Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2019. gada 7. februāra likums "Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.2019., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/op/2019/36.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

20.02.2019., Nr. 36

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 07.02.2019.

OP numurs: 2019/36.3

2019/36.3
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

1. pants. 2015. gada 25. marta Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2. pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija un Veselības ministrija.

3. pants. Konvencijas 18. panta "b" apakšpunktā paredzēto saistību izpildi koordinē Veselības ministrija un Labklājības ministrija.

4. pants. Konvencijas 21. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, 2. un 3. punktā paredzēto saistību izpildi koordinē Veselības ministrija.

5. pants. Konvencijas 21. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 22. pantā paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija.

6. pants. Konvencija stājas spēkā tās 28. panta 4. punktā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 7. februārī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 20. februārī

 

Council of Europe Treaty Series – No. 216

Council of Europe Convention against Trafficking in Human Organs

Santiago de Compostela, 25.III.2015

Preamble

The member States of the Council of Europe and the other signatories to this Convention;

Bearing in mind the Universal Declaration of Human Rights, proclaimed by the United Nations General Assembly on 10 December 1948, and the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms (1950, ETS No. 5);

Bearing in mind the Convention for the Protection of Human Rights and Dignity of the Human Being with Regard to the Application of Biology and Medicine: Convention on Human Rights and Biomedicine (1997, ETS No. 164) and the Additional Protocol to the Convention on Human Rights and Biomedicine concerning Transplantation of Organs and Tissues of Human Origin (2002, ETS No. 186);

Bearing in mind the Protocol to Prevent, Suppress and Punish Trafficking in Persons, Especially Women and Children, supplementing the United Nations Convention Against Transnational Organized Crime (2000) and the Council of Europe Convention on Action against Trafficking in Human Beings (2005, CETS No. 197);

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;

Considering that the trafficking in human organs violates human dignity and the right to life and constitutes a serious threat to public health;

Determined to contribute in a significant manner to the eradication of the trafficking in human organs through the introduction of new offences supplementing the existing international legal instruments in the field of trafficking in human beings for the purpose of the removal of organs;

Considering that the purpose of this Convention is to prevent and combat trafficking in human organs, and that the implementation of the provisions of the Convention concerning substantive criminal law should be carried out taking into account its purpose and the principle of proportionality;

Recognising that, to efficiently combat the global threat posed by the trafficking in human organs, close international co-operation between Council of Europe member States and non-member States alike should be encouraged,

Have agreed as follows:

Chapter I – Purposes, scope and use of terms

Article 1 – Purposes

1 The purposes of this Convention are:

a to prevent and combat the trafficking in human organs by providing for the criminalisation of certain acts;

b to protect the rights of victims of the offences established in accordance with this Convention;

c to facilitate co-operation at national and international levels on action against the trafficking in human organs.

2 In order to ensure effective implementation of its provisions by the Parties, this Convention sets up a specific follow-up mechanism.

Article 2 – Scope and use of terms

1 This Convention applies to the trafficking in human organs for purposes of transplantation or other purposes, and to other forms of illicit removal and of illicit implantation.

2 For the purposes of this Convention, the term:

– "trafficking in human organs" shall mean any illicit activity in respect of human organs as prescribed in Article 4, paragraph 1 and Articles 5, 7, 8 and 9 of this Convention;

– "human organ" shall mean a differentiated part of the human body, formed by different tissues, that maintains its structure, vascularisation and capacity to develop physiological functions with a significant level of autonomy. A part of an organ is also considered to be an organ if its function is to be used for the same purpose as the entire organ in the human body, maintaining the requirements of structure and vascularisation.

Article 3 – Principle of non-discrimination

The implementation of the provisions of this Convention by the Parties, in particular the enjoyment of measures to protect the rights of victims, shall be secured without discrimination on any ground such as sex, race, colour, language, age, religion, political or any other opinion, national or social origin, association with a national minority, property, birth, sexual orientation, state of health, disability or other status.

Chapter II – Substantive Criminal Law

Article 4 – Illicit removal of human organs

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence under its domestic law, when committed intentionally, the removal of human organs from living or deceased donors:

a where the removal is performed without the free, informed and specific consent of the living or deceased donor, or, in the case of the deceased donor, without the removal being authorised under its domestic law;

b where, in exchange for the removal of organs, the living donor, or a third party, has been offered or has received a financial gain or comparable advantage;

c where in exchange for the removal of organs from a deceased donor, a third party has been offered or has received a financial gain or comparable advantage.

2 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply paragraph 1. a of this article to the removal of human organs from living donors, in exceptional cases and in accordance with appropriate safeguards or consent provisions under its domestic law. Any reservation made under this paragraph shall contain a brief statement of the relevant domestic law.

3 The expression "financial gain or comparable advantage" shall, for the purpose of paragraph 1, b and c, not include compensation for loss of earnings and any other justifiable expenses caused by the removal or by the related medical examinations, or compensation in case of damage which is not inherent to the removal of organs.

4 Each Party shall consider taking the necessary legislative or other measures to establish as a criminal offence under its domestic law the removal of human organs from living or deceased donors where the removal is performed outside of the framework of its domestic transplantation system, or where the removal is performed in breach of essential principles of national transplantation laws or rules. If a Party establishes criminal offences in accordance with this provision, it shall endeavour to apply also Articles 9 to 22 to such offences.

Article 5 – Use of illicitly removed organs for purposes of implantation or other purposes than implantation

Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence under its domestic law, when committed intentionally, the use of illicitly removed organs, as described in Article 4, paragraph 1, for purposes of implantation or other purposes than implantation.

Article 6 – Implantation of organs outside of the domestic transplantation system or in breach of essential principles of national transplantation law

Each Party shall consider taking the necessary legislative or other measures to establish as a criminal offence under its domestic law, when committed intentionally, the implantation of human organs from living or deceased donors where the implantation is performed outside of the framework of its domestic transplantation system, or where the implantation is performed in breach of essential principles of national transplantation laws or rules. If a Party establishes criminal offences in accordance with this provision, it shall endeavour to apply also Articles 9 to 22 to such offences.

Article 7 – Illicit solicitation, recruitment, offering and requesting of undue advantages

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence under its domestic law, when committed intentionally, the solicitation and recruitment of an organ donor or a recipient, where carried out for financial gain or comparable advantage for the person soliciting or recruiting, or for a third party.

2 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence, when committed intentionally, the promising, offering or giving by any person, directly or indirectly, of any undue advantage to healthcare professionals, its public officials or persons who direct or work for private sector entities, in any capacity, with a view to having a removal or implantation of a human organ performed or facilitated, where such removal or implantation takes place under the circumstances described in Article 4, paragraph 1, or Article 5 and where appropriate Article 4, paragraph 4 or Article 6.

3 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence, when committed intentionally, the request or receipt by healthcare professionals, its public officials or persons who direct or work for private sector entities, in any capacity, of any undue advantage with a view to performing or facilitating the performance of a removal or implantation of a human organ, where such removal or implantation takes place under the circumstances described in Article 4, paragraph 1 or Article 5 and where appropriate Article 4, paragraph 4 or Article 6.

Article 8 – Preparation, preservation, storage, transportation, transfer, receipt, import and export of illicitly removed human organs

Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence under its domestic law, when committed intentionally:

a the preparation, preservation, and storage of illicitly removed human organs as described in Article 4, paragraph 1, and where appropriate Article 4, paragraph 4;

b the transportation, transfer, receipt, import and export of illicitly removed human organs as described in Article 4, paragraph 1, and where appropriate Article 4, paragraph 4.

Article 9 – Aiding or abetting and attempt

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as criminal offences, when committed intentionally, aiding or abetting the commission of any of the criminal offences established in accordance with this Convention.

2 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to establish as a criminal offence the intentional attempt to commit any of the criminal offences established in accordance with this Convention.

3 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply, or to apply only in specific cases or conditions, paragraph 2 to offences established in accordance with Article 7 and Article 8.

Article 10 – Jurisdiction

1 Each Party shall take such legislative or other measures as may be necessary to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention, when the offence is committed:

a in its territory; or

b on board a ship flying the flag of that Party; or

c on board an aircraft registered under the laws of that Party; or

d by one of its nationals; or

e by a person who has his or her habitual residence in its territory.

2 Each Party shall endeavour to take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention where the offence is committed against one of its nationals or a person who has his or her habitual residence in its territory.

3 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply or to apply only in specific cases or conditions the jurisdiction rules laid down in paragraph 1. d and e of this article.

4 For the prosecution of the offences established in accordance with this Convention, each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that its jurisdiction as regards paragraphs 1. d and e of this article is not subordinated to the condition that the prosecution can only be initiated following a report from the victim or the laying of information by the State of the place where the offence was committed.

5 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply or to apply only in specific cases paragraph 4 of this article.

6 Each Party shall take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over the offences established in accordance with this Convention, in cases where an alleged offender is present on its territory and it does not extradite him or her to another State, solely on the basis of his or her nationality.

7 When more than one Party claims jurisdiction over an alleged offence established in accordance with this Convention, the Parties involved shall, where appropriate, consult with a view to determining the most appropriate jurisdiction for prosecution.

8 Without prejudice to the general rules of international law, this Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised by a Party in accordance with its internal law.

Article 11 – Corporate liability

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that legal persons can be held liable for offences established in accordance with this Convention, when committed for their benefit by any natural person, acting either individually or as part of an organ of the legal person, who has a leading position within it based on:

a a power of representation of the legal person;

b an authority to take decisions on behalf of the legal person;

c an authority to exercise control within the legal person.

2 Apart from the cases provided for in paragraph 1 of this article, each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that a legal person can be held liable where the lack of supervision or control by a natural person referred to in paragraph 1 has made possible the commission of an offence established in accordance with this Convention for the benefit of that legal person by a natural person acting under its authority.

3 ubject to the legal principles of the Party, the liability of a legal person may be criminal, civil or administrative.

4 Such liability shall be without prejudice to the criminal liability of the natural persons who have committed the offence.

Article 12 – Sanctions and measures

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that the offences established in accordance with this Convention are punishable by effective, proportionate and dissuasive sanctions. These sanctions shall include, for offences established in accordance with Article 4, paragraph 1 and, where appropriate, Article 5 and Articles 7 to 9, when committed by natural persons, penalties involving deprivation of liberty that may give rise to extradition.

2 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that legal persons held liable in accordance with Article 11 are subject to effective, proportionate and dissuasive sanctions, including criminal or non-criminal monetary sanctions, and may include other measures, such as:

a temporary or permanent disqualification from exercising commercial activity;

b placing under judicial supervision;

c a judicial winding-up order.

3 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to:

a permit seizure and confiscation of proceeds of the criminal offences established in accordance with this Convention, or property whose value corresponds to such proceeds;

b enable the temporary or permanent closure of any establishment used to carry out any of the criminal offences established in accordance with this Convention, without prejudice to the rights of bona fide third parties, or deny the perpetrator, temporarily or permanently, in conformity with the relevant provisions of domestic law, the exercise of a professional activity relevant to the commission of any of the offences established in accordance with this Convention.

Article 13 – Aggravating circumstances

Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that the following circumstances, in so far as they do not already form part of the constituent elements of the offence, may, in conformity with the relevant provisions of domestic law, be taken into consideration as aggravating circumstances in determining the sanctions in relation to the offences established in accordance with this Convention:

a the offence caused the death of, or serious damage to the physical or mental health of, the victim;

b the offence was committed by a person abusing his or her position;

c the offence was committed in the framework of a criminal organisation;

d the perpetrator has previously been convicted of offences established in accordance with this Convention;

e the offence was committed against a child or any other particularly vulnerable person.

Article 14 – Previous convictions

Each Party shall take the necessary legislative and other measures to provide for the possibility to take into account final sentences passed by another Party in relation to the offences established in accordance with this Convention when determining the sanctions.

Chapter III – Criminal Procedural Law

Article 15 – Initiation and continuation of proceedings

Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that investigations or prosecution of offences established in accordance with this Convention should not be subordinate to a complaint and that the proceedings may continue even if the complaint is withdrawn.

Article 16 – Criminal investigations

Each Party shall take the necessary legislative and other measures, in conformity with the principles of its domestic law, to ensure effective criminal investigation and prosecution of offences established in accordance with this Convention.

Article 17 – International co-operation

1 The Parties shall co-operate with each other, in accordance with the provisions of this Convention and in pursuance of relevant applicable international and regional instruments and arrangements agreed on the basis of uniform or reciprocal legislation and their domestic law, to the widest extent possible, for the purpose of investigations or proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention, including seizure and confiscation.

2 The Parties shall co-operate to the widest extent possible in pursuance of the relevant applicable international, regional and bilateral treaties on extradition and mutual legal assistance in criminal matters concerning the offences established in accordance with this Convention.

3 If a Party that makes extradition or mutual legal assistance in criminal matters conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition or legal assistance in criminal matters from a Party with which it has no such a treaty, it may, acting in full compliance with its obligations under international law and subject to the conditions provided for by the domestic law of the requested Party, consider this Convention as the legal basis for extradition or mutual legal assistance in criminal matters in respect of the offences established in accordance with this Convention.

Chapter IV – Protection measures

Article 18 – Protection of victims

Each Party shall take the necessary legislative and other measures to protect the rights and interests of victims of offences established in accordance with this Convention, in particular by:

a ensuring that victims have access to information relevant to their case and which is necessary for the protection of their health and other rights involved;

b assisting victims in their physical, psychological and social recovery;

c providing, in its domestic law, for the right of victims to compensation from the perpetrators.

Article 19 – Standing of victims in criminal proceedings

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to protect the rights and interests of victims at all stages of criminal investigations and proceedings, in particular by:

a informing them of their rights and the services at their disposal and, upon request, the follow-up given to their complaint, the charges retained, the state of the criminal proceedings, unless in exceptional cases the proper handling of the case may be adversely affected by such notification, and their role therein as well as the outcome of their cases;

b enabling them, in a manner consistent with the procedural rules of domestic law, to be heard, to supply evidence and have their views, needs and concerns presented, directly or through an intermediary, and considered;

c providing them with appropriate support services so that their rights and interests are duly presented and taken into account;

d providing effective measures for their safety, as well as that of their families, from intimidation and retaliation.

2 Each Party shall ensure that victims have access, as from their first contact with the competent authorities, to information on relevant judicial and administrative proceedings.

3 Each Party shall ensure that victims have access to legal aid, in accordance with domestic law and provided free of charge where warranted, when it is possible for them to have the status of parties to criminal proceedings.

4 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure that victims of an offence established in accordance with this Convention committed in the territory of a Party other than the one where they reside can make a complaint before the competent authorities of their State of residence.

5 Each Party shall provide, by means of legislative or other measures, in accordance with the conditions provided for by its domestic law, the possibility for groups, foundations, associations or governmental or non-governmental organisations, to assist and/or support the victims with their consent during criminal proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention.

Article 20 – Protection of witnesses

1 Each Party shall, within its means and in accordance with the conditions provided for by its domestic law, provide effective protection from potential retaliation or intimidation for witnesses in criminal proceedings, who give testimony concerning offences covered by this Convention and, as appropriate, for their relatives and other persons close to them.

2 Paragraph 1 of this article shall also apply to victims insofar as they are witnesses.

Chapter V – Prevention measures

Article 21 – Measures at domestic level

1 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to ensure:

a the existence of a transparent domestic system for the transplantation of human organs;

b equitable access to transplantation services for patients;

c adequate collection, analysis and exchange of information related to the offences covered by this Convention in co-operation between all relevant authorities.

2 With the aim of preventing and combatting trafficking in human organs, each Party shall take measures, as appropriate:

a to provide information or strengthen training for healthcare professionals and relevant officials in the prevention of and combat against trafficking in human organs;

b to promote awareness-raising campaigns addressed to the general public about the unlawfulness and dangers of trafficking in human organs.

3 Each Party shall take the necessary legislative and other measures to prohibit the advertising of the need for, or availability of human organs, with a view to offering or seeking financial gain or comparable advantage.

Article 22 – Measures at international level

The Parties shall, to the widest extent possible, co-operate with each other in order to prevent trafficking in human organs. In particular, the Parties shall:

a report to the Committee of the Parties at its request on the number of cases of trafficking in human organs within their respective jurisdictions;

b designate a national contact point for the exchange of information pertaining to trafficking in human organs.

Chapter VI – Follow-up mechanism

Article 23 – Committee of the Parties

1 The Committee of the Parties shall be composed of representatives of the Parties to the Convention.

2 The Committee of the Parties shall be convened by the Secretary General of the Council of Europe. Its first meeting shall be held within a period of one year following the entry into force of this Convention for the tenth signatory having ratified it. It shall subsequently meet whenever at least one third of the Parties or the Secretary General so requests.

3 The Committee of the Parties shall adopt its own rules of procedure.

4 The Committee of the Parties shall be assisted by the Secretariat of the Council of Europe in carrying out its functions.

5 A contracting Party which is not a member of the Council of Europe shall contribute to the financing of the Committee of the Parties in a manner to be decided by the Committee of Ministers upon consultation of that Party.

Article 24 – Other representatives

1 The Parliamentary Assembly of the Council of Europe, the European Committee on Crime Problems (CDPC), as well as other relevant Council of Europe intergovernmental or scientific committees, shall each appoint a representative to the Committee of the Parties in order to contribute to a multisectoral and multidisciplinary approach.

2 The Committee of Ministers may invite other Council of Europe bodies to appoint a representative to the Committee of the Parties after consulting the latter.

3 Representatives of relevant international bodies may be admitted as observers to the Committee of the Parties following the procedure established by the relevant rules of the Council of Europe.

4 Representatives of relevant official bodies of the Parties may be admitted as observers to the Committee of the Parties following the procedure established by the relevant rules of the Council of Europe.

5 Representatives of civil society, and in particular non-governmental organisations, may be admitted as observers to the Committee of the Parties following the procedure established by the relevant rules of the Council of Europe.

6 In the appointment of representatives under paragraphs 2 to 5 of this article, a balanced representation of the different sectors and disciplines shall be ensured.

7 Representatives appointed under paragraphs 1 to 5 above shall participate in meetings of the Committee of the Parties without the right to vote.

Article 25 – Functions of the Committee of the Parties

1 The Committee of the Parties shall monitor the implementation of this Convention. The rules of procedure of the Committee of the Parties shall determine the procedure for evaluating the implementation of this Convention, using a multisectoral and multidisciplinary approach.

2 The Committee of the Parties shall also facilitate the collection, analysis and exchange of information, experience and good practice between States to improve their capacity to prevent and combat trafficking in human organs. The Committee may avail itself of the expertise of other relevant Council of Europe committees and bodies.

3 Furthermore, the Committee of the Parties shall, where appropriate:

a facilitate the effective use and implementation of this Convention, including the identification of any problems that may arise and the effects of any declaration or reservation made under this Convention;

b express an opinion on any question concerning the application of this Convention and facilitate the exchange of information on significant legal, policy or technological developments;

c make specific recommendations to Parties concerning the implementation of this Convention.

4 The European Committee on Crime Problems (CDPC) shall be kept periodically informed regarding the activities mentioned in paragraphs 1, 2 and 3 of this article.

Chapter VII – Relationship with other international instruments

Article 26 – Relationship with other international instruments

1 This Convention shall not affect the rights and obligations arising from the provisions of other international instruments to which Parties to the present Convention are Parties or shall become Parties and which contain provisions on matters governed by this Convention.

2 The Parties to the Convention may conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Convention, for purposes of supplementing or strengthening its provisions or facilitating the application of the principles embodied in it.

Chapter VIII – Amendments to the Convention

Article 27 – Amendments

1 Any proposal for an amendment to this Convention presented by a Party shall be communicated to the Secretary General of the Council of Europe and forwarded by him or her to the member States of the Council of Europe, the non-member States enjoying observer status with the Council of Europe, the European Union, and any State having been invited to sign this Convention.

2 Any amendment proposed by a Party shall be communicated to the European Committee on Crime Problems (CDPC) and other relevant Council of Europe intergovernmental or scientific committees, which shall submit to the Committee of the Parties their opinions on that proposed amendment.

3 The Committee of Ministers of the Council of Europe shall consider the proposed amendment and the opinion submitted by the Committee of Parties and, after having consulted the Parties to this Convention that are not members of the Council of Europe, may adopt the amendment by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe.

4 The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph 3 of this article shall be forwarded to the Parties for acceptance.

5 Any amendment adopted in accordance with paragraph 3 of this article shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date on which all Parties have informed the Secretary General that they have accepted it.

Chapter IX – Final clauses

Article 28 – Signature and entry into force

1 This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe, the European Union and the non-member States which enjoy observer status with the Council of Europe. It shall also be open for signature by any other non-member State of the Council of Europe upon invitation by the Committee of Ministers. The decision to invite a non-member State to sign the Convention shall be taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe, and by unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee of Ministers. This decision shall be taken after having obtained the unanimous agreement of the other States/European Union having expressed their consent to be bound by this Convention.

2 This Convention is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

3 This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which five signatories, including at least three member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of the preceding paragraph.

4 In respect of any State or the European Union, which subsequently expresses its consent to be bound by the Convention, it shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 29 – Territorial application

1 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2 Any Party may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. In respect of such territory, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3 Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 30 – Reservations

1 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, declare that it avails itself of one or more of the reservations provided for in Articles 4, paragraph 2; 9, paragraph 3; 10, paragraphs 3 and 5.

2 Any State or the European Union may also, at the time of signature or when deposing its instrument of ratification, acceptance or approval, declare that it reserves the right to apply the Article 5 and Article 7, paragraphs 2 and 3, only when the offences are committed for purposes of implantation, or for purposes of implantation and other purposes as specified by the Party.

3 No other reservation may be made.

4 Each Party which has made a reservation may, at any time, withdraw it entirely or partially by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall take effect from the date of the receipt of such notification by the Secretary General.

Article 31 – Dispute settlement

The Committee of the Parties will follow in close co-operation with the European Committee on Crime Problems (CDPC) and other relevant Council of Europe intergovernmental or scientific committees the application of this Convention and facilitate, when necessary, the friendly settlement of all difficulties related to its application.

Article 32 – Denunciation

1 Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2 Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 33 – Notification

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, the non-member States enjoying observer status with the Council of Europe, the European Union, and any State having been invited to sign this Convention in accordance with the provisions of Article 28, of:

a any signature;

b the deposit of any instrument of ratification, acceptance or approval;

c any date of entry into force of this Convention in accordance with Article 28;

d any amendment adopted in accordance with Article 27 and the date on which such an amendment enters into force;

e any reservation and withdrawal of reservation made in pursuance of Article 30;

f any denunciation made in pursuance of the provisions of Article 32;

g any other act, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done in Santiago de Compostela, this 25th day of March 2015, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which enjoy observer status with the Council of Europe, to the European Union and to any State invited to sign this Convention.

Source : Treaty Office on http://conventions.coe.int - * Disclaimer.

 

Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Santjago de Kompostela, 25.03.2015.

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju,

paturot prātā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja izsludināja 1948. gada 10. decembrī, un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (1950. gads, ELS Nr. 5),

paturot prātā Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā — Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu (1997. gads, ELS Nr. 164) un Konvencijas par cilvēktiesībām un biomedicīnu papildprotokolu par cilvēka izcelsmes orgānu un audu transplantāciju (2002. gads, ELS Nr. 186),

paturot prātā Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000. gads), un Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (2005. gads, EPLS Nr. 197),

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt savu dalībvalstu lielāku vienotību,

uzskatot, ka cilvēku orgānu tirdzniecība aizskar cilvēka cieņu un tiesības uz dzīvību un rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai,

apņēmusies sniegt būtisku ieguldījumu cilvēku orgānu tirdzniecības izskaušanā, definējot jaunus nodarījumus, kas papildinās esošos starptautiskos tiesiskos instrumentus attiecībā uz cilvēku tirdzniecību orgānu izņemšanas nolūkā,

ņemot vērā, ka šīs Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību un ka Konvencijas noteikumi attiecībā uz materiālajām krimināltiesībām jāīsteno, ņemot vērā to mērķi un proporcionalitātes principu,

atzīstot, ka, lai efektīvi apkarotu cilvēku orgānu tirdzniecības radītos draudus, ir jāveicina cieša starptautiskā sadarbība starp Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, ir vienojušās par turpmāko.

I nodaļa. Mērķi, piemērošanas joma un terminu lietošana

1. pants. Mērķi

1. Šīs Konvencijas mērķi ir šādi:

a) novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, atzīstot par noziedzīgām noteiktas darbības;

b) aizstāvēt to personu tiesības, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kas noteikti saskaņā ar šo Konvenciju;

c) atvieglot sadarbību valsts un starptautiskā līmenī, veicot pasākumus cīņā pret cilvēku orgānu tirdzniecību.

2. Lai nodrošinātu, ka Puses efektīvi īsteno šos noteikumus, Konvencija nosaka īpašu uzraudzības mehānismu.

2. pants. Piemērošanas joma un terminu lietošana

1. Šī Konvencija attiecas uz cilvēku orgānu tirdzniecību transplantācijas vai citos nolūkos un uz citiem nelikumīgiem orgānu izņemšanas un implantācijas veidiem.

2. Šajā Konvencijā termins:

– "cilvēku orgānu tirdzniecība" nozīmē jebkādu nelikumīgu darbību saistībā ar cilvēku orgāniem, kas noteikta šīs Konvencijas 4. panta 1. punktā un 5., 7., 8. un 9. pantā;

– "cilvēka orgāns" nozīmē atsevišķu cilvēka ķermeņa daļu, ko veido atšķirīgi audi, kas saglabā savu uzbūvi, vaskularizāciju un spēju attīstīt fizioloģiskas funkcijas, saglabājot ievērojamu autonomijas pakāpi. Par orgānu uzskatāma arī orgāna daļa, ja tās funkcija ir tikt izmantotai tam pašam mērķim, kāds cilvēka ķermenī ir veselam orgānam, un ja ir saglabāta tās atbilstība uzbūves un vaskularizācijas nosacījumiem.

3. pants. Diskriminācijas aizlieguma princips

Puses, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot cietušo tiesību aizsardzības pasākumus, nodrošina to, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai tās pamatā būtu personas dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstiskā vai sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, veselības stāvoklis, invaliditāte vai cits statuss.

II nodaļa. Materiālās krimināltiesības

4. pants. Nelikumīga cilvēka orgānu izņemšana

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu orgānu tīšu izņemšanu no dzīviem vai mirušiem donoriem gadījumos:

a) ja orgāna izņemšana veikta bez dzīvā vai mirušā donora brīvprātīgas, informētas un tiešas piekrišanas vai miruša donora gadījumā, ja orgāna izņemšana nav atļauta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

b) ja apmaiņā pret orgānu izņemšanu dzīvajam donoram vai trešajai pusei piedāvāta peļņa vai līdzvērtīgs labums;

c) ja apmaiņā pret orgānu izņemšanu mirušam donoram trešajai pusei piedāvāta peļņa vai līdzvērtīgs labums vai ja trešā puse ir saņēmusi šādu peļņu vai labumu.

2. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu orgānu izņemšanai dzīviem donoriem izņēmuma gadījumos saskaņā ar atbilstošiem drošības pasākumiem vai piekrišanas noteikumiem, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos. Jebkurā atrunā, kas izdarīta atbilstoši šim punktam, īsi norāda attiecīgās valsts tiesību normas.

3. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktos vārdi "peļņa vai līdzvērtīgs labums" neietver ne ienākumu zaudējuma vai citu tādu pamatojamu izmaksu kompensāciju, kas rodas orgāna izņemšanas vai ar to saistīto medicīnisko pārbaužu dēļ, ne zaudējumu kompensāciju, kas nav saistīta ar orgānu izņemšanu.

4. Katra Puse apsver nepieciešamo normatīvo un citu pasākumu veikšanu, lai saskaņā ar saviem tiesību aktiem atzītu par noziedzīgu nodarījumu orgānu izņemšanu no dzīviem vai mirušiem donoriem, ja orgānu izņemšana tiek veikta ārpus valsts transplantācijas sistēmas vai pretrunā valsts transplantāciju reglamentējošo tiesību aktu vai noteikumu pamatprincipiem. Ja Puse saskaņā ar šo normu kādas darbības atzīst par noziedzīgiem nodarījumiem, tā cenšas šiem nodarījumiem piemērot arī 9.–22. pantu.

5. pants. Nelikumīgi izņemtu orgānu izmantošana implantācijai vai citiem mērķiem

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu nelikumīgi izņemtu orgānu, kā tas paredzēts 4. panta 1. punktā, tīšu izmantošanu implantācijas vai citiem mērķiem.

6. pants. Orgānu implantācija ārpus valsts transplantācijas sistēmas vai pretrunā valsts transplantācijas tiesību aktu pamatprincipiem

Katra Puse apsver nepieciešamo normatīvo un citu pasākumu veikšanu, lai savos tiesību aktos atzītu par noziedzīgu nodarījumu no dzīviem vai mirušiem donoriem izņemtu orgānu tīšu implantāciju, ja šāda implantācija tiek veikta ārpus valsts transplantācijas sistēmas vai pretrunā valsts transplantāciju reglamentējošo tiesību aktu vai noteikumu pamatprincipiem. Ja Puse saskaņā ar šo normu kādas darbības atzīst par noziedzīgiem nodarījumiem, tā cenšas šiem nodarījumiem piemērot arī 9.–22. pantu.

7. pants. Nelikumīga vilināšana, vervēšana un nelikumīgu labumu piedāvāšana un pieprasīšana

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos atzītu par noziedzīgu nodarījumu tīšu donora vai saņēmēja vilināšanu un vervēšanu, ja aģitētājs, vervētājs vai trešā puse par aģitēšanu un vervēšanu saņem peļņu vai līdzvērtīgu labumu.

2. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos atzītu par noziedzīgu nodarījumu tiešu vai netiešu, bet tīšu nelikumīga labuma apsolīšanu, piedāvāšanu vai došanu veselības aprūpes speciālistiem, valsts amatpersonām vai personām, kas jebkurā amatā pārvalda privātā sektora personas vai sniedz tām pakalpojumus, ar mērķi panākt vai veicināt cilvēka orgāna izņemšanu vai implantāciju, ja šāda izņemšana vai implantācija notiek 4. panta 1. punktā vai 5. pantā aprakstītajos apstākļos un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā vai 6. pantā aprakstītajos apstākļos.

3. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai atzītu, ka veselības aprūpes speciālisti, valsts amatpersonas vai personas, kas jebkurā amatā pārvalda privātā sektora personas vai sniedz tām pakalpojumus, veic noziedzīgu nodarījumu, ja tās tīši pieprasa vai pieņem nelikumīgus labumus par cilvēka orgāna izņemšanu vai implantāciju, ja šāda izņemšana vai implantācija notiek 4. panta 1. punktā vai 5. pantā aprakstītajos apstākļos un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā vai 6. pantā aprakstītajos apstākļos.

8. pants. Nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu sagatavošana, saglabāšana, glabāšana, pārvadāšana, nodošana, saņemšana, importēšana un eksportēšana

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu šādas tīšas darbības:

a) nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu, kā aprakstīts 4. panta 1. punktā un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā, sagatavošanu, saglabāšanu, glabāšanu;

b) nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu, kā aprakstīts 4. panta 1. punktā un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā, pārvadāšanu, nodošanu, saņemšanu, importēšanu un eksportēšanu.

9. pants. Atbalstīšana vai uzkūdīšana un mēģinājums

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu tīšu atbalstīšanu vai uzkūdīšanu.

2. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīšu mēģinājumu izdarīt kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

3. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot šā panta 2. punktu tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti ar 7. un 8. pantu.

10. pants. Jurisdikcija

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts šajā Konvencijā, ja attiecīgais noziedzīgais nodarījums izdarīts:

a) tās teritorijā;

b) uz kuģa, kura karogvalsts ir minētā Puse;

c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem;

d) ja to izdarījis kāds tās pilsonis;

e) ja to izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

2. Katra Puse cenšas veikt nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus ar nolūku noteikt savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru noziedzīgo nodarījumu, kas noteikts šajā Konvencijā, ja attiecīgais noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs valsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir šīs valsts teritorijā.

3. Katra Puse vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos jurisdikcijas noteikumus.

4. Attiecībā uz kriminālprocesa uzsākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, katra Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālprocesu var uzsākt tikai pēc tam, kad cietušais iesniedzis iesniegumu, vai pēc tam, kad informāciju sniegusi valsts, kurā noziedzīgais nodarījums ir izdarīts.

5. Katra Puse vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos šā panta 4. punkta noteikumus.

6. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, tādos gadījumos, kad iespējamais likumpārkāpējs atrodas tās teritorijā un kad viņu nevar izdot citai valstij, pamatojoties uz viņa pilsonību.

7. Ja vairāk nekā viena Puse pretendē uz to, ka iespējamais noziedzīgais nodarījums, kas noteikts šajā Konvencijā, ir noticis tās jurisdikcijā, tad atbilstošā gadījumā iesaistītās Puses savstarpēji apspriežas, lai noteiktu kriminālprocesa uzsākšanai vispiemērotāko jurisdikciju.

8. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī Konvencija neizslēdz nevienu kriminālo jurisdikciju, ko Puse īsteno saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.

11. pants. Juridisko personu atbildība

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā un ko viņu labā veikusi kāda fiziska persona, kura rīkojusies individuāli vai šīs juridiskās personas struktūras sastāvā, būdama vadošā amatā attiecīgajā juridiskajā personā, un noziedzīgos nodarījumus izdarījusi, pamatojoties uz:

a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punktā minētajiem gadījumiem katra Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja nepienācīgas uzraudzības vai kontroles dēļ, kas jāveic 1. punktā minētajai fiziskajai personai, kādai šīs juridiskās personas pakļautībā esošajai fiziskajai personai ir kļuvis iespējams minētās juridiskās personas labā veikt kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

3. Saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību principiem juridiskās personas var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās atbildības vai administratīvās atbildības.

4. Šāda atbildība neskar to fizisko personu kriminālatbildību, kuras ir izdarījušas noziedzīgo nodarījumu.

12. pants. Sankcijas un līdzekļi

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā. Par fizisku personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā un atbilstošā gadījumā 5. un 7.–9. pantā, šīs sankcijas ietver soda mērus, kas paredz brīvības atņemšanu un var būt pamats izdošanai.

2. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai juridiskajām personām, kas ir atbildīgas saskaņā ar 11. pantu, tiktu piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var būt krimināltiesisks un citāds naudas sods un var ietvert citus pasākumus, tādus kā:

a) pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu veikt komercdarbību;

b) pakļaušanu tiesiskai uzraudzībai;

c) likvidēšanu tiesas ceļā.

3. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai

a) atļautu to ienākumu izņemšanu un konfiskāciju, kas gūti, izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti šajā Konvencijā, vai īpašuma, kura vērtība atbilst šiem ienākumiem, izņemšanu un konfiskāciju;

b) atļautu uz laiku vai pastāvīgi slēgt uzņēmumu, kas izmantots to noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, kuri noteikti šajā Konvencijā, neskarot labticīgo trešo pušu tiesības, vai arī atļautu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem liegt nodarījuma izdarītājam uz laiku vai pastāvīgi veikt profesionālo darbību, kas ir saistīta ar to noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kuri noteikti šajā Konvencijā.

13. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai turpmāk minētie apstākļi, ciktāl tie neveido esošā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tiktu ņemti vērā kā atbildību pastiprinoši apstākļi, kad tiek noteiktas sankcijas par nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā:

a) nodarījuma rezultātā ir iestājusies cietušās personas nāve vai ir radīts smags kaitējums viņas fiziskajai vai garīgajai veselībai;

b) nodarījumu ir veikusi persona, kas ir ļaunprātīgi izmantojusi savu stāvokli;

c) nodarījums ir izdarīts organizētās noziedzības ietvaros;

d) nodarījuma izdarītājs ir bijis iepriekš tiesāts par nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā;

e) nodarījums ir izdarīts pret bērnu vai citu īpaši neaizsargātu personu.

14. pants. Agrāka sodāmība

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai, nosakot sodu, paredzētu iespēju ņemt vērā citas Puses galīgo spriedumu par nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

III nodaļa. Kriminālprocesuālie noteikumi

15. pants. Kriminālprocesa uzsākšana un turpināšana

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai kriminālvajāšana saistībā ar nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, nav atkarīga no iesnieguma un kriminālprocess var turpināties, pat ja iesniegums tiek atsaukts.

16. pants. Kriminālizmeklēšana

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai saskaņā ar saviem tiesību principiem nodrošinātu to noziedzīgo nodarījumu efektīvu izmeklēšanu, kas noteikti šajā Konvencijā, un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem.

17. pants. Starptautiskā sadarbība

1. Puses savā starpā sadarbojas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un attiecīgajiem piemērojamajiem starptautiskajiem un reģionālajiem instrumentiem un nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem un savstarpējiem tiesību aktiem un attiecīgo Pušu valsts tiesību aktiem, cik vien tas ir iespējams, lai veiktu izmeklēšanu un īstenotu kriminālprocesu saistībā ar tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, tostarp lai veiktu līdzekļu izņemšanu un konfiskāciju.

2. Puses pēc iespējas plašāk sadarbojas saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem starptautiskajiem, reģionālajiem un divpusējiem līgumiem par izdošanu un savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

3. Ja Puse, kas veic izraidīšanu vai sniedz savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās saskaņā ar esošo līgumu, saņem izraidīšanas vai juridiskās palīdzības krimināllietās pieprasījumu no Puses, ar kuru tā nav noslēgusi šādu līgumu, tā, pilnībā ievērojot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un savas valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var uzskatīt šo Konvenciju par pamatu izdošanai vai savstarpējai juridiskajai palīdzībai krimināllietās saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

IV nodaļa. Aizsardzības pasākumi

18. pants. Cietušo aizsardzība

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai aizsargātu to personu tiesības un intereses, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kuri noteikti šajā Konvencijā, un jo īpaši Puses veic šādus pasākumus:

a) nodrošina, lai cietušajiem būtu pieejama tāda informācija par viņu lietu, kas nepieciešama, lai aizsargātu viņu veselību un citas attiecīgās tiesības;

b) atbalsta cietušo fizisko, psiholoģisko un sociālo atlabšanu;

c) savos valsts tiesību aktos paredz cietušajiem tiesības saņemt kompensāciju no nodarījuma izdarītājiem.

19. pants. Cietušo statuss kriminālprocesā

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai visās izmeklēšanas un kriminālprocesa stadijās aizsargātu to personu tiesības un intereses, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kuri noteikti šajā Konvencijā, un jo īpaši Puses veic šādus pasākumus:

a) informē cietušos par viņu tiesībām un viņiem pieejamajiem pakalpojumiem, un pēc pieprasījuma par pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņu iesniegtajām sūdzībām, uzturētajām apsūdzībām, kriminālprocesa statusu krimināllietā, ja vien izņēmuma gadījumos šādu ziņu sniegšana negatīvi neietekmēs lietas pienācīgu izskatīšanu, un viņu lomu tajā, kā arī informē cietušos par viņu lietas rezultātu;

b) atbilstoši savām valsts tiesību aktu procesuālajām normām nodrošina cietušajiem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un tieši vai ar starpnieku palīdzību darīt zināmus savus uzskatus, vajadzības un bažas, un nodrošina, lai viņus ņemtu vērā;

c) nodrošina cietušajiem atbilstošu palīdzību, lai viņu tiesības un intereses tiktu pienācīgi darītas zināmas un ņemtas vērā;

d) veic efektīvus pasākumus cietušo, kā arī viņu ģimeņu aizsardzībai pret iebiedēšanu un atriebību.

2. Katra Puse nodrošina to, lai cietušajiem jau no pirmās saskares ar kompetentajām iestādēm būtu pieejama informācija par kriminālprocesu un administratīvo procesu.

3. Katra Puse nodrošina to, lai cietušajiem būtu pieejama juridiskā palīdzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem un pamatotā gadījumā bez maksas, ja ir iespējams tām piešķirt puses statusu kriminālprocesā.

4. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kas noteikti šajā Konvencijā un veikti minētās Puses, kura nav cietušā dzīvesvieta, teritorijā, varētu iesniegt prasību kompetentajām iestādēm savas dzīvesvietas valstī.

5. Katra Puse, veicot normatīvos vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, nodrošina iespēju grupām, fondiem, asociācijām un valstiskām vai nevalstiskām organizācijām palīdzēt un/vai atbalstīt cietušos kriminālprocesā saistībā ar noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, ja cietušie piekrīt saņemt šādu palīdzību/atbalstu.

20. pants. Liecinieku aizsardzība

1. Katra Puse iespēju robežās un saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem nodrošina efektīvu aizsardzību pret iespējamo iebiedēšanu un atriebību gan lieciniekiem, kas piedalās kriminālprocesā un sniedz liecības saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā, gan atbilstošā gadījumā arī viņu radiniekiem un citām tuvām personām.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī cietušajiem, ciktāl viņi ir liecinieki.

V nodaļa. Preventīvie pasākumi

21. pants. Pasākumi valsts līmenī

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu:

a) caurskatāmu valsts cilvēku orgānu transplantācijas sistēmu;

b) pacientiem taisnīgu pieeju transplantācijas pakalpojumiem;

c) sadarbībā starp visām atbilstošajām institūcijām pienācīgu tās informācijas savākšanu, analīzi un apmaiņu, kas saistīta ar šīs Konvencijas aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2. Lai novērstu un apkarotu cilvēku orgānu tirdzniecību, katra Puse atbilstošā gadījumā veic šādus pasākumus:

a) sniedz informāciju veselības aprūpes speciālistiem un attiecīgajām amatpersonām vai pastiprina šo speciālistu un amatpersonu apmācību par cilvēku orgānu tirdzniecības novēršanu un apkarošanu;

b) veicina plašai sabiedrībai paredzētas izpratnes veidošanas kampaņas par cilvēku orgānu tirdzniecības prettiesiskumu un bīstamību.

3. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus ar mērķi aizliegt reklamēt cilvēku orgānu nepieciešamību vai pieejamību ar nolūku piedāvāt vai gūt peļņu vai līdzvērtīgu labumu.

22. pants. Starptautiskie pasākumi

Puses pēc iespējas plašāk sadarbojas savā starpā, lai novērstu cilvēku orgānu tirdzniecību. Puses veic šādus pasākumus:

a) pēc Pušu komitejas pieprasījuma ziņo savās attiecīgajās jurisdikcijās atklāto cilvēku orgānu tirdzniecības gadījumu skaitu;

b) noteikt valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai cilvēku orgānu tirdzniecības apkarošanas jomā.

VI nodaļa. Kontroles mehānisms

23. pants. Pušu komiteja

1. Pušu komiteju veido šīs Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

2. Pušu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiek gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, kad Konvenciju ir ratificējusi desmitā valsts, kas to ir parakstījusi. Pēc tam tās sanāksmes notiek tad, kad to pieprasa vismaz viena trešdaļa Pušu vai ģenerālsekretārs.

3. Pušu komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Eiropas Padomes sekretariāts palīdz Pušu komitejai veikt tās funkcijas.

5. Līgumslēdzēja Puse, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, piedalās Pušu komitejas finansēšanā tādā apmērā, kādā pēc apspriešanās ar attiecīgo Pusi to izlemj Ministru komiteja.

24. pants. Citi pārstāvji

1. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja (CDPC), kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību vai zinātniskās komitejas katra ieceļ savu pārstāvi Pušu komitejā, lai veicinātu daudznozaru un starpdisciplīnu pieeju.

2. Ministru komiteja pēc apspriedes ar Pušu komiteju var aicināt arī citas Eiropas Padomes struktūras iecelt savu pārstāvi Pušu komitejā.

3. Attiecīgo starptautisko organizāciju pārstāvji Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes normatīvos noteikto kārtību.

4. Pušu attiecīgo oficiālo iestāžu pārstāvji Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes normatīvos noteikto kārtību.

5. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un jo īpaši nevalstiskās organizācijas Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes normatīvos noteikto kārtību.

6. Ieceļot pārstāvjus saskaņā ar šā panta 2.–5. punktu, jānodrošina proporcionāla dažādu nozaru un disciplīnu pārstāvība.

7. Pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar šā panta 1.–5. punktu, Pušu komitejas sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

25. pants. Pušu komitejas funkcijas

1. Pušu komiteja uzrauga šīs Konvencijas īstenošanu. Pušu komitejas reglamentā ir noteikta kārtība, kādā izvērtē šīs Konvencijas īstenošanu, izmantojot daudznozaru un starpdisciplīnu pieeju.

2. Pušu komiteja arī veicina informācijas, pieredzes un labas prakses vākšanu, analīzi un apmaiņu starp valstīm, lai uzlabotu to spēju novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību. Komiteja var izmantot citu attiecīgo Eiropas Padomes komiteju un struktūru zināšanas.

3. Turklāt atbilstošā gadījumā Pušu komiteja veic šādas darbības:

a) sekmē šīs Konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp tādu iespējamo problēmu un seku identifikāciju, ko rada kāda no deklarācijām vai atrunām, kura iesniegta saskaņā ar šo Konvenciju;

b) izsaka viedokli par jebkuru jautājumu saistībā ar šīs Konvencijas piemērošanu un sekmē informācijas apmaiņu par būtiskām pārmaiņām tiesiskajā, politiskajā vai tehnoloģiju jomā;

c) sagatavo konkrētus ieteikumus Pusēm par šīs Konvencijas īstenošanu.

4. Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja (CDPC) tiek periodiski informēta par šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām.

VII nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību dokumentiem

26. pants Saistība ar citiem starptautiskiem dokumentiem

1. Šī Konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskiem dokumentiem, kuru dalībvalstis ir vai par tām kļūs šīs Konvencijas Puses un kuros ir noteikumi par šīs Konvencijas reglamentētajiem jautājumiem.

2. Šīs Konvencijas dalībvalstis par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija, var savā starpā slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs Konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā noteikto principu īstenošanu.

VIII nodaļa. Konvencijas grozījumi

27. pants. Grozījumi

1. Jebkurus šīs Konvencijas grozījumu priekšlikumus, ko iesniedz kāda no Pusēm, dara zināmus Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, un viņš tos nosūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju.

2. Visus Pušu ierosinātos grozījumus dara zināmus Eiropas Noziedzības problēmu komitejai (CDPC) un citām attiecīgajām Eiropas Padomes starpvaldību vai zinātniskajām komitejām, kas Pušu komitejai sniedz savus atzinumus par ierosinātajiem grozījumiem.

3. Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosinātos grozījumus un Pušu komitejas sniegto atzinumu un pēc apspriešanās ar tām Konvencijas Pusēm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šos grozījumus ar balsu vairākumu saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktu.

4. Ikvienu grozījumu tekstu, ko Ministru komiteja pieņēmusi saskaņā ar šā panta 3.punktu, nosūta Pusēm akceptēšanai.

5. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 3. punktu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kad visas Puses ir ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās akceptē minētos grozījumus.

IX nodaļa. Nobeiguma noteikumi

28. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Savienība un valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē. To var parakstīt arī jebkura cita valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, ja to uzaicina Ministru komiteja. Lēmumu uzaicināt kādu valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, parakstīt Konvenciju pieņem ar balsu vairākumu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts, un to Līgumslēdzēju valstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kas ir tiesīgi līdzdarboties Ministru komitejā. Šo lēmumu pieņem pēc tam, kad ir panākta to pārējo valstu/Eiropas Savienības vienprātīga piekrišana, kuras ir paudušas savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu.

2. Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājas, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru citu valsti vai Eiropas Savienību, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

29. pants. Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šī Konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura Puse jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz šajā deklarācijā norādīto teritoriju var atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

30. pants. Atrunas

1. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot instrumentu par tās ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, var paziņot, ka tā izdara vienu vai vairākas atrunas, kas norādītas 4. panta 2. punktā, 9. panta 3. punktā un 10. panta 3. un 5. punktā.

2. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var arī paziņot, ka tā patur tiesības piemērot 5. pantu un 7. panta 2. un 3. punktu vienīgi tad, ja noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti implantācijas mērķiem vai citiem šīs Puses norādītiem mērķiem.

3. Nekādas citas atrunas nav pieļaujamas.

4. Katra Puse, kas ir izdarījusi kādu atrunu, jebkurā laikā var to pilnībā vai daļēji atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā dienā, kurā ģenerālsekretārs saņem šo paziņojumu.

31. pants. Strīdu izšķiršana

Pušu komiteja ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteju (CDPC) un citām attiecīgajām Eiropas Padomes starpvaldību vai zinātniskajam komitejām uzraudzīs šīs Konvencijas piemērošanu un vajadzības gadījumā veicinās ar tās piemērošanu saistīto sarežģījumu atrisināšanu miermīlīgā ceļā.

32. pants. Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

33. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar tās 28. panta noteikumiem, par:

a) katru parakstīšanu;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c) ikvienu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 28. pantu;

d) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu, un datumu, kurā šis grozījums stājas spēkā;

e) ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 30. pantu;

f) ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 32. panta noteikumiem;

g) jebkuru citu ar šo Konvenciju saistītu aktu, paziņojumu vai ziņojumu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Parakstīts Santjago de Kompostelā 2015. gada 25. martā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta Konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē, Eiropas Savienībai un visām valstīm, kuras ir uzaicinātas parakstīt šo Konvenciju.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim