• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 29. oktobra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 29. oktobrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2020., Nr. 217 https://www.vestnesis.lv/op/2020/217.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 67

Ministru kabineta ārkārtas sēdes attālinātā veidā protokols

Vēl šajā numurā

09.11.2020., Nr. 217

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 29.10.2020.

OP numurs: 2020/217.1

2020/217.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 29. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim 2020. gada 29. oktobra otro ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labvakar, kolēģi! Komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā".

Kopumā bija saņemti 22 priekšlikumi. Pēc komisijas sēdes bija jau 23 priekšlikumi – kopā ar komisijas priekšlikumiem. Skatīsim pēc kārtas!

1. – deputātu Gata Eglīša, Krišjāņa Feldmana un Janīnas Kursītes priekšlikums. Tas paredz, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu tiesības apturēt azartspēļu licences uz laiku, ja "Covid-19 gadījumu skaits Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16", un paredz šīs institūcijas tiesības kontrolēt šo... pārbaudīt reāli šo saslimstību un pēc tam lemt par šīm licencēm. Komisijā diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies Jurim par šo pieteikumu.

Jā, priekšlikums ir ļoti vienkāršs – slēgt azartspēļu zāles uz laiku, kamēr ir šī Covid-19 izplatība. Mēs redzam, ka tā pieņemas spēkā.

Es domāju, jebkurš uz ielas jums... ja jūs pajautātu, vai viņi piekristu, ja... nu, ka viņi neredz pamatojumu, kāpēc šajā brīdī, kad visi uztraucas par slimības izplatību... kāpēc tādām spēļu zālēm ir privileģēta situācija un kāpēc tās ir joprojām vaļā. Un īstenībā... jā, mums arī komisijā bija par šo...

Juridiskais dienests teica: ziniet, tas ir tīri politisks lēmums, jūs to varat darīt, jo, ja sabiedrības vairākuma labums prevalē pār kaut kādām noteiktām ekonomiskām... finanšu interesēm, tad tur satversmības risks ir gandrīz nekāds. Tā ka būtībā te ir tāds drosmes, izšķiršanās jautājums.

Es tiešām neredzu, kādi ir tie otrās puses argumenti, kāpēc azartspēļu zālēm būtu jābūt vaļā šajā brīdī, kad mēs tik daudz runājam par to, kā visos veidos mazināt infekcijas izplatību un, protams, arī pasargāt tos ekonomiski mazāk aizsargātos, kuriem būtībā katrs eiro tagad ir jātaupa, jo ekonomiskā situācija, visticamāk, vēl pasliktināsies.

Es atgādināšu, ka šī slēgšana būtu tikai uz laiku – līdz situācija normalizējas... sakarā ar slimības izplatību. Tas nebūtu uz nenoteiktu laiku. Te ir iezīmēts, teiksim, konkrēts mērķis, kas būtu jāsasniedz, lai atkal atvērtos šīs spēļu zāles.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labvakar, kolēģi! Konkrētais priekšlikums paredz iespēju azartspēļu regulatoram dinamiski reaģēt uz izmaiņām Covid-19 infekcijas izplatībā, apturot visas azartspēļu organizēšanas vietu... visu azartspēļu organizēšanas vietu licenču darbību... fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās, ja Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu, inficēšanās gadījumu, skaits Latvijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pārsniegtu 16 gadījumus. Es vēlos nedaudz iezīmēt, kāpēc... bez visa tā, ko Eglīša kungs jau minēja... kāpēc tas ir nepieciešams.

Iepazīstoties ar dažādu zinātnieku atzinumiem... un mēs... modernā politika ir tāda, kas tomēr īsteno pierādījumos balstītu politiku... modernie politiķi...

Kā norāda doktors Anderss Hokansons un viņa kolēģi rakstā, kas ir publicēts angļu valodā, – par to, vai ir iemesls satraukumam par azartspēlēm Covid-19 laikā –, šai pandēmijai ir potenciāls pasliktināt psihiskās veselības problēmas populācijā, tātad pastiprināt arī vēlmi nodarboties ar atkarību raisošām nodarbēm, to skaitā azartspēlēm.

Piemēram, Grieķijas finansiālā krīze izraisīja azartspēļu izmantošanas pieaugumu īpaši starp sievietēm. Arī pēc Islandes finanšu... finansiālās krīzes azartspēļu izmantošana pieauga – īpaši gan vīriešu vidū.

Acīmredzot ar savu spekulatīvo dabu... finansiālas grūtības var motivēt individuāli... indivīdus spēlēt, lai vinnētu.

Un, ja azartspēļu vietās vīruss var izplatīties tīri fiziski, tas apstāklis neatceļ nepieciešamību arī diskutēt par... potenciāli apsvērt arī tiešsaistes azartspēļu ierobežošanu, jo... Piemēram, Austrālijas Ģimenes studiju institūts publicēja Rebekas Dženkinsones un kolēģu pētījumu, kurā konstatēts, ka Covid‑19 pandēmijas laikā katrs trešais aptaujātais reģistrējis jaunu kontu tiešsaistes azartspēļu vietnē, bet to cilvēku skaits, kuri spēlē azartspēles četras vai vairākas reizes nedēļā, pieaudzis no 23 līdz 32 procentiem.

Runājot par fiziskajām azartspēļu vietām, tā paša pētījuma ietvaros eksperti atzina, ka to slēgšana radīja tūlītēju labumu cilvēkiem, kuri spēlē azartspēles, – vairoja tiem iekrājumus un naudas daudzumu, kas pieejams, piemēram, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces.

Un tas nav nekāds brīnums, jo azartspēļu atkarība tiek veicināta ar dažādiem profesionāliem paņēmieniem un ļoti precīziem stimuliem. Atkarīgais ar savām darbībām ietekmē vismaz septiņus līdzcilvēkus, piemēram, savus tuviniekus. Un ir pamats domāt, ka līdzīgs efekts, tas ir, tieši ģimeņu labklājību ceļošs efekts, varētu būt azartspēļu atkarības zonā esošajiem arī Latvijā, ja tiktu slēgtas vismaz fiziskās... tā saucamās spēļu elles.

Un neizpratni raisa tas, ka šādu priekšlikumu nesniedz aizsardzības ministrs! Jo azartspēles noved pie izlaidības, izlaidība – pie konfliktiem, bet konflikti – pie nodevības.

Tā ka nākošreiz, ja šis priekšlikums netiktu atbalstīts šoreiz... es, protams, ļoti lūdzu to izdarīt, jo es tikko argumentēju ar zinātniskiem pētījumiem, kāpēc tas ir būtiski. Es aicinu arī Aizsardzības ministriju padomāt un iesniegt savlaicīgi šādu priekšlikumu, kas varētu būt arī pietiekami nozīmīgs dažādu nepatīkamu precedentu novēršanā.

Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs esam tādā kā starpposmā atkal – starp ārkārtējās situācijas beigām un kaut kāda jauna... jaunu problēmu sākumu.

Un tas, ka valdība šobrīd vilcinās izsludināt ārkārtējo situāciju, lai uzņemtos atbildību (pasvītrošu – uzņemtos atbildību, nevis sētu paniku!) par savu rīcību, parūpētos atkal par cilvēkiem, kuri šobrīd ir atstāti bez iztikas līdzekļiem. Mēs runājam, piemēram, par interešu izglītības... dažādu pulciņu vadītājiem, kuri šobrīd ir pilnīgā neziņā, kā viņiem samaksāt vispār... kā viņiem pārtiku nopirkt, kā viņiem samaksāt par īri.

Tātad šajā gadījumā... manuprāt, ja jau mēs veidojam tādu alternatīvo režīmu – pseido... ārkārtējo situāciju, tad tam regulējumam piemīt droši vien... jāpiemīt arī visām pārējām iezīmēm, kuras bija mums pagājušajā ārkārtējās situācijas laikā... pagājušās situācijas laikā.

Es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka mums nav tūristu... visdrīzāk arī, es domāju, ka drīz nebūs, jo mēs runājam par... jau tagad tiek spriests arī par cilvēku masu ierobežošanu, ceļojot pāri robežai. Un, manuprāt, ļoti pamatoti ir norādīts šis kumulatīvais skaitlis, kas attiecīgi arī uzreiz... es domāju, tas sniedz atbildi uz visiem jautājumiem par to, ko tad... kurš tad spēlēs tās spēles. Nu, tad tās spēles tiešām spēlēs mūsu pašu Latvijas iedzīvotāji, mūsu pašu iedzīvotāji, kuriem šobrīd... no dažiem Valsts ieņēmumu dienests atprasa atpakaļ dīkstāves pabalstus, daži nesaņem nekādu atalgojumu, daži šobrīd ir bez darba, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tas, protams, vēl padziļinās šo bedri, kurā daži ir iekrituši.

Es domāju, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan, protams, visa šī likumprojekta izskatīšanas kārtība bija ļoti haotiska. Tikai 15 minūšu ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš – tā bija, manuprāt, ļoti nepareiza doma. Un arī šī izskatīšana... Nu, tas veids, kādā komisijā tika izskatīti priekšlikumi, manuprāt, ir zem katras kritikas, jo tādiem nopietniem priekšlikumiem... pie tāda likumprojekta... es domāju, ir jādod laiks, lai tos kārtīgi izdebatētu.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Par šo satraukto... un patiešām superpaātrinātā tempā izskatītajiem 22 priekšlikumiem šajā komisijā... Es varu tikai piekrist. Es sekoju līdzi.

Tieši par šo priekšlikumu – 1. priekšlikumu.

Lasot interneta šos... medijus, es lasu tādu ziņu, ka šobrīd mēs esam... 24 stundu laikā SPKC ir veicis 5105 Covid‑19 izmeklējumus, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums. Tas nozīmē, ka pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 4,9 procenti.

Iepriekšējā ziņa ir tāda, ka veselības ministre Ilze Viņķele saka, ka, ja mēs esam pāri pieciem procentiem tagad (ir 4,9 šodien!), tad nav nekādu šaubu, ka tiks slēgti ciet bāri, tiks slēgtas ciet kafejnīcas. Tas tā kā – basta! Skaidrs. Tā, kā tas bija pavasarī, tā tas būs arī tad.

Šis priekšlikums ir par spēļu zālēm.

Un es gribētu izņemt ārā to polemiku... par to, ka... kā nu kurš tērē savu naudu un kā nu... kā viņš tur... ir atkarīgs no azartspēlēm.

Tas tā ir, mēs to zinām. Bet nav nevienas azartspēļu vietas, man tā vismaz šķiet, kur tu... nevari ieiet iekšā un nenopirkt alkoholu. Nav tādas! Dažās dod pat par velti. Dažās. Nu, katrā ziņā alkohola lietošana un azartspēļu spēlēšana iet roku rokā.

Manuprāt, šis priekšlikums ir absolūti atbalstāms. Ja komisijā būtu vairāk laika, tad būtu vēl vairāk arī argumentu par to.

Šis ir patiešām šodien deputātu izšķiršanās jautājums (tas vairs nav naudas jautājums!) – par to, ka šīs azartspēļu vietas ir jātaisa ciet. Kaut vai tā dēļ... Ja kafejnīcas un bāri tiks slēgti ciet, tad mēs atkal taisīsim šādu pašu sēdi par ierobežojumiem sakarā ar Covid-19. Un tad atkal būs šis priekšlikums, un tad jau tas būs pieņemamāks, jo, redziet, tad jau būs pāri 4,9 procentiem... kā jau veselības ministre teica, pie pieciem procentiem... Ja jau kafejnīcas un bārus slēdzam ciet, tad jau nu gan mēs varam slēgt ciet arī spēļu zāles.

Es nepiekrītu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Mēs nevaram iedomāties, kādi skaitļi būs rīt. Šobrīd mums ir ļoti nepatīkami šie cipari.

Un vienkārši ejam uz priekšu.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – 1. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Labvakar, sabiedrība! Es ļoti uzmanīgi klausījos kolēģa Artusa Kaimiņa teikto.

Tiešām – ir jāpiekrīt un jāatbalsta šis priekšlikums, jo Kaimiņa kungs kā ļoti liels speciālists alkohola tirdzniecības jautājumos zina, ka azartspēļu vietās tirgo alkoholu, un tas būtu jāaizliedz.

Šajos krīzes apstākļos nav ko dzert! Ir jāiet vingrot, jānodarbojas ar sportu, veselīgu dzīvesveidu un jāmīl vienam otru!

Atbalstīsim priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Komisija ir lēmusi tā, kā ir lēmusi.

Es gan, protams, aicinu atbalstīt – no savas puses.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet! Nē, tā tas... tas neiet krastā!

Jūs runājat komisijas vārdā.

J. Rancāns. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Komisijas lēmums par šo priekšlikumu...?

J. Rancāns. Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Eglīša, Feldmana un Kursītes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 38, pret – 27, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš uzlabo iepriekšējo redakciju... par to, ka... "Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu."

Tas nozīmē, ka... principā – primāri izmantojot videokonferenci... tas ir, tiek dota iespēja šādi...

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz to, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pašvaldību iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces bez atlīdzības nodod īpašumā noteiktām personu grupām; lēmumu pieņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcijas, un Ministru kabinets nosaka šīs noteiktās personu grupas.

Komisijā 3. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 4. – deputātu Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Krišjāņa Feldmana, Vitas Andas Tēraudas, Andra Skrides, Ata Zakatistova un Andas Čakšas priekšlikums. Tas paredz to, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta mutes un deguna aizsega (sejas maskas, respiratora vai sejas vairoga) izsniegšana mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Komisijā 4. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc aicinu neatbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurā ir uzlabota abu iepriekšējo priekšlikumu redakcija. Būtība ir tieši tā pati – ka pašvaldības nodod noteiktām personu grupām šos aizsardzības līdzekļus bez maksas. Lēmumu pieņem attiecīgā pašvaldības institūcija, un Ministru kabinets nosaka šīs konkrētās personu grupas, kā arī nododamo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču apjomu.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šeit sanāk tāda ļoti interesanta rīcība no Ministru kabineta puses. Faktiski valdība saka, ka pašvaldības drīkst dot maskas bez maksas noteiktām iedzīvotāju grupām. Valdība pateiks, kurām iedzīvotāju grupām. Bet... es... piedodiet, a kur ir finansējums no valsts puses? Jo tieši valsts aizņemas naudu... valsts ir aizņēmusies tos divus miljardus eiro...

Savukārt attiecībā uz pašvaldībām... Kā mēs redzam nākamā gada budžeta projektā, valdība piedāvā atņemt pašvaldībām piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas paceļ jautājumu, vai pašvaldības spēs atļauties piešķirt šo finansējumu.

Vai jūs tajā komisijas sēdē jautājāt, uzdevāt šo jautājumu pašvaldībām –Rīgas pašvaldībai un citām pašvaldībām... jautājumu par to, vai tām vispār ir līdzekļi, lai šādi piešķirtu maskas?

Tas nav nopietni no valdības puses, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Vēlos norādīt Dombrovska kungam: ja jūs kārtīgi izlasīsiet šo priekšlikumu un visu šo pantu, tad jūs redzēsiet, ka ir paredzēta tāda kārtība, ka valsts centralizēti iepērk šos individuālos aizsardzības līdzekļus, šajā gadījumā vairāk domājot par sejas aizsargmaskām, un tālāk caur pašvaldībām... nodod šos aizsardzības līdzekļus pašvaldībām, kuras tos izplata konkrētām iedzīvotāju grupām.

Valdība lems par to, kādi aizsardzības līdzekļi tie būs un kurām iedzīvotāju grupām tie tiks izplatīti. Šajā gadījumā tas ir valdības uzdevums jeb valsts uzdevums – sagādāt šos aizsardzības līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā... Šīs debates komisijā bija spraigas, respektīvi, ļoti ātras, un nebija laika īsti pieskarties katram priekšlikumam atsevišķi un to iztirzāt.

Tā pamatdoma, visvērtīgākā un vislabākā, būtu tāda, ka... to es jau teicu pa dienu... ka šīs maskas tiek dotas par velti. Un tad bija arguments, ka šī nav parastā maska, šī ir kaut kāda īpašā, ko varēs mazgāt, kas maksā divus eiro gabalā. Un tad vēl parlamentārais sekretārs no Finanšu ministrijas teica, ka... vai tad tiem, kas iet iekšā lielveikalā Sky, tagad dos šīs maskas, vai tad viņi to ir pelnījuši? Vai tad viņiem to vajag? Un tā tālāk.

Un es domāju – cik daudz vēl citur lielveikalu un veikalu, kur cilvēkiem tiešām vajag to masku!

Te nav vispār variantu un nevar būt runas par to, ka šo priekšlikumu varētu noraidīt. Nav tādas opcijas, tāpēc ka... tad vienkārši paliek tā, ka pat pašvaldības nevarēs dot šiem cilvēkiem šīs maskas. Šis priekšlikums ir jāatbalsta. Man gan gribējās, lai tas ir daudz plašāk... un arī Rancāna kungs pats par to runāja... lai tas ir tā, ka jebkurš var dabūt to masku, un vienalga, vai viņam kabatā ir 5 tūkstoši eiro, vai viņam kabatā ir 50 centi, vai 5, vai neviens, bet – lai viņam tā maska būtu.

Atbalstiet, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tiešām paldies Dombravas kungam par šo norādījumu.

Es uzmanīgāk izlasīju šo priekšlikumu, un tur tas tiešām pateikts... Ir mājiens par to, ka valdība šos līdzekļus piešķirs.

Man tāds jautājums kolēģiem no komisijas – vai esat saņēmuši kādu... vismaz mājienu no valdības, cik lielu finansējumu valdība ir gatava piešķirt, ja mēs runājam par medicīnisko masku piešķīrumu iedzīvotājiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tas tiešām ir normāls priekšlikums, jo tas ir pirmais solis uz to, uz ko mēs būsim spiesti iet, runājot par pandēmijas attīstību un par tiem tempiem, kuros tā pieaug. Infekcija pieaug mūsu apstākļos!

Vienīgā problēma šā priekšlikuma sakarā tiešām ir tā, par ko runāja Dombrovska kungs, – ka tas, ka iegādāsies valsts, nenozīmē konkrētību. Līdz ar to mēs šodien uzņemamies līdzatbildību – paralēli valdībai – par to, ka šis lēmums tiks realizēts. Un tāpēc skaidrībai būtu jābūt.

Tas priekšlikums ir gana labs, bet nav pārdomāts līdz galam, jo šeit būtu jābūt... jāmin arī finansēšanas avoti un eventuālie apjomi.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Es nezinu, vai jāsaka paldies tieši Rancāna kungam, bet... šis precizējums... un droši vien pieredze valsts institūcijā...

Būtu precīzāk, ja būtu noteikts tradicionālāks ierosinājums. Es nezinu, vai to vēl var paspēt izdarīt, bet faktiski būtu jāpasaka: Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā šīs maskas dala; nosaka nevis tikai grupas, kas saņem, bet arī kārtību, kādā to visu dala. Un to var ātri uzrakstīt.

Nezinu, vai to šobrīd vēl var izdarīt, bet varbūt nākamajās reizēs to var ņemt vērā. To var ielabot arī kādā nākamajā reizē – gan jau Covid-19 likumu grozīs vēl un vēl.

Šajā brīdī saku paldies, ka esat sadzirdējuši un 15 minūtes esat izmantojuši diezgan aktīvi... priekšlikumu iesniegšanai esat izmantojuši diezgan aktīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādāts visus astoņus mēnešus ļoti cītīgi, kārtīgi. Pieņēmām, es ceru, labus lēmumus, kas novērš Covid-19 izplatību.

Un arī šis priekšlikums... Protams, likumā to visu nevar ierakstīt, bet...

Tās 170 paletes, ko iegādājās mūsu valsts, Labklājības ministrija, – tās, kā mums šodien paziņoja, ir ceļā uz pašvaldībām. Tās pašvaldības, kuras jau ir pieteikušās, var saņemt, un tie maznodrošinātie arī var saņemt tās... pa divām maskām, kuras mums ir... 108 tūkstoši...

Tā ka – vienkārši uzticieties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai!

Paldies. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies, komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu?

Deputāti ir debatējuši, izsakot atbalstu priekšlikumam, un atbalsta 5. priekšlikumu.

J. Rancāns. Jā... 6. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums Tas paredz: "Līdz 2020. gada 31. decembrim ārzemnieka uzaicinātājs – fiziskā persona – dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai iesniedz, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā"."

Komisijā, uzklausot iestādes, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 7. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma 32. panta ceturto daļu. Arī tas komisijā, uzklausot atbilstošās iestādes, netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas (Skaņas pārrāvums.)...

J. Rancāns. Paldies.

8. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas paredz papildināt pantu ar jaunu daļu: "Jaunas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa vīzas ārzemniekiem neizsniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, izņemot gadījumos, kuri ir saistīti ar ģimeņu apvienošanu."

Komisijā, uzklausot Ārlietu ministrijas viedokli, kā arī Tieslietu ministrijas viedokli, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Ziņās mēs varam lasīt, ka ar katru dienu tiek sasniegti jauni antirekordi daudzās valstīs... Tajā pašā laikā mūsu valsts robežas paliek plaši atvērtas un tā pašizolācijas un karantīnas kontrole, kas ir šobrīd noteikta, ne vienmēr efektīvi strādā.

Piemēram, šovakar ir arī saņemta informācija, ka Baltkrievija ir slēgusi savas robežas pasažieru pārvadājumiem un vieglajam autotransportam.

Bet šis priekšlikums nav par robežu slēgšanu. Šis priekšlikums paredz mazināt imigrāciju Latvijas virzienā Covid-19 pandēmijas laikā. Šis priekšlikums paredz, ka uz laiku – līdz šī gada beigām – Latvija neizsniedz jaunas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa... uzturēšanās atļaujas.

Tas neattieksies uz tiem, kuriem jau ir spēkā esošas uzturēšanās atļaujas, viņi uzturas Latvijas Republikā.

Šis priekšlikums neattiektos arī uz tiem cilvēkiem, kuri vēlas apvienot savas ģimenes un tātad šāda iemesla dēļ vēlas saņemt šo termiņuzturēšanās vai ilgtermiņa uzturēšanās atļauju Latvijā.

Ja sabiedrības drošība mums ir nozīmīga, tad es tiešām aicinu Saeimu nobalstot "par" šo priekšlikumu, lai šo divu mēnešu periodā mēs ierobežotu iespējas valstī ieceļot jauniem trešo valstu pilsoņiem.

Aicinu... Neskatoties uz balsojumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur bija ļoti īsas un, varētu teikt, saraustītas debates, aicinu Saeimas deputātus balsot "par" šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Padies.

Debates slēdzu.

Deputāts Kiršteins ir lūdzis balsojumu par šo priekšlikumu.

Vai ir kas skaidrojams komisijas vārdā?

J. Rancāns. Paldies. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

9. – deputātu Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Danas Reiznieces‑Ozolas, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Gundara Daudzes un Raimonda Bergmaņa priekšlikums, kas paredz papildināt nodaļu "Īpašie nosacījumi izglītības, sporta un tūrisma jomā", proti, tas paredz to, ka lēmumu par mācību procesa īstenošanas modeļa izvēli veic pašvaldība, pamatojoties uz epidemioloģisko situāciju.

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, jo diskusijās noskaidrojās arī tas, ka principā mācību procesu neorganizē pašvaldība; pašvaldība tikai nodrošina, lai to varētu veikt.

Kā jau teicu, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 10. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs šodien gandrīz veselu dienu debatējam par maskām, un progress ir. Progress ir tādā ziņā, ka Rancāna kungs un Kaimiņa kungs atzina to, uz ko es arī aicināju kolēģus. Ja Latvijā nav pieejamas sertificētas medicīniskās maskas, kas tik tiešām pasargā cilvēkus no inficēšanās, ja mums ir jālieto pakaļdarinājumi, tad lai tas notiek tiešām bez maksas! Lai maskas tiek izdalītas cilvēkiem bez maksas!

Par lielu nožēlu jāsecina, ka kolēģi deputāti, neskatoties uz savu izteikto vēlmi, vārdos izteikto vēlmi, tomēr pagriezt šo situāciju nedaudz citādāk, tāpat turpina balsot par šā likumprojekta steidzamību, par 15 minūšu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un par... droši vien par šī likumprojekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā.

Tā ir tāda iekšējā pretruna. No vienas puses, it kā jūs tomēr vēlaties, lai valsts, pirms sāktu sodīt, nodrošinātu visus ar šiem nepieciešamajiem priekšmetiem, kuri nu būs jāvalkā visiem. No otras puses, jūs tomēr darāt tā, kā koalīcija ir vienojusies, un dzenat uz priekšu šo likumprojektu.

Atgādināšu jums, kāpēc mēs runājam par pakaļdarinājumiem. Ļoti vienkārši pārbaudīt... ļoti vienkārši pārbaudīt, ko jūs esat nopirkuši, runājot par vienreiz lietojamām maskām.

Ja jūs aptiekā saņemat čeku par maskas pirkumu un čekā ir 21 procents PVN, tad jūs esat nopirkuši kosmētisku masku pret putekļiem.

Ja jūs esat samaksājuši par masku un dabūjuši čeku, kurā ir 12 procenti PVN (jums būs tāds čeks tiešām izņēmuma gadījumos!), tad jūs tomēr esat nopirkuši sertificētu sejas masku.

Un tas, ko mums šodien rādīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Dūrīša kungs... Jelgavā ražotā maska... Es tiešām ļoti gribētu redzēt šo sertifikātu, jo, pēc pēdējiem datiem, sertifikāta iegūšana prasa laiku – līdz pat sešiem mēnešiem. Līdz pat sešiem mēnešiem! Tas ir ļoti nopietns process. Tas ir paildzināts, tāpēc ka šobrīd ir ļoti daudz pieprasījumu. Šobrīd ļoti grūti šo sertifikātu dabūt. Un tas, ko Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs piedāvā cilvēkiem iegādāties, ir, visticamāk, parasta kosmētiska maska pret putekļiem. Kauns, tiešām kauns!

Tāpēc... šī iemesla dēļ... Mēs redzam, ka tātad nav apstiprināts neviens priekšlikums par to, lai šīs maskas tiktu izdalītas visiem bez maksas, lai tiktu nodrošinātas visur kur – stacijās, tramvajos... visiem cilvēkiem.

Es aicinu jūs atbalstīt šī soda atcelšanu, kamēr pie mums nebūs nodrošinātas maskas pilnīgi visiem.

Es aicinu tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu un noteikt to, ka šo pakaļdarinājumu obligātā nēsāšana ir tikai rekomendējoša.

Mēs redzam, ka cilvēki godprātīgi pilda savus pienākumus (ar dažiem pilnīgi nelieliem izņēmumiem), kuri... tāpat turpināsies, neskatoties pat uz jūsu uzliktajiem sodiem.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā vēlreiz atgādināšu, ka šo masku nēsāšanas jēga ir samazināt gaisa pilienu daudzumu, kuri saturētu šo vīrusu. Samazināt.

Un tie jautājumi, par kuriem runāja Jūlija Stepaņenko un kuri attiecas uz šo masku pieejamību un nodrošināšanu mazturīgajām personu grupām, turpmāk priekšlikumos ir risināti.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē 50.1 pantu, papildinot pēc vārda "nelietošanu" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos". Respektīvi, runa ir par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.

Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 12. – deputātu Riharda Kola, Kaspara Ģirģena un Edvīna Šnores priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar 50.2 pantu: "Par pienākuma izveidot fizisku barjeru starp cilvēkiem vai pieprasīt lietot mutes un deguna aizsegus nepildīšanu piemēro [..] naudas sodu no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām." Tas attiektos uz komersantiem.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Pirmajā lasījumā, atbalstot likumprojektu, mēs plaši debatējām tieši par šo – soda noteikšanu fiziskajām personām, indivīdiem, kas rupji, klaji neievēro noteiktās prasības par sejas masku lietošanu. Attiecīgi paredz arī naudas sodu, brīdinājumus, administratīvo atbildību. Un tā tas ir noteiktos gadījumos, kā tikko arī tika precizēts, – publiskajās vietās, kas konkrēti ir uzskaitītas. Tās ir gan tirdzniecības vietas, izstāžu... Tātad publisko pakalpojumu sniegšanas vietās, tai skaitā, kā jau minēju, tirdzniecības vietās.

Tomēr mēs visi saprotam, ka... Es arī ļoti ticu, ka sabiedrības lielākā daļa ir atbildīga un lieto sejas maskas tajos noteiktajos gadījumos un vietās, bet... nu, skaidrs, esam lēmuši, ka... tomēr ir daļa sabiedrības, kas vieglprātīgi vai tīri nihilistiski attiecas pret šo prasību... un nosakām sodu.

Uzskatu, ka, ja normatīvajos aktos ir noteikta attiecīga prasība, kā tas ir Ministru kabineta noteikumos Nr. 360, ka... ja, sniedzot publisku vai saimniecisku pakalpojumu vietā, kur uzturas daudz cilvēku, nav iespējams nodrošināt divu metru fizisko distanci un ierobežot pakalpojuma sniegšanas laiku, kas nepārsniedz 15 minūtes, izveido fizisku barjeru starp cilvēkiem vai pieprasa lietot medicīniskās sejas maskas, nemedicīniskās sejas maskas vai sejas vairogus.

Sanāk, ka norma, prasība ir, bet mums šobrīd tā norma ir deklaratīva, jo tās neievērošanai nav absolūti nekādu tiesisku seku.

Un, ja runājam tieši par tirdzniecības telpu, tirdzniecības vietu īpašniekiem... rezultātā ko mēs redzam? Arī pilnībā apskatījām... Redzam, ka ne visi komersanti ir negodīgi un tādi, kas vieglprātīgi attiecas... Ir tiešām uzslavas vērts... Var uzteikt to sadarbību, kas arī pavasarī bijusi... par informatīvajām kampaņām, visu pārējo, bet šeit tomēr mēs redzam – ir vairāki gadījumi, ka šādi pārkāpumi ir vai ka šī prasība tiek ignorēta konkrēti no tirdzniecības platību īpašniekiem. Rezultātā daļa sabiedrības ir patiešām apjukusi, neizprotot obligāto, neobligāto regulējumu, daļa izmanto to savā labā. Un attiecībā uz komersantiem – kā nu kurais... Katra objekta īpašniekam, pārvaldītājam ir pienākums sekot līdzi, vai viņu klienti un apmeklētāji ievēro prasības, tajā skaitā prasību par masku lietošanu.

Pirmām kārtām tas ir visas sabiedrības interesēs. Absolūti!

Ja komersanti visi dara, kā ir... es domāju, ka nevienam nevajag uztraukties, ka kaut kāds administratīvs pārkāpums pret viņiem var tikt īstenots, bet ir gadījumi, ka pulcējas... pieņemsim, tajās pašās tirdzniecības vietās, cilvēki bez maskām, bez jebkā. Tomēr ar šīs prasības noteikšanu mēs stimulējam to, ka tirdzniecības vietu īpašnieki paši pastiprinātu uzmanību pievērsīs šim. Var tādos gadījumos, pieņemsim, atteikt apkalpot klientu, kam nav sejas maskas, vai tirdzniecības vietā bez sejas maskas neielaist.

Tā ir abpusēja sadarbība, jo, protams, mēs neviens nevēlamies ekonomisko ciklu apstādināt, ja Covid-19 uzliesmojums palielinās. Bet komersantiem arī jāsaprot: ja šī sadarbība nav pilnā apmērā īstenota, sliktākais scenārijs, kas notiek, – ir pilnīga karantīna. Tad nekādas komercplatības nav vaļā, viss ir ciet. Tad, es saprotu, ir nākamais jautājums – ir dīkstāves pabalsti un tā tālāk.

Es domāju, ja normatīvajos aktos ir paredzēta prasība arī telpu īpašniekiem – nodrošināt... noteikti pretim jābūt arī atbildības mehānismam. Piedāvājums ir šāds: pirmām kārtām ir brīdinājums; ja tas ir rupjš pārkāpums vai ir atkārtots, piemēro naudas sodu. Un šis nebūs kaut kāds bezprecedenta gadījums Latvijai... pasaules mērogā. Eiropā ir virkne valstu, kur šādi mēri ir pieņemti un atbildība ir noteikta.

Un vēl pēdējais, ko es vēlos piebilst. Tas, ko daudzi jau arī minēja, – komisijā priekšlikumu izskatīšanas laikā... Viena būtiska lieta, ko minēja Saeimas Juridiskais birojs. Juridiskais birojs norādīja, ka nebija dots pienācīgs laiks, lai pilnvērtīgi iepazītos ar priekšlikumiem. Līdz ar to pie šī priekšlikuma diskusijās nebija iespējams atspēkot Juridiskā biroja argumentāciju, kas izmantoja vienu... divus... vārdu salikumu – "juridiski neprecīzs priekšlikums". Un...

Es aicinu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

R. Kols. Paldies.

... un tā vietā atreferēja Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 vienu daļu. Var teikt, pārējiem deputātiem, es domāju, tas uzreiz bija signāls – neiedziļināties tālāk. Juridiski neprecīzs, tātad nav atbalstāms.

Kāda bija tā paviršība, manā skatījumā, no Juridiskā biroja puses? Ka šo normu... pantu, kur ir tā prasība par fiziskajām barjerām... Viens punkts nosaka izveidot fizisku barjeru starp apmeklētāju un darbinieku, bet nepaskaidro tālāk... Otrs punkts – ka apmeklētāji un darbinieki, kuri no apmeklētājiem nav atdalīti ar fizisku barjeru, lieto medicīniskās sejas maskas vai nemedicīniskās sejas maskas, vai sejas vairogus.

Tātad starp apmeklētāju un darbinieku siena ir pa vidu, viss ir kārtībā. Bet šī norma attiecas arī uz gadījumiem, ja nav šīs sienas, – ja ir apmeklētājs un apmeklētājs.

Līdz ar to pateikt, ka tas ir juridiski neprecīzs piedāvājums, manā skatījumā, bija vai nu kļūdains... apzināts, neapzināts... Es pieļauju, ka tas ir norakstāms uz to, ka... kā jau Juridiskā biroja pārstāve minēja... ka nebija dots pienācīgs laiks, lai varētu kvalitatīvi iepazīties ar visiem priekšlikumiem.

Līdz ar to, kolēģi, šeit nav tiešām nekā nesamērīga. Šeit ir prasības noteiktas jau spēkā esošajos normatīvajos aktos. Likumā mēs arī paredzam atbildību šo prasību neievērošanā.

Un, kā es jau minēju, tas nav, lai sodītu sodīšanas pēc, bet... Tas ir attiecināms uz visām sabiedrības grupām, ne tikai uz indivīdiem, bet arī uz tiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, – šīs prasības ievērot praksē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Neizskatās, ka Kola kungam būtu savs, vismaz maziņš veikaliņš, kurā viņš strādātu un par kuru viņš rūpētos, un par kura apmeklētāju drošību viņš būtu uztraucies.

Ja mēs paskatāmies, kā komersanti ir reaģējuši uz visiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem – obligātajiem un neobligātajiem –, tad, manuprāt, šeit vispār nav ko piebilst. Tas, ko mēs redzam ikdienā, – varbūt ar kaut kādiem nelieliem izņēmumiem –, manuprāt, ļoti teicams (teicams!) darbs no visu komersantu puses, nodrošinot šos nepieciešamos pasākumus.

Ja runājam par vēl papildu slogu, kuru daži deputāti ir izdomājuši uzlikt šiem komersantiem, tad es aicinu jūs aizdomāties par tādu lietu, ka patiesībā... nu, arī tas ir viens no viņu pienākumiem – sekot līdzi, vai katram ir maska. Jūs šobrīd uzliekat milzīgu slogu pat ne šiem īpašniekiem... lai gan te nav skaidrs... Kola kungs teica – telpu īpašnieki... Tie ir tie iznomātāji vai tomēr tas veikals? Kas tur īsti ir domāts? Droši vien biznesa īpašnieki.

Tātad – ka šie īpašnieki... Jūs tiešām domājat, ka viņi uztrauksies par to? Nē, visvairāk uztrauksies par to parastie darbinieki... tie paši darbinieki... veikalu darbinieki, piemēram, dažādos... dažādos lielveikalu tīklos, kuros apsargi jau tā droši vien katru dienu sastopas ar vairākām konflikta situācijām, kurās viņiem ir jānorāda apmeklētājiem, kas būtu darāms.

Otrkārt, tie ir pārdevēji. Pārdevēji, kas par savu ne pārāk lielo algu velk ārā šo situāciju, cīnās, riskē ar savu dzīvību – riskēja ar dzīvību jau pavasarī – un turpina to darīt tagad. Ar savu veselību riskē. Un tagad viņiem vēl būs papildu uzdevums, piemēram, tam pašam kasierim vajadzēs skatīties, vai tur pārāk tuvu viens otram nestāv tie cilvēki rindā un vai katram maska ir uzvilkta.

Vai jūs vispār apjēdzat, ko jūs esat šobrīd piedāvājuši šajā priekšlikumā? Es domāju, ka ne. Es domāju, ka tas ir kaut kāds, es nezinu, no kurienes izrauts... izrauta tāda ideja.

Vēlreiz atkārtošu: manuprāt, komersanti visus šos pasākumus pilda teicami.

Tas, ka jūs nevarat piedāvāt cilvēkiem maskas, tas, ka jūs esat atļāvuši valstij stāvēt vaļā kā laidara vārtiem un esat atļāvuši visiem braukt iekšā un ārā, – tas ir jūsu "nopelns". Un tas ir jūsu... Un tā ir jūsu kļūda, mīļā koalīcija!

Un arī tas, ka jums nebija pietiekoši daudz laika, lai izdiskutētu šos priekšlikumus, – tā arī ir jūsu kļūda, mīļā koalīcija! Nav ko te gausties! Jūs paši balsojāt par 15 minūšu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, par steidzamību un par visu pārējo.

Tā ka nu savas iekšējās lietas varbūt risiniet kaut kur citur, jo šobrīd izskatās, ka jūs netiekat galā viens ar otru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Šis ir ļoti nepārdomāts priekšlikums, un tas skaidri parāda, ka Saeimā acīmredzot ļoti maz ir tādu deputātu, kuri nāk no privātā sektora.

Un tā tas jau ir faktiski visās jomās, sākot no banku uzraudzības...

Valsts funkcijas tiek pārliktas uz bankām. Bankām tagad ir jāizpilda drošības iestāžu vai policijas uzdevumi un jāķer kaut kādi noziedznieki. Un tamlīdzīgi.

Un tagad arī biznesā tas tā būs – tad būs jāķer visi, kuri neievēro likumus. Un tamlīdzīgi.

Tas ir valsts uzdevums. Tas ir policijas, pašvaldības policijas uzdevums.

Jūs maksāsiet piemaksas uzņēmējiem vai varbūt nodokļus atlaidīsiet par to? Vai būs kādi citi atvieglojumi? Beidzot varbūt dīkstāves pabalstus izmaksāsiet cilvēkiem? Vai atkal būs tikai papildu slogs?

Visiem, kas ir privātajā biznesā, jūs tikai uzliekat visu laiku papildu slogus. Nu cik ilgi privātais bizness, no kā jūs pārtiekat, no kā maksā algas jums visiem, kas lemjat par šo jautājumu, – nu cik ilgi privātais bizness to spēs izturēt?

Un izskatās, ka drīz vairs nespēs izturēt. Pagaidām jūs to nejūtat, tāpēc ka jūs esat atrauti no dzīves, reālās situācijas, no dzīves realitātes. Izejiet ielās, aizejiet un parunājiet ar cilvēkiem, ar uzņēmējiem! Ejiet ar reāliem uzņēmējiem parunāt, cik vienkārši ir šajā laikā vispār izdzīvot... un kur nu vēl tagad, kad uzņēmējam būs pienākums kaut ko kontrolēt papildus! Viņš nav policija, viņam tāda pienākuma nav.

Tas ir absolūts absurds.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka komisijā nebija vienprātības, bet lielākā daļa komisijas nosliecās uz to, ka šāds priekšlikums ir noraidāms, un tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts. Jo... komersanti patiešām ļoti godprātīgi pilda savus pienākumus un pat bez prasīšanas nodrošina – par saviem līdzekļiem! – gan dezinfekciju, gan... ik pēc mirkļa atkārto lielveikalos par nepieciešamību ievērot prasības attiecībā uz distanci un higiēnu.

Tā ka paldies, kolēģi.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Kola, Ģirģena un Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 75, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 13. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas piedāvā izslēgt likumprojekta 4. pantu. Minētais pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par masku jeb aizsarglīdzekļu nelietošanu veic pašvaldības policija vai Valsts policija.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šie abi panti, kurus es aicināju izslēgt, ir saistīti.

Es, protams, saprotu, ka jūs neesat atbalstījuši manu iepriekšējo priekšlikumu, bet vēlos tikai piebilst to, ka komisijas darba gaitā, apspriešanas gaitā izkristalizējās informācija par to, ka vismaz maznodrošinātajiem un trūcīgajiem šīs daudzreiz... nu, ne tik daudz... es saprotu... mazliet... līdz gada beigām lietojamās maskas varētu tikt nodrošinātas.

Bet problēma ir tāda, ka pagaidām tas ir tikai solījums. Un tas solījums ir, ja es pareizi atceros, sagādāt šīs maskas līdz 20. novembrim.

Mēs redzam, ka viens iepirkums, kurš jau tika izdarīts, izgāzās, kā mums paziņoja Veselības ministrija, attiecībā uz šīm maskām maznodrošinātajiem. Mums nav nekādas informācijas, kā beigsies šis iepirkums, kā... cik labi tiks izdalītas šīs maskas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.

Tāpēc es... Tāpat arī aicinu konsekventi neatbalstīt šī soda nostiprināšanu šajā likumprojektā. Labi saprotu, ka jūs jau esat it kā neatbalstījuši manu priekšlikumu atteikties no soda, bet konsekventi aicināšu arī balsot "par" šo priekšlikumu, kas ir saistīts ar soda atcelšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas īpaši nav piebilstams.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 60, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 14. – deputātu Riharda Kola, Kaspara Ģirģena un Edvīna Šnores priekšlikums papildināt 51. pantu ar ceturto daļu, kura paredzētu, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50.1 pantā un 50.2 pantā minēto pārkāpumu veiktu pašvaldības policija vai Valsts policija. Tā kā iepriekš 50.2 pants arī netika atbalstīts, loģiskā sakarā arī šis priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav arī balsojams, un deputāti nepieprasa balsojumu.

J. Rancāns. Paldies.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu. Minētajā pantā runa bija par to: "Normatīvajam aktam, kas atzīst šajā likumā noteikto administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, nav atpakaļejoša spēka." Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, un turpmāk šie jautājumi tiks risināti ar... plānots tos risināt ar pārejas noteikumiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 16. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējam priekšlikumam – izslēgt likumprojekta 5. pantu. Tas ir atbalstīts. Aicinu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nav balsojams, bet deputāti jau ir atbalstījuši šo normu.

J. Rancāns. Paldies.

17. – deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu: "Ministru kabinetam nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 6. novembrim, nodrošināt mutes un deguna aizsegu izsniegšanu maznodrošinātām un trūcīgām personām."

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 18. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu 11. punktu. Minētais punkts paredzētu, ka norma, kura paredz sodīšanu, proti, 50.1 pants, stājas spēkā no brīža, kad ir izdoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi par maznodrošināto un sociāli mazaizsargāto personu nodrošināšanu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Komisijā šis priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Droši vien, ja man būtu pārliecība, ka visi ir tikpat gatavi... ar tādu pašu degsmi un pašaizliedzību ir gatavi pieņemt visu nepieciešamo un izdarīt visu nepieciešamo, lai cīnītos ar šo sērgu, tad es savu priekšlikumu būtu gatavs atsaukt un arī nedebatētu.

Bet, manuprāt, šinī diskusijā, cenšoties izdarīt šos likuma grozījumus, komisija un mēs visi esam palaiduši garām pāris svarīgu lietu un pašlaik izdarām vienu fundamentālu kļūdu, tāpēc mēģināšu to paskaidrot.

Proti, mana priekšlikuma būtība bija ļoti vienkārša – ka tas, par ko principā arī pati komisija konceptuāli vienojās jau... ka būtu pareizi, ka mēs no sākuma parūpējamies par tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, lai viņi varētu iegādāties šos individuālās aizsardzības līdzekļus, un tad sākam piemērot sodus. Par to komisijā visi konceptuāli vienojās, visi tam piekrita.

Un tālāk. Tika izstrādāts šis komisijas priekšlikums, 19. priekšlikums, kas paredz to, ka atliekam to līdz 20. novembrim... un ka tad sākas visas šīs sodīšanas akcijas, jo līdz tam tika solīts, ka būs maskas. Un tāpēc ir ierakstīts...

Komisijas priekšlikums ir tāds mazliet dīvains. Ir ierakstīts... vienkārši, ka no 20. novembra pašvaldībām ir jānodrošina šo masku pieejamība.

Un šeit ir viena liela problēma.

Tas, ko es piedāvāju... mans priekšlikums... Kāpēc tomēr aicināšu to atbalstīt un balsot? Jo tas ir kontekstā ar šo... nākošo priekšlikumu. Tie viens otru lieliski papildinās par to, ka ir jābūt izstrādātai arī Ministru kabineta noteiktai kārtībai, kādā tas viss notiks. Jo pretējā gadījumā...

Jūs tagad esat ierakstījuši vienkārši normu, ka, sākot ar 20. novembri, pašvaldībām tas ir jānodrošina. Paļaujaties uz ierēdņu solījumiem, ka visi šie iepirkumi, kas tagad notiek... ka viss notiks, mēs visu piegādāsim, iepirkums būs izdarīts, maskas būs piegādātas, pašvaldības būs saņēmušas. Bet ja tā nebūs? Kas tad būs? Likuma norma jau būs stājusies spēkā. Viens – ka pašvaldībām tas būs pienākums... kur nekas nav pateikts, ka tas tiks izdarīts. Un otrs – tas, ka šos maznodrošinātos sāks sodīt par to, ka viņiem nebūs šo masku.

Un tāpēc būtu pareizi... Būtu tikai pareizi, ka šo normu mēs šeit ieliekam, pasakām, ka ir jābūt šādiem Ministru kabineta noteikumiem. Ja jau ierēdņi saka, ka viņiem viss jau ir izrēķināts, viņi visu zina, uzrakstiet to... ierakstiet noteikumos, kā tas viss izskatīsies. Ka Ministru kabinets vai atbildīgā par iepirkumiem iestāde, kas būs šis materiālu iepirkuma centrs, līdz tādam un tādam datumam nodrošinās to un to. Tālāk – kā tas tiks sadalīts, kā tas aizies līdz pašvaldībām, kā tas viss reāli darbosies. Šādai kārtībai ir jābūt.

Ja mēs esam tiesiska valsts, tad vispār noteikumos... Būtu laiks jau zināt, ka pamatā vajadzētu būt normatīviem... tiesību normām, kas tālāk reglamentē, kā tas viss notiks. Pretējā gadījumā... Mēs esam ielikuši likumā tikai to, ka pašvaldības... No 20. novembra būs, un dariet visu! Tie ir tukši solījumi. Un, ja nu tas viss izgāzīsies, tad kas par to būs atbildīgs? Kas būs atbildīgs par to bardaku, kas tagad tiks savārīts?

Nu, labi. Ja mēs bijām gatavi 15 minūtēs sagatavot priekšlikumus šim likumprojektam un iesniegt, lai to glābtu, lai to salāpītu, nu tad, lūdzu, tagad, ierēdņi, uz priekšu!

Mēs šodien runājam par to, ka vajag būt atbildīgiem, darīt visu pēc labākās gribas. Uz priekšu! Lai arī ierēdņi tagad strādā!

Tas ir muļķīgi no jums – tagad ticēt ierēdņu... tam, ko ierēdņi jums pateiks. Ziniet, neko nevajag! Neko nerakstiet iekšā! Nevajag nekādus noteikumus! Nevajag nekādu kārtību likumā paredzēt, viss tāpat būs!

Atvainojiet, jūs kuro gadu esat Saeimā? Kādā valstī jūs dzīvojat? Jūs gribat kārtējo cirku sarīkot?

Tāpēc mans priekšlikums ir tomēr, kolēģi... tagad vēl turpinās šeit debates koalīcijā... Jūs savā starpā apspriežaties, ka šādu normu tomēr vajadzētu atbalstīt! Jo šī norma ir saskaņā ar to priekšlikumu – 19. priekšlikumu –, kas ir izstrādāts. Tā vienkārši pasaka konkrēti, ka jābūt ir šādai kārtībai; pasaka, kādā veidā jūs nodrošināsiet to, kas 19. priekšlikumā ir paredzēts.

Turklāt 19. priekšlikumā ir ļoti dīvaini rakstīts. Tur rakstīts, ka pieejamība nodrošināta. Ko tas nozīmē? Kā jūs nodrošināsiet pieejamību? Tur nav pateikts, ka viņi varēs to visu saņemt tā, kā mēs to bijām lēmuši šeit... tā, kā mēs, likumdevējs, esam izdomājuši. Varbūt šī pieejamība būs nodrošināta, teiksim, par vieno eiro?! Tā arī būs pieejamība! Pieejamība būs nodrošināta.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu: ir jābūt noteikumiem, kuri skaidri pasaka spēles nosacījumus – pasaka, kā notiks šis iepirkums, kā tiks nodrošināts, lai šis iepirkums nonāktu līdz pašvaldībām, un kā pašvaldības tālāk to visu nodrošinās.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamais komisijas vadītāj! Rancāna kungs, es tikko teicu jums paldies, bet šajā brīdī, paskatoties uz šo priekšlikumu un arī uz nākamo priekšlikumu, kas ir komisijas priekšlikums...

Vai jūs apskatījāties, kāds šodien ir datums? Jūs ieliekat darbības laiku – pēc mēneša, bet skaitļi pieaug tagad – vakar, šodien... visticamāk, pieaugs arī rīt! Šīs maskas ir nepieciešamas cilvēkiem, balstoties uz jūsu teikto par to, kāpēc maskas ir jānēsā, tagad, tai skaitā bezmaksas maskas.

Un vēlreiz vēršos pie jums. Arī jums personiski ir pieredze strādāt valsts institūcijā.

Tas, ko mums saka šobrīd kolēģis, – ir vajadzīga vienkārši definīcija... Vajadzētu noteikt, ka masku sadali veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un iedot daudz īsāku laiku.

Mēnesis! Gandrīz mēnesis! Šodien ir 29. oktobris. Cilvēki maskas varēs saņemt pēc 20. novembra. Tātad reāli – pēc mēneša. Nu, vai šādai palīdzībai, lai arī sadzirdētai, ir kāda jēga tagad?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu, lai gan varbūt precīzāk būtu... labāk būtu bijis pagaidīt, kamēr... pārliecināties, ka tiešām visas pašvaldības ir tikušas galā ar šo masku nogādāšanu, un tikai tad varbūt domāt par kaut kādām, nezinu, sankcijām, lai gan es tiešām neatbalstu šajā gadījumā sankcijas. Kā jūs zināt, es neatbalstu sankcijas par pakaļdarinājumu nenēsāšanu uz sejas, kamēr mums nav medicīnisku, sertificētu masku. Tas ir skaidrs.

Bet, ja mēs runājam par šo pieejamību un par šo steigu, kādā jums bija nepieciešams šo likumprojektu sagatavot un laist... tiešām, ļoti slikti, ka jūs neieklausījāties opozīcijas priekšlikumā... tajā, ko es arī rosināju pagājušajā nedēļā: izdaliet ārā to steidzamo daļu, kuru jūs gribat pieņemt attiecībā uz citiem jautājumiem šajā likumprojektā, un izdiskutēsim par šīm maskām līdz galam! Bet jūs jau neklausījāties.

Šobrīd, manuprāt, šīs normas ir ļoti, ļoti sasteigtas. Ļoti sasteigtas! Jā, Papules kundzei taisnība – jūs visu vasaru kaut ko trallinājāt. Ko jūs darījāt? Kāpēc jūs neesat sagādājuši tiešām... šos individuālās aizsardzības līdzekļus tiem cilvēkiem, kuriem tie būs visvairāk nepieciešami? Jo principā, es domāju, nebija nekāds noslēpums, ka kaut kas tāds varētu būt... ka varētu būt tā, kā mums ir šodien. Jūs jau to zinājāt, jūs varējāt to paredzēt.

Tāpēc... nu, tas ir vēl viens akmentiņš jūsu dārziņā.

Es aicināšu atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es netaisos mest akmeņus nevienā lauciņā, bet principā Zariņa kunga priekšlikums ir vietā. Kāpēc?

Mēs šodien atbalstījām normu, ka pašvaldības darīs šo labo darbu un dalīs maskas maznodrošinātajiem, trūcīgajiem un citām kategorijām, ko noteiks Ministru kabinets.

Mēs vēl nezinām, cik mums to masku jau šodien ir rezervēs. Izskanēja debašu laikā, ka, lūk, Labklājības ministrijas pagrabos ir vairāk nekā 100 tūkstoši masku. Vai tas ir daudz vai maz – neviens nezina.

Tāpēc priekšlikums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur paredzētu attiecīgu kārtību... tas neprasa ļoti daudz laika.

Šodien mēs paspējām atrisināt visas šīs smagās problēmas dažu stundu laikā.

Kāpēc arī Ministru kabinetam tāpat, dažu stundu laikā, neparūpēties par to, lai būtu skaidrība šinī svarīgajā jautājumā?

Es aicinātu atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā... Kolēģi! Patiešām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē bija spraigas diskusijas par šiem jautājumiem.

Uz daļu no jautājumiem man arī pašam... nebija īsti saņemtas atbildes no ministriju puses.

Un, ja mēs atceramies, ka mēs devām ministrijām šo instrumentu – nepiemērot publisko iepirkumu normas, lai varētu tiešām ātri nodrošināt šo masku iepirkumus un visu pārējo... Bet diskusiju rezultātā izkristalizējās šāds termiņš, kas te ir ierakstīts šajā brīdī, – 20. novembris.

No savas puses es gribu teikt, ka 3. novembrī ir sasaukta kārtējā komisijas sēde, kurā mēs saaicināsim visas ministrijas un attiecīgos atbildīgos dienestus un jautāsim par šo – kāpēc netiek nodrošināti ātrāki šie termiņi? Un ko ir iespējams darīt? Un vai no komisijas puses ir iespējams sniegt atbalstu – atbalstu ar likumdošanas līdzekļiem –, lai tomēr panāktu ātrāku šo masku nokļūšanu pie cilvēkiem?

Mēs brīnišķīgi apzināmies, ka laikam ir nozīme, lai ierobežotu infekcijas izplatību. Tātad ir nozīme drīzai šo masku pieejamībai. Un mēs noteikti risināsim šos jautājumus.

Bet šobrīd šis komisijas lēmums ir tāds: Zariņa kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Tāpēc arī es aicinu neatbalstīt to un atbalstīt nākamo, par kuru es, protams, kā referents ziņošu, – 19. priekšlikumu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Faktiski mēs dzīvojam ārkārtējā situācijā jau no 2020. gada 14. marta. Un maijā mums tika apsolīts, ka jau rudenī vai pirms jaunā gada mēs saņemsim to vakcīnu, bet tagad jau teic, ka labākajā gadījumā tas varētu būt tikai 2021. gada beigās.

A citi uzskata, ka ne, – ka tas būs uz ilgiem laikiem, tas Covid-19. Ka ar to vienkārši vajag sadzīvot kaut kādā veidā.

Tas nozīmē, ka pa tiem 10 mēnešiem, kas jau pagāja... jau no decembra, kad parādījās pirmās pazīmes...

Un, ja mums Latvijā ir analītiskā nodaļa pie premjerministra, kam ir pienākums domāt par to, kas noticis pasaulē un kāda būs prognoze Latvijā par visām lietām...

Un mums ir civilās aizsardzības organizācija arī, kurai ir pienākums sagatavot visiem gadījumiem... jebkuram gadījumam.

Un šeit pa 10 mēnešiem... Mums jau vajag tomēr pašiem sākt ražot tās maskas. Vajag mums atvērt vienu cehu: saražojam tur, cik mums vajag (teiksim, trīs miljonus), un aiztaisām ciet uz mēnesi! Pēc tam – vēl. Bet nu... Tā ka strādāt vajag arī pierast ārkārtējā situācijā.

Aicinu atbalstīt deputāta Zariņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vispirms jau es aicinātu ziņotāju Rancāna kungu tomēr būt precīzam, jo komisija nevis noraidīja šo priekšlikumu, bet daļēji ir atbalstījusi.

Mēs tagad runājam par to otro daļu. Mēģinu skaidrot, kāpēc tā būtu tik svarīga.

Pēc būtības, Rancāna kungs, tas, ko jūs pateicāt... jūs paši pateicāt argumentāciju, kāpēc šo priekšlikumu vajag atbalstīt.

Ja jūs gribat pēc tam saukt ierēdņus, saukt atbildīgās ministrijas un prasīt no viņiem šo kārtību, tad jums kā likumdevējam tagad šī kārtība pašam arī jāparedz ir likumā. Pretējā gadījumā viņi jums sāks stāstīt par citiem normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem viņiem kas tagad ir jādara. Jo jūs kā likumdevējs nebūsiet iedevuši viņiem šo jauno deleģējumu... ka šeit ir jābūt šai jaunajai kārtībai, lai mēs to visu varētu pēc iespējas ātrāk nodrošināt. Tas taču tik elementāri saprotams.

Es saprotu, mēs daudz esam strādājuši, varbūt kāds ir "pazudis tulkojumā", bet šajā gadījumā tas, kas ir nepieciešams, – ir obligāti nepieciešams iedot šo deleģējumu Ministru kabinetam, ierēdņiem, lai viņi darbojas, lai viņi strādā. Lai viņi strādā tāpat kā mēs. Uz pirmdienu jau viss varētu būt gatavs, un visiem būtu skaidrs. Un jūs pēc tam varētu jau prasīt no šiem ierēdņiem to visu izpildīt. Un paralēli jau arī prasīt, ka... jūs sākat prasīt, kur ir šī kārtība.

Tas ir tas, kas tagad tiek piedāvāts.

Es nesaprotu, vai tā ir tāda muļķīga politiskā greizsirdība, tāpēc ka to ir iedomājusies opozīcija... un paspējusi to iedomāties piecu minūšu laikā – to, ko nespēja izdarīt koalīcija ar visu milzīgo ierēdņu aparātu aizmugurē, kamēr to visu gatavoja. Nu šeit ir jāatmet šī greizsirdība! Ir reāli nepieciešama lieta, kur... būtu normāli, ka tas tiek atbalstīts. Mēs ieliekam likumā... ieliekam likumā, lai būtu šī prasība.

Pretējā gadījumā... jūs atceraties manus vārdus? Būs liels cirks. Būs liels cirks, liela skāde, liela vaimanāšana par to, ka kaut kas atkal būs ne tā, – tā vietā, lai tagad skaidri iedotu... sagatavotu šo rīcības plānu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā... Kolēģi! Te abām pusēm ir taisnība. Zariņa kungam ir taisnība, Rancāna kungam ir taisnība. Tikai Zariņa kungs ir... nu, nedomāju, ka tas ir speciāli darīts.

Šeit, manuprāt, rīkoties vajadzētu sekojoši.

Pirmām kārtām – jūs nepieprasiet balsojumu par savu priekšlikumu! Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā priekšlikumā viena iemesla pēc. Tāpēc ka jūsu priekšlikums... un es ticu, ka jūs to neesat rakstījis šajā mūsu priekšlikumu lapā... trešā rindiņa no apakšas ir gramatiski... latviski nepareizi uzrakstīta. Un mēs taču nevaram balsot par gramatiski nepareiziem priekšlikumiem!

Tātad mīļā miera labad es tiešām lūgtu... Nu, ja mēs balsosim, tad mēs atsakām to jūsu domu, tad tas tiks noraidīts, kaut gan tur ir kaut kāds... loģiskais sastāvs iekšā ļoti plašs.

3. novembrī būs šī sēde...

Bet ir gramatiskā kļūda! Nu kā mēs varam balsot tagad galīgajā lasījumā par priekšlikumu ar šo drukas kļūdu?!

Tā ka... Varbūt Papules kundze, kas strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijā (ierēdniecībā diezgan daudzi gadi ir pagājuši!), var manis teikto labot, bet, manuprāt, tas būtu prātīgi – nepieprasīt balsojumu un iet uz priekšu. Tāpēc ka... Vēlreiz atgādinu, ka ļoti ātri mēs gājām cauri šai sēdei... ar šiem 22 priekšlikumiem, un patiešām vajadzēja daudz vairāk laika. Teikšu godīgi – arī daudzi deputāti, kas ir iesniedzēji, ir to pašu teikuši.

Paldies.

Zariņa kungs, lūdzu, ņemiet vērā manu lūgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Man gan jāsaka, ka viena drukas kļūda nevar būt par pamatu, lai nebalsotu par kādu normu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Tieši to es arī gribēju teikt. Kaimiņa kungs, jums Saeimā lielāka pieredze, un jums ir jāzina, ka Saeimā darbojas arī redaktori un tie jau vairākas lietas, arī komatu kļūdas, izlabo... un arī burtu kļūdas izlabo.

Paldies, Mūrnieces kundze.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies, kolēģi!

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Jā.

19. priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš paredz pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā: pašvaldības nodrošina, ka... sākot ar 2020. gada 20. novembri, pašvaldības nodrošina šo masku... mutes un deguna aizsegu pieejamību maznodrošinātām un trūcīgām personām. Un, loģiski, priekšlikums paredz arī pārejas noteikumu punktu, ka pants par sodīšanu stājas spēkā 2020. gada 20. novembrī. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Man tagad ir jautājums saviem kolēģiem.

Kā jūs paši uzskatāt? Vai šī norma ir pietiekoša, atbilstoša tam, kas tika debatēts komisijā, atbilstoša tām vēlmēm... tam, kādu mēs vēlējāmies redzēt visu to procesu? Vai ar šo normu tiešām tas tagad ir nodefinēts? Vai mēs varēsim panākt to?

Mēs, likumdevējs, esam "godprātīgi un pēc labākās apziņas" tagad izpildījuši savu pienākumu?

Šeit tika izteikti pārmetumi par manu iepriekšējo priekšlikumu, kas bija kontekstā ar šo pašu... Tad nu es vēlētos paskaidrot tiem, kuri mēģina tagad to kritizēt. Pamēģiniet jūs paši dažu minūšu laikā, kad paralēli vēl notiek Saeimas sēde, sagatavot priekšlikumu, elektroniski to parakstīt un pagūt vēl nosūtīt to visu! Pamēģiniet tīri tehniski! Steigā to darot, tik tiešām radās drukas kļūdas... radās drukas kļūdas, kuras es ieraudzīju, un pēc tam es tās laboju, vēlreiz nosūtot priekšlikumu – jau gramatiski pareizu priekšlikumu! –, bet acīmredzot tas vairs nepaguva šinīs minūtēs iekļauties, un tāpēc tika paņemts šis – pirmais nosūtītais – priekšlikums.

Kolēģi, tāpēc es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šī norma... Jūs paši sev godīgi pasakiet – jūs ar šo normu esat atrisinājuši šo problemātiku vai vienkārši esat uztaisījuši sev vīģes lapu, lai piesegtos un, iespējams, šo problemātiku tālāk pārliktu jau uz pašvaldībām un pašiem vairs neko nevajadzētu risināt?

Vai nu jūs tiešām vakarā vairs nesaprotat, ko jūs darāt, vai arī jūs vienkārši esat paļāvušies ierēdņu izspēlei!

Jo pēc būtības tas, kas bija jādara, ja mēs gribējām atbildīgi pie saviem darbiem... Šodien no rīta mēs par to runājām – par atbildību, par likumpaklausību. Kāpēc jūs tagad visu to esat aizmirsuši – to, ka pašiem tas ir jādara, ka tagad jums ir jārīkojas, tas viss ar reāliem darbiem jāpierāda?

Kāpēc mēs neizveidojam šo regulējumu, lai tas būtu atbildīgs... un lai tiešām būtu likums, kas būtu pateicis, ka tas viss ir jāizdara? Tagad ir vienkārši iemests kaut kur tālumā... tāls mērķis un ir pateikts: nu, pašvaldības, tad un tad jums tas būs jādara!

Nu, paskatīsimies, kā tas viss sanāks. Es baidos, ka nāksies atgriezties pie šī stāsta. Atcerieties to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar! Nu, komisijas sēdes laikā, cik es atceros, mēs runājām drusciņ citādāk, nekā paredz tas priekšlikums, tāpēc ka... Es jau teicu, ka pagājušajā piektdienā, kad mēs izskatījām likumprojektu, labklājības ministre rakstīja mūsu čatā (to var pārbaudīt), ka Latvijā ir pašlaik 170 paletes ar maskām tiem, kuri gaida savu rindu. Un šodien ir izskanējis, ka tās maskas jau ir ceļā – pa pašvaldībām, pa pansionātiem, pa visiem...

Jā, un tad, kad es sāku runāt par šo priekšlikumu, es teicu: kāpēc mēs gribam likt to datumu – 20. novembri? Ko mēs... trīs nedēļas dalīsim tās maskas, ja tās pašlaik ir jau ceļā pie tiem cilvēkiem, trūcīgajiem? Pa rītdienu mēs varam sadalīt visas tās 170 paletes... labi, līdz pirmdienai. Nevis līdz 20. novembrim! Līdz 20. novembrim mums vajag jau iekārtot pārvietojamo hospitāli varbūt. Nevar zināt. Vajag rīkoties drīz, no rītdienas jau!

Bet runa bija par... un to apstiprināja Evika Siliņa, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, ka runa ir par to, lai nodrošinātu otro kārtu, lai pēc tam, kad beigsies šīs 170 paletes, būtu vēl otra partija ar tām maskām... piemēram, decembra beigās vai janvārī, kad beigsies šī. Tāda bija runa, cik es atceros.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā es tikai gribētu piebilst, ka Ministru kabinets... 5. priekšlikumā ir paredzēts: "Ministru kabinets nosaka šī panta 4.1 daļā noteiktās personu grupas, kā arī personai nododamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču apjomu."

Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt šīs konkrētās grupas, un pēc tam attiecīgi pašvaldības darbosies.

Tā ka par šo Zariņa kunga diskusija, manuprāt, ir diezgan nepamatota.

Tāpēc aicinu atbalstīt 19. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti pieprasa balsojumu par 19. priekšlikumu? Balsojums netiek pieprasīts. Deputāti 19. priekšlikumu atbalsta.

J. Rancāns. 20. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās noteikumu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 21. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām nodrošina mutes un deguna aizsegu pieejamību trūcīgo un maznodrošināto personu lokam. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tā kā šis (Starpsauciens: "21.")...

Laika atskaite nav ieslēgusies.

Sēdes vadītāja. Kas mums notiek ar sistēmu, kolēģi?

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko. Godātie kolēģi! Tā kā šis, kā jau jūs dzirdējāt, bija ļoti spraigs priekšlikumu iesniegšanas laiks – 15 minūtes, tad... jāsaka, ka daži mūsu kolēģi jau bija sagatavojuši šos priekšlikumus, bet dažādu apstākļu dēļ nevarēja šos priekšlikumus uz vietas parakstīt un iesniegt. Tāpēc šis priekšlikums ir nācis no kolēģes Ļubovas Švecovas. Un viņas ideja bija, lai šīs maskas tiktu nodrošinātas ne tikai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, bet arī pensionāriem.

Tā ka es arī atbalstu šo priekšlikumu... un iesniedzu, saskaņojot ar Švecovas kundzi. Tā ka – daļēji viņas vārdā, var teikt.

Tāpēc... Godātie kolēģi! Šis komisijas priekšlikums neietver sevī to grupu – "pensionāri", tāpēc es aicināšu jūs atbalstīt... balsot arī "par" šo priekšlikumu, rūpējoties arī par citām aizsargājamām grupām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Kolēģi! Šis bija vēl viens no iemesliem, kāpēc bija jāatbalsta mans priekšlikums, jo šinī priekšlikumā... Ministru kabinetam tā bija vēl viena no lietām... Viņi varētu noteikt šo tvērumu, šo kārtību, jo tieši šī definīcija bija plašāka: ne tikai maznodrošinātajiem, bet arī sociāli mazaizsargātajiem... Šeit Ministru kabinetam būtu šis deleģējums un šī iespēja – tiešām izveidot šo ietvaru, lai parūpētos par visiem tiem, par kuriem parūpēties ir svarīgi. Arī atbildīgās ministrijas norādīja uz to, ka tām vajadzētu šādu regulējumu.

Tāpēc... Ja jūs neatbalstījāt manu priekšlikumu, tad es aicinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu. Un agrāk vai vēlāk pie mana priekšlikuma jums vajadzēs atgriezties, taisīt speciālu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns Komisijas vārdā aicinu Zariņa kungu vēlreiz palasīt 5. – komisijas priekšlikumu. Tas paredz panta 4.2 daļu, kurā ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt konkrētas grupas, kurām pienāktos šīs nododamās lietas – individuālie aizsardzības līdzekļi un medicīniskās ierīces.

Tā ka Ministru kabinetam deleģējums ir. Tas neizslēdz to, ka tur tiks iekļauti arī pensionāri, tāpēc aicinu neatbalstīt Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 22. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojektu ar punktu, ka Ministru kabinets, nosakot ierobežojumus interešu izglītības iestādēm, sporta nodarbībām, paredz finansējumu un sedz dīkstāves dēļ radušos izdevumus iestādēm. Komisijā pēc gana garām diskusijām priekšlikums nav atbalstīts, jo nav skaidri kritēriji, pēc kādiem tad būtu šis atbalsts sniedzams. Uzklausot Finanšu ministriju, priekšlikums atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šis priekšlikums ir nācis no kolēģes Ļubovas Švecovas. Un, kā es saprotu, arī Papules kundze šī priekšlikuma izstrādes gaitā ir piedalījusies.

Šis priekšlikums ir par to, ka... Tā kā mēs esam šādā hibrīdsituācijā – nevar saprast, vai tā ir ārkārtējā situācija, kur valdība bauda savas tiesības aizliegt un ierobežot, vai tā tomēr ir kaut kāda cita situācija... jo valdība, ierobežojot un aizliedzot, ir aizmirsusi par savu pienākumu kompensēt šos radītos zaudējumus, jo nav izpildījusi, visticamāk, savu pienākumu parūpēties par cilvēku drošību un veselību.

Šajā gadījumā mēs runājam par dažādiem interešu izglītības... dažādām organizācijām un komersantiem, arī pašnodarbinātajiem, kuri šobrīd ir atstāti pilnīgā izmisumā. Viņiem ir aizliegts nodarboties ar bērniem.

Visi pulciņi, cik nu kurš, cenšas, varbūt kaut kā mēģina online kaut kādus pasākumus novadīt, bet, protams, no vecāku puses tas netiek tik ļoti atbalstīts. Līdz ar to šie cilvēki zaudēs savus ienākumus, un, visticamāk, ļoti daudzām bērnu interešu izglītības organizācijām nāksies laikam slēgt savu darbību, jo cilvēki vienkārši nevar izdzīvot šajā situācijā.

Un jau ilgu laiku... Neskatoties uz to, ka tika vākti paraksti ManaBalss.lv un par to tika runāts daudz un dikti, ilgu laiku šī situācija principā tika ignorēta. Tas, ka cilvēkiem nav naudas, lai samaksātu par īri, samaksātu par iztiku... izskatās, ka tas nevienu šobrīd neuztrauc.

Komisijā mēs sadzirdējām tikai to, ka šis priekšlikums... tā kā mums ir ļoti steidzami šobrīd šis likumprojekts jāpieņem – nākamnedēļ varbūt diskutēs, varbūt nediskutēs...

Nu, es saprotu: mums ir ļoti jāsteidzas sodīt cilvēkus, bet palīdzēt šiem cilvēkiem... nu, nevajag steigties. Nu tāda ir loģika.

Es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Un paldies arī Švecovas kundzei par iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Jā, paldies.

Šajā brīdī es tiešām aicinu deputātus mazlietiņ padomāt gan par saviem draugiem, kuriem ir bērni, kas ir nodarbojušies interešu izglītībā (interešu izglītība ir arī privātās izglītības sadaļa), gan par tiem vecākiem, kuriem šobrīd nav vairs tādu iespēju savus bērnus nodarbināt interešu izglītībā, un atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī pēc šīs pandēmijas beigām mēs tomēr gribēsim, lai bērniem ir, kur nodarboties, un lai tās ir ne tikai pašvaldību organizētas interešu izglītības programmas vai sporta programmas, bet arī privāti piedāvātas.

Aicinu atbalstīt!

Kad agri vai vēlu izsludinās ārkārtas situāciju (un ekonomikas ministrs ir ieminējies par iespēju atgriezties pie dīkstāves pabalstiem), tad faktiski šāds atbalsts būtu nepieciešams arī šai nozarei. Ar to es domāju interešu izglītību un arī sportu.

Kādēļ par to šobrīd runājam arī mūsu priekšlikumā... paldies Stepaņenko kundzei... viņas priekšlikumā? Tādēļ, ka līdz šim Izglītības un zinātnes ministrijas darbības attiecībā uz interešu izglītību ir bijušas nepārdomātas, haotiskas. Un pat mēs saņemam jautājumus, ko tad īsti darīt ar interešu izglītību, vai var viens cilvēks nodarboties, vai tas ir aizliegts, un tā tālāk.

Ja reiz valdība lemj par ierobežojošiem pasākumiem (to mēs principā atbalstām, un tas ir pareizi, skatoties arī uz pasaules, citu valstu pieredzi), tad ir jābūt atkal tam atbalsta mehānismam.

Ja jums nav drosmes šobrīd šo priekšlikumu atbalstīt, tad, es ceru, nākamajā reizē šāds priekšlikums tomēr tiks atbalstīts, jo... Interešu izglītība itin bieži tiek piemirsta, līdzīgi kā skolotāju papildu darbs, kam šobrīd droši vien nauda tiek meklēta no pusdienu vai kādiem citiem līdzekļiem, kas varētu būt attiecīgās ministres tā dēvēto reformu sekas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vai vismaz, Rancāna kungs, paturēt prātā... nākamajiem grozījumiem, arī sarunai 3. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Sports un jebkuri fiziskie vingrinājumi nostiprina veselību. Tas ir skaidrs.

Šis priekšlikums ir ļoti labs. Bet diemžēl opozīcija... nevar to pieņemt. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir no opozīcijas.

Bet mēs atceramies – aprīlī, maijā un jūnijā, kad mēs strādājām pie priekšlikuma, kas bija no opozīcijas... Pirmajā nedēļā tam priekšlikumam nebija atbalsta, bet pēc nedēļas, pēc divām nedēļām... nākošajā... Covid‑19 likumprojektā to iestrādāja un atbalstīja, tāpēc ka tad tas bija iesniegts no Ministru kabineta vai no pozīcijas deputātiem.

Cerams, ka, ja jūs atraidīsiet šo priekšlikumu, pēc nedēļas vai divām tas atkal būs iesniegts Saeimā, tikai – no otras puses.

Bet es arī gribu pievērst sporta nozares... ministrijas uzmanību tam, ka vajag nopietni pārdomāt par to tēmu – ko vajag slēgt un ko nevajag slēgt nodarbībās sportā –, tāpēc ka ir dažāda specifika katram sporta veidam. Ir cilvēki, kuri nodarbojas ar distanci, ir, kuri nodarbojas individuāli. It kā, jā, atļauts, bet – ar dažiem cilvēkiem...

Bet tomēr labāk, lai cilvēki kustas, īpaši tagad, kad daudzi cilvēki strādā attālināti un bērni neiet skolā. Viņiem arī vajag kustēties! Vajag organizēt tad sporta organizācijām kādas nodarbības ārā, kamēr ir silts laiks.

Sports nostiprina veselību.

Paldies. Aicinu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Man jāteic, ka konceptuāli es atbalstu šo priekšlikumu.

Principā Izglītības un zinātnes ministrija jau ir sākusi aptaujāt un vākt, sakopot datus par to cilvēku skaitu, kurus tas, iespējams, ietekmēs... datus par tiem, kas strādā interešu izglītībā un kam vajadzētu šo atbalstu vai dīkstāves pabalstu.

Līdz ar to mēs meklējam variantus... un meklējam arī finanšu resursus. Meklējam, no kurienes šis atbalsts varētu tikt ņemts.

Saku, ka šis priekšlikums konceptuāli būtu atbalstāms, bet, protams, mums vēl ir jāizvērtē, cik cilvēku... tieši no kurienes... un kā mēs ņemsim... kā mēs to piemērosim...Tā ka – jā, aicinu... Noteikti iesniegsim arī grozījumus šajā sakarā, kad tas viss būs izvērtēts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tad atbalstīsim, ja visi ir "par"! Kāpēc ne? Jo šeit taču ir runa par to, lai skaidrību ieviestu šinī lietā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Varam balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 23. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas noteiktu, ka pašvaldības ir tiesīgas ieviest moratoriju uz soda naudas un kavējuma naudas piemērošanu kavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.

Šis ir ļoti labs priekšlikums. Komisijā mēs par to diskutējām, bet tas netika atbalstīts tā iemesla dēļ, ka nav noteikti konkrēti kritēriji un šī cēloņsakarība, ka tieši šie zaudējumi ir radušies šīs infekcijas izplatības rezultātā.

Šobrīd šis priekšlikums nav atbalstīts, bet noteikti nākotnē mēs par šo priekšlikumu varam runāt un patiešām arī ieviest...

Ministrijas nebija spējīgas komisijai atbildēt, vai jau šobrīd pastāv šāds regulējums, ka pašvaldība var piemērot šādus atvieglojumus un nepiemērot soda naudas kavējumiem, ja ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ konkrētais nodoklis nevarētu tikt iekasēts.

Tā ka šī tēma būs atklāta joprojām.

Bet šobrīd komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pie labas gribas tiešām būtu iespējams arī par kritērijiem parunāt, bet šie kritēriji... tikpat labi var būt tieši tādi paši kritēriji, kādi ir iekļauti šajā pašā likumā un kādus izmanto Ministru kabinets, lai veiktu dažādus ierobežojumus, kuri savukārt noved pie zaudējumiem fiziskajām personām.

Ja jūs sapratāt, ko es jums teicu... Šie kritēriji – tā ir infekcijas izplatība. Un Ministru kabinets tātad šos kritērijus šobrīd izmanto, lai brīvi rīkotos gan ar valsts budžeta līdzekļiem, gan ar savām tiesībām, kuras tam ir piešķirtas ar šo likumu, un ierobežotu. Līdz ar to šie kritēriji... tikpat labi var tikt izmantoti kritēriji no šī likuma. Un infekcijas izplatība... Es domāju, ka visi lasa ziņas, visi saprot, ka infekcijas izplatība ir gana liela, lai... ja ne domāt par ārkārtējo situāciju, tad tik tiešām aizdomāties par to, ka valdībai ir jāslēdz kaut kādas... jāsāk kaut kādi pasākumi atbalstam.

Komisijā bija arī diskusija par to, vai pašvaldības jau tagad nevar atlaist šos soda procentus un nepiemērot uzrēķinu. Nu, mans pieņēmums... es nevaru teikt droši, bet mans pieņēmums būtu tāds, ka, visticamāk, pašvaldības nav tiesīgas nepiemērot šīs soda sankcijas, jo, iespējams, tas varētu tikt uzskatīts par līdzekļu izšķērdēšanu, jo, ja ir noteikts, ka soda sankcijas ir jāpiemēro, tad soda sankcijas ir jāpiemēro. Te neko darīt nevar, jo pašvaldības iekasē šos līdzekļus.

Tāpēc... ja šis ir tiešām labs priekšlikums un ja visiem tas patīk, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc šis priekšlikums būtu noraidāms.

Jebkurā gadījumā mums... Es domāju, ka drīz būs vēl jaunas redakcijas šiem likumprojektiem. Mēs varam uzlabot tālāk šo redakciju. Bet ļoti slikti, ka tas viss notiek ļoti ātri, vienas dienas laikā, 15 minūšu iesniegšanas termiņš...

Te arī ir slavenā likumdošanas kvalitāte!

Es domāju, ka arī pēc šī likuma spēkā stāšanās būs ļoti daudz jautājumu, arī – par šiem ierobežojumiem. Tāpēc es uzreiz izmantošu iespēju – aicināšu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labvakar vēlreiz! Šajā sakarā, šī priekšlikuma sakarā, es aicinātu nenodarboties ar populismu, izmantojot pandēmiju un daudzu Latvijas iedzīvotāju labklājības iespējamo mazināšanos tās dēļ.

Kāpēc es to saku tieši šī priekšlikuma sakarā? Tāpēc, ka man ir bijusi tā unikālā pieredze – būt par Rīgas domes deputātu zināmu laiku un redzēt to, kā strādā Rīgas dome, tātad arī to, kā strādā Rīgas domes Finanšu komiteja un arī citas komitejas.

Kā zināms, Finanšu komiteja strādā līdzīgi visās pašvaldībās, un to vada – saskaņā ar likumu – attiecīgās pašvaldības mērs.

Un, jāsaka, man bija ļoti nepatīkami vismaz reizi... Rīgas gadījumā – divas reizes gadā... saņemt komitejā lēmumus, ko bija sagatavojis attiecīgās pašvaldības Finanšu departaments, par piedziņas veikšanu par kavēto nekustamā īpašuma nodokli. Par to faktiski tātad bija jābalso komitejas deputātiem. Un kā tas notiek? Tiek atsūtīts saraksts (ekseļa formā) ar tūkstošiem dažādu parādnieku vārdiem un uzvārdiem un parādiem, kas tur... daži mazākie ir 10 eiro, ir, protams, arī lielāki. Un faktiski politiķiem, kas sēž komitejā, ir jāpieņem lēmums, vai tos atdot uz izpildi.

Nu, kas attiecas uz konservatīvajiem... un vispār, runājot par nekustamā īpašuma nodokli, mēs vienmēr komitejā paudām tādu zināmu skepsi par to, vai tiešām ir jādod šie... vai jāpieņem tieši tādā formā lēmums – atdot uz izpildi, jo mums nekad nebija pilnas informācijas par to, vai ir izsmeltas visas iespējamās darbības, ko pašvaldība var veikt, lai bez zvērinātu tiesu izpildītāju iesaistes varētu šo naudu iekasēt, teiksim, tādā labticīgā veidā. Mums toreiz paskaidroja, ka nav iespējams; ka tas lēmums jāpieņem, citādi...

Varētu teikt, ka pašvaldībai nav izvēles, tai ir jāpiedzen tas parāds. Bet faktiski tomēr tas lēmums tika pieņemts, politiķiem balsojot.

Un es gribētu redzēt... Tā kā es esmu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, es gribētu redzēt to Valsts kontroles... piemēram, ziņojumu par auditu pašvaldībās... attiecībā uz šo nekustamā īpašuma nodokļa kavējuma piedziņu tieši Covid-19... post... teiksim, tad, kad Covid-19 būs beidzies... ka būs konstatējusi, ka kāda pašvaldība nav veikusi piedziņu. Un es gribēšu redzēt, kā Valsts kontrole tad nāks un lamās to pašvaldību. Es, godīgi sakot, to nevaru iztēloties, jo skaidrs, ka Valsts kontroles reputācija tajā pašā brīdī būtiski cietīs un pazemināsies citu deputātu un visas sabiedrības acīs, ja Valsts kontrole vērsīsies pret pašvaldībām, kuras nebūs šo politisko lēmumu pieņēmušas un atdevušas uz piedziņu nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kas to iedzīvotājiem radušies Covid-19 laikā.

Tātad faktiski... Es secinu, ka nav pamata pašvaldībām baidīties no politisku lēmumu pieņemšanas – vienkārši neatdot šos nekustamā īpašuma nodokļa parādus uz piedziņu.

Man gan liekas, ka pašvaldībām daudz citu interešu, kā dēļ tās grib maksimāli, līdz pēdējam centam, kā saka, putināt savus iedzīvotājus ar vājprātīgiem nekustamā īpašuma nodokļiem un kā dēļ tās neīsteno savas tiesības noteikt saprātīgu nekustamā īpašuma nodokļu politiku. Daudzās pašvaldībās, arī Rīgā...

Bet neviens... es nedomāju, ka... es nevaru iedomāties situāciju, ka kāds pārmetīs, ka ir pieņemts lēmums nepiedzīt, neatdot uz piedziņu šos parādus.

Es aicinu visas pašvaldības izvērtēt šos parādus un, ja tie radušies Covid‑19 laikā, vienkārši neatdot tos uz piedziņu, kamēr... Un, kad Covid-19 krīze beigsies, tad arī sapratīsim kopīgi, vai tie parādi ir jānoraksta. Varbūt tas būs kaut kāds centralizēts lēmums.

Aicinu šo populistisko priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā, paldies.

Komisijas vārdā es gribētu piebilst, ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. pantā ir paredzēts: "Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā."

Respektīvi, jautājums šobrīd tiek risināts. Tas var tikt risināts. Un tāpēc aicinu šajā brīdī neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 3, atturas – 1. Likums pieņemts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Deputāti Plešs, Baumane, Papule, Bondars un Pimenovs lūdz pagarināt pārtraukumu šā gada 8. oktobra ārkārtas sēdē līdz šā gada 5. novembra pulksten 9.00.

Mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šā gada 8. oktobra ārkārtas sēdē pārtraukums tiktu pagarināts līdz šā gada 5. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to šā gada 29. oktobra otrā ārkārtas sēde ir slēgta.

Šā gada 8. oktobra sēdē pārtraukums līdz šā gada 5. novembra pulksten 9.00.

Paldies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par darbu, Rancāna kungam – par komisijas sēdes vadīšanu.

Paldies visiem kolēģiem, kas iesniedza priekšlikumus un debatēja par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā".

Vēl deputātu reģistrācija. Tā ir sekmīgi notikusi.

Paldies visiem par darbu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!