Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 15. oktobra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas ceturtās (ārkārtas) sēdes turpinājums (attālināti) 2020. gada 15. oktobrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.2020., Nr. 205 https://www.vestnesis.lv/op/2020/205.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 16. oktobrī

Vēl šajā numurā

22.10.2020., Nr. 205

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 15.10.2020.

OP numurs: 2020/205.1

2020/205.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas ceturtās (ārkārtas) sēdes turpinājums (attālināti) 2020. gada 15. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt 24. septembra sēdes darba kārtību.

Pirms mēs to sākam, lūdzu atvērt sadaļu par procedūru!

Deputāti Jurašs, Dombrava, Zakatistovs, Latkovskis un Pavļuts lūdz 24. septembra sēdes turpinājumā noteikt debašu laiku trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi, ņemot vērā, ka šā gada 24. septembra sēdes darba kārtību mēs izskatām jau ceturto nedēļu pēc kārtas un nav uzsākta izsludinātās 8. oktobra ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšana.

Tātad deputāti Jurašs, Dombrava, Zakatistovs, Latkovskis un Pavļuts ir lūguši saīsināt debašu laiku.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Liepiņas kundze!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, jā, klausos (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Tātad "pret" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa. Nu, jā, ko gan citu varēja gaidīt – neko. Skaidrs, ka mēs atgriežamies pie vecās labās tēmas, ko mēs novērojām arī laikā, kad bija tik būtisks balsojums par... vispār likumprojekta izskatīšana par administratīvi teritoriālo reformu, kur bija ļoti limitēts laiks debatēm.

Interesanti, kā kungi un dāmas no koalīcijas gatavojas rīkoties budžeta pieņemšanas laikā? Varbūt vispār... Es nezinu, kas ir tas minimālais, uz ko varētu samazināt to runas laiku. Varbūt... Kāpēc ne 10 sekundes? Kāpēc trīs minūtes? Nē, nu, man arī nav skaidrs, kāpēc ne minūte, piemēram? Kāpēc trīs? Kas tas tāds? Tas pat nav nekāds vidusceļš. Tad nu no piecām... tad uz divarpus vai kā... Man nav skaidri saprotams.

Varbūt kāds no ierosinātājiem var pieslēgties, mēģināt pieslēgties šai virtuālajai neleģitīmajai Saeimas sēdei un paskaidrot, ko īsti... kāds tad īsti ir tas mērķis. Nu, neesam uzsākuši 8. oktobra sēdi, un kas tad ir? Šis ir mūsu darbs. Mūsu tiešais pienākums ir debatēt, izteikties. Es nezinu, kur kungi tā steidzas? Uz kurieni... uz kurieni kungiem un dāmām no koalīcijas ir jāsteidzas? Kas – jūs kaut ko nokavēsiet? Ko tieši jūs varat nokavēt?

Tā ka es pilnīgi noteikti neatbalstīšu šo. Aicinu arī neatbalstīt visus pārējos... Nē, nu, Zakatistovs – skaidrs. Zakatistovam dienas ir skaitītas, laiks ierobežots, kaut ko kungs noteikti vēl grib paspēt, kaut kādu ģeniālu likumprojektu atnest uz Saeimu. Līdz ar to, nu, Zakatistovs – ir skaidrs.

Nu, Daniels Pavļuts. Tajos brīžos, kad man sāk likties, ka "Attīstībai/Par!" ir kaut kādas... parādās kaut kādas sapratnes vēsmas par to... kaut kādas labas lietas varbūt varētu ar "Attīstībai/Par!" dažreiz iebalsot arī, tad atkal Pavļuts nāk ar kaut kādu šādu ģeniālu... tādu piedāvājumu kā ierobežot debašu laiku. Kāpēc? Manuprāt, ļoti saturīgas debates ir Saeimā, parlamentā, nu, vismaz tās, kas nāk no opozīcijas puses.

Koalīcija klusē. Tas ir labi tad, ja jūs... tas ir daudz labāk, nekā jūs teiktu kaut ko neloģisku, kaut ko... nu, kā Butāns, piemēram. Tad tiešām labāk ir paklusēt, nekā izteikties, bet šobrīd par tik svarīgiem... par tik svarīgiem jautājumiem mēs tagad runāsim – par likumprojektiem, kas ir par revidentiem. Mēs runāsim par tautas nobalsošanu, par sliekšņa samazināšanu referendumiem. Mēs runāsim tūdaļ arī par tik svarīgu jautājumu kā bērnu adopcija – atļaut vai neļaut uz ārvalstīm.

Jūs tagad gribat ierobežot debašu laiku, jo mēs taču šitanī Covid-19... kovidnieka laikā... Covid-19 laikā... mēs varam sēdēt mājās pie saviem datora ekrāniem. Nu, tomēr aicināt... Nē, man patika, Daudzes kungs, ka jūs pidžamā bijāt, tas arī ir normāls formāts. Galvenais ērti justies, bet, nu, es izvēlos tā kā tomēr iet uz darbu. Es nāku uz darbu, bet man... no guļamistabas līdz dzīvojamai istabai... un tad man ir tāda svētku sajūta.

Nu, bet vajadzētu tomēr ļaut izrunāties. Mēs taču varam sēdēt kaut vai katru dienu – piektdienu, sestdienu, svētdienu – un runāt. Es esmu gatava stāstīt, pamatot savu viedokli, kāpēc kāds lēmums būtu jāpieņem tā vai šā. Tas, ka jūs no koalīcijas konstanti nedzirdat, – tā ir (nu, ar dažiem izņēmumiem)... tā ir jūsu problēma.

Aicinu... Jurašu... Jurašu tur vispār nepieminēsim, ko Jurašs parakstījis, – tas ir skaidrs. Juraša kungam noteikti arī kaut kas (es neesmu paskatījusies vēl to 8. oktobra sēdes darba kārtību) tur ir steidzams, nu, kas nevar gaidīt.

Lūk, ja jūs tikpat naski būtu uz kaut kādu OIK atcelšanu un kaut kādām citām lietām, tad varētu saprast. Tagad šis te – atņemt mums debašu laiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir vēršanās pret opozīciju, tāpēc ka debatē šobrīd tikai opozīcija... un saturīgi debatē.

Nu, kāds tad ir tas patiesais mērķis? Kāds no iesniedzējiem, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu un pastāstiet, kāds ir mērķis. Ko jūs ar šo vēlaties panākt, atņemot opozīcijai uzstāšanās laiku?

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Nu, lai "par" balso tie, kas ir parakstījuši šo papīru.

Es vēlos pirmām kārtām atgādināt to, ka 24. septembra Saeimas sēde ir ļoti... Saeimas sēdes darba kārtībā ir tiešām... bija... bija iekļauti un joprojām ir ļoti daudz jautājumu. Tā nav deputātu vaina, ka, nu, tāds ir tas plānošanas darbs. Arī tā nav deputātu vaina un pārējo likumu (Skaņas pārrāvums.)... vaina, ka Saeimas Prezidijs turpina likt priekšā šai sēdei citus jautājumus un lemt par citiem jautājumiem pirms šīs Saeimas sēdes izskatīšanas.

Tā ka absolūti nav pamata atņemt tik tiešām tādam svarīgam jautājumam kā bērnu adopcija uz ārvalstīm un vēl citiem ļoti daudziem jautājumiem debašu laiku.

Turklāt es vēlos atgādināt to, ka Saeimas kārtības ruļļa 65. pants nosaka, ka debašu laika samazināšanai ir jābūt vismaz 10 Saeimas deputātu parakstam. Ja Mūrnieces kundze vienkārši nepaspēja nolasīt pārējo 10 deputātu parakstus, mēs visi ļoti labprāt dzirdētu visus tos deputātus, kuri grib apspiest demokrātiju Saeimā un ir izvēlējušies parakstīties šajā iesniegumā.

Tāpēc man ir ļoti liels lūgums, ņemot vērā to, ka mēs nevaram pieteikties procedūrai normālā veidā, kā mēs to darījām līdz šim, klātesot Saeimas sēdē, un, lai pieteiktos runāt par procedūru, ir nepieciešams ļoti garš process – uzrakstīt e‑pastu, sagaidīt, kamēr šo e-pastu ierauga arī Mūrnieces kundze –, es šobrīd izmantoju laiku un lūdzu Mūrnieces kundzi nolasīt... visus 10 varenos, brīnišķīgos Saeimas deputātus, kuri grib saīsināt runas laiku par pārējiem likumprojektiem. Lūdzu, gaidīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies, kolēģi.

Tātad deputāti Juris Jurašs, Jānis Dombrava, Atis Zakatistovs, Ainars Latkovskis, Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Marija Golubeva, Dace Bluķe, Mārtiņš Šteins un Krista Baumane.

Lūdzu aktivizēt balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika saīsināšanu 24. septembra sēdes turpinājumā – trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un viena minūte, runājot otro reizi! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 28, atturas – nav. Tātad debašu laiks: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs nepabeidzām skatīt, un šobrīd mums ir jāatsāk skatīt šis likumprojekts.

9. – deputātu grupas, kura sastāv no deputātiem Stepaņenko, Liepiņa, Šmits, Gobzems un Sprūde, priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantā iekļauto otro daļu par likuma 27. panta pirmās daļas papildināšanu, kas paredzēja papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem "ar tiesas nolēmumu" ar vārdiem "vai ja ir uzsākts kriminālprocess". Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad iepriekšējā sēdē deputāte Indriksone un deputāte Stepaņenko vēl bija pieteikušās debatēs pie šī priekšlikuma. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko...

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģiem...

Sēdes vadītāja. ... otro reizi.

J. Stepaņenko. ... vēlreiz atgādinot, par ko bija runa pagājušajā nedēļā.

Tātad tie, kuri varbūt ir aizmirsuši. Mēs šobrīd runājam par tādu uzbrukumu revidentu neatkarībai un darba kvalitātes, teiksim, kontrolei.

Zvērināti revidenti nav pasniedzēji, zvērināti revidenti nav konsultanti finanšu izmeklētājiem, un zvērināti revidenti... viņiem ir jānodrošina konfidencialitāte saviem klientiem.

Ņemot vērā to, ka šie grozījumi paredz arī visu darbību veikšanu ar zvērinātu revidentu pārziņā esošiem dokumentiem, pamatojoties nevis uz tiesas lēmumu, bet jau uz iesāktu kriminālprocesu... Tātad šī ir grozījumu būtība – iesāktais kriminālprocess.

Mēs uzskatām, ka šis grozījums ir īpaši bīstams, un mēs aicinājām tātad šo grozījumu atsaukt, respektīvi, atgriezties pie iepriekšējās redakcijas...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks – viena minūte – ir pagājis.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nē, nu fantastiski! Tikko Jūlijai Stepaņenko rādījās debašu laiks trīs minūtes, jūs viņu pārtraucat pie minūtes. Tad varbūt sistēmā varētu korekti to laiku uzlikt.

Es esmu pieteikusies tagad jau divas reizes runāt par procedūru. Jūs man, Mūrnieces kundze, neļāvāt runāt ne... Pirms pārtraukuma es biju pieteikusies. Nezinu, kāpēc jūs mani ignorējat. Jūs arī šobrīd ignorējat. Es burtiski trīs minūtes atpakaļ pieteicos runāt par procedūru.

Tagad man ir jāizmanto savs laiks, un tagad man ir... Kāpēc man ir tikai minūte laika runāt, nevis trīs minūtes? Nevarat man, lūdzu, pastāstīt? Kāpēc... kāpēc man uz ekrāna minūte rādās?

Varbūt esiet tik laipna, tagad atbildiet uz maniem jautājumiem par procedūru un tad vēlreiz dodiet man debašu laiku, lai es varētu runāt par likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā". Tas ir būtiski.

Saņemieties, Mūrnieces kundze, un vadiet sēdi tā, kā tam ir jānotiek.

Sēdes vadītāja. Saņemieties, Liepiņas kundze, un, lūdzu, debatējiet par priekšlikumu. (Nav saklausāms.)... mikrofonu Liepiņai. (Dep. L. Liepiņa turpina runāt, teiktais nav skaidri saklausāms.)

L. Liepiņa. ... jā, saņemieties, Mūrnieces kundze, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Tātad turpinām Saeimas sēdi.

Deputāte Linda Liepiņa, runājot debatēs 15. oktobra Saeimas sēdē, norādīja, ka runās gan par debatējamo priekšlikumu, gan par procedūru.

Man ir jautājums Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļai – kas mums notiek ar debašu laikiem? Vai ir nepieciešams laiks, lai tos pārliktu vai sakārtotu? Nav noreaģēts. Labi, paldies! Mums Saeimas sēžu... mums Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa saka, ka šobrīd viss ir sakārtots, debašu laiki ir salikti pareizi.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze debatēs bija runājusi otro reizi un izmantojusi savas tiesības runāt par šo priekšlikumu.

Tātad vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

Zariņa kungs, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Paldies.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es vēlētos norādīt, ka šie ir ļoti principiāli svarīgi labojumi, kas būtu jāveic, jo pretējā gadījumā šis tiesiskuma aspekts attiecībā uz revidentiem... Tas būs... radīs nopietnus tiesiskuma draudus. Uz to norādīja revidenti, daudzkārt debatējot par šiem grozījumiem.

Es aicinātu ziņotāju pamatot, kāpēc mēs ieviešam šādu nozīmīgu risku. Tātad vienkārši uz kriminālprocesa iesākšanas pamata varēs dabūt ļoti sensitīvu informāciju, kas padara revidentus vienkārši par tādiem reti medījamiem dzīvniekiem, kurus visi medīs, lai dabūtu no viņiem vajadzīgās trofejas.

Lūdzu pamatojumu šādiem grozījumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bija pieteikusies runāt deputāte Indriksone. Indriksones kundze, vai jūs izmantosiet iespēju runāt par šo priekšlikumu? Nē. Līdz ar to debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā atgādinu, ka priekšlikums netika atbalstīts. Priekšlikumi tika skatīti, izvērtējot samērīguma principu un visu pušu iesaistītās intereses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Šmita, Gobzema un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu!

Mikrofons – deputātei Lindai Liepiņai, kura vēlas runāt par procedūru.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ir? Nu beidzot, Mūrnieces kundze, man ir izdevies pieteikties. Tātad es uzskatu, ka tiek pārkāpts viss, ko vien var pārkāpt. Procedūra netiek ievērota.

Es pieteicos jau divas reizes runāt. Pirmo reizi es pieteicos par procedūru runāt pulksten 11.29. Šobrīd ir 12.19. Piecas minūtes pēc tam, kad es pieteicos otro reizi runāt... Tas ir ārprāts, kas te notiek šobrīd. Tajā pašā laikā neparādās tajā elektroniskajā tablo, ka otro reizi tika runāts par likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", man neļāva izteikties.

Šobrīd ir vienkārši... diezgan lielas tehniskas problēmas, kā rezultātā es jūs aicinātu vienkārši beigt šo cirku par nodokļu maksātāju naudu. Es aicinu atgriezties pie normāla sēžu režīma klātienē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Slēdziet ārā! Lūdzu, izslēdziet! Es aicinu patiešām dažus deputātus izbeigt cirku! Šeit ir parlaments, un šeit parlaments strādā.

Turpināsim, kolēģi, darbu!

Komisijas vārdā – lūdzu, komisijas referents!

I. Benhena-Bēkena. 10. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 5, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē procesuālo kārtību, kādā zvērinātam revidentam var tikt prasīts sniegt informāciju par izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 12. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Šmita, Gobzema un Sprūdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo paredz izslēgt 33. pantu, kura nosaukums ir "Informācijas sniegšana klienta vadībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un tiesībaizsardzības iestādēm". Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es aicināšu jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu, nenoraidīt šo priekšlikumu.

Mēs saprotam, ka tas veids, kādā šobrīd notiek debates, un tas veids, kādā šobrīd notiek, man liekas, demokrātijas principu visa pārkāpšana, pamatojoties uz atsevišķu koalīcijas deputātu vēlmi samazināt debates... un pārējo koalīcijas deputātu balsojumu... Es domāju, ka zvērināti revidenti, vērojot līdzi, sekojot līdzi šiem... šīs sēdes gaitai, noteikti piefiksēja arī to, ka šādā veidā pieņemti lēmumi – tādā veidā sasteigti, bez kvalitatīvām debatēm, bez kvalitatīviem argumentiem no šo priekšlikumu noraidītāju puses un arī, protams, bez kvalitatīvas likumprojekta pasniegšanas no ziņotāja puses – ir tiešām, nu... robežojas ar ļoti nozīmīgu tiesiskuma pārkāpumu, teiksim, no likumdevēju puses.

Šajā gadījumā, kolēģi, es nezinu, kāpēc, nu... Es tiešām nesaprotu, kas ir tas iemesls, kāpēc... Zinot to, ka mums uzņēmēji šobrīd ir jau tā, teiksim, no šīs finanšu sistēmas kapitālā remonta pārbiedēti un pārmocīti, zinot arī to visu, jūs joprojām turpināt to pašu gaitu un nemaz nevienā brīdī nepalēnināt šo pašnāvību. Arī Latvijas Banka jums to ir teikusi, un arī visi pārējie ziņo šobrīd... domājošie cilvēki, kas saprot, uz kurieni mēs ejam, – jūs joprojām turpināt to pašu, nu, to pašu uzsākto pašnāvības gaitu.

Es aicinu, kolēģi, jūs tiešām aizdomāties par to, kur šie priekšlikumi... šī priekšlikumu noraidīšana un likumprojekts bez šiem priekšlikumiem novedīs, – mēs vienkārši paliksim gan bez uzņēmējiem, gan bez naudas budžetā. Nu, jūs varat, protams, turpināt aizņemties un sapņot par to, ka ar dažādiem Covid-19 cipariem jūs dabūsiet lielākus, teiksim, aizdevumus, bet, nu, tas ir tāds īstermiņa ielāps. Tas, ka mums vairs nebūs valstī uzņēmēju, kas maksā nodokļus, – nu, droši vien tas jūs nemaz neuztrauc.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es jūs aicināšu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Mūsu priekšlikums ir tapis ciešā sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas locekļiem. Vairākkārt tikāmies ar viņiem, guvām ļoti labu priekšstatu par to, kā nozare darbojas šobrīd un kā nozarei nāksies darboties pēc tam, ja šis likums ar grozījumiem par totālu kontroli pār zvērinātiem revidentiem tiks pieņemts.

Nu, ko es varētu pastāstīt? Ja neatbalsta mūsu priekšlikumus, tad zvērināti revidenti principā var sakrāmēt savas somas, sakrāmēt savus čemodānus... ar somām iet projām no biroja, ar čemodāniem braukt projām no Latvijas, jo tad vispār zūd jebkāda jēga tam, kam vispār revidenti ir domāti. Zūd jēga tam, kam ir domāta arī kaut kāda informācijas neizpaušana bez tiesas lēmuma, jo mēs... Šobrīd runa ir par to, ka ar šī likumprojekta palīdzību grib panākt to, ka pie zvērinātiem revidentiem var atnākt kaut kāds izmeklētājs un, tikai pamatojoties uz to, ka ierosināta kaut kāda lieta, pieprasīt jebkāda veida informāciju.

Mēs zinām, kā mūsu valstī tiek ierosinātas dažāda veida lietas. Es nesaku, ka visas, bet tomēr. Mums ir bijuši diezgan nopietni precedenti, ka lietas tiek ierosinātas no zila gaisa, uz zilu brīnumu pamata.

Un tagad tātad revidentiem šāds brīnumdaris – kaut kāds izmeklētājs – ar kāju varēs atspert durvis vaļā un bez tiesas lēmuma pieprasīt atvērt revidentam seifu un krāmēt ārā visas mapes ar informāciju pilnīgi par visiem un pilnīgi par visu.

Nu, cienījamie kolēģi, kur vēl tālāk? Tad es... nu, negribētu aicināt uz vardarbību, bet tad jau uzreiz paņemt kaķenes (automātus es nevaru aicināt ņemt) un visus, teiksim, nostādīt ierindā... bet, nu, kaķenes, un tad nu ko tur – uzreiz nodragājam tā, lai vienkārši zeme neaug. Nu priekš kam vispār tad revidenti vajadzīgi? Pasludinām visus uzņēmējus, visus cilvēkus, kas pelna naudu, kas maksā nodokļus... pasludinām par bez vainas vainīgajiem vienkārši tāpēc, ka vainīgajiem ir jābūt. Saliekam visus cietumā. Es ceru, ka Bordāns ātri to Liepājas cietumu uzcels; mērkaķa ātrumā vajadzētu uzcelt, kamēr tā Covid-19 laika nauda nav beigusies. Nu kaut kā tā. Ko tur kautrēties daudz.

Revidenti, nu, mīļie revidenti, darījām mēs, maza deputātu grupa, ko varējām. Nu, kā sanāks, tā sanāks. Nesanāks, tad varbūt kaut kas cits sanāks.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā atgādinu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Šmita, Gobzema un Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācijas režīms. Reģistrācija sekmīgi notikusi.

Laiks paziņojumam.

Lūdzu mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu kolēģi! Pēc 10 minūtēm Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē ir grupas sanāksme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Godātie kolēģi! Lūdzu, izslēdziet savus datorus! Izejiet no sistēmas un arī izslēdziet datorus.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Varam sākt?

Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 24. septembra sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma.

Par procedūru pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa. Lūdzu, aktivizējiet procedūras sadaļu.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

Lūdzu, deputāte Linda Liepiņa, pieteikties runāt par procedūru. Jūs esat iesniegusi iesniegumu pulksten 13.30. Lūdzu, runājiet!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, jā. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Vēlējos runāt par procedūru. Tātad...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, reģistrējieties sistēmā, lai būtu iespējams konstatēt laiku.

L. Liepiņa. Jā, pareizi, jāpiereģistrējas. Tagad esmu piereģistrējusies. Tagad viss ir kārtībā?

Sēdes vadītāja. Mēs neredzam, ka iet runas laiks. Nospiediet attiecīgo pogu.

L. Liepiņa. Iet runas laiks tagad.

Sēdes vadītāja. Paldies.

L. Liepiņa. Laiks iet, jā... Paldies jums. Runāšu dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem. Es ceru, ka tas ir atļauts, runājot arī par procedūru. Kā nekā Ziedonis.

"Man laikam revolveri gribas

Vai kaut ko līdzīgu, kas šauj.

Sirds aizķērusies ir aiz ribas,

Un tagad revolveri gribas."

Tas ir par to šodienas Saeimas sēdi, kas mums te turpinās.

"Nekas, ka abas kājas klibas

Un labi mērķēt neatļauj,

Bet ļoti revolveri gribas

Vai kaut ko līdzīgu, kas šauj."

Imants Ziedonis.

Nu, tas īsumā par to Saeimas sēdi, kas te notiek, un par tādu... nu, tā kā es nedrīkstu aicināt uz vardarbību un es to nedaru, es domāju, ka tautai beidzot vajadzētu sadoties rokās un nobalsot par Saeimas atlaišanu.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Par sēdes procedūru mēs esam uzklausījuši deputāti Lindu Liepiņu, kas citēja dzejnieku.

Es tomēr aicinu visus deputātus vēlreiz apzināties, ka šis ir parlaments. Parlamentā ir parlamentārās procedūras. Lēmumi tiek pieņemti demokrātiski, balsojot ar balsu vairākumu. Pat ja kāds deputāts ir neapmierināts ar pieņemto lēmumu, tas ir pieņemts parlamentā ar balsu vairākumu.

Turpināsim darbu pie likumprojekta.

Vārds komisijas ziņotājam.

I. Benhena-Bēkena. Tātad 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz redakcionāli precizēt un papildināt 33. panta nosaukumu ar iestāžu nosaukumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 14. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz 33. panta 3.2 daļas pārfrāzēšanu un papildināšanu ar tekstu, kas paredz pienākumu iesniegt rakstveida ziņojumu izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai, ja revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā iegūtie pierādījumi ir radījuši pārliecību vai arī pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu informēt, ka revidents savā darbā neiegūst pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem (un tas nav viņa pienākums), bet gan pilda savus darba dokumentus. Revidenta darba dokumenti nesastāv tikai no līgumu un rēķinu kopiju iegūšanas, bet tie ir specifiski darba dokumenti, kas pierāda atsevišķas un katras revidenta veiktās darbības un pārbaudes par bilances posteņiem ar mērķi iegūt pārliecību, ka bilances postenī atspoguļotā vērtība atbilst grāmatvedības standartiem.

Turklāt, ja revidenta darba dokumenti nonāktu KNAB, policijas, prokuratūras rīcībā, tad no šiem revidenta darba dokumentiem neviena tiesībsargājošā iestāde nekādus secinājumus nevarēs izdarīt. Nevarēs izdarīt secinājumus, vai ir dots kukulis, noslēdzot konkrētu līgumu, vai ne, it sevišķi pēc šī likumprojekta... likuma šādā redakcijā spēkā stāšanās, jo gluži vienkārši klients jebkuru dokumentu, kas varēs radīt kādas šaubas, nenodos revidenta rīcībā.

Revidentam nav tiesību apstrīdēt vai atzīt par noziedzīgu kādu no klienta slēgtajiem līgumiem, pat ja tie varbūt nav saimnieciski izdevīgi. Revidents tos uztver kā civiltiesiskā kārtā noslēgtus līgumus vai darījumus. Revidents nav kvalificēts izvērtēt, kas ir pierādījums vai pamatotas aizdomas noziedzīgam nodarījumam. Revidents nav tiesīgs pateikt – tā viena vai otra klienta darbība, noslēgts līgums ir bijis noziedzīgs nodarījums, to var izvērtēt tikai tiesa vai atbilstošas tiesībsargājošas institūcijas.

Un, kā jau iepriekš esmu minējusi, ja arī klients veic kādu noziedzīgu nodarījumu, tad ne jau zvērināta revidenta klātbūtnē vai ar revidenta ziņu. Un par noziedzīgu nodarījumu klients neatskaitās zvērinātiem revidentiem.

Es lūdzu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka 14. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 15. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 16. priekšlikums paredz izslēgt likuma 33. panta papildināšanu ar 3.3 daļu, lai novērstu dublēšanos šī panta 3.2 daļā. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! (Nav saklausāms.)... lai redz, ka te nesēž kaut kāds spoks, bet es. Tā.

Lasu tagad, kas tad te ir rakstīts: "Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums – ir pienākums – sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pēc tā pieprasījuma revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā iegūto informāciju un revīzijas darba dokumentus, lai varētu noskaidrot, vai ir notikusi materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došana valsts amatpersonai kukuļa veidā vai starpniecība šādu materiālu vērtību, mantiska vai cita... citāda rakstura labumu nodošanā."

Tieši kāpēc jūs domājat, ka zvērinātam revidentam... Kāds varētu būt viņa viedoklis? Ja vien viņš nav bijis klāt kukuļa nodošanas brīdī, tad tā varētu būt tikai kaut kāda viņa šķietama... nu, viņa interpretācija par tēmu, kā viņam būtu licies – ir vai nav. Nu, tas tāds... ir tāds teiciens: "Ja liekas, tad var sasisties." Manuprāt, nu... Kas autors šim? Vai! Nu kurš gan cits – ģēnijs, Latvijas finanšu ministrs Reirs!

Interesanti, kurš viņam piespēlējis šādu priekšlikumu. Izskatās pēc JKP roku darba ar Jaunās VIENOTĪBAS atbalstu, nu, tur visi tie, kas ir "Rindā stāties!"... Un tad visus uz KNAB, visus uz cietumu... tagad uz aizdomu pamata, bez tiesas vienkārši visus sēdināsim izolatoros. Tad noteikti nav... Ar to jau nepietiek... Tas jau tikai sākums – tā pratināšana un tā tālāk, un tā tālāk.

Tad, visticamāk, uz aizdomu pamata bloķēs kontus uzņēmējiem, un tad aizies pa ķēdīti – iesaldēs... iesaldēs finanšu līdzekļus... Vai tad noteikti iestartēs Znotiņas kundze ar savu uzraudzību, tad sāks pārbaudīt, liksies noteikti... Nu, es te vienkārši tā ekspektēju par tēmu, kā tas varētu būt... kā tas būs uz priekšu, tādēļ ka kādam revidentam kaut kas būs licies... kaut kā pēkšņi ieraudzījis, ka, nu, uz galda stāv kaut kāda pārāk dārga vāze vai glāze. Nu, kāds tam atnesis... tā kā korupcijas nolūkā atnesis kaut kādu dāvanu. Šitādas ziņas arī būs jāsniedz, es saprotu. Nu, kaut kā tā.

Tad beigās iestartēs Znotiņa, jo tas devējs... Nē, ne tas devējs, vāzītes devējs, nē, bet kaut kāds ar viņu saistīts noteikti būs, kaut kāds tāds, kas, nu, kaut kādu pistiku kaut kam ir pārdevis vai vismaz licies kādam, ka kaut kas ir pārdots.

Tad viss, un tad biznesam ir beigas, un tad aleluja! – viss 30 gadu darbs vējā. Nu tā... Es tikai domāju, ka tā varētu būt, bet tā jau savādāk ļoti labs priekšlikums.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, kā mēs varam redzēt, šis Reira kunga priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Iepazīstoties ar to, kā Reira kungs gribēja izgrozīt šo priekšlikumu, piedāvājot nevis tiesībsargājošo iestāžu lūgumu, bet tikai KNAB lūgumu, teiksim, dot šo informāciju no revidentu puses, – tad man tiešām gribētos saprast, vai Latvijā vispār ir vēl kaut viena nozare palikusi, kura ciena finanšu ministru, kuru finanšu ministrs nav sadusmojis ar savu absolūti, man liekas, neapdomīgo rīcību.

Tas... Man liekas, šis priekšlikums arī ir vēl viens apliecinājums tam, ka finanšu ministrs mums neder. Tas, kas šobrīd ir spēkā... Es domāju, ka Reira kungam ir jāatkāpjas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Īss komentārs, atbildot deputātei Jūlijai Stepaņenko, vienkārši paturpinot to tēmu, ka deputāte Stepaņenko jautāja par to, vai ir kāda nozare, ko cienījamais guru finanšu ministrs Jānis Reirs nav saniknojis.

Es domāju, ka ir pat divas. Viena ir saistīta ar atkritumu izvešanu. Ar atkritumiem viss kārtībā. Un otra saistīta, man liekas... Man liekas, arī apbedīšanas kantori varētu būt diezgan apmierināti ar dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā gribu atgādināt, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 73, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt likuma panta... likuma 33. panta papildināšanu ar 3.3 daļu, ir tehniska rakstura, jo 33. panta 3.2 daļa jau paredz zvērinātiem revidentiem un to sabiedrībām pienākumus attiecībā uz izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūru, ja revīzijas laikā tiek iegūti pierādījumi par noziedzīgu nodarījumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Manuprāt... Tātad 16. priekšlikums... Jā, atbalstīts. Jā, es tagad skatos, nu, traki, traki, traki notiek – Reirs... Reirs nāk ar priekšlikumu un JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalsta. Kas tad jums tur ir? Tā kā neesat saskaņojuši viedokļus, vai Reirs izpilda kaut ko... kaut ko...?

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, mums ir debates par 16., nevis 15., ar to jau mēs tikām galā.

L. Liepiņa. Jā, jā, jā, es vienkārši atgriežos... es vienkārši atgriežos... Vienkārši redzēt, kā JAUNĀ VIENOTĪBA tagad... Nu, es... Vienkārši tūlīt nāks 17., es tagad domāju – nu, izslēgt to trešo daļu. Mēs taču par to... mēs vēl joprojām runājam par 33. panta 3.3 daļu, tieši par ko bija arī iepriekšējais priekšlikums. Šis ir tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... Tas ir viens un tas pats, mēs runājam par vienu un to pašu, Mūrnieces kundze, pieslēdzieties klāt!

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, par citu priekšlikumu mēs runājam. (Dep. L. Liepiņa turpina runāt.) Par citu – par 16. priekšlikumu. Par 16., Liepiņas kundze, lūdzu, runājiet!

L. Liepiņa. Jā, bet es runāju par 16., es runāju par 16. Jūs ieklausieties varbūt, jūs jau nedzirdat, jūs...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, Liepiņas kundze, 15. priekšlikumu bija iesniedzis finanšu ministrs. 16. ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Esiet tik laipni. Esiet tik laipni, runājiet (Dep. L. Liepiņa turpina runāt, teiktais nav skaidri saklausāms.)...

L. Liepiņa. Un, lūdzu, esiet tik laipni, nepārtrauciet mani, bišķiņ ieelpojiet, izelpojiet un nepārtrauciet mani, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātei Liepiņai. Piezīmes par sēdes vadītāju nav atļautas.

Turpināsim. Tātad par 16. priekšlikumu debates slēgtas.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Vēlos tikai atgādināt, ka komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 17. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz paplašināt Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim veikt revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes... ne tikai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, deputāti! Visi pārējie, kas vēro šo sēdi. Tātad par ko ir 17. – finanšu ministra Jāņa Reira, augsti godājamā, priekšlikums? Priekšlikums skan šādi: "Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz izslēgt likuma 35.1 panta piektās daļas otrajā teikumā vārdus "Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā"." Tātad šādas te pārbaudes acīmredzot varēs veikt visi. Nu, skaisti!

Tātad par to būtu tā kā vienojošies visi, ka tā varētu darīt...

Man tagad ir jautājums. Nu tāds skaļš jautājums, pati ar sevi runājos. Kāds varbūt no JAUNĀS VIENOTĪBAS prot nospiest to pogu... Kas var pieteikties debatēm... Ā, nē, pogu – nē, tad mēģiniet tagad... ā, jā... šiten te ir jāspiež... Es domāju, ka Saeimas Sēžu zālē viņi sēž vai Dievs vien zina, kur viņi tur sēž visi...

Nu tad varētu varbūt nākt pastāstīt, kā tas nākas, ka Reirs... Reirs tagad sniedz tos priekšlikumus... Jūs – finanšu ministrs, augsti godājams cilvēks ar ļoti lielu pieredzi finanšu jomā, varētu teikt – neatsveramu pieredzi, daudz kur mācījies tieši finanšu visas tās lietas un arī par ekonomiku, makroekonomiku... mikro... Cik es esmu lasījusi par Reiru. Daudz grāmatas sarakstītas, manuprāt, ja es nekļūdos... Jo, nu, tās ir tās dažas, ko es esmu lasījusi... Nu, viena ir Satversmes... es esmu lasījusi, tad vēl pārējās grāmatas esmu lasījusi par Reiru... Ļoti tāds Latvijā nozīmīgs personāžs. Domāju, atstās tādas nozīmīgas pēdas...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu, pievērsieties konkrētajam...

L. Liepiņa. Jā, jā, jā... Es runāju par priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu, nevis izsakiet savu viedokli par finanšu ministru.

L. Liepiņa. Es runāju par priekšlikumu. To, ka šis ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo to ir iesniedzis tāds finanšu speciālists kā Jānis Reirs, kas šobrīd ir mūsu finanšu ministrs. Jūs taču piekritīsiet, ka viņš ir speciālists. Kāpēc jūs mani pārtraucat – man nav skaidrs.

Lūk, un tad man nav skaidrs arī, kāpēc JAUNĀ VIENOTĪBA, kura ir izvirzījusi šo finanšu ģēniju par finanšu ministru, balso pret viņa priekšlikumiem. Tiešām šeit ir kaut kāda šķēre notikusi, kaut kāda viedokļu nesakritība?

Jā, es tagad baidos vienkārši, kā man pieņemt pareizu lēmumu – kā balsot. Vai balsot par Reiru, visu cienījamo finanšu ministru, augsti godājamo... un ekonomikas speciālistu, vai tomēr paļauties uz savu kolēģu iepriekšējo balsojumu, kur viņi 15. priekšlikumā neatbalstīja Reira kunga... Es tagad īsti nezinu, ko man darīt, kā būt.

Es arī neredzu, ka kāds piesakās debatēt. Varbūt kāds varētu pastāstīt, varbūt cienījamais ziņotājs var izstāstīt, kā tur... vairāk... kā tur debatēs gāja. Kā tur Reira kungs uzstājās, kā aizstāvēja, kāpēc... kāpēc vienu kaut kādu lietu, ko finanšu ģēnijs ierosina, atbalsta, otru – ne.

Man pagaidām ir par maz informācijas, tādēļ droši vien es nebalsošu. Man nav skaidrs, kā balsot šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena‑Bēkena. Varu atgādināt, ka priekšlikums paredz paplašināt deleģējumu Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim veikt revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes ne tikai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 18. – arī finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz precizēt nosacījumus atlīdzības kopsummu aprēķināšanai revidentiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – finanšu ministra Reira priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz precizēt likuma grozījumu spēkā stāšanās datumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. (Pauze.)

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tā... Tā, vēl viens murgains... Vēl viens pilnīgi murgains likumprojekts iet uz akceptēšanu... uz apstiprināšanu Saeimā. Nu, kas nepamanīja, vai šis ir steidzams vai ne... Otrais lasījums. Gan jau ka... Gan jau ka steidzams atkal ir. Ja nē, tad varbūt uz to trešo kaut ko var labot, bet, nu, īsti pie šī Saeimas sasaukuma nav nekāda nozīme.

Par šodienas vērojumiem kopumā – gan par deputātu darbu, ko grūti nosaukt par darbu, gan par to... par tehniskajām ķibelēm, kas notiek, un arī par... par šo priekšlikumu, par likumprojektu kopumā... Jau jutu, ka jūs mēģināsiet mani pārtraukt, nav vērts.

Tātad es runāju par 19. priekšlikumu, Mūrnieces kundze. Un es aicināšu to neatbalstīt, jo... jo... Nezinu, kā pārējiem 99 tautas kalpiem, bet man bērnībā pilnīgi skaidri iemācīja kaut kādas vērtības, iemācīja darīt darbu, kas patiešām ir darbs. Un vēl no tādām sadzīviskām lietām man iemācīja... tētis iemācīja peldēt, spēlēt zolīti un spēlēt šahu.

Sēdes vadītāja. Burvīgi, bet kāds tam sakars ar šo priekšlikumu, 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas...

L. Liepiņa. Ja jūs kādreiz iemācītos... Ja jūs kādreiz iemācītos...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs pie šī likumprojekta esam strādājuši vēl pirms (Skaņas pārrāvums.)... sākuma. Un principā tas, ka šajā likumprojektā ir iekļauts nosacījums, ka grozījumiem jāstājas spēkā 1. janvārī, manuprāt, ir tiešām pārsteidzīgi. Es ceru, ka uz trešo lasījumu vismaz parādīsies kaut kāds, nu, samērīgs pārejas posms.

Protams, pie tām visām šausmām, kas tagad ir iebalsotas šajā likumprojektā... Es, protams, arī cīnīšos par to, lai trešajā lasījumā varbūt kādu no koalīcijas deputātiem varētu saukt pie veselā saprāta un nodrošināt to, lai zvērinātiem revidentiem tiešām netiktu traucēts darbs, kādā veidā to paredz šie nobalsotie priekšlikumi un kopējais likumprojekta gars.

Tāpēc es, protams, arī aicināšu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un kopumā arī aicinu balsot "pret" likumprojektu otrajā lasījumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums, kas paredz likuma stāšanos spēkā, tiešām varbūt ir vēl trešajā lasījumā jāprecizē, un būtu jāsasaista šī likumprojekta spēkā stāšanās ar Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanos, kur ir atrunāti nosacījumi, kādā kārtībā un ar kādiem saskaņojumiem varēs tad veikt šīs nepieciešamās darbības pie zvērinātiem revidentiem.

Un vēl divas lietas, par ko noteikti vajadzētu trešajā lasījumā diskutēt un precizēt, ir pierādījumu iegūšana, jo diez vai revidenti ir policisti un izmeklētāji. Viņi noteikti varētu ziņot par faktiem vai informāciju, kas rada pamatotas aizdomas vai varbūt tiešām kādam rada pārliecību par noziedzīgu nodarījumu. Revidenti arī komisijā vienmēr ir uzsvēruši, ka viņi to dara un darīs, un vienmēr ir uz sadarbību vērsti.

Bet tajā pašā laikā, manuprāt, būtu jāprecizē nosacījumi, ko drīkst un kādas operatīvās darbības drīkst veikt attiecībā uz zvērinātiem revidentiem, jo noklausīšanos un korespondences kontroli ir neiespējami veikt, skarot tikai šajā noziedzīgajā nodarījumā ietvertā klienta informāciju. Tas varētu pavērt plašāku informāciju, kas tomēr nebūtu pieņemami šajā procesā, un būtu jāsaglabā šo godīgo klientu informācijas, varētu teikt, neizpaušanas un komercnoslēpuma neizpaušanas prasība.

Tāpēc, manuprāt, būtu svarīgi uz trešo lasījumu tomēr vēl šīs detaļas pārrunāt un uzklausīt zvērinātus revidentus, un precizēt.

Aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Tikai atgādinātu, ka komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 2, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Komisija kopumā atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 1, atturas – 17. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis jeb šā gada 13. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. novembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"".

1. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums paredz, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā 50 tūkstošu vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai.

Kā Juridiskās komisijas sēdē norādīja Juridiskā biroja pārstāvis, Satversme nosaka, ka tiesības ierosināt likumprojektu vai Saeimas atsaukšanu ir vienai desmitajai daļai vēlētāju, un šajā priekšlikumā ir daļēji dublētas Satversmes normas. Tādēļ, negrozot Satversmi, šāds priekšlikums nav atbalstāms.

1. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es saprotu... Atceros arī diskusijas Juridiskajā komisijā un ļoti labi apzinos arī to, ka Jansona kungs, jā, kā ziņotājs pateicis taisnību, ka ir arī Satversmē šīs lietas paredzētas, bet diskusijai... Kolēģi, vai tiešām jūs neesat aizdomājušies par to, ka mums noteikti ir jāveicina sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos un ne tikai reizi četros gados jāuzsmaida vēlētājiem no afišu stabiem, bet arī jāaicina vēlētāji izteikt gribu attiecībā uz ļoti daudziem jautājumiem. Un šeit mēs varam uzlabot politikas kvalitāti, Saeimas kvalitāti, tikai pateicoties vēlētāju izglītošanai, un vēlētājus mēs varam izglītot nevis ar priekšvēlēšanu bukletiem, bet gan ar aicinājumu aktīvi piedalīties politiskajos procesos, jo, lai piedalītos šajos procesos, piemēram, lai lemtu par kāda likumprojekta apturēšanu vai piedalītos referendumā, vēlētājiem ir jāseko līdzi notikumiem un jāsaprot, par ko viņiem vajadzētu balsot vai pret ko viņiem vajadzētu balsot, kā tas mainīs viņu dzīves... vai kādus... kādus grozījumus viņi gribētu panākt.

Tāpēc, nu, tas, protams, 2012. gadā bija ļoti liels noziegums pacelt referenduma slieksni, aizvietojot to ar, nu, ManaBalss.lv iniciatīvām, kuras, kā mēs redzam, bieži vien Saeimā netiek izskatītas. Bet šajā gadījumā es domāju, ka... Es saprotu, jā, ka Satversmei neatbilst un tagad jūs noraidīsiet visus šos priekšlikumus, kas pazemina to slieksni, bet, lūdzu, aizdomājieties par to, ka, neļaujot vēlētājiem paust savu gribu, uzrādot šo milzīgo slieksni, kurš šobrīd pastāv visos... visās vēlētāju iniciatīvās, jūs nokaujat demokrātiju un praktiski padarāt vēlētājus, nu, par absolūti neieinteresētiem kaut ko mainīt pozitīvā ziņā.

Varbūt īstermiņā tas nodrošinās kādam deputātam vēl vienu papildu termiņu parlamentā, taču mūsu valsts – kopējās valsts – dzīves kvalitāte no tā tikai cietīs, jo pie varas nonāks joprojām tie cilvēki, kuri absolūti nav ieinteresēti nedz izaugsmē, nedz arī kaut kādās, teiksim, pozitīvās pārmaiņās.

Kolēģi, es aicināšu jūs konceptuāli atbalstīt otrajā lasījumā. Mēs varam turpināt šo diskusiju arī tālākajā... pie trešā lasījuma grozījumiem lemt arī par tālākām darbībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Jansons. Komisijas vārdā var teikt, ka komisijas deputātu vairākums atzina, ka, negrozot Satversmi, šāds priekšlikums nav atbalstāms, un 1. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 2. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Paredz, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā 50 tūkstošu vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts ar tādu pašu argumentāciju kā 1. priekšlikums. Satversmes 14., 65. un 72. pants nosaka, ka tiesības ierosināt likumprojektu vai Saeimas atsaukšanu ir vienai desmitajai daļai vēlētāju. Tādēļ, negrozot Satversmi, šāds priekšlikums nav atbalstāms. 2. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tautas nobalsošana ir augstākā un viena no visvecākajām demokrātijas īstenošanas formām. Šādi izpaužas ikvienas tiesiskas valsts galvenais pamatprincips – valsts suverēnā vara pieder tautai.

Mūsu valstī tautas nobalsošanā tauta jau ir lēmusi par dalību Eiropas Savienībā, par pensijām, par grozījumiem Satversmē, par pilsonības jautājumiem.

Esošais ierobežojums tautas nobalsošanai un likumu ierosināšanai – viena desmitā daļa vēlētāju – ir ļoti pretrunīgs, jo ierobežo cilvēku politiskās tiesības. Esošais slieksnis ir nepaceļams cilvēkiem, kuri vēlas iesniegt savas likumdošanas iniciatīvas, vēlas realizēt savas idejas.

Šis slieksnis jāizvērtē un jāpārskata, lai Latvijas pilsoņi varētu reāli ierosināt tautas nobalsošanu par vēlētāju iesniegtu likumprojektu par Satversmes grozījumu projektu vai ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Visi frakcijas SASKAŅA priekšlikumi šajā likumprojektā ir savstarpēji saistīti, un mūsu piedāvājuma būtība – samazināt parakstu vākšanas slieksni līdz 50 tūkstošiem vēlētāju.

Atbalstot šos priekšlikumus, mēs pilnīgi noteikti paaugstināsim tiesiskuma līmeni mūsu valstī. Jo tiešā tautas gribas izpausme šajā ziņā ir pārāka par valstisku jautājumu atrisināšanu pārstāvniecības ceļā.

Sabiedrība aktīvāk jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesos, un tautai vienmēr taisnība, godātie kolēģi.

Tāpēc es aicinu balsot par SASKAŅAS priekšlikumiem un deputātu grupas priekšlikumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu pateikt, ka es gribētu dzīvot valstī, kur vārds "demokrātija" neizraisa cilvēkiem smieklus, bet tiešām ir viens no principiem līdzās personiskajai un savas zemes brīvībai.

Latvijā demokrātija būtībā ir sašaurināta tikai līdz pienākumam ik pēc kāda laika ievēlēt nākamos pārstāvjus, un pat tas nedod cilvēkiem garantiju, ka pie varas nebūs no saraksta izsvītroti kandidāti un nevadīs mūsu valsti no ministru krēsliem.

Referendums, par ko mēs šodien runājam, ir tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu. Jāsaprot, ka referendums ir pilsoņu tiesības pieņemt vai noraidīt varas institūcijas lēmumu visas tautas nobalsošanas veidā, proti, referendums ir sava veida tiesības cilvēkam iestāties par sevi, par savu brīvību, par savu zemi, un pašreizējais regulējums to būtiski ierobežo.

Piemēram, Šveices valdība 2019. gada decembrī veica labojumus likumos pret diskrimināciju, ļaujot ierosināt krimināllietas par homofobiju, taču konservatīvās organizācijas iebilda pret šīm izmaiņām, apgalvojot, ka tas ierobežos vārda brīvību, un savāca likumā noteiktos 50 tūkstošus parakstu referenduma sarīkošanai. Rezultātā 2020. gada februārī šveicieši ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījuši likumprojektu, kas paredz kriminālsodus par homofobiju, liecina ekspertu aplēses.

Savukārt 2014. gadā šveicieši, organizējot nacionālo referendumu, pieņēma lēmumu neiegādāties no Somijas iznīcinātājus JAS 39 Gripen E.

Jūsu zināšanai, iedzīvotāju skaits Šveicē ir 8,5 miljoni, Latvijā – vien 1,9 miljoni. Tas ir vairāk nekā četrreiz mazāk.

Kolēģi, jūs neredzat starpību? Vai cipari jums neko neizsaka? Latvijā slieksnis ir trīs reizes lielāks pie četrreiz mazāka iedzīvotāju skaita.

Protams, iespējams, koalīcijai ir izdevīgāk, ja sabiedrībai nav īpašas iespējas iesaistīties politiskajos procesos, tāpēc koalīcija var bez lielām galvassāpēm tērēt daudz naudas. Vispirms, protams, koncertzālei – betonam un ķieģeļiem.

Referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaita samazināšana dotu tautai atņemtās tiesības izvēlēties, kā tērēt savu naudu. Jo pārstāvju ievēlēšana Saeimā tiešām nepalīdz. To īpaši pierāda tieši iepriekšējās vēlēšanas. Pēc ievēlēšanas liela daļa šo tautas pārstāvju aizmirsa gan savas vērtības, gan solījumus, gan morāli un mugurkaulu.

Tautai ir jābūt tiesībām atgādināt saviem pārstāvjiem, kāpēc viņus ievēlē. Atgādināt tos solījumus, kas Saeimas sēžu balsojuma lapās tikuši aizmirsti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pirmām kārtām Mūrnieces kundze teica, ka šis ir parlaments, ne cirks. Tāpēc lūdzu nodrošināt klusumu Saeimas Sēžu zālē, lai es varētu dzirdēt pati sevi. (Starpsauciens.)

Paldies! Godātie kolēģi, šis priekšlikums... Principā, ja šis priekšlikums būtu bijis spēkā jau varbūt dažus gadus, tad mums nebūtu problēmas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam. Kā mēs redzam, portālā ManaBalss.lv ir savākti vairāk nekā 56 tūkstoši vēlētāju balsu. Ja šīs vēlētāju balsis tiktu savāktas zem likumprojekta, kuru būtu noraidījusi Saeima, tad arī par nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim būtu notikusi tautas nobalsošana un, visticamāk, tie rezultāti liktu Saeimai tomēr beidzot pārskatīt likumdošanu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un atrisināt beidzot šo samilzušo jautājumu.

Šis ir viens no, man liekas, spilgtākajiem piemēriem tam, ka sabiedrība cenšas aizklauvēties līdz likumdevējam, bet likumdevējs izmanto dažādus šķēršļus, kā sabiedrību nedzirdēt. Šajā, manuprāt, visbūtiskākajā pēdējo 10 gadu jautājumā attiecībā uz īpašumu, uz tiesībām uz īpašumu... Ja jūs uzskatāt, ka mums ir jāuzklausa vēlētāji attiecībā uz, piemēram, šo tik svarīgo jautājumu, tad, es domāju, 50 tūkstošu vēlētāju sagatavots likumprojekts, kas ir attiecīgi apstiprināts arī CVK un izvērtēts... tad, man liekas, arī šis priekšlikums būtu jāatbalsta.

Jā, es saprotu, ka mums ir atkal runa par Satversmi, bet šajā gadījumā, ja mēs konceptuāli lemjam, tad varbūt mēs varētu tālāk runāt arī par Satversmes grozījumiem. Mums ir jāatdzīvina demokrātija un cilvēku līdzdalība politiskajos procesos – vēlreiz atgādinu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Jansons. Komisijas deputātu vairākums atbalstīja viedokli, ka Satversmes panti nosaka, ka tiesības ierosināt likumprojektu vai Saeimas atsaukšanu ir vienai desmitajai daļai vēlētāju, un tādēļ, negrozot Satversmi, šis priekšlikums nav atbalstāms. 2. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 3. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Paredz aizstāt 1. panta 4. punktā vārdus "vienas desmitās daļas" ar skaitli "50 000". Vairākums Juridiskās komisijas deputātu uzskatīja, ka 3. priekšlikums ir identisks 2. priekšlikumam šajā likumprojektā, un līdz ar to nolēma, ka 3. priekšlikums nav balsojams. Tātad 3. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Patiešām šajā likumprojektā ir vairāki līdzīgi priekšlikumi iesniegti, kurus mēs, strādājot Saeimas Sēžu zālē, nebalsotu un teiktu, ka tie nav balsojami, bet pagaidām mēs esam vienojušies, strādājot e‑Saeimā, balsot par visiem priekšlikumiem, kuri nav atsaukti.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 4. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Paredz, ka tautas nobalsošanu rīko, ja ne mazāk kā 50 tūkstoši vēlētāju ir ierosinājuši Saeimas atsaukšanu. Vairākums komisijas deputātu balstījās uz Satversmi, kura nosaka, ka tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu ir vienai desmitajai daļai vēlētāju, un bez Satversmes grozīšanas, kas tiesību sistēmā ir augstāka par likumiem, šāds priekšlikums nav atbalstāms. 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vēlos apvienot debašu laiku uzreiz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet.

K. Sprūde. Jā. Kolēģi, es saprotu, ka 150 tūkstošu slieksnis dod jums drošības sajūtu un pārliecību, ka neviens nevar sakustināt jūsu krēslus, tāpēc varat turpināt nepildīt likumus, aizvērt skolas, politiski sadalīt Latvijas pašvaldības pēc jūsu gaumes un kaprīzēm.

Pēdējo Saeimas un pašvaldību vēlēšanu aktivitāte, kā arī sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv pieejamie dati liecina, ka šobrīd sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos ir kūtra un aktivitāte ir niecīga. Analizējot ManaBalss.lv datus, secināms, ka politiski aktīvi Latvijā vidēji ir tikai ap 10–15 tūkstošiem cilvēku. Interesanti, ka visvairāk un visaktīvāk tiek savāktas balsis tieši tādām iniciatīvām kā, piemēram, Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās", tāpat arī "Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu" vai "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām". Protams, visvairāk jūs, jaunievēlētos deputātus, satricina iniciatīva par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.

Es ar šo saprotu, ka cilvēkiem sāp, ļoti sāp, viņi jūtas aizvainoti un nodoti. Kad es kandidēju, gribēju, lai deputāta vārdu varētu nēsāt ar godu un cieņu, bet tā vietā tauta nicina deputātus, vēlētāji pie katra soļa vēlas deputātiem pretī kaut ko atņemt, tāpat kā jūs nemitīgi atņēmāt viņiem.

Kolēģi, mums ir beidzot jāsper pirmie soļi, lai Saeima kļūtu par vismaz nedaudz mazāk nicināmu institūciju vēlētāju acīs. Mums ir jādod referendums tautai. Šis, starp citu, bija viens no galvenajiem "KPV LV" solījumiem.

Es lūdzu šo atbalstīt, kamēr jums ir dots mandāts. Es domāju... Es gribēju... Varbūt nākamreiz tas neattaisnosies. Cilvēki dzīvo šodien, un rezultātus vēlas redzēt jau... vakar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, ja atkal mēs varam pasapņot, pareflektēt – ja šie grozījumi būtu spēkā, tad Saeima šodien jau tiktu atlaista, visticamāk, jo būtu noticis arī referendums par Saeimas atlaišanu.

Kā mēs redzam, šobrīd Latvija.lv jau ir savākti vairāk nekā 50 tūkstoši parakstu par Saeimas atlaišanu. Līdz ar to, nu, tas... tāda mierīga... mierīga dzīvošana jau laikam Saeimā vairs nebūtu, beidzot deputāti ieklausītos arī vēlētāju gribā, jo tas, kā... teiksim tā, ka kārtība, kas ir nodibināta šobrīd, ļauj vēlētājiem vienkārši sekot līdzi notikumiem, varbūt pierakstīt kaut kur blociņā, kurš ir kā balsojis, pēc tam to blociņu aizmirst, pazaudēt un pēc tam atkal pēc četriem gadiem nobalsot par smaidīgu fotogrāfiju.

Tā tas diemžēl notiek mūsu valstī, un, redzot to, ka vēlētājs neko nevar mainīt – nedz ierosināt kādu likumprojektu, par ko tiks nobalsots, nedz arī varbūt saukt pie atbildības kādu deputātu par bezkaunīgu balsojumu vai solījumu nepildīšanu, vai likumu nepildīšanu –, tad, protams, ka vēlētājs varbūt vienu brīdi mēģina kaut ko grozīt, kaut ko parunāt virtuvē, varbūt aiziet pie Saeimas, aprunāties ar deputātiem. Un, nesaņemot nekādu... nu, nekādu rezultātu vai nekādu cerību uz kaut kādu rezultātu, protams, vēlētājs ar laiku viļas politikā un vairs nepiedalās pat vēlēšanās. Kā mēs redzam, vēlētāju aktivitāte arī domes vēlēšanās bija gaužām zema.

Līdz ar to, protams, valdošajai koalīcijai šis priekšlikums nebūtu ērts nemaz, jo tas nodrošinātu to, ka vēlētāji var mobilizēties un atlaist Saeimu ļoti ātri un operatīvi.

Taču, manuprāt, tādai politiskajai atbildībai un tādam... nu, nezinu, tādai politiskajai varbūt drošībai būtu daudz labāk, ja politiķi tiktu pieskatīti ar ļoti modru vēlētāju aci un jebkurā gadījumā, lai kas būtu noticis, vairs nevarētu tā slaidi paiet garām vēlētājiem, kuri šeit pulcējas un kuri, piemēram, aicina neizmest viņus no mājām... īres likuma... topošā Dzīvojamo telpu īres likuma ietvaros un... un citus jautājumus.

Tāpēc, kolēģi, aicināšu arī šo priekšlikumu atbalstīt. Es saprotu, ka Satversme... Vēlreiz – es saprotu... tiešām, bet diskusijai aicinu atbalstīt arī uz otro lasījumu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Jansons. Juridiskās komisijas deputātu vairākums secināja, ka bez Satversmes grozīšanas šāds priekšlikums nav atbalstāms. 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 5. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā tika secināts, ka 4. un 5. priekšlikums ir savstarpēji saistīti, tādēļ komisijas deputātu vairākums secināja, ka 5. priekšlikums nav balsojams. Tātad 5. priekšlikums komisijā nav atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 6. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Paredz likuma 10. panta pirmo daļu redakcijā, ka, ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījuši ne mazāk kā 50 tūkstoši vēlētāju, Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu. Šobrīd likumā tā ir viena desmitā daļa vēlētāju. Komisijas priekšsēdētāja un Juridiskā biroja pārstāvis sēdē norādīja, ka 6., 7., 8. , 9. un 10. priekšlikums nav balsojami, jo, ja nav grozīts likuma 1. pants un ja ar šiem priekšlikumiem izmainītu likumu, tad izmaiņas nonāk pretrunā ar jau nobalsotajiem priekšlikumiem. Tātad 6. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu jūs informēt, ka, piemēram, Polijā ir vairāk nekā 30 miljoni vēlētāju, taču tautas nobalsošanas sarīkošanai nepieciešams savākt vien 500 tūkstošus parakstu – tie ir aptuveni divi procenti. Itālijā ir vairāk nekā 50 miljoni vēlētāju, bet tur tautas nobalsošanu var ierosināt, savācot vien 500 parakstus... 500 tūkstošus parakstu. Tas ir tikai viens procents.

Abās valstīs dažādas iniciatīvas var ierosināt viena simtā daļa no vēlētājiem, kas ir 10 reizes mazāk nekā Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Jansons. 6. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 7. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita Sprūdes un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 8. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nepiesakās debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 9. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes, Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 10. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 11. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Tas paredz, ka likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka ne mazāk kā 50 tūkstošiem vēlētāju ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Šobrīd likums nosaka, ka tādas tiesības ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju.

Kā norādīja Juridiskais birojs, Satversmes 65. pants noteic, ka ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju... ka tas ir viens no subjektiem, kas ir tiesīgs iesniegt likumprojektu. Un likums tautas nobalsošanas gadījumā paredz vienpakāpju... likumprojekta iesniegšanu. Komisijas vairākums atbalstīja šo viedokli. 11. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 12. – frakcijas SASKAŅA deputātu priekšlikums. Komisija secināja, ka līdz ar 11. priekšlikuma neatbalstīšanu 12. priekšlikums nav balsojams. Tātad 12. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 22. panta otro daļu ar normu, ka vēlētāja parakstu var apliecināt arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pie konsulārās amatpersonas, kura ir tiesīga veikt notariālās funkcijas, un ka persona, kura apliecina parakstu, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā informāciju par parakstīšanos saglabā Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā. 13. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Jansons. 14. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Komisijas vairākums secināja, ka šis priekšlikums saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstītajiem priekšlikumiem un nav balsojams. 14. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza likuma 24. pantu un nosaka, ka, saņēmusi iniciatīvas grupas iesniegumu par šā likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktā vēlētāju parakstu skaita savākšanu, Centrālā vēlēšanu komisija, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā saglabātos datus par parakstiem, pārbauda, vai parakstījušās personas ir vēlētāji, un nosaka kopējo parakstu skaitu. Tātad tiek noteikts, kādas darbības notiek ar CVK parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā saglabātajiem datiem.

Iepriekš tāda regulējuma 24. pantā nebija, jo CVK parakstu vākšanas tiešsaistes sistēma ir novitāte.

Kā komisijā norādīja, priekšlikums paredz to, ka iniciatīvas grupai vairs nav vajadzīgs veidlapas iesniegt atkārtoti Centrālajā vēlēšanu komisijā, jo praksē vēlētāji ne vienmēr zina, ka veidlapa ir jānogādā iniciatīvas grupai, un ir arī gadījumi, kad cilvēks ir paudis savu gribu, bet līdz Centrālajai vēlēšanu komisijai šī oficiālā veidlapa nenonāk, un līdz ar to CVK nav tiesīga pieskaitīt vēlētāja parakstu, kaut arī tas sistēmā ir apliecināts.

15. – Juridiskās komisijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Jansons. 16. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Tas saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstītiem priekšlikumiem. Komisijas vairākums nolēma, ka tas nav balsojams. Tātad 16. priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 17. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Tas saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstītiem priekšlikumiem, un komisijas vairākums nolēma, ka nav balsojams. 17. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsaucieni.) Par – 21, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi Saeimas Sēžu zālē! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

R. Jansons. 18. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstītiem priekšlikumiem. Komisija nolēma, ka tas nav balsojams. 18. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Jansons. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā saglabātos datus par parakstiem, pārbauda, vai parakstījušās personas ir vēlētāji, un nosaka kopējo parakstu skaitu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Jansons. 21. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Stepaņenko priekšlikums. Tas saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstītiem priekšlikumiem, tādēļ komisija secināja, ka priekšlikums nav balsojams. 21. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Liepiņas, Gobzema, Šmita, Sprūdes, Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 22. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstītiem priekšlikumiem, un komisija atzina to par nebalsojamu. 22. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, balsojot "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 29. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. oktobris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Beidzot otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā".

Likumprojektu ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija ar mērķi atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, nosakot kārtību, kādā atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, un mazumtirgotāju un piegādātāju pienākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasības.

Uz otro lasījumu tika iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kurš paredz aizliegt alkoholisko dzērienu piegādi uz pircēja norādīto adresi ar kurjera vai cita piegādātāja starpniecību vai bez tās, ja pircējs ir fiziskā persona. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 1. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 55, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 2. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 3. – veselības ministres Viņķeles priekšlikums. Tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es te sēžu un brīnos – vai tas nebija šā sasaukuma sākumā, kad daži deputāti iesniedza priekšlikumus... tik karsti aizstāvēja domu, ka vajag ierobežot alkoholisko dzērienu tirdzniecību, pacelt tam nodokļus? Kas tagad noticis ar jums visiem, kolēģi? Kur jūs esat? Kā jūs šobrīd balsojat? Vai joprojām Latvija nevar lepoties ar to, ka pie mums alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no augstākajiem pasaulē? Vai tā tas vairs nav? Vai alkohols vairs neizraisa visu veidu... veselības problēmas, nepalielina veselības aprūpes izdevumus valstī, nekaitē veselībai? Tā taču ir valdības veselības ministre, kas piedāvā tomēr ierobežot alkohola tirdzniecību arī attālināti.

Kolēģi, varbūt jūs kaut kur... esat izgājuši no sēdes un neesat pamanījuši, ka mēs te runājam par... pēc būtības par vienām un tām pašām problēmām, vieniem un tiem pašiem jautājumiem? Ja jūs domājat, ka vēlētājs nepamanīs šo pēkšņo pozīcijas maiņu, tad, es domāju, jūs kļūdāties, kolēģi. Vēlētājs pat ļoti pamana šādu nekonsekvenci jautājumos.

Tāpēc es aicinu tomēr sekot savām iepriekšējām pozīcijām. Un tos, kas tik asi iestājās par alkohola ierobežošanu valstī, – es jūs aicinu arī par šo priekšlikumu balsot atbilstoši jūsu iepriekš paustajai pārliecībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā tikai atgādinu, ka priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Darbu turpināsim tātad pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Tā sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", otrais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš. Kolēģi, turpināsim ar 4. – deputātes Indriksones priekšlikumu. Tas paredz, ka mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, nodrošinot pircēju identitātes un vecuma pārbaudi pirms pirkuma veikšanas un piegādes brīdī, ir atļauts neizmantot elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 5. – deputātes Indriksones priekšlikums. Tas paredz: "Mazās alkoholisko dzērienu darītavas mazumtirdzniecības tīmekļa tirdzniecības vietu vai aplikāciju reģistrē tad, ja tajā ir iespējams veikt tiešsaistes apmaksu par pirkumu." Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 6. – deputātes Indriksones priekšlikums, kas nosaka, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas piegādā iegādātos vai pasūtītos alkoholiskos dzērienus pircējam, var norēķināties skaidrā naudā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 7. – veselības ministres Viņķeles priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu, un tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsauciens: "Nevar nobalsot!") Tehnisko...? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu... Tehniskais pārtraukums – piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpināsim darbu.

Vēlreiz balsosim par 7. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 8. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. oktobris.

Likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

Bergmaņa kungs, mēs jūs nedzirdam! Mikrofonu ieslēdziet!

R. Bergmanis (ZZS).

Tagad dzirdat?

Sēdes vadītāja. Dzirdam.

R. Bergmanis. Labi. Tad vēlreiz – sveicināti, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 16. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā" (Nr. 566/Lp13) otrajā lasījumā.

Vēlos atgādināt deputātiem, ka šis likumprojekts ir sagatavots, lai noteiktu, kā bērni un jaunieši tiek izglītoti valsts aizsardzībā. Proti, to, kā tiek organizēta Jaunsardze un īstenota jaunsargu... un interešu izglītības programma, kā arī to, kā tiek īstenots mācību priekšmets (vidējā izglītības pakāpē) – "Valsts aizsardzības mācība".

Uz otro lasījumu tika saņemti 34 priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Tas ir par likuma tvēruma maiņu... un šaurāku... tā, kā rakstīts anotācijā, lai varētu saprast, par ko ir šis likums. Un tātad ir izmaiņas... par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 2. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Proti, tas maina nodaļas nosaukumu "Vispārīgais noteikums" uz nosaukumu" Vispārīgie noteikumi". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 3. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Priekšlikuma pamatā ir... samazināt likumprojekta tvērumu, lai tas definētu un regulētu tikai valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes darbības norisi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums. Tā kā iepriekšējo priekšlikumu mēs atbalstījām un šajā priekšlikumā bija daudz plašāks šis tvērums, un ir saglabāta arī šī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Tehniskas problēmas. Starpsaucieni. Pauze.)

Godātie kolēģi! Tehniskais pārtraukums – 10 minūtes, līdz pulksten 16.05.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pie likumprojekta.

Komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis. Jā! Atgriežamies pie likumprojekta.

5. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas paredz papildināt I nodaļu "Vispārīgie noteikumi" ar 2. pantu un izteikt šādā redakcijā: "Bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzības mācībā un Jaunsardzes darbu īsteno un organizē Jaunsardzes centrs. Valsts un pašvaldību institūcijas sniedz atbalstu Jaunsardzes centram [..]." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 6. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas ir šāds: "Jaunsardzes centrs ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 7. – deputātu Golubevas un Šteina priekšlikums, kas paredz izslēgt 1. panta otrajā daļā vārdus "un nevalstiskajām organizācijām". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubevas un Šteina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 8. – deputātu Šteina un Voikas priekšlikums. Tas paredz: "Šo mērķu īstenošanā Jaunsardzes centrs sadarbojas arī ar biedrībām, nodibinājumiem un jaunatnes organizācijām." Atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Labdien, sēdes skatītāji un klausītāji! Es novērtēju, ka šajā likumā noteikts, ka likuma mērķu izpildē atbildīgā institūcija – Jaunsardzes centrs – sadarbojas ar biedrībām, nodibinājumiem un jaunatnes organizācijām.

Daudzām organizācijām Latvijā ir kompetence darbā ar bērniem un jauniešiem pilsoniskās apziņas, pilsoniskās līdzdalības sekmēšanas jomā un patriotisma attīstīšanā.

Jau valsts aizsardzības mācību pilotprojektā nevalstiskās organizācijas iesaistījās ar savām zināšanām un pieredzi. Un ir ļoti svarīgi, lai tas tā turpinās nākotnē un lai šis sadarbības mehānisms nepaliktu tikai deklaratīvs. Tādēļ ir būtiski, ka likumā tiek iekļauti konkrēti rīki un atbalsta mehānismi šīs sadarbības sekmēšanai.

Tā varētu būt īpaša atbalsta programma, tā varētu būt atsevišķu uzdevumu deleģēšana nevalstiskajam sektoram vai kādas citas aktivitātes.

Ar 32. – manu un kolēģes Ineses Voikas – priekšlikumu mēs radījām vienu šādu piedāvājumu, bet, ņemot vērā, ka komisija normu bez diskusijām noraidīja un norma būtu arī uzlabojama, mēs nolēmām to atsaukt. Un atsaukums attiecībā uz 32. priekšlikumu ir iesniegts, un referents ir informēts.

Taču, ņemot vērā diskusijas, kas notika laikā, kad šis likumprojekts nonāca Saeimā un komisijā, es ļoti aicinātu Ministru kabinetu veikt izvērtējumu par nevalstisko organizāciju, tostarp jaunatnes organizāciju, lomu valsts aizsardzībā un izvērtēt valsts atbalsta formu un apjomu biedrībām un nodibinājumiem, un jaunatnes organizācijām darbam pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju sekmēšanā tieši visaptverošu valsts aizsardzības koncepcijas aktivitāšu ieviešanā.

Uz trešo lasījumu gatavošu priekšlikumus šim deleģējumam un aicināšu to atbalstīt.

Kolēģi! Ja mēs gribam, lai katrā Latvijas pagastā un kopienā, visās pilsētās un to apkaimēs visi iedzīvotāji ir zinoši par to, kā rīkoties krīzes situācijās, un ir pilsoniski aktīvi, bez NVO atbalsta neiztiksim. Un, ņemot vērā, ka šī likuma un citu nozares dokumentu ieviešana prasa nopietnus NVO resursus, mums jāsniedz atbalsts biedrībām un nodibinājumiem, lai stiprinātu viņu kapacitāti, prasmes un aktivitāti visā Latvijā. Pilsoniski izglītoti iedzīvotāji un stipras pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir valsts drošības jautājums.

Aicinu atbalstīt šo un 10. – komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Bergmanis. Jā, nav, ko piebilst. Aicinu arī atbalstīt 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Šteina un Voikas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 9. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Un priekšlikuma pamatojums ir – definēt un noteikt, ka Jaunsardzes centrs ir Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācības īstenotājs, kā arī definēt iestādes pakļautību un funkcijas.

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Līdz ar to es lūgtu kolēģus atturēties vai balsot "pret". Un balsot "par" 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 48, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojekta 1. pantu šādi: "Neformālās izglītības programmas jauniešiem valsts aizsardzības iemaņu apguvei īsteno jaunatnes organizācijas, kas atbilst šā likuma prasībām. Valsts un pašvaldību institūcijas sniedz atbalstu jaunatnes organizācijām šā panta pirmajā daļā minēto mērķu īstenošanā." Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka liels prieks, ka valsts aizsardzības mācība beidzot tiks ieviesta. Es uzskatu, ka katram Latvijas valsts iedzīvotājam būtu jāaizstāv Latvijas valsts un jāprot to arī izdarīt.

Mani priekšlikumi... Es runāšu tātad gan par 11. priekšlikumu, gan par 33. priekšlikumu. Mani priekšlikumi principā piedāvā paskatīties uz valsts aizsardzības mācību plašāk, paplašinot likumu un ļaujot valsts aizsardzības mācībā piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Un šeit mēs runājam ne tikai par kādiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, bet par senām un nopietnām organizācijām, tādām kā, piemēram, skautu un gaidu organizācija, mazpulki, kas pastāv Latvijas teritorijā vairāk nekā 100 gadus un sevi ir pierādījušas kā nevalstiskās organizācijas, kas tiešām veicina patriotisko audzināšanu, veicina izdzīvošanas prasmes dažādos apstākļos, kā arī citas valsts aizsardzībai būtiskas lietas.

Atskatoties uz to, kā šis likums tapa, kā tas veidojās, un atsaucoties arī uz to, ko ziņotājs jau teica par pirmajiem Pabrika kunga priekšlikumiem, jāsaka, ka principā likumprojekta izstrādes gaitā Aizsardzības ministrija sašaurināja visu šo konceptu; principā sašaurināja to, kā valsts skatās uz valsts aizsardzības mācību, un padarīja to stipri šaurāku. Būtībā tas nozīmē, ka valsts aizsardzības mācība... ja mēs neatbalstām manus priekšlikumus, tad tā paliek principā ekskluzīvi Jaunsardzes kompetencē. Tas ilgtermiņā droši vien... Zinot, kāds budžets ir Jaunsardzei un kāds budžets ir NVO kopumā Latvijas valstī novirzīts, tas būtībā ilgtermiņā izslēdz nevalstiskās organizācijas no iesaistes valsts aizsardzības mācībā.

Līdz ar to arī gribu komentēt, ka Aizsardzības ministrija ir norādījusi, ka mums jāspēj sagatavot 100 procenti cilvēku valsts aizsardzības mācībā... un iesaistīt. Un es tam pilnībā piekrītu. Tāpēc es arī aicinu... šādus priekšlikumus, lai mēs varētu arī dot nevalstiskajām organizācijām... iesaistīt un uzrunāt tos cilvēkus, kuri varbūt pat tīri militārā organizācijā gluži negrib iesaistīties, bet tāpat grib būt patriotiski, grib iesaistīties valsts aizsardzībā un spēt izdzīvot dažādos grūtos apstākļos.

Tāpēc aicināšu, kolēģi, atbalstīt 11. – manu priekšlikumu – un 33. priekšlikumu.

Ļoti ceru arī, ka... Man prieks, ka "Attīstībai/Par!" kolēģi atbalsta šo virzienu un redz tomēr kaut kādu nevalstisko organizāciju iesaisti. Tā ka aicināšu arī viņus atbalstīt gan 11., gan 33. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es pēc būtības atbalstu šo Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikumu un piekrītu vairākiem viņa argumentiem. Tas novērtē jaunatnes organizāciju lomu valsts aizsardzības iemaņu apguvē.

Bet šis konkrētais likums atšķiras no sākotnējās ieceres – ir sašaurināts, un šobrīd tas fokusējas uz valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Un, manuprāt, šis likums nav vairs īstā vieta, kur to visu regulēt.

Es rekomendētu sadarboties un tādējādi izstrādāt šīs normas – veikt grozījumus Jaunatnes likumā vai, iespējams, veidot jaunu likumu, bet kopumā turpināt diskusijas par jaunatnes organizāciju lomu... un ne tikai par jaunatnes organizāciju, bet arī vispār biedrību un nodibinājumu lomu valsts aizsardzībā.

Attiecīgs normatīvais regulējums būtu jāizveido. Un, iespējams, mēs varētu sadarboties un rosināt šo jautājumu sākotnēji atrisināt Ministru kabineta līmenī, lai ministriju sadarbībā beidzot izstrādātu izvērtējumu, un kopā tālāk veidot normatīvo regulējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Paldies kolēģiem par aktīvu šā likumprojekta apspriešanu arī komisijā. Tas pietiekoši aktīvi tika izdiskutēts, tika uzklausītas arī daudzas nevalstiskās organizācijas.

Bet, kā jau arī kolēģi minēja, tad arī es savā... Sākumā, runājot par šo likumprojektu, arī teicu, ka šī projekta mērķis ir, lai tiktu definēts, kā bērni un jaunieši tiek izglītoti valsts aizsardzībā, proti, kā tiek organizēta Jaunsardze un kā tiek īstenota jaunsargu interešu izglītības programma, kā tiek īstenots vidējās izglītības pakāpē šis mācību priekšmets – valsts aizsardzība.

Jā, nu mēs tikko paši arī...

Pirmām kārtām – nobalsojām, ka šis tvērums ir daudz šaurāks. Un otrām kārtām – nupat arī atbalstījām 10. priekšlikumu, kur visas šīs iespējas, par kurām runāja gan Šteina kungs, gan Znotiņa kungs, ir saglabātas. Tas jau nav aizliegts... Tur šī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir pat saglabāta. Es varu nolasīt, piemēram, 2. panta trešo daļu: īstenot sadarbību ar biedrībām, nodibinājumiem un jaunatnes organizācijām valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes kustības organizēšanas jautājumos. Tas ir likumā ierakstīts! Līdz ar to – visas iespējas... Un arī jau iepriekš Jaunsardze ir ļoti plaši sadarbojusies ar daudzām nevalstiskajām organizācijām, un ir daudz palīdzējušas gan pašvaldības, gan valsts organizācijas, lai tiešām mēs realizētu... Un, kā jau vairākkārt ir minējis arī aizsardzības ministrs, šis ir diezgan izaicinošs uzdevums – mums to visu savlaicīgi sagatavot. Tāpēc šāds likumprojekts ir ļoti būtisks.

Par to ir izteikusies arī Valsts kontrole, un arī Valsts kontrole ir iesaistījusies šā likuma izstrādē, gan palīdzot un reglamentējot, gan daudz kā citādāk, lai Jaunsardze varētu šo mūsu uzdevumu un mērķi realizēt. Paldies!

Un varu tikai teikt, ka... nu, šajā gadījumā... droši vien Jaunsardzes centrs centīsies īstenot visu šo (to, ko minēja arī iepriekš runājušie deputāti), tādā veidā sadarbojoties un radot iespējas, lai mēs tiešām varētu izaudzināt savā valstī atbilstošus... šīs valsts patriotus un pilsoņus.

Paldies.

(Sēdes vadītāja kaut ko saka. Skaņas pārrāvums.)

M. Šteins. Paldies Bergmaņa kungam par skaidrojumu.

Es tikai gribētu norādīt uz to, ka viena lieta ir šo normu ierakstīt likuma mērķī, kas tomēr ir deklaratīvs, bet otra – ļoti svarīgi, ka komisija atbalstīja trešajā lasījumā priekšlikumus, kuri paredzētu jau konkrētus rīkus šī atbalsta iedibināšanā, jo tikai ar šo mērķa ierakstu vien nepietiks, lai sekmētu šo sadarbību ar sektoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, paldies par skaidrojumu.

Jāteic, ka bija arī plašas debates gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Tomēr man jāteic, ka tieši ar saviem grozījumiem, kuri ir principā izdebatēti gan ar nevalstiskajām organizācijām, gan arī ar Aizsardzības ministriju, es tieši rodu šos veidus, kā šīs nevalstiskās organizācijas var tikt iesaistītas valsts aizsardzības mācībā.

Tāpēc es tomēr aicināšu, nu, teiksim, būt patiesiem savos nodomos un tiešām arī atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Bergmanis. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 12. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas ir šāds: "Izteikt likumprojekta II nodaļu kā III nodaļu un III nodaļu kā II nodaļu, attiecīgi mainot likumprojekta pantu numerāciju."

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums. Un tas skan tā: "Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā: "[..] Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas apstiprināta interešu izglītības programma, kurā piedalās bērni un jaunieši, ievērojot šā likuma 9. un 10. panta nosacījumus. Šajā programmā iesaistītos izglītojamos sauc par jaunsargiem.""

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tur ir pateikts, kas ir Jaunsardze: "Jaunsardze ir kustība, kurā bērni un jaunieši brīvprātīgi apgūst jaunsargu interešu izglītības programmu."

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 15. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums, kas paredz svītrot likumprojekta 4. pantu, attiecīgi precizējot turpmāko pantu numerāciju un atsauces uz pantiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 16. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Tas likumprojekta 12. panta otro daļu izteic šādā redakcijā: "Jaunsargu instruktors, kura amata pienākumos ietilpst jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošana, var būt persona, kas atbilst šādām izglītības un kvalifikācijas prasībām:".

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 17. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura precizējums, lai nodrošinātu skaidrāku normas redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 18. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas, līdzīgi kā iepriekšējais, ir redakcionāla rakstura precizējums, lai nodrošinātu skaidrāku normas redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 19. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura precizējums, jo jaunsargu instruktora palīgs nevar sniegt atbalstu valsts aizsardzības mācības īstenošanā, ja pats apguvis šo mācību priekšmetu, taču var piedalīties valsts aizsardzības mācības nometņu īstenošanā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 20. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums, kas vispārina konkrētas jaunsargu vērtības, standartus un ētikas kodeksu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 21. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Un priekšlikuma pamatojums paredz vēl vienu veidu, kā vienpusēji iespējams izbeigt līgumu par dalību Jaunsardzē. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 22. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Un priekšlikuma pamatojums ir: ņemot vērā to, ka šis mācību priekšmets – valsts aizsardzības mācība – vidējā izglītībā būs obligāts... brīdī, kad jaunsargs uzsāk vidējās izglītības apguvi, dalība Jaunsardzē tiek pārtraukta. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 23. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 24. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Un priekšlikuma pamatojums ir skaidrāk definēt valsts aizsardzības mācības divas daļas: valsts aizsardzības mācības priekšmetu, kas sākot ar 2024. gadu būs obligāts, un valsts aizsardzības mācības nometnes, kas ir interešu izglītības programmā un ir brīvprātīgas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 25. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 26. – deputātu Golubevas un Šteina priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 16. panta otro daļu šādā redakcijā: "Skolēniem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktoru mācību saturu un mācību procesu pielāgo individuāli, nodrošinot alternatīvu saturu vai aktivitātes."

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. priekšlikumā. Tāpēc aicinu deputātus vai nu atturēties, vai balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Golubevas un Šteina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 50, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 27. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Šis priekšlikums – tie ir redakcionāla rakstura precizējumi, lai nodrošinātu skaidrāku normas redakciju. Precīzi ir uzskaitītas pastāvošās izglītības programmas, kurās varēs apgūt valsts aizsardzības mācību, kā arī precīzāk definētas pārliecības, kuru dēļ jaunietis var atteikties apgūt kādu valsts aizsardzības mācības daļu. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens: "Tagad jau tu vari runāt!")

R. Bergmanis. 28.– aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums, kurš ir redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā. Aicinu deputātus vai nu atturēties, vai balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 56, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 29. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Te ir skaidrāk definēts viss iepriekšējā priekšlikumā teiktais. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 30. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Un priekšlikuma pamatojums – tie ir redakcionāla rakstura precizējumi, lai nodrošinātu skaidrāku normas redakciju, norādot, ka jaunsargu instruktoram, valsts aizsardzības mācības skolotājam ir jāatbilst visām likumā uzskaitītajām kvalifikācijas prasībām, nevis tikai vienai no visām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie deputāti! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mārtiņa Šteina un Ineses Voikas iesniegumu, ar kuru ir atsaukts 32. priekšlikums, un deputātu Marijas Golubevas un Mārtiņa Šteina iesniegumu, ar kuru ir atsaukts 31. priekšlikums. Tātad 31. un 32. – abi šie priekšlikumi ir atsaukti.

R. Bergmanis. 33. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikums. Tas paredz iekļaut likumā jaunu nodaļu – "Neformālās izglītības programmas jauniešiem valsts aizsardzības iemaņu apguvei". Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 34. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura, mainoties panta numerācijai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir divas nedēļas – šā gada 29. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Mēs strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ka grozījumi saistīti ar direktīvas prasības implementāciju likumā. Tie paredz, ka turpmāk riskam koriģētā valsts likmju starpība ir lielāka par 85 bāzes punktiem līdzšinējo 100 bāzes punktu vietā.

Komisijā ir saņemts viens priekšlikums. Nevis saņemts... Ir viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikums, kas ir atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Un komisija acīmredzot aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā".

Likumprojektu ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija, lai novērstu būvspeciālistu trūkumu un uzlabotu būvniecības procesa regulējumu, kā arī novērstu konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā.

Uz otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums. Tas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Tas paredz izteikt likuma 22. pantu jaunā redakcijā, nosakot, kas ir būvkomersants un kādi dati saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami būvkomersantu reģistrā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts. Es atvainojos, likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. oktobris.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Kaimiņš, Dombrovskis un Kazinovskis lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 22. oktobra pulksten 9.00 no rīta. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu atvērt sadaļu "Procedūra". Varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 24. septembra sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 22. oktobra pulksten 9.00 no rīta! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 20, atturas – nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Pārtraukums līdz šā gada 22. oktobra pulksten 9.00 no rīta.

Godātie kolēģi! Ir iesniegts deputātu jautājums.

Deputāti Kabanovs, Rubiks, Nikonovs, Pimenovs, Ribakovs iesnieguši jautājumu "Par V. Norvinda izraidīšanu no Latvijas", ko nododam iekšlietu ministram atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija. Tātad deputātu reģistrācija veiksmīgi notikusi.

Paldies šodien visiem par darbu.

Šajā sēdē pārtraukums līdz šā gada 22. oktobra pulksten 9.00.

Rīt sanākam uz ārkārtas sēdi attālināti pulksten 9.00.

Paldies visiem šodien.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!