Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas vienpadsmitā sēde 2019. gada 14. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 14. marta sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Iepakojuma likumā" (Nr. 181/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem ir iebildumi.

Kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļautu lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Iepakojuma likumā" (Nr. 181/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 2, atturas – 13. Līdz ar to lēmums pieņemts un lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Ministru prezidents lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu vai tā grozījumu projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde. (Starpsauciens: "Pret!") Es atvainojos, "pret" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (KPV LV).

Labdien, godātie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", tas, kā Saeima to virza uz balsošanu, radīja manī patiesu izbrīnu.

Mani pārsteidz infantilais veids, kādā tiek meklēti papildu ienākumi budžetā. Pats ironiskākais šajā visā ir tas, ka ēnu ekonomikas mazināšana kārtējo reizi notiek uz sabiedrības neaizsargātākās daļas rēķina. Protams, izaicināt vajag... Un to ierobežot ir visvieglākais veids... Bet vai tas... tam būtu jābūt pašmērķim? Pieejot šī jautājuma risināšanai pavisam pragmatiski, – vai tiešām ieguldītais darbs nesīs plānotos augļus? Vai kārtējo reizi nebūs tā, ka viena eiro iekasēšanas cena būs lielāka nekā ieguvums?

Liels apjoms mazu summu, kuru administrēšanai būs nepieciešama ierēdņu kavalērija.

Latvija ir īpaša vieta un īpaša valsts. Lielo spēlētāju intereses vienmēr tiek aizstāvētas, bet iedzīvotājus, kuri godprātīgi strādā un pelna savu iztiku, piespiež krāpties, viņi tiek noniecināti. Mēs kārtējo reizi fokusējamies uz maznozīmīgām lietām, bet lielajiem spēlētājiem likuma ietvaros ļaujam dzīvot komfortabli.

Vai uzņēmējiem ir jādomā par veidu, kā legāli optimizēt nodokļu slogu, vai tomēr jānodarbojas ar savu tiešo pienākumu – jaunu preču un pakalpojumu ražošanu? Ja uzņēmēji fokusētos uz otro, tad nebūtu nepieciešami absurdi ierobežojumi... kas galu galā nenoved pie vēlamā rezultāta – visas sabiedrības labklājības.

Manuprāt, ir maza saistība ar ēnu ekonomiku, bet ar izteiktu banku lobiju gan. Katrā solī ar naudu tiek prasīta papildu komisijas maksa. Bankas acīmredzot ir aizmirsušas, ka nav valsts iestādes, bet ir komercuzņēmumi, kuru pamatdarbībā ietilpst dalība finanšu tirgos, kuros tās pelna ar savu klientu naudu. Bankām būtu jāpriecājas, ka to pakalpojumus izmanto sabiedrība savām ērtībām un ka tās var klientu naudu izmantot, lai darbotos finanšu tirgos. Bet acīmredzot, kā viss pie mums Latvijā, – kāpēc piepūlēties un riskēt, ja var vienkārši no katra Latvijas iedzīvotāja pieprasīt komisijas maksu par pārskaitījumiem, kas pārsniedz zināmu naudas apmēru, par naudas izmaksu un reizēm arī par tās iemaksu. Finanšu ministrija plāno, ka pieaugs ienākumi no šīm darbībām. Mēdz teikt, ka gudrais mācās no savām kļūdām, bet muļķis – nemācās nemaz.

Latvijā jau šobrīd pastāv skaidras naudas ierobežojums – 7200 eiro, lai gan citur Eiropā tas ir 10 tūkstoši eiro... Mēs, protams, esam pirmrindnieki visā, arī tajā, ka paši radām likumus, kuri piespiež krāpties pat tos, kuri to negribētu, bet citādāk nav iespējams eksistēt. Neesmu pārliecināta, ka šādi ierobežojumi panāks vēlamo mērķi; drīzāk teiktu, ka ieņēmumu prognoze ir pārāk optimistiska. Latvijas iedzīvotāji ir rūdīti un ne pirmo reizi tiks nepamatoti ierobežoti. Uzņēmīgākie jau ir aizbraukuši. Ir palikuši izturīgākie, bet ikviens zars reiz lūst, ja to saliec par daudz.

Tāpēc lūdzu ikvienu deputātu beigt pārbaudīt Latvijas iedzīvotāju pacietību, sākt koncentrēties uz lielajiem nodokļu parādniekiem un pilnveidot likumdošanu, kas ierobežo ofšoru (Starpsauciens: "Laiks!") un citu lielo spēlētāju intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 5, atturas – 16. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Arī ministra kungs! Iepazīstoties ar budžetu un tā pavadošajiem likumprojektiem, kopumā jāteic, ka tas ir pat normāls budžets vecās valdības darba turpinājumam, bet tas ir katastrofāls budžets no jaunās valdības un jauno politisko spēku solījumu izpildes viedokļa. (Dep. G. Eglītis: "Ūūū!") Nekā tajā nav! Tajā skaitā arī pedagogu atalgojuma pieauguma, ko gan, jāatzīst, tiešām solīja ministrs no VIENOTĪBAS Kārlis Šadurskis. Es domāju, viņš paļaujas, ka jaunais valdības vadītājs Kariņa kungs no tā paša politiskā spēka kopā ar finanšu ministru arī no tā paša politiskā spēka šo jautājumu tomēr atrisinās.

Nesen, pirms nedēļas, lasīju viedokli, ko pauda Šuplinskas kundze, izglītības un zinātnes ministre: pedagogu atalgojums ir mūsu prioritāte, un tas tiks pacelts jau no 2020. gada 1. janvāra. Un tad ir jautājums – vai Šuplinskas kundze ir izlasījusi šo likumprojektu, ko ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā? Tas paredz, ka, iespējams, nākamais kāpums mazākām algu likmēm būs vien no 2020. gada 1. septembra. Vai Šuplinskas kundzei ir taisnība vārdos vai arī rakstītajā tekstā? Tas ir vienkārši jautājums, uz kuru noteikti JKP kolēģiem jāatbild. (Starpsauciens.)

Tas, ka nav naudas vai ir kādi citi argumenti, – arī tas, es teiktu, ir švaks attaisnojuma pulveris, jo šogad ieņēmumu ir par apmēram 450 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pedagogu atalgojuma palielināšana šogad neprasa daudz naudas – 9,3 miljonus eiro. Un, ja ņem vērā nodokļu atgriezenisko efektu, tad prasa pat vēl daudz mazāk – nedaudz vairāk kā piecus miljonus eiro. Un ir resursi, kurus norādījusi pati LIZDA, bet joprojām, es saprotu, nav saņēmusi no Kariņa kunga atbildi, vai valdība grasās šos līdzekļus izmantot. Šobrīd... valdība nupat ir izskatījusi PVN paketi, kur ir redzams, ka ir fiskālais efekts: 800 tūkstoši – šogad, daži miljoni – nākamgad. Kāpēc šis likums nav budžeta paketē? Viens konkrēts resurss – ne pietiekams, taču konkrēts resurss pedagogu algu nodrošināšanai.

Man tas drīzāk izskatās pēc... varbūt arī pēc tādas politiskās izrēķināšanās... jāsaka, vecie politiskie spēki – VIENOTĪBA, nezinu, Nacionālā apvienība – parāda JKP vietu. Un mēģina varbūt apmānīt arī budžeta veidošanas procesā... Bet žēl, ka tas tiek šobrīd darīts uz pedagogu atalgojuma rēķina.

Arguments, ka šis ir tikai tehniskais budžets, arī neiztur kritiku. Ja ir jauna valdība, apstiprināta ar vēlētāju mandātu, tad nav tāda jēdziena kā "tehniskais budžets". Tas ir politisks budžets, kas demonstrē gan politiku, gan arī vēlmi un praktiskas iespējas un prasmes īstenot solījumus.

Es aicinu valdību paņemt šo likumprojektu atpakaļ un sakārtot, paredzēt, ka atalgojums pedagogiem tiek palielināts jau no šī gada 1. septembra, un tad skatīt kopā ar budžeta likumu. Citādi ir tāds priekšstats, ka jūs esat visi sagūluši Prokrusta gultā – kāds ir izstiepies, kāds ir kājas sev nocirtis, lai vien noturētu šīs valdības stabilitāti. Ir tāds paradokss, ka laikam tā ļoti lielā nestabilitāte ir arī stabilitātes garants, bet nu vismaz kāds no solījumiem, ar kuriem jūs startējāt vēlēšanās un arī uzvarējāt tajās, būtu jāpilda.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Nedaudz par statistiku. Un pie reizes gribu arī aicināt atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Pagājušā gadā... Tiešām paldies iepriekšējai valdībai, ka sameklēja līdzekļus četriem mēnešiem skolotāju algu paaugstināšanai, sākot ar 2018. gada septembri, – no 680 eiro par likmi uz 710; tas prasīja aptuveni septiņus miljonus. Un mani šobrīd pārsteidz gan bijušās finanšu ministres pārdomas, gan arī iepriekšējā premjera... Jūs, sastādot šī gada budžeta projektu... ja pie 450 miljoniem ieņēmumu... (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Budžetu veidojat jūs!") Ja pie šī gada 450 miljoniem papildu ieņēmumu nevarēja budžeta pamatpakā atrast deviņus miljonus, nu tad mani tas ļoti pārsteidz. Jo tiešām arī pagājušogad... (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Aldi, jūs esat valdība! Jūs veidojat budžetu!") Jo tiešām arī pagājušogad Šadurska kungs pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājuma septembrī (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) budžetā sameklēja finanses algu paaugstinājumam.

Tātad, kolēģi, arī šogad pamatbudžetā ir iestrādāta summa pagājušā gada paaugstinājumam... deviņiem mēnešiem... Un skatīsimies... ja būs iespēja, tad to meklēsim.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2019. gadam" nodot visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsaucieni: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 7, atturas – 16. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Tālāk turpinām ar Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gobzema, Liepiņas, Sprūdes, Šmita un Stepaņenko iesniegto likumprojektu "Grozījums Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, tautas kalpi! Kamēr mūsu valstī prioritāte viennozīmīgi nebūs bērni, tikmēr arī attīstības mūsu valstī nebūs. Minētais priekšlikums grozījumam Civilprocesa likumā paredz risināt ļoti vienkāršu, loģiski saprotamu jautājumu. Jautājumu, kas saistīts ar piedziņas neiespējamību attiecībā uz bērnu labā piedzītiem uzturlīdzekļiem. Uzturlīdzekļi ir paredzēti bērniem, nevis bankām un citiem kreditoriem, kas ir pilngadīgi.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu bērnu tiesības ir prioritāras. Tās ir prioritāras pār banku tiesībām, tās ir prioritāras pār jebkura cita kreditora tiesībām. Bērni ir kreditori attiecībā uz tiem atvēlētajiem uzturlīdzekļiem, tāpēc bērniem šie uzturlīdzekļi ir jāpiešķir pilnībā. Es tiešām aicinu parlamentu un no visas sirds lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka tas ir visu Latvijas bērnu interesēs... un tieši to bērnu interesēs, kas dzīvo šķirtās ģimenēs un iztiek no piedzītajiem uzturlīdzekļiem, kurus diemžēl nevar sniegt personas, kas dzīvo kopā ar bērniem. Tas ir priekšlikums, kas skar mūsu valsts nākotni un mūsu bērnu nākotni. Tāpēc nav loģiska un saprotama šābrīža situācija, ka no uzturlīdzekļiem, kas ir paredzēti bērniem, iespējams atvilkt naudas līdzekļus banku vai citu pieaugušo cilvēku interesēs. Visi naudas līdzekļi būtu jānodrošina bērnu labākiem dzīves apstākļiem – gan veselības aprūpei, gan izglītībai, gan vienkārši tam, lai bērni varētu paēst un pilnvērtīgi dzīvot.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Šis priekšlikums un doma pēc savas būtības ir pareiza. Bet Gobzemam kā iesniedzējam un kā juristam vajadzētu zināt, ka bērnu uzturlīdzekļus, kas apjomā ir lielāki, nekā to noteicis Ministru kabinets, var noteikt ne tikai ar tiesas nolēmumu, bet arī ar notariālo aktu. Ja mēs šeit neminam notariālo aktu, tad faktiski mudinām visas ģimenes šķirt strīdus tiesās. Tā vietā, lai vienotos, mēs palielināsim gan tiesvedību apjomu, gan strīdu izskatīšanu tiesās. Protams, būtu pavisam vienkārši it kā ielikt arī notariālo aktu, ko vajadzētu izdarīt jau iesniedzējam, bet tas savukārt paver citu problēmu, ka notariālā kārtībā var veikt visādas mahinācijas. Apzinoties, ka šis ir labs priekšlikums, es pieļauju, ka varētu būt arī citi ceļi... piemēram, palielināt Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "To varētu komisijā apspriest!")

Tāpēc es aicinu šī likumprojekta iesniedzējus vērsties Tieslietu ministrijā un izdomāt veidu, kas būs juridiski korekts, precīzs un pareizs. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Jūs paši izdomājat veidus, kā neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus!") Šādā (Starpsaucieni.)... šādā juridiskā variantā tas vienkārši nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Civilprocesa likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 46, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šī ir mūsu iespēja un nepieciešamība. Nepieciešamība, jo vairāk nekā 80 procenti pašvaldību šodien Latvijā nevar sevi uzturēt un saņemt dotācijas. Pusei pašvaldību nav vispār nekādu ideju konkursu par ekonomisko attīstību un biznesa vides veicināšanu, lai tajās ienāktu uzņēmēji. Mazāk nekā puse pašvaldību spēj nodarbināt 40 procentus no saviem darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Vēl mazāk pašvaldību ir spējīgas realizēt projektus, kuros ir miljons un vairāk... jeb, pareizāk sakot, investēt projektos. Un mazāk nekā 40 pašvaldībās ir tāda situācija, ka nevar vidusskolā atvērt divas klases jeb paralēlklases, jo nav bērnu.

Šī reforma ir nepieciešama. Mums, parlamentam, ir jādod uzdevums Ministru kabinetam, lai nāk ar skaidru redzējumu, ar skaidriem priekšlikumiem, lai realizētu šo iespēju (iespēju izdarīt to darbu, kuru nav izdarījuši iepriekšējie parlamenti), – uzlabot dzīves kvalitāti mūsu cilvēkiem un radīt tādas administratīvās vienības, kuras ir spējīgas dzīvot 21. gadsimtā, kuras ir spējīgas dzīvot šajā Latvijā.

Kolēģi, nelaidīsim garām šo iespēju, jo no nākotnes izvairīties nav iespējams!

Aicinu nodot šo likumprojektu komisijai un aicinu nebaidīties no tiem izaicinājumiem, kuri mums būs, izskatot šo likumprojektu – un ne tikai šo likumprojektu, bet arī šo reformu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo likumprojektu.

Šis likumprojekts nav nekas vairāk kā Saeimas mandāts valdībai – izstrādāt un piedāvāt administratīvi teritoriālo reformu.

Ja skatāmies uz pamatojumu, kas ir iekļauts šajā likumprojektā, tad redzam, ka pamatojums, kā jau Bondara kungs no tribīnes minēja, šim mandātam ir ļoti vispārīgs. Un tas, ko man gribējās redzēt, – kuras tad ir tās konkrētās pašvaldības, kas neizpilda šīs likumprojekta prasības, kuras ir tās pašvaldības, kuras... ir tā problēma, bet, pats galvenais, vismaz saprast kaut vai aptuvenu virzienu, kurā valdība plāno strādāt. Ir tikai vispārīgas frāzes, un tas ir šī likumprojekta vislielākais trūkums. Vispārēja statistika, bet mums ir 119 pašvaldības. Dodot mandātu valdībai strādāt, būtu bijis daudz labāk, ja mēs zinātu par katru konkrēto pašvaldību. Šī tomēr ir ļoti liela reforma, un ir vērts iespringt mazliet vairāk nekā tikai par vispārīgu statistiku, paraudzīties uz katru administratīvo vienību, katru pašvaldību konkrēti – ko tad mēs no tās sagaidām? Ko mēs sagaidām no Mazsalacas, vai Mazsalacā vienīgais kritērijs būs tikai iedzīvotāju skaits, vai būs kādi citi kritēriji? Kas šobrīd tur nav kārtībā? Šobrīd mēs sakām, ka taisāmies kaut ko remontēt, uzlabot, bet pirms remonta nepasakām, kāds tas remonts būs, un nepasakām arī līdz galam, kas īsti līdz šim nav bijis kārtībā.

Tāpēc, manuprāt, šis likumprojekts nav sagatavots izsvērti, pilnīgi, tas ir pārāk vispārīgs, un es ļoti ceru, ka, tālāk strādājot komisijā, vismaz konkrētāku informāciju... Es nešaubos, ka ministram šī informācija ir, un es nešaubos, ka ministrs un arī ministrija komisijā varēs deputātus ar to iepazīstināt, bet būtu bijis labāk, ja tas viss jau būtu iekļauts pamatlikumā un anotācijā.

Tā ka likumprojektu ar šādu anotāciju es aicinu neatbalstīt, bet ļoti ceru, ka tā izstrādes gaitā mēs šos jautājumus un atbildes dzirdēsim vēl vairāk, lai arī jūs, deputāti, dodot mandātu valdībai strādāt, iezīmētu, ko jūs sagaidāt no valdības, jo tas nav nekāds vienkāršais jautājums! Vismaz lai būtu aptuvena skaidrība, nevis, nu, tur: strādājiet, tad jau redzēs!

Es aicinu šajā brīdī neatbalstīt un ceru uz likumprojekta papildinājumiem, lai turpmākajā izvērtēšanas gaitā to varētu izskatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – nav, atturas – 25. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 11. marta līdz 14. martam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 11. marta līdz 14. martam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Dūklavam šā gada 13. un 14. martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dūklava iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. un 14. martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim šā gada 18. un 19. martā.

Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim šā gada 18. un 19. martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojektam "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" tika iesniegti seši priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministra – ministra! – iesniegums. Aizsardzības ministra priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Es dzirdēju, ka deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – aizsardzības ministra Pabrika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 3. – deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pielaide valsts noslēpumam – Latvijā tā patiesībā ir pielaide politmafijai. Un par to liecina fakts, ka mūsu Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam brīdī, kad viņam ir bijuši darījumi ar augstām Maskavas mērijas amatpersonām, pārdodot nekustamo īpašumu – bijušā kinoteātra "Pionieris" ēku Rīgā, Skolas ielā 2. Satversmes aizsardzības birojs šādu faktu nemaz nav pārbaudījis (Dep. L. Ozola: "Kā tu to zini?"), neraugoties uz to, ka darījumā pircējs ir bijis cilvēks, kura amatpersonas deklarācijā uzrādās apaļa nulle. Darījums realizēts caur ofšoriem Kiprā, Britu Virdžīnu salās, Panamā. Un viņam ir pielaide! (Dep. A. Kaimiņš: "Tev nav!")

Likumā "Par valsts noslēpumu" ir norādīts, ka jautājums par pielaides piešķiršanu ir jāizskata līdz amata pienākumu uzsākšanai. Šobrīd, cik zināms, Ministru kabinetā ir vairāki ministri, kuriem nav pielaides valsts noslēpumam. Laikā, kad mums ir jāievieš Moneyval rekomendācijas, pielaides nav iekšlietu ministram, kurš, cik zināms, ir atbildīgs par Moneyval rekomendāciju ieviešanu. Cik zināms, arī citiem ministriem nav pielaides valsts noslēpumam. Visticamāk, tā nav šo ministru vaina, bet gan Satversmes aizsardzības biroja vaina, ka nav izpildīts likumā noteiktais pienākums izskatīt jautājumu līdz pienākumu uzsākšanai, ko paredz likums "Par valsts noslēpumu".

Konkrētais priekšlikums paredz Satversmes aizsardzības biroja pienākumu izskatīt visu, kas saistīts ar pielaidēm, līdz Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas sākumam, tas ir, līdz svinīgā solījuma došanai, lai šo jautājumu vēlāk neviens, īpaši vecā politiskā elite no VIENOTĪBAS, Artus Kaimiņ (Dep. A. Kaimiņš: "Tev nekad nebūs pielaides! Tu to vari saprast? Nekad!"), nevarētu izmantot attiecīgām politiskām manipulācijām.

Tas, ko es gribu teikt, – neraugoties uz to, ka šodien, šodienas apstākļos, Artuss Kaimiņš ir pārliecināts, ka vecā VIENOTĪBA, kuras marionete viņš jau sen ir, būs pie varas mūžīgi, šī situācija mainīsies. Tā mainīsies tā iemesla dēļ, ka visā pasaulē, kas ir attīstīta un demokrātiska, pielaides valsts noslēpumam nav tautas pārstāvjiem. Tā viņiem pienākas automātiski tādēļ, ka augstākā ir tautas vara, nevis Maizīša kungs vai Satversmes aizsardzības birojs. Amerikas Savienoto Valstu prezidentam nav pielaides valsts noslēpumam, jo viņu ir ievēlējusi tauta. Tāpat ir arī Igaunijā. Tāpat ir arī Francijā vai Vācijā, vai jebkurā citā attīstītā pasaules valstī.

Mūsu valstī šis jautājums tiek izmantots kā manipulatīvs līdzeklis pret jauniem politiskiem spēkiem un pret personām, kas nenodod savus vēlētājus, kā to ir izdarījis, piemēram, Artuss Kaimiņš. Mūsu valstī šī sistēma tiek izmantota pret tiem, kam ir mugurkauls, nevis tiem, kas ir politiskas marionetes Meroni rokās, sēžot ložās "Arēnā Rīga" kopā ar gobiņiem un vēl nezin ko.

Šī sistēma paredz to, ka tautas dotais deleģējums ir prioritārs un būtisks un to nevar apstrīdēt neviens. Jo šis absurds, ka pielaidi ir jāiet prasīt pat Valsts prezidentam, kurš ir likumīgi ievēlēts, dara kaunu mūsu uz papīra it kā demokrātiskajai sistēmai. Tāpēc ir iesniegts konkrētais priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Pēc būtības pavisam īsi. Pirms mēs grozām kaut ko likumā "Par valsts noslēpumu", mums būtu viena cita lieta jāizdara – jāsaņem atbildes no tiem, kas šīs pielaides izsniedz, jādzird atbildes šeit, Saeimā.

Kā tas ir iespējams, ka čekas aģents Pugulis ir saņēmis augstāko pielaidi valsts noslēpumam un tādējādi kļuvis par Latvijas Republikas premjerministru? Kamēr mēs neesam snieguši atbildi uz šo jautājumu... likums un ideja par valsts noslēpumu ir diskreditēti, cik vien smagi var diskreditēt. Jo ir jautājums – kam tad mēs pielaidi nedodam, ja to dodam čekas aģentiem? Es neko šeit īpaši nepārmetu Ivaram Godmanim, jo nezinu apstākļus, bet zinu, ka viņš ir kartotēkā. To mēs redzam visi. Un lielākā problēma ir tajā, ka viņa lietu mēs nevaram apskatīt, viņa lieta ir Maskavā, tāpat kā daudzu pārējo aģentu lietas. Un to, kas tur ir īstenībā, šobrīd zina Krievijas speciālie dienesti, bet nezinām mēs. Uz šo jautājumu, manuprāt, mums ir jādabū atbilde – kā tas varēja notikt? Citādi mēs varam grozīt, ko gribam, bet likums un ideja pašlaik ir diskreditēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Bieži diskusijās par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu tiek piesauktas citas valstis. Cik nu iznāca no sēdes līdz šodienai apskatīties mūsu kaimiņu likumus... angļu valodā ir tulkots Lietuvas Valsts noslēpuma un dienesta noslēpuma likums, kura 15. panta "Nosacījumi, lai apstrādātu un iepazītos ar klasificētu informāciju" trešā daļa diezgan skaidri... un tur ir taisnība. Prezidenta, Seima priekšsēdētāja un premjerministra amats dod viņiem tiesības iepazīties ar klasificēto informāciju, to izmantot, un tas notiek automātiski.

Sekas? 2004. gadā pret Lietuvas prezidentu Paksu tika uzsākta un pabeigta viņa atcelšanas procedūra. Viens no atcelšanas iemesliem bija informācija, ka Pakss ir izpaudis valsts noslēpumu savas kampaņas sponsoram – helikopteru ražotājam Borisovam. Protams, to var darīt, bet Lietuvas piemērs to labi parāda.

15. panta ceturtā daļa. Seima deputāti un pašvaldības padomju locekļi var iepazīties ar informāciju, kas klasificēta kā ierobežota, ja tas ir nepieciešams viņu pienākumu veikšanai.

Arī pašlaik Latvijā... arī visās mūsu komisijās, ja ierodas kāda no iestādēm un komisijā deputātiem tiek dota iespēja iepazīties ar dokumentiem, kas ir ierobežotas pieejamības vai dienesta vajadzībām, pret parakstu tas tiek darīts slēgtā komisijas sēdē. Un tāpat tas notiek Lietuvā. Bet arī Lietuvā visiem deputātiem ir nepieciešama pielaide un tiek veikta pārbaude.

Par Igauniju diemžēl tulkojums nav pieejams. Bet tas, ko es pilnīgi skaidri zinu, jo pats kādreiz vadīju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, – ir nosacījums, kuru viņi mainīja pēc spiegu skandāliem... ka viņu Nacionālās drošības komisijā... deputātiem, kas strādā šajā komisijā, ir nepieciešama nevis pirmā līmeņa (kā tas ir Latvijā) pielaide, ko izsniedz drošības dienesti, bet NATO līmeņa pielaide.

Starp citu, es uzskatu, ka, iespējams, arī mums... ja mēs pārskatām kaut ko šajā likumā, tad jāparedz, ka Nacionālās drošības komisijas deputātiem ir nepieciešama tieši NATO līmeņa pielaide.

Tā ka tie ir vienkārši piemēri no divām kaimiņvalstīm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlos parlamentāriešiem teikt, ka "par" šo priekšlikumu komisijā nobalsoja trīs deputāti un "pret" nobalsoja divi, pārējie atturējās. Tātad faktiski, pēc būtības, ar balsu vairākumu šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Latvijas sistēma, piešķirot pielaidi valsts noslēpumam, ir absurda pašos pamatos, jo mums ir premjers, kurš ir čekas maisos un, ļoti iespējams, bijis čekas aģents. Mums ir premjers, kurš pēc Krimas okupācijas... kura ģimene pēc Krimas okupācijas tirgo sev piederošo kinoteātra "Pionieris" ēku ofšoriem... pastarpināti, protams... kur patiesā labuma guvēji publiski medijos izsakās, ka Krimas okupācija esot apsveicama, ka nekāda aneksija neesot bijusi.

Es saprotu, ka šodienas apstākļos Artuss Kaimiņš vairs nedrīkst runāt par veco vai jauno VIENOTĪBU. To viņam aizliedza Gobiņš, kurš pazīstams ar Meroni, jo tādas lietas ir jāsaskaņo halles "Arēna Rīga" ložās. Bet kādam par to ir jārunā publiski. (Dep. A. Kaimiņš: "Runā!") Un kādam ir jārunā publiski, ka mūsu valstī pielaide tiek dota nevis valsts noslēpumam, bet politmafijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

J. Rancāns. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka komisijā šis Alda Gobzema priekšlikums tika izdiskutēts un netika atbalstīts tajā skaitā... tā iemesla dēļ, ka Satversmes aizsardzības birojam nemaz nebūtu tādu resursu, lai veiktu šo pārbaudi līdz svinīgā solījuma došanai.

Tas, ko es vēl gribu piebilst Gobzema kunga teiktajam. Gobzema kungs, jūs nonākat mazliet pretrunā pats ar sevi (Dep. A. Kaimiņš: "Tas ir normāli!"): runājot par to, ka šīs pielaides vajadzētu dot automātiski, jūs tomēr iesniedzat priekšlikumu, kurš paredz šādas pārbaudes veikšanu. Es aicinu turpmāk tomēr konsekventi... Ja jūs esat par to, lai būtu automātiskas pielaides, tad aicinu iesniegt arī attiecīgu priekšlikumu.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo Alda Gobzema priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 4. arī ir deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Minētais priekšlikums paredz to, ka pielaidi Latvijas valsts noslēpumam drīkst piešķirt tikai Latvijas valsts pilsonim, nevis dubultpilsonim. Minētā priekšlikuma jēga ir pašapziņas jautājums. Minētā priekšlikuma jēga ir jautājums, kas izslēdz iespējamu interešu konfliktu, jo nevar būt situācija, ka personai, kurai ir dubultā pilsonība, tiek piešķirta pielaide mūsu valsts noslēpumam. Jo nav iespējams zināt, kādi pienākumi šai personai ar dubulto pilsonību ir pret citu valsti.

Mūsu valsts premjerministram Arturam Krišjānim Kariņam ir dubultā pilsonība, un viņam ir bailes atteikties no dubultās pilsonības, jo viņš acīmredzot netic mūsu valsts nākotnei. Acīmredzot viņš netic mūsu valsts pensiju sistēmai, acīmredzot viņš netic mūsu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, ja jau viņam ir nepieciešama dubultā pilsonība. Šobrīd nav zināms, kuras valsts interesēs Arturs Krišjānis Kariņš darbojas – mūsu valsts interesēs vai kādas citas valsts interesēs. Uz to norāda Artura Krišjāņa Kariņa ģimenes darījums attiecībā uz bijušā kinoteātra "Pionieris" ēku ar Krievijas Federācijas (Starpsauciens: "Par priekšlikumu runā!") rezidentiem caur ofšoriem.

Konkrētajā gadījumā tas, ko es vēlos pateikt: likumā "Par valsts noslēpumu" ir jāizdara izmaiņas, paredzot – kā tas ir daudzās attīstītās valstīs un daudzās valstīs, kas ciena savas vērtības, – ja tu vēlies būt valsts amatpersona, tev ir jāatsakās no citas valsts pilsonības. Nav iedomājama situācija, ka Izraēlas premjerministrs varētu būt ar dubulto pilsonību. Nav iedomājama situācija, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents būtu ar dubulto pilsonību. Un šīs valstis pasaulē ciena. Vai ciena Latviju un vai ciena to, ka mums nav pašapziņas un mēs ļaujam pie varas būt personai, kura netic mūsu valsts nākotnei? Kurai patiesībā arī nekādas atbildības par mūsu valsts nākotni nebūs, jo šis cilvēks pavisam mierīgi varēs doties savas vecumdienas baudīt tajā sociālajā nodrošinājumā, ko paredz citas valsts pilsonība.

Es saprotu, ka pēc manis tribīnē kāps Artuss Kaimiņš, lai aizstāvētu Arturu Krišjāni Kariņu, jo viņam to liek Meroni un viņam to liek Gobiņš, ar kuru viņš kopā sēž "Arēna Rīga" ložās. (Starpsauciens: "Malacis!")

Es saprotu, ka šo priekšlikumu neatbalstīs koalīcija, jo mūsu koalīcijai acīmredzot nav pašapziņas attiecībā uz mūsu valsti. Priekšlikuma jēga ir gaužām vienkārša. (Dep. A. Kaimiņš: "Nu, kāda?") Nevis atņemt Arturam Krišjānim Kariņam pielaidi valsts noslēpumam, bet piespiest viņu atteikties no dubultās pilsonības un parādīt, ka viņš tic mūsu valstij, ka viņš tic Latvijai, ka viņš tic Latvijas pensiju sistēmai, ka viņš tic Latvijas skolotāju algām, ka viņš tic Latvijas nākotnei.

Konkrētajā gadījumā šis priekšlikums neattiecas tikai uz Arturu Krišjāni Kariņu, bet uz ikvienu personu, kas Latvijā grib nokļūt pie varas. Viņai ir jābūt tikai un vienīgi Latvijas pilsonim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā būtu skaidrojams?

J. Rancāns. Vēlos teikt, ka komisijā šis jautājums tika izdiskutēts un netika atbalstīts. Es vēlos vēl piebilst (Starpsauciens: "Nevajag!"), ka šis jautājums nav tik vienkāršs, kā šobrīd to pasniedz Gobzema kungs, jo (Starpsauciens: "Piesakies debatēs un tad izsakies!") dubultā pilsonība var būt cilvēkiem no dažādām valstīm (Starpsauciens: "Komisijas vārdā!"), tai skaitā no mūsu stratēģisko partneru valstīm. Un par šo jautājumu varētu diskutēt plašāk, bet ne steidzamā likumdošanas kārtībā.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns 5. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. J. Ādamsons: "Nav balsojams!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. (Dep. I. Zariņš: "Eu, nu kas notiek?!") Lūdzu... (Starpsauciens: "Nav balsojams!") Nav balsojams?

J. Rancāns. Jā... Tie ir savstarpēji saistīti – 5. un 6. priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Vai... Tātad deputāti šo priekšlikumu...

J. Rancāns. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

Deputāti vēlas debatēt, un debates ir iespējamas.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā parlaments neatbalstīja 2. priekšlikumu... 5. un 6. priekšlikums ir saistīti priekšlikumi, līdz ar to 5. un 6. priekšlikums nevar būt balsojami.

Bet – kas mani pārsteidz? Ka ne komisijā, ne... šīs nedēļas laikā tā arī nebija nekādu debašu par to, kāpēc vispār šis likumprojekts parādījās, kāpēc CVK priekšsēdētājam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam... kas ar to saistīts. Nevienu atbildi uz šo jautājumu diemžēl es tā arī neesmu saņēmis.

Par visiem pārējiem priekšlikumiem. Tie diemžēl nebija saistīti ar būtību un jēgu... Un aicinu kolēģus ievērot Kārtības rulli, kurš nosaka, kādi priekšlikumi tiek apspriesti otrajā un trešajā lasījumā, – ka konceptuālus priekšlikumus likumprojektu beidzamajos lasījumos (it sevišķi – steidzamu likumprojektu galīgajos lasījumos!) nevar iesniegt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 5. un 6. priekšlikums nav balsojami. Tāds ir arī Juridiskā biroja atzinums.

J. Rancāns. Vairāk priekšlikumu nav.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 22, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegti priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Augulis, Kučinskis, Daudze, Čakša un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šī jaunā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, kā arī tā nodošanu komisijai, lai mēs varam ar to sākt strādāt.

Tas ir jauns likumprojekts, kas ir sagatavots pēc tam, kad pagājušā gada nogalē notika diskusija (toreizējā premjera vadībā) par atbildīgu kreditēšanu. Tā diskusija bija ātro kredītu kontekstā, un tika atrisinātas daudzas lietas, Saeimā tika virzīti un pieņemti daudzi labi priekšlikumi, kas ierobežoja bezatbildīgu tā saukto ātro kredītu došanu. Bet palika viens mājasdarbs Tieslietu ministrijai – atrisināt situāciju, ka Latvijā šobrīd ir ļoti liels skaits to iedzīvotāju, kas jau ir kļuvuši par ātro kredītu ķīlniekiem un bieži vien nespēj tos atdot, tā iemesla dēļ kļūdami arī par ēnu ekonomikas dalībniekiem. Ļoti daudzi uzņēmēji, īpaši reģionos, stāsta, ka pie viņiem vēršas darbinieki, potenciālie darbinieki, un pat aicina maksāt algas aploksnē, jo baidās no tā, ka, ja parādīsies oficiāli ienākumi, tad tūlīt būs klāt tiesu izpildītāji un šos līdzekļus mēģinās atgūt. Tā ir problēma arī ļoti daudziem jauniešiem, kam ir mazāka finanšu pratība un kas jaunības neapdomības dēļ ir paņēmuši kredītus, nespēj tos atdot un līdz ar to arī nespēj uzsākt normālu dzīvi.

Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, Latvijā šobrīd ir ļoti liels to iedzīvotāju skaits, kuriem ir parāds. Ir apmēram 35 tūkstoši cilvēku, kam parāds ir starp diviem un pieciem tūkstošiem eiro. Šis likumprojekts paredz kārtību, kādā cilvēki, kuri nevar parādu atdot, varētu no parāda atbrīvoties paātrinātas maksātnespējas procesā. Tas attiektos uz gadījumiem, kad parādniekam ieņēmumi ir minimālās algas vai mazākā apjomā un šis parāda apjoms nepārsniedz 5000, bet būtu lielāks par 2000 eiro. Ir vairāki jautājumi, protams, kas likumprojekta turpmākās izstrādes procesā vēl būtu diskutējami, teiksim, vai vajadzētu būt pienākumam apmeklēt finanšu pratības kursus. Tā sākotnēji bija Tieslietu ministrijas ideja. Tiesa gan, neparādot un neinformējot, kur un par cik šādus kursus var apmeklēt, kādā mērā šai personai būtu jāapmaksā valsts pakalpojums, maksātnespējas procesu apkalpojot. Man šķiet, ka tai summai vajadzētu būt samērīgai, lai cilvēks arī pēc būtības to var segt.

Vēl vairākas citas konceptuālas lietas, bet pamatā šis ir likumprojekts, kas sagatavots, sadarbojoties Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, konsultējoties ar Finanšu nozares asociāciju, ar Latvijas Kredītņēmēju asociāciju un veicot nelielas korekcijas no deputātu puses par labu iedzīvotājiem. Es domāju, ka šī būtu viena ļoti laba lieta, ko mēs varētu izdarīt. To varētu nedarīt, ja mēs kā politiķi būtu iepriekšējos gados bijuši pietiekami atbildīgi un ierobežojuši bezatbildīgu kreditēšanu. Tā kā esam pieļāvuši daudzas kļūdas, uzskatu, ka šis ir obligāti paveicams darbs.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 47, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ārlietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Ārlietu komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Puga, Pucens, Vitenbergs, Kursīte, Blumbergs, Geidāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Ģirģena atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Puga, Pucens, Vitenbergs, Kursīte, Blumbergs, Geidāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Ģirģena ievēlēšanu Ārlietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aldis Blumbergs.

A. Blumbergs (KPV LV).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 5. martā skatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Pirms trešā lasījuma tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 2. – arī iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. Un 3. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Ieroču aprites likums", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! 1. ir iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 3. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 5. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 6. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 7. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 8. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 11. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 12. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 13. – deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es aicinu Saeimu atkārtoti izvērtēt likumprojekta otrajā lasījumā iekļautās normas par mednieku loka paplašināšanu ar pašu bērniem tālāku virzību.

Jautājumi, kuri skar bērnus, tātad tos, kuriem vēl nav 18 gadu, likumdevējam jāizvērtē īpaši rūpīgi. Minētais grozījums jāskata sistēmiski, kopā ar citiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju ikviena persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, starptautiskajās tiesībās tiek uzskatīta par bērnu. Šāds juridiskais kritērijs tiek izmantots arī Latvijā – Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

Arī tiesu praksē, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2014. gada 4. decembra spriedumā, ir atzīts, ka bērns nav sasniedzis to izpratnes līmeni (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par lietu kārtību un mehānismu darbību, kāds piemīt pieaugušam cilvēkam, un viņam var arī nepiemist tāda psiholoģiska noturība un spēja reaģēt negaidītās, bīstamās situācijās, kāda tā ir pieaugušajam.

Priekšlikumam par to, vai Latvijā bērniem ir jāatļauj izmantot ieročus, ir jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam un pamatotam ar dažādu jomu speciālistu viedokļiem, ekspertu viedokļiem.

Būtiski, ka šā gada 19. februārī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts policijas amatpersona Lauris Arājs nāca klajā ar šokējošiem datiem. Par dažādiem nopietniem pārkāpumiem (alkohola lietošana un citi iemesli) 321 mednieks Latvijā zaudējis tiesības glabāt ieročus.

Uz to, ka likumprojektā ietvertā norma neatbilst bērnu tiesību aizsardzības normām, ir norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs. Proti, tiesībsargs ir norādījis, ka likumprojekta anotācijā trūkst izsmeļoša izvērtējuma par minētā priekšlikuma ietekmi uz nepilngadīgu personu. Tiesībsarga vērtējumā šāda prakse neatbilst nedz labas pārvaldības principam, nedz labas likumdošanas praksei. Latvijas bērnu vislabākajās interesēs nav atļaut bērniem izmantot medību ieročus.

Savukārt biedrība "Latvijas Skolu psihologu asociācija" vērš uzmanību uz vismaz diviem būtiskiem riskiem.

Pirmkārt, pusaudža vecumā galvas smadzeņu limbiskā sistēma, kas atbild par emocijām, ir attīstījusies, apsteidzot prefrontālo reģionu, kas atbild par sociālo uzvedību, personības izpausmēm, kompleksu kognitīvo uzvedību un lēmumu pieņemšanu. Tas nozīmē, ka pusaudža, it īpaši sešpadsmitgadīga pusaudža, rīcība ir riska zonā, jo tā smadzeņu daļa, kas atbild par lēmumu pieņemšanu, objektīvi nav nobriedusi.

Un otra problēma, uz kuru norāda skolu psihologi, ir tā, ka palielinoties ieroču pieejamībai sabiedrībā, palielinās arī nāves gadījumu skaits ieroču lietošanas dēļ – negadījumi, pašnāvības un tā tālāk.

Jāsaprot, ka skolu psihologi ir profesionāļi, kas tiešā veidā ikdienā strādā ar šo vecuma grupu un praksē risina dažādas problēmsituācijas skolās un ģimenēs. Arī vairāki citi speciālisti pediatrijā, psihiatrijā, neiroloģijā, narkoloģijā un ģimenes medicīnā neatbalsta priekšlikumu piešķirt tiesības rīkoties ar šaujamieroci personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, vēršot uzmanību uz to, ka šaujamieroču lietošanā nepieciešams psihiskais briedums un atbildības uzņemšanās, kas nenobriedušu psihisku procesu dēļ personai var nebūt.

Arī Valsts kontrole, Veselības ministrija un Labklājības ministrija neatbalsta iepriekš minētās tiesību normas turpmāko virzību. Ir saņemti vairāku citu organizāciju – nodibinājuma "Centrs Dardedze", biedrības "Skalbes", biedrības "Latvijas cilvēktiesību centrs", biedrības "Centrs MARTA" un biedrības "Latvijas ainavas" – iebildumi sakarā ar šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem. Pret šo ideju iebilst vairāki nozaru profesionāļi un eksperti, kuri saprot, kā un kādā veidā dzīvnieka nogalināšana var ietekmēt bērnu psihisko veselību. Lai aizsargātu bērnu veselību, arī psihisko veselību, vairākos likumos noteikti samērīgi ierobežojumi. Tie attiecas, piemēram, uz aizliegumu iegādāties tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus, un nevienam nav šaubu, ka šādi aizliegumi ir pamatoti.

Turklāt jāatzīmē, ka pasaulē pieaug vardarbīgu noziegumu skaits, tai skaitā izmantojot šaujamieročus. Šādus noziegumus izdara arī sešpadsmitgadīgi bērni, taču, paldies Dievam, vismaz pagaidām ne Latvijā.

Jāņem vērā fakts, ka citas Baltijas valstis šādas būtiskas izmaiņas savā likumdošanā neveic un neplāno to darīt. Mēs visi ļoti labi zinām, ka medībās nelaimes gadījumi notiek regulāri, tāpēc 16 gadu vecums šajā ziņā nav atbalstāms ne no bērna tiesību uz pilnvērtīgu attīstību, ne no drošības, ne no sabiedriskās nepieciešamības viedokļa. Labai likumdošanas praksei neatbilst tas, ka likumdevējs neņem vērā būtiskus tiesībsarga, ministriju un citu institūciju iebildumus par priekšlikuma negatīvo ietekmi uz nepilngadīgu personu. Satversmes tiesas prakse liecina, ka šī tiesa, redzot, ka likumprojekts nav pieņemts pienācīgā kārtībā, var to atzīt par neatbilstošu Satversmei.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt 13., 14. un 15. priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mēs esam likumdevējs, un mūsu uzdevums ir redzēt plašu kontekstu, nevis tikai šauri skatīties uz kādas ļoti mazas grupas vēlmi ielikt saviem bērniem rokās ieročus.

Un, lai gan man uzreiz jāpiekrīt, ka esošie labojumi zināmā mērā jau uzlabo situāciju... bet, atgriežoties pie tā, kas pagājušo reizi tika diskutēts, ka mums ir normālākas un laikam mazāk normālas sievietes, no vienas šādas mazāk normālas sievietes es dzirdēju: "Jūs varat pieņemt šo likumu, kā gribat, es tāpat savam bērnam rokās ieroci nedošu!" (Starpsauciens: "Nedod!")

Mēs varam dažādi skatīties uz šo situāciju, bet diemžēl tas ir zinātniski pierādīts, ka pusaudžu nobriešana beidzas 28 gadu vecumā. (Starpsaucieni.) Un mums kā likumdevējam ir šis konteksts jāņem vērā. Jā, ir 45–50 jaunieši, kas auguši kopā ar dabu, ir jau agrīni gājuši medībās, un, iespējams, viņiem nebūs problēmu ar šo situāciju. Bet vai mēs, likumdevējs, esam apsvēruši visus iespējamos riskus attiecībā uz pārējiem...? Kas var notikt ar pārējiem jauniešiem, kuri nav auguši kopā ar dabu, kuri nav kopā ar tēvu regulāri gājuši uz mežu un skatījušies, kā tas notiek, bet kuri tagad šā likuma ietvarā spēs tur nokļūt un tikt pie šaujamieroča? Mēs nezinām viņu reakcijas.

Lūdzu apdomīgi pieiet šim jautājumam tieši tādēļ, ka mēs esam likumdevējs. Mūsu uzdevums ir redzēt plašu kontekstu, nevis tikai šauras, ļoti mazas grupas lobētas intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Es no savas puses arī joprojām lūgtu izslēgt šo normu, kura ļautu lietot ieročus medībās sešpadsmitgadīgiem jauniešiem vecāku uzraudzībā. Papildus visiem tiem argumentiem, kuri jau ļoti plaši ir izklāstīti Saeimas iepriekšējās sēdēs, un arī tiem, kurus šodien dzirdējām, es gribētu minēt vēl divas tēzes.

Viena lieta. Komisijas sēdē tika uzdots jautājums: ar ko tad mēs esam citādāki vai sliktāki nekā, piemēram, dažas skandināvu valstis, kurās šāds regulējums ir spēkā jau vairākus gadus? Es gribu teikt, ka mēs neesam sliktāki, bet citādāki gan, jo mums joprojām diemžēl ir samērā liela nepaklausība likumiem. Par to liecina kaut vai ļoti biežie sodi, kas ir saņemti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ātruma pārsniegšanu. Un ir pieņēmums, ka, pat ja būs kādi spēles noteikumi jāievēro, tad, visticamāk, būs tāda sportiska interese dažkārt tos pārkāpt. Par to, es domāju, liecina arī tas, ko Agešina kungs minēja, – statistika par ārkārtīgi lielu to cilvēku skaitu, kuri dažādu pārkāpumu dēļ ir zaudējuši tiesības nēsāt ieroci.

Otra lieta. Diskusiju kvalitāte. Komisijas sēdē šim jautājumam, es teiktu tā, tika pārrullēts pāri, retoriski uzdodot jautājumus: "Vai ir kādi zinātniski pētījumi? Dodiet pētījumus, kas pasaka, ka tiešām, ja jaunietim dos iespēju lietot ieroci medībās, viņam būs kāds psiholoģisks trieciens!" Aizmirsa otru medaļas pusi, ka nav arī nekādu pētījumu par pretējo efektu. Tieši otrādi – ir kāds ekspertu slēdziens... Mēs nupat dzirdējām Čakšas kundzes komentāru par to, ka ir pētījumi, kad tiešām nobriest jaunieša prāts. Ir šobrīd saņemta arī skolu psihologu vēstule, kurā minēts, ka sešpadsmitgadīgam jaunietim joprojām smadzeņu attīstības process ir veidošanās fāzē.

Līdz ar to tā vēlme ar klapēm uz acīm vienkārši pieņemt šo lēmumu ir pārsteidzoša un, es domāju, diskusiju kvalitāti nav uzlabojusi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kā arī dažus pārējos, kaut gan taisnība, ka šobrīd esošais komisijas priekšlikums jau ir daudz kvalitatīvāks un vismaz novērš tās bažas, par kurām iepriekš vispār nebija diskusijas un kuras pauda Valsts policijas pārstāvis, jo otrajā lasījumā pieņemtais regulējums neparedzēja nedz atbildību par ieroča nepareizu lietošanu, nedz arī kādu ierobežojumu šim regulējumam; tas paredzēja, ka vēl sirmā vecumā ar mammas blakus stāvēšanu to ieroci varētu lietot.

Aicinu atbalstīt šo un dažus nākamos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Varbūt kāds saskatīs... Ja nevarēsiet, es jums parādīšu, varēsiet pienākt... (Dep. A. Kiršteins rāda attēlu planšetē.) Tā ir latviešu klasika – grafiķa Kārļa Krauzes ilustrācija grāmatai "Staburaga bērni". Tur ir attēlots (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Uz šo pusi, lūdzu!") mednieks, kurš pats ir drusciņ mazāks par bisi, kas viņam karājas plecā, ar nošautu zaķi. Jo, kā jūs atceraties, viņš bija dārznieka dēls, un tie zaķi grauza ābelītes.

Es saprotu, ka mums skolās ir problēma. Protams, diskriminācija mums nav atļauta, bet diemžēl ir ārkārtīgi smaga vīriešu diskriminācija. Man liekas, skolās pašreiz vīriešu ir mazāk par 10 procentiem un rezultātā notiek ārkārtīgi spēcīga jauno vīriešu feminizācija. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Es gribētu atgādināt vienu lietu. (Dep. I. Rībena: "...nav obligāti jānošauj dzīvnieki!") Sešdesmitajos gados Medību likumā bija atļauts... divus gadus tas bija spēkā... medniekam atļautais vecums bija 16 gadi, turklāt, atšķirībā no šī priekšlikuma, viņš varēja patstāvīgi nēsāt ieroci, ja pirms tam bija pierādījis sevi kā dzinējs. Un vai zināt, kāpēc šis likums tika atcelts? Tāpēc, ka Valsts drošības komiteja secināja – tur aug jaunie patrioti un nākamie partizāni. Un tas bija bīstami padomju varai.

Ne velti es pagājušoreiz teicu, ka ārkārtīgi veiksmīgi izdevās atbrīvot un sakaut Stučkas armiju, jo bija ļoti daudz bijušo studentu, arī Tērbatas korporāciju studentu, kas bija labi mednieki, viņi orientējās mežā, viņi orientējās kaujas apstākļos, bet ķīniešiem un stepju cilvēkiem, kas bija nomaskēti par latviešiem Stučkas armijā, šo dotību nebija. Viņiem bija liels kritušo skaits, un viņu armija tika sagrauta. Tā ka padomāsim par to, un varbūt nevajadzētu steigties ar šo trīs priekšlikumu atbalstīšanu.

Paldies. Un aicinu iepazīties ar latviešu klasisko literatūru. "Staburaga bērni", autors – Valdis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, kolēģi! Nepamet sajūta, ka tas viss kaut kur ir dzirdēts, vienreiz jau ir bijis, un likās jau, ka esam to izdiskutējuši. Bet šodien ir sākusies otrā sērija ar jaunām atziņām.

Mani nedaudz šokēja atziņa, ka pusaudzis pieaug līdz 28 gadiem, tātad šobrīd Latvijas armijā visi ir pusaudži, nepieauguši pusaudži... nu, mūsu armija sastāv no bērniem. Starp mums arī ir daži pusaudži, kuri varbūt nav lemtspējīgi. (Starpsauciens: "Tieši tā arī ir!") Tā arī ir, jā.

Un vēl tika teikts, ka tiek pārstāvētas mazas grupas intereses. Mednieki nav maza grupa. Ir vairāk nekā 20 tūkstoši reģistrēto mednieku, plus dzinēji un viņu ģimenes locekļi. Man liekas, tas ir nekorekti – šādu cilvēku grupu nosaukt par mazu, un pārņem arī sajūta, ka šī ir vienvirziena kustība, tiek pausti un lobēti visi viedokļi, izņemot medniekus pārstāvošās organizācijas. Uzskatu, ka mednieki ir jāatbalsta, un ceru, ka turpmāk mednieku tradīcijas Latvijā nenomirs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Dūrītis (AP!).

Paldies. Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi un cienījamie klausītāji, kas klausās šo Saeimas sēdi! Šī likumprojekta virzība ir izraisījusi tiešām ļoti daudz diskusiju sabiedrībā, un par to viedokli ir pauduši eksperti un sabiedrībā zināmi cilvēki. Man ir grūti atcerēties vēl kādu gadījumu, kad ekspertu viedoklis būtu bijis tik vienots. Es domāju tādus ekspertus, kuri tiešām var spriest par to, kas notiek ar cilvēku zināmā vecuma posmā un kāds ir viņa emocionālais... un pārējais... statuss. Ne tik daudz par medību tehniku un dažādiem ieroču veidiem, par ko tiešām, es nešaubos, mednieki noteikti ir eksperti. Bet ar to domāju dažādus ekspertus – psihologus, psihoterapeitus, ārstus un citas sabiedrības un profesionāļu grupas.

Šo grozījumu iniciatores, kā mēs zinām, ir pāris elitāras mednieku organizācijas, kuras acīmredzot ļoti spēcīgi spēj panākt lobiju Saeimā. Un vēl es gribētu teikt, ka jaunie politiķi kritizē iepriekšējās Saeimas deputātus par to, ka tie neieklausās sabiedrībā un rīkojas, kā teikts parunā – suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Diemžēl man jāsecina, ka šī likumprojekta virzības process, neieklausoties ekspertu viedoklī, un ignorance apliecina to, ka arī šajā Saeimā pēc būtības turpinām neņemt vērā sabiedrības viedokli. Man negribas ticēt, ka tas tā ir, un es ticu jaunajiem kolēģiem, ka tiešām šis parlaments ir būtiski atjaunojies un ka mēs tomēr spēsim apstāties kā karavānas locekļi un ieklausīties.

Kopumā 20 vai, iespējams, pat vairāk organizāciju vai ekspertu ir pauduši negatīvu attieksmi pret šiem plānotajiem grozījumiem attiecībā uz atļauju 16 gadu vecumā medībās lietot ieroci. Tie ir: Latvijas Republikas tiesībsargs, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Valsts kontrole, Latvijas Ārstu biedrība, piecu nevalstisko organizāciju un Latvijas Universitātes sociālantropologi kopīgi parakstītā vēstulē, nodibinājums "Centrs Dardedze", biedrība "Skalbes", biedrība "Centrs MARTA", Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Universitātes sociālantropoloģe Ilze Mileiko, Artūrs Pokšāns, patversme "Dzīvnieku Draugs", Latvijas Skolu psihologu asociācija. Arī dažas privātpersonas ir atsūtījušas savas vēstules.

Eksperti ir izteikuši savu viedokli medijos, piemēram, Latvijas Universitātes tiesību zinātņu eksperte juriste Ilma Čepāne – "Latvijas Radio"; zinātniskā institūta "Silava" pētnieks biologs Jānis Ozoliņš – savā rakstā "SestDienā". Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas speciāli izveidotā darba grupā arī sniedza savu viedokli.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes nupat veiktā iedzīvotāju aptauja (vecuma grupā no 18 līdz 60 gadiem) apliecina, ka 81 procents iedzīvotāju neatbalsta šīs izmaiņas.

Taču, neraugoties uz šiem daudzajiem institūciju un profesionālo organizāciju rakstiski iesniegtajiem negatīvajiem atzinumiem un publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, likumprojekts tomēr ticis virzīts tālāk uz trešo lasījumu. Tas mani izbrīna.

Un vēl. Gribu pateikt dažus statistikas datus. No 2017. gada kopumā reģistrēti 78 medību noteikumu pārkāpumi. 2017. gadā bija 21 lēmums par nelikumīgām medībām, 30 drošības pārkāpumi, viens nelaimes gadījums ar šaujamieroci, 2018. gadā – pieci nelaimes gadījumi ar šaujamieročiem, 37 drošības pārkāpumi.

Cienījamie kolēģi, nepārprotiet mani! Es neesmu pret medībām kopumā, it sevišķi – saimnieciska rakstura medībām, taču es uzskatu, ka tomēr šādi grozījumi Ieroču aprites likumā ir daudz rūpīgāk jāapsver un jāapdomā un tie nav atbalstāmi.

Noslēgumā es aicinu tiešām neignorēt ekspertu un sabiedrības balsi un ieklausīties tajā. Un gribu atgādināt – mīļie, atcerēsimies, ka mēs esam viesi tajos mežos, nevis dzīvnieki ir viesi mūsu mežos! Tie meži pieder dzīvniekiem. Ja man būtu šodien jārunā dzīvnieku vārdā... Sen jau ir zinātniskos pētījumos pierādīts, ka dzīvnieki, tāpat kā mēs, spēj just, saprast un mīlēt. Tas tā ir! Un man šodien ir jārunā viņu vārdā. Ja viņi varētu balsot, viņi noteikti balsotu "pret" – pret šiem likuma grozījumiem.

Tādēļ es aicinu nenogalināt dzīvniekus prieka pēc. Un vēlreiz uzsveru, ka arī dzīvnieki vēlas radīt pēcnācējus. Un viņu bērni vēlas, lai viņu vecāki atgriežas mājās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu un noraidīt šo normu, kura atļautu no 16 gadu vecuma lietot ieroci medībās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Ikstenas kundze, vai debatēm jums pietiktu ar trim minūtēm? Jā vai nē? Ar trim minūtēm jums pietiktu debatēm?

Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Man ir tikai trīs minūtes, bet es arī daudz vairāk negribu jūsu uzmanību aizkavēt. Mums ir mednieki, mums ir tradīcija, mums ir atbildīgi pusaudži, mums tas viss ir. Un mums ir statistika. Mums ir statistika, par to mēs esam dzirdējuši vairākās debatēs, un statistika ir negatīva.

Es aicinu nebalsot par atļauju bērniem, pusaudžiem lietot ieročus no 16 gadiem. Es aicinu balsot "pret", arī pati balsošu "pret". Ja ar mūsu lēmumu kaut vienu mirkli mēs paredzam pasliktināt bērnu tiesības un bērnu dzīvi Latvijā, ja kaut vienu brīdi varam pieņemt, ka šis mūsu lēmums var izraisīt invaliditāti, negadījumus, tad es aicinu balsot "pret".

Esam atbildīgi! Mēs visi būsim atbildīgi pret ģimenēm, pret bērniem, pusaudžiem, ja viņi negadījuma laikā sevi sakropļos vai, nedod Dievs, nogalinās. (Dep. S. Riekstiņš: "Tāpat to var izdarīt!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi.

Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt! Aicinu Eiropas lietu komisijas locekļus uz sēdi pārtraukuma laikā Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Starpsaucieni.)

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Es paņemšu... Tā. Lūdzu piecas sekundes uzmanības!

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla... ā, paldies, redzu, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs... neredzu, Marija Golubeva... nav, Kaspars Ģirģens... labi, Kaspar... ir, Ivans Klementjevs... nav, Rihards Kols... neredzu, Ieva Krapāne... neredzu, Armands Krauze... neredzu, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Anita Muižniece... neredzu, Romāns Naudiņš... neredzu, Evija Papule... neredzu, Daniels Pavļuts... nav zālē, Ramona Petraviča... nav zālē, Igors Pimenovs... Igor?... nav, Artūrs Toms Plešs... ir?... neredzu, Karina Sprūde... Karinu es redzēju... labi, pagaidām nav, Mārtiņš Staķis un Atis Zakatistovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Ieroču aprites likums", trešais lasījums.

Debates par 13. – Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu. Turpinām debates pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Debatēs par iespēju medīt no 16 gadu vecuma esmu dzirdējis... vietām dzirdu dažus ļoti lielus absurdus.

Agešina kungs! Jūsos klausoties, man liekas, ka man drīz ausis asiņos. Paskatoties uz Rīgas domi un pašvaldības uzņēmumiem... Jūs norādāt... (Starpsauciens: "Kāds sakars?")... Jūs norādāt... Atkārtošu vēlreiz – Agešina kungs medību sakarā norāda uz labas pārvaldības principu. (Dep. V. Agešins: "Pareizi!") Paskatoties uz Rīgas domi un pašvaldības uzņēmumiem, rodas jautājums – kur šeit ir labas pārvaldības princips? (Starpsauciens.)

Čakšas kundze! Mums ar steigu vajadzētu atņemt autovadītāja apliecības visiem, kuri nav sasnieguši 28 gadu vecumu.

Dūrīša kungs un Ikstenas kundze! Kopš pirmdienas Valsts policijā ir reģistrēti 175 negadījumi, kuros cietuši 15 cilvēki. Viņu vidū astoņi gājēji un viens velosipēdists.

Atņemsim iespēju... atņemsim iespēju vadīt automašīnu...! Jo šādi... viņi taču, iespējams, var arī traumēt cilvēkus... (Starpsauciens: "Mēs izskatām ieroču likumu, nevis satiksmes!")

Lūdzu, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atļaut piedalīties medībās no 16 gadu vecuma. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Eiropas Parlamentā tiek apspriests jautājums, ka jaunieši būs cilvēki vecumā līdz 40 gadiem. Tā ka mums ir iespējas vēl tālākai izaugsmei, ejot pa šo ceļu.

Ziniet, te izskanēja, ka esot bijis nepietiekams laiks debatēm, apspriešanai... un tamlīdzīgi... Jautājums par šo vecuma cenzu pirmo reizi parlamentā parādījās ap 2000. gadu; aktīvi, jau priekšlikumu veidā, tas parlamentā parādījās 2010. gadā.

Jautājums, ko es uzdevu arī dažādiem pārstāvjiem komisijas sēdē, – cik ilgs laikposms ir nepieciešams, lai apspriestu šo jautājumu un nonāktu pie kādiem secinājumiem? Es cienu jebkuru viedokli – gan "par", gan "pret" –, ja tas ir argumentēts, balstīts uz kādiem faktiem.

Bet... Kolēģi! Mēs gribam, lai mūsu jaunieši ir vīrišķīgi, aktīvi, piekopj aktīvu dzīvesveidu, taču tajā pašā laikā sakām: "Nē, nē, viņi ir bērni!" Bet viņi varbūt grib būt pieauguši.

Otra galējība, par ko es arī diskutēju komisijā, ir tā, ka nez kāpēc lielākā daļa, it sevišķi cilvēki, kas nav saistīti ar medībām, grib pateikt: "Es ne reizi neesmu bijis mednieks un arī nebūšu, bet tā ir mana principiāla nostāja citu iemeslu dēļ – ka, ziniet, tie jaunieši nav spējīgi pieņemt lēmumus, viņi tūlīt paķers plinti pēc tam, kad tiks pieņemti šie grozījumi, un visi slaidā solī skries uz mežu šaut."

Medības – tas ir vesels process. Tā ir dzīvnieku uzturēšana, meža kopšana. Un bieži vien tas ir vienīgais vadmotīvs, kā dēļ tie jaunieši nemūk prom no mūsu zemes. Tas ir tas, kas viņus vēl notur mūsu valstī! (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Runājot par dažādu ekspertu atzinumiem un tamlīdzīgām lietām, jāteic, ka, ziniet, ļoti dīvaini... Iepriekšējā parlamentā... un uz otro lasījumu saņemtie priekšlikumi, kuri nāca... un komisija aicināja sniegt šos atzinumus... tajā skaitā arī Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai... Čakšas kundze, dīvaini – tie bija pozitīvi, atbalstoši vecuma cenza samazināšanai, bet uz trešo lasījumu pēkšņi diametrāli mainījās. Tikai pamatojuma tam atkal nebija nekāda. Pamatojumu nedzirdēja arī no komisijas sēdē uzaicinātajiem – kāpēc, kur ir tā psiholoģiskā barjera, kāpēc to nevar darīt.

Ja mēs uzskatām, ka obligātā militārā apmācība, kas skar bērnu drošību, ir jāuzsāk jau no 1. klases specializētā vidusskolā, lai jaunieši būtu sagatavoti dzīvei, ar ko tad atšķiras šis pasākums? Nez kāpēc mēs aizmirstam, ka arī jebkurš transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības ierocis. Un cilvēks, kurš nav skaidrā, kurš sēžas pie stūres piedzēries, ir daudz bīstamāks sabiedrībai par to, kurš medībās piedalās ar ieroci. Bet likums atļauj no 16 gadiem bērniem, pusaudžiem iegūt "baltās" tiesības un vecāku uzraudzībā mācīties braukt ar automobili. Kāpēc mēs liedzam vecākiem iespēju apmācīt arī šos jauniešus? Es neuzskatu, ka ir nepieciešams šeit pat daudz debatēt. Pieņemsim lēmumu katrs pēc sava godaprāta un iesim tālāk! Nekavēsim laiku ar tādiem jautājumiem, par kuriem ir diskutēts vismaz pēdējo 19 gadu laikā! Katram ir savs viedoklis. Izbeigsim šīs nelietderīgās diskusijas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šīs ir ļoti zīmīgas debates. Ar ko tās ir ļoti zīmīgas? Tās parāda, cik mēs, politiķi, esam nobrieduši, cik mēs esam gatavi strādāt reālas demokrātiskas valsts apstākļos. Proti, cik mēs spējam cienīt cits citu, cits cita viedokli un to viedokli, kas no mūsējā atšķiras. Ir skaidrs, ka ir divi radikāli pretēji viedokļi un cilvēki tos nemainīs. Taču šī diskusija tomēr varēja notikt cieņpilni, argumentēti, nevis cenšoties citam citu aizskart. Manuprāt, tas, kā lielā mērā notiek šīs diskusijas, ir ļoti neracionāli.

Ja mēs runājam par argumentiem, tad kaut vai tas, kas tikko tika minēts... Mani pretargumenti būtu šādi. Lai iemācītos rīkoties ar ieroci, nav jādod tiesības nogalināt. Ir ļoti daudz iespēju, kā to var darīt. Kaut vai tie paši jaunsargi. Lai būtu pie dabas, nav arī nepieciešama iespēja nogalināt. Ir ļoti daudz iespēju, kā to var darīt, kā var aktīvi kustēties, būt pie dabas, izbaudīt mūsu dzimtenes skaistumu.

Ne velti ir ierobežojumi. Un, manuprāt, šis ierobežojums ir ļoti būtisks un to vajadzētu saglabāt. Cilvēkam līdz kaut kādam attīstības līmenim ierobežojumi ir vajadzīgi, jo ne visas lietas viņš spēj atbilstīgi un atbildīgi lemt. Tāpēc ir ierobežojumi attiecībā uz alkoholu, uz tabaku un, starp citu, arī uz tiesībām vadīt transportlīdzekli. Jā, tā arī ir paaugstinātas bīstamības situācija, kuru var uzticēt cilvēkam, bet to uztic sešpadsmitgadīgam cilvēkam ne jau ar mērķi nogalināt. Un tā ir principiāla atšķirība.

Mēs šeit nerunājam par to, ka cilvēks mācās rīkoties ar ieroci. Mēs runājam par to, ka cilvēkam dod iespēju nogalināt. Aizdomājieties! Kāpēc tas ir tik nopietni? Tāpēc, ka šinī vecumā psihe tiešām nav nostiprinājusies. Tas ir vecums, kurā jaunietis aktīvi konkurē par savu vietu dzīvē. Varas programma, kā jūs zināt, ir viena no tām, kas izdarīja vislielāko ļaunumu. Ja cilvēkam varas programmu šādā veidā sāk stimulēt un viņš nav atbilstoši nobriedis, tas tiešām var radīt nopietnas sekas. Un nav runa par medībām. Runa ir par to, ka cilvēks ar šādu ietekmi uz savu psihi, ar iespēju izbaudīt varu – ka viņš var kādu nogalināt – tālāk nonāk sabiedrībā, kur blakus nav viņa vecāka, kas viņam seko līdzi, vai viņš to dara vai nedara. Un, kolēģi, tas ir ļoti nopietni.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā mums var dzīvē sanākt kā anekdotē. Vai jūs zināt anekdoti par to, ka notiek tiesvedība un apsūdzētajam prasa par negadījumu medībās? Viņam vaicā: "Sakiet, kurā brīdī jūs sapratāt, ka tas, uz ko jūs šaujat, nav alnis?" Viņš saka: "Tanī brīdī, kad viņš sāka šaut man pretī." Es ļoti negribētu, ka mēs šādu situāciju piedzīvotu reālajā dzīvē, nevis runājot par medībām.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu ļoti atbildīgi pieiet šim jautājumam... un pirmām kārtām ne tikai pēc šīs būtības... bet arī paskatīties plašāk, kad mēs šeit debatējam. Mēģinām uzvesties kā nobrieduši politiķi, kuri tiešām ir gatavi strādāt reālas demokrātijas apstākļos! (Starpsauciens.)

Aicinu neatbalstīt šo iespēju nogalināt no 16 gadiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi! Protams, ir izskanējis ļoti daudz dažādu viedokļu no vienas puses un no otras puses.

Taču, pirms balsojam par nākamajiem četriem priekšlikumiem, es vēlos atgādināt jums visiem, ka ir arī 16. priekšlikums, par ko mēs šajā piegājienā, tā teikt, neesam runājuši. Tas ir iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums, kurā ir iestrādātas vairākas drošības garantijas, – tas paredz Valsts meža dienesta izsniegtu mednieka apliecību šiem jauniešiem, kā arī paredz Valsts policijas atļauju un ieroča īpašnieka tiešu klātbūtni.

Tātad šajās diskusijās ir ņemti vērā daudzi apsvērumi, lai nodrošinātu šo jauniešu drošību. Lūdzu, paturēsim to prātā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai viens jautājums.

Mani ļoti aizkustināja "Attīstībai/Par!" kolēģa uzstāšanās. Viņš nosauca ļoti daudzas organizācijas. Bet es neatceros – no cik gadiem ir aborts atļauts pie mums? Jūs nevarat atgādināt? Man liekas, ka no 16 gadu vecuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds komisijas ziņotājam. Vai vēlaties komisijas pozīciju paskaidrot?

A. Latkovskis. Jā. Es gribu uzsvērt, ka konkrēto likumprojektu skatīja jau iepriekšējās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Saeima balsoja un debatēja. Pēc tam to pārņēma, bija komisijas debates un pēc tam – Saeimas balsojums. Tas tika pārņemts šajā Saeimā.

Tad bija otrais lasījums, kur arī bija diezgan daudz diskusiju, un arī trešais lasījums, kurš tieši tā iemesla dēļ, ko jau pieminēja daži deputāti... sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes iestāžu interese noveda pie tā, ka komisijas sēde bija jārīko nevis parastajā vietā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēžu zālē –, bet Sarkanajā zālē. Visas ieinteresētās puses bija uzaicinātas, visām ieinteresētajām pusēm komisijas vadītājs deva iespēju izteikties. Viedokļi ir dažādi. To mēs redzam arī šajā sēdē.

Komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt 13. – deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 37, atturas – 4. (Aplausi.) Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 14. – deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

A. Latkovskis. 15. – deputātu Agešina, Švecovas un Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates par to ir iespējamas, bet 15. priekšlikums nav balsojams.

Vai deputāti vēlas debatēt? Vēlas debatēt.

Lūdzu! Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šodien negribētos runāt par medību ieroču lietošanas morālo aspektu. Mazliet par tās tehnisko un ekonomisko pamatojumu.

Mūsdienās medības, gluži tāpat kā reliģiju, vieni uzskata par pašsaprotamām, bet citi tās uztver kā arhaismu. Skaidrs, ka medību uztvere atšķiras pilsētas iedzīvotājiem un zemniekiem.

Es vēlos pievērst uzmanību vienam aspektam, kuru pirms tam neskārām.

Apspriežamā likuma, Ieroču aprites likuma, 14. panta otrajā daļā ir pieminēti medībām paredzēti šaujamieroči, neprecizējot to tipu, taču 16 gadus veci bērni neizmantos tikai mazkalibra ieročus. Viņu arsenālā būs vismodernākās un jaudīgākās medību šautenes, tostarp arī munīcija ar paaugstināti letālu spēju. Šāda munīcija tiek ražota pie mums Latvijā, Rīgā, Brīvības gatvē, un man šķiet, ka šī likumprojekta jēga ir klajš lobisms. Žēl, ka es šeit nevaru parādīt firmas videoklipu, kurā lode nonāk brieža ķermenī un atveras kā ziedlapiņas. Lūk, neliels fragments no uzņēmuma reklāmas tulkojumā no angļu valodas: "Tā rada spēcīgu šoka vilni, kas spēji aptur dzīvnieka dzīvības funkcijas. Asmens atveras nekavējoties pēc nokļūšanas ķermenī, nodrošinot lielas ieejas atveres un plašu asiņošanu. Cietā čaula dziļi iekļūst dzīvības orgānos." (Citāta beigas.)

Es pievēršu uzmanību tam, ka medības šeit tiek dēvētas par spēli, bet kas notiks, ja 32 gramu svara munīcija netrāpīs briedim, bet citam spēles dalībniekam? Nāvējošs iznākums vai, labākajā gadījumā, invaliditāte ir garantēta. Tāpēc es uzstājos par pastāvošā vecuma ierobežojuma saglabāšanu medību ieroču jautājumā, jo, kā saka, sērkociņi bērniem nav rotaļlieta.

Sēdes vadītāja. Tātad debates slēdzu.

Vai ir vēlme kaut ko skaidrot komisijas vārdā? Šis priekšlikums nav balsojams.

A. Latkovskis. 16. ir iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums, un to es tiešām nolasīšu, lai saprastu (Starpsauciens: "Mēs izlasījām!"), par ko mēs īsti strīdējāmies un par ko balsosim.

"Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība un uz kuru neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē ir tiesības individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra ieroci). Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 17. – Aizsardzības... Nē, 17. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 20. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 21. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 22. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 23. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 24. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 25. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Latkovskis. 26. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 27. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 28. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 29. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 30. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 31. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 32. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Un 33. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 34. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 36. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 39. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 41. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 42. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 43. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 44. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 45. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 46. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 47. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 48. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 49. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 51. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 52. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 53. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Ieroču aprites likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 11, atturas – 5. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, un ir saņemti 24 priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.

1. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniskas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par saprātīgiem ceļa izdevumiem... par izdevumu kompensēšanu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 3. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par ceļa izdevumu pamatotību. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 4. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums par profesionālās izglītības apguves izmaksām. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 5. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā redakcionāli precizēts 2., 3. un 4. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. ir deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums, kas saistīts ar transportlīdzekļa īpašnieka, turētāja vai tiesīgā lietotāja pienākumu sniegt informāciju par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, ja viņa rīcībā ir šāda informācija.

Šeit jānorāda, ka sākotnēji likumprojektā tika paredzēts transportlīdzekļa īpašnieka pienākums obligāti iesniegt ceļu satiksmes negadījuma saskaņoto paziņojumu, kaut arī viņš nav bijis klāt notikuma vietā. Tātad šī priekšlikuma rezultātā šī situācija ir novērsta. Komisijā tas daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 7. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā redakcionāli precizēts 6. un 7. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 9. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šie priekšlikumi ir vienādi... un deputāti atbalsta tāpat kā iepriekšējo.

R. Znotiņš. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par transportlīdzekļa vadīšanu bez konkrēta tipa tiesībām, tai skaitā ierobežojuma koda. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par saskaņotā paziņojuma pieprasīšanu, ja apdrošinātājam ir pamatotas šaubas par ceļu satiksmes negadījumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 14. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums par regresa prasības noteikumiem. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 16. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums par regresa prasības iespējamību. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 17. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 18. – Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 19. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tātad komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Jānorāda, ka sākotnēji likumā bija paredzēta regresa prasība pret transportlīdzekļa īpašnieku arī tad, ja transportlīdzekļa īpašnieks nav bijis klāt nelaimes gadījumā. Ar šiem priekšlikumiem šo situāciju ir izdevies novērst.

21. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā redakcionāli precizēts 21. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 23. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. Un 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā redakcionāli precizēts 22. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus un aicina arī deputātus atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 5. marta sēdē konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts tikai formastērpa izskats (attēls un apraksts). Savukārt formastērpa un atšķirības zīmju izsniegšanas un lietošanas normas, kā arī speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidi un izsniegšanas normas tiks noteiktas iestādes iekšējā normatīvajā aktā. Paredzot tiesības iestāžu vadītājiem pašiem noteikt izsniegšanas normas, tiks atvieglota materiāltehniskās apgādes plānošana iestādē. Iestādes, pārskatot un izstrādājot apgādes normas, varēs nodrošināt formas tērpu komplektu diferencēšanu atkarībā no to piemērotības konkrēto dienesta pienākumu specifikai un amatpersonu veicamajiem dienesta uzdevumiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 28. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Cienītās kolēģes! Cienītie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 5. marta sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā".

Pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā ir mainījusies izpratne par drošību visā Eiropā. Latvijā ir pieaudzis zemessargu skaits, atsākta rezerves karavīru apmācība un pieaugusi arī sabiedroto bruņoto spēku klātbūtne. Vienlaikus ir arī pieaugusi Latvijā rīkoto bruņoto spēku mācību procesa intensitāte. Šāds intensīvs mācību process nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas gatavību, īstenojot Nacionālo bruņoto spēku likuma 2. panta otrajā daļā noteikto mērķi – "aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas".

NBS mācību centra, poligona, šautuvju kapacitāte jau šobrīd ir nepietiekama, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku mācību procesu, tostarp apmācību šaut ar kaujas munīciju. Aizsardzības ministrija aktīvi risina šo situāciju, iespēju robežās iegādājoties nekustamos īpašumus. Tomēr mācību procesa nodrošināšanai ne vienmēr vajadzīga konkrēta teritorija, ja to paredzēts izmantot vien dažas reizes gadā, piemēram, starptautisku vingrinājumu īstenošanai. Šādās situācijās NBS slēdz vienošanos ar šo teritoriju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, nosakot šīs teritorijas izmantošanas nosacījumu.

Latvijā ik gadu tiek rīkoti vidēji 38 vingrinājumi. Bet līdz šim, ja tie norisinājās ārpus militāriem objektiem, kaujas munīcija šādos vingrinājumos netika izmantota. Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ pantā noteic, ka NBS varēs citu personu īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos izmantot NBS bruņojumā esošos ieročus, ieroču sistēmas, speciālos līdzekļus un to munīciju, tostarp kaujas munīciju. Tas būs pieļaujams, tikai noslēdzot ar šīs teritorijas īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstisku vienošanos par zemesgabalu lietošanu bez maksas. Minētajiem zemesgabaliem paredzēts piešķirt militārā objekta statusu uz noteiktu termiņu, un tie tiks apzīmēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 538 "Noteikumi par militāro objektu apzīmēšanai lietojamo informatīvo zīmi" noteiktajai kārtībai. Papildus tiks nodrošinātas NBS komandiera noteiktās drošības prasības šaušanai ar konkrēta veida ieroci un ieroču sistēmu. Un atkāpe no šīm drošības prasībām nav pieļaujama.

Bez minētā likumprojekts precizē arī Militārās policijas kompetenci noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā atbilstoši 2018. gada 20. jūnijā izdarītajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuros Militārajai policijai papildus tiek paredzētas tiesības izmeklēt Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījuši šajos objektos strādājošie civilie darbinieki un ierēdņi saistībā ar savu dienesta vai darba pienākumu izpildi.

Turklāt, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kapacitāti un nodrošinātu valsts aizsardzību, 2009. gadā tika uzsākta pakāpeniska nemilitāro funkciju nodošana civilai iestādei – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram. Jau no 2018. gada NBS maksimāli, kur tas iespējams, tiek atslogoti no to lietošanā esošo militāro objektu apsaimniekošanas, NBS nepieciešamo centralizēto iepirkumu veikšanas un būvniecības organizēšanas.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 28. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre pārbūves projekta īstenošanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā šā gada 5. marta sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre pārbūves projekta īstenošanai".

Likumprojekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma daļu valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre 20,54.–25. kilometra posma pārbūves projekta īstenošanai.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre pārbūves projekta īstenošanai" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ir iesniegti deviņi priekšlikumi saistībā ar grozījumiem likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

1. ir satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, un komisija vienbalsīgi ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 2. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 3. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 4. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 5. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 6. – satiksmes ministra priekšlikums rediģēt 41. pantu. Arī komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. Un 7. ir izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas kundzes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 8. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. Un 9. – satiksmes ministra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. Lūdzam arī atbalstīt kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Krišāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 21. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. marts.

J. Krišāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā", otrais lasījums.

Uz otro lasījumu vienu priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Jānis Krišāns. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V. Orlovs. Gaidām jūsu priekšlikumus līdz 20. martam.

Sēdes vadītāja. 20. marts, ja?

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Šie grozījumi saistīti ar tā saucamo APK dekodifikāciju. Valdība ir nolēmusi, ka visas ar administratīvajiem pārkāpumiem saistītās tiesību normas no Administratīvo pārkāpumu kodeksa ir jāpārceļ uz attiecīgās jomas likumiem.

Tātad šie grozījumi attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem būvniecības jomā. Tiek pārceltas visas tiesību normas par administratīvajiem pārkāpumiem būvniecības jomā, kā arī papildus ir ieliktas tiesību normas par administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar būvniecības izstrādājumu apriti.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Aicinām Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 4. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā".

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu. To ir izveidojusi pati atbildīgā komisija, un komisijā tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tas arī ir viss.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. 28. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Arī šim likumprojektam mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Pareizāk sakot, tas ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tas arī ir viss.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Arī šim likumprojektam 28. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kurš ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Ē. Pucens. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Sveiki, kolēģi! Es gribu atgādināt, kāda vispār ir šī likuma grozījumu būtība. Dažos vārdos sakot – cilvēkiem ieslodzījuma vietās ir nepieciešams, lai viņi būtu sasniedzami ar korespondenci. Uz to arī norādīja Tiesībsarga birojs. Es vēl atgādinu, ka mēs jau pirmajā lasījumā 24. janvārī pirmo redakciju atbalstījām.

Par ko ir strīda būtība šajā gadījumā? Tas ir vai nu obligāts pasākums, vai ir tiesības izvēlēties. Ja tas ir obligāts pasākums, tad viss skaidrs – tas ir sistematizējams un mēs virzāmies tālāk. Ja mēs atstājam to kā tiesības izvēlēties, vai norādīt papildu adresi vai nenorādīt, pašu deklarēšanās funkciju tas nekādi neietekmē. Tas tikai daļēji risina šo problēmu, un atkal Tiesībsarga birojs var rakstīt atzinumu, ka ieslodzījuma vietās cilvēki nav sasniedzami. Mēs arī saprotam, ka ieslodzījuma vietās cilvēki paši pēc savas labas gribas nekad neiet. (Dep. A. Kaimiņš: "To nevar zināt!" Zālē smiekli.) Kaimiņa kungs, varbūt jūs! Jā.

Un vēl Tieslietu ministrija norādīja, ka tas mazinās birokrātiju. Jo, kā jau es teicu... iedomājieties, kolēģi, ja mēs darām vienu darbu, par kuru zinām, ka mums tas ir jādara un to varam sistematizēt, mēs to varam kaut kādā veidā padarīt kā rutīnas darbiņu, nevis katru reizi, kad cietumnieks gribēs, viņš varēs norādīt vai nenorādīt papildu adresi, un tā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt gan 2., gan 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Godātie kolēģi! Es vēlos lūgt jūs atbalstīt komisijas izvērtēto priekšlikumu – lēmumu, jo tika diskutēts ļoti ilgi. Par ko ir strīds? Komisija izvērtēja un nolēma, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums nenosaka pienākumu personai norādīt papildu adresi, bet paredz to tikai kā iespēju. Es gribu uzsvērt vārdus "tikai iespēja" tajos gadījumos, kad persona ilgstoši uzturas citur, nevis tās deklarētajā dzīvesvietā. Runa ir gan par cietumiem, gan ārstniecības iestādēm, un, es domāju, mēs nepārkāpsim cilvēktiesības un dosim viņiem iespēju atzīmēt deklarēto dzīvesvietas papildu adresi, kad personas atrodas cietumā ilgāk nekā trīs mēnešus. Tas ir saistīts gan ar ārstniecību... gan pārējām iestādēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija regulāri saņem desmitiem vēstuļu nedēļā no ieslodzījuma vietām par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tiesībsargs Juris Jansons, kurš pagājušajā Saeimas sēdē runāja par personām, kas atrodas ieslodzījumā, arī norādīja uz daudzām problēmām, tajā skaitā informācijas sasniedzamību. Vai tie būtu uzturlīdzekļu nemaksātāji, vai tā būtu jauna tiesvedība pret jau ieslodzītiem cilvēkiem, viņiem ir jābūt par to informētiem. Tāpēc arī tiesībsargs iebilda pret šo priekšlikumu un lūdza to noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau ir slēgtas.

Kas komisijas vārdā būtu piebilstams? Komisijas vārdā – par 2. priekšlikumu.

Ē. Pucens. Komisijā par to tika diskutēts un daļēji tas tika atbalstīts. Vairāk man nebūs, ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 44, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē. Pucens. 3. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Pilnīgi, pilnīgi tā pati argumentācija. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi! Komisijā tiešām bija diezgan asas diskusijas par to, vai tās ir tiesības vai pienākums deklarēt personai, kas ir ieslodzījuma vietā, šo papildu dzīvesvietas adresi uz to brīdi.

Pirmajā lasījumā mēs esam nobalsojuši, ka šāda iespēja jeb šādas tiesības ir pirmo triju mēnešu laikā. Un, ja tas netiek izdarīts, pēc trim mēnešiem ieslodzījuma vietai ir pienākums šo papildu adresi norādīt, ietverot attiecīgās ziņas. Šobrīd tātad piedāvāts, ka tās tiesības būtu pilnībā... Un tiešām, kā Budriķa kungs teica, Tieslietu ministrija norādīja uz to, ka varētu rasties sajukums – vieni norāda, citi nenorāda. Un tad būtu tiešām grūti sasniedzami šie cilvēki, kas ilgāk par trim mēnešiem atrodas konkrētajā ieslodzījuma vietā.

Es personiski aicinu šobrīd noraidīt arī 3. priekšlikumu, un to es arī komisijā darīju, jo pirmā lasījuma redakcija, manā skatījumā, ir ļoti pieņemama. Bet tiešām domas dalījās, un komisijā pārsvarā bija deputātu balsojums par to, ka atbalstīt šo piedāvāto...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ē. Pucens. Komisijas vārdā es teikšu, ka, jā, diskusijas bija garas. Bet... Priekšlikums daļēji tika atbalstīts komisijā, bet... (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Tātad balsosim par 3. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens.) Par – 28, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē. Pucens. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 5. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 7. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 9. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 10. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Dzīvesvietas deklarēšanas sistēma ir ļoti viegla un ātra. Taču aptuveni 15 gadus, kopš ir iespēja piedeklarēties īpašumā, ar šo neapstrīdamo ērtību roku rokā iet dažādas problēmas. Tieši tikpat vienkārši, cik vienkārši ir pašam īpašniekam piedeklarēties savā īpašumā, ir iespējams arī trešai, nepiederošai, personai dažu minūšu laikā piedeklarēties (Starpsauciens.) svešā īpašumā. Tas var notikt pārpratuma dēļ, piemēram, norādot kļūdainu adresi īpašumam. Sistēma nespēj sasaistīt īpašuma adresi ar īpašnieku. Un tas var notikt arī trešo personu bezatbildības vai arī ļaunprātības dēļ. Kā vēsta "Latvijas Radio" raidījums "Īstenības izteiksme 15 minūtēs", no 2018. gada 29. novembra sistēma neliedz deklarēties arī publiskās ēkās, Kaimiņa kungs, kaut vai Rīgas pilī! Bet šādu jokdaru izdeklarēšana prasa papildu administratīvos resursus. Īpašnieks par trešās personas piedeklarēšanās faktu reizēm uzzina pavisam nejauši. Teiksim, kad apsaimniekošanas rēķinā pieaug maksa par atkritumu izvešanu, kad, slēdzot darījumu par īpašuma izīrēšanu vai pārdošanu, īpašniekam jāapliecina, ka neviena trešā persona nav deklarējusies dzīvoklī, bet izrādās, ka tomēr ir, vai arī vēl ļaunāk – piemēram, nakts vidū īpašnieks pamostas no negaidītas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju vizītes, kuri meklē šo nepiederošo trešo personu, kura ir piedeklarējusies tajā īpašumā. Ir bijuši arī tādi gadījumi, un īpašniekam vienkārši tad diemžēl uz sava rēķina jāremontē durvis.

Jau 2013. gadā Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plānoja ieviest elektronisko pakalpojumu "Aizliegums deklarēt dzīvesvietu vai reģistrēt uzņēmumu manā īpašumā", reģistrējot informāciju Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, taču nekur tālāk par diskusijām neviens nav ticis.

Mans priekšlikums par atļaujas saņemšanu no īpašnieka trešai personai, kurai nav tiesiska pamata deklarēties īpašumā, ir izstrādāts, pamatojoties uz diskusijām, kas notikušas jau 12. Saeimā.

Diskusijās, kurās piedalījās Valsts zemes dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji kopā ar 12. Saeimas deputātiem, secinājām, ka pakalpojuma "Īpašnieka aizliegums deklarēties" ieviešana nav īstenojama bez atsevišķa izņēmuma paredzēšanas, piemēram, īpašnieka laulātais, radinieks, īrnieks vai nomnieks... lai īpašnieks strīda gadījumā ar tuviniekiem, īrnieku vai nomnieku nevarētu ļaunprātīgi izmantot savas tiesības. Šādi izņēmumi būtu jāparedz. Vienlaikus īpašniekam ir jābūt pasargātam no nevēlamu personu patvaļīgas un pretlikumīgas deklarēšanās viņa īpašumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es rosinu ieviest īpašnieka piekrišanas obligātumu gadījumos, kad tiesiskais pamats deklarēties īpašumā ir, piemēram, atsevišķa vienošanās ar īpašnieku, bet tas nav īres vai nomas līgums, radniecība vai laulība.

Šajā gadījumā dzīvesvietas deklarēšanai pie attiecīgās izvēlnes būtu jāpievieno īpašnieka elektroniska piekrišana ar portāla Latvija.lv starpniecību. Deklarēšanās tiktu uzskatīta par pabeigtu tikai brīdī, kad īpašnieks būtu atzīmējis savu piekrišanu speciāli tam paredzētā laukā. Citos gadījumos, kad persona vēlas deklarēties īpašumā kā nomnieks vai kā ģimenes loceklis, tas būtu joprojām tikpat vienkārši izdarāms. Šādas sistēmas ieviešana ievērojami ietaupītu administratīvos resursus un tiešām beidzot atrisinātu gadiem ilgi samilzušo problēmu.

Paldies, kolēģi. Es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Šis likums ir atvērts divās... vēl ir vieni grozījumi, un šī problemātika tiek tajos risināta. Paldies vēlreiz Jūlijai Stepaņenko par aktualizēšanu. Viņa ir iesniegusi šos priekšlikumus arī otrajā atvērtajā likumprojektā, tāpēc šoreiz es aicināšu balsot "pret". Pēc tam mēs risināsim šo problemātiku citos likuma grozījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams?

Ē. Pucens. Komisijas vārdā, kā jau kolēģis Uldis teica... mēs komisijā izrunājām, ka šos priekšlikumus skatīsim otrā likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 56, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē. Pucens. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 13. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Ē. Pucens. Un 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Ē. Pucens. Šī gada 21. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"".

Uz otro lasījumu saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 5. – ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 28. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. marts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Faktiski ir divi būtiski grozījumi.

Pirmais grozījums paredz atbrīvot no ienākuma nodokļa Čeku loterijas likumā noteiktajā kārtībā VID organizētās loterijas.

Otrais grozījums ir saistīts ar mazāk aizsargāto iedzīvotāju aizsardzību, kuru alga ir līdz 20 004 eiro gadā... saistīts ar to, ka, ņemot vērā no 2018. gada 1. janvāra ieviesto sistēmu, šogad lielai daļai iedzīvotāju varētu veidoties arī piemaksas prasība. Tādēļ mērķis ir papildināt likumu ar pārejas noteikumu punktiem, kas paredz... lai aizsargātu šos mazāk aizsargātos nodokļu maksātājus, paredzot viņiem iespēju līdz 2020. gada 1. decembrim norēķināties par nodokļu piemaksu.

Komisijā bija diskusijas arī vēl par papildu iespējām, bet komisija kopumā nolēma, ka šis likumprojekts ir jāatbalsta steidzamības kārtībā, kā to lūdza Ministru kabinets, tādēļ, lai mēs dotu skaidru ziņu mazāk aizsargātajiem nodokļu maksātājiem, ka viņiem būs iespēja šo piemaksu veikt faktiski divu gadu laikā.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Kozlovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. marts un izskatīšana – 20. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. marts un izskatīšana – 20. marta ārkārtas sēdē. Kārtējā vai ārkārtas? Kārtējā. Tātad Saeimas 21. marta sēdē.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumu likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Šis ir Ārlietu komisijas virzīts alternatīvais likumprojekts tam likumprojektam, ko Tieslietu ministrija bija iesniegusi Saeimā un ko 13. februārī skatījām Ārlietu komisijas sēdē. Jāņem vērā, ka bija diezgan daudz pretrunu ar Tieslietu ministrijas iesniegtajiem grozījumiem un tiem bija divas būtiskas daļas: viena daļa attiecībā uz Ārlietu ministrijas kompetences noteikšanu un otra daļa – jautājumi par pašvaldību starptautiskajām saistībām pret valsti un šo saistību regulējumu. Pēc plašām debatēm, diskusijām Ārlietu komisijā deputāti nolēma šos grozījumus izdalīt atsevišķi. Tātad tie, kas attiecas uz grozījumu un ir Ārlietu ministrijas kompetencē par starptautisko līgumu un vienošanos uzglabāšanu, ir visi līgumi, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija. Atbildība par tiem šī likumprojekta ietvaros ir Ārlietu ministrijai, un šo likumprojektu mēs virzām kā alternatīvo.

Runājot par pašvaldību un valsts savstarpējām attiecībām saistībā ar starptautiskajām tiesībām, uzņemtajām saistībām, mēs jaunnedēļ aicināsim Saeimu par līdzatbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju, jo ir nepieciešams padziļināts juridiski tiesiskais izvērtējums, vai Tieslietu ministrijas ierosinātie grozījumi tiešām ietilpst šī likuma ietvaros vai tie tomēr būtu jāskata likumā "Par pašvaldībām".

Līdz ar to aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas veidoto alternatīvo likumprojektu, kā lēmām komisijā un kā šodien jūs jau atbalstījāt, – bez atkārtotas izskatīšanas Ārlietu komisijā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. marts.

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Iepakojuma likumā" (Nr. 181/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Iepakojuma likumā" (Nr. 181/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gobzema, Sprūdes, Šmita, Stepaņenko, Krišāna, Auguļa, Rubika, Daudzes, Vucāna un Zariņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 2, Rīgā, pārdošanas darījumu". Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Stāsta fabula ļoti vienkārša. Arturam Krišjānim Kariņam pieder īpašums – bijušā kino "Pionieris" ēka, kuru viņš vēlas pārdot. Atrodas pircējs. Pircējs ir no Krievijas Federācijas un saistīts ar varas eliti. Kirils Silkins un Vladimirs Silkins, Maskavas bijušais vicemērs... Saistību ar "Gazprom" varat pārbaudīt paši.

Slēgt tiešu darījumu starp Kariņu un Krievijas pilsoni – tas neizskatās labi eiroatlantiskajam politiķim, it īpaši laikā, kad Ukrainā faktiski notiek karš ar Krieviju un Rietumi ievieš sankcijas pret Kremlim pietuvinātajiem. Bet, kā redzams, Kariņam nauda nesmird. Tiek pieņemts lēmums īpašumu pārdot, pirms tam izveidojot shēmu jeb dūmu aizsegu. Īpašums tiek atdāvināts sievai, kura pēc iepriekšējas vienošanās ar minēto pircēju, acīmredzot Silkinu ģimeni, iegulda īpašumu SIA, tādā veidā samazinot izdevumus par īpašuma pārreģistrāciju zemesgrāmatā, jo īpašuma pārreģistrācija zemesgrāmatā kaut ko maksā, bet kapitāla daļu pārreģistrācija zemesgrāmatā nemaksā neko.

Tālāk Kariņa uzņēmums tiek pārdots citam uzņēmumam, kuram pašam nav nekādu līdzekļu un kura īpašnieku amatpersonas deklarācijā ir redzama apaļa nulle. Savukārt šis uzņēmums jau pēc tam caur ofšoru ķēdi nonāk patiesā labuma guvēja rokās, kura uzvārdu lasām... Kirils Silkins.

Pēc minētā spriežot un pēc ofšoru shēmas spriežot, minētais Krievijas pilsonis cenšas slēpt naudas izcelsmi, kas rada pamatotu jautājumu par šīs naudas legālo dabu. Es gribu teikt, ka, ja šāda situācija, piemēram, būtu atklāta ar Jāņa Urbanoviča darījumiem, tad pavisam noteikti būtu pieci "De facto" raidījumi un četri kriminālprocesi.

Bet mūsu premjers acīmredzot ir izņēmums. Un mūsu premjers acīmredzot darījumus, kas saistīti ar ofšoriem un nezināmas izcelsmes naudas ieplūdināšanu vairāk nekā 6,5 miljonu apmērā Latvijā... Tas ir pieļaujami?! Jau pēc tam, kad ir noticis iebrukums Krimā...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par deputāta Kaspara Ģirģena atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Ģirģena atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputāta Kaspara Ģirģena ievēlēšanu Ārlietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Ģirģena ievēlēšanu Ārlietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Šā gada 1. februārī Saeima saņēma 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu".

27. februārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāka iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura norādīja uz bisfenola A bīstamību pārtikas iepakojumos un tā negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.

6. martā komisija uzklausīja ekspertus no Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2019. gada 6. marta sēdē vienbalsīgi nolēma nodot 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kādēļ šāda aktivitāte un kas mums ir jāzina par bisfenolu A?

Pirmā lieta. Es nezinu, cik no jums, paņemot plastmasas glāzītes, paskatās uz mazo apzīmējumu, kas tām apakšā ir uzzīmēts. Ministru kabineta noteikumi Nr. 140 nosaka to, kā apzīmē kuras vielas. Tās, no kurām vajadzētu izvairīties, ir apzīmētas ar cipariem "3" vai "6" vai arī ir mazi burtiņi "PC", "PVC", "PC7". Jūs neticēsiet, uz šīs glāzītes to nav, bet ārā, uz lielā ūdens bunduļa, ir šie cipari... kas ir aizliegtas.

Otrā lieta. Vienkārša konservu bundža. (Dep. A. Čakša rāda konservu kārbu.) Jā, vienkārša konservu bundža, bet iekšējais pārklājums ir ar bisfenolu A. (Starpsauciens: "Tur medību gaļa ir iekšā!" Smiekli.) Un tas jau būtu nekas, taču jebkurus konservus apstrādā termiski virs 100 grādu temperatūras, bet bisfenols A kļūs aktīvs no 60 grādiem. Kāpēc tas ir tik kaitīgi? Jo tas ietekmē mūsu visu veselību. Mēs varam cīnīties, lai samazinātu onkoloģiskās saslimšanas, bet, ja vienlaikus neizslēdzam no pārtikas iepakojuma bisfenolu A, tad tas īpaši ietekmē bērnu veselību, jo šī viela ir ļoti kaitīga mūsu endokrīnajai sistēmai, un tas izraisa bērnu, pusaudžu aptaukošanos, feminizāciju, kā te iepriekš arī tika minēts, krūts audzēju, priekšdziedzera audzēju skaita palielināšanos sabiedrībā. Šai vielai ir tendence uzkrāties organismā. Tā sastopama pēc tam notekūdeņos, un arī mērot mēs redzam, ka tā ir atrodama cilvēku urīnā. Būtiski, ka jau šobrīd bisfenols A ir aizliegts bērnu pudelītēs visā Eiropas Savienībā. No 2017. gada 12. janvāra Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēts kā viela, kas atstāj toksisku ietekmi uz cilvēku veselību. Un, kaut gan šobrīd dažos iepakojumos bisfenola pieļaujamais līmenis jau ir samazināts, tā ir viela, kas ir kaitīga un nedrīkst būt vispār.

Šim darbam noteikti ir jābūt pakāpeniskam, un pirmais varētu būt tas, ka ir šis marķējums – no bisfenola brīvs iepakojums. Bet noteikti mums vajadzētu virzīties uz to, ka bisfenols tiek izslēgts no iepakojuma, kurā tiek glabāta pārtika. Mēs visi lielāmies ar to (Starpsauciens.), ka dzīvojam zaļā... un labā, un veiksmīgā sabiedrībā, bet bisfenols ir tas, kas mūs indē.

Paldies. Lūdzu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsaucieni.)

A. Kaimiņš (KPV LV).

Šī tēma tiešām ir aktuāla, un tas, ko teica iepriekšējā runātāja, tiešām ir taisnība. Un... gan konservu bundžās... un tā tiešām ir taisnība. Jautājums ir par attieksmi. Cik gadus jūs bijāt veselības ministre? Cik gadus? Šeit cilvēki... Šis iesniegums ir no 2016. gada 8. septembra... Cilvēki mēģināja savākt 10 tūkstošus parakstu un ir tos savākuši trīs gadu laikā. Beidzot ir savākuši, bet, kad jūs bijāt ministre, Čakšas kundze, jums šis jautājums nebija svarīgs. Tagad jūs nākat ar skārdenēm, rekvizītiem, šeit, uz tribīni (Starpsaucieni: "Jā!" Aplausi.), un stāstāt par to, kas ir jādara. Protams, tas bija jādara. Bet jūs bijāt veselības ministre! Jūs taču bijāt! Un kāpēc jūs par to nerūpējāties? Tagad jūs nākat un stāstāt. Ātrāk vajadzēja!

Lūdzu, nododam šo komisijām un neklausāmies šo gaudošanu, cik viss ir slikti, ja?!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Godātie kolēģi! Kaimiņa kungs! Mēs varam kauties no šīs tribīnes par bisfenolu, par vēža slimnieku atbalstu, par simtgades naudas novirzīšanu citiem mērķiem, bet problēma ir pavisam citur.

Problēma nav tur, ka Čakšas kundze bija ministre. Problēma ir tur, ka mums nav sakārtota sistēma, kādā veidā šie kolektīvie iesniegumi tiek novirzīti tālāk.

Es ļoti negribētu, lai arī šis kolektīvais iesniegums tiktu "izsmērēts" laikā (Dep. A. Kaimiņš: "Mēs atbalstām!"), tāpēc esmu iesniegusi attiecīgus grozījumus Kārtības rullī, lai šie kolektīvie iesniegumi, kurus mēs esam kopīgi atbalstījuši, beidzot pārtop arī par likumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamie kolēģi! Ļoti īsi.

Es aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu, jo tiešām iepakojumos bisfenols A ir problēma ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Un es aicinātu tāpēc arī ieklausīties Čakšas kundzes teiktajā. Tur ir daudz patiesības. Galvenais, ka vajadzētu tālāk skatīt Saeimā šo jautājumu, kā iedzīvotājiem iedot iespēju novērtēt to, vai pārtikas produkts, kas ir iepakots konkrētā iepakojumā... vai tiešām šis iepakojums satur bisfenolu A. Un tur varētu būt diezgan daudzi risinājumi. Piemēram, norādīt... daudz iespaidīgāk būtu norādīt šo marķējumu – bez bisfenola A... vai ka tas tur tiešām ir.

Es uzreiz gribu teikt, ka priekšlikums, kas paredz pilnībā aizliegt Latvijā ražotu produktu iepakojumā bisfenolu A, diemžēl nepasargās mūsu iedzīvotājus no šādiem pārtikas produktiem, jo mēs atrodamies Eiropas Savienībā un kopējā tirgū ar pārējām valstīm, kurās ir atļauts šis kaitīgais savienojums. Tātad šie produkti tik un tā mūsu tirgū nonāks. Mēs pilnīgi to nevaram izslēgt. Līdz ar to būtībā tas, manuprāt, ir kopējs Eiropas Savienības jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Zināmā mērā Dūrīša kungs jau diezgan precīzi noraksturoja to. Uzreiz gribu teikt, ka es personīgi atbalstu nodošanu komisijai, jo cilvēku iniciatīva, par kuru ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu, ir jāciena un pie tās ir jāstrādā.

Taču es ļoti skubinātu nepieiet šim jautājumam emocionāli, bet pieiet tam praktiski, zinātniski un skatīt ne tikai kaitīgumu... Nu, es atgādināšu stāstu par kūpinājumu kaitīgumu. Benzopirēns arī ir kaitīgs, bet to cilvēks lieto pārtikā kopš brīža, kad viņš, kā lai saka, produktu derīguma termiņa pagarināšanai sāka tos cept, kūpināt vai citādāk pagarināt to derīguma termiņu. Jautājums ir – cik lielās devās mēs lietojam. Un vai visur, kur bisfenols A parādās, tas tiešām tai iepakojumā ir nepieciešams? Tā ir ļoti būtiska lieta. Tā ka pieejam tam jautājumam pēc būtības, bez emocijām!

Kā Dūrīša kungs ļoti precīzi norādīja, mums ir jāsaprot, ka aizliegt kaut ko ražot Latvijā – tas nenozīmē, ka mēs to nelietosim, ja tā darīs visa pārējā Eiropas Savienība.

Dieva dēļ, neizdarīsim neko tādu, kas padara mūsu konkurētspēju mazāku, neļauj mums ražot šeit kaut ko tādu, ko mēs sūtām uz valstīm, kurās tas nebūs aizliegts... Tā mēs sagrausim savu konkurētspēju. Jāizprot – tas ir plašāks jautājums par Latvijas tirgu. Tas ir jautājums, kas patiesībā ir zināmā mērā Eiropas Komisijas kompetencē. Tur ir vesels direktorāts – pārtikas drošības, patērētāju drošības direktorāts –, kas skata šādus jautājumus par pieļaujamām normām produktos, iepakojumos un tā tālāk.

Neskriesim pa priekšu ratiem, paši sev kaut ko šeit sagraujot!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Deputāti Adamovičs, Kaimiņš, Skride, Strīķe un Dzintars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, es arī atbalstu šo iniciatīvu. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, ja mēs tiešām gribam domāt par ilgtspējīgu nāciju. Saprotu, ka lielākā daļa esam gatavi to atbalstīt, tāpēc kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs vēlos aicināt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju: ja reiz jums ir notikušas debates, ir pausti dažādi viedokļi, lūdzu, iesniedziet mums jau konkrētas lietas, viedokļus, ar kuriem mēs varētu strādāt, lai ietu uz priekšu, kompetenti un vispusīgi izvērtētu. Jo tiešām šai iniciatīvai ir ļoti daudz aspektu. Viens ir tas, kas ir saistīts ar veselību, ar vidi, bet otrs – ar mūsu konkurētspēju. Es redzu, ka mēs varam atrast tādu risinājumu, lai visas puses būtu ieguvējas. Kaut vai par to pašu ražošanu. Nav problēmu – ja kāds grib, varam ražot citās tarās un viņiem sūtīt. Bet mēs varam šo prasību, ja mums to izdosies īstenot, uztaisīt kā vietējo ražotāju konkurences priekšrocību.

Tā ka mums vajag padomāt gudri, radoši, un, galvenais, lai būtu politiskā griba to izdarīt. Un vissvarīgākais – organizējam šo diskusiju tādā veidā, lai tiešām iegūtu kompetentu, argumentētu viedokli. Jo, kā jau Šmita kungs minēja, tas nebūs vienkārši, tāpēc ka visticamāk beigās vajadzēs saskaņojumu ar Eiropas Komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Nevienam nav šaubu, ka šis lēmuma projekts tiks atbalstīts. Es nezinu, kāpēc... varbūt vēl kāds vēlas atnākt, pateikt to no tribīnes un pakavēt laiku. (Starpsaucieni: "Ko tad tu pats dari?!"; "Ko tad tu pats nāci pakavēt laiku?")

Bet, runājot par melu čempioniem un liekuļiem, atkal – par liekuļiem runājot... Tikko – tikko, vēl pirms stundas! – bija balsojums par to, pret... un daži deputāti... daudzi deputāti nobalsoja pret latvisko, kā saka, dzimtu tradīcijām medniecības jomā, bet tagad nekaunas kāpt tribīnē un plātīties ar mednieku konserviem bez etiķetes... (Dep. A. Čakšas starpsauciens.) Mednieki jums novēl labu apetīti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Zariņa kungs! Jūsu pārmetumus... jeb jautājumus... Es gribu kliedēt bažas, ka... pēc jebkuras ManaBalss.lv iniciatīvas, ja tā tiek atbalstīta Saeimā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniedz visus iepriekš pieejamos materiālus. Ja Saeima nobalsos – un es ļoti ceru, ka nobalsos, – par tālāku izskatīšanu un izvērtēšanu, visus materiālus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jau ir sagatavojusi nodošanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Un otrs – Šmita kungam. Jūs sakāt – nebalstīsimies uz emocijām. Mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā arī nebalstījāmies uz emocijām, lai gan emocijas šoreiz nevar izslēgt. Jo, ja jūs Ivaru Kalviņu un Lauksaimniecības universitātes profesorus, kas bija uzaicināti, neuzskatāt par pietiekami augsta līmeņa zinātniekiem, tad grūti pateikt, kādu augstāku kompetenci jūs sagaidāt. (Dep. D. Šmits: "Tas nav pārmetums, bet aicinājums!") Es ceru, ka diskusijas turpināsies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā diskusijas bija gana garas un spraigas. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Es saprotu, ka komisijas vārdā vairs nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos informēt par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Krauzes, Daudzes, Auguļa, Vucāna un Valaiņa jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par zvērināta advokāta pakalpojumu sniegšanu komercdarbības ietvaros". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Klementjeva, Kabanova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par Ekonomikas ministrijas īstenoto "neatkarīgo juridisko atzinumu" saistībā ar 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Auguļa, Kučinska un Bergmaņa jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par valdības neiecietīgo attieksmi pret aplokšņu algas maksājumiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Premjerministrs informē, ka iepriekš saplānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Krišāna, Orlova, Ločmeles-Luņovas, Kucina un Tutina jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai "Par pensionāru ienākumu palielināšanu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka sakarā ar komandējumu ārvalstīs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Tātad šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks. Uz tiem atbildēs tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Aicinu deputātus pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē sanākt kopā uz deputātu grupas "Parlamentārieši vecumā līdz 40 gadiem" pirmo sanāksmi. Protams, te nav cenza, ikviens ir aicināts iesaistīties (Starpsaucieni. Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... līdz 40 gadu vecumam. Jā, ikviens, protams, ir aicināts iesaistīties šajā grupā, bet prioritāri aicinu tos, kas ir līdz 40 gadu vecumam. (Starpsaucieni. Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Normundam Žunnam. (Starpsaucieni.)

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Tūliņ pēc sēdes aicinu jūs Dzeltenajā zālē uz Moldovas starpparlamentārās sadarbības grupas dibināšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Desmit minūtes pēc sēdes Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Marokas parlamentu dibināšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam. Reģistrācijas rezultāti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis... neredzu, viņš... nav. Dombrovskis... nav, Jānis Dūklavs... nav, Marija Golubeva... nav, Ivans Klementjevs... nav, Ieva Krapāne... nav, Armands Krauze... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Romāns Naudiņš... neredzu, nav, Evija Papule... nav, Daniels Pavļuts... nav, Ramona Petraviča... Ramona Petraviča! (Starpsauciens: "Nē, nav!") ...nav, Igors Pimenovs... nav, Artūrs Toms Plešs... nav, Mārtiņš Staķis, Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.