Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 10. septembra likums "Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.09.2020., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/op/2020/184.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses

Vēl šajā numurā

23.09.2020., Nr. 184

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 10.09.2020.

OP numurs: 2020/184.4

2020/184.4
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses

1. pants. 2019. gada 30. jūnijā Hanojā parakstītais Ieguldījumu aizsardzības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 4.13. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

4. pants. Ar Nolīguma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 30. nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 10. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 23. septembrī

 

 

PIELIKUMI
IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMAM
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN VJETNAMAS SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

1. pielikums: Kompetentās iestādes

2. pielikums: Izņēmums Vjetnamai attiecībā uz valsts režīmu

3. pielikums Saprašanās par attieksmi pret ieguldījumiem

4. pielikums: Saprašanās par ekspropriāciju

5. pielikums: Valsts parāds

6. pielikums: Ieguldījumu nolīgumu saraksts

7. pielikums: Reglaments

8. pielikums: Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss

9. pielikums: Mediācijas mehānisms

10. pielikums: Mediācijas mehānisms domstarpību izšķiršanai starp ieguldītājiem un Pusēm

11. pielikums: Tiesas locekļu, apelācijas tiesas locekļu un mediatoru rīcības kodekss

12. pielikums: Vienlaikus notiekoši procesi

13. pielikums: Apelācijas tiesas darba procedūras

1. PIELIKUMS

KOMPETENTĀS IESTĀDES

ES Puses gadījumā kompetentās iestādes, kurām ir tiesības norīkot 2.2. panta (Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi) 4. punktā minētos pasākumus, ir Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Tiesa vai, piemērojot Savienības tiesību aktus par valsts atbalstu, kādas dalībvalsts pārvalde, iestāde vai tiesa. Vjetnamas gadījumā kompetentās iestādes, kurām ir tiesības norīkot 2.2. panta (Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi) 4. punktā minētos pasākumus, ir Vjetnamas valdība, Vjetnamas premjerministrs, valsts pārvalde, iestāde vai tiesa.


 

2. PIELIKUMS

IZŅĒMUMS VJETNAMAI ATTIECĪBĀ UZ VALSTS REŽĪMU

1. Turpmāk minētajās nozarēs, apakšnozarēs vai darbības veidos Vjetnama var pieņemt vai turpināt piemērot pasākumus attiecībā uz 2.3. pantam (Valsts režīms) neatbilstīgu aptverto ieguldījumu darbību, ja šādi pasākumi nav pretrunā saistībām, kuras izklāstītas brīvās tirdzniecības nolīguma 8.-B pielikumā (Vjetnamas īpašo saistību saraksts):

a) laikraksti un ziņu vākšanas aģentūras, iespiešana, izdevējdarbība, radio un televīzijas apraide jebkādā veidā;

b) kultūras produktu, tostarp videoierakstu, radīšana un izplatīšana;

c) televīzijas programmu un kinematogrāfisko darbu radīšana, izplatīšana un izrādīšana;

d) izmeklēšana un apsardze;

e) ģeodēzija un kartogrāfija;

f) sākumskolas un pamatskolas izglītības pakalpojumi;

g) naftas un gāzes, derīgo izrakteņu un dabas resursu meklēšana, izpēte un ieguve;

h) hidroelektroenerģija un kodolenerģija; elektroenerģijas pārvade vai sadale;

i) kabotāžas transporta pakalpojumi;

j) zvejniecība un akvakultūra;

k) mežsaimniecība un medniecība;

l) loterijas, derības un azartspēles;

m) tiesu administrācijas pakalpojumi, ietverot arī ar valstspiederību saistītus pakalpojumus;

n) civiltiesisku līdzekļu piemērošana;

o) militāru materiālu vai ekipējuma ražošana;

p) upju ostu, jūras ostu un lidostu ekspluatācija un pārvaldība; un

q) subsīdijas.

2. Ja Vjetnama pieņem vai saglabā šādu pasākumu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, tā neprasa ES Puses ieguldītājam, ņemot vērā tā valstspiederību, pārdot vai kā citādi atsavināt ieguldījumus, kas pastāv brīdī, kad šāds pasākums stājas spēkā.


 

3. PIELIKUMS

SAPRAŠANĀS PAR ATTIEKSMI PRET IEGULDĪJUMIEM

Puses apstiprina savu kopīgo izpratni par 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta piemērošanu.

1. Neatkarīgi no 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta a) apakšpunktā minētā nosacījuma, Puses ieguldītājs, kurš iesaistīts domstarpībās, kas ietilpst 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), ar Pusi, ar kuru tas noslēdzis rakstisku vienošanos, kas ir noslēgta un ir stājusies spēkā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, var pieprasīt 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta piemērošanu saskaņā ar procedūrām un nosacījumiem, kuri izklāstīti šajā pielikumā.

2. Rakstiskas vienošanās, kas ir noslēgtas un ir stājušās spēkā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, var tikt paziņotas viena gada laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Šādas rakstiskas vienošanās:

a) atbilst visiem nosacījumiem, kas izstrādāti 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta b) līdz d) apakšpunktā; un

b) tās ir noslēgusi vai nu:

i) Vjetnama ar Savienības dalībvalstu ieguldītājiem, kas minēti šā pielikuma 8. punktā, vai ar to aptvertajiem ieguldījumiem; vai

ii) kāda no Savienības dalībvalstīm, kas minēta šā pielikuma 8. punktā, ar Vjetnamas ieguldītājiem vai ar to aptvertajiem ieguldījumiem.

3. Šā pielikuma 1. punktā minēto rakstisko vienošanos paziņošanas procedūra ir šāda:

a) paziņojumā ietver:

i) ieguldītāja, kurš ir puse rakstiskā vienošanās, par kuru tiek paziņots, vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, valstspiederību un adresi, minētā ieguldītāja aptvertā ieguldījuma veidu un, ja rakstisko vienošanos ir noslēdzis minētā ieguldītāja aptvertais ieguldījums, ieguldījuma nosaukumu, adresi un inkorporācijas vietu; un

ii) rakstiskās vienošanās, tostarp visu tā instrumentu, kopiju;

un

b) rakstiskās vienošanās rakstiski paziņo šādai kompetentajai iestādei:

i) Vjetnamas gadījumā – Plānošanas un ieguldījumu ministrijai; un

ii) ES Puses gadījumā – Eiropas Komisijai.

4. Šā pielikuma 2. un 3. punktā minētais paziņojums nerada nekādas materiālās tiesības ieguldītājam, kas ir minētās paziņotās rakstiskās vienošanās puse, vai tā ieguldījumiem.

5. Kompetentās iestādes, kas minētas 3. punkta b) apakšpunktā, sastāda to rakstisko vienošanos sarakstu, kuras ir paziņotas saskaņā ar 2. un 3. punktu.

6. Ja rodas domstarpības saistībā ar kādu no paziņotajām rakstiskajām vienošanās, attiecīgā kompetentā iestāde pārbauda, vai vienošanās atbilst visiem nosacījumiem, kas izklāstīti 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta b) līdz d) apakšpunktā, un procedūrām, kuras izklāstītas šajā pielikumā.

7. Ieguldītājs nepieprasa, lai uz rakstisko vienošanos attiecinātu 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punktu, ja pārbaudē saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu tiek secināts, ka minētajā punktā noteiktās prasības nav izpildītas.

8. Šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā minētās Savienības dalībvalstis ir Vācija, Spānija, Nīderlande, Austrija, Rumānija un Apvienotā Karaliste.


 

4. PIELIKUMS

SAPRAŠANĀS PAR EKSPROPRIĀCIJU

Puses apstiprina savu kopējo izpratni par ekspropriāciju.

1. Ekspropriācija, kas minēta 2.7. panta (Ekspropriācija) 1. punktā, var būt tieša vai netieša, proti:

a) tieša ekspropriācija notiek tad, ja ieguldījumu nacionalizē vai citādi tieši ekspropriē, oficiāli nododot īpašumtiesības vai veicot tiešu konfiskāciju; un

b) netieša ekspropriācija notiek tad, ja kādas Puses veiktam pasākumam vai pasākumu kopumam, kas neietver īpašumtiesību oficiālu nodošanu vai tiešu konfiskāciju, ir tiešai ekspropriācijai līdzvērtīga ietekme tādā ziņā, ka ieguldītājam attiecībā uz saviem ieguldījumiem tiek būtiski ierobežota pamata īpašumtiesību izmantošana, ieskaitot tiesības izmantot savus ieguldījumus un tos atsavināt.

2. Lai varētu noteikt, vai Puses pasākums vai pasākumu kopums konkrētā situācijā ir netieša ekspropriācija, nepieciešama katra gadījuma atsevišķa uz faktiem balstīta izmeklēšana, kurā citu faktoru starpā izvērtē:

a) pasākuma vai pasākumu kopuma ekonomisko ietekmi, tomēr, pat ja Puses pasākumam vai pasākumu kopumam ir nelabvēlīga ietekme uz ieguldījumu ekonomisko vērtību, tas pats par sevi nenozīmē, ka ir notikusi šāda ekspropriācija;

b) Puses veiktā pasākuma vai pasākumu kopuma ilgumu un sekas; un

c) pasākuma vai pasākumu kopuma raksturu, jo īpaši, to objektu, kontekstu un nolūku.

3. Nediskriminējoši Puses pasākumi vai pasākumu kopums ar mērķi aizsargāt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus nav netieša ekspropriācija, izņemot tos retos gadījumus, kad šāda pasākuma vai pasākumu kopuma ietekme, ievērojot to nolūku, ir tik smaga, ka tā šķiet acīmredzami pārmērīga.


 

5. PIELIKUMS

VALSTS PARĀDS

1. Prasību saistībā ar to, ka ar kādas Puses parāda pārstrukturēšanu tiek pārkāpts 2. nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) noteikts pienākums, nedrīkst iesniegt vai gadījumā, ja tā jau ir iesniegta, to nedrīkst izskatīt saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), ja prasības iesniegšanas brīdī pārstrukturēšana ir saskaņota pārstrukturēšana vai tā kļūst par saskaņotu pārstrukturēšanu pēc prasības iesniegšanas, izņemot prasību saistībā ar to, ka pārstrukturēšana ir pretrunā 2.3. pantam (Valsts režīms) vai 2.4. pantam (Lielākās labvēlības režīms).

2. Neatkarīgi no 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļas (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) 3.33. panta un ievērojot šā pielikuma 1. punktu, ieguldītājs neiesniedz prasību saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) saistībā ar to, ka Puses parāda pārstrukturēšana ir pretrunā 2.3. pantam (Valsts režīms) vai 2.4. pantam (Lielākās labvēlības režīms)1 vai kādam pienākumam saskaņā ar 2. nodaļu (Ieguldījumu aizsardzība), ja vien no dienas, kad prasītājs iesniedzis rakstisku lūgumu apspriesties saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās), nav pagājušas 270 dienas.

3. Šā pielikuma nolūkos:

a) saskaņota pārstrukturēšana ir Puses parāda pārstrukturēšana vai pārplānošana, kuru veic:

i) modificējot vai grozot parāda instrumentus, kā paredzēts saskaņā ar to noteikumiem, tostarp tos regulējošajiem tiesību aktiem; vai

ii) īstenojot parāda apmaiņu vai citu līdzīgu procesu, saistībā ar kuru tie turētāji, kuriem pieder ne mazāk kā 66 procenti no pārstrukturējamā neatmaksātā parāda kopējās pamatsummas, izņemot parādu, kas ir šai Pusei vai struktūrām, kuras tai pieder vai kuras tā kontrolē, ir piekrituši šādai parāda apmaiņai vai citam procesam;

un

b) parāda instrumentu "regulējošie tiesību akti" ir valsts tiesiskais un normatīvais regulējums, kas piemērojams šim parāda instrumentam.

4. Lielākai noteiktībai – "Puses parāds" ES Puses gadījumā ietver kādas Savienības dalībvalsts valdības vai Savienības dalībvalstī esošas valdības parādu centrālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī.


 

6. PIELIKUMS

IEGULDĪJUMU NOLĪGUMU SARAKSTS

  Nolīgumi Turpināmības klauzulas
1. Nolīgums starp Vjetnamas Sociālistisko Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1995. gada 27. martā. 11. panta 3. punkts
2. Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1991. gada 24. janvārī. 14. panta 2. punkts
3. Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1996. gada 19. septembrī. 13. panta 2. punkts
4. Nolīgums starp Čehijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1997. gada 25. novembrī un grozīts 2008. gada 21. martā. 10. panta 3. punkts
5. Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1993. gada 25. augustā. 16. panta 2. punkts
6. Nolīgums starp Igaunijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 2009. gada 24. septembrī un grozīts 2011. gada 3. janvārī. 16. panta 3. punkts
7. Nolīgums starp Somijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 2008. gada 21. februārī. 16. panta 4. punkts
8. Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1992. gada 26. maijā. 12. pants
9. Nolīgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1993. gada 3. aprīlī. 13. panta 3. punkts
10. Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 2008. gada 13. oktobrī. 13. panta 3. punkts
11. Nolīgums starp Ungārijas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1994. gada 26. augustā. 12. panta 3. punkts
12. Nolīgums starp Itālijas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1990. gada 18. maijā. 14. panta 2. punkts
13. Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1995. gada 6. novembrī. 13. panta 4. punkts
14. Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1995. gada 27. septembrī. 13. panta 4. punkts
15. Ieguldījumu veicināšanas un savstarpējas aizsardzības nolīgums starp Nīderlandes Karalisti un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kas parakstīts 1994. gada 10. martā. 14. panta 3. punkts
16. Nolīgums starp Polijas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1994. gada 31. augustā. 12. panta 3. punkts
17. Nolīgums starp Rumānijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1994. gada 1. septembrī. 11. panta 2. punkts
18. Nolīgums starp Slovākijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 2009. gada 17. decembrī. 14. panta 4. punkts
19. Nolīgums starp Zviedrijas Karalistes valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1993. gada 8. septembrī. 11. panta 3. punkts
20. Nolīgums starp Spānijas Karalisti un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 2006. gada 20. februārī. 13. panta 3. punkts
21. Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 2002. gada 1. augustā. 14. pants

 

7. PIELIKUMS

REGLAMENTS

Vispārīgi noteikumi

1. Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) un šā reglamenta (turpmāk "reglaments") nolūkos:

a) "konsultants" ir persona, kuru kāda Puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas procesu;

b) "šķīrējtiesa" ir atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) izveidota šķīrējtiesa;

c) "šķīrējtiesnesis" ir 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas loceklis;

d) "palīgs" ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

e) "prasītāja Puse" ir Puse, kura saskaņā ar 3.5. pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) pieprasa izveidot šķīrējtiesu;

f) "diena" ir kalendārā diena;

g) "atbildētāja Puse" ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj 3.2. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus;

h) "process", ja vien nav noteikts citādi, ir domstarpību izšķiršanas process šķīrējtiesā saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm); un

i) "Puses pārstāvis" ir Puses valsts pārvaldes departamenta vai aģentūras, vai cita publisko tiesību subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv Pusi domstarpībās par kādu no šā nolīguma noteikumiem.

2. Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir domstarpību izšķiršanas procesa loģistika. Puses sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus.

Paziņojumi

3. Katra Puse un šķīrējtiesa nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un citus dokumentus pa elektronisko pastu otrai Pusei, bet rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un pieprasījumus šķīrējtiesas procedūras kontekstā – katram šķīrējtiesnesim. Šķīrējtiesa nosūta dokumentus Pusēm arī pa elektronisko pastu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā. Ja kāds no apliecinošajiem dokumentiem ir lielāks par 10 megabaitiem, tos otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim citā elektroniskā formātā iesniedz divu dienu laikā pēc elektroniskā pasta nosūtīšanas.

4. Dokumentu, kas nosūtīti saskaņā ar 3. punktu, kopiju nosūta otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim elektroniskā pasta nosūtīšanas dienā vai nu pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu, vai ar citiem telesakaru līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu.

5. Visus paziņojumus adresē attiecīgi Vjetnamas Plānošanas un ieguldījumu ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

6. Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

7. Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai Vjetnamas vai Savienības oficiālā brīvdiena, uzskata, ka minētais dokuments ir iesniegts noteiktajā termiņā, ja to iesniedz nākamajā darbdienā.

Šķīrējtiesas procesa sākšana

8. Ja atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 22., 23. vai 49. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību, izlozi veic prasītājas Puses noteiktā vietā un laikā, to savlaicīgi paziņojot atbildētājai Pusei. Ja atbildētāja Puse vēlas, tā var būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

9. Ja atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 22., 23. vai 49. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību un komitejai ir divi priekšsēdētāji, izlozi veic abi priekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas; ja viens priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona nevēlas veikt izlozi, izlozi veic otrs priekšsēdētājs viens pats.

10. Puses paziņo izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par to iecelšanu.

11. Saskaņā ar 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteikto procedūru iecelts šķīrējtiesnesis piecās dienās no informācijas saņemšanas par savu iecelšanu apstiprina komitejai savu gatavību būt par šķīrējtiesnesi.

12. Šķīrējtiesnešu atalgojums un tiem atmaksājamie izdevumi atbilst PTO standartiem. Katra šķīrējtiesneša palīga atalgojums nepārsniedz 50 procentus no konkrētā šķīrējtiesneša atalgojuma.

13. Pusēm trīs dienās no vienošanās dienas jāpaziņo šķīrējtiesai 3.6. pantā (Šķīrējtiesas darba uzdevumi) minētie saskaņotie darba uzdevumi.

Rakstiski pierādīšanas līdzekļi

14. Prasītāja Puse iesniedz rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienās no šķīrējtiesas izveidošanas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienās no prasītājas Puses rakstisko pierādīšanas līdzekļu saņemšanas.

Šķīrējtiesas darbība

15. Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

16. Ja vien 3. nodaļā (Domstarpību izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesa var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

17. Vienīgi šķīrējtiesa veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.

18. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļa (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) un 7. pielikums (Reglaments), 8. pielikums (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) un 9. pielikums (Mediācijas mehānisms), šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar Pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

19. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka ir jāgroza kāds no tās procesuālajiem termiņiem, izņemot 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) noteiktos termiņus, vai ka ir jāveic kādi citi procesuāli vai administratīvi labojumi, tā rakstiski informē Puses par šīs izmaiņas vai labojuma iemesliem un par ieviešamo termiņu vai labojumu.

Aizstāšana

20. Ja kāds šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, aiziet no amata vai ir jāaizstāj, jo viņš neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām, viņa aizstājēju izraugās saskaņā ar 3.7. pantu (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktu.

21. Ja kāda Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, šai Pusei būtu par to jāpaziņo otrai Pusei 15 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvuši zināmi apstākļi saistībā ar šķīrējtiesneša izdarīto 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) būtisko pārkāpumu.

22. Ja kāda Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktam.

Ja Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, jauno šķīrējtiesnesi izvēlas atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktam.

23. Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesas priekšsēdētājs neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu priekšsēdētāju atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktam.

Ja Puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 3.23. panta (Šķīrējtiesnešu saraksts) 1. punkta c) apakšpunktu. Šīs personas uzvārdu izlozē komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja minētā persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ būtu jāaizstāj, minētā persona izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no citām personām, kuras atlikušas priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 3.23. panta (Šķīrējtiesnešu saraksts) 1. punkta c) apakšpunktu. Jauno priekšsēdētāju izvēlas piecu dienu laikā no dienas, kad saskaņā ar šo punktu pieņemts lēmums.

24. Šķīrējtiesas process tiek apturēts uz laikposmu, kurā tiek veiktas 21.–23. punktā paredzētās procedūras.

Sēdes

25. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka sēžu datumu un laiku, apspriežoties ar Pusēm un šķīrējtiesnešiem. Priekšsēdētājs minēto datumu un laiku Pusēm apstiprina rakstiski. Šo informāciju tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, dara arī publiski pieejamu, ja vien sēde nav slēgta. Ja vien kāda Puse pret to neiebilst, šķīrējtiesa var nolemt sēdi nerīkot.

26. Šķīrējtiesa var rīkot papildu sēdes, ja Puses par to vienojas.

27. Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu tās laiku.

28. Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a) Pušu pārstāvji;

b) Pušu konsultanti;

c) eksperti;

d) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti; un

e) šķīrējtiesnešu palīgi.

29. Pie šķīrējtiesas drīkst vērsties vienīgi Pušu pārstāvji, padomnieki un eksperti.

30. Katra Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu vai piedalīsies debatēs, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

31. Šķīrējtiesas sēdes norise, nodrošinot prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei vienādu atvēlēto laiku, ir šāda.

Debates:

a) prasītājas Puses argumentu izklāsts;

b) atbildētājas Puses argumentu izklāsts.

Replikas:

a) prasītājas Puses atbilde;

b) atbildētājas Puses atbilde uz iepriekš minēto.

32. Sēdes laikā šķīrējtiesa var jebkurai Pusei vai ekspertam jebkurā laikā uzdot jautājumus.

33. Šķīrējtiesa organizē katras sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu Pusēm pēc iespējas īsā laikā. Puses var sniegt piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesa var šīs piezīmes ņemt vērā.

34. Katra Puse 10 dienu laikā no sēdes dienas var iesniegt papildu rakstisku paskaidrojumu par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

Rakstiski jautājumi

35. Šķīrējtiesa jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai Pusei vai tām abām. Abas Puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas.

36. Puse iesniedz otrai Pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

37. Katra Puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kas iesniegta šķīrējtiesai un ko otra Puse ir norādījusi kā konfidenciālu. Ja kāda Puse iesniedz šķīrējtiesai konfidenciālus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus, tā ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc lūguma saņemšanas vai pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas (ņemot vērā vēlāko no šiem datumiem) pēc otras Puses lūguma nodrošina arī iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai, kā arī paskaidrojumu, kāpēc neizpaustā informācija ir konfidenciāla. Nekas šajā reglamentā neliedz kādai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse. Šķīrējtiesa organizē slēgtu sēdi, ja kādas Puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un argumenti ietver konfidenciālu informāciju. Puses un to padomdevēji nodrošina šķīrējtiesas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta.

Ex parte sakari

38. Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar kādu Pusi, neesot klāt otrai Pusei.

39. Neviens šķīrējtiesnesis neapspriež procesa tematu ar vienu vai abām Pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi

40. Ja vien Puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas izveides dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesa var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus no fiziskām vai juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un kuras ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ja tos iesniedz desmit dienu laikā no šķīrējtiesas izveides, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm ar dubulto atstatumu starp rindiņām un ja tie tieši attiecas uz kādu šķīrējtiesas izskatāmo faktisko vai juridisko jautājumu.

41. Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp tā valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Tos sagatavo valodās, ko Puses izvēlējušās saskaņā ar 44. un 45. punktu.

42. Šķīrējtiesa savā nolēmumā norāda visus pierādīšanas līdzekļus, ko tā ir saņēmusi un kuri atbilst 40. un 41. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt minētajos pierādīšanas līdzekļos izvirzītos argumentus. Par šādiem pierādīšanas līdzekļiem paziņo Pusēm, un tās var sniegt piezīmes. Puses piezīmes iesniedz 10 dienu laikā, un šķīrējtiesa tās ņem vērā.

Steidzami gadījumi

43. Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesa, apspriedusies ar Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

44. Apspriešanās laikā, kas minēta 3.3. pantā (Apspriešanās), un ne vēlāk kā 3.8. panta (Domstarpību izšķiršanas procedūra šķīrējtiesā) 2. punktā minētās sanāksmes dienā Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas darbā.

45. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse iesniedz savus rakstiskos pierādīšanas līdzekļus tās izvēlētā valodā, kura ir viena no PTO darba valodām.

46. Šķīrējtiesas nolēmumi tiek sastādīti Pušu izvēlētajā valodā vai valodās.

47. Jebkura Puse var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti.

48. Izmaksas par šķīrējtiesas nolēmuma tulkojumu Puses sedz vienādās daļās.

Citas procedūras

49. Šo reglamentu piemēro arī procedūrām atbilstīgi 3.3. pantam (Apspriešanās), 3.13. pantam (Samērīgs izpildes termiņš), 3.14. pantam (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei), 3.15. pantam (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā) un 3.16. pantam (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas neizpildes gadījumā). Šajā reglamentā noteiktos termiņus koriģē atbilstoši īpašiem termiņiem, kuri noteikti šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai šādās citās procedūrās.


 

8. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā rīcības kodeksā:

a) "šķīrējtiesnesis" ir 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas loceklis;

b) "palīgs" ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

c) "kandidāts" ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts 3.23. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksts) minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesas locekli saskaņā ar 3.7. pantu (Šķīrējtiesas izveide);

d) "mediators" ir persona, kas veic mediatora pienākumus saskaņā ar 9. pielikumu (Mediācijas mehānisms);

e) "process", ja vien nav noteikts citādi, ir domstarpību izšķiršanas process šķīrējtiesā saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm); un

f) šķīrējtiesneša "personāls" ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.

Pienākumi

2. Ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu saglabāta domstarpību izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāpilda šā rīcības kodeksa 15.–18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākumi

3. Pirms kandidāta iecelšanas šķīrējtiesneša amatā atbilstīgi 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļai (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) kandidāts informē par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt šā kandidāta neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Minētajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām vai jautājumiem.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus komitejai, lai Puses tos izskatītu.

5. Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minēto interešu, attiecību vai jautājumu iespējamību un rakstiski informē par tiem komiteju, lai Puses tos izskatītu. Izpaušanas pienākums ir pastāvīgs, un tas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā.

Šķīrējtiesnešu pienākumi

6. Šķīrējtiesnesis ir pieejams veikt savus pienākumus un visā procesa laikā veic tos rūpīgi, efektīvi, kā arī godprātīgi un centīgi.

7. Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

8. Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā palīgs un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

9. Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un objektivitāte

10. Šķīrējtiesnesis atturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu, ka rīcība ir neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.

11. Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tas ietekmē tā pienākumu pienācīgu izpildi.

12. Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13. Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot savu rīcību vai spriedumus.

14. Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai no jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot tā godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15. Visi bijušie šķīrējtiesneši izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16. Nedz esošais, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto slepenu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

17. Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm).

18. Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

Izmaksas

19. Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī par sava palīga un personāla patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20. Šis rīcības kodekss mutatis mutandis attiecas uz mediatoriem.


 

9. PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS

1. PANTS
Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot 3.4. pantā (Mediācijas mehānisms) minēto visaptverošo un paātrināto procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

A IEDAĻA
MEDIĀCIJAS PROCEDŪRA

2. PANTS
Informācijas pieprasīšana

1. Pirms mediācijas procedūras sākšanas Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt informāciju par kādu pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus Pušu starpā. Puse, pie kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā sniedz rakstisku atbildi, kurā ietver savas piezīmes par pieprasījumā norādīto informāciju.

2. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās iemesliem un paziņo, kāds, pēc tās aplēsēm, ir īsākais termiņš, kurā tā spēs sniegt atbildi.

3. PANTS
Mediācijas procedūras sākšana

1. Puse jebkurā laikā var pieprasīt, lai Puses sāktu mediācijas procedūru. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami detalizēts, skaidri izklāstot pieprasījuma iesniedzējas Puses bažas, un tajā:

a) norāda konkrēto izskatāmo pasākumu;

b) izklāsta iespējamo negatīvo ietekmi uz ieguldījumiem starp Pusēm, par kuru pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka pasākumam tā ir vai varētu būt; un

c) izskaidro, kā pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses uzskata šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.

2. Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Puses par to savstarpēji vienojas. Puse, kurai ir adresēts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, to atsaucīgi izskata un 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas rakstiski atbild, pieprasījumu pieņemot vai noraidot.

4. PANTS
Mediatora izvēle

1. Pēc mediācijas procedūras sākšanas Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta šā pielikuma 3. panta (Mediācijas procedūras sākšana) 2. punktā minētā atbilde.

2. Ja Puses nespēj vienoties par mediatoru 1. punktā noteiktajā termiņā, jebkura Puse var pieprasīt komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izraudzīties mediatoru no saraksta, kurš izveidots saskaņā ar 3.23. pantu (Šķīrējtiesnešu saraksts). Pušu pārstāvjus pietiekami savlaicīgi uzaicina būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

3. Komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģētā persona izraugās mediatoru piecu darbdienu laikā no 2. punktā minētā kādas Puses pieprasījuma iesniegšanas.

4. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā pielikuma 3. pantu (Mediācijas procedūras sākšana), 3.23. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksts) paredzētais saraksts nav izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, kuras oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

5. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses valstspiederīgais.

6. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot visus jautājumus, kas saistīti ar pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz ieguldījumiem, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Mediatoriem mutatis mutandis piemēro 8. pielikumu (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss). Mutatis mutandis piemēro arī 7. pielikuma (Reglaments) 3. līdz 7. punktu (Paziņojumi) un 44. līdz 48. punktu (Rakstiskā un mutiskā tulkošana).

5. PANTS
Mediācijas procedūras noteikumi

1. Puse, kas uzsākusi mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz ieguldījumiem. Otra Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Ikviena Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz ieguldījumiem. Mediators jo īpaši var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem, viņš apspriežas ar Pusēm.

3. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma saderību ar šā nolīguma noteikumiem.

4. Mediācijas procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienās no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus saistīts ar ātrbojīgām precēm.

6. Risinājumu var pieņemt ar komitejas lēmumu. Ikviena Puse var noteikt, ka risinājumu sāk piemērot pēc nepieciešamo iekšzemes procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla.

7. Pēc Pušu pieprasījuma mediators Pusēm sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:

a) mediācijas procedūrā izskatāmo pasākumu;

b) ievērotās procedūras; un

c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti mediācijas procedūras galarezultātā, ieskaitot iespējamos pagaidu risinājumus.

Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās Pušu piezīmes, mediators 15 dienu laikā Pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.

8. Mediācijas procedūru izbeidz:

a) Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;

b) jebkurā mediācijas procedūras posmā Pusēm savstarpēji vienojoties – minētās vienošanās dienā;

c) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm – minētā paziņojuma sniegšanas dienā; vai

d) ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus – minētā paziņojuma sniegšanas dienā.

B IEDAĻA
ĪSTENOŠANA

6. PANTS
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru Pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

C IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

7. PANTS
Konfidencialitāte un saistība ar domstarpību izšķiršanu

1. Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 5. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu, visi mediācijas procedūras posmi, ieskaitot padomus un ierosinātus risinājumus, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra.

2. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti 3. nodaļā (Domstarpību izšķiršana) vai citā nolīgumā.

3. Pirms mediācijas procedūras sākšanas nav jāveic apspriešanās saskaņā ar 3. nodaļu (Domstarpību izšķiršana). Tomēr Pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas vajadzētu izmantot pārējos attiecīgos šā nolīguma noteikumus attiecībā uz sadarbību un apspriešanos.

4. Puse citās domstarpību izšķiršanas procedūrās, kas norisinās saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesa neņem vērā:

a) otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai saskaņā ar šā pielikuma 5. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 2. punktu savākto informāciju;

b) to, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija; vai

c) mediatora padomus vai ierosinājumus.

5. Mediators nav šķīrējtiesnesis domstarpību izšķiršanas procesā, uz kuru attiecas šis nolīgums vai kāds cits PTO nolīgums un kurš attiecas uz to pašu jautājumu, par ko šī persona bijusi mediators.

8. PANTS
Termiņi

Ikvienu šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

9. PANTS
Izmaksas

1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.

2. Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums ir tāds pats kā šķīrējtiesas priekšsēdētāja atalgojums, kā paredzēts 7. pielikuma (Reglaments) 12. punktā.


 

10. PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAI
STARP IEGULDĪTĀJIEM UN PUSĒM

1. PANTS
Mērķis

Mediācijas mehānisma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot 3.31. pantā (Mediācija) minētu visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

A IEDAĻA
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMA PROCEDŪRA

2. PANTS
Procedūras sākšana

1. Jebkura domstarpībās iesaistītā puse jebkurā laikā var pieprasīt mediācijas procedūras sākšanu. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai pusei.

2. Ja pieprasījums attiecas uz iespējamu šā nolīguma pārkāpumu, ko veic Savienības iestādes vai kādas Savienības dalībvalsts iestādes, to adresē atbildētājam, kā noteikts saskaņā ar 3.32. pantu (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību). Ja atbildētājs nav noteikts, to adresē Savienībai. Ja pieprasījums tiek pieņemts, tajā norāda, vai mediācijas procedūras puse ir Savienība vai attiecīgā Savienības dalībvalsts2.

3. Domstarpībās iesaistītā puse, kurai adresēts pieprasījums, to atsaucīgi izskata un pieņem vai noraida rakstiski 45 dienu laikā, vai, ja šāds pieprasījums ir iesniegts pēc tam, kad ir iesniegts lūgums apspriesties saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās) – 30 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.

4. Pieprasījumā iekļauj:

a) viedokļu atšķirību vai strīdu kopsavilkumu, tostarp attiecīgā gadījumā norādot attiecīgos juridiskos instrumentus, kas ir pietiekami, lai identificētu jautājumu, kā dēļ veikts pieprasījums;

b) pieprasījuma iesniedzējas puses un tās pārstāvju vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju; un

c) vai nu atsauci uz vienošanos par mediāciju, vai uzaicinājumu otrai domstarpībās iesaistītajai pusei vai pusēm piedalīties mediācijā saskaņā ar šo mediācijas mehānismu.

3. PANTS
Mediatora izvēle

1. Ja abas domstarpībās iesaistītās puses piekrīt mediācijas procedūrai, domstarpībās iesaistītās puses 15 darbdienu laikā pēc atbildes uz pieprasījumu saņemšanas cenšas vienoties par mediatoru.

2. Ja domstarpībās iesaistītās puses noteiktajā termiņā nevar vienoties par mediatoru, jebkura no domstarpībās iesaistītajām pusēm var pieprasīt, lai tiesas priekšsēdētājs izlozē un ieceļ mediatoru no to tiesas locekļu vidus, kuri nav ne kādas Savienības dalībvalsts, ne Vjetnamas valstspiederīgie.

3. Tiesas priekšsēdētājs ieceļ mediatoru piecu darbdienu laikā no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas.

4. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz domstarpībās iesaistītajām pusēm panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

4. PANTS
Mediācijas procedūras noteikumi

1. Iespējami drīz pēc mediatora iecelšanas mediators ar domstarpībās iesaistītajām pusēm personīgi, pa tālruni vai ar jebkādiem citiem saziņas līdzekļiem apspriež šādus jautājumus:

a) mediācijas norisi, jo īpaši jebkurus neatrisinātus procedūras jautājumus, piemēram, valodas un mediācijas sesiju norises vietu;

b) provizorisku mediācijas norises grafiku;

c) jebkādas juridiskas izpaušanas saistības, kas var būt būtiskas mediācijas norisei;

d) vai domstarpībās iesaistītās puses vēlas rakstiski vienoties nesākt vai neturpināt kādu citu domstarpību izšķiršanas procedūru, kas saistīta ar viedokļu atšķirībām vai strīdiem, uz kuriem attiecas konkrētā mediācijas procedūra, kamēr tā norisinās;

e) vai ir jāveic īpaši pasākumi, lai apstiprinātu izlīgumu; un

f) finanšu noteikumus, piemēram, mediatora honorāru un izdevumu aprēķināšanu un izmaksāšanu saskaņā ar šā pielikuma 8. pantu (Izmaksas).

2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo jautājumu. Mediators jo īpaši var rīkot domstarpībās iesaistīto pušu sanāksmes, apspriesties ar abām domstarpībās iesaistītajām pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz domstarpībās iesaistītās puses. Tomēr pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem, viņš apspriežas ar domstarpībās iesaistītajām pusēm.

3. Mediators domstarpībās iesaistītajām pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un domstarpībās iesaistītās puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma saderību ar šo nolīgumu.

4. Procedūra notiek attiecīgās Puses teritorijā vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Ievērojot 1. punkta b) apakšpunktu, domstarpībās iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas. Kamēr nav panākta galīga vienošanās, domstarpībās iesaistītās puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus.

6. Savienība, kāda Savienības dalībvalsts vai Vjetnama, rīkojoties kā mediācijas procedūras puse, var darīt publiski pieejamus savstarpēji saskaņotus risinājumus, attiecīgi rediģējot visu informāciju, kas norādīta kā konfidenciāla vai aizsargāta.

7. Procedūru izbeidz:

a) domstarpībās iesaistītajām pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;

b) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar domstarpībās iesaistītajām pusēm; vai

c) ar kādas domstarpībās iesaistītās puses rakstisku paziņojumu.

B IEDAĻA
ĪSTENOŠANA

5. PANTS
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Kad panākta vienošanās par risinājumu, katra domstarpībās iesaistītā puse termiņā, par ko panākta vienošanās, cenšas veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Domstarpībās iesaistītā puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru domstarpībās iesaistīto pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

3. Pēc domstarpībās iesaistīto pušu pieprasījuma mediators domstarpībās iesaistītajām pusēm sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:

a) procedūrā izskatāmo pasākumu;

b) ievērotās procedūras; un

c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru galarezultātā, ieskaitot iespējamos pagaidu risinājumus.

4. Mediators ļauj domstarpībās iesaistītajām pusēm 15 darbdienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās domstarpībās iesaistīto pušu piezīmes, mediators 15 darbdienu laikā domstarpībās iesaistītajām pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.

C IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

6. PANTS
Saistība ar domstarpību izšķiršanu

1. Šā mediācijas mehānisma procedūra nav paredzēta, lai to izmantotu par pamatu domstarpību izšķiršanas procedūrās atbilstoši šim vai kādam citam nolīgumam. Šādās domstarpību izšķiršanas procedūrās domstarpībās iesaistītā puse neizmanto par pamatu vai pierādījumu un neviena tiesas iestāde neņem vērā:

a) nostājas, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi kāda domstarpībās iesaistītā puse,

b) to, ka otra domstarpībās iesaistītā puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija; vai

c) mediatora padomus vai ierosinājumus.

2. Saskaņā ar vienošanos atbilstīgi šā pielikuma 4. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 1. punkta d) apakšpunktam mediācijas mehānisms neskar Pušu un domstarpībās iesaistīto pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 3. nodaļu (Domstarpību izšķiršana).

3. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 4. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu, visi procedūras posmi, ieskaitot padomus un ierosinātus risinājumus, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura domstarpībās iesaistītā puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra.

7. PANTS
Termiņi

Ikvienu šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, domstarpībās iesaistītajām pusēm savstarpēji vienojoties.

8. PANTS
Izmaksas

1. Katra domstarpībās iesaistītā puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.

2. Domstarpībās iesaistītās puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums atbilst tiesas locekļu atalgojumam saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 16. punktu.


 

11. PIELIKUMS

TIESAS LOCEKĻU, APELĀCIJAS TIESAS LOCEKĻU UN MEDIATORU
RĪCĪBAS KODEKSS

1. PANTS
Definīcijas

Šajā rīcības kodeksā:

a) "loceklis" ir saskaņā ar B iedaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) izveidotas tiesas vai apelācijas tiesas loceklis;

b) "mediators" ir persona, kas veic mediācijas procedūru saskaņā ar 3.31. pantu (Mediācija) un 10. pielikumu (Mediācijas mehānisms domstarpību izšķiršanai starp ieguldītājiem un Pusēm);

c) "kandidāts" ir persona, kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai tiesas vai apelācijas tiesas locekļa amatā;

d) "palīgs" ir persona, kas saskaņā ar locekļa pilnvarām palīdz loceklim veikt izpēti vai pildīt tā pienākumus;

e) locekļa "personāls" ir personas, kas strādā locekļa vadībā un pakļautībā un kuras nav locekļa palīgi.

2. PANTS
Procesuālie pienākumi

Ikviens kandidāts un loceklis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs un izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem.

3. PANTS
Izpaušanas pienākumi

1. Pirms kandidātus ieceļ par locekļiem, viņi izpauž Pusēm bijušas un esošas intereses, attiecības vai jautājumus, kas varētu ietekmēt šo personu neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti. Minētajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem.

2. Jautājumus, kas saistīti ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem, locekļi domstarpībās iesaistītajām pusēm dara zināmus rakstveidā.

3. Locekļi vienmēr dara visu iespējamo, lai noskaidrotu 1. punktā minētās intereses, attiecības vai jautājumus. Locekļi šīs intereses, attiecības vai jautājumus izpauž domstarpībās iesaistītajām pusēm3.

4. PANTS
Locekļu pienākumi

1. Locekļi visā procesa gaitā pilda savus pienākumus rūpīgi un godprātīgi, taisnīgi un centīgi.

2. Locekļi izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

3. Locekļi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 5. un 7. pantu un tos ievēro.

4. Locekļi neapspriež izskatāmās lietas aspektus ar domstarpībās iesaistīto pusi vai pusēm, ja nav klāt citu tiesas vai apelācijas tiesas palātas locekļu.

5. PANTS
Locekļu neatkarība un objektivitāte

1. Locekļi ir neatkarīgi un objektīvi un atturas radīt iespaidu par neobjektivitāti vai nepiedienīgu uzvedību, viņus neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai domstarpībās iesaistīto pusi vai bailes no kritikas.

2. Locekļi nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tas ietekmē viņu pienākumu pienācīgu izpildi.

3. Locekļi neizmanto savu amatu, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņus varētu ietekmēt.

4. Locekļi neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot savu rīcību vai spriedumus.

5. Locekļi atturas no stāšanās tādās attiecībās vai no jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņu godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu4.

6. PANTS
Bijušo locekļu pienākumi

1. Visi bijušie locekļi izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no tiesas vai apelācijas tiesas lēmumiem vai nolēmumiem.

2. Neskarot 3.38. panta (Tiesa) 5. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 9. punktu, locekļi apņemas pēc pilnvaru termiņa beigām neiesaistīties:

a) domstarpībās par ieguldījumiem, kas tikušas izskatītas tiesā vai apelācijas tiesā pirms viņu pilnvaru termiņa beigām;

b) domstarpībās par ieguldījumiem, kuras viņi izskatījuši tiesas vai apelācijas tiesas locekļu statusā, un citās domstarpībās, kas pēc būtības ir saistītas ar minētajām domstarpībām vai kas radušās no tādiem pašiem notikumiem un apstākļiem kā minētās domstarpības.

3. Locekļi apņemas trīs gadus pēc pilnvaru termiņa beigām nebūt kādas domstarpībās iesaistītās puses pārstāvji domstarpībās par ieguldījumiem tiesā vai apelācijas tiesā.

4. Ja tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs tiek informēts vai citādi uzzina, ka kāds bijušais attiecīgi tiesas vai apelācijas tiesas loceklis, iespējams, ir rīkojies nesaderīgi ar pienākumiem, kas izklāstīti 1.–3. punktā, attiecīgi tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs izskata šo jautājumu, sniedz bijušajam loceklim iespēju tikt uzklausītam un pēc pārbaudes par to informē:

a) profesionālo organizāciju vai citu iestādi, kurā bijušais loceklis darbojas;

b) Puses; un

c) citas attiecīgas ieguldījumu tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētāju, lai tas varētu uzsākt atbilstīgus pasākumus.

Tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs publisko savu lēmumu veikt jebkuru no a) līdz c) apakšpunktā minētajām darbībām, norādot iemeslus.

7. PANTS
Konfidencialitāte

1. Esošie un bijušie locekļi nekad neizpauž un neizmanto slepenu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

2. Locekļi neizpauž lēmumu vai nolēmumu vai tā daļu pirms tās publiskošanas saskaņā ar 3.46. pantā (Procesa pārredzamība) izstrādātajiem pārredzamības noteikumiem.

3. Locekļi un bijušie locekļi nekad neizpauž tiesā vai apelācijas tiesā apspriesto vai kāda locekļa viedokli.

8. PANTS
Izmaksas

Ikviens loceklis veic uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis procedūrai, kā arī par izdevumiem.

9. PANTS
Mediatori

Šajā rīcības kodeksā izklāstītie noteikumi, kas piemērojami locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas uz mediatoriem.

10. PANTS
Konsultatīvā grupa

1. Tiesas priekšsēdētājam un apelācijas tiesas priekšsēdētājam palīdz konsultatīvā grupa, lai nodrošinātu pareizu šā rīcības kodeksa un 3.40. panta (Ētika) piemērošanu, kā arī jebkādu citu uzdevumu izpildi, ja tā noteikts.

2. Konsultatīvo grupu veido attiecīgie priekšsēdētāja vietnieki un divi pēc amata vecākie tiesas vai apelācijas tiesas locekļi.


 

12. PIELIKUMS

VIENLAIKUS NOTIEKOŠI PROCESI

1. Neatkarīgi no 3.34. panta (Citas prasības) 1. punkta ES Puses ieguldītājs saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) nevēršas tiesā ar prasību, ka Vjetnama ir pārkāpusi kādu 2.1. pantā (Darbības joma) minēto noteikumu, ja šis ieguldītājs ir iesniedzis prasību, kurā apgalvots, ka ir pārkāpts tas pats 2.1. pantā (Darbības joma) minētais noteikums, kādā Vjetnamas tiesā vai administratīvajā tiesā vai kādā starptautiskā šķīrējtiesā5.

2. Neatkarīgi no 3.34. panta (Citas prasības) 2. un 3. punkta, ja atbildētājs ir Vjetnama, ES Puses ieguldītājs nevēršas tiesā atbilstīgi 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļai (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) ar prasību, ka kāds pasākums nav saderīgs ar 2. nodaļas noteikumiem, ja jebkura persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldītāju vai kuru tieši vai netieši kontrolē minētais ieguldītājs (turpmāk "saistītā persona"), ir iesniegusi prasību tiesā vai kādā citā iekšzemes vai starptautiskā tiesā, apgalvojot, ka ir pārkāpti tie paši noteikumi attiecībā uz to pašu ieguldījumu, un:

a) minētās saistītās personas prasība ir izskatīta ar spriedumu, nolēmumu, lēmumu vai citu risinājumu; vai

b) minētās saistītās personas prasība tiek izskatīta un šī persona šo vēl neizskatīto prasību nav atsaukusi.

3. Prasībām, kas neietilpst šā pielikuma 1. vai 2. punkta darbības jomā, piemēro 3.34. pantu (Citas prasības).


 

13. PIELIKUMS

APELĀCIJAS TIESAS DARBA PROCEDŪRAS

1. Saskaņā ar 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 10. punktu izveidotās Apelācijas tiesas darba procedūras cita starpā ietver:

a) praktiskus pasākumus saistībā ar apelācijas tiesas palātu apspriedēm un saziņu starp apelācijas tiesas locekļiem;

b) dokumentu un apliecinošo dokumentu izskatīšanas kārtību, tostarp noteikumus par pārrakstīšanās kļūdu labošanu šādos dokumentos;

c) procesuālos aspektus saistībā ar procesa pagaidu apturēšanu apelācijas tiesas locekļa nāves, atkāpšanās, darba nespējas vai atcelšanas gadījumā no apelācijas tiesas palātas vai apelācijas tiesas;

d) kārtību, kā tiek labotas pārrakstīšanās kļūdas apelācijas tiesas palātu lēmumos;

e) divu vai vairāku tādu apelāciju apvienošanas kārtību, kuras attiecas uz vienu un to pašu provizorisko nolēmumu; un

f) kārtību attiecībā uz apelācijas procedūras darba valodu – apelācijas procedūra principā notiek tajā pašā valodā, kādā noticis darbs tiesā, kurā ir pieņemts apstrīdētais pagaidu nolēmums.

2. Darba procedūras var ietvert arī pamatprincipus attiecībā uz turpmāk minētajiem aspektiem, kurus vēlāk var risināt ar apelācijas tiesas palātu procesuāliem rīkojumiem:

a) orientējoši termiņi, prasību secības noteikšana apelācijas tiesas palātām un apelācijas tiesas palātu sēdes;

b) loģistikas aspekti saistībā ar procesu, piemēram, apelācijas tiesas palātu apspriežu un sēžu norises vietas un domstarpībās iesaistīto pušu pārstāvības kārtība; un

c) iepriekšējas procesuālas konsultācijas un iespējamas pirmssēžu apspriešanās starp palātu un domstarpībās iesaistītajām pusēm.


1 Lielākai noteiktībai – 2.3. panta (Valsts režīms) vai 2.4. panta (Lielākās labvēlības režīms) pārkāpums nenotiek tikai tāpēc, ka kāda Puse nodrošina atšķirīgu attieksmi pret konkrētu kategoriju ieguldītājiem vai ieguldījumiem, pamatojoties uz atšķirīgu makroekonomisko ietekmi, piemēram, lai novērstu sistēmiskus riskus vai blakusietekmi, vai pamatojoties uz atbilstīgumu parāda pārstrukturēšanai.

2 Lielākai noteiktībai – ja pieprasījums attiecas uz Savienības attieksmi, mediācijas procedūras puse ir Savienība, un jebkura attiecīga Savienības dalībvalsts pilnībā iesaistās mediācijā. Ja pieprasījums ir saistīts vienīgi ar kādas dalībvalsts attieksmi, tad mediācijas procedūras puse ir attiecīgā Savienības dalībvalsts, ja vien minētā dalībvalsts nepieprasa, lai šī puse mediācijā ir Savienība.

3 Lielākai noteiktībai – šis pienākums neattiecas uz informāciju, kas jau ir publiski pieejama vai ir bijusi zināma, vai tai būtu bijis jābūt zināmai visām domstarpībās iesaistītajām pusēm.

4 Lielākai noteiktībai – tas, ka loceklis saņem ienākumus no kādas valdības vai ka viņam ir ģimenes attiecības ar kādu personu, kura saņem ienākumus no valdības, pats par sevi nav pretrunā 2. un 5. punktam.

5 Tas, ka ieguldītājs kādā Vjetnamas tiesā vai administratīvajā tiesā vai kādā starptautiskā šķīrējtiesā ir iesniedzis prasību, ka Vjetnama attiecībā uz viņa ieguldījumiem ir pārkāpusi kādu 2. nodaļas noteikumu, nekavē to pašu ieguldītāju vērsties ar prasību, kurā apgalvots, ka ir pārkāpti tie paši noteikumi, tiesā atbilstīgi 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļai (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) saistībā ar citiem saviem ieguldījumiem, ja šādus citus ieguldījumus, kā tiek apgalvots, ietekmē tas pats pasākums.

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!