Ministru kabineta rīkojums Nr. 605

Rīgā 2020. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 61 21. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra strukturālu reorganizāciju un par materiāltehnisko līdzekļu centra – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs – izveidi" ietverto risinājumu.

2. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu ar 2021. gada 1. janvāri izveidot aizsardzības ministra pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru.

3. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta trešās daļas 4. punktu līdz 2020. gada 31. decembrim reorganizēt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru, nododot iepirkumu un nodrošinājuma atbalsta funkcijas Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram.

4. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra pamatfunkcija ir materiāltehnisko līdzekļu iegāde un to dzīvescikla nodrošināšana, īstenojot šādus uzdevumus:

4.1. nodrošināt pilnu materiāltehnisko līdzekļu loģistikas cikla pārvaldību miera laikā un vienotu noliktavu pārvaldības sistēmu;

4.2. centralizēti veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām;

4.3. centralizēti veikt publiskos iepirkumus valsts iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām;

4.4. piedalīties kopīgos starpvalstu iepirkumos vai organizēt tos Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī valsts iestāžu vajadzībām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu.

5. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pamatfunkcija ar 2021. gada 1. janvāri ir aizsardzības nozares nekustamā īpašuma būvniecība un uzturēšana, īstenojot šādus uzdevumus:

5.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, tajā skaitā valsts militārās aizsardzības objektu un valsts meža zemes, apsaimniekošana un pārvaldīšana;

5.2. valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana;

5.3. vides aizsardzības pasākumu veikšana valsts militārās aizsardzības objektos;

5.4. publisko pakalpojumu sniegšana Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī privātpersonām saistībā ar viesnīcas un sporta kompleksa izmantošanu.

6. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra funkciju, uzdevumu, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs šādās jomās:

6.1. publisko iepirkumu veikšana un materiāltehnisko līdzekļu loģistikas cikla pārvaldība Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām;

6.2. to saistību izpilde, kuras izriet no Eiropas Aizsardzības aģentūras valdes 2005. gada 21. novembrī pieņemtā brīvprātīgā starpvaldību režīma militāro iepirkumu jautājumos;

6.3. Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu kustamās mantas atsavināšanas organizēšana aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

7. Ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra reorganizāciju un jaunizveidojamās iestādes – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs – izveidi saistītos izdevumus segt no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem:

7.1. ar 2021. gadu pārdalīt 112 amata vietas ar finansējumu atlīdzībai 2 126 375 euro apmērā no budžeta programmas 33.00.00 "Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana" uz budžeta apakšprogrammu 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums";

7.2. budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" ietvaros paredzēt finanšu resursus šādām apakšprogrammām:

7.2.1. budžeta apakšprogrammā 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums" 2021. gadā 306 090 euro apmērā, 2022. gadā un turpmāk ik gadu 370 856 euro apmērā;

7.2.2. budžeta apakšprogrammā 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" 2021. gadā 1 315 753 euro apmērā, 2022. gadā un turpmāk ik gadu 991 103 euro apmērā.

8. Aizsardzības ministram līdz 2020. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetā šā rīkojuma izpildei nepieciešamos tiesību aktu projektus.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

(Ministru kabineta
2020. gada 13. oktobra
rīkojums Nr. 605)

Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) spēju stiprināšanas priekšnoteikumi ir spēju attīstības kvalitatīva plānošana ilgtermiņā, tehnisko specifikāciju izstrādes kvalitātes paaugstināšana, to standartizēšana, atbilstošu iepirkumu procedūru izvēle un īstenošana atbilstoši nacionālajām, ES un starptautiskajām prasībām, līgumu pārvaldībā iekļaujot kvalitātes un piegāžu drošības kontroli. Vienlaikus ir jāattīsta NBS nodrošinājuma sistēma – gan fiziskā infrastruktūra, gan mūsdienu prasībām atbilstoša krājumu pārvaldība. Tādējādi kļūst aktuāls uzdevums NBS un aizsardzības sistēmai kopumā – attīstīt nodrošinājuma sistēmu atbilstoši citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) valstu labajai praksei. Šobrīd NBS nodrošinājuma sistēmas uzturēšanu un attīstību nodrošina NBS Nodrošinājuma pavēlniecība, atsevišķas funkcijas deleģējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (turpmāk – VAMOIC).

Šobrīd un turpmākos gados aktuāla un svarīga kļūst vajadzība optimizēt un padarīt efektīvāku aizsardzības nodrošinājuma sistēmu, vienlaicīgi maksimāli atslogojot karavīrus no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas, tādējādi ļaujot viņiem vairāk koncentrēties uz militāro uzdevumu izpildi. Tas ir realizējams, nododot pēc iespējas vairāk miera laika administratīvo un loģistikas funkciju civilajam sektoram, karavīru atbildības jomā atstājot tikai kaujas gatavības uzturēšanas un attiecīgi kaujas nodrošinājuma uzdevumus.

Tendence nodot karavīriem neraksturīgu administratīvo un loģistikas uzdevumu izpildi civilajam sektoram šobrīd ir vērojama lielākajā daļā NATO dalībvalstu, kā arī attīstītāko Ziemeļvalstu bruņotajos spēkos. Atbilstoši labākajai praksei, tiek veidotas uz civilajiem personāla resursiem balstītas loģistikas organizācijas (profesionāli kompetences centri), kuru primārais uzdevums ir nodrošināt pilnu materiāltehnisko līdzekļu (turpmāk – MTL) dzīvescikla funkcijas centralizāciju¹ un sniegt tiešu atbalstu bruņotajiem spēkiem. Tāda pieeja nodrošina līdzekļu ekonomiju personāla sagatavošanas un apmācības jomā konkrētu darbu veikšanai (karavīru apmācība valstij kopumā izmaksā krietni vairāk nekā civilo darbinieku sagatavošana) un vienlaikus sniedz atbalstu valsts civilajam sektoram, nodrošinot civilās darba vietas bruņoto spēku uzturēšanai, ļaujot piesaistīt profesionālus jomas speciālistus.

Atbilstoši militārajai doktrīnai bruņoto spēku kaujas jauda, kuru vada ar informācijas atbalstu, iedalās sešās pamatfunkcijās: izlūkošana; manevrēšana; komandvadība; uguns atbalsts; spēku drošība; nodrošinājums.

No 2014. gada, mainoties drošības situācijai reģionā, Latvijas valsts strauji un mērķtiecīgi ir ieguldījusi ievērojamus resursus uguns atbalsta, kaujas spēku mobilitātes (mobilās Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas ieviešana, Latvijas un Somijas aizsardzības ministru parakstītās tehniskās vienošanās par sadarbību kopīgas bruņotās platformas izstrādē), komandvadības (Sitaware komandvadības modulis), uguns atbalsta (pašgājēju haubices), karavīru aizsardzības (individuālais ekipējums) attīstībā. Tehnoloģiski komplicētā bruņojuma uzturēšanai nepieciešami atbilstoši resursi un šo resursu pārvaldība, piemēram vienas kaujas platformas tehnisko atbalstu nodrošina trīs reizes lielāks speciālistu skaits (mehāniķi, munīcijas sagādātāji, degvielas sagādātāji un citi) nekā karavīri. Lai novērstu riskus, ka iegādātās sistēmas var netikt efektīvi uzturētas, bruņotajos spēkos uzsākta nodrošinājuma sistēmas restrukturizācija un attīstība, kaujas nodrošinājuma sistēmā, kura sastāv no kaujas lauka apgādes un aizmugures dienestiem, nodalot militāro apgādi kaujas laukā un apgādi miera laikā. Vienlaikus tas ļaus efektīvāk izmantot karavīru resursu, jo atsevišķas funkcijas tiks nodotas civilajiem darbiniekiem.

Ilgtermiņā plānots izveidot NATO labas pārvaldības principiem atbilstošu, centralizētu un augsti profesionālu nodrošinājuma sistēmu, kas atbalstīs modernizēto bruņoto spēku spējas.

Aizsardzības resorā pēdējo 10 gadu laikā tiek īstenota virkne reformu ar mērķi izveidot efektīvu loģistikas sistēmu, koncentrējot materiāli tehniskās iegādes funkciju vienuviet. 2009. gadā, pārveidojot Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru, tika izveidots VAMOIC, kurš pārņēma visas aģentūras funkcijas. Vēlāk VAMOIC uzsāka īstenot arī daļu iegādes funkcijas – centralizēto iepirkumu veikšanu, ilgtermiņa līgumu administrēšanu kā pasūtītājam, kā arī infrastruktūras objektu būvniecības organizēšanu NBS vajadzībām un aizsardzības nozares nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Līdz ar uzsāktās nodrošinājuma sistēmas reformas lielajiem apmēriem, VAMOIC ir nākušas klāt vairākas apjomīgas nodrošinājuma funkcijas saistībā ar MTL apriti – MTL krājumu plānošana un prasību definēšana, specifikāciju izstrādāšana, MTL testēšana un utilizēšana, kā arī lielo piegāžu līgumu administrēšana, un tas ir ietekmējis iestādes saistības un īstenojamo uzdevumu apjomu. Jau šobrīd VAMOIC ir pārņēmis NBS reģionālās individuālā ekipējuma noliktavas un nākotnē ir paredzēts pārņemt arī citas ekipējuma kategorijas papildus individuālajam ekipējumam. Turklāt, ņemot vērā uzsākto projektu realizācijas mērogus, ir skaidrs, ka VAMOIC izpildāmo uzdevumu apjoms nodrošinājuma jomā nākotnē tikai palielināsies. Tas pats ir attiecināms uz infrastruktūras attīstības realizēšanu. Šobrīd kā nekad iepriekš aktīvi norisinās projektēšana, būvniecība, jaunu objektu pārņemšana, reģionālo poligonu un apmācību vietu, Zemessardzes bataljonu izveide, kas tādā apjomā iepriekš nav noticis, un nākotnē šī infrastruktūra būs jāuztur un efektīvi jāapsaimnieko. Papildus tam, ir saistības pret NATO, izbūvējot šīs organizācijas vajadzībām nepieciešamo infrastruktūru, kā arī ASV un Kanādu, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi, kuru ietvaros tiek veikta būvniecība. Pēc šo ārvalstu infrastruktūras objektu pabeigšanas arī šo objektu apsaimniekošana un uzturēšanā ir Latvijas nacionālā atbildība.

Izvērtējot bruņoto spēku nodrošinājuma vajadzības un tālākos modernizācijas un attīstības plānus, ir nepieciešams attīstīt kaujas lauka aizmugures dienesta funkcijas, maksimāli aizvietojot karavīrus, kas nodarbināti šo funkciju izpildi, ar civilajiem darbiniekiem. Izvērtējot nodrošinājuma sistēmas reformas apjomu, komplicētību un ilgtermiņa raksturu, Aizsardzības ministrijas ieskatā racionālākais lēmums būtu aizmugures nodrošinājuma sistēmas uzturēšanai un tālākai attīstībai izveidot atsevišķu plānošanas un vadības elementu – materiāltehnisko līdzekļu centru.

VAMOIC tādējādi būtu atbildīgs par aizsardzības infrastruktūras attīstību un pārvaldību, iepirkuma funkcijas un uzsākto nodrošinājuma reformu, tai skaitā izpildē esošos uzdevumus, nodotu materiāltehnisko līdzekļu centram.

Turpinot aizsardzības nodrošinājuma jomas attīstību, jau 2016. gadā tika uzsākta reforma ar mērķi izveidot vienotu apgādes sistēmu, kas vērsta uz MTL dzīvescikla funkcijas centralizāciju, paaugstinot MTL iegādes sistēmas efektivitāti un izvirzot šādus uzdevumus:

- Centralizēt un apvienot sistēmā pieejamo MTL iepirkumu ekspertīzi;

- Samazināt MTL iepirkuma procedūras sadalījumu starp struktūrām un attiecīgi procedūrām nepieciešamo laiku, atslogojot NBS no iepirkumu veikšanas;

- Izveidot MTL jomu vadības struktūras, kas nodrošina tehnisko ekspertīzi un pilnu dzīvescikla vadību;

- Apvienot iepirkumu veicēja un nopirkto MTL pieņēmēja atbildību;

- Apvienot iepirkuma veicēja un finanšu turētāja lomu.

Reforma tika uzsākta ar nodomu, ka nodrošinājuma sistēma paralēli turpinās trīs nozīmīgas pārmaiņas un tiks sasniegti šādi reformas efekti:

1) Apgādes organizācija no pieprasījuma sistēmas (pull)² tiks pārorientēta uz krājumu sistēmu (push)³;

2) Iepirkumi tiks īstenoti, balstoties uz ilgtermiņa plānošanas principiem un krājumu izveidi;

3) NBS nodrošinājuma struktūras pārorientēsies no iegādes struktūras uz kaujas nodrošinājuma struktūrām, pilnā mērā uzsākot kaujas nodrošinājuma struktūru aktualizēšanu, spēju attīstību un to testēšanu mācībās.

Lai īstenotu trešo uzdevumu, no NBS Nodrošinājuma pavēlniecības pakāpeniski tiek pārdalītas NBS vienību apgādes funkcijas Latvijas teritorijā, kā arī ekipējuma un citu materiālu iepirkuma funkcijas NBS vajadzībām. Tai pat laikā NBS Nodrošinājuma pavēlniecība saglabā savu vienību apgādes un iepirkumu funkciju attiecībā uz bruņojumu un daļu ekipējuma. Paredzēts, ka iepirkumu funkcijas pārņemšana noritēs vairāku gadu laikā.

Ņemot vērā jau šobrīd plašo uzdevumu klāstu un to, ka nākotnē VAMOIC plānots nodot vēl papildus funkcijas, iestādes administrēšana kļūst ievērojami sarežģītāka, jo iestādei jau šobrīd ir jāīsteno vienlaikus divi pēc savas būtības ļoti atšķirīgi procesi:

1) pilna MTL dzīvescikla funkcijas nodrošināšana;

2) infrastruktūras attīstība, būvniecība un uzturēšana.

Vienā gadījumā funkcijas realizēšanai ir nepieciešama ar MTL nodrošināšanu saistīta ekspertīze – plānošana, tehnisko prasību definēšana, tehnisko specifikāciju izstrāde, iegādes procesa organizēšana, krīzes krājumu veidošana un uzturēšana, saņemšana, uzglabāšana un uzskaite, izsniegšana lietotājam, uzturēšana, utilizācija, bet otrā – tā ir apjomīga jaunas militāras infrastruktūras izveide, kas saistīta ar īpašumu pārņemšanu, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, ietekmes uz vidi, piesārņojuma jautājumu risināšanu, projektēšanu, būvniecību, kā arī jau esošo un nākotnes īpašumu apsaimniekošanu.

Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos faktorus un lai efektīvāk realizētu Valdības rīcības plāna uzdevumu Nr. 204 "Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai nepieciešams veikt ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā – spēju attīstības, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomā. Nepieciešams nodrošināt materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā" un īstenotu NBS, kā arī Jaunsardzes centra miera laika MTL apgādes tālāku efektivizēšanu, kā arī plānot civilo un militāro funkciju nodalīšanu aizsardzības resorā, kas ietver:

- VAMOIC strukturālu reorganizāciju, nodalot atsevišķi divas pēc būtības atšķirīgas funkcijas divām iestādēm (MTL apgādes funkcijas īstenošanai – materiāltehnisko līdzekļu centrs un būvniecības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nodrošināšanai – infrastruktūras centrs) un izveidojot arī abu iestāžu reģionālās darbības struktūras;

- NBS Nodrošinājuma pavēlniecības strukturālu reformu, pārdalot funkcijas materiāltehnisko līdzekļu centram, lai nodrošinātu NBS nodrošinājuma struktūru stratēģisku pārorientēšanos no iegādes struktūras uz nodrošinājuma struktūrām un pilnā mērā uzsāktu kaujas nodrošinājuma struktūru aktualizēšanu un spēju attīstību un testēšanu mācībās;

- administratīvo, finanšu resursu un cilvēkresursu vadības, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) atbalsta funkciju optimizāciju reorganizācijas ietvaros.

Paredzēts, ka materiāltehnisko līdzekļu centrs sākotnēji nodrošinās individuālā ekipējuma pilna dzīves cikla (no vajadzības apzināšanas līdz utilizācijai) uzturēšanu profesionālā dienesta karavīriem un pakāpeniski 2021./2022. gada laikā pārņems Zemessardzes un Jaunsardzes centra nodrošinājumu, kā arī veiks apgādes analīzi, prognozēšanu un plānošanu, apmēram piecu gadu laikā izveidojot septiņu individuālā ekipējuma noliktavu tīklu visā Latvijas teritorijā, pakāpeniski pārņemot kolektīvo ekipējumu un citas apgādes klases.

NBS arī turpmāk būs atbildīgi par kopējo kaujas nodrošinājuma sistēmas pārvaldību, tai skaitā par MTL centra pārziņā nodoto aizmugures dienesta elementu integrāciju kaujas nodrošinājuma sistēmā.

Līdz šim iegūtā pieredze rāda, ka uzturot divas tik atšķirīgas jomas kā infrastruktūra un loģistika, kuru izpildei ir nepieciešama pavisam atšķirīga ekspertīze, vienā lielā organizācijā ar katrai jomai sev tik raksturīgajiem procesiem, to izpilde un realizācija kļūst smagnēja un neelastīga. Tāpēc, ņemot vērā nodrošinājuma jomas pilnā dzīvescikla komplicētību un īpašo specifiku, ir izstrādāts redzējums atdalīt infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas funkcijas no iepirkumu un loģistikas jomas, tās nodalot atsevišķās struktūrvienībās. Pilnībā nodalot infrastruktūras būvniecības un apsaimniekošanas specifiskos iepirkumus no MTL pilna dzīvescikla funkcijām, un, sakoncentrējot šīs atšķirīgās kompetences atsevišķi, tiek panākta lielāka nodrošinājuma sistēmas kopējā elastība un paaugstinās iespējas efektīvāk attīstīt tehnisko un apgādes pārvaldības kompetenci.

Izvērtējot nodrošinājuma sistēmas reformas apjomu, komplicētību un ilgtermiņa raksturu, ir secināts, ka aizmugures nodrošinājuma sistēmas uzturēšanai un tālākai attīstībai būtu nepieciešams izveidot atsevišķu plānošanas un vadības elementu – materiāltehnisko līdzekļu centru ar nosaukumu Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (turpmāk – VALIC). Plānots, ka VALIC varētu uzsākt darbu 2021. gada 1. janvārī.

Infrastruktūras centrs – VAMOIC tādejādi būs atbildīgs par aizsardzības infrastruktūras attīstību un pārvaldību. VAMOIC attiecīgi nodos loģistikas funkcijas un uzsākto nodrošinājuma reformu, tai skaitā izpildē esošos uzdevumus, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram.

Restrukturizācijas procesā ir apzināts, ka apgādes pārvaldības sistēmas tālākai attīstībai ir nepieciešami būtiski cilvēkresursi, vienlaikus NBS pamatfunkcijas izpildei nepieciešamo karavīru resurss ir ierobežots un nodarbināts amatos, kur militārā kompetence ir nepieciešama daļēji. Tādejādi lēmums veidot atsevišķu materiāltehnisko līdzekļu centru, kurā tiks identificētas amata pozīcijas, kurās pienākumus var veikt civilpersonas, būtiski uzlabos bruņoto spēku spēju īstenot pamatfunkciju – valsts aizsardzību. Kopējais personāla skaits aizsardzības nozarē netiks palielināts, jo restrukturizācijas gaitā tiks konsolidēti atbilstošo funkciju speciālisti no Aizsardzības ministrijas padotības iestādēm un NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 1., 2., 3. Reģionālā nodrošinājuma centra un Zemessardzes.

NBS arī turpmāk būs atbildīgi par kopējo kaujas nodrošinājuma sistēmas pārvaldību krīzes un kara laikā, tai skaitā par VALIC pārziņā nodoto aizmugures dienesta elementu integrāciju kaujas nodrošinājuma sistēmā.

Lai īstenotu šo pasākumu kopumu, jāveic grozījumi šādos normatīvajos aktos:

- Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā;

- Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums";

- Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums".

Tāpat paredzēts sagatavot jaunus Ministru kabineta noteikumus "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums".

VALIC kopējais štats 2021. gada 1. janvārī tiek plānots 112 amata vietas (amata vietas pārdalītas no VAMOIC), no kurām 6 vietas tiks paredzētas administratīvo funkciju veikšanai: 1 administratīvās nodaļas vadītājs/ personāla sektora priekšnieks, 1 personāla speciālists, 2 lietveži, 1 saimnieciskā sektora vadītājs un 1 finanšu speciālists.

VAMOIC jau vairāku gadu garumā ir pakāpeniski pārņēmis funkcijas no NBS, kuras šobrīd tiek plānots nodot VALIC. Piemēram, 2019. gadā VAMOIC notikušas piecas liela apjoma strukturālas reformas, no kurām četras tieši attiecas uz nodrošinājuma reformas pārvaldību un īstenošanu. Kopš 2017. gada VAMOIC struktūra ir palielinājusies pamatfunkciju izpildē atbilstoši aizsardzības infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai, tai skaitā uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā, un papildus attīstot no NBS pārņemto pamatfunkciju – NBS apgādi. Vienlaikus VAMOIC administratīvais atbalsts ir saglabājies nemainīgā apjomā. Tajā pašā laikā VAMOIC apsaimnieko nekustamos īpašumus 167 adresēs, tās apkalpojot no 11 reģionālajām nodaļām, kas tiek īstenots ar e-dokumentu un e-pārvaldības rīku uzturēšanu un attīstību. Atbilstoši identificētajiem attīstības virzieniem un noteiktajiem uzdevumiem reorganizācijas ietvaros VAMOIC tiks saglabātas visas IKT funkciju nodrošināšanai paredzētās amata vietas un viena informācijas sistēmu drošības pārvaldnieka amata vieta, ņemot vērā aizsardzības resora infrastruktūras attīstības tendenci, tajā skaitā, ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju saistīto infrastruktūras uzturēšanas uzdevumu pieaugumu visā Latvijas teritorijā. Tāpat šāds cilvēku resursu apjoms ir nepieciešams, lai nodrošinātu NATO Investīciju programmas starptautisko projektu realizāciju un uzraudzību, ieviestu informācijas tīklu klasifikāciju vairākos līmeņos atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ieviestu Būvniecības informācijas sistēmu, Būves informācijas modelēšanu (BIM). Uz šo sistēmu ieviešanas steidzamību ir norādījis gan iekšējais audits, gan Valsts kontrole. Savukārt VALIC netiek plānots izveidot atsevišķas štata vietas IKT funkciju nodrošināšanai, jo šo funkciju plānots nodrošināt centralizēti no Aizsardzības ministrijas resursiem, kas tiks realizēts pilotprojekta veidā, vienlaicīgi izvērtējot iespējas pāriet uz vienotu informāciju sistēmu pārvaldības modeli.

Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkuma centra reorganizācija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra izveidošana tiks realizēta Aizsardzības resoram pieejamā budžeta ietvaros. Papildus finanšu līdzekļi netiks pieprasīti un tiks izmantots finansējums no budžeta programmas 33.00.00 "Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana" un budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki".

Sākot ar 2021. gadu un turpmāk kopā tiks pārdalītas 112 amata vietas ar finansējumu atlīdzībai 2 126 375 euro apmērā no budžeta programmas 33.00.00 "Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana" uz budžeta apakšprogrammu 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums".

Veicot iekšējo reorganizāciju un pārdalot veicamās funkcijas un uzdevumus NBS, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra darbības nodrošināšanai budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" ietvaros tiks paredzēti finanšu resursi, kas apakšprogrammu griezumā atspoguļojas sekojoši:

1) budžeta apakšprogrammā 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums" – vairākiem amatiem sakarā ar reorganizāciju tiek pārskatīts esošo amata vietu atlīdzības apmērs un tas tiek pielīdzināts nepieciešamajām amata saimju un līmeņu izmaiņām. Šim mērķim tiek paredzēti izdevumi atlīdzībai 2021. gadā 306 090 euro apmērā un 2022. gadā un turpmāk ik gadu 370 856 euro apmērā. Finansējums tiks pārdalīts no ilgstoši neaizpildītajām amata vietām un piemaksu politikas pārskatīšanas;

2) budžeta apakšprogrammā 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" tiek paredzēts finansējums iestādes uzturēšanas izdevumiem 991 103 euro apmērā, lai nodrošinātu telpu nomu, aprīkošanu un iestādes regulāros uzturēšanas izdevumus 2021. gadā un 2022. gadā, kā arī papildus tam 2021. gadā paredzēts finansējums 324 650 euro apmērā vienreizējām iegādēm noliktavu labiekārtošanai un aprīkošanai (t.sk. noliktavu plaukti, krāvēji, utt.). Finansējums pārdalīts no NBS noliktavu uzturēšanai un apsaimniekošanai plānotajiem finanšu līdzekļiem.

Kopējais budžeta finansējums Valsts aizsardzības loģistikas centram tiks plānots budžeta programmā 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" 2021. gadā 3 748 218 euro apmērā un 2022. gadā un turpmāk ik gadu 3 488 334 euro apmērā.

1) Atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra strukturālu reorganizāciju līdz 2020. gada 31. decembrim;

2) Atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra izveidi ar 2021. gada 1. janvāri.

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks