs bez tēva. Un ko darīt, ja, piemēram, tēvs būs iemainījis pret pudeli šo datoru, ko piešķirs vai nu valsts, vai pašvaldība? Un kas notiek šajās nepilnajās ģimenēs, ja māte ir noskrējusies, teiksim, darbos, sevišķi laukos, kopjot mājlopus vai... vai kaut kādā citā veidā? Un vēl trakāk, ja viņi vispār neprot rīkoties ar šīm modernajām tehnoloģijām.

Es negribu, protams, pārspīlēt. Tas ir neliels skaits. Bet, zinot, teiksim, pats sava pagasta apstākļus, es varu ar drošu pārliecību teikt, ka nu katrā pagastā būs kādi pāris bērni, varbūt trīs vai četri, kuriem nepalīdzēs ne valsts piešķirta nauda, ne piešķirts dators, ne vēl kaut kas. Un acīmredzot tādiem bērniem, kuri paši nevar, jo ļoti grūti jau ir mācīties pat tajās ģimenēs, kur vecāki ir izglītoti un palīdz, un kontrolē... Bērni ir bērni, viņiem patīk skatīties spēles un visu ko darīt. Es no savas pieredzes... redzu, ka dažs labs bērns piecreiz no krēsla nokritīs nekā... nekā uzrakstīs kaut kādu tur burtu, ko viņam skola liek darīt, tā vietā, lai paspēlētu kaut kādas spēles, kas viņam patīk.

Mēs te runājam, ka nevienlīdzība pieaugs. Nevienlīdzība pieaug, un Covid-19 laikā tā pieaug vēl vairāk. Es domāju, ka mums kā deputātiem nav jārunā par to, ka nevienlīdzība nepieaugs, bet mums ir jādara viss, lai novērstu sekas, ko rada šī nevienlīdzība. Un acīmredzot tad pagastā ir jādod iespēja šiem diviem vai trim, vai četriem bērniem, kuriem nav iespējams, lietojot datorus, mācīties attālināti... Tātad viņiem acīmredzot skolā ir jāorganizē kaut kādas... Nu, attālināti klasē trīs vai četri bērni var mācīties. Tātad, es saprotu, ir vajadzīgs vēl kāds skolotājs, jo viens skolotājs jau nevar visu to darbu izdarīt – gatavot attālinātās mācības, vadīt stundas un paralēli vēl, teiksim, varbūt arī šiem bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm palīdzēt tur, lauku skoliņā, – trim, četriem vai pieciem bērniem. Tātad acīmredzot būs vajadzīgi kaut kādi papildu līdzekļi.

Mēs zinām, ka... Te pieminēja Somiju. Tad nu atcerēsimies, ka Somijā blakus skolotājam vienmēr ir skolotāja palīgs, kurš tieši klasē palīdz tiem bērniem, kuriem varbūt ir grūtības sekot mācību vielai. Un tas notiek katru dienu klātienē!

Francijā, kur ir daudz lielāka Covid-19 izplatība, skolas strādā (es šodien arī painteresējos par šo jautājumu!), bet bērni mazākajās klasēs tiek, tā teikt, izretināti. Teiksim, pirmdien, trešdien vai piektdien tur uz skolu iet viena daļa bērnu, bet otrdienās, ceturtdienās un sestdienās – otra daļa bērnu. Apmēram tā tas tur notiek. Tātad viņi tiek izretināti, un viņi neslimo.

Un mums... Ja mums tā nebūs, tad, es domāju, mums tomēr būs šādas speciālas grupas jāorganizē. Un acīmredzot, ja pie mums nav šādu palīgu – skolotāja palīgu –, kas var tur... tādi divi skolotāji var strādāt katrā klasē... būs jāatrod... būs kaut kādi līgumi jāslēdz vai... Es nezinu, kā Izglītības un zinātnes ministrija darīs, bet tie izdevumi, es domāju, būs papildus; tas prasīs lielus līdzekļus. Es šorīt dzirdēju pa radio, ka iepirkums izsludināts attiecībā uz datoru iepirkšanu, bet tas iepirkums nav beidzies.

Te, pārejas noteikumos, paredzēts, ka likums stāsies spēkā pēc tā izsludināšanas. Tātad pat tie datori, kas it kā ir paredzēti, nebūs vēl tik ātri. Nu, tātad kaut kādi papildu skolotāji būs? Vai varbūt vecāko klašu skolēni tiks algoti kaut kādā veidā? Kā tas tiks risināts? Bet izdevumi jau tā pieaugs.

Tāpēc es domāju, ka tās ir daudz svarīgākas lietas, kuras ir jāatrisina, un pēc tam mēs varam domāt arī par tiem pedagogiem, kas īsteno kaut kādas speciālas programmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es ātri minēšu vairākus iemeslus, kādēļ koalīcijas deputātiem būtu jāatbalsta šis priekšlikums gan Izglītības likumā, gan arī budžeta paketē kopumā, lemjot par budžetu (ja ne gluži budžetā 2021. gadam, tad vidēja termiņa budžetā gan).

Pirmkārt. Tādēļ ka, ja šis finansējums daļēji likumā tiktu akceptēts, tiktu finansēti atalgojuma ziņā pirmsskolas pedagogi no valsts budžeta, tad, iespējams, jums būtu vienkāršāk kovida situācijā izmantot piemaksām pirmsskolās strādājošajiem pedagogiem valsts budžetu – neatkarīgi no resora, neatkarīgi no tā, no kuras ministrijas šādas piemaksas atalgojumam tiktu atrastas.

Atgādināšu – jūs labi zināt, ka, neskatoties uz to, ka daļa skolēnu, 7.–12. klase, strādā attālināti, pirmsskolas pedagogi tomēr strādā šajā riskantajā situācijā (ar to es domāju kovida situāciju), tajā skaitā arī tie pedagogi, kas ir riska grupā, tātad "60 plus" jeb pirmspensijas vecumā.

Nu, tas būtu pirmais iemesls, kādēļ koalīcijai būtu jāatbalsta iespēja izmantot valsts resursus pirmsskolas pedagogu atalgojuma piemaksām.

Es nedomāju, ka šis ir vienīgais veids, kā to var izdarīt (iespējams, ka esošajā sistēmā var atrast vēl kādu veidu, kā pirmsskolas pedagogiem piemaksāt), bet nu tas būtu likumā atrunāts, un nebūtu jādomā par kādiem citiem veidiem vai jāmeklē citas iespējas. Likums to būtu pateicis.

Otrs iemesls. Nu, kā jūs atceraties... jūs gan noraidījāt, bet... Cilvēki ir savākuši nepieciešamo skaitu parakstu par atbalstu šādai iniciatīvai un par šādu pakāpenisku pāreju – ka tiek veidota vienota sistēma un ka pedagogu atalgojumu... neatkarīgi no tā, kurā pakāpē vai kurā līmenī... nu, izņemot augstāko izglītību, kur jau tas notiek... apmaksā valsts.

Pirmsskolas pedagogi, kā mēs zinām, šobrīd ir tie, kuru atalgojumu sedz no pašvaldību budžetiem. Un pašvaldību budžeti – tas būtu trešais iemesls.

Pašvaldību budžeti, saprotams, tiek samazināti (īpaši to redzam, skatoties uz nākamā gada un arī vidēja termiņa budžetu). Līdz ar to pašvaldībām būs arvien sarežģītāk atrast ne tikai līdzekļus sociālajam atbalstam, bet arī pedagogu atalgojuma paaugstinājumam papildu finansējumu, lai arī tie būtu katram pedagogam 50 eiro saskaņā ar pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku (nevis – kāpināšanas, jo tad tās būtu vēl lielākas summas!). Likumā ir rakstīts: paaugstināšanas grafiks. Tā ka arī vārdu izvēlei būtu jābūt tādai, kāda ir normatīvajos aktos.

Un ceturtais iemesls. Tas varbūt jūs sasmīdinās, man tas šķiet ļoti jautri. Ja jūs palasītu šābrīža... jūsu koalīcijas valdības deklarāciju... Tur ir viens punkts ar tieši šādu virzību, ar šādu mērķi. Nu, tātad būtībā tajā brīdī, kad jūs spiežat pogu, lai noraidītu šo priekšlikumu, jūs balsojat pret savu valdību un pret savas valdības deklarāciju.

Saprotu, ka ir vēl viens gads, un tomēr... Kad tad jūs īsti pakāpeniski to sāksiet? Jo Kiršteina kungs, pārstāvot koalīciju, pieminēja, ka šāda tipa... nu, atalgojuma daļēja finansēšana (pirmsskolas pedagogiem) no valsts budžeta iespējama tikai tad, kad ir izaugsme (domājams, ekonomiskā). Vai jūs garantējat, ka 2022. gadā būs ekonomiska izaugsme, ņemot vērā kovida sekas? Ja – jā, tad pacietīgi pagaidīsim vēl vienu gadu. Bet atcerieties tiešām, ka nākamās vēlēšanas ir jau nākamajā gadā, un droši vien gribēsiet atbalstīt pašvaldības.

Domāju, ka šie četri iemesli ir gana objektīvi, lai jūs lemtu, kurā brīdī, balsojot "par" vai "pret", jūs spiežat pedāli pret sevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Jā. Komisijas vārdā jāsaka, ka šim ir uz budžetu ietekme, kā jau iepriekšējie runātāji minēja. Un par šo domā Izglītības un zinātnes ministrija, jo strādā pie šī atalgojuma modeļa iespējamā plāna.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 26. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 7. pantu... punktu.

Likumprojekta 7. punkts runā par to, kādus mācību līdzekļus pašvaldību izglītības iestādēm, un ne tikai tām, ir iespēja iegādāties. Un arī šeit... Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, ja jūs skatāties šī punkta beigās, tad jūs redzat, ka mācību vadības platformu iegādi vai to abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām (līdzīgi, kā tas bija ar privātajām skolām).

Līdz ar to šo Stepaņenko kundzes priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nav runa šobrīd par to, ka valsts šajā gadījumā būs tik dāsna un apmaksās tās mantiņas, ko jūs būsiet iegādājušies. Šeit ir runa vairāk par principu, jo... jūs atkal aizskrējāt pa priekšu saviem tiešajiem pienākumiem, un viens no pierādījumiem tam bija iepriekšējais balsojums.

Proti, nolikdami malā šo pienākumu finansēt visu nepieciešamo, īpaši finansēt šīs cilvēkresursu pozīcijas (te runa par pirmsskolas pedagogiem, par atbalstu, lai varētu priekšlaicīgi pensionēties), jūs šobrīd... nu, kā es jau agrāk vienreiz teicu, jūs šobrīd ēdat desertu, neapēduši pirms tam šo rupjmaizes garoziņu, jo sākumā... No valsts budžeta sākotnēji bija jāparūpējas tieši par tiem, par tām grupām, kuras tika iekļautas šajā likumprojektā, nevis tagad jāvelta šis finansējums (mēs pat neredzam, kādā apmērā tas būs) visiem šiem iepirkumiem, kurus jūs tik ļoti... tik ļoti dzenat uz priekšu, kuri jums tik ļoti ir nepieciešami.

Un vēl viena piebilde. Es vēlos arī norādīt uz to, ka anotācija neatbilst šim likumprojekta tekstam. Anotācijā ir skaidri un gaiši norādīts, ka ietekme uz valsts budžetu neeksistē, ka nedz uz valsts, nedz uz pašvaldību budžetu šādas ietekmes nav, bet te mēs lasām, ka valstij ir jāfinansē šie papildu pasākumi. Tas būs vēl viens arguments tiem, kuri varbūt izdomās vērsties Satversmes tiesā vai šo likumu apturēt, jo tas ir izstrādāts nekvalitatīvi. Anotācija sniedz faktiski nepatiesu informāciju par patiesajiem likuma mērķiem, un likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi, nav izdebatēts.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā: šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 27. – deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz likumprojekta 7. pantu papildināt ar šādiem vārdiem: "kā arī elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu un mācību un saziņas programmatūru iegādi vai abonēšanas maksu". Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es pateikšos ziņotājam par izsmeļošo paskaidrojumu par manu priekšlikumu, diez vai ko varu piebilst, bet komentāru tomēr gribētu sniegt.

Pirmajā lasījumā pieņemtā norma nosaka, ka valsts uzņemas finansēt tikai "mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu", nodrošināt attālinātās mācības. Tomēr tie, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģijām, labi saprot, ka lauvas tiesa informācijas tehnoloģiju aparatūras un programmatūras paliek bez valsts finansējuma.

Es jau runāju par to, ka likumdevēji cenšas deleģēt visu to finansējumu pašvaldībām. Labi, es saprotu likumprojekta iedvesmotāju, autoru un arī atbalstītāju mēģinājumus kaut kā reducēt visus šos izdevumus, kuri pienākas valstij, tomēr es uzskatu, ka diez vai tas būs ekonomiski pamatoti un ka diez vai tas uzlabos attālināto... iecerēto attālināto mācību kvalitāti, ja tikai pašvaldības veiks to uzdevumu, ko es tagad gribu uzdot arī valstij, – proti, segt Znotiņa kunga nosaukto elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu, mācību un saziņas programmatūru iegādi un abonēšanas maksu. Ir runa par visu to, kam jābūt katrā skolā un katrā pašvaldībā.

Šis tīkls nevar funkcionēt bez valdības uzraudzības, citādi tā būs ļoti sadrumstalota sistēma, kas neļaus efektīvi, kvalitatīvi un bez kļūmēm darboties. Jo, ja būs kļūdas, ja būs kļūmes, ja nepareizi strādās kaut kas, tas sagraus visu sistēmu ļoti ātri un tās izmantošana būs ļoti apgrūtinoša gan skolēniem, gan arī skolotājiem.

Tāpēc es aicinu ielikt šādu piebildi šeit, proti, papildināt to tekstu, kas jau ir iekļauts, jau pieņemts pirmajā lasījumā, ar šo programmatūras un aparatūras uzskaitījumu un tādējādi kaut daļēji uzņemties atbildību par nosaukto elementu finansēšanu. Tas būtu gan saimnieciski, gan prātīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Jā, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 28. – Saeimas Juridiskā biroja konceptuāls priekšlikums... jā, tiešām konceptuāls priekšlikums, kurš ir saistīts ar iepriekšējo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš paredz šādu normu – iespēju skolām slēgt savstarpējus līgumus – iekļaut pārejas noteikumos. Un līdz ar to šī norma nevis kļūtu par patstāvīgu normu, kā to ir gribējusi komisija un ministrija, bet būtu tikai uz terminētu laiku spēkā.

Nu, tā kā šis ir konceptuāls priekšlikums (un Saeimas Juridiskajam birojam tādus nevajadzētu izteikt!), tas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu, cenšoties uzlabot likumprojektu. Jā, šis priekšlikums nav balsojams, jo saistīts ar Saeimas sēdē jau neatbalstīto 18. priekšlikumu.

Tātad priekšlikums nav balsojams.

R. Znotiņš. 29. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz Ministru kabinetam uzdevumu – līdz 2021. gada 30. janvārim izdot šā likuma 14. panta 45. punktā minētos noteikumus. Tātad tas saistīts ar iepriekšējo atbalstīto Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Un aicinu atbalstīt arī šo.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 30. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz, ka izdevumi par attālināto mācību organizēšanu pedagogiem un izglītojamajiem ir atlīdzināmi Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Tātad tas, par ko mēs jau iepriekš runājām... Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts diezgan nesaprotamu iemeslu dēļ, jo, ja izlasāt to priekšlikumu, tad redzat, ka tas nosaka uzdevumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā būs atlīdzināmi šie izdevumi.

Principā atteikšanās regulēt kārtību, kādā šie izdevumi būtu atlīdzināmi, varētu liecināt par šī likumprojekta autoru nevēlēšanos vispār iedziļināties tādā problēmā kā šo attālināto mācību līdzfinansēšana vecākiem un skolotājiem. Jo droši vien arī koalīcijas deputāti komisijā... viņiem bija iespēja arī ieklausīties vecāku un skolotāju viedokļos par to un uzzināt, ka ne vienmēr skolotājs atrodas skolā, ne vienmēr skolotājs lieto skolas datorus, ne vienmēr skolotājs lieto skolas nodrošināto internetu. Un vēl jo vairāk – bērni... Bērni vispār... principā lieto, teiksim, to internetu, kas ir pieejams mājās, un galvenokārt arī tās ierīces, kuras ir pieejamas vecākiem. Protams, ir atsevišķi izņēmumi, kā mēs zinām, – atsevišķām grupām tiek nodrošināta šī aparatūra.

Bet, ja mēs atceramies to, ka tiesībsargs ir palīdzējis arī nodrošināt šo taisnīguma uzvaru, proti, to, ka visi mācību līdzekļi nav jāpērk vecākiem, nav jānodrošina vecākiem, tad šeit rodas, protams, arī jautājums par to, kāpēc, piemēram, ģimenei, kurā ir pieci bērni un kura varbūt nav trūcīga un maznodrošināta, bet kura ir uz robežas... Ir, piemēram, vidusslānis, un vecāki raujas, cik var. Kāpēc... Arī viņiem būtu jānodrošina saviem bērniem pieci datori, piecas atsevišķas istabas, kurās tas viss noritēs, interneta pieslēgums un visas pārējās ierīces un programmatūra. Arī programmatūra tomēr maksā naudu, un, ja runājam par licencētu programmatūru, tad jāuzsver, ka tie arī, protams, ir ļoti lieli izdevumi.

Man tiešām nav izprotams tas komisijas vairākuma lēmums.

Un paldies Vucāna kungam, kas centās palīdzēt, noformulējot citādāku priekšlikumu nekā komisijas priekšlikums. Tas arī netika atbalstīts.

Nu ko es varu teikt, kolēģi? Balsojiet! Protams, es aicinu kolēģus nobalsot "par" šo priekšlikumu un padomāt par visiem tiem, uz kuru ģimenes budžeta gulsies jūsu šīs te "spēlītes". Mēs šobrīd runājam par pedagogiem, par viņu ģimenes budžetu, un par vecāku ģimenes budžetu.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā – šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Kolēģi! 31. un beidzamais – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā... ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis priekšlikums nav konceptuāls un ir komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Kolēģi! Aicinu likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 33, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 660/Lp13. Atgādināšu, ka tas ir saistībā ar Eiropas Savienības regulas pārņemšanu.

Attiecīgi komisijā ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts. Tas ir saistīts ar to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, jo... vajadzēja ieviest šo normu jau šogad jūnijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Un tad lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

"Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Kristīnes Evertovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 3. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristīnes Evertovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Evertovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristīnes Evertovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Ilzes Andruškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 3. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ilzes Andruškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilzi Andruškinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ilzes Andruškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Jolantas Uminskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 3. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Jolantas Uminskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Jolantu Uminsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jolantas Uminskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Edgara Grīvnieka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 3. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Edgara Grīvnieka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Edgaru Grīvnieku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Edgara Grīvnieka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Dainas Glinkas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 3. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Dainas Glinkas atbrīvošanu no tiesneša amata". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 1. aprīli atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Dainu Glinku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Dainas Glinkas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija sagatavojusi lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā".

Zemes reformas darba koordinēšanai un tiesiskajai nodrošināšanai Saeima savulaik – 1990. gadā – izveidoja Latvijas Republikas Centrālo zemes komisiju. Tā koordinēja pilsētu domes... padomes zemes komisiju darbu, noteica kadastrālās uzmērīšanas un zemes vērtēšanas darbu izpildes termiņus, izšķīra zemes strīdus un deva atzinumu par zemes īpašuma tiesībām. Šīs institūcijas darbs pēc 30 gadu darbības faktiski ir pabeigts. Tādēļ jau pagājušā gada nogalē mēs Saeimā esam lēmuši par pārejas noteikumiem likumā "Par zemes komisijām", kas paredz, ka Centrālā zemes komisija darbību izbeigs nākamā gada jūnijā – 30. jūnijā.

Tomēr likuma 4. pants nosaka, ka komisijas sastāvā ir divi Saeimas deputāti. Un tās sastāvu pēc komisijas locekļu piekrišanas apstiprina Saeima. Līdz ar deputāta Jāņa Vitenberga iecelšanu par ekonomikas ministru šī gada pavasarī ir nepieciešams lemt par otra Saeimas pārstāvja iecelšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi Saeimas deputāta Ralfa Nemiro iesniegumu par piekrišanu būt Centrālās zemes komisijas sastāvā un aicina Saeimu apstiprināt komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā".

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labvakar, kolēģi! Es vēlējos tikai uzsvērt, cik labs darbs bija tas, ko Saeima izdarīja... šis Saeimas sasaukums izdarīja pagājušā gada nogalē, pieņemot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Un tik tiešām šajos pārejas noteikumos tagad ir minēts, ka šī zemes komisija... Centrālā zemes komisija beidz darbu nākamā gada 30. jūnijā. Manuprāt, tas ir ilgi jau nokavēts. Te jau bija sen jābeidz šis darbs, bet nu, ņemot vērā, ka ir pāris pašvaldības, kurās zemes reforma vēl 30 gadu laikā nav noslēgusies, tad tīri tehniski tā komisija vēl turpina strādāt.

Es ļoti ceru, ka Ralfam Nemiro, ieņemot šo atbildīgo amatu un tai skaitā saņemot piemaksu par šī amata pildīšanu, izdosies izdarīt visu iespējamo, lai šī komisija nodotu visas arhīva lietas Valsts zemes dienestam, kā tas ir paredzēts likuma pārejas noteikumos, ko šis Saeimas sasaukums, kā jau minēju, pieņēmis. Un, lai nekādā gadījumā Saeimai nebūtu jālemj par likuma grozījumu pieņemšanu, atliekot zemes komisijas darbības termiņu, tātad pārceļot... paildzinot faktiski tās darbības laiku. Pusgadā ir iespējams izdarīt visu iespējamo, lai Centrālā zemes komisija faktiski likvidētu tās atlikušos... nu, tās papīru būšanas nododot Valsts zemes dienestam.

Es tiešām ceru, ka tas, ko mēs iesākām jau pirms kāda laika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... izdosies to novest līdz galam nākamā gada laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mani ļoti pārsteidz vispār šī jautājuma iekļaušana darba kārtībā. Es atceros, kā pirms diviem gadiem, kad Vitenbergs tika ievēlēts šajā komisijā, pats Vitenbergs bija pārsteigts par to, ka tur vispār kaut kāda naudas piemaksa tiek dota.

Mēs visi vienojāmies, ka šī komisija izbeigs savu darbu gada laikā. Ir pagājuši divi gadi. Tagad es no Feldmana kunga dzirdu, ka vēl tātad līdz jūnija beigām. Bet es gribu saprast, kolēģi, nu, vienalga – opozīcija, pozīcija, kā jūs paskaidrosiet skolotājiem, kā jūs paskaidrosiet... kā Ralfs Nemiro paskaidros dakteriem, māsiņām, skolotājiem, es nezinu, nu, ugunsdzēsējiem? Kā Ģirģens paskaidros policistiem to, ka vienkārši tehniski atrasties uz papīra kā komisijas vadītājam un saņemt par to 800 eiro mēnesī vēl septiņus mēnešus, tas ir, 5600 eiro, vienkārši par neko – tehniska darba darīšana uz papīra! Nekā nedarīšana! Lai vienkārši to izbeigtu!

Tāpēc man ir pārsteigums, redzot, ka joprojām ir šis Centrālās zemes komisijas sastāvs darba kārtībā, joprojām tā nav izformēta un joprojām nodokļu maksātāji par to maksās. Un tas tiks maksāts komisijas priekšsēdētājam.

Nu, manuprāt, tā situācija nav pieņemama. Es saprotu, ka tehniski ir jāiebalso vadītājs, bet es nesaprotu, kam un kādā valodā... kam ir jādod zināt par to, ka, lūdzu, atsakieties no šī papildu atalgojuma. Tas, manuprāt, ir neētiski un amorāli. Ja mēs runājam par politikas ētikas normām, kas... Šodien notikušais ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, pieņemsim...

Tā ka... nu, koks ar diviem galiem. Un, lūdzu, tad jautājiet, žurnālisti, jautājiet, policisti, jautājiet, dakteri un skolotāji, Ralfam Nemiro – ministram, kurš tika izšauts kā korķis no ministrijas, par to, kādā veidā un par ko viņš saņem šo piemaksu.

Viss. Lai Gobzems turpina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar visiem! Ir jau diezgan tumšs laukā. Un pēdējais runātājs arī tā diezgan centās moralizēt. Bet es gribētu atgādināt Kaimiņa kungam, ka cilvēks, kurš ir piemuļķojis visus savus vēlētājus, – nu, viņam neklātos moralizēt par citiem, bet vispirms paskatīties uz sevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šīs debates slēdzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā varu apliecināt, ka komisijas lēmums bija atbalstīt Ralfa Nemiro iecelšanu par Centrālās zemes komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā"! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar vēlreiz! Turpinot saistītu jautājumu izskatīšanu... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju".

Kā jau minēju pie iepriekšējā Saeimas darba kārtības jautājuma likuma "Par zemes komisijām" 4. pants nosaka, ka Centrālās zemes komisijas sastāvā ir divi Saeimas deputāti. Un 5. pants – ka Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju no deputātiem ievēlē Saeima... tātad vienu no šiem diviem deputātiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi Saeimas deputāta Ralfa Nemiro iesniegumu par piekrišanu kandidēt uz Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja amatu.

Aicinu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju"! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Ģenerālprokuratūras deleģētās pārstāves Ingas Miķelsones-Indānes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Turpinot izskatīt jautājumus, kas saistīti ar Centrālās zemes komisijas locekļiem... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Ģenerālprokuratūras deleģētās pārstāves Ingas Miķelsones-Indānes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā".

Likuma "Par zemes komisijām" 4. panta pirmā daļa nosaka, ka Centrālās zemes komisijas sastāvā ir Ģenerālprokuratūras pārstāvis un Centrālās zemes komisijas sastāvu pēc attiecīgo iestāžu un organizāciju ieteikuma apstiprina Saeima.

Sakarā ar atbrīvošanu no ieņemamā amata un darba prokuratūrā darbu Centrālajā zemes komisijā pārtraukusi Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas virsprokurore Ramona Bērziņa, kas bija arī Centrālās zemes komisijas pārstāve no Ģenerālprokuratūras līdz šim. Ģenerālprokuratūra darbam Centrālajā zemes komisijā deleģējusi virsprokurori Ingu Miķelsoni-Indāni. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi Centrālās zemes komisijas vēstuli ar lūgumu virzīt Saeimā apstiprināšanai Ingu Miķelsoni-Indāni Centrālās zemes komisijas sastāvā, kā arī... iesniegumu par piekrišanu kandidēt.

Komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ģenerālprokuratūras deleģētās pārstāves Ingas Miķelsones-Indānes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā"! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Vitālijs Orlovs, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Inga Goldberga, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA "TITLED", par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Šī gada maijā, dažas dienas pēc tam, kad ar valdības lēmumu, apejot likumā noteikto kārtību, bez atbilstošiem dokumentiem tika pieņemts respiratoru iepirkums, kurš veikts Aizsardzības ministrijas paspārnē, gandrīz miljons respiratoru (gandrīz trīs miljonu eiro apmērā), kurus piegādājusi reklāmas aģentūra "TITLED", mēs iesniedzām pieprasījumu šīs valdības vadītājam Krišjānim Kariņam, lai noskaidrotu šo un citu dīvaino iepirkumu lietu patiesos apstākļus.

Diemžēl Krišjānis Kariņš tā arī nespēja nodrošināt, lai tiktu iesniegta prasītā informācija. Vēl vairāk – no iesniegtās informācijas uzrādījās jaunas neatbilstības saistībā ar šiem iepirkumiem, tāpēc jūnijā tika sagatavots vēl viens pieprasījums – jau detalizēti par katru iepirkumu, pieprasot arī iesniegt atbilstošus dokumentus, kas apliecinātu ministrijas sniegto atbilžu patiesumu, piemēram, dokumentus, kuri apliecina iepirkto preču atbilstību.

Lai gan pieprasītie dokumenti netika iesniegti un atklājas aizvien vairāk apstākļu, kas liecināja par neatbilstībām iepirkumos un iespējamo afēru, koalīcijas deputāti noraidīja šos pieprasījumus kā nepamatotus, lai tālāk tie nebūtu jāizskata.

Kolēģi no koalīcijas! Nu jūs varat pārliecināties par šo pieprasījumu pamatotību un savu balsojumu pamatotību, jo šī gada 3. novembrī Aizsardzības ministrija ir oficiāli paziņojusi, ka firmas "TITLED" piegādātie gandrīz miljons respiratoru ir izrādījušies neatbilstoši drošības prasībām. Un Nacionālais veselības dienests ir izsūtījis paziņojumu nelietot šos respiratorus – pēc tam, kad tie gandrīz pusgadu jau ir tikuši lietoti, lai pasargātu tos, kuri cīnās frontes priekšpozīcijās ar Covid sērgu.

Tāpēc mēs šodien esam sagatavojuši šo pieprasījumu vēlreiz. Un šoreiz tikai tieši par šo iepirkumu, lai noskaidrotu, kāds kaitējums Latvijas sabiedrībai ir nodarīts ar šādu iepirkumu, kā un kādēļ bija jāpērk tieši šie respiratori tieši no šī piegādātāja – reklāmas aģentūras –, nodrošinot tam īpašus iepirkuma apstākļus, neievērojot likumu un bez atbilstošiem dokumentiem, toties par īpašu cenu – dārgāk nekā citi pieejamie piedāvājumi.

Aicinu sabiedrību sekot līdzi šī pieprasījuma izskatīšanai, lai šoreiz, balstoties tikai uz nepamatotiem vai melīgiem valdības apgalvojumiem vien, koalīcijas deputātiem nebūtu iespējams noraidīt šo pieprasījumu un beidzot tiem būtu iespēja pildīt savu Latvijas tautai doto zvērestu, nevis pildīt politisko partiju varas karteļa savstarpējo vienošanos piesegt vienam otra īstenotās afēras – vai tas būtu OIK, vai Covid sērgas piesegā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Deputāti ir iesnieguši jautājumus.

Deputāti Zariņš, Klementjevs, Kucins, Rubiks un Tutins iesnieguši deputātu jautājumu "Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētās pārkompensācijas novēršanas kārtības un izmantojamo līmeņatzīmju noteikšanu un to piemērošanu". Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Stepaņenko, Reizniece-Ozola, Sprūde, Švecova, Šmits un Dombrovskis iesnieguši deputātu jautājumu "Par valsts atbalstu krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem", ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.

Paldies visiem šodien par darbu!

Sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!