Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2019. gada 7. novembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde 2019. gada 7. novembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.11.2019., Nr. 232 https://www.vestnesis.lv/op/2019/232.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 308

Par Ministru prezidenta 2019. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 302 "Par Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja iecelšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

15.11.2019., Nr. 232

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 07.11.2019.

OP numurs: 2019/232.1

2019/232.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde 2019. gada 7. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas! Sākam Saeimas 2019. gada 7. novembra sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Meža likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts. Iesniedzēju vārdā.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Labrīt! Mēs kopā ar kolēģiem, ar šo likumprojektu parakstījušo deputātu grupu – Jāni Dombravu, Inesi Ikstenu, Reini Znotiņu, Andu Čakšu – un citiem kolēģiem, ar ko kopā esam strādājuši E-pārvaldības apakškomisijā, esam sagatavojuši grozījumu paketi likumos. Šie visi trīs likumprojekti... tagad pēc kārtas. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", likumprojekts "Grozījumi Informācijas atklātības likumā" un gluži jauns likumprojekts "E-pārvaldības likums", par kuru runās Jānis.

Mūsu nolūks ir spert platu soli uz priekšu, lai modernizētu e-pārvaldi Latvijas Republikā. Patiesībā mēs daudzu gadu garumā esam izjutuši kaut kādus mazvērtības kompleksus savu ziemeļu kaimiņu priekšā. Runāšu par to, ka ir arī citas valstis un citas nācijas, un valsts iekārtas, kurās digitālā transformācija un e-pārvaldība ir gājusi uz priekšu straujāk. Nu, mēs gribētu šajā, kā lai saka, sacensībā piedalīties un mērķtiecīgi uzlabot likumdošanu mūsu valstī, lai veidotu modernāku un, kā lai saka, tādu pasaules... 21. gadsimta vajadzībām atbilstošu regulējumu e-pārvaldības jomā.

Šo paketi mēs iesākam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā". Valsts pārvaldes iekārtas likums, kā mēs zinām, nosaka tieši to veidu, kā ir iekārtota valsts pārvalde, kādi ir galvenie principi, pēc kādiem valsts pārvalde Latvijā funkcionē. Tagad šajā likumā mēs nostiprinām – ar veselu jaunu nodaļu, ar virkni jaunu terminu – to, kādā veidā darbojas pakalpojumi valsts pārvaldē, valsts pārvaldes iekšienē. Jo modernas pārvaldības elements ir tas, ka valsts pārvalde ne tikai sniedz pakalpojumus sabiedrībai, bet arī iekšienē, savā starpā... ir iekšējie pakalpojumi. Piemēram, lai turpinātu centralizēt atbalsta funkcijas, ir nepieciešams institūcijām savā starpā sniegt pakalpojumus. Šīs ir lietas, kas šajā likumā tiek regulētas.

Tāpat šajā likumprojektā esam piedāvājuši normu par to, kādā veidā tiek īstenota inovāciju darbība valsts pārvaldē, kādā veidā tiek uzlabotas iekšējās funkcijas un pakalpojumu sniegšana, kā arī ir iekļauts punkts par to, ka valsts pārvalde atbalsta funkcijas pirmām kārtām īsteno pēc centralizācijas principa, apvienojot līdzīgās funkcijas. Tāds ir mūsu priekšlikums.

Aicinām šodien skatīt un turpmāk diskutēt... mierīgi izdiskutēt visu šo e-pārvaldības reformu paku Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātu Daniela Pavļuta, Jāņa Dombravas, Ineses Ikstenas, Reiņa Znotiņa un Andas Čakšas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" nododam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt... (Starpsaucieni.) Par procedūru... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Ņemot vērā, ka šie likumprojekti par e-pārvaldību ir saistīti cits ar citu, būtu lūgums šim likumprojektam kā atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju – kā līdzatbildīgo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav? Tātad likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Toma Pleša, Ineses Ikstenas, Jāņa Dombravas, Daniela Pavļuta un Andas Čakšas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Informācijas atklātības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāts Dombrava... Par procedūru?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu.

J. Dombrava (NA).

Līdzīgi kā ar iepriekšējo likumprojektu, arī šo būtu lūgums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav? Tātad likumprojekts "Grozījumi Informācijas atklātības likumā" ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Daniela Pavļuta, Reiņa Znotiņa, Andas Čakšas un Ineses Ikstenas iesniegto likumprojektu "E-pārvaldības likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Tik bieži Saeimā tiek runāts, kam par labu vajag pārdalīt esošos ierobežotos resursus, savukārt šo likumprojektu pieņemšana ļaus saimnieciskāk pārvaldīt esošos resursus un radīs iespēju valstij nopelnīt vairāk naudas.

Mazāk – tehnisks, birokrātisks darbs, vairāk – automatizēta datu apstrāde, uz lietotājiem vērsta valsts pārvalde un jaunas uzņēmējdarbības iespējas privātajā sektorā.

Ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir pozitīva un ir mērāma daudzos miljonos eiro. Kā izpaudīsies saimnieciskums? Izveidot un uzturēt IKT nav lēts prieks. Šobrīd visi dara visu, rezultātā daudzas lietas izmaksā dārgi vai tiek izveidotas nekvalitatīvas un nevajadzīgas. Turpmāk tiks sakārtota IKT arhitektūra, tiks nodalīts, kuras iestādes uzturēs serverus, kuras izstrādās projektus un kuras – uzturēs izstrādātos projektus. Tiks radīta vienota valsts IKT pārvaldība. Turpmāk nebūs tā, ka ministrijā visus darbus darīs viens speciālists: vienlaikus viņš veidos daudzu miljonu eiro projektu, organizēs iepirkumu specifikāciju, sekos līdzi projekta izstrādei, rūpēsies par "dzelžiem" un uzturēs produktu pēc tā izstrādes.

Turpmāk nebūs tā, ka iestādes nekomunicēs savā starpā un katra par lielu naudu izstrādās vienu un to pašu risinājumu. Piemēram, ja viena valsts iestāde būs nopirkusi maksājumu sistēmas moduli, tad turpmāk tas būs pieejams visām iestādēm. Turpmāk valsts neizstrādās risinājumus, kuri jau ir pieejami tirgū, bet derīgos risinājumus pielāgos mūsu vajadzībām.

Godātā Saeima! Es nevaru galvot, ka Latvija attīstīsies... ka Latvijā attīstīsies daudzu miljonu eiro vērta lielo datu apstrādes nozare. Tas būs atkarīgs no uzņēmējiem un viņu iniciatīvas, bet mēs no savas puses būsim izdarījuši visu, lai viņiem dotu iespēju veidot lieliskus produktus un ar šiem produktiem iekarot pasaules tirgus.

Šo pārmaiņu lielākā ieguvēja būs sabiedrība. Beidzot cilvēkiem nebūs jāmeklē informācija iestāžu mājaslapās, likumos vai brošūrās, nebūs jāklaiņo no kabineta uz kabinetu, meklējot palīdzību vai rakstot iesniegumus. Nebūs jāurbjas cauri portāliem, piemēram, Latvija.lv, un starp daudziem pakalpojumiem jāmeklē viņiem nepieciešamais.

Jau tuvākajā nākotnē automatizētas sistēmas sniegs palīdzību iedzīvotājiem. Atbilstoši dzīves situācijai, kādā cilvēks būs nonācis, viņš saņems par valsts un pašvaldības... informāciju par valsts un pašvaldības piedāvāto atbalstu. Atliks vien ievilkt ķeksīti pie tiem pakalpojumiem, kurus viņš vēlas saņemt. Piemēram, Iedzīvotāju reģistrā parādīsies informācija, ka ģimenē ir piedzimis bērns. Tai mirklī šī ģimene saņems automātisku, bet vienlaikus individualizēti sagatavotu vēstuli, lai cilvēks varētu deklarēt bērna dzīvesvietu. Atbilstoši šai izvēlei, kur viņš būs deklarējis bērna dzīvesvietu, viņam tiks piedāvāti tuvumā esošie bērnudārzi, kur viņš varēs pieteikt bērnu rindā. Tāpat viņam būs iespēja atzīmēt, kurus pabalstus un uz kādiem termiņiem saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu viņš vēlas saņemt. Uzreiz varēs atzīmēt, kādus atvieglojumus viņš vēlas par bērnu. Ja, piemēram, šis ir trešais bērns ģimenē, tad cilvēks saņems iespēju uzreiz pieteikties ģimenei paredzētajiem atvieglojumiem.

Šāda individualizēta komunikācija no valsts puses būs izvērsta attiecībā uz dažādām dzīves situācijām. Piemēram, cilvēks iegūst invaliditāti. Vai cilvēks nodibina uzņēmumu. Tai brīdī valsts viņam sniegs viegli saprotamu atbalstu tūlīt, tajā brīdī, kad tas ir noticis.

Es vēlos pateikt paldies visiem deputātiem, kas E-pārvaldības apakškomisijā piedalījās pie šo likumprojektu izstrādes. Tāpat es vēlos pateikt paldies VARAM darbiniekiem, kuri iesaistījās šajā izstrādes procesā.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu "E-pārvaldības likums" un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "E-pārvaldības likums" komisijai nodots.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu! Par procedūru – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Paldies.

Godātie kolēģi! Līdzīgi kā kolēģis Dombrava jau minēja par iepriekšējiem diviem likumprojektiem, es aicinātu rīkoties tāpat.

Tātad papildu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kas šeit ir piedāvāta kā atbildīgā komisija, aicinām noteikt par līdzatbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts "E-pārvaldības likums" komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisijas vārdā... Nē? Nē?

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs. Lūdzu! (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

A. T. Plešs (AP!).

Šis tas jau jāpasaka, Sandi, ir.

Labrīt, kolēģi! Tā kā plānošanas dokumenti nosaka pašvaldības attīstību gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā, šo dokumentu izstrādē ir būtiski ņemt vērā nacionālā līmeņa lēmumus (šajā gadījumā, šajā kontekstā, – administratīvi teritoriālās reformas laika grafiku un norisi) un attiecīgos pašvaldības plānošanas dokumentus izstrādāt koordinēti ar nacionālajiem lēmumiem.

Likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" paredz kārtību, kādā tiek izstrādāti jauni teritorijas attīstības plānošanas dokumenti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Šajā reformas periodā, 2020. gadā un 2021. gadā, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus attiecīgi izstrādā pēc likuma par administratīvi teritoriālo reformu stāšanās spēkā, pakārtojot pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi jaunajam iedalījumam, un tos apstiprina pašvaldības dome, kas ievēlēta 2020. ... 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Pārejas periodā... Vienlaikus svarīgi atzīmēt: lai nodrošinātu sekmīgu investīciju projektu īstenošanu pašvaldībās, gan esošajās, gan jaunajās teritorijās... grozījumus... tiek izstrādāti... vai pagarina... esošo stratēģiju... pašvaldības... kā arī attīstības programmas un teritorijas plānojuma darbības termiņu, kā arī izstrādā jaunus lokālplānojumus un detālplānojumus. Tādā ziņā arī šajā periodā pašvaldības var turpināt darbu pie saviem dokumentiem, līdz likums par administratīvi teritoriālo reformu ir stājies spēkā.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt, un strādāsim komisijā.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts ir nepareizs savā būtībā. Teritoriju attīstības plānošana – tas nav dokuments, kuru izstrādā dažos mēnešos. Tie ir dokumenti, pie kuriem normālā situācijā strādā gadiem.

Bet, ja mēs paskatāmies, kā šie dokumenti Latvijā... to nozīmīgumu, tad man ir jāatzīst, ka šie dokumenti Latvijā vēl joprojām netiek pilnvērtīgi izmantoti. To jēga... Tie vēsturiski tika ieviesti galvenokārt tikai viena iemesla dēļ, – lai gluži vienkārši apgūtu Eiropas struktūrfondus. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc tie masveidā tika ieviesti pašvaldībās un kāpēc tos sāka izmantot. Es uzskatu, ka šo dokumentu jēga un būtība nav tikai fonda projekta pamatojums, bez kā vienkārši nedrīkst ieguldīt teritorijās naudu. Es uzskatu, ka šo dokumentu jēga un būtība ir tāda, lai arī katru gadu pašvaldības budžets tiktu izstrādāts, pamatojoties uz šiem dokumentiem. Un man liels prieks, ka ir ļoti... parādās arvien vairāk... daudz pašvaldību, kas savu ikgadējo budžetu veido tieši uz šīm stratēģijām. Katra ailīte balstās kādā no attīstības plānošanas dokumentu stratēģijas punktiem.

Manuprāt, ļoti daudz kļūdu (es domāju – arī tādas nepārdomātas investīcijas, kas notiek mūsu teritorijās pašvaldībās) saistās galvenokārt ar to, ka šie plāni varbūt nav līdz galam izstrādāti vai arī šajos plānos pārkāpti kaut kādi principi, kas tur ir iestrādāti. Bet tomēr, manuprāt, VARAM šobrīd būtu nevis jāatliek šo plānu izstrāde un jāuztaisa tāda nenoteiktība it visā, kas saistās ar šo plānu izstrādi (un šobrīd tāda tiešām tiek radīta ar šo likumprojektu), bet tieši otrādāk – jāveicina šo plānu vairākizmantošana.

Arī Valsts kontrole ir atzinusi to, ka ir tieši otrādāk – jāveicina, lai šie plāni tiešām tiktu izstrādāti... lai nevis tikai uz fondiem tiktu balstītas šīs visas nākotnes idejas, bet lai šie plāni ir ikdienas darbā izmantoti dokumenti.

Šobrīd mēs šo atliekam, bet tomēr man ir jāatgriežas arī pie fondiem.

Mēs redzam, kas notiek šobrīd, kad ir ļoti liels sadrūzmējums fondu investīcijās, – šāda likumprojekta pieņemšana paver ļoti daudz risku. Pirmām kārtām risku par to, ka nākotnē – pēc 2020. gada – jau nekas nemainīsies. Tāpat visas investīcijas balstīsies tieši uz šajos dokumentos izstrādātajām stratēģijām, tieši šajos dokumentos atspoguļosies visas reģionālās investīcijas. Un, ja šie dokumenti nav gatavi, ja tiek atlikta to izstrāde, tad tiks atlikts arī ieviešanas periods. Ja mēs pieņemam šādu likumu, es domāju, mēs radām ļoti lielu risku, ka nākamās fondu investīcijas programmas sāksies nevis 2020., 2021., bet tas notiks, ātrākais, 2024., 2025. gadā, un mēs atkal nonāksim tajā situācijā, kurā esam šodien, kad ir vienā periodā sakoncentrēti milzīgi investīciju apjomi, nekustamā īpašuma būvniecībā ir tāds pats "burbulis", kāds bija uz projektēšanu.

Es domāju, ka šim likumprojektam... tas tiešām pēc būtības būs jāizrunā arī atbildīgajā komisijā. Es domāju, ka likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. Šodien es aicinātu atbalstīt – "pret". Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas Latvijas attīstībai nedos neko. Tieši otrādāk – ar šo likumprojektu ir saistītas ļoti daudzas lietas, un tās vajag izvērtēt un saprast pēc būtības.

Šobrīd ir tāds politisks uzstādījums. Redz, nevajag plānot, plānosim jaunajās teritorijās. Vajag plānot! Vajag plānot arī tagad. Šobrīd es neredzu, kā varētu atbalstīt šo likumprojektu. Un arī tos riskus, kādi varētu iestāties, pieņemot šādus grozījumus, manuprāt, VARAM līdz galam vēl nav apzinājusi.

Aicinu balsot "pret"!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 11, atturas – 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Jūras kodeksā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Riharda Kola, Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Ritvara Jansona un Ināras Mūrnieces iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Pirmdien svinēsim simtgadi ikoniskam brīdim mūsu vēsturē: 1919. gada 11. novembris – diena, kad jaunizveidotās Latvijas armija guva uzvaru pār Bermonta karaspēku šeit, Rīgā. Tas bija izšķirošs brīdis, sākot visas valsts atbrīvošanu no iebrucējiem.

Jau gadiem ilgi tā ir diena, kad visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, kad godinām Latvijas karavīrus, savas valsts aizstāvjus, mūsu pārlaicīgos varoņus un brīvības cīnītājus. 1919. gadā daudzi no tiem bija brīvprātīgie. Jaunieši, arī nepilngadīgi, vāji bruņoti. Bet viņi tāpat stājās pretī Bermonta pārspēkam un uzvarēja, izkaroja sev un mums valsti. Domāju, ka izkaroja arī savu vietu mūsu vēsturiskajā atmiņā un, šodienas novērtējumā, tā teikt – savu vietu mūsu kalendārā.

21. gadsimtā uz mūsu zemes karš nav plosījies. Mūsdienās Latvijas karavīri stāv sardzē ne tikai par savas tautas brīvību, bet arī citviet pasaulē aizstāv mūsu valsts ideālus, mūsu pamatvērtības. 11. novembris ir arī viņu diena. 1919. gada varoņstāstu ietekme sniedzas daudz tālāk par tā laika notikumiem. Tas ir stāsts par sevi, savu valsti un to, kādas vērtības sevī iemiesojam un kādus cilvēkus godājam – drosmīgus, godprātīgus, pašaizliedzīgus, zinošus.

Sabiedrība 11. novembri jau ir padarījusi par svētku dienu – it visur Latvijā notiek parādes. Tie ir vieni no lielākajiem svētkiem, kas pulcē simtiem tūkstošu cilvēku. Tas būtu tikai pareizi – šos sabiedrībā jau esošos svarīgos svētkus padarīt par oficiāliem valsts svētkiem, atspoguļot mūsu dzīvoto realitāti arī mūsu likumos un dzīves ritumā. Galu galā 1919. gada 11. novembra rītā visās Rīgas baznīcās zvanīja zvani un cilvēki priecīgi nāca ārā, smējās, līksmoja un aplaudēja. Viņiem tie bija svētki.

Šis nav jauns ierosinājums. Vēl iepriekšējā Saeimā jeb Saeimas sasaukumā bija panākts konsenss un bija nepieciešamais atbalsts, taču tad jautājumu atlika un 13. Saeima likumprojektu nepārņēma. Kā ierasts, neatlaidīgi mēs atkal tomēr piedāvājam 11. novembri noteikt par oficiālu brīvdienu – mūsu tautas uzvaras dienu.

Ņemot vērā darba devēju bažas un šaubas, 1. maijs turpmāk būtu atzīmējama diena, nevis oficiāla brīvdiena. Tiem, kas mēģinās argumentēt, ka 1. maijs ir svarīgs, jo zvejas sezona sākoties, siltais laiks... un ko tik vēl ne, – lūdzu, nevajag! Jūs taču zināt, ka valsts oficiālās brīvdienas parasti tomēr nenosaka, balstoties uz laikapstākļiem vai hobijiem.

Pirmdien visā Latvijā aizdegs tūkstošiem svecīšu par godu Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai – tiem, kuri ar savām asinīm izpirka mūsu nupat dibinātās valsts neatkarību, kuri atdeva visu, lai mūsu sarkanbaltsarkanais karogs varētu plīvot ikkatrā mūsu zemes stūrī, tā ar lepnumu atgādinot, ka šī ir suverēna, neatkarīga un spēcīga Latvijas valsts. Tas jāmāca mājās, ģimenē. Tas jāmāca un jāstāsta skolā. Tas atbilstoši jānovērtē un jāstāsta arī valstī. Skolās izveidojušās brīnišķīgas tradīcijas, kas saistītas ar 11. novembra nozīmības izpratnes veidošanu, un es aicinu skolas turpināt šīs tradīcijas un pievērst uzmanību šīm tēmām jau novembra sākumā, un ierastos pasākumus organizēt dienu pirms, cerams, oficiālās brīvdienas.

11. novembrī mēs svinēsim pagātni un tagadni. Visus, kas savu dzīvi un nākotni saista ar Latviju... Tāpat kā mēs paļāvāmies uz mūsu brīvības cīnītājiem, tā šodien paļaujamies uz visiem, kas sargās, godās un būvēs mūsu valsti nākotnē.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kolēģi vēsturnieki no Nacionālās apvienības! Paldies jums par lepniem vārdiem par Latvijas armiju!

Es varu tikai piekrist jūsu novērtējumam par Lāčplēša dienas nozīmīgumu un par vajadzību to godīgi atzīmēt. Man šķiet, ka Latvijas armija ne tikai spēlēja lielu lomu Latvijas valsts nostiprināšanā pagātnē, bet arī šodien sargā mūsu neatkarību un arī nākotnē to stiprinās kopā ar mūsu sabiedrotajiem.

Tomēr! Jūs paši redzat, kas notiek pie Saeimas ēkas šobrīd. Te ir tūkstoši cilvēku, kas nav apmierināti ar saviem darba apstākļiem. Mediķi protestē pret valdības rīcību attiecībā uz darba apstākļiem, uz godīgu samaksu.

Man liekas, ka vajag atzīmēt arī 1. maiju kā darba cilvēku svētkus. 1. maijs ir ne tikai starptautiska diena... Darba svētku, bet arī Latvijas Satversmes... datums... un ne tikai tāpēc, ka tas bija nejauši... pirms 90 gadiem, bet arī tāpēc, ka Latvijas karoga krāsa ir sarkana... ar baltu horizontālu svītru. Tas nozīmē, ka kreisās idejas, darba idejas... bija pašā Latvijas pamatā. Un man liekas, ka nevajag tagad aizmirst par 1. maiju.

Paldies.

Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Riharda Kola, Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Ritvara Jansona un Ināras Mūrnieces iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 29, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gata Eglīša, Janīnas Kursītes, Ilzes Indriksones, Aleksandra Kiršteina un Daniela Pavļuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Komisija lūdz šo likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts lēmuma projekts "Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli". Lūdzu jūsu balsojumu.

Komisijā tika... Ja jūs klausījāties, tad... tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto lēmuma projektu "Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 3, atturas – 18. Lēmums pieņemts. Apsveicam!

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", otrais lasījums.

Atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Likumprojekts otrajā lasījumā.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tikās 5. novembrī un izskatīja likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" otrajā lasījumā.

Tika saņemts viens priekšlikums, un tas ir no finanšu ministra Reira. Tas precizē... attiecībā uz brīdinājuma izteikšanu un soda naudu maksājumu pakalpojumu izmantotājiem. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" trešajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts Satiksmes ministrijā, lai nodrošinātu pārvaldes un sabiedrisko kārtību dzelzceļa nozarē. Ņemot vērā, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudē spēku, likumprojekts paredz papildināt Dzelzceļa likumu ar normām, kuras izriet no tiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, kuros noteikti sodi par pārkāpumiem dzelzceļa satiksmes uzturēšanas un izmantošanas jomā.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums netika saņemts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"".

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tas sagatavots, lai paplašinātu to aviācijas uzņēmumu īpašnieku, patieso labuma guvēju un darbinieku loku, kuru reputāciju būtu nepieciešams pārbaudīt.

Likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1601 "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu izstrādājusi vienu priekšlikumu, kurš ir tehnisks, un atbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien! Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi un izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā".

Komisijā saņemts viens priekšlikums, kas komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā".

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts, un tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Nu stāvu jums priekšā pēdējo reizi... sakarā ar likumprojektu "Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā".

Jaunu priekšlikumu nav, lai gan bija interesanti, ka policijai debatēs bija iebildumi pret mūsu formulējumu, ka piemēro naudas sodu juridiskās personas darbiniekiem – pārdevējiem un tā tālāk. Viņiem tur kaut kas nepatika, bet pēc sarunām ar Juridisko biroju tad tomēr atzina, ka tas formulējums ir gana labs.

Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Lejiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Augu aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu augu aizsardzības un augu karantīnas jomā no 2020. gada 1. janvāra.

Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Tas paredz precizēt Valsts augu aizsardzības dienesta kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums, kas paredz precizēt pašvaldības policijas un pašvaldības administratīvās komisijas vai apakškomisijas kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augu aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir saņemts deputātu Daniela Pavļuta, Ērika Pucena, Jutas Strīķes, Raivja Dzintara un Ainara Latkovska lūgums izsludināt pēc darba kārtības 25. punkta pārtraukumu līdz pulksten 20.30 (Starpsaucieni: "Desmitiem!")... 10.30. Es atvainojos, līdz pulksten 10.30. (Starpsauciens.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Iebildumu nav. (Starpsaucieni: "Ir! Pamatojumu! Kāda ir motivācija? Vai jāstrādā nav?") Tātad... Ir? Balsojam!

Lūdzu (Zālē troksnis.)... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par – 50, pret – 27, atturas – nav. (Starpsauciens.) Ierosinājums ir akceptēts.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, godātie kolēģi, vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā" pirms otrā lasījuma.

Priekšlikumi netika saņemti.

Likumprojekta mērķis ir veikt Elektronisko dokumentu likumā grozījumus attiecībā uz rīcību uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšanas, maksātnespējas un darbības apstiprināšanas atsaukšanas gadījumā. Tas ir likumprojekta... pašreizējā likuma 22. pantā.

Vēlreiz atkārtoju: otrajam lasījumam priekšlikumi iesniegti netika.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. novembris.

Paldies.

Cienījamie, godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 10.30.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Aldis Blumbergs (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Andris Skride un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas!

Godātie kolēģi! Deputāti Daniels Pavļuts, Raivis Dzintars, Juta Strīķe, Ainars Latkovskis un Ēriks Pucens ir iesnieguši lūgumu – 7. novembra sēdes pārtraukumu līdz pulksten 10.50.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Uzaicinu jūs šajā pārtraukumā visus uz fotokonkursa izstādes atklāšanu par Lāčplēša dienas tematiku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārtraukuma izsludināšanu? (Starpsaucieni.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Daniela Pavļuta, Raivja Dzintara, Jutas Strīķes, Ainara Latkovska un Ērika Pucena iesniegumu par Saeimas sēdes pārtraukumu 7. novembrī līdz pulksten 10.50! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – nav. Izsludināts pārtraukums līdz pulksten 10.50. (Starpsaucieni: "Reģistrācija!")

Nav reģistrācija vajadzīga. Nav vajadzīga. Nevajag reģistrāciju.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Labdien! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu", proti, nolēma turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu, uzdodot Ministru kabinetam pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Saeima savā lēmumā kā reformas mērķi definēja izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Kā norādīts, saglabājot esošo 119 vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, saglabāsies problemātika valsts pārvaldes sistēmas darbības attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai arī nākotnē. Proti, neīstenojot šo reformu un nenostiprinot pašvaldību kapacitāti, netiks radīti labāki priekšnosacījumi tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Tāpat netiks nodrošināta valsts budžeta līdzekļu racionāla izlietošana un netiks rastas iespējas būtiski samazināt administratīvo un birokrātisko slogu visai valsts pārvaldes sistēmai.

Tāpat jāpiemin, ka netiks izveidota teritoriālā platforma efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai, tai skaitā citu neatliekamu nozaru reformu īstenošanai, jo valsts administratīvi teritoriālais iedalījums ietekmē ne tikai pašvaldības, bet arī pārējo valsts pārvaldi un tās sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem.

Daudzu pašvaldību teritorijas attīstība joprojām netiks plānota kopsakarībās ar reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte. Tas vienlaikus attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Jāatzīmē arī, ka daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras, sabalansējot pakalpojumu izmaksu attiecību pret kvalitāti, kā arī virknē pašvaldību saglabāsies nesamērīgs funkciju apjoms attiecībā pret iedzīvotāju skaitu tajās.

Līdz ar to atbilstoši likumprojektā noteiktajiem administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijiem tiek piedāvāts modelis ar 39 administratīvajām teritorijām. Jāatzīmē, ka šajā likumprojektā administratīvo teritoriju veidi ir saglabāti nemainīgi no spēkā esošā likuma, tas ir, republikas pilsētas tiek saglabātas, un novadi, kurus iedala teritoriālās vienībās – kā novadi pilsētās un novadi pagastos –, arī tiek saglabāti.

Papildus tam likumprojekts neparedz mainīt regulējumu, kas attiecas uz apdzīvotu vietu statusa jautājumu izlemšanu un pastāvošo adresācijas sistēmas kārtību. Likumprojektā ir iestrādāts arī regulējums, kam pamatu veido 2008. gadā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma precedents, ka jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu nosaka savlaicīgi, lai arī šajā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija 2021. gada pašvaldību vēlēšanas varētu izsludināt jaunajās likuma noteiktajās administratīvajās teritorijās un lai institūcijas līdz vēlēšanām varētu veikt attiecīgus priekšdarbus.

Ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpinās pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēto pašvaldību domju pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlēto pašvaldību domju pirmo sēdi izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunās novada pašvaldības būs attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmējas.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt pilsētas statusu Iecavai un Koknesei. Iecavas un Kokneses novada pašvaldības saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ir iesniegušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai attiecīgus dokumentus, lai uzsāktu apdzīvotas vietas statusa maiņu no ciema uz pilsētu.

Jāpiemin arī, ka, lai nodrošinātu Olaines novada teritorijas ģeogrāfisko vienotību, likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēts šī jautājuma risinājums, īstenojot Olaines novada un Ķekavas novada robežas grozīšanu.

Likumprojektā ir ietverta virkne citu jautājumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu.

Šis likumprojekts 29. oktobrī tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un pēc diskusijām tika atbalstīts pirmajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Šī gada 21. martā Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, faktiski turpināt jau pirms 20 gadiem iesākto administratīvi teritoriālo reformu. Ar šo iesniegto likumprojektu mēs pamatā esam izpildījuši Ministru kabinetam doto uzdevumu – līdz šī gada, 2019. gada, decembrim iesniegt izstrādātu jaunu likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Kā mēs līdz šim priekšlikumam nonācām?

Pēc Saeimas dotā uzdevuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šī gada 10. aprīlī publicēja priekšlikumu, kāds varētu būt administratīvi teritoriālais iedalījums. Balstoties uz šo priekšlikumu, par kuru sākās aktīvas diskusijas, tika sagatavots informatīvais ziņojums, notika tā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajai kārtībai. Informatīvais ziņojums tika izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 14. maija sēdē (ar plašām diskusijām Ministru kabineta sēdes laikā). Šis informatīvais ziņojums deva uzdevumu mūsu ministrijai – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – uzsākt konsultācijas ar Latvijas pašvaldībām par sagatavoto administratīvā iedalījuma modeli. Šādas konsultācijas notika no šī gada 28. maija (iesākās Preiļos) līdz šī gada 2. augustam (noslēdzās Daugavpilī).

Kopumā tika organizētas 30 konsultācijas ar visu iesaistīto pašvaldību deputātiem. Piedalījās 114 pašvaldību ievēlēti deputāti, kopskaitā viņu bija nedaudz mazāk nekā tūkstotis. Paralēli šim procesam visu 2019. gada vasaru notika vēl desmitiem tikšanos ar atsevišķu pašvaldību deputātiem, pašvaldību vadītājiem, amatpersonām, iedzīvotājiem, uzņēmēju biedrībām, pilsonisko sabiedrību. No jūlija notiek arī ministrijas organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem. Tādas būs, piemēram, arī nākamnedēļ – Rojā, aiznākamnedēļ – Aglonā.

Esmu izvirzījis sev par prioritāti dot iespēju iedzīvotājiem satikt un iegūt no valdības pārstāvja skaidrojumus katrā tajā novadā, kur mūsu piedāvājumā nebūs jaunais administratīvais centrs.

Šāds kalendārs ir sagatavots, un tas tiks nodrošināts.

Balstoties uz konsultāciju procesā iegūtajiem priekšlikumiem, mēs esam atbildējuši uz katras Latvijas pašvaldības iesniegtajiem priekšlikumiem, komentāriem, iebildumiem, kādus vien tās ir izteikušas šajā periodā, un tika sagatavots Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma projekts.

Šis konceptuālais ziņojums tika atbalstīts Ministru kabinetā šī gada 17. septembrī. Balstoties uz konceptuālo ziņojumu, Ministru kabinets atbalstīja šo likumprojektu šī gada 15. oktobra sēdē. Abos gadījumos Ministru kabineta sēdē bija diskusijas. Abos gadījumos šie dokumenti tika sagatavoti un izskatīti un tika saņemti atzinumi no institūcijām, ievērojot Ministru kabineta kārtības ruļļa noteikumus. Tas – par procesu.

Bet kāpēc vispār šobrīd veicam administratīvi teritoriālo reformu?

Iepriekšējā pašvaldību reforma, 2008. gada nogalē pieņemtā, kas stājās spēkā līdz ar 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, izveidoja pašvaldību iedalījuma modeli, kuru pirmām kārtām raksturo milzīga neviendabība. Pat ja mēs neņemam vērā to faktu, ka... protams... un Latvijas apdzīvotības specifika ir tāda, ka Latvijā ir viena liela, ļoti liela, relatīvi liela Latvijai pilsēta, un skatāmies tikai uz novadu pašvaldībām, neņemot vērā lielās pilsētas jeb republikas pilsētas... mums mazākā pašvaldība ir ar tūkstoti iedzīvotāju, lielākā novadu pašvaldība ir ar 34 tūkstošiem iedzīvotāju. Atšķirība starp mazāko un lielāko pašvaldību – 34 reizes... situācijā, kad mums ir pilnīgi vienādas funkcijas.

Ja sadalām pašvaldības trīs grupās, tādas, kas neizpilda spēkā esošā likuma kritērijus par pašvaldības izveidi, ir 60 pašvaldības. No tām 38 neizpilda kritēriju par mazāko... par iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā. Otra grupa – tās, kurās ir no 4 līdz 10 tūkstošiem iedzīvotāju; tur aptuveni tikpat – 35 pašvaldības. Un pārējās ir pašvaldības, kas ir lielākas... novadu pašvaldības, kas ir lielākas par 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Diezgan vienmērīgi izdalīti... pašvaldību sadalījums pēc iedzīvotāju skaita.

Bet tendence ir tāda, ka mums pastāvīgi pieaug to pašvaldību skaits, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4 tūkstošiem, kamēr to pašvaldību skaits, kurās tas ir lielāks par 10 tūkstošiem, faktiski ir stabils.

Tātad notiek pašvaldību iespēju nevienlīdzības aizvien lielāks pieaugums – aizvien vairāk ir pašvaldību, kuru budžeta iespējas, resursu iespējas, cilvēkresursu iespējas piesaistīt funkciju nodrošināšanai darbiniekus ir ļoti ierobežotas, lai neteiktu, ka tādu nav, kamēr to pašvaldību skaits, kuru iespējas vairojas un kurām ir iespēja piesaistīt labu personālu, lai nodrošinātu savu teritoriju attīstību, faktiski ir statisks, nemainīgs un sedz diemžēl tikai vienu daļu Latvijas teritorijas. Pārējā Latvijas teritorija pakāpeniski atpaliek.

Tieši šī iedalījuma pastāvēšana ir bijis viens no cēloņiem, kāpēc aizvien dramatiskāka un aizvien pieaugošāka ir nevienlīdzība pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē. Šī pieejamības un kvalitātes atšķirība ir apslēpta, un to apslēpuši esam mēs visi kopā. Valsts un pašvaldību vara, pieņemot daudzus jo daudzus normatīvos aktus, kur mēs esam definējuši pašvaldībām veicamos uzdevumus, pēc iespējas izvairoties precīzi definēt, kas tad tieši ir izdarāms. Funkcijas nav aprakstītas kvantitatīvi, tās lielākoties ir raksturotas vispārīgi, dodot iespēju pašvaldībām izvēlēties, kādā apjomā šo funkciju sniegt. Jā, tas ir svarīgi arī no subsidiaritātes viedokļa, bet vienlaikus lielā daļā gadījumu tas faktiski noved pie tā, ka pašvaldības savus pakalpojumus nevar sniegt tāpēc, ka nav pieejamu resursu šādu funkciju nodrošināšanai.

Augsti godātā Saeima! Mūsu rīcībā ir arī ar mums nesaistīti, neatkarīgi veikti aprēķini, kurus veica Latvijas Banka, analizējot pašvaldību budžetus. Šī gada jūnijā publicētie aprēķini rāda to, ka... ja mūsu... ja mēs neko nemainām un nekādus soļus nesperam, tad, neņemot vērā inflāciju 2018. gada cenās, 10 gadu laikā pašvaldību uzturēšanas izdevumi, neņemot vērā inflāciju, neņemot vērā algu pieaugumu, tikai tāpēc, ka vidēji... sakot... sarūk vidēji... īpaši mazajās pašvaldībās iedzīvotāju skaits, pašvaldību uzturēšanas izdevumi pieaugs par 120 miljoniem eiro, ja netiks veiktas nekādas izmaiņas saistībā ar uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas veidu un metodiku. Šis izaicinājums ir milzīgs. Un 120 miljoni eiro – tas faktiski ir tāds finansējuma apjoms, kas atbilst apmēram tam apjomam, ko visas pašvaldības kopā no saviem līdzekļiem novirza savu funkciju attīstībai. Faktiski 10 gadu laikā mēs šo finansējumu pilnībā pārnesīsim uz uzturēšanas izdevumiem un nekādas iespējamas funkciju attīstības pašvaldībā nenotiks, ja izmaiņa nenotiek.

Ir arī otri aprēķini. Šie paši Latvijas Bankas aprēķini... Kas notiek, ja vidējais novads būtu ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Un tas ir... tā metode, kā iegūti šie rādītāji, ir diezgan vienkārša. Viņi paskatās, kāda ir izdevumu struktūra pašvaldībām, kas ir aptuveni ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju, un salīdzina ar pārējām pašvaldībām, kas ir mazākas. Vairums – absolūts vairums – Latvijas pašvaldību šobrīd ir ar mazāk nekā 20 tūkstošiem iedzīvotāju.

Tad pašvaldības budžeta izdevumu ietaupījums 2018. gada cenās būtu apmēram 190 miljoni eiro. Protams, tas nenotiks pats no sevis, un skaidrs, ka šis ietaupījums galvenokārt notiek uz efektivitātes rēķina, samazinot pašvaldībās nodarbināto skaitu, efektivizējot to, pieņemot lēmumus par to, kā efektīvākā veidā sniegt pašvaldību funkcijas nākotnē.

Protams, tas nebūs vienkārši, bet alternatīva tam ir faktiski iedzīvotāju bezgalīga nākotnes apzagšana, pasakot, ka viņiem nepienākas daļa pašvaldību sniegto pakalpojumu tikai tāpēc, ka viņi dzīvo politiski izveidotā novadā ar iedzīvotāju skaitu, kas neatbilst likumos noteiktajiem kritērijiem.

Vai šis piedāvājums, tas, ko mēs esam iesnieguši, ir vienīgais iespējamais? Mūsu piedāvājumā vidējā novadā dzīvos vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju. Šobrīd vidējā novadā ir 6 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir nozīmīga pārmaiņa, protams. Bet šis nav vienīgais iespējamais piedāvājums.

Pirmām kārtām Ministru kabinetu un ministriju ierobežoja mūsu kopīgā un arī Saeimas uzdotā apņemšanās reformu veikt līdz 2021. gada vēlēšanām. Gadu pirms vēlēšanām... laba vēlēšanu organizēšanas prakse un arī praktiski apsvērumi, lai to tiešām izdarītu, – visiem būtiskajiem normatīviem, kas ir saistīti ar vēlēšanām, ir jābūt spēkā. Tātad faktiski reformas sagatavošanai, konsultācijām un likuma pieņemšanai bija mazāk nekā pusotrs gads. Šobrīd ir aptuveni puse no šī laika – deviņi mēneši.

Tātad reformai bija jākoncentrējas uz iepriekš paveikto, iepriekš izdarīto, tiem datiem, kuri ir jau valdības rīcībā, ar kuriem varēja strādāt. To mēs arī darījām.

Un šīs reformas pamati faktiski ir divi.

Pirmkārt. Kā kritēriju pašvaldību izveidošanai mēs lietojām administratīvos centrus, kas jau ir ilgāku laiku nostiprināti Latvijas likumā, Saeimas lēmumos un Nacionālajā attīstības plānā. Proti, nacionālie un reģionālie attīstības centri jeb tā sauktais "21 + 9"... Kā pašvaldību centri, kā tādas ekonomiski... attīstības vienības, kas nodrošina apkārtējās teritorijas attīstību...

Mūsu pasūtītie pētījumi un dati liecina, ka faktiski šie attīstības centri nozīmīgā apmērā nav mainījušies kopš brīža, kad ir pieņemts lēmums par to noteikšanu. Vienīgā būtiskā izmaiņa (un tā ir arī šajā mūsu piedāvājumā redzama) ir saistīta, protams, ar teritoriju, ko mēdz saukt par Pierīgu, proti, vēsturisko Rīgas rajonu, kur apdzīvotība pēdējos 20 gados, protams, ir nozīmīgi mainījusies... un arī pēdējos 10 gados ir nozīmīgi mainījusies – ir pieaudzis iedzīvotāju skaits. Turklāt ir izveidojušies jauni apdzīvotības centri, kur iedzīvotāju skaits arī pieaug. Tas mums deva papildu uzdevumu, kas arī šajā piedāvājumā ir redzams – atrisināt administratīvi teritoriālo iedalījumu, pašvaldību iedalījumu, tieši Pierīgā.

Otrkārt. Reformas pamatā bija jāņem arī kritērijs, kā tad pie šādiem centriem aprēķināt pašvaldībai pietiekamo iedzīvotāju skaitu. Nav tāda viena skaitļa, nav pasaulē tādas vienas formulas, kā to aprēķināt. Valstis, kas ir realizējušas administratīvi teritoriālo reformu... tādu valstu nav pārāk daudz, bet tās, kuras to ir izdarījušas... demokrātiskās valstis, jo autoritārās valstīs šīs reformas parasti notiek citādāk un tās arī nevar saukt par pašvaldībām, kas tiek veidotas... bet tās valstis, kas to ir realizējušas, parasti lieto izmaksu ziņā ietilpīgāko pašvaldības funkciju un pēc tās nosaka iedzīvotāju skaita aprēķina formulu. Tā nupat, pirms burtiski neilga laika, pagājušogad, Igaunija pabeidza reformu tieši šādā veidā. Tādā veidā ir realizēta, pēc manām domām, labākā administratīvi teritoriālā reforma – Dānijā, paņemot lielāko, izmaksu ziņā būtiskāko, funkciju un aprēķinot atbalstu. Šī ir arī funkcija, kur...

Faktiski Latvijā vienīgā vieta, kur likumā noteikti kvantitatīvi kritēriji pašvaldības funkcijas sniegšanai. Vienīgā! Citas tādas nav. Un tā ir vispārējā izglītība.

Vispārējās izglītības realizācija. Latvijā ir noteikts skolēnu skaits vidusskolas klasēs, minimālais uzņemšanai... pieejamais noteiktās teritorijās. No tā ir iespējams izrēķināt... diezgan viegli aprēķināt, kāds ir minimālais iedzīvotāju skaits, kādam ir jābūt teritorijā.

Šis nav vienīgais pabeigtais darbs saistībā ar reģionālo attīstību vai administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šobrīd Latvijas valdības apspriešanai ir nodots un faktiski tuvojas noslēgumam, lai tiktu iesniegts Ministru kabinetā, informatīvais ziņojums par otro teritoriālās pārvaldības līmeni. Līdz ar šī ziņojuma sniegšanu mēs to sniegsim arī Saeimai. Mēs būsim pilnībā izpildījuši Saeimas šī gada marta lēmumā doto uzdevumu.

Mēs piedāvājam Latvijai beidzot pieņemt lēmumu un veidot otro teritoriālās pārvaldības līmeni – gan ne kā vēlētu pašvaldību, bet kā valsts un pašvaldību kopēju iestādi, kas tā pēc savas būtības šobrīd arī ir... funkcionējošās atvasinātās publiskās personas šādā juridiskā statusā plānošanas reģioni arī ir. Tā ir valsts un pašvaldību kopīga funkcija – realizācijas mehānisms. Kopīgas iestādes veidošana dos iespēju reģionālajā līmenī aplūkot tos attīstības izaicinājumus, ko arī lielākās pašvaldības varētu nākotnē nespēt veikt, kā arī realizēt valsts funkcijas reģionālajā līmenī daudz efektīvāk.

Nākamnedēļ valdība savā izbraukuma sēdē Alūksnē skatīs mūsu ministrijas vēl vienu darbu, proti, reģionālās attīstības pamatnostādnes. Kur mēs esam ierosinājuši jaunu pieeju attiecībā uz to veidu, kā reģionālajai attīstībai būs pieejami publiskie resursi. Daļa no resursiem netiks sadalīti valsts iestāžu rīkotā konkursa kārtībā visām pašvaldībām, bet tiks novirzīti tieši reģionālās attīstības vajadzībām kopīgiem projektiem, kopīgām aktivitātēm, kur tad arī tiks realizēta šī vienība, kas tiktu veidota otrajā teritoriālās pārvaldības līmenī.

Šis likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" ir Ministru kabineta piedāvājums administratīvi teritoriālai reformai. Tas ir pārdomāts, tas ir izsvērts, un tas atbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm. Saeimai ir visas tiesības ņemt to un grozīt, padarīt labāku, ja ir tādi priekšlikumi, kas šo rezultātu panāktu. Mans aicinājums augsti godātajai Saeimai ir – izpildīt to ar pienācīgu atbildību, tai skaitā uzklausīt tos, kurus man šī pusgada maratonā nav izdevies pārliecināt, tomēr vienlaikus nekavēties. Šai reformai ir jānotiek.

Bez administratīvi teritoriālās reformas nebūs iespējamas daudzas citas reformas. Bez administratīvi teritoriālās reformas nākotnē iedzīvotājiem būs sliktāki pakalpojumi... un bieži vien nepieejami. Bez administratīvi teritoriālās reformas būs mazāka attīstība Latvijas reģionos. Ar administratīvi teritoriālo reformu tā būs mūsu spēja nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem samērojamus un kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, vēlreiz! Man ir bijuši nepieciešami vairāki gadi, ko es tiešām ar prieku esmu pavadījis kopā ar pašvaldību deputātiem, priekšsēdētājiem, ministriju ierēdņiem, pašvaldību darbiniekiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem Rīgā un reģionos, Jelgavā, Jēkabpilī... strādājot kopā, lai saprastu, kas vispār ir pašvaldība, tās loma sabiedrībā, tās loma demokrātiskā iekārtā. Zaļo un Zemnieku savienība neapšaubāmi ir partija... partiju apvienība ar vislielāko pārstāvniecību reģionālajās pašvaldībās.

Demokrātiskā, tiesiskā valstī Saeimai un valdībai bez vietējo pašvaldību līdzdalības nav iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt valsts teritoriju. Lokālā identitāte, vietējo vērtību un tradīciju saglabāšana... tā ir vara, kas ir vistuvāk ikkatra iedzīvotāja ikdienai, vara, kas kalpo konkrētas teritorijas iedzīvotājiem savas kompetences ietvaros un visai sabiedrībai kopumā. Šie pienākumi, ko centrālā vara deleģē pašvaldībām... vietējā, lokālā, vara sabiedrības vajadzību un interešu organizēšanā nododama pēc iespējas tuvāk pašiem iedzīvotājiem.

Šodien piedāvātais likumprojekts pārkāpj šos principus. Kā jau minēju pirms likumprojekta nodošanas Saeimā, uzskatu, ka tas ir brāķis. Un šī brāķa iemesls ir man neizprotama augstprātība.

Mēs šodien balsojam par likumprojektu, par ko patiesībā maz ko zinām. No tā anotācijas nav iespējams saprast, kāds ir pašvaldību viedoklis. Komisijā ir 16 vēstules no pašvaldībām, ministra vizīšu grafiks, bet nekādas atgriezeniskās saiknes. Visi ir uzklausīti. Es uzskatu, ka procesā ir pārkāptas jebkādas demokrātijas robežas. Tāpēc ārā pie Saeimas šodien mēs redzam šīs uzklausīšanas sekas, pie kurām ir vainojams tikai un vienīgi atbildīgais ministrs.

Šodien, kolēģi, jūs balsosiet par likumprojektu, kurš nav gatavots steigā. Nevarētu piekrist, ka tas būtu gatavots steigā. Tas tiešām tā nav! Laika bija pietiekoši. Tomēr tas ir sagatavots nekvalitatīvi tikai un vienīgi tāpēc, ka karte ir zīmēta kabinetos Vecrīgā vecajā manierē, nerespektējot reālos apstākļus, bez konsultācijām ar iedzīvotājiem. Vienīgās izmaiņas, kas ir veiktas, ir politiskas. Un tam nav nekāda sakara ar daudzkārt piesauktajiem kritērijiem.

Arī komisijā, kad skatījām šo jautājumu, kas noteikti atstās ietekmi uz visas Latvijas tālāko attīstību, konceptuālajam lēmumam bija pusotra stunda – šādam lēmumam! Es domāju, ka tas ir daudz par maz. Un kas īpaši – arī šeit daudzi sāka solīt... dažāda informācija... Un tomēr tik daudz ko mēs gribam sagaidīt no pašvaldībām... Bet jau pēc balsojuma sākās pirkstu rādīšana vienam uz otru. Un es vairs neceru uz atbilžu saņemšanu pēc būtības.

Es uzskatu, ka Saeimas vienbalsīgi dotais uzdevums nav izpildīts. Tiek piedāvāts kaķis maisā. Un diemžēl tieši Saeima būs tā, kurai šis brāķis būs jālabo. To vēl pavada informēšanas kampaņa, ko es nevarētu saukt par informēšanas kampaņu, bet tikai un vienīgi par politisku kampaņu. Saeimas komisija vakardien vērsās KNAB, lai izvērtētu šo kampaņu.

Gluži vienkārši – jūs runājat par augstiem standartiem, bet paši demonstrējat augstāko nekaunību. Jūs ieviešat jaunu standartu. Jaunā konservatīvā partija, arī jūs varētu ņemt šo standartu sev par piemēru. Ministrs Bordāns ir minējis to, ka būs jauna institūcija – ekonomisko lietu tiesa. Nu, tad paņemiet no valsts budžeta naudu tā, kā to izdarīja Pūces kungs, un sāciet "Latvijas Televīzijā" un citos sabiedriskajos medijos informēt par to, ka šī ekonomisko lietu tiesa atrisinās visas tiesas problēmas, – tā, kā to šobrīd dara Pūce. Šī kampaņa ir nevis informatīvā kampaņa, bet gan vienkārši politiska aģitācija par nodokļu maksātāju naudu.

Es neapšaubāmi uzskatu to, ka bērniem nav svarīgākas lietas kā dabūt labu un kvalitatīvu izglītību. Lai nākotnē būtu labi pieejama izglītības sistēma, ir vajadzīgas pārmaiņas. Bet tāpēc nevajag jaukt pašvaldību jēgu un būtību. Tās ir divas savstarpēji saistītas, tomēr dažādas lietas, risināmas kopā, bet uz katru skatoties individuāli. Tas šeit ir sajaucies, pie tam ļoti neveiksmīgi.

Šis likumprojekts sevī slēpj faktu, ka tā virzītājiem ir stratēģisks plāns – atstāt Latvijā aptuveni 130 skolas. Tiek pieņemts, ka Latvijā būs... Latvija būs izdevusies valsts, ja uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju būs viena skola. To turpināt – nozīmē divu trešdaļu Latvijas skolu likvidāciju. Tā ir tā lieta... lietu sakārtošana, par kuru premjers runāja pie budžeta balsojuma pirms nedēļas. Tie bija ekspertu slēdzieni pirms 25 un vairāk gadiem... kas spītīgi turas pie tiem. Bija arī citi risinājumi, kuri bija iestrādāti jau pirms 10 gadiem likumdošanā. Diemžēl tos neviens neizpildīja... kā arī radīja daudzas no tām problēmām, ar kurām mēs šodien saskaramies, – ka tas, ko mēs sagaidām no pašvaldībām, ir par daudz... bet šodien mums tiek piedāvāts vecās idejās balstīts modelis.

Vai jūs esat droši, ka, slēdzot divas trešdaļas Latvijas skolu... ka tā ir Latvijas uzplaukuma atslēga? Tas ir tas, kas šajā likumprojektā pašos pamatos ir iestrādāts – tieši šajā likumprojektā. Bez tam uz šo brīdi 36 novados ir zem 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Tie nav mistiski novadi, tie arī ir cilvēki, kas tajos novados dzīvo. Un 42 novados ir mazāk par 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Šie ir tie novadi, kuriem pastāv risks zaudēt savu identitāti un kļūt par nomali. Kolēģi! Tie ir teju 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kurus skars šīs pārmaiņas vistiešāk un visātrāk. Un es nedomāju, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. Bet domāju par to, kā šie procesi ir virzījušies iepriekš.

Pēc iepriekšējās reformas ir pagājis laiks. No vairāk nekā 500 pašvaldībām Saeima nonāca pie 119. Reformējot lielas teritorijas izveidojās vietās, kur iedzīvotājiem nebija savas formulētas sociāli teritoriālās identitātes, vienojošas kultūras un teritorijas sajūtas identitātes. Tās bija vietas, kur nebija spējas un enerģijas cīnīties par savas identitātes un sabiedrības šūnas izveidošanu.

Ir pagājuši 10 gadi. Un, ja šodien paskatāmies kartē, ko mēs redzam? Mēs redzam Kandavu ar skaidru ideju būt piederīgai Kurzemes telpai.

Alsunga – pilnīgi sava suitu kultūrtelpa.

Dundaga – senie un jaudīgie dundadznieki. Vēl šodien mazais Dundagas piena kooperatīvs kategoriski pretojas tirgus spiedienam, lai saglabātu savu identitāti.

Nīca, Rucava, Priekule, Rūjiena, Burtnieki, Smiltene, Līvāni, Ozolnieki – pilnīgi no nekā izveidojusies jauna sabiedriskā telpa vienkāršu Latvijas strādnieku ciematu teritorijā.

Ikšķile – spēks, kas sargā un cīnās par savu identitāti.

Rauna un Priekuļi – lauksaimniecības intelektuālais centrs ar 150 gadu vēsturi.

Sigulda beidzot ieguvusi skaidru vīziju un sabiedrisku vienošanos par stratēģiju un tās īstenošanas ceļu.

Šīs reformas rezultāts – apzināts vai neapzināts blakusprodukts – ir vēl saglabāto identitāšu izdzēšana, daudzveidības izplacināšana bezpersoniskās administratīvās pārslās – vienāda lieluma un formas.

Administratīvās struktūras ar pakalpojumu sniegšanas procedūrām – vai tā ir tā pašvaldība, kolēģi, par ko jūs tik daudz sapņojat? Varbūt tā arī ir tāda, bet vai tā ir tā, ko ikviens saprot ar vārdu "pašvaldība"? Vai tā būs cilvēku vēlēta un – pats galvenais – cilvēku pārvaldīta teritorija?

Zudusī Cesvaine un Lubāna, ieplacināti Viļāni un Kārsava, deklasēta Dagda un Aglona, Sēlijai atņemta Ilūkste, Zemgales nomalē iespiesta Kandava, Latgales Krustpils un Zemgales Jēkabpils atkalsakausējums, pazudusī Aknīste un Viesīte, novadu krustcelēs saplosītā Jaunpils, kas tik ilgi ir bijusi Kurzemes kultūras un lauksaimniecības zināšanu centrs.

Jelgava – visas Zemgales ekonomikas motors un zināšanu centrs, Zemgales spēks. Tagad vienkārši novads.

Es gribētu pieminēt – vakardien pie Valsts prezidenta notika Latvijas Pašvaldību savienības domes kopīga sēde, un tur ar lielu balsu vairākumu, tikai dažiem novadu vadītājiem balsojot "pret" (bet tiešām ar lielu vairākumu), Latvijas Pašvaldību savienības dome nolēma lūgt Saeimu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es domāju, ka ir vajadzīga pārvaldības reforma, nevis pašvaldību reforma. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Cilvēki ir izslēgti no savas pārvaldes veidošanas daudzās ikdienišķās jomās, bet valsts pārvalde reformē pašpārvaldi, principā to centralizējot un vēl vairāk attālinot no lēmumu pieņemšanas. Tiek piedāvāti rajoni ar klientu apkalpošanas centriem un projektu piesaistes struktūrām, līdzīgi kā tas bija padomju centros ar nozīmētiem valsts... procedūrām paklausīgiem... pārvaldniekiem. Agrāk tās sauca par izpildkomitejām, un tā noteikti nebija demokrātija.

Kolēģi, es vēl joprojām uzskatu, ka šis likumprojekts ir sagatavots nekvalitatīvi. Kolēģi, tā būs mūsu atbildība – tālāk šo likumprojektu izstrādāt tādu, lai tas tiešām kalpotu Latvijas iedzīvotājiem.

Šobrīd es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt un nodot atpakaļ Ministru kabinetam to pārstrādāt. Ja tas netiks darīts, kolēģi, mūs sagaida ļoti daudzas diskusijas (Dep. E. Zālīte-Grosa: "Kas tur slikts?"), būs ļoti daudz tikšanos ne tikai šeit, Saeimā, bet arī būs jābrauc uz reģioniem un šis kartējums jāpadara tāds, lai tas atbilstu iedzīvotāju interesēm, nevis valdības pārvaldes funkciju nodrošināšanai. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. (Starpsaucieni.)

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministra kungs! Es ceru, mēs visi vēlamies, lai administratīvi teritoriālās reformas gaitā būtu šis pozitīvais rezultāts. Bet ir vairāki pasākumi, vairāki soļi, kas jāveic.

Vakardien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika atbalstīts ceturtais stratēģiskais mērķis Nacionālajā attīstības plānā. Tas paredz reģionālo attīstību.

Es gribu pateikties visiem deputātiem, kas atbalstīja ceturto stratēģisko mērķi. Paldies Janīnai Kursītei-Pakulei, paldies Aldim Adamovičam, Karinai Sprūdei, Ērikam Pucenam, Artūram Tomam Plešam, Dacei Bluķei, Regīnai Ločmelei-Luņovai, Sergejam Dolgopolovam, Viktoram Valainim, Uldim Budriķim, Ingai Goldbergai. Mēs šodien parakstījām vēstuli, aizsūtījām to Nacionālās attīstības padomei un Pārresoru koordinācijas centram. Tas ir pirmais solis reģionālajai attīstībai.

Otrais solis. Vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pēc diskusijām faktiski tika nonākts pie secinājuma... komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis izdarīja secinājumu, ka, runājot Nacionālā attīstības plāna kontekstā par uzņēmējdarbības attīstību, ir jāparedz ne tikai sektoriālais (nozaru) aspekts, bet arī reģionālais aspekts – jāparedz reģionos konkrēti objekti, konkrēta uzņēmējdarbības attīstība un pasākumi. Tas ir otrais solis.

Paldies arī šīs komisijas pārstāvjiem, kas vakar piedalījās diskusijā, – Jānim Dombravam, Janīnai Kursītei, Edmundam Teirumniekam, Ivaram Zariņam, Didzim Šmitam un pārējiem.

Ko tas dos? Tas dos to, ka, iespējams, nākošajā programmēšanas periodā, nākošajos septiņos gados, mēs varēsim tieši reģionos konkrēti, plānoti ieguldīt šos līdzekļus gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan no valsts. Bet, lai tas notiktu, ir jāveic trešais solis.

Trešais solis ir valsts administratīvo reģionu izveidošana uz plānošanas reģionu bāzes. Priekšlikums, ko ir iesniegusi un uz ko uzstāj Jaunā konservatīvā partija un kas ir jāveic vienlaicīgi ar vietējo administratīvo reformu, – piecu administratīvo valsts pārvaldes reģionu izveidošana. Pārvalde tiktu veikta, mūsu skatījumā, tādējādi, ka katrā no šiem reģioniem tiktu iecelts pārvaldes vadītājs (iespējams, Saeimā mums būtu jāieceļ), kas būtu arī pārstāvis Ministru kabinetā, kā arī pašvaldību pārstāvji un ministriju pārstāvji. Tas dotu iespēju šajos reģionos, lūk, izdarīt šo reālo plānošanu, plānu izstrādāšanu. Arī šajos septiņos gados. Tā varētu būt pat viena... šobrīd vienīgā un galvenā funkcija – izstrādāt un ieviest šo plānu šajā teritorijā.

Mēs Latviju pēc šiem septiņiem gadiem nepazītu. Tas dotu iespēju visai teritorijai reģionu griezumā attīstīties plānveidīgi, lietderīgi apgūt līdzekļus, nevis kā līdz šim – haotiski...

Piektais solis... atvainojos, ceturtais solis. Šiem reģionu plāniem, pieciem, ir jābūt kopējā Nacionālā attīstības plāna sastāvdaļām. Nacionālajā attīstības plānā... protams, ir jāpievieno arī šie valstij svarīgie pasākumi un objekti, megaprojekti... Un visu šo plānu kopums tad arī veidotu mūsu valsts attīstības galveno dokumentu. Ar šo dokumentu paketi tad varētu tālāk attiecīgie speciālisti no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra veikt sarunas ar Eiropas Komisiju par konkrētu struktūrfondu līdzekļu nonākšanu mūsu valstī un iespējām. Tas ir piektais solis.

Lūk, šie pieci soļi. Tad šī vietējā administratīvi teritoriālā reforma novadu veidošanā iegūst pavisam citu skatījumu, pavisam citu jēgu.

Es arī gribu pateikties Latgales apakškomisijas deputātiem, kuri konkrēti jau ir izteikuši atbalstu šo piecu administratīvo reģionu izveidošanai. Deputāti, kuri ir ievēlēti no Latgales, – Mārtiņš Bondars, Edmunds Teirumnieks, Janīna Kursīte, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska un pārējie. Paldies.

Es domāju, ka šī iespēja Latvijai dotu patiešām, pirmkārt, ekonomisku izrāvienu pēc nākošā programmēšanas perioda, otrkārt, – līdzsvarotu attīstību visā Latvijā. To lūdz arī daudzas pašvaldības. Mums tas ir jāsadzird.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es ceru, ka mēs visi apzināmies... ja vēl – ne, tad es ceru, ka mēs apzināsimies, ka faktiski lēmumi, ko mēs pieņemsim šī jautājuma sakarā, vismaz manuprāt, ir paši būtiskākie, ko šis Saeimas sasaukums pieņems. Un es ceru, ka mēs vismaz šajā jautājumā varam aizmirst kaut kādas "politiskās krāsas", savstarpējās opozīcijas un pozīcijas debates un savādāk pieiet tam no valsts kopējām interesēm. Jo tas, kādus lēmumus mēs šajā sakarā pieņemsim, nozīmēs, kāda būs Latvija un kā tā attīstīsies desmitgadēs uz priekšu – ilgi pēc tam, kad mēs visi būsim beiguši savas politiskās gaitas.

Tagad nedaudz – par visu pēc kārtas.

Pleša kungs pareizi teica – mēs lēmām turpināt 1998. gada administratīvi teritoriālo reformu. Un, ja mēs paskatāmies uz šo 1998. gadu un arī gadiem pēc tam, kas tad bija tas galvenais neizdarītais darbs, kas tā arī joprojām nav izdarīts... visās Saeimās, kas nāca, visu politisko partiju, vēlreiz – nav nekādu "krāsu" šeit... Neizdarītais darbs ir tas, ka mēs neizveidojām otrā līmeņa administratīvi teritoriālo iedalījumu. Es uzsveru – administratīvi teritoriālo iedalījumu, nevis pašvaldības. Tās būtu nākamās debates. Mēs ar lielu blīkšķi nojaucām otro līmeni, kāds Latvijā bija – rajonus –, apņēmāmies un likumā ierakstījām, ka tā vietā izveidosim (tajā laikā tos sauca par apriņķiem), bet to arī neizdarījām.

Divos vārdos – kādas sekas tas ir atstājis šobrīd Latvijā? Tām sekām ir divējāda daba. Ja mēs skatāmies no pašvaldību puses, īpaši no mazāko pašvaldību puses, tad, kā Pūces kungs pareizi uzsvēra, ļoti daudzas nespēj pildīt tās funkcijas, kas ar likumu tām ir deleģētas. Un, tā kā nebija otrā līmeņa, kur pašvaldībām ar savu problemātiku doties un risināt šajā līmenī, tām palika tikai viens līmenis, proti, šis nams – parlaments. Citu līmeņu nebija. Un katrs, kā nu mācēja, kā nu spēja, savas intereses centās bīdīt caur parlamentu. Mēs ļoti labi... Starp citu, to var ļoti labi redzēt agrākajos, teiksim, lēmumos, kad vēl bija deputātu kvotas: kādam uzlika jumtu, kādam uzbūvēja peldbaseinu, kādam – vēl kaut ko... Un es nevainošu pašvaldības. Tām nebija šī otrā līmeņa, kurā šos jautājumus risināt. Viņiem bija jānāk šeit un jālobē savu vēlētāju intereses, kā nu kurš saprata. Tā bija viena problēma, no pašvaldību puses skatoties.

Savukārt, ja mēs skatāmies no valsts puses uz Latvijas teritoriju... Mēs radījām... tā fakta dēļ, ka mums nebija ar likumu noteikta otrā līmeņa administratīvā iedalījuma kartes, bet valsts pārvaldes institūcijām tāda bija absolūti nepieciešama, jo skaidrs, ka tās nevarēja vienādi plānot savas funkcijas uz 119 pašvaldību vienībām. Tās, starp citu, nevarēs arī uz 39 – tas arī ir skaidrs. Katra valsts iestāde, ņemot vērā, ka šādas vienotas kartes nebija, zīmēja savu. Nevienai nevar neko pārmest. Tās darīja to, kas tām bija jādara. Tām bija kaut kā jāplāno savas funkcijas. Tā mums tapa 32 kartes: ugunsdzēsējiem – sava, Pārtikas un veterinārajam dienestam – sava, Valsts vides dienestam – sava, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – sava un tā tālāk. 32 dažādas kartes! Tikai dažas no tām sakrīt – pārsvarā tās iestādes, kuras ir bijušas kādas vienas ministrijas pakļautībā, centās uzzīmēt kaut ko līdzīgu.

Rezultātā, teiksim, uzņēmējs Rojā... piemēram, uzņēmējs vai jebkurš cits cilvēks pēc vienas izziņas brauc uz Ventspili, pēc otras izziņas brauc uz Tukumu... pēc ceturtās – uz Talsiem, ja? Mēs radījām milzīgu haosu. Un es saku vēlreiz – nevienai valsts pārvaldes institūcijai nevar to pārmest.

Kas tad mums būtu jādara tagad – šodien un turpmākajos mēnešos? Kas secīgi būtu jādara? Būtu beidzot jāvienojas par šo otrā līmeņa iedalījumu. Ir divas un... Pie tam – kas ļoti interesanti? Ja mēs paskatāmies šīs 32 kartes... Nav nekas baigi jauns jāizdomā... Tajās 32 kartēs... nav jau tur... Nebija dumji cilvēki, viņi tiešām centās plānot loģiski.

Tām ir divas tendences. Aptuveni puse no kartēm Latviju zīmē piecās daļās (plus mīnus), proti, reģionālajā kontekstā... un Lielrīga. Citas zīmē ap desmit vienībām... Proti, tāda arī bija apriņķu ideja... proti, ap republikas pilsētām... Tas arī ir loģiski. Katram šim piegājienam ir plusi un mīnusi. Bet tas mums ir jāizlemj, kāds ir otrā līmeņa administratīvais iedalījums.

Pirmām kārtām – kāda ir karte? Vai tie ir pieci – reģioni un Rīga... četri reģioni un Rīga. Vai tie ir desmit... Ventspils, Liepāja, Jelgava, Valmiera, Rēzekne, Jēkabpils, Daugavpils, Rīga... un tā tālāk. Abos divos gadījumos ir problēmjautājumi. Ja mēs izveidojam ap desmit vienībām... ap tā saucamajām republikas pilsētām, mums būs vismaz divi problēmjautājumi. Ko mēs darām ar Jūrmalu – vai Jūrmala ir klāt pie Rīgas vai atsevišķi? Un mums būs objektīva problēma Madonas... Gulbenes apriņķī, kur divas līdzīgas... katra ir par mazu, lai būtu atsevišķi, bet ļoti līdzīgas. Tas, protams, ir risināms jautājums.

Savukārt, ja mēs runājam par piecām vienībām, kas ir ļoti ticams un reāls scenārijs, mums būs objektīva problēma noteikt administratīvos centrus. Nu, piemēram, paņemam Kurzemi: kas tad būs – Liepāja vai Ventspils? Tā nav nerisināma problēma. Tā ir, protams, loģiski risināma problēma. Vienkārši tāda problemātika būs, un par to mums būtu jālemj.

Tātad solis Nr. 1. Mums būtu jāvienojas par otro iedalījumu, proti, pieci vai desmit modelis... nosacīti.

Punkts Nr. 2. Jānosaka tajā (vienā vai otrā modelī, kuru mēs izvēlēsimies) administratīvais centrs.

Punkts Nr. 3. Jānosaka funkcijas, kādas tiek pildītas otrajā līmenī un kādas tiek pildītas pirmajā līmenī.

Tajā brīdī, kad tas mums ir skaidrs, tikai tad mēs varam saprast, kāds ir pirmais līmenis. Ja mēs, piemēram, pirmajā līmenī atstājam tikai sociālās un kultūras funkcijas... nu, piemēra pēc... tad Alsungas novadam ir absolūti vieta būt. Ja mēs nododam nopietnākas funkcijas uz leju – izglītību un tā tālāk –, tad, protams, Alsungas novads ir par mazu – objektīvi. Bet to nevar pateikt šodien, pirms mēs neesam vienojušies par tām funkcijām.

Un šeit es, kā saka... ko es gribētu pateikt attiecībā uz... Pūces kungam. Es gribu uzteikt un novērtēt šo secinājumu un faktiski piedāvājumu, ka otrais... otrajam līmenim ir jābūt. Paldies par to! Ar to mēs nesākām, bet mēs pie tā esam nokļuvuši.

Kur es teiktu, kam es nepiekrītu. Manuprāt, tieši šī ir tā pieeja, metode, ka mēs sākumā uzzīmējam pirmo līmeni, pirms esam vienojušies, kas tiks darīts otrajā. Mēs nevaram objektīvi uzzīmēt pirmo pirms otrā.

Beigu galā es gribu pateikt attiecībā uz šodienas... savu, personīgu lēmumu: es neuzskatu par pareizu atgriezt šo likumprojektu atpakaļ valdībai, jo valdība savu skatījumu un darbu ir šobrīd paveikusi. Mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka, nu, nezinu, pēc mēneša vai diviem valdība atnesīs kaut ko fundamentāli savādāku, nu... Tas, kur mēs redzam, teiksim, problēmas, acīmredzot jārisina mums šeit. Tas būs milzīgs darbs, komplicēts, es ceru... un es gribu uzteikt Kazinovska kungu, kurš... Es domāju, ka mums pieejas sakrīt, mēs varam strīdēties – pieci vai desmit –, tas... un par to arī būtu jāstrīdas. Mēs varam strīdēties par administratīviem centriem, mēs varam strīdēties par funkcijām, to kvalitatīvi arī šeit, šajā namā, darīt un nokļūt pie labākā risinājuma. Es personiski esmu fleksibls. Man šķiet, ka pareizāk būtu desmit, bet es zinu, ka Kazinovska kungs uzskata, ka pieci. Nu, debatēsim, un es... Pārliecināsiet mani par pieciem, es negulšos šķērsām sliedēm, ja. Tā ka tas ir darbs, kas mums šeit ir jāpaveic, un es arī ceru, ka...

Vēl viena būtiska lieta. Varbūt tas tikai pirmajā lasījumā... Juris Pūce šeit ir viens. Tā nav Jura Pūces reforma ne pozitīvā, ne negatīvā nozīmē, tā ir visas mūsu valsts kopējā reforma, un es ceru, ka kaut kad te būs arī... te bija jābūt visiem ministriem! Nu vismaz premjeram šeit bija jābūt. Es ceru, ka premjers arī saprot, ka šis ir fundamentāls jautājums par to, kā Latvija attīstīsies turpmāk.

Un vēl viena lieta, ko es gribu piebilst. Es jau to teicu iepriekš, gribu vēlreiz uzsvērt. Mums ir jāsaprot vēl viena būtiska lieta. Mēs... Nevajag ielikt visas cerības arī vienā lēmumā. Ja mēs paskatīsimies... Es jau pieminēju Somiju. Ne jau pašvaldību skaits (kuras ir 314!) noteicis, kāds izglītības līmenis būs Somijā... trijniekā pasaulē. To noteica pilnīgi citi apsvērumi, nevis pašvaldību skaits.

Tāpat mums strauji nepieaugs dzimstība no tā, ka mēs izmainīsim tikai karti, bet daudzas citas lietas nenotiks, ko arī apliecina, piemēram, šis pats Gulbenes novads, kas ir tas it kā perfektais novads jaunajā kartē jau vienpadsmito gadu. Tāpēc nevajag mānīt sevi un sabiedrību, ka tā ir burvju nūjiņa, bet tas ir, protams, absolūti būtisks priekšnosacījums, lai mēs kopumā sakārtotu gan valsts pārvaldi, gan pašvaldības, un tur vienmēr būs jautājums par kompromisu. Mēs nedrīkstam atstumt cilvēkus no tiesībām lemt, un reizē mums vajag efektīvu pārvaldību. Valsts un pašnoteikšanās tiesības saplūst, un tās saplūst šajā otrajā līmenī. Vai otrais līmenis beigu beigās ir vēlēts vai ne – tās ir vēl vienas debates. Abām divām tēzēm ir plusi un mīnusi.

Somijā, piemēram, ir piecu līmeņu administratīvais iedalījums. Vēlēts ir tikai pirmais. Ir valstis, kurās vēlē arī otro. Ir valstis kā Polija, kas, es domāju, ir ļoti skaidri parādījusi, cik veiksmīgi šī valsts attīstās reģionāli... kaut vai autoceļos. Polijā otrais līmenis ir vēlēts, bet reizē tajā ir valsts pārstāvis jeb izsmietais prefekts, un šajā sadarbībā starp vēlēto varu un valsts pārstāvi rodas labākie risinājumi. Kad mēs, Ilgtspējīgas attīstības komisija, bijām vizītē Polijā un par šo runājām, man bija jautājums: "Bet kā jums... Kā ir tad, ja vēlētā vara, teiksim, politiski ir vienā "krāsā", bet valdība ir citā un ieceļ savu pārstāvi?" Poļi teica: "Ziniet, mēs arī kādreiz domājām, ka tā būs fundamentāla problēma. Izrādījās gluži otrādi, jo tad šai vēlētajai un ieceltajai varai ir jāvienojas." Un debates par reģionu attīstību, kas jāaiznes tālāk uz valdību un Seimu, tieši rada kvalitatīvākus risinājumus. Bieži vien tie reģioni, kur ir bijusi šī opozīcijas un pozīcijas sakļaušana vienā... ir devuši kvalitatīvākus lēmumus nekā tad, kad lēmēji ir bijuši vienā "krāsā"... Jo vienā "krāsā"... dažreiz pazūd kritika par saviem lēmumiem. Arī šis... arī šeit es esmu absolūti fleksibls, es neuzskatu, ka ir absolūta patiesība, ka mums vajag otrā līmeņa pašvaldību. Bet, kas ir noteikti absolūta patiesība, – mums vajadzīgs otrais līmenis, kurā šīs lietas saplūst, un mēs varam beidzot attīstīt savu valsti vienmērīgi, bet – galvenais – uz izaugsmi.

Nobeigumā es tiešām gribētu vēlreiz uzsvērt, ka es ceru, ka mēs varam vismaz šajā jautājumā aizmirst kaut kādas domstarpības un saprast, ka tas, ko mēs lemjam... no tā būs atkarīgs, kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni nākamajās desmitgadēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Cielēnam.

J. Cielēns (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministr! Kolēģi! Jaunā konservatīvā partija atbalstīs likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" – administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu –, bet vienlaikus aicinās izveidot darboties spējīgus reģionus, kā jau kolēģis Andris minēja. Tas būtu veidojams uz pašreizējo plānošanas reģionu bāzes, nododot tiem funkcijas, kuras kvalitatīvi iespējams īstenot tikai lielākās teritorijās. Piemēram, reģioniem varētu nodot veselības, sabiedriskā transporta, izglītības un citas funkcijas, kuru izpilde būtu daudz labāka, ja apkārtējie novadi kopīgi sadarbotos. Bet ir skaidrs, ka mums ir jāvirzās uz spēcīgu novadu izveidošanu, jo šobrīd pašvaldības ir pārāk mazas un to ir pārāk daudz.

Es minēšu piemēru. Es divus gadus esmu nostrādājis par Beverīnas novada deputātu (tas ir samērā mazs novads ar 3 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas atrodas blakus Valmierai) un redzēju, cik grūti ir mazai pašvaldībai, kurai nepieciešams nodrošināt lielu darbinieku struktūru. Darbiniekiem nav motivējoša atalgojuma, līdz ar to arī lielai daļai nav motivācijas labi padarīt savu darbu. Turklāt mazai pašvaldībai ir samērīgi... lieli izdevumi administrācijas uzturēšanai un atalgošanai.

Liela daļa Beverīnas novada iedzīvotāju strādā Valmierā, kur izmanto dažādus pakalpojumus, un pēc darba atgriežas atpakaļ. Šobrīd Valmiera jau ir saplūdusi ar apkārtējiem novadiem. Tā ka var arī saprast valmieriešus, kuri jautā, kāpēc uz viņu pleciem tas balstās – uzturēt plašo pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru, bet apkārtējie novadu iedzīvotāji to tikai izmanto. Un te arī jautājums: kāpēc ir vajadzīgas divas atsevišķas pašvaldības?

Tāpat arī jāpiemin, ka strauji attīstās digitālās iespējas sazināties ar pašvaldību un risināt lielu daļu jautājumu var attālināti, tas ir, elektroniski. Te var minēt piemēru: vēl pirms trijiem gadiem Lauku atbalsta dienests pieņēma papīra formā iesniegtus platību maksājumu pieteikumus, bet tagad pārgājis tikai uz elektronisku iesniegšanu, kurai visi veiksmīgi pielāgojušies un ir apmierināti.

Reformas rezultātā būs iespējas veiksmīgāk plānot sniegtos pakalpojumus, lai tie būtu pieejami ikvienam jaunā novada iedzīvotājam. Pašvaldības funkcijas tiks pilnvērtīgi nodrošinātas visā novada teritorijā.

Jaunā konservatīvā partija ir tikusies ar daudziem Latvijas novadu iedzīvotājiem un diskutējusi par administratīvi teritoriālo reformu. Man gribas izcelt tikšanos ar Rūjienas novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kuri ir pret apvienošanos ar Valku. Rūjienieši nav pret reformu. Viņi uzskata, ka apvienošanās ir vajadzīga, bet – tikai ar Valmieras novadu, ar kuru viņiem šobrīd daudz kas kopīgs. Savukārt arī Valmiera un apkārtējie novadi ir izteikuši vēlmi, ka būtu par Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu Valmierai. Tas arī nemainītu jaunizveidoto novadu skaitu. Arī es un Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka Rūjienas un Naukšēnu gadījums ir tāds, kas būtu jāpārdomā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es dzirdu, ka mēs sakām: "Mēs neesam pret reformu." Protams, mēs neesam pret reformu kā tādu. Un, man liekas, pat šajā sakarā var citēt mūsu klasiķi Raini, kurš ir teicis: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" un līdz ar to ir skaidrs, ka mums ir jāmainās, jāiet laikam līdzi un arī reforma ir vajadzīga.

Tikai jautājums – kāda reforma. Vai tā ir sasteigta? Vai tā ir tāda, kura nav ar iedzīvotājiem izrunāta un izdiskutēta un kur nav ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Es arī tikko dzirdēju, jā, ka Rūjienas pusē, daudzās citās pusēs iedzīvotāji domā savādāk, nekā ir šis piedāvājums. Tāpēc man liekas, ka mums ir šodien un arī vispār šīs reformas kontekstā jārunā par iedzīvotāju interesēm.

Es dzirdēju... es rūpīgi klausījos ministra kungu. Viņš tagad runā, bet tad, kad viņš bija šeit, viņš teica – pašvaldības, pašvaldības, pašvaldības. Kāpēc visu laiku mēs runājam par pašvaldībām? Pamatā jau pašvaldībai ir jākalpo iedzīvotājiem. Protams, pašvaldības ir dažādas – ir lielākas un mazākas, un mums ir svarīgi, lai (Dep. K. Feldmana starpsaucieni.) iedzīvotāji saņemtu attiecīgos pakalpojumus.

Es gribētu... kaut vai arī tos skaitļus, ko minēja ministra kungs, nu, ja 30 sapulces bijušas. Jā, 30 sapulcēs var uzklausīt deputātus, var uzklausīt pašvaldību vadītājus, bet veikt pilnvērtīgas konsultācijas ar iedzīvotājiem tajās nav iespējams.

Atcerēsimies, ko vispār nozīmē pašvaldība. Tā ir pašu valdība. Tas ir pašu iedzīvotāju un nevis koalīcijas izdomāts modelis. Paskatieties, kā ir citās vietās Eiropā. Te nav runa par funkcijām un par to, kas nodrošina... cik lieli uzņēmumi nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem. Te ir runa par to, vai iedzīvotāji, kuri dzīvo pašvaldībās, paši var piedalīties savu lēmumu pieņemšanā. Aizbrauciet uz Vāciju, paskatieties uz Itāliju, tur ir pašvaldības, kur, es nezinu, ir pāris simti cilvēku. Protams, tur nav deputātu, kuri saņem algas, un arī nevajag tiem deputātiem saņemt algas. Bet, ja iedzīvotāji sanāk kopā, viņi paši var nolemt, kas notiks vietējā ciemā.

Tas, kas izskatās šīs reformas kontekstā... mēs dodamies tālāk uz lielākiem centriem, mēs veidojam lielākas pašvaldības. Jā, no apsaimniekošanas viedokļa tas ir pareizi, bet no iedzīvotāju līdzdalības politiskajos procesos un no iedzīvotāju pārstāvības... Tas ir nepareizi, ja mēs attālinām iedzīvotājus no varas.

Te es gribētu arī piekrist, starp citu, Kazinovska kungam, kurš runāja par diviem līmeņiem. Viņš sen ir runājis par tiem diviem līmeņiem, un arī citi. Jā, protams, viens no risinājumiem ir arī divu līmeņu pašvaldības. Tas otrais līmenis ir tas, kurā risina dažādus saimnieciskus jautājumus, jautājumus, kas saistīti ar reģionu un novadu lielo attīstību. Bet es vēlreiz atgādinu, ka pašiem iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām lemt par to, kas notiek mazajā noteiktajā ciemā, mazajā noteiktajā novadā vai pagastā. Un to šī reforma faktiski nenodrošina. Tā samazina iedzīvotāju līdzdalību.

Vēl viena būtiska lieta, ka mēs šeit pārstāvam visus Latvijas iedzīvotājus un arī savā ziņā tās vērtības, kas nostiprinātas Satversmē. Un, ja mēs runājam par mūsu kultūrvēsturisko telpu, mēs redzējām – ārā šodien bija suiti. Jā, suitu apdzīvotie pagasti jau tika sadalīti iepriekšējā reformā, un es esmu uzskatījis, ka iepriekšējā reforma bija neveiksmīga. Bet es redzu, ka arī šī reforma būs neveiksmīga. Ja mēs gribam saglabāt identitāti, kultūrvēsturisko telpu, kaut vai par suitiem runājot, tad mums ir jādomā citi mehānismi, kā mēs neiznīcināsim to, kas latviešu tautai ir bijis svarīgs, un ka arī pēc 20, 50 vai 100 gadiem būs suitu sievas, kuras varēs atbraukt šeit lejā un arī nodziedāt kaut ko. Starp citu, vajadzēja aiziet paklausīties. Es saprotu, ka Jaunā konservatīvā partija baidījās iet ārā. Citi gan izgāja, un arī ministrs izgāja.

Ja runā par kultūrvēsturisko telpu, tad paskatīsimies, piemēram, uz sēļiem. Jā, var teikt, ka... kas ir Sēlija? Bet tā ir mūsu vēsture, tās ir tradīcijas. Un kāpēc mēs neieklausāmies, ko vēlas paši Sēlijas novadi? Nu ļaujam! Ļaujam, lai Sēlijas novadi izveido attiecīgi paši savu lielo novadu, kur viņi saglabā šīs tradīcijas. (Dep. S. Riekstiņš: "Kā – iedzīvotāji nebalsoja? Tu zini?!") Bet es gribētu... redz, kur arī viens sēlis pamodās un varētu iet, starp citu, par viņiem arī iestāties. Bet es domāju, ka te varētu pabeigt... (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Turpiniet! Starpsaucieni ir atļauti sēdes laikā. Kolēģi, ļaujiet turpināt debates no Saeimas tribīnes. Starpsaucieni ir atļauti, bet tie nedrīkst traucēt debates.

A. Krauze. Jā, ievērojiet pieklājības normas! (Starpsauciens.) Un... (Dep. J. Strīķe: "Nesarunājies ar zāli!") es ar zāli nesarunājos, es jums... (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, mieru! Turpinām debates. Ļaujiet runāt deputātam tribīnē! (Dep. K. Feldmans: "Mēs ļaujam!")

A. Krauze. Nu, redziet! Man liekas, ka šī te "jaunā komunistiskā" partija tiešām nav aizbraukusi uz novadiem (Starpsauciens.) un tikusies ar iedzīvotājiem. Bet... nu labi. Tā teikt, Dievs ar viņiem!

Es gribētu atgādināt (Starpsauciens.) ministriem – faktiski ne tikai ministriem, bet visai koalīcijai – tādu vecu, vecu anekdoti, kas noteikti ir sena kā pasaule, – par trīs vēstulēm, jūs zināt. Proti, tad, kad koalīcija sāka strādāt, tie iepriekšējie viņiem atstāja trīs vēstules un teica: "Tad, kad jums būs grūti laiki, jums ir jātaisa pa vienai vaļā." Nu, protams, koalīcijas deputāti un ministri jau pirmo vēstuli ir sen attaisījuši. Un kas tajā pirmajā vēstulē bija rakstīts? "Novel visu vainu uz iepriekšējiem." To viņi ir veiksmīgi darījuši – vainu novēluši uz iepriekšējo valdību, uz ZZS.

Bet, nu, redziet, tas laiks kaut kā... nu, varēja jau ilgāk stiept laiku un netaisīt vaļā to otro vēstuli. Viņi jau ir atrāvuši vaļā otro vēstuli. Un otrajā vēstulē bija rakstīts: "Taisiet reformas." Jā, tagad reformas notiek pēc pilnas programmas.

Bet vai jūs zināt, kas ir trešajā? Jūs to neesat attaisījuši, bet es pateikšu, kas ir trešajā. Trešā vēstulē ir rakstīts: "Rakstiet trīs vēstules." (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribētu pateikties opozīcijas deputātam, kurš debatēs piesauca Somiju un tās izcilo izglītības līmeni, bet nepieminēja, ka jau pirms pāris gadiem tika konstatēts, ka ir viena valsts, kas panākusi Somiju šajos starptautiskajos izglītības reitingos... OECD PISA salīdzinošajā pētījumā, kur salīdzināja objektīvi ļoti daudzu skolēnu sniegumu izglītībā. Proti, tā valsts, kas panāca Somiju, ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija.

Kā Igaunija varēja nonākt tik augstu, salīdzinot ar pasaules attīstītākajām valstīm? Tas notika, pateicoties tam, ka Igaunija prātīgi ieguldīja resursus savā skolu tīklā, savā atjaunotajā skolu tīklā, pēc veiksmīgas, jau pirms daudziem gadiem veiktas pašvaldību reformas. Jo, kolēģi, nelielā skaitā... saprātīgas pašvaldības, kas apvieno resursus un kas domā stratēģiski par savu attīstību, ir spējīgas panākt sev izdevīgu un valstij izdevīgu kompromisu jautājumā par skolu tīklu. Šāds kompromiss mums Latvijā ir ļoti, ļoti vajadzīgs.

Es neesmu ciparu cilvēks, bet es gribētu piesaukt šodien vienu skaitli – 280 eiro. Kā jūs domājat, kas tas ir? Tā ir vidējā alga skolotājam vienā Latvijas novadā. Es šo novadu nesaukšu vārdā, jo es nedomāju, ka tas būtu godīgi pret citiem novadiem.

Bet kā veidojas tā statistika, kas tika piesaukta no pašvaldības vadītāja puses vienā no komisijām Saeimā? Kā var gadīties, ka pie mums vienam skolotājam vienā novadā varētu būt tāda vidējā alga? Tās ir tāpēc, ka skolotāji ir nodarbināti uz 0,3, 0,4 vai 0,5 slodzēm. Un cik reāli mēs varam cerēt, ka skolotājs var panākt izcilu kvalitāti un sniegt bērniem atbalstu, lai viņi varētu pēc tam kļūt par pasaules un Eiropas konkurētspējīgākajiem darbiniekiem, ja šis skolotājs savieno darbu trīs skolās uz 0,2 slodzēm dažādos sava novada apdzīvotajos punktos, teritorijās? Tas vienkārši nav iespējams.

Un, lai mēs beidzot panāktu šo mums ļoti nepieciešamo skolu tīkla sakārtošanu, kas būtu prātīga un atbilstu iedzīvotāju interesēm – nevis tikai dažu darba vietu vai dažu iestāžu saglabāšanas interesēm, bet skolēnu un viņu vecāku interesēm, lai tuvāk mājām būtu kvalitatīva sākumskola, lai kaut kur saprātīgā attālumā būtu laba pamatskola un lai centros būtu izcilas vidusskolas visiem... Tas ir reāli. Igaunijā tā ir.

Mums nepieciešama šī reforma, lai beidzot varētu izveidot platformu, uz kuras pamata mēs sakārtotu šo tīklu. Diemžēl cita ceļa, kā to izdarīt, mums nav. Un es esmu dzirdējusi satraukumu no vecākiem, es saņemu ļoti daudz arī vēstules Facebook un citur. Cilvēki raksta: "Bet kā tad ar to mazo skolu, kas palīdz manam bērnam, piemēram, ar autiska spektra traucējumiem, tikt pie izciliem atbalsta speciālistiem un skolotājiem, jo manā pilsētā diemžēl neviena skola manu bērnu negrib ņemt pretim?" Un, kolēģi, jā, tā ir šausmīga situācija, bet vai šo situāciju mēs atrisināsim, vienkārši bezgalīgi saglabājot visas mazās skolas ar 0,3 slodzēm skolotājiem? Taču nē! Mēs vienkārši sakārtosim izglītības sistēmu tā, lai tajās pilsētas skolās attieksme mainās kardināli. Lai vairs neviens nevar atļauties sava reitinga dēļ nepieņemt bērnu ar autiska spektra traucējumiem. Šiem visiem sasāpējušajiem jautājumiem ir risinājumi, bet tie nav vienkārši saglabāt status quo par katru cenu tāpēc, ka kādam individuāli tas ir izdevīgi.

Visbeidzot – par identitāti. Kolēģi, es negribētu piekrist argumentam, ka, apvienojot novadus, mēs pakļaujam lielam riskam lokālas, spēcīgas identitātes, kas ir Latvijas lepnums. Man arī ļoti patīk, kā dzied suitu sievas. Bet, nu, piemēram, pastāstiet Ķoniņciema iedzīvotājiem... nedaudziem palikušajiem... par to, ka identitāte tiek zaudēta, ja tiek apvienoti novadi. Nu tā taču nav! Identitāte dzīvo caur gadsimtiem, ja ir cilvēki, kam šī identitāte rūp. Un es esmu pārliecināta, ka arī Alsungas identitāte nekur nezudīs. Es esmu par to pārliecināta un domāju, ka šis pierādīsies kā taisnība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. (Starpsauciens.)

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Deputāti! Labdien! Ministru prezidenta Kariņa valdības deklarācijā kā otrā no visām uzskaitītajām prioritātēm ir minēta valsts drošības stiprināšana. Nule kā apstiprinātajā Ministru prezidenta ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto citas prioritātes ir ņēmušas pārsvaru un drošība jau vairs ir tikai septītā no aktualitātēm. Un tomēr minētajā ziņojumā lasām (citāts): "Drošība turpina būt viena no Latvijas valdības prioritātēm. Ir izstrādāta un apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija, kas nosaka aktuālākos apdraudējumus Latvijai un prioritātes virzienus to novēršanai. Turpinās visaptveroša valsts aizsardzības stiprināšana, lai nodrošinātu un" – uzsveru! – "koordinētu valsts militāro un civilo aizsardzību un valsts un sabiedrības noturīgumu un funkcionēšanu krīzes un kara laikā." Citāta beigas.

Jā, šī mana uzstāšanās, visticamāk, atšķirsies no pārējām kolēģu uzrunām, jo es nekritizēšu, nemācīšu nevienu dzīvot, bet uzdošu jautājumus, uz kuriem es gan kā Saeimas deputāts, gan Latvijas pilsonis, gan ģimenes cilvēks un šīs valsts patriots vēlos saņemt atbildes. Vai jēdziens "visaptveroša valsts aizsardzība" nekļūst par īsu brīdi aktuālu teicienu, ko ir mūsdienīgi lietot, īsti nesaprotot tā saturu un sākotnējo mērķi, līdzīgi kā terminus "ilgtspējīga attīstība", "bezkompromisu tiesiskums", kas ir ienākuši mūsu ikdienas retorikā, lielākajai daļai nesaprotot, kas ar to ir domāts?

Situācija drošības un aizsardzības jomā mainās ļoti strauji. To apliecina arī pašreiz spēkā esošās valsts aizsardzības koncepcijas saturs, Nacionālais attīstības plāns, manis jau pieminētā Nacionālās drošības koncepcija. Tas ir tikai loģiski, ka drošības sadaļa caurvij ikvienu nozari – no veselības, ekonomikas, izglītības līdz aizsardzībai, iekšlietām, tieslietām un pat finansēm. Visām nozarēm ir jāspēj strādāt vienotā sazobē citai ar citu, nodrošināt, ka visas sabiedrības drošība – tā arī ir labklājība un valsts izaugsme. Tad kā ir ar starpinstitucionālu plānošanu un sadarbību administratīvi teritoriālās reformas kontekstā?

Premjers savā ziņojumā ir minējis valsts militāro un civilo aizsardzību un valsts un sabiedrības noturīgumu un funkcionēšanu krīzes un kara laikā. Drošības un aizsardzības jautājumos uzvarētājs var būt tikai tas, kurš redz tālāk, ir apzinājies riskus un tos savlaicīgi novērsis, nevis tas, kurš par riskiem sāk domāt tikai tad, kad ar tiem saskaras.

Paldies Dievam, es šeit nerunāju par karu, bet uzdošu tīri praktisku jautājumu: vai administratīvi teritoriālā reforma un jaunais regulējums mums garantēs "koordinētu valsts militāro un" – uzsvēršu! – "civilo aizsardzību un valsts un sabiedrības noturīgumu un funkcionēšanu krīzes" situācijā? Vai ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu mēs varēsim vienoti un atbilstoši koordinēt arī visus krīzes situācijās iesaistāmos dienestus? Vai VARAM savā prezentācijā, saliekot krāsainās dažādu 27 dienestu... reģionālās pārvaldes un darbības kartes, ir izvērtējusi, kā loģiski un pārskatāmi, atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālās reformas teritoriālajam iedalījumam strukturēt arī to darbu? Nosaukšu tikai dažus: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts darba inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests, Nacionālais veselības dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un tā tālāk.

Nav šaubu, ka efektīvākā palīdzība krīzes situācijā ir palīdzība, kas sniegta savlaicīgi. Pašvaldības ir tās, kas ir tur, pie cilvēkiem, uz vietas, un spēj reaģēt visātrāk, kad tas nepieciešams. Bet vai kāds ir vērtējis, kāda ir pašvaldību faktiskā loma civilās aizsardzības nodrošināšanā? Un tagad praktisks jautājums: (Dep. J. Ādamsons: "Mums nav civilās aizsardzības plāna!") vai tas nebūtu loģiski, efektīvi un saimnieciski gudri – plānot šo dienestu darbu un savstarpēju koordinēšanu atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam? Teiksiet: "To jau var darīt pēc tam." Protams! Tikai mani uztrauc tas, ka, ievērojot pašreiz funkcionējošo minēto dienestu darbības reģionu robežas, varbūt būtu loģiski atsevišķos gadījumos to ņemt vērā, lai glābtu iedzīvotāju dzīvību, sargātu to mājas no ugunsnelaimēm, plūdiem, vētrām vai kaut vai savlaicīgi reaģētu uz apledojušiem ceļiem? Civilās aizsardzības plānošana un nodrošināšana, kad tas ir nepieciešams, – tas ir tas, ko iedzīvotāji gaida no valsts un pašvaldībām. Vai kāds ir aizdomājies, ka mums valstī šobrīd nav, kā jūs teicāt, Ādamsona kungs, civilās aizsardzības plāna? Tas pilnīgi noteikti būtu atbalsts gan iedzīvotājiem, gan, starp citu, arī pašvaldībām. Vai, veicot vienu apjomīgu reformu, ko zinām kā administratīvi teritoriālo reformu, nebūtu bijis loģiski to veikt kā apjomīgu starpnozaru reformu, loģiski sakārtojot valsts un pašvaldību funkcijas, lai tās viena otru papildinātu, nevis tikai skaitītos uz papīra? Jo krīzes situācijā zaudētāji varam būt mēs visi. Lai beigās nesanāk tā: apvienojot publiskajā telpā pieejamos divus videorullīšus, kuros izsakās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, mēs dzirdam: "Jautājiet! Mums ir vietā – neņemt vērā."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir atlikušas nu jau sešas minūtes.

Dombravas kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm?

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Administratīvā reforma daudziem ir patiesi emocionāls jautājums – gan tiem, kurus vistiešākajā veidā ietekmēs šis lēmums par to, kā tiks veidota novadu karte, gan tiem, kam ir bažas par zaudēto identitāti, gan tiem, kuri dzīvo mazākos ciematos, mazpilsētās un baidās, ka lemšana attālināsies no viņiem. Šobrīd, es domāju, ir svarīgi arī atzīmēt, ka komunikācija, kas ir bijusi ar iedzīvotājiem un pašvaldību deputātiem, būtu uzlabojama. Nevar automātiski teikt: jo mazāka ir pašvaldība, jo tā ir sliktāka vai jo lielāka ir pašvaldība, jo tā ir labāka. Mums ir šis negatīvais piemērs, ka pati lielākā pašvaldība mums rada vislielākās galvassāpes, jo tā ir vāji pārvaldīta. Un tajā pašā laikā ir izcili piemēri, kur pašvaldības ar 5 tūkstošiem iedzīvotāju, nereti pat mazāku iedzīvotāju skaitu, bet ar ļoti spēcīgu domes vadību spēj uzrādīt labus rezultātus.

Jautājums – vai ir nepieciešams palielināt pašvaldību mērogu? Es domāju, atbilde daudziem ir skaidra, ka – jā. Līdzīgi, kā tas bija pirms 2009. gada, kad pagasta līmenī lielā mērā bija jārūpējas gan par saimnieciskajiem jautājumiem, gan uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem, gan izglītības jautājumiem. Mērogs bija pārāk mazs, arī pēc 2009. gada reformas. Mēs redzam novadus, kuriem joprojām mērogs ir pārāk mazs, un tas ir jāpalielina.

Tajā pašā laikā ir citi jautājumi, kur mums šis mērogs ir vēl vairāk jāpalielina, tas ir, reģionu mērogs. Un tur mēs varam diskutēt, vai tie ir 10 reģioni vai 5 reģioni, kā citi uzstāj. Manā skatījumā, pietiktu ar 3 reģioniem. Tad mēs varētu arī risināt Bergmaņa kunga iezīmētās civilās aizsardzības problēmas ļoti efektīvi. Respektīvi, Rīga un tuvējā Pierīga kā viens reģions, kas ir visblīvāk apdzīvotā Latvijas teritorija, un pārējā Latvija tiek sadalīta divās daļās pa Daugavu. Tādā veidā mēs iegūstam ļoti loģisku civilās aizsardzības plānojumu, mēs iegūstam iespēju attīstīt infrastruktūru un daudzas citas lietas.

Runājot par pirmā līmeņa pašvaldībām... 2009. gadā tika pieļautas ļoti daudzas kļūdas. Daudzās vietās politisku iemeslu dēļ pagastu robežas tika noteiktas absolūti neloģiski. Piemēram, Jaunauces pagasts netika pievienots pie Auces novada, kur viņiem būtu 15 kilometru attālums braucams līdz centram, bet tika pievienots Saldus novadam, kur ir 40 kilometru attālums. Skultē iedzīvotāji iet pa privātmāju rajonu un redz: pēkšņi mainās pašvaldību zīmes, vai arī (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), piemēram, iedzīvotājiem ejot pastaigā no Jelgavas uz Ozolniekiem... kājām – divi kilometri, bet tas jau skaitās pilnīgi cits novads.

Vēl viena lieta – mums šīs reformas ietvaros ir jāskatās arī uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur tomēr ir jāpiemēro atšķirīga pieeja. Mēs nevaram sagaidīt, ka attīstības iespējas būs vienādas Latvijas centrā un pierobežas zonā vai arī atsevišķās Latvijas vietās, kur dažādu dabisku apstākļu dēļ ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums. Ja Kanāda nav spējusi šīs problēmas atrisināt citādā veidā kā ar valsts atbalsta palīdzību, es šaubos, ka Latvija spēs radīt šajā ziņā citu unikālu modeli.

Mums ir svarīgi saprast, vēl pirms likums tiek pieņemts, kādas tad būs funkcijas, kā notiks vēlēšanas šajās jaunajās teritorijās.

Bet pats svarīgākais jautājums ir – kā mainīsies iedzīvotāju dzīve? Mēs esam runājuši par saimnieciskiem jautājumiem, bet kā cilvēks praktiskā līmenī... dzīvojot kādā mazpilsētā vai ciematā, kas ietilpst nu jau krietni lielākā novadā... kāda viņam būs iespēja panākt to, lai ielu apgaismojums spīdētu vai tiktu izveidots? Kā panākt to, lai grāvis tiktu padziļināts? Kā panākt to, lai sabiedriskais transports būtu pieejams?... Un daudzi citi praktiski saimnieciski jautājumi, kur mums tomēr arī jāskatās, kā šī vara ir pietuvināma iedzīvotājiem, lai risinātu vienlaicīgi gan lielos jautājumus par uzņēmējdarbības attīstību, izglītības jautājumiem, gan pašus mazākos jautājumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tālāk debatēsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Naudiņš, Edvīns Šnore, Jānis Tutins un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām debates pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Godājamais ministra kungs! Nedaudz varbūt ieskats vēsturē vai... kāpēc mēs te šodien sēžam, un kad mēs varētu būt... būtu Latvija aizgājusi pa citu... scenāriju.

Tā, protams, bija lielākā izšķiršanās deviņdesmito gadu sākumā, kad rajonu un pilsētu un pagastu izpildkomitejas pārtapa pašvaldībā. Tajā brīdī Lietuva izvēlējās variantu – par pašvaldībām noteikt rajonus. Mēs un Igaunija uzlikām arī... uzlikām akcentus uz pilsētu un pagastu izpildkomitejām. Protams, no šodienas viedokļa ir pilnīgi skaidrs: ja būtu Lietuvas variants, mēs te šodien droši vien nesēdētu. Scenārijs būtu bijis citādāks. Bet tajā pašā laikā... protams, viegli jau ir kritizēt, bet jāpaskatās arī uz to laiku... Viens no argumentiem bija Tautas frontes esamība vairāk tieši pagastos un mazajās pilsētās. Tas bija cits brīdis, un tāpēc, es domāju, to liksim mierā. Bet kāpēc es to stāstu? Es to stāstu tāpēc, ka līdz šodienai... no tā brīža, kad Latvija izveidoja pāri par 500 pašvaldībām, ir tomēr notikusi tāda vai citādāka attīstība. Un tas ir bijis līdzīgi... neatkarīgi no pašvaldību skaita un pašvaldībām... lielākoties... līdzīgi kā ar Valsts ieņēmumu dienesta taciņu no tramvaja pieturas uz pašu ēku, jo tu vari taisīt, kādus skaistus ceļus gribi apkārt, bet cilvēks tik un tā iet tur, kur viņš iet. Un ekonomiskās likumsakarības ir savu veikušas. Un no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, viss... ir daudz kas mainījies.

Vēl viena pieminēšanas vērta lieta noteikti ir tā, ka, pateicoties mūsu sarežģītajiem reformu procesiem, ir uzrakstīti, es domāju, vairāki tūkstoši promocijas darbu – gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora grāda iegūšanai. Ja Latvija būtu darījusi kā Lietuva, tad vienkārši nebūtu bijis, ko rakstīt. Bet mēs esam te, kur esam. Un mana lielākā kritika līdzšinējam procesam ir tieši par to, ka piedāvātā karte, ja tā varētu teikt, neatbild uz daudziem jautājumiem un nav ievērojusi to, ko es nosaucu par Valsts ieņēmumu dienesta taciņu, – ka šajā laikā daudz kas ir mainījies. Cilvēki ir pielāgojušies vienam vai otram centram. Protams, ir bijuši milzīgi atplūdi no Latvijas, bet... tur vairāk ir pozitīvs nekā negatīvs... Bet arī uz... attiecībā uz Rīgas pievienoto vērtību... jo, iespējams, daudzi... būtu vēl vairāk izbraukuši. Bet ir liela koncentrācija. Mums diemžēl nav izdevies atrast efektīvus instrumentus, izņemot pēdējā laika lielo atbalstu vismaz lielajām pilsētām, lai noturētu tur darba vietas. Un tur, kur darba vietas ir, tie ir veikuši savu darbu, un cilvēki no pagastiem savukārt brauc, dodas darba meklējumos uz šiem centriem.

Šobrīd es varu minēt dažus tos absurdus, ko... Vienmēr esmu teicis... Nu kā jūs aizdzīsiet tagad Rūjienu, Pūces kungs, uz Valku? Nu kā aizdzīsiet Rūjienas iedzīvotājus...? Divas trešdaļas droši vien vai puse vispār Valkā nekad nav bijuši, izņemot tos, kas kādreiz... pat pēc sviesta viņi brauc citur... kad mēs no Valmieras braucām uz Valgu...

Tā ka ir... Vēlreiz saku: ir daži aspekti, kas ir pamainījušies. Un tu nevari ar varu... jeb... Otrs arguments – Ikšķiles piemērs. Un tās kopienas, kas ir izveidojušās...

Aizmirstam pašvaldības uz vienu brīdi, jo pašvaldības ir vēlētas... vai, ja tās arī tur nebūtu, tad... paklausāmies, vai iedzīvotāji tajā vietā... tajā, kas ir izveidojies, ir izveidojuši savu kopienu, savu piederības sajūtu tam vai nav. Un, ja jūs parunāsiet ar Ikšķiles iedzīvotājiem, jūs dzirdēsiet šausmīgu izmisumu par to, ka ar varu viņi tiks dzīti tagad uz Ogri... tālāk es neizteikšos, kā, bet... Bet ir daudzi ļoti lieli aspekti, kas tomēr ir jāņem vērā. Un tāpēc es ļoti ceru, ka... Es ļoti ceru uz kvalitatīvu darbu, jo es piedalījos iepriekšējā reformā. Protams, tā reforma nebija ideāla, bet... Neaizmirstiet to skaitli – no 530 uz 119. Tas tomēr bija solis uz priekšu.

Šobrīd Pūces kungs nāk ar pamatīgu mietu iedot... tā teikt, pa galvu. Bet, ja vien notiks kvalitatīvas diskusijas, ja mēs vērtēsim to, ko paši... bez emocijām... ko pašvaldības saka... Ja Saeimā ļaus darboties arī ekspertiem un pragmatiski skatīs, mēs varam šo reformu... varētu arī novest līdz galam.

Ja notiks ieciršanās, tad būs ļoti grūti. Es par to runāju jau pirms reformas sākuma, un vēl, protams, es atgādināšu savu pieredzi iepriekšējās reformas gaitā.

Arī tobrīd no Ministru kabineta... atnāca reforma, bet šeit tomēr bija diskusijas. Šeit bija ne tikai diskusijas. Kursītes kundze šajā zālē iesāka kārtīgu dziesmu "Bēdu, manu lielu bēdu", un, atceros, komisijas sēdēs deputāti neatkarīgi no koalīcijas disciplīnas teica: "Brīvību Baltinavai!", un Baltinava ieguva brīvību. Tā ka tas viss vēl diskusijās priekšā.

Iemesls, kāpēc es tomēr šobrīd nācu, ir... Neslēpšu, man bažas rada tas, kas stāv katram deputātam uz galda. Mēs, katra partija, neatkarīgi no tā, kādā pozīcijā šobrīd esam – koalīcijā vai opozīcijā –, esam deleģējušas savus ekspertus, tos, kas kaut ko saprot no pašvaldībām un kas arī grib izveidot kaut ko stiprāku un labāku un pilnveidot likumdošanu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Bet tas, kas ir uzlikts uz galda, izskatās... Neslēpšu, es esmu mazliet sašutis. Izskatās, ka tur... jāieliek iekšā tie, kas jo mazāk, jo... kas neko nesaprot no tām lietām, lai viņi stingri turētos pie šīm te pašvaldībām, lai pēc tam ar balsu vairākumu varētu nobalsot, un sveiki!

Mans aicinājums ir – nedarīt šo procesu nedemokrātiski, jo... var būt vēl vairāk... Es domāju, ka pašvaldības ir ļoti mobilas un var kaut ko saorganizēt. Šodien, es domāju, bija apbrīnojami ātra tā organizācija un pašvaldības vēl... nu ļoti daudzi atbrauca, bet ļoti daudzi arī neatbrauca. Tā ka mans aicinājums...

Es ticu un zinu... Man šķiet, ka jūs kopumā nobalsosiet par pirmo lasījumu un došanu tālāk. Bet... lai patiešām šeit kā parlamentā, kā parlamentārā republikā būtu debates un lai visi modeļi tiktu izvērtēti vēlreiz šeit. Jo kartes... es nezinu, vai Pīlēģa kungs vēl strādā VARAM, bet es zinu, ka vēl 10 gadus atpakaļ viņam bija kaut kādas... nu vismaz 50 dažādas kartes. Uzzīmēt karti ir viens, bet dzīve tomēr prasa arī paskaidrot – kāpēc un ko katrs darīs. Un galu galā – par ko šodien, tai skaitā es arī, nedebatējām – par funkcijām, ko veic pašvaldības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Kolēģes! Klātesošie! Likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" ir par pārmaiņām. Par pozitīvām pārmaiņām, kas Latvijai nepieciešamas. Nevienlīdzība ir teju katrā jomā, ko salīdzina.

Vēlos ieskicēt nevienlīdzību, kas šobrīd pastāv Latvijas pašvaldībās trīs jomās – darbs ar jaunatni, pilsoniskā līdzdalība un uzņēmējdarbības veicināšanas spēja.

Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija par pašvaldībām parāda, ka, lai gan jau no 2009. gada Latvijā ir spēkā Jaunatnes likums, joprojām, pēc 10 gadiem, visas pašvaldības darbu ar jaunatni neveic. Daļai pašvaldību nerūp savi jaunieši. Desmit pašvaldībās joprojām nav neviena darbinieka, kam uzticēts veikt darbu ar jaunatni. Es šodien neminēšu, kuras partijas pārvalda lielāko daļu no šīm pašvaldībām. Jūs noteikti nojaušat. (Starpsauciens: "ZZS!" Aplausi.)

Daudzās pašvaldībās darba ar jaunatni veikšana ir uzkrauta jau pilna laika darbiniekiem, kas strādā izglītības jomā, sociālajā jomā, darbiniekiem, kas strādā ar attīstības jautājumiem. Ir pat gadījums, ka kapu pārzinim ir uzticēta darba ar jaunatni veikšana. Tas, protams, ir labāk nekā nekas, bet normāli tas nav. Lielākas pašvaldības pavērs iespēju veidot reālas jaunatnes lietu speciālistu, jaunatnes darbinieku komandas, profesionāļu grupas, kurās varēs diskutēt, strīdēties, pētīt, darboties jauniešu labā, varēs stiprināt vietējo jaunatnes organizāciju attīstību.

Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību nav jaunatnes organizāciju, jo nav atbalstošas vides. Lielākām pašvaldībām būs resursi, lai nodrošinātu pilnas slodzes speciālistus, nevis pusslodzes, ceturtdaļslodzes darbiniekus vai tādus darbiniekus, kuriem ir 10 procenti... darbs ar jaunatni pie esošo pienākumu veikšanas. Lielākām pašvaldībām būs iespēja nodrošināt adekvātu finansējumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas dati parāda, ka Latvijā būtiski atšķiras izpratne par to, kā veikt darbu ar jaunatni un kā to finansēt. Šobrīd pašvaldību griezumā finansējums uz vienu jaunieti ir tik dažāds un svārstīgs, ka... svārstās no 2 eiro uz jaunieti līdz pat 80 eiro uz vienu jaunieti. Šī ir milzīga nevienlīdzība tik mazā valstī kā Latvija, kurā šobrīd ir mazāk nekā 250 tūkstoši jauniešu. Mums ir svarīgs katrs jaunietis, kurš paliek un darbojas Latvijā.

Pašvaldību reformas rezultātā palielināsies kopējie pieejamie finanšu līdzekļi pašvaldībām; tas ļaus novirzīt finansējumu darbam ar jaunatnes jautājumiem, kā arī palīdzēs mazināt nevienlīdzību finansējumam uz vienu jaunieti.

Jaunieši ir nozīmīga sabiedrības daļa, un pašvaldībām bija būtiski ieguldīt jauniešos jau vakar. Taču, ņemot vērā, ka kapacitātes dēļ to nevarēja, to ir svarīgi darīt šodien un rīt.

Būtiskākie izaicinājumi darba ar jaunatni attīstībai pašvaldību līmenī ir personāla piesaiste, kvalifikācija, papildu izglītība un ilgtermiņa nodarbinātība. Jaunatnes lietu speciālistu mainība pašvaldībās ir ļoti augsta. Pašvaldību reforma būs iespēja pašvaldībām atlasīt un piesaistīt kvalificētus darbiniekus un tiem maksāt adekvātu atalgojumu.

Par pilsonisko līdzdalību un pašvaldību atbalstu nevalstiskajām organizācijām.

Stipras pilsoniskās sabiedrības veicināšana ir ne tikai valsts mēroga uzdevums. Tas ir pašvaldību uzdevums – atbalstīt savas kopienas organizācijas. Tieši caur pilsoniskās aktivitātes, sabiedrības līdzdalības veicināšanu, caur lielāku atbalstu nevalstiskajām organizācijām var stiprināt vietējās kultūras saglabāšanos, lokālās identitātes stiprināšanu.

Tieši atbalstot vietējās nevalstiskās organizācijas, var uzlabot pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāti. Daļa pašvaldību noteikti negrib vispār diskutēt ar NVO, jo... tās pat nediskutē savās domes sēdēs. Bet valstiski mums ir svarīgi uzlabot pašvaldību lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Un reforma ir līdzeklis, kā to panākt.

Šobrīd Latvijā pastāv ļoti dažādas atbalsta sistēmas. Iespēju startēt NVO projektu konkursos ir pelnījušas nevalstiskās organizācijas visās... visos novados, ne tikai bagātajos. Visām Latvijas pašvaldībām dažādos veidos ir būtiski jāstimulē iedzīvotāju līdzdalība, bet tas nav iespējams pie 119 dažādiem modeļiem, pie tā, ka Latvijas pašvaldībās ir krasi atšķirīga finanšu, materiālo un citu resursu pieejamība.

Nesenais Latvijas Lauku foruma pētījums "Esošā vide pilsonisko aktivitāšu un NVO darbības stimulēšanai un atbalstam Latvijā" rāda, ka 82 procentos pašvaldību ir finansēti NVO projektu konkursi, 18 procentos tādu nav. Latvijas pašvaldību organizētajos konkursos nevalstiskajām organizācijām un neformālajām iedzīvotāju grupām pieejams ļoti dažāds maksimālā finansējuma apjoms – no 200 eiro līdz 20 tūkstošiem eiro. Līdzīgi projektu skaits variē no viena atbalstīta projekta gadā līdz virs 100 atbalstītiem projektiem gadā. Vai tiešām šī nevienlīdzība ir atzīstama par normālu parādību? Es uzskatu, ka nē. Pašvaldību reforma ir vajadzīga, lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību vietējās kopienās. Un vēl ir novērots un arī pētījumi rāda, ka Latvijas pašvaldības lielākoties atbalsta tādas aktivitātes kā transporta nodrošināšana senioru un citu sabiedrības grupu ekskursijām, apmaksā saviem kolektīviem tautastērpus, bet daudz mazāk organizē tādus projektu konkursus, lai stiprinātu savas nevalstiskās organizācijas, kas būtu spējīgas palīdzēt uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti, kas spētu iesaistīties pašvaldības konsultatīvajās padomēs, kas izteiktu arī kritiskus viedokļus. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) NVO, kas runā, strīdas un raksta atzinumus, pašvaldībās ir vairāk traucēklis, nevis konstruktīvs partneris. Šī pieeja ir jāmaina. Ja būtu stipras NVO reģionos, tad, iespējams, tādi pašvaldību pārkāpumi kā tikko Valsts kontroles konstatētais Garkalnes novadā nebūtu, jo NVO jau laikus nepilnības varētu konstatēt.

Pētījumā daļa pašvaldību norāda, ka NVO tiek piešķirti arī dažādi atvieglojumi telpu nomai, kā arī piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Bet kāpēc šāds atbalsts nav visās pašvaldībās? Pašvaldību reforma palīdzēs to nodrošināt.

Es redzu, ka tieši ar vietējās kopienas pilsoniskās līdzdalības atbalstīšanu, ar lielāka atbalsta nodrošināšanu pašvaldību nevalstiskajām organizācijām var būtiski stiprināt vietējās kultūras saglabāšanos, lokālās identitātes stiprināšanos... un atbalstu sniegt arī vietējās kopienas projektiem. Šorīt, burtiski tikko, izlasīju Ineses Vaivares, kas ir aktīva NVO aktīviste, ierakstu Facebook un pilnībā pievienojos tam, ka vietējā identitāte rodas nevis tad, ja pašvaldībā ir sava būvvalde, grāmatvede, veidlapa, bet gan citādāk, piemēram, organizējot godīgus NVO projektu konkursus, kuros var startēt visas nevalstiskās organizācijas, nevis tikai vietējai varai pietuvinātās.

Vietas identitāte nav administratīva, bet kultūras. Jau tagad ir daudzi pagasti un ciemi, kas to attīsta un kopj, un dara to neatkarīgi no administratīvās pārvaldības. Ir daudzi izcili kopienu projekti, un tādi jāatbalsta daudz vairāk. Tā ir iespēja cilvēkiem pašiem veidot savu vidi. Pašvaldībai ir jānodrošina bibliotēku, kultūras iestāžu... jānodrošina finansējums vietējo kopienu iniciatīvām, mazāk jāuztur neefektīva birokrātija.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka Rūjiena ir Rūjiena un Alsunga ir Alsunga, taču reforma jau nav par nosaukumu, bet to, kā mums salikt naudu kopā, lai visiem būtu labāk, lai visi Latvijā varētu īstenot iniciatīvas, nevis tikai daži. Mēs esam par Latviju, kur ir iespēja visiem.

Vēl viena lieta, kurai vēlos pieskarties, ir pašvaldību spēja uzņēmējdarbības veicināšanas jomā. Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā teritorijā un rūpēties par bezdarba mazināšanu, sekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību. Dažādu atbalsta instrumentu izmantošana ir cieši saistīta ar pašvaldības kapacitāti, proti, to, vai pašvaldībā ir īpaši izveidota struktūrvienība vai vismaz kāds speciālists, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības jautājumiem.

Ko rāda dati? Šobrīd 27 pašvaldībās šādu struktūrvienību vai speciālista, kas būtu atbildīgs par uzņēmējdarbības jautājumiem, nav. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi, un tikai 60 pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam. Nu līdzīgi kā jaunatnes jomā un citās, šī pieeja, ka vienam darbiniekam, lai nodrošinātu pilnu slodzi, tiek uzkrauti dažādi pienākumi, nav pareiza un ilgtermiņā ir pilnīgi greiza. Uzņēmējdarbības granti ir tikai 71 pašvaldībā, 48 tādu nav. Ka pašvaldības nodrošina telpas uzņēmējiem un nomas atlaides, – tāds atbalsts ir vēl daudz mazākā skaitā pašvaldību. Vairāk ir tādu, kurās nav.

Es ticu, ka lielākām un spēcīgākām pašvaldībām būs lielāka jauda. Pašvaldību reforma Latvijai ir ļoti nepieciešama, un šī nav reforma tikai par karti, šī reforma beidzot ir pēc būtības.

Paldies. Es atbalstu pašvaldību reformu un aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es netaisos aģitēt ne "par", ne "pret" reformu, bet es gribētu izteikt dažas pārdomas par to, par ko šodien mums ir diskusija.

Pirmkārt. Par to, vai ir atbalsts iecerētajai reformai pašvaldībās, sabiedrībā, valstī. Neapšaubāmi, reformai – jā! Iecerētajai reformai – nē! Kāpēc? Manā skatījumā, tas ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, ko mēs saprotam ar jēdzienu "reforma". Katrs ieliek šinī jēdzienā savu saturu. Bet, ja runājam par reformu... jebkurā gadījumā reforma ir tas, kas skar sistēmu.

Pašvaldības ir valsts pārvaldes neatņemama un ļoti lielā mērā autonoma sastāvdaļa. Līdz ar to, pieskaroties kaut vienam darbības aspektam, mēs pieskaramies visai valsts pārvaldei kopumā, un līdz ar to šī rezonanse ir ārkārtīgi liela.

Pašvaldības atbalsta reformu kā tādu. Neapšaubāmi – jā. Jo, es domāju, tas ir saprotams – neviena pašvaldība nav ieinteresēta dzīvot uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda rēķina, staigājot ar pastieptu roku, prasot līdzekļus no valdības, no parlamenta jebkāda risinājuma dēļ.

Neapšaubāmi – tas tā ir.

Par sistēmiskām izmaiņām. Sistēmiskās izmaiņas būtu, ja mēs šodien sāktu runāt par pašvaldību autonomajām funkcijām. Diemžēl ministrija, piedāvājot šo variantu likumprojektam, plāno iesniegt – sākumā, ja es nemaldos, valdībā un pēc tam parlamentā – grozījumus vai jaunu likumu par pašvaldībām tikai nākamā gada martā. Bet no tā, kādas autonomās funkcijas būs, ir lielā mērā atkarīgs, ko spēs un ko nespēs darīt vecās vai jaunās pašvaldības. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Likumprojektā, kuru mēs šodien skatām, iestrādātie kritēriji ir ļoti nosacīti. Nu, teiksim, iedzīvotāju skaits. Te tika minēti daži piemēri. Teiksim, Norvēģijas pieredze. Tur ir pašvaldības, kuru teritorijā dzīvo daži simti iedzīvotāju. Tas ir kritērijs? Nav kritērijs.

Mēs šodien dzirdējām par Igaunijas piemēru. Tādas struktūras kā mūsu novadu pašvaldības... tādi novadi Igaunijā ir 64. Tas nozīmē, ka... neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir daudz mazāks, bet novadu skaits ir daudz lielāks nekā plānotais.

Treškārt. Ja runājam arī par tādiem rādītājiem kā, teiksim, administratīvā centra esamība un tā tālāk, un tā joprojām, – viss, kas ir nosprausts likumā, te galu galā parādās vienā galaproduktā, kurš saucas "administratīvi teritoriālā dalījuma karte", kur... kuru veidojot var būt izmantoti ļoti dažādi kritēriji, tajā skaitā arī tie paši, bet nenosaukti pašā likumā, lai neizveidotos tāda situācija, par kuru runāja ministra kungs, – ka šodien kritērijiem, kas ir esošajā likumā, neatbilst absolūtais pašvaldību vairākums. Priekš kam veidot tādu likumu?

Tagad drusku nopietnāk runājot par to piedāvājumu, kas šodien ir. Jā, neapšaubāmi – lielās pašvaldības var būt spēcīgākas. Ne vienmēr, bet var. Bet kas to šodien pierāda, ka tas tā tiešām ir un būs? Šodien mums ir piedāvāts teritoriālais modelis, kas sastāv no 39 elementiem. Katrs elements ir atsevišķs projekts. Un līdz ar to katrs no šiem projektiem ir jāskata ministrijas griezumā... pareizāk sakot, Ministru kabineta griezumā. Individuāli, jo tieši tad... vajadzētu izvērtēt un parādīt iedzīvotājiem, esošajām pašvaldībām, teiksim, kāda iekšējā kopprodukta daļa tiks veidota jaunveidojamā teritorijā ar jaunās pašvaldības vadību. Kāds būs apvienoto pašvaldību kopējais iespējamais budžets? Kādas rekomendācijas varētu izskanēt apvienoto pašvaldību attīstības modelim? Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo to nevar izdarīt skrējienā, apvienošanas ceļā. To vajag gatavot pirms tam, lai jaunās pašvaldības, vienalga, vai tās būs 39 vai 49... lai viņiem būtu starta pozīcija šodien.

Un beidzot. Starp citu, nebūtu slikti paanalizēt arī to pieredzi, kas jau mums ir. Teiksim, Gulbenes novads. Tas apvieno bijušo rajona teritoriju, un, man liekas, tur īpaši lielas izmaiņas nav plānotas. Bet visus šos gadus kopš izveidošanas tas vienmēr ir bijis pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņēmējs, nevis donors. Kāpēc? Kas traucēja veidot tādu saikni starp valdību un pašvaldību, lai parādītu kā piemēru, ka, lūk, vot, tas ir tas modelis, ka lielāka pašvaldība ir reāli spēcīgāka?

Pēdējais. Redziet, šodien jau arī par to tika runāts. Par to, ka ir jābūt saskaņotam modelim pašvaldības un valsts pārvaldes struktūrās. Līdz ar to šodien būtu svarīgi, lai katrai ministrijai, ieskaitot Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un citas, būtu izstrādāta sava ceļa karte katram no tiem 39 vai cita skaita elementiem, kas parādīsies administratīvā dalījuma kartē.

Kāpēc tas ir svarīgi? Jo, ja, teiksim, mēs nevaram zināt, kā izskatīsies iekšlietu sistēmas struktūrvienības jaunajās pašvaldībās, ko mēs darīsim ar tām pašvaldībām, kur ir izveidota pašvaldības policija? Tas ir likuma "Par policiju" jautājums un līdz ar to – arī Iekšlietu ministrijas kompetences jautājums. Kādi ir ieteikumi? Vai nu veidot visur pašvaldības policiju, vai stiprināt kārtības policijas funkcijas, vienības un tā tālāk. Šeit jau bija minētas vairākas lietas – ugunsdzēsēji, veselības aprūpe, sociālie dienesti un tā tālāk, un joprojām. Tas nav un nevar būt atrauts no pašvaldību dzīves. Līdz ar to šim darbam ir jānāk no ministrijas. Līdz ar to, manā skatījumā, būtu svarīgi tas, ko, starp citu, piedāvā arī pašvaldības, – lai būtu izveidota reformu komiteja, ko vadītu premjerministrs. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai šis darbs būtu auglīgs. Un tad varētu padomāt arī par to, vai mums veidot atsevišķu komisiju Saeimā vai tomēr veikt to diskusiju drusku citā griezumā.

Tāpēc es domāju, ka šodien pirmajā lasījumā vajadzētu atbalstīt reformu... reformas piedāvājumu kā tādu, bet noteikti šeit prasās ļoti nopietna, ļoti konstruktīva saruna un arī precizēšana... jāprecizē atbildes uz tiem jautājumiem, kuri šodien izskanēja debatēs un par kuriem es arī tikko runāju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie deputāti! Iespējams, es vēl varēju papildināt savu runu iepriekš... Izskanēja arī nedaudz diskusija ar kolēģi, tāpēc es vēl gribētu pateikt sekojošo.

Pirmkārt. Jāpateicas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas šo jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu, īpaši – par otrā līmeņa pārvaldes reģionu nepieciešamību, praktiski atbalsta. Arī šo vēstuli ir parakstījusi šīs komisijas vadītāja Inga Goldberga.

Otrkārt. Diskutējot par reģionu plāniem, ko es pieminēju... Man pirms vēlēšanām ļoti simpatizēja "KPV LV" priekšlikums... Viņi uzstāja, ka būtu nepieciešams tajos novados vai arī pat pagastos, kur nav attīstīta ražošana, panākt ražotņu izveidi. Ja ir šādi reģionālie plāni, tad tas tiešām ir reāli iespējams. Valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi plānveidīgi tiktu ieguldīti, un šis priekšlikums tiktu realizēts.

Tālāk. Tiek diskutēts par reģionu skaitu. Nu, tas jau ir sens jautājums. Un savulaik lielās pilsētas (lai viņi piedod – šie lielo pilsētu vadītāji!) uzstāja uz mazākas teritorijas reģioniem... deviņiem. Tas ir viņu tāds iekšējs skatījums. Bet tie ir maz spējīgi konkurēt... tie reģioni, kas toreiz viņiem bija. Viņi balstījās uz dāņu pieredzi. Tā dāņu pieredze... veica divi zinātnieki Lundorfs un Larsens par lielu naudu... Latvija samaksāja divus miljonus latu. Bet mēs ar profesoru Keišu jau tolaik strādājām pie savas koncepcijas par konkurētspējīgiem reģioniem un balstījāmies uz Satversmes 3. pantā paredzētajiem šiem vēsturiskajiem reģioniem (toreiz – novadiem) – Latgali, Vidzemi, Zemgali un Kurzemi – un Rīgu.

2002. gadā... Savulaik es darbojos vienā reģionu organizācijā un sniedzu ziņojumu par mūsu priekšlikumiem Latvijas reģionālās politikas uzlabošanā. Un bija šis pamatojums – kāpēc jāveido šie pieci reģioni Latvijā. Un, ziniet, nepagāja pāris gadu – 2004. gadā dāņi izveidoja tieši piecus reģionus. Sakritība? Vai varbūt izmantoja mūsu pamatojumu? Un, lūk, dāņi paši... piedāvāja mazvērtīgus, konkurēt nespējīgus reģionus Latvijai, bet paši Dānijā izveidoja šos piecus. Tā ir atbilde Didzim Šmitam.

Tālāk. Plānošanas reģioni – kas tas ir? Tur jau šobrīd darbojas administrācijas. Viņiem viens no uzdevumiem ir plānošana, un viņi ir izstrādājuši savus attīstības plānus reģionu griezumā. Tie būtu tikai jāaktualizē. Un, uz šiem plānošanas reģioniem balstoties, veidot administratīvos reģionus. Noteikti būtu nelielas izmaksas papildus, pavisam nelielas.

Tālāk. Ja ir nepieciešams, es varu arī atgādināt to, ka septembra beigās... neatceros, 25. vai 26. datumā... es jums, cienījamie kolēģi, katram aizsūtīju e-pastu, tur ir intervija, tur ir reģionu pamatojums, tur ir atbilde uz daudziem jautājumiem... tiem, kurus interesē reģionālā politika.

Un vēl. Es gribētu pateikt, ka... it sevišķi jaunajiem deputātiem... es esmu gatavs piedāvāt, dāvināt katram grāmatu, kurai es esmu līdzautors kopā ar profesoru Keišu. Tās nosaukums – "Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas un risinājumi". Šī grāmata tiek izmantota arī ārzemēs... Ārzemju eksperti... Kā piemēru varu minēt to, ka šī grāmata atrodas arī ASV Kongresa bibliotēkā. Es zinu tikai četrus politiķus no Latvijas, kuriem ir šādas grāmatas tur, tajā bibliotēkā. Būtu jāizlasa, it sevišķi jaunajiem deputātiem. Tur ir pamatojums daudzām lietām, it sevišķi – par funkcijām, kādas reģioniem ir. Tur viss ir. Tā ka... tā nav bieza. Tajā tikai 615 lapaspuses...

Sēdes vadītāja. Paldies, Kazinovska kungs, paldies.

A. Kazinovskis. Tā kā reklāmas...

Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks... arī otrais debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Prezidij un deputāti! Tiešraides skatītāji! Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta pirmām kārtām jau visas valsts, nevis kādas vienas vai otras konkrētas pašvaldības interesēs.

Daudzkārt jau ir skandināts, ka Latvijā šobrīd no 119 pašvaldībām gandrīz puse neatbilst likuma "Par pašvaldībām" kritērijiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības nespēj veikt visas likumā noteiktās funkcijas, nespēj sniegt pakalpojumus, veikt to, kas ir to pienākums. Līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt. Tādējādi iedzīvotāji tiek diskriminēti pēc to izvēlētās dzīvesvietas, un tas nav pieļaujami. Nekas nemainīsies, ja Latvijā turpinās pastāvēt pašvaldības ar tūkstoš iedzīvotājiem un pašvaldības, kurās dzīvo vairāk nekā 30 tūkstoši. Īstenojot reformu, uzdevums ir novērst nevienlīdzību. Teritoriālā reforma ir platforma, uz kā vēlāk balstīties arī pārējām valsts nozīmīgajām reformām gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan ceļu sistēmas sakārtošanā un tā tālāk.

Cik man zināms... ministrija savas kompetences ietvaros jau šobrīd sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju un citām ministrijām, lai redzējums par nozaru attīstību būtu saskaņots arī no teritoriālā viedokļa. Kad es vēroju vairāku reformu... ar reformu neapmierināto pašvaldību politiķu diskusiju un reformas kritiku, tad brīžiem šķiet, ka Latvija ir nevis "neatkarīga demokrātiska republika", kurā "valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai", bet gan feodāla valsts, kurā katrs feodālis cenšas nosargāt savas tiesības uz zemes robežām un pastāvošo iekārtu, pat ja tās sen vairs neatbilst likumos noteiktajām prasībām.

Vēl vairāk! To pastiprina vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā uzklausītais šokējošais Valsts kontroles ziņojums par vienu no Latvijas visbagātākajām, turīgākajām pašvaldībām – Garkalnes novadu, kurā daži cilvēki privāti lemj, kam piešķirt, kam nepiešķirt naudu, bez jebkādiem vispārpieņemtiem, demokrātiskai valstij atbilstošiem kritērijiem.

Par laimi, Latvija nav feodāla valsts, un pēdējās Saeimas vēlēšanās Latvijas pilsoņi ir ievēlējuši trīs jaunus politiskos spēkus, kas savās priekšvēlēšanu programmās solīja pašvaldību reformu. Par to vienprātīgi ir nobalsojuši visi deputāti, un tāpēc reforma beidzot notiek, lai mūsu valsts kā viens veselums varētu augt un attīstīties.

Jā, daļai tas nepatīk. Tāpēc šodien pie Saeimas notika protesta akcija. Tomēr es nekādi nevaru to nosaukt par tautas kustību, kā to dēvē protesta rīkotāji. Uz protestiem neaicināja pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai kaut vai iedzīvotāji manas pilsētas mikrorajonā. Lielākoties tie bija politiķi, kas aicināja uz šo protesta akciju. Aktīvākie aicinātāji bija pašvaldību deputāti, vadītāji, Saeimas opozīcijas partiju un pēdējās vēlēšanās Saeimā neiekļuvušo partiju pārstāvji.

Vakar Facebook pamanīju kāda iepriekšējās Saeimas deputāta aicinājumu apvienoties Durbes iedzīvotājiem un braukt šodien pie Saeimas protestēt. Pamatojums tam bija tāds, ka reformas likumprojekts atņems Durbei pilsētas tiesības. Nu, tās ir absolūtas aplamības, ko izplata bijušais Saeimas deputāts un vairāku ministriju parlamentārais sekretārs. Pilsētas statusu Durbei neviens netaisās atņemt, gluži otrādi – pēc reformas Latvijā būs par divām pilsētām vairāk. Pilsētas statusu iegūs Iecava un Koknese, jo pašvaldības tā vēlējās. Tas tika izvērtēts un atzīts par pamatotu. Šodien skatāmais likumprojekts paredz novada pilsētām, kurās ir mazāk par 2 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, saglabāt pilsētas statusu, kā tas bijis līdz šim. Kad uz to norādīju, kungs nomainīja ierakstā aicinājumu... motivāciju, ka Durbe zaudēs pilsētas statusu, uz to, ka teikšana un lemšana par saviem līdzekļiem durbeniekiem attālināsies. Pilsētas statuss būs, tikai formāls. Arī uz to es varu atbildēt, ka reformas piedāvājumā tiek rosināts palielināt deputātu skaitu jaunveidojamo novadu pašvaldībās, lai pārstāvjiem no jebkuras novada teritorijas sniegtu iespēju tikt ievēlētiem.

Jau šobrīd Latvijā ir novadi, kur apvienojusies pilsēta un lauku teritorijas un domēs lielākoties ir ievēlēti gan pārstāvji no pilsētas, gan no attālākām vietām. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu izvietojumu nosaka un arī turpmāk noteiks pati pašvaldība. Visticamāk, jaunajos administratīvajos centros atradīsies lēmējvara jeb dome, bet dažādus pakalpojumus pašvaldība varēs sniegt arī citās pilsētās un pagastos.

Papildus jāuzsver, ka iedzīvotāju iesaistīšana ir iespējama ne tikai ar vēlēšanām, bet arī, piemēram, veidojot katra pašvaldības pagasta vai pilsētas iedzīvotāju padomi vai... ar līdzdalības budžetu, kur iedzīvotāji var lemt, kam tērēt kādu noteiktu daļu no budžeta.

Zinot, cik aktīvi ir vairāki Durbes iedzīvotāji, esmu pilnībā pārliecināta, ka Durbē atradīsies iedzīvotāji, kuri būs gatavi šādā padomē iesaistīties.

Savā Saeimas e-pastā esmu saņēmusi vairākas vēstules no pašvaldībām, kuras ir tā saucamās lielās pašvaldības. Un pamatā argumentācija ir tāda: "Mēs taču varam izpildīt visas likumā noteiktās funkcijas. Kāpēc gan mums pievienos apkārtējos novadus? Mēs to negribam!" Jā, realitātē jau šobrīd gandrīz visas republikas pilsētas ir cieši saistītas ar to apkārtējām teritorijām. Apkārtējo teritoriju iedzīvotāji dodas uz šīm pilsētām strādāt, mācīties, iepirkties. Viņi jau patērē lielākās pašvaldības pakalpojumus un infrastruktūru. Un tieši tāpēc, ka savstarpējā iedzīvotāju kustība un pārvietošanās jau notiek un lielākā pašvaldība pilda visas funkcijas, bet mazākā bieži vien ne, – tieši tāpēc ir tikai loģiski, ka šīs pašvaldības apvienosies.

Reforma piedāvā vienā pašvaldībā savienot gan pilsētas, gan lauku teritorijas. Prakse pēc iepriekšējās reformas rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas pagasta pārvaldes un tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi un iedzīvotāji var tos saņemt tuvu dzīvesvietai pat tad, ja pašvaldības dome atrodas pilsētā.

No mazajām pašvaldībām esmu dzirdējusi argumentu: "Visi finanšu līdzekļi tagad būs centrā, un par mums aizmirsīs." Reformas mērķis nav finanšu resursus koncentrēt pilsētās. Tieši otrādi – pilsētas ar savu kapacitāti varēs atbalstīt savas pašvaldības lauku teritorijas. Vairums darba vietu patlaban veidojas pilsētās, tajās jau šobrīd strādā liela daļa lauku teritorijās dzīvojošo. Tas nozīmē, ka nodokļos samaksātā nauda pamatā rodas pilsētās, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido lielāko daļu no pašvaldību budžetiem. Tā rodas novadi un mazās pilsētas, kuru budžets faktiski tiek nopelnīts citur. Veidojot novadu, kur būs gan pilsēta, gan lauku teritorija, lielas daļas iedzīvotāju nodokļi nonāks tajā pašvaldībā, kurā viņi gan dzīvo, gan strādā.

Noslēgumā vēl gribu piebilst – kamēr attieksme atsevišķām pašvaldībām būs tāda, ka "mani interesē tikai tas, kas notiek līdz manas mājas slieksnim, un tālāk par puķu podu uz loga neko redzēt negribu", tikmēr mēs nevaram runāt par vienotu valsts attīstību. Reformas kontekstā es aicinu ikvienu pašvaldību skatīties uz to, kas notiek ar kaimiņu, un skatīties tālāk par tuvāko koku aiz loga. Ir jāmeklē veidi, kā kopā dzīvot un kā veiksmīgākajam strādāt ar to, kam veicas mazāk; kā zinošākajam un pieredzējušākajam palīdzēt tam, kam zināšanu un pieredzes pietrūkst; kā turīgākajam pastutēt to, kam šobrīd finansiāli ir grūtāk. Tikai tā mēs kā valsts varēsim būt stiprāki un veiksmīgāki.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministra kungs! Ja kāda reforma Latvijā tiek īstenota, tad parastā prakse ir tāda, ka ar to tiešām grib atrisināt visas pasaules bēdas un nereti no tās gaida nereālo. Un tas nav iespējams, neviena reforma nevar atrisināt visas likstas. Jāsaprot, ka reforma ir kādas sistēmas izmaiņas, kuru mērķis ir veikt uzlabojumus, ne tikai radīt priekšstatu par tiem, būtiskus uzlabojumus nepiedāvājot.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) jeb tā sauktā Pūces reforma diemžēl ir tieši šāda – tā rada priekšstatu par lielām izmaiņām, bet patiesībā ir kā tukši rieksti: kad tu to pārkod, saproti, ka tur nekā no tā gaidītā nav.

Es minēšu dažus piemērus. Varētu gaidīt... un par to arī ļoti daudz tiek runāts... ka pēc reformas uzlabosies demogrāfiskā situācija reģionos. Pati ministrija savās reformas aplēsēs norāda, ka līdz 2030. gadam visās jaunajās teritoriālajās vienībās būs būtisks iedzīvotāju kritums.

Varētu iedomāties, ka... un tas arī ir izskanējis... ir solījumi, ka jaunās pašvaldības būs daudz spēcīgākas ekonomiskas vienības; ka tur plauks uzņēmējdarbība; ka tās labāk dzīvos. Tā nebūs! Tas neatbilst patiesībai. Arī pēc reformas visas līdzšinēji dotējamās teritorijas būs dotējamas. Nav neviena pasākuma, kas šajā reformā būtu piedāvāts kopā ar teritoriju pārzīmēšanu... kas tiešām varētu atbalstīt, piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanu, piemēram, demogrāfiju, piemēram, izglītības kvalitāti. Solījums nodrošināt ceļiem 300 miljonus... tas ir... tik līdzvērtīgs šībrīža solījumiem palielināt mediķu algas.

Iedzīvotājiem ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, un vajag tiešām biežāk nevis aizbraukt un iedzīvotājiem klāstīt un stāstīt, bet ar viņiem parunāties, ļaut viņiem izteikties, pajautāt. Viņiem tiešām joprojām nav skaidrs, kurš un par kādu cenu nodrošinās komunālos pakalpojumus – siltumu, apkuri, ūdeni... Kurš un kā tiks nodrošināts... Kur tiks nodrošināta izglītība bērniem? Kur būs veselības pakalpojumu pieejamība, vai viņiem tiks saglabāts arī pietiekams kultūras piedāvājums? Šie ir jautājumi, uz kuriem joprojām nav atbildes, bet tās ir ļoti svarīgas.

Bet kas ir skaidrs? Ka naudas reģioniem būs mazāk. To mēs redzam jau nākamā gada budžetā. Faktiski lielākais jeb lauvas tiesas līdzekļu apjoms tiek paņemts nost pašvaldībām, paņemts nost reģioniem, un arī nākamās reformas vai nākamos labumus šī valdība piedāvā, ne jau meklējot izdevumu pārskatīšanu, ne jau apkarojot ēnu ekonomiku, ne jau attīstot uzņēmējdarbību, bet... Eglīša kungs vienā diskusijā, kurā kopā ar mani piedalījās, tā arī pateica: "Grābsim no reģionu reformas. Tur būs tā lielā nauda visam, kam valstī šobrīd nepietiek."

Vēl viena lieta – ir skaidrs, ka iedzīvotājiem pārstāvība būs daudz, daudz mazāka. Jau šobrīd ir skaidrs, ka 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nebūs iespējas pašiem lemt un noteikt, kā tiek izmantoti viņu samaksātie nodokļi. Un tas ir būtisks princips. Ja iedzīvotājs maksā nodokli, tad tai pārstāvībai ir jābūt pietiekamai, lai viņš varētu lemt par to, kā uzlabot apkārtējo vidi un celt labklājību. Pašvaldību budžeti tiek veidoti no iedzīvotāju nodokļiem, un iedzīvotāji deleģē cilvēkus, kuri labi pārzina tās vietas vajadzības un kuriem ir svarīga šīs apkaimes labklājība. Pēc reformas 27 novadiem, šī brīža novadiem, labākajā gadījumā varētu būt viens deputāts jaunajās domēs, sešiem (jau ir viegli izrēķināt) – nebūs neviena.

Viens piemērs ir Alsunga, un iepriekšējā runātāja arī teica, ka noteikti būs pārstāvība. Nu kā lai viņi to panāk? Nu tur nav neviena tāda superstāra vai zvaigznes... vismaz šobrīd, kuru tiešām varētu ievēlēt jaunajā Kuldīgas novada domē, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu, kas ir Alsungā. Šobrīd viņiem ir deputāti, kuri galīgi neturas pie saviem krēsliem. Viņi saņem 30 eiro mēnesī, tērē savu degvielu, varbūt pat tērē vairāk nekā nopelna, lai tiešām lemtu par to, kā sadalīt pašvaldības līdzekļus, kā uzlabot dzīvi Alsungā. Pēc reformas ietaupījums būs varbūt – varbūt! – 50 tūkstoši eiro uz administratīvajām izmaksām. Bet Alsungas iedzīvotāji pazaudēs iespēju paši lemt par 1,6 miljoniem.

Tā rezultātā, es domāju, tiešām daudzas Latvijas vietas kļūs par tādām skumjajām Latvijas nomalēm, kur tiešām Kariņa kunga minētais ēzelītis parādīsies. Tas būs tas iedzīvotājs, kuram būs jākravā čemodāni un vai nu jābrauc uz Rīgu, vai vēl kaut kur tālāk.

Tā ka šī reforma tādā izpildījumā, kā Pūces kungs piedāvā, ir tukšie rieksti, un to nevar atbalstīt. (Dep. A. Geidāns: "Kaut vienu labu lietu pasaki! Viss slikti!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vispirms paldies Marijai Golubevai par Igaunijas piemēru, jo patiesi tas varbūt ir precīzāks nekā manis pieminētais par Somiju. Proti, Igaunijas administratīvā iedalījuma reformas, kas tiešām nesen notika, saistība ar izglītības kvalitāti. Es tiešām neesmu redzējis indeksu, kurā Igaunija būtu apsteigusi Somiju... neatradu arī starpbrīdī. Bet es neapšaubu, Golubevas kundze droši vien zina labāk, un tad es vienkārši varu apsveikt igauņus ar šo rezultātu. Katrā ziņā sliktā ziņa ir, ka viņi mums noteikti ir priekšā kaut vai tādā parametrā kā minimālā algas likme skolotājiem... par 500 eiro likmē priekšā mums. Tā gan ir patiesība.

Bet tagad tāda drusciņ faktoloģija saistībā ar izglītības kvalitāti un reģionu iedalījumu Igaunijā. Līdz 2017. gadam Igaunijā, ja pareizi skaitīju, bija 211 pašvaldības... proti, ņemot nost pusmiljonu iedzīvotāju, kas... viņiem ir mazāk nekā mums... faktiski vairāk, divreiz vairāk nekā mums pēdējos 10 gadus... Mums bija divreiz mazāk pašvaldību... līdz šim brīdim ir... Un... jā, taisnība, 2017. gadā Igaunija veica pirmā līmeņa... kā saka, samazinājumu, ievērojamu, – nokļuva pie 79 pašvaldībām, kādas šobrīd Igaunijā ir pirmā līmeņa. Atkal, ja mēs ekstrapolējam pusmiljona starpību, iedzīvotāju skaita starpību, mēs nokļūstam faktiski pie tāda paša pašvaldību skaita, kāds ir mums šobrīd Latvijā. Tā ka šeit pamatot to ar izglītības kvalitāti Igaunijā, nu, vienkārši statistiski, skaitliski nav ne mazākā pamata. Bet kāda ir atšķirība? Ja mēs pieņemam, ka administratīvi teritoriālajam iedalījumam ir tieša saistība ar izglītības kvalitāti... noteikti kaut kādā līmenī ir... tad ir atšķirība starp Igauniju un Latviju. Būtiska! Igaunijā... kopš neatkarības... ir 15 otrā līmeņa pašvaldības vai apriņķi, kas nekad nav "nojaukti", nekad nav "pārbūvēti". Apriņķu vadītāji piedalās un pārstāv savus apriņķus valdības sēdē – ar tiesībām, nevis vienkārši piedalās. Viņiem ir paredzētas tiesības piedalīties... izpratnē... Šos 29 gadus Igaunijas valdība ir gājusi unisonā... unisonā ar savu reģionālo attīstību un ieklausījusies, un pieņēmusi lēmumus Igaunijas teritorijā kopumā. Un tā patiešām ir liela atšķirība. Un ar to, kā es jau teicu savā pirmajā runā, mums būtu arī jāsāk, – ar otro līmeni.

Neatkārtošos. Varbūt tāds viens aicinājums, klausoties uzrunas šodien. Es redzu, ka "Attīstībai/Par!" deputātu uzrunas ievērojami atšķiras no pārējām uzrunām, aizstāvot savu ministru. Tas ir loģiski! (Starpsauciens.) Jūsu partijas biedrs, jūsu ministrs! Nē, nē, tas nav pārmetums. Tas ir loģiski. Kā tad citādāk?! Bet... manuprāt... manuprāt, tāds aicinājums padomāt, lai jūs nevis vienkārši tikai kristu par to piedāvājumu, ko jūsu ministrs atnesis uz mūsu Saeimas namu, bet klusībā palīdzētu šo piedāvājumu pārveidot par tādu, kas patiesi Latvijai nestu gaidīto izaugsmi un sakārtotu mūsu valsti administratīvi.

Es domāju, ka ilgtermiņā tas arī politiski būtu daudz būtiskāks un lielāks atbalsts ministriem, jums un galu galā visai mūsu mīļajai Latvijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Staķim.

M. Staķis (AP!).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģis Bergmaņa kungs aktualizēja jautājumu par drošību un administratīvi teritoriālo reformu un minēja arī "visaptverošu valsts aizsardzību". Man to patīk dēvēt par "gatavības kultūru", kuras diezgan svarīgs elements ir tas, ka reģionos nāk kopā dažādu iestāžu vadītāji un jau miera laikā runā par to, kā rīkoties krīzes gadījumā. Ja paskatāmies Somiju, kura ir viens no "visaptverošas valsts aizsardzības" piemēriem, tad redzam, ka tur pats galvenais balsts ir tas, ka neviens negaida kaut ko no augšas, bet jau ir reģionāli paši gatavi darboties.

Šādam nolūkam ir izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi – "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām", kas ir pieņemti 2017. gadā. Tie paredz to, ka šajās komisijās būs priekšsēdētājs, vietnieks... jā, sekretārs. Un ir minēts arī tas, ka komisijas sastāvā var iekļaut pārstāvjus no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta, akciju sabiedrības "Latvenergo", akciju sabiedrības "Sadales tīkls", akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls", kā arī no ārstniecības iestādēm un sociālajām institūcijām. Un es vēl teiktu, ka tādas "visaptverošas valsts aizsardzības" ideālā modelī būtu jābūt arī nevalstiskajam sektoram, piemēram, skautu, gaidu organizācijai, Sarkanajam Krustam, kā arī Baznīcai.

Un jau 2017. gadā, kad par to lēma... un tas bija laiks, kad ZZS vēl vadīja valdību. Jau toreiz tālredzīgi saprata, ka pašvaldības to nevarēs izdarīt, tāpēc tika piedāvāts veidot tikai 36 šādas komisijas, kurās sadarbotos, piemēram, Tukuma novadā – Tukums, Engure, Kandava, Jaunpils; Jelgavas novadā – Jelgava... pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Un, ziniet, tad, kad es braucu pa reģioniem, es labprāt pajautāju, kā šīm komisijām iet, jo man kā Aizsardzības ministrijas pārstāvim tas ir ļoti aktuāls jautājums. Daudzas no šīm komisijām vai nu nenotiek, vai notiek formāli. Ir arī labie stāsti. Tad, kad jautāju, kādēļ tas tā notiek, viena no atbildēm ir tāda, ka novadu vadītāji dažreiz pat nesveicinās savā starpā, kur nu vēl, ka varētu apsēsties pie viena galda un par kaut ko vienoties, piemēram, par tik svarīgu lietu kā aizsardzība vai civilā krīze.

Tādēļ es esmu pārliecināts, ka, lūk, šī administratīvi teritoriālā reforma Latvijas drošību tikai vairos, jo beidzot vismaz šīs komisijas varētu sākt strādāt pēc būtības un rūpēties par visu mūsu iedzīvotāju drošību.

Balsojiet, lūdzu, "par"! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. (Starpsauciens.)

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visi jau ir noguruši un cer kaut ko jaunu izdzirdēt. Es, protams, teikšu, ka reforma ir jāīsteno un tā ir vajadzīga, bet iesākšu ar to, kādas mēs gribētu redzēt pašvaldības un kāds ir mērķis.

Pašvaldībām jābūt gudrām. Visi saka – stiprām. Es varētu lietot terminu "viedām". Es dzirdēju, ka mērķi ir cēli un, kā arī opozīcija teica, ka visas reformas ir ar tādu ideālo mērķi sakārtot visu. Nospraustais mērķis ir pareizs, tā ir pakalpojumu kvalitāte un pieejamība. Un šoreiz es gribu uzsvērt vārdus "pieejamība un iespēja izvēlēties un piedalīties procesā". Reforma nav burvju nūjiņa. Par to mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā – ne tikai lielās un mazās pašvaldības mēdz būt labi organizētas un ar labu pārvaldību vai slikti organizētas un ar ļoti sliktu pārvaldību, bet arī... izrādās, ka bagātās pašvaldības var ļoti slikti strādāt.

Un tāpēc vienīgais arguments, ka pašvaldību reforma nodrošinās ekonomiski spējīgas un līdz ar to uzreiz arī labas pārvaldības pašvaldības, – tā ir ilūzija, skatoties uz šī brīža pašvaldībām. Garkalnes piemērs, es domāju, nevienam neprasa papildu skaidrojumu, jo ne jau finansējuma trūkums neļauj viņiem veikt tās lietas, kas būtu jādara un labā kvalitātē.

Otra lieta – visa Latvija nav vienāda. To es esmu arī vairākas reizes uzsvērusi, ka vieni kritēriji pilnīgi visai valsts teritorijai nav atbilstoši. Iedzīvotāju skaits nav vienīgais kritērijs. Jūs nevarat salīdzināt Pierīgas pašvaldības, kur 15 tūkstoši iedzīvotāju, manā izpratnē, ir ļoti maz, un tai pašā laikā, piemēram, Ventspils novada teritoriju, kur apdzīvojuma blīvums ir 5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un pateikt, ka viņiem arī vajag 15 tūkstošus, jo viņiem saņemt šo pakalpojumu būs jādodas daudz tālāk... noteikti... nekā te, Pierīgā, kur uz kaimiņnovadu pēc pakalpojuma aizbraukt var ļoti vienkārši.

Tā ka es domāju, ka ir daudzas lietas, kas vēl ir jāvērtē, un vēl vairāk lietu, kuras ir jāuzklausa un kurās ir jāiedziļinās. Šobrīd šis piedāvātais likums ir tikai viena dimensija. Tas ir... nu, tā vienkārši izsakoties, tā ir bilde. Tās ir robežas, tie ir centri, kuri arī varētu būt... protams, vēl mainītos. Bet tajā nav vēl tā satura, tā telpiskuma, to pārējo dimensiju nav. Tāpēc es domāju, ka mēs tā argumentēti, dziļi un ar izpratni Saeimā par to varēsim diskutēt vienlaicīgi ar tiem, varētu teikt, redzējumiem, likumprojektiem vai sagatavotajām koncepcijām, kas runās par iedzīvotāju pārstāvības iespējām. Tas nozīmē – vēlēšanu kārtību, varbūt šajā kontekstā – daļēji arī par plānoto finansējuma modeli pašvaldībām, kas arī nodrošinās iespējas ietekmēt procesus... un varbūt arī šo te kopienu budžetēšanu... vai, kā lai saka, nulles līmeni pašvaldībā, kad sīkāku vietējo pagastu apvienību vai pagastu teritorijās arī iedzīvotājs varēs lemt par kaut ko konkrētu.

Vēl viens jautājums, kas, protams, ir ļoti svarīgs, ir likums "Par pašvaldībām", funkcijas, ar kurām ļoti saistās arī šis otrā līmeņa pārvaldības modelis, kas, manuprāt, nedrīkst atpalikt ne par mēnesi, ne par diviem, un tam ir jāseko uzreiz pēdu pēdā šim likumprojektam. Nu vienīgais, kas iet reizē ar šo, ir likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā". Bet es būtu bijusi priecīga ieraudzīt arī pārējos likumprojektus, vismaz darba versijā gatavus, jau šobrīd.

Tāpēc es domāju, ka ir tik daudz darāmā, ka saprātīgos termiņos, pagarinot šo procesu un ļaujot ministrijai sagatavot un deputātiem iepazīties ar visām pārējām iecerēm, noteikti mēs nonāksim pie vislabākās iespējamās – protams, ne ideālās – versijas. Ieguldot darbu un ne tikai klausoties, bet arī ieklausoties un sadzirdot, varētu izveidoties kaut kas jau tuvu tam, ko mēs visi ceram ieraudzīt. Jo gaidas ir ļoti lielas. Gan mūsu kā politiķu, gan arī to cilvēku, kas ir novados, pilsētās un kam ir šie jautājumi par ikdienas pakalpojumiem.

Par otrā līmeņa... reģionu pārvaldību. Manuprāt, pilnīgi var piekrist, ka tai ir jābūt. Un tām ir jābūt tādām funkcijām, kas nav viena maza novada vai pat lielāka novada ietvarā atrisināmas, ieskaitot to pašu civilo aizsardzību. Es gan gribu teikt, ka ir arī labie piemēri, kur sarunājas kaimiņi – pašvaldību vadītāji. Ziemeļkurzemē bija liels pārbaudījums ar purva ugunsgrēku. Sākumā bija grūti, bet pēc tam... Tas pierādīja, ka var sadarboties – un veiksmīgi. (Starpsauciens.)

Bet, ja valsts savas nozaru funkcijas vai, kā lai saka, nozaru ministriju šo tīklojumu arī ne... vienlaicīgi ar pašvaldību reformu nepārvērtēs un nesakārtos, tad mēs radīsim vēl vairāk tīklojumu... un vēl dažādākus. Kā piemēru var pieminēt šo ideju plānošanas reģionus pārveidot par otro līmeni. Ļoti labi, bet robežas ir jāskatās. Jo šobrīd ir pašvaldības, kuras plānošanas reģionā... ir vienā reģionā, bet administratīvi... varētu teikt, pēc savas sajūtas ir citā. Un vēlēšanu apgabalā... vēl ir arī trešajā... Un tām īsti nav saprotams, uz kuru pusi tām jāskatās – vai uz Zemgali, vai uz Rīgu, vai uz Kurzemi.

Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi.

Un tas, ka lielie centri kā magnēti šobrīd izvelk pārējo valsts teritoriju kā vakuumu tukšu, – tas ir globāls process; tas notiek, varētu teikt, arī pasaules mērogā, ka lielās pilsētas, megapilsētas un metropoles to dara.

Taču Latvijai ir viena liela atšķirība gan no Igaunijas, gan no Lietuvas – mums ir Rīga. Nevienā blakus valstī nav tāda izmēra metropoles, kas kā sūknis izvelk un iztukšo pārējos reģionus. Tāpēc es priecājos, ka lielās pilsētas spēj šos magnētus veidot un vilkt arī uz savu pusi. Bet ja mēs tā strikti paskatāmies un saliekam vienā maisā lielu pilsētu un kādu mazapdzīvotu teritoriju... nu, kā piemēru var minēt to pašu Liepājas apkārtni, bet uzskatāms un ne tik pieminēts piemērs ir vēl arī Ventspils. Iedzīvotāju skaits ir viens pret trīs. Tie, kas dzīvo šobrīd novadā, pret tiem, kas ir pilsētā. Un vai tiešām var katrs tā teikt – jā, visi sadzirdēs novada lauku teritoriju vajadzības un nodrošinās viņiem šos pakalpojumus – izglītību, kultūru... nu, to, ko pašvaldība šobrīd nodrošina? Par to ir jādomā. Tas ir jārisina. (Starpsauciens: "Jā!") Kamēr nav šo risinājumu, kā saka, Saeimas apspriešanā, tikmēr ar šo vienkārši plakano bildi mēs galā netiksim. Beigās mēs iziesim no tā ārā vai nu ar kaut ko ļoti ne to, kas šobrīd redzams, vai nu tas vienkārši iestrēgs.

Tā ka es aicinu diskutēt dziļāk, saturiskāk un runāt par visu kopā, nevis par vienu dimensiju, pārējās atliekot, lai skatītu kaut kad vēlāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Daudz labu argumentu šodien ir izskanējis, daži konstruktīvi ieteikumi un arī dažas muļķības.

No rīta es dzirdēju, ka mums nevajag administratīvi teritoriālo reformu, bet mums vajag pārvaldības reformu. Ieklausieties, ko tas nozīmē! Kas tad cits ir administratīvi teritoriālā reforma, ja ne pārvaldības reforma? (Dep. U. Auguļa starpsauciens.)

Un no ZZS mēs arī dzirdam, ka tā ir... ka tā tomēr esot identitātes atņemšanas reforma. Protams, šī ir identitātes atņemšanas reforma, ja identitāte rodas, ja tev ir sava būvvalde, grāmatvede un veidlapa, bet nav naudas, par ko aizvest sava novada deju kolektīvus uz dziesmu svētkiem, un tā ir jāprasa kaimiņiem, kur ir lielāka un stiprāka pašvaldība.

Es aicinu... Es tiešām klausos un saprotu, jā, ka visvairāk pret reformu ir tie, kas mēģina saglabāt šo te "identitāti", kur gadiem silto vietiņu ir radījusi ne tikai būvvalde... grāmatvede un kasiere... bet kur ir arī vietas... darba vietas radiniekiem un iepirkumi draugiem. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Nosauc konkrētus novadus!") Tā ir "identitāte", ko tik daudzi baidās pazaudēt. Un es teiktu, ka pamatoti baidās. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Nosauc konkrētus novadus!") Jo aizrāvušies ar savu silto vietiņu laikam jau "identitātes" saglabāšanas nolūkos... pašvaldību autobusi ir vadājuši bērnus uz skolu, ceļot viņus jau divas stundas pirms stundām un vadājot pa savu novadu riņķī apkārt, domājot nevis par bērniem, bet par to, lai saglabātu to, kas viņiem jau ir. Tas varbūt ir bijis arī neprašanas dēļ, bet tāpēc mums ir vajadzīgas stiprākas pašvaldības. (Starpsaucieni.)

Reforma esot arī, es dzirdēju no Reiznieces-Ozolas kundzes, lauku iztukšošanas reforma. Sakiet, lūdzu, par cik tukšāks ir palicis Gulbenes novads salīdzinājumā ar citām vietām Latvijā pēdējos 10 gados? (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Bet kā reforma nodrošinās, lai nebūtu mazāk iedzīvotāju?") Gulbenē jau tagad ir apvienojusies pilsēta un apkārtējie 13 pagasti, un Gulbenē pēdējos 10 gados droši vien ir nedaudz arī pazudusi "identitāte", jo viņiem ir būtiski samazinājies grāmatvežu skaits pašvaldību iestādēs; tas ir ļāvis viņiem ietaupīt pat pāri par 100 tūkstošiem eiro un izlietot tos citām labām vajadzībām. Gulbene mums, protams, dod arī iespēju mācīties, ko darīt labāk un savādāk, lai liela pašvaldība varētu labi funkcionēt un pārstāvēt novadus savā starpā.

Vakar mēs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā uzklausījām vienu no pārtikušākajiem Latvijas novadiem – Garkalni. Valsts revidenti no Valsts kontroles ir daudz redzējuši savā darbā, bet šādu nekaunīgu varas un naudas izmantošanu viņi... pat viņi nebija redzējuši. Darbā ir pieņemti radi, sadoti amati pa labi un pa kreisi, domes sēdes dokumenti... un pat domes budžets gadiem nav bijis publiski pieejams. (Starpsauciens.) Domes nauda ir tērēta bez domes atļaujas, pat kādi 3 miljoni... mierīgi ar domes priekšsēdētāja rīcību. (Sēdes vadītāja klaudzina ar āmuru.)

Tie, kas klausās, es saprotu, atpazīs šajos uzstādījumos ne tikai Garkalni. Pašvaldību līmenī šobrīd ir visvairāk neuzskaitītu lietu, uzņēmumos nav iespējams gūt pārskatu par finansēm. Un mums ir vajadzīga labāka un caurspīdīgāka pārvaldība.

Pēc tam, kad jau ir nosūtīti dokumenti KNAB un VARAM sākusi pārbaudi, Garkalnes novada domes vadība vakar Saeimā jau bija iecietīgi un ieklausīgi un teica, ka daudz ko jau esot izmainījuši, taču paši prom par pārkāpumiem iet netaisoties. Es domāju, ka mums nav vajadzīgas pašvaldības, kur nejēdzību pārtraukšanai ir jāpieslēdz visi iespējamie valsts dienesti un drošībsargājošās struktūras. Mums ir vajadzīgas pašvaldības, kuras pašas saprot atklātības un sabiedrības iesaistes nozīmi ne tikai budžeta iztērēšanas pārraudzībā, bet arī budžeta veidošanā. Mums ir jāsaprot, ka atvērtā un modernā sabiedrībā grib nākt arī citi bariņā – arī investori, uzņēmēji –, un mums ir pilsētas Latvijā (ne tikai Rīga), kas to var parādīt.

Cilvēki nav muļķi, un viņiem vajag stāstīt faktos balstītu patiesību, un tā ir politiķu atbildība. Mums ir vajadzīga izglītota un aktīva sabiedrība, un es ceru uz diskusiju kopā arī ar Saeimas deputātiem. Protams, uz zoba arī var pavilkt un kritika ir laipni gaidīta, taču tāda, kas balstīta argumentos un savstarpējā cieņā. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Lai būtu cieņa, nedrīkst...!")

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Es vēlos jums atgādināt par debatēm, kas notika šā gada 7. martā. Tad mēs uzklausījām Latvijas Republikas tiesībsargu ar viņa ikgadējo ziņojumu, pēc kura daudz runājām par nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Toreiz ar rūgtumu lasīju dažas ziņojuma atziņas par speciālistu trūkumu un likumsakarīgu daudzu pakalpojumu nepieejamību. Taču vēl vairāk mani sadusmoja fakts, ka vairākas institūcijas un iestādes neņem vērā tiesībsarga rekomendācijas, ieteikumus vai pieprasījumus. Vai ir pieņemami, ka no 119 pašvaldībām tikai 98 sniedz nepieciešamo informāciju, atbildot uz tiesībsarga pieprasījumu? Protams, nav. Vai ir pieņemami, ka daudzi vitāli svarīgi pakalpojumi iedzīvotājiem nav pieejami visās pašvaldībās? Protams, nav. Mazaizsargātās grupas jau tā cieš no specializēto pakalpojumu un finansiālā atbalsta trūkuma, kad vēl pašvaldību līmenī pastāv 119 dažādu metodiku un kārtību, kas papildus vairo nevienlīdzības un atstumtības sajūtu. Tieši tādēļ mūsu valstī ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, lai mēs nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošinātu arī viņu tiesības. Šī reforma ir arī par cilvēktiesībām.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu gan šodien, gan turpmākajos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Sveicināti vēlreiz! Klausoties Voikas kundzes uzstāšanos, gribas teikt: tik tiešām jūs apliecināt to, ka jūs esat valsts pārvaldes speciāliste un ļoti labi orientējaties šajos jautājumos. Tāpēc... Šodien, kā mēs redzam, mums būs... speciāla komisija tiks veidota; tas nav manā lemšanā, protams, tas ir jūsu frakcijas lemšanā, bet piesakieties uz šo komisiju! Tur mēs varētu daudz konkrētāk parunāt par šiem jautājumiem, saprast, ko kurš kā saprot, – kas ir valsts pārvalde, kas ir pašvaldības. Un nonāksim pie šiem jautājumiem, varbūt pat vienosimies par atsevišķām lietām.

Šodien tik daudz debatēts! Šodien patiesībā no šīs tribīnes ir pieteiktas ļoti daudzas tādas ļoti fundamentālas lietas, kas neiekļaujas šajā likumprojektā. Ja mēs runājam par otro līmeni, otrā līmeņa pārvaldību, man jāpiekrīt... un principā es piekrītu pilnīgi visam, ko šodien no šīs tribīnes minēja Indriksones kundze. Tik tiešām – šodien mēs lemjam un mums tiek piedāvāts lemt tikai par pliku karti. Par šo pliko karti nav iespējams sakarīgi lemt, ja tu neredzi pārējos likumus, ja tu neredzi likumu "Par pašvaldībām" kā pašu primāro likumu.

"Ja mēs runājam par pirmo, otro līmeni", kā daudzi kolēģi šodien no šīs tribīnes sāka savas uzrunas, es atbalstu Kazinovska kunga idejas. Arī es savā dziļākajā pārliecībā esmu par šo te... otro līmeni. Un es te varu izteikt tikai nožēlu par to, ka iepriekšējās Saeimas, iepriekšējie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri šo jautājumu... nav izdarījuši līdz galam. Tad būtu ļoti daudzi jautājumi atrisinājušies paši no sevis. Uzdevums likumā bija, bet tas vienkārši netika izpildīts. Tie bija apriņķi... sauc to, kā gribi, – apriņķi, rajoni... vienalga, kas. Bet tas pēc būtības bija otrais līmenis, un tā bija tieši valdība, kas "noairēja" šo ideju, jo neviena ministrija nebija gatava atdot kaut kādu jēdzīgu (es te saku – jēdzīgu) funkciju. Vienīgā funkcija, kas bija, – sabiedriskais transports – tika noņemta nost. Izglītības jautājumi... nu, var skatīties. Taču par šiem jautājumiem nav iespējams debatēt, kamēr nav nodoti skatīšanai arī citi likumi (kā primārais – "Par pašvaldībām"), kur mēs tad arī nodefinētu, ko mēs no šīm jaunajām, lielajām teritorijām ceram sagaidīt.

Šobrīd mainot vienkārši karti... kolēģi, tas nav jautājums, tas ir fakts... visas pašvaldības paliks tāpat kā līdz šim... tās paliks dotējamas. Nebūs nekādas spēcīgas ekonomiskas vienības. Saliekot kopā divus trūcīgus, nesanāk bagāts. Tur tik un tā būs trūcīgs, un tik un tā būs jādod šī nauda. Tas nav risinājums – vienkārša apvienošana.

Ja mēs... daudzi no mums, es domāju, ir sekojuši līdzi arī... un, manuprāt, viena tāda ļoti veiksmīga kampaņa bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas arī veica par reģionālo reformu... sākotnēji ar ļoti agresīviem uzstādījumiem, līdzīgi kā nāk ministrs šodien... Bet beigās galasecinājums bija tāds, ka izmēram nav nozīmes, nav nozīmes, kā mainās robežas. Jautājums ir: kādas pilnvaras un kādas funkcijas tu dod šīm te pašvaldībām, kādus instrumentus dod pašvaldībām, lai tās varētu veiksmīgāk attīstīt savas teritorijas, lai tās veiksmīgāk varētu cīnīties ar tiem izaicinājumiem, kurus atrisināt bieži vien nemaz nav tās vienas administratīvi teritoriālās vienības spējās. Ir jāskatās plašāk, un šobrīd šis piedāvājums uz šiem lielajiem jautājumiem diemžēl neatbild. Un arī neļaus atbildēt atbildīgajai komisijai, lai vai kāda tā būs, ja nebūs šie papildus... papildu likumi, tieši šie fundamentālie likumi, kas šobrīd netiek piedāvāti apspriešanai.

Sēdes vadītāja. Debatēm atvēlētais laiks ir 15 minūtes. Dombrovska kungs, jums pietiktu ar septiņām?

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Liels paldies jums par tiešām ļoti interesanto diskusiju. Es arī jutu pienākumu dot kādu skaidrojumu, kāpēc SASKAŅAS frakcija (Starpsaucieni. Aplausi.)... kāpēc SASKAŅAS frakcija balsos tā, kā balsos. Pēc tam Gobzema kungs droši vien paskaidros, kā balsos neatkarīgie deputāti.

Es šeit, kolēģi, redzu... Šeit pilnīgi skaidri iezīmējas divas nometnes. Viena nometne uzskata, ka no šīs ATR... no reformas būs kāds liels labums. Otra nometne domā, ka no tās būs kaut kāds liels kaitējums. Bet kļūdās gan pirmie, gan otrie. Pirmie, tā saucamie... tie, kas sevi sauc par "jauno politiku"... jaunie cilvēki, kuriem tas viņu, es tā sapratu, priekšstats par dzīvi ir izveidojies tajos laikos, kad diezgan daudz bija runāts par strukturālajām reformām. Tāpēc daļa jauno cilvēku uzskata, ka valstī viss ir slikti, nu, vai salīdzinoši slikti tādēļ, ka nav strukturālo reformu. Kaut kādi "pretvalstiskie spēki" neļauj īstenot tās strukturālās reformas. Un tad... viņi uzskata, ka ir nepieciešama tāda liela strukturālā reforma kā, piemēram, tā administratīvi teritoriālā reforma un, ja tā būs, tad viss valstī notiks. Nu, kā, piemēram... kā šeit ir izskanējis: ja būs reforma, tad reģionos būs izaugsme, būs darba vietas. Kā šeit viens no deputātiem pateicis: ja tikai novadā būs uzņēmējdarbības speciālists, tad tajā novadā viss absolūti notiks. Nu, pie tā man ir tikai viena lieta, ko teikt, adresējot mūsu kolēģiem opozīcijā – Zaļo un Zemnieku savienībai. Kolēģi, vajadzēja investēt izglītībā savulaik! Vajadzēja! Jo tas viss tagad ir... visi tie "jaunie spēki" – tā ir karma, kolēģi! Par to, ka izglītībai netika pievērsta pietiekama uzmanība. (Starpsaucieni.)

Tad otra nometne. Atkal mūsu kolēģi, ZZS, baidās, ka patiesībā ir atklāts... ka šīs reformas īstais mērķis ir cits; ka reformas īstais mērķis ir izjaukt ZZS politisko varu reģionos.

Es gribu pateikt, ka, nu, kolēģi, jūsu bailes ir absolūti nepamatotas. Nu, vot, nu, padomājiet, lūdzu... Iedomājieties, ka notiek pašvaldību vēlēšanas kādā novadā... tajā pašā Alsungā. Un, nu, tur uzdod, protams, visai konkrētus jautājumus – "kā tad būs ar manu ceļu", kas tad... un tā tālāk –, un tad uzstājas kāds no šeit... kā no tribīnes... viens no tā "komsomola" pārstāvjiem un sāk stāstīt par "jauno politiku". Es domāju, ka jums, kolēģi, absolūti nav, par ko uztraukties.

Kāpēc... kāpēc mēs to atbalstīsim? Labumu dēļ? Kolēģi, te diezgan daudz bija piesaukta tāda valsts kā Somija. Somijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Novadu skaits ir vairāk nekā 300. Tas acīmredzami nav traucējis Somijai kļūt par Ziemeļvalsti. Ja kāds domā, ka, lai kļūtu par Somiju, vajag samazināt novadu skaitu, nu, tad... pārbaudiet un paskatieties! Redzēs!

Kolēģi! Kas notiks, ja mēs neatbalstīsim šo iniciatīvu? Tad tas viss turpināsies. Tad tā saucamo gaišo spēku pārstāvji turpinās visai sabiedrībai un saviem vēlētājiem stāstīt, ka tie provinciāļi kopā ar tiem kremliniem neļauj viņiem īstenot strukturālās reformas. Un ka tādēļ valstī nekas nenotiek. Tāpēc saku: lūdzu, īstenojiet, un tad mēs visi paskatīsimies, kas no tā sanāks. Paskatīsimies, vai reģionā sāksies tā dižā attīstība, parādīsies darba vietas, investīcijas, cilvēki pārstās braukt prom un tā tālāk. Un arī vēlētāji paskatīsies un izdarīs savus secinājumus, īpaši reģionos.

Jaunie kolēģi nesaprot, ka politika – tā ir ilgtermiņa spēle. Līdz ar to, kolēģi, netraucēsim viņiem mācīties!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Judins (Starpsaucieni.)... nu ļoti grūti atšifrēt, ticiet man! (Dep. A. Gobzems: "Noliek mandātu?!")... lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!") Iebildumu nav, tātad... (Starpsauciens: "Jā! Ir!") Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu, ka tie cilvēki, kas bija sanākuši un stāvēja ārā pie Saeimas nama, – ka viņi jau nebija pret reformām, bet viņi bija pret šādu reformu un pret to, ka viņos neieklausās. Un tāpēc... Es saprotu, ka nedz Saeimas priekšsēdētājai, nedz citiem nebija vēlmes, nedz arī laika iziet ārā un uzklausīt viņus. Es gribu pateikt paldies visiem šiem cilvēkiem, kuri pārstāvēja visus Latvijas vēsturiskos novadus, kuri bija atbraukuši uz Rīgu, lai pateiktu savu sāpi. Lai viņi sajustu, ka kāds šeit, Saeimas namā, deputāti un citi, viņos ieklausās! Paldies viņiem.

Es ceru, ka gan viņu viedoklis, gan arī citu iedzīvotāju viedoklis – to, kuri palika novados, uz vietām, – tiks uzklausīts. Un ka arī Pūces kungs to, ko solīja... ka nu viņš ņems vērā iedzīvotāju viedokli. Un ka izmaiņas vēl var būt. Tā ka galvenais – paldies iedzīvotājiem, kuri šeit bija. Uzklausīsim viņu viedokli un taisīsim to reformu tādu, lai tā nāk par labu iedzīvotājiem, nevis politiskajiem spēkiem!

Ja kāds grib "iegriezt" politiskajiem spēkiem – aizmirstiet! Arī mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, pozīcijas gan bija labas, gan arī būs labas nākotnē. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Administratīvi teritoriālās reformas faktiski galvenais vadmotīvs ir viena liela problēma. Jo... Šajā zālē patiesībā nav neviena, kas būtu pret reformu kā tādu, – un ne tikai šajā zālē, bet arī ārpus tās. Pūces kungs, tas galvenais jautājums, par ko cilvēki uztraucas, – ka šo reformu jūs, Pūces kungs, veicat ļoti augstprātīgi. Jūs neieklausāties sabiedrībā. Visu šo reformu raksturo vārds "augstprātība". (Dep. E. Zālīte-Grosa: "Pazemības iemiesojums!") Un šeit man ir jāuzsver Attīstībai/Par! ministru darbība. Mēs šodien pieredzējām, kur noved augstprātība. Šodien veselības ministre Viņķele cenšas atvainoties sabiedrībai par to, ka viņa rīkojās pretlikumīgi.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", lūdzu, runājiet!

A. Gobzems. Es zinu, ka jūs, Mūrnieces kundze, baidāties no tautas. Bet nepārtrauciet mani!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, runājiet vienkārši par tēmu! Par likumprojektu, kas ir mūsu darba kārtībā! (Starpsaucieni. Dep. A. Muižniece: "Izslēdziet mikrofonu!")

A. Gobzems. Un es ļoti ceru, ka nepienāks tā diena, kad arī Pūces kungam, tāpat kā Viņķeles kundzei, būs jāatvainojas sabiedrībai tādēļ, ka augstprātības rezultātā nav bijusi ieklausīšanās sabiedrībā. Pēc būtības šai reformai viennozīmīgi jābūt kā divu līmeņu pašvaldību reformai. Kā divu līmeņu pašvaldību iedalījumam, jo tas faktiski ir ceļš, kas ir vērsts uz Ziemeļvalstīm. Un es aicinātu Pūces kungu ieklausīties šajā aspektā. Ne jau pašvaldību skaits mūsu valsti padarīs bagātāku vai nabagāku, bet tas, kā mēs pārvaldīsim savus reģionus, – tas ir daudz izšķirīgāk, svarīgi. Divu līmeņu pašvaldības – ar to vajadzētu sākt. Konceptuāli diskutēt par šo jautājumu un pēc tam pakāpeniski iet tālāk.

Un noslēdzot. Lai arī kā mani mēģinās apklusināt Mūrnieces kundze, tik un tā par tautu es iestāšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja deputāti ievēro Kārtības rulli, tad izteikt aizrādījumus nav nepieciešams. Bet ir, protams, arī citas situācijas.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Protams, ir skaidrs, ka šodien nav runa par to, ka šī reforma nav nepieciešama. Tā ir nepieciešama. Jautājums ir par to, cik šīs reformas skices ir gatavas, lai uzceltu to jauno Latvijas vīzijas ēku. To jauno Latviju, kur būs gan pilsētas, gan lauki, kur visas pašvaldības sadarbosies divos līmeņos, sadarbosies arī ar valdību. Bet vai ir gatavi tie rasējumi? Cik pilnvērtīgas ir tās skices?

Kad mums bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, es palūdzu VARAM... jūs, Pūces kungs, bijāt klāt... ļoti vienkāršu tabulu, tādu Excel, kur būtu pašvaldības, šo pašvaldību iedzīvotajiem pieejamo pakalpojumu klāsts pašlaik un kādi pakalpojumi būs pieejami šiem iedzīvotājiem pēc reformas, kad apvienosies šīs pašvaldības. Šis Excel ir mums iesniegts? Nav.

Es palūdzu Siliņas kundzi, lai viņa sagatavotu apkopojumu par visu ministriju nostāju sakarā ar ATR, jo mums tika paskaidrots, ka nedrīkst skatīt administratīvi teritoriālo reformu atsevišķi no skolu un medicīnas iestāžu tīkla optimizēšanas, ka ir arī citas ministrijas. Staķa kungs šodien mums teica par drošības apsvērumiem. Absolūti piekrītu. Bet tur ir jautājums, vai daļu šo funkciju nevajadzētu uzņemties Aizsardzības ministrijai ar to milzīgo budžetu, kurš pašlaik šai ministrijai ir pieejams, ja mēs tiešām domājam par valsts drošību un arī civilo aizsardzību. Bet Siliņas kundze teica, ka viņai šāda apkopojuma nav un viņa to negatavos. Un uz manu jautājumu – kas varētu sagatavot mūsu atbildīgajai komisijai tādu pārskatu par mūsu valdības ministriju nostāju par katru no aspektiem, kas ir ATR neatņemama daļa... Jo ir absolūti skaidrs, ka šī karte ir tikai rāmis tai ainai. Sanāk tā, mēs šodien balsosim par rāmi, bet ainas mums vienkārši nav. Tātad jautājums ir nevis par to (kā jūs mēģināt pasniegt sabiedrībai), ka šeit kāds pretojas reformai, bet jautājums ir par to, cik tā reforma pašlaik ir gatava, lai par to nobalsotu pirmajā lasījumā. Nemaz nerunājot par to, ka mēs nezinām, kādi grozījumi būs likumā "Par pašvaldībām", kādi grozījumi būs Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, un nemaz nerunājot par vissvarīgāko, kas uztrauc cilvēkus, – par skolu tīkla optimizēšanu un par to, cik Latvijā paliek slimnīcu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Nu jau tiešām vairākas stundas mēs diskutējam par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu un par saistīto ar to – piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. Es pieļauju, ka ministra kungs droši vien vēl arī nāks un runās.

Bet es tomēr gribēju pirms tam atnākt un pateikt, ka arī manā skatījumā... kā jau daži mani kolēģi šodien teica, mēs šeit nevaram runāt īsti par administratīvi teritoriālo reformu, jo runa ir pamatā tikai par robežu maiņu, varbūt arī apvienojot (vairumā gadījumu) šobrīd esošās pašvaldības lielākās pašvaldībās. Tad, ja mēs gribētu tiešām pēc būtības runāt par administratīvi teritoriālo reformu, mums būtu jārunā par sistēmas maiņu visā valsts un pašvaldību pārvaldes sistēmā. Lai arī kā Voikas kundzei nepatīk šie vārdi "pārvaldības reforma", mums tomēr ir jārunā par pārvaldības jautājumiem un par to, ka šādas reformas gadījumā pēc būtības valstij ir jāspēj atteikties no daļas savu funkciju un nodot tās pašvaldībām.

Valaiņa kungs jau minēja to, ka tātad tas ir viens no tiem jautājumiem, kuri būtu jārisina... pēc būtības jārisina. Es saprotu, ka tas ir ļoti grūti – atteikties no kaut kā, ko tu līdz šim esi pārvaldījis, par ko tu līdz šim esi atbildējis, bet caur ko ir gājuši arī resursi.

Es gribētu šeit runāt par vēl vienu aspektu. Šī reforma paredz arī virkni šādu situāciju: tās pašvaldības, kas līdz šim ir sastāvējušas no pilsētas un no teritorijas ap pilsētu, pēc reformas plāniem ir paredzēts apvienot vienā kopīgā pašvaldībā. Un tad ir jautājums – vai šāds risinājums ir kādu no iedzīvotājiem interesējis? Vai tas ir pilsētas iedzīvotāju interesēs, vai tas ir piepilsētas teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju interesēs? Jo bieži vien tā dzīve pilsētā un dzīve ārpus pilsētas tomēr ir pavisam atšķirīga, kaut arī šie piepilsētas iedzīvotāji brauc uz darbu pilsētā un vakarā atgriežas mājās. Tomēr mēs runājam par dažādiem sadzīves modeļiem, par dažādiem modeļiem, kā tiek patērēta jeb izmantota infrastruktūra (precīzāk sakot, kā bērni tiek nogādāti skolā – vai viņi paši iet, vai viņi ir jāved), par to, kā tiek sniegti kultūras pakalpojumi, kā tiek sniegti sociālie pakalpojumi.

Vairumā gadījumu tur, kur pilsētas tiek apvienotas ar lauku teritorijām, tomēr tā situācija ir tāda, ka pilsētā dzīvo lielāks iedzīvotāju skaits, un automātiski tas nozīmē, ka, vēlot pašvaldību, ja netiks rasti kaut kādi speciāli risinājumi, pilsētniekiem un viņu virzītiem kandidātiem būs lielākas iespējas kļūt par pašvaldību deputātiem. Tas nozīmē, ka pilsētas pārstāvība vēlētajos orgānos acīmredzot dominēs. Jautājums – vai tas tiešām ir lauku iedzīvotāju interesēs?

Diez vai šie no pilsētas ievēlētie deputāti spēs izprast viensētās dzīvojošo cilvēku vajadzības un rūpes – teiksim, rūpes par šiem pašiem ceļiem, kuri daudzās lauku teritorijās, tai skaitā Kurzemē, ko es pārstāvu, ir neizbraucami šādā laikā kā šobrīd. Jautājums ir tiešām par to, vai šī pārstāvība būs adekvāta, lai risinātu... lai adekvāti risinātu pašvaldībai risināmos jautājumus.

Un vēl viena lieta. Mēs ļoti bieži ieklausāmies dažādās rekomendācijās, kas nāk no OECD, nāk no dažādu lielo mūsu sadarbības valstu administrācijām, un cenšamies šīs rekomendācijas iespējami ātri izpildīt. Bet ir arī Eiropas Padomes rekomendācija, ka, veicot jebkuras teritoriālās reformas, pirmām kārtām ir jāuzklausa attiecīgo teritoriju iedzīvotāji – ne tikai deputāti, bet paši iedzīvotāji! –, lai saprastu, kā viņiem tiek nodrošināti tie pakalpojumi, kuri kopumā ir jāsniedz valstij kopā ar pašvaldību, un kas būtu uzlabojams šajā te... Respektīvi, ir jārunā par funkcijām, par ko jau šodien arī te daudz tika runāts. Un diemžēl ir jāatzīst, un es šodien par to pārliecinājos, arī tiekoties šeit pat, ārā pie Saeimas, ar atsevišķu Kurzemes pašvaldību cilvēkiem, kas bija atbraukuši, – ka viņi jau nav uzklausīti. Ir bijušas tikšanās reģionos, jā, tātad tikšanās ir notikušas, pamatā tur ir piedalījušies pašvaldību pārstāvji, bet ierindas cilvēki ir... tikai daži tur ir bijuši. Tas nozīmē, ka Latvijas ierindas iedzīvotāju intereses īsti nav izzinātas un viņiem tā iespēja, ko paredz Eiropas Padomes rekomendācijas, nav nodrošināta.

Es tomēr lūdzu, ja arī šī reforma virzīsies tālāk uz priekšu, veikt konsultācijas ar iedzīvotājiem tālākajos posmos, lai tiešām mēs sasniegtu tos mērķus pakalpojumu nodrošināšanas ziņā, kuri valstij un pašvaldībām kopā ir jānodrošina... kas būtu cilvēku interesēs.

Paldies. Bet tādā izpratnē, kā šī reforma tiek virzīta šobrīd, es aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paldies par uzrunu, paldies par jūsu domām, par idejām! Bet ko es gribēju šodien pateikt... Man ļoti grūti klausīties runas par laukiem no rīdziniekiem, kas laikam tikai kazu redzēja zoodārzā. Man ļoti grūti klausīties par Latvijas skolu tīklu vai kvalitāti no cilvēkiem, kas mācījās laikam tikai privātskolā vai pabeidza augstskolu... ieguva augstāko izglītību ārzemēs. Man grūti klausīties par bērnu audzināšanu un tiesībām no cilvēkiem, kam vispār nav bērnu un... Bet viņi, nu, viņi aicina... Viņi debatē par to.

Un man ļoti grūti uztvert un pieņemt, ka administratīvi teritoriālo reformu realizē Juris Pūce.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams, skaidrojams?

A. T. Plešs. Jā, kolēģi. Vēlos pateikties visiem par debatēm šodien un izskanējušajiem viedokļiem. Atgādinu, ka pagājušajā komisijas sēdē 29. oktobrī šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Aplausi.)

Komisijas vārdā lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. T. Plešs. Komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 7. janvāris.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Dacei Bluķei!

D. Bluķe (AP!).

Es lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18. decembri, gan lai mobilizētu priekšlikumu iesniedzējus, gan lai Saeima varētu uzreiz pēc svētkiem sākt strādāt jau pie apkopotiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir divi termiņi – 2020. gada 7. janvāris un šā gada 18. decembris.

Mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu – tātad 2020. gada 7. janvāri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" – 2020. gada 7. janvāris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Līdz ar to spēkā paliek priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. decembris.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Sprūde, Liepiņa, Stepaņenko, Ģirģens, Krapāne un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Karinas Sprūdes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Sprūde, Ģirģens, Krapāne un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Karinas Sprūdes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Sprūde, Valainis un Gobzems lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā".

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsauciens: "Es atvainojos, tur ir kļūda!")

Ir kļūda! "Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kad netiek pildīts likums un Saeimas priekšsēdētāja Saeimas vārdā atvainojas par neizpildāmu lēmumu pieņemšanu, septiņkārt celt savu kabatas naudu sev – tas ir vairāk nekā amorāli.

Es nezinu, kolēģi, kādi oligarhi jūs dīda. (Starpsauciens.) Riekstiņa kungs, jums laikam atkal beidzās krāsojamās grāmatiņas.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, bet turpiniet debates.

J. Stepaņenko. Bet, ja viņi... Bet, ja oligarhi ir noēduši mediķu algas, jūs, kolēģi, nekļūsiet tīrāki no valsts finansējuma ar 1. janvāri. Un atvainošanās, godātie kolēģi, šeit neko nerisinās. Pilnīgi neko!

Mēs aicinām gan šo Saeimu, gan nākamās Saeimas... lai ko tās lemtu, lai kā tās celtu valsts finansējumu... lai gan man šķiet, ka neviena cita Saeima nevarēs jūs pārspēt ar savu cinismu... tas attieksies tikai un vienīgi uz nākamo sasaukumu, ne kā savādāk.

Budžetu pavadošais likumprojekts par partiju finansējuma palielināšanu netika pietiekami kvalitatīvi apspriests laika trūkuma dēļ, un to atzīst gan Bordāna kungs, gan... tas ir arī anotācijā norādīts, ka šādiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem... ir nedaudz savādāka kārtība, kādā tie tiek virzīti. Netika pieaicināti ne... netika pieaicinātas ne visas NVO, kuras šis jautājums bija ļoti interesējis un kuras ir iesniegušas arī attiecīgos priekšlikumus (Dep. M. Bondars: "Kā, piemēram?")... netika arī piesaistīta sabiedrība. Un, ja jūs, kolēģi, nevēlaties nokrist zemāk par nulli sabiedrības acīs, ja jūs negribat turpināt atkal slēpties Saeimas ēkā, nākot stipri pirms mediķu streika, sapulcēm (Dep. S. Riekstiņš: "Kurš slēpās?"), stipri pirms visiem pasākumiem, kuros sabiedrība grib jums norādīt, ka jūs absolūti esat (Dep. K. Feldmans: "Nemelo!")... absolūti esat krituši zemāk... ja jūs to negribat turpināt darīt (Starpsaucieni.)... Jūs ļoti uztraucaties. Es saprotu, ka jums tas ļoti sit pa nerviem. (Starpsaucieni.) Ja jūs tiešām negribat, lai likumā būtu iestrādāts interešu konflikts... kas ļauj partijas biedriem, balsojot par "ballīšu naudas" piešķiršanu sev... ir pretrunā ar labas pārvaldības principu... un jūs to gribat pieļaut... Vēl jo vairāk – tieši uz šīs atvainošanās fona...

Likumprojekts, godātie kolēģi, neskar jebkurus jaunus ziedojumu ierobežojumus, kas var tikt attiecināti uz jums. Tieciet vaļā no oligarhu naudas! Samaziniet ziedojumu apmērus! Dariet to! (Dep. E. Zālīte-Grosa: "Parunā Rīgas domē par to!") Samaziniet arī savus tēriņus, pārskatiet, vai tiešām jums ir nepieciešami visi tie pasākumi, kuros jūs piedalāties un kurus jūs apmaksājat! Padzīvojiet taupīgi! Tieciet vaļā no oligarhu naudas, un tad redzēsim! Un tad jūs parādīsiet rezultātu!

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo likumprojektu, sekojot labas pārvaldības principam, un nenonākt konfliktā pašiem ar sevi un ar likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: "Jā! Jā!") Tad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Plešs, Eglītis, Cielēns, Dzintars, Pucens, Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jābalso!") Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu" iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Gobzems, Sprūde, Valainis, Krauze un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2019. gada 13. novembrim rast finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai".

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie, vārda tiešajā nozīmē, koalīcijas deputāti! Kāpēc jūs neslapstāties pirms vēlēšanām, bet slapstāties tad, kad mediķi streiko? (Dep. S. Riekstiņš: "Kurš slapstījās?") Tad, kad cilvēki izmisumā stāv uz ielas, tad šeit, Saeimas zālē, ir cita tiešraide (Dep. J. Strīķe un dep. K. Feldmans: "Nemelo!"), kurā JKP politiķi smejas. Viņi smejas, jo viņi balsos kā marionetes, kā viņiem liks! Viņi balsos pret mediķu atalgojuma palielināšanu.

Šodien mums ir jārunā par to, kur ir mūsu, tas ir, jūsu – koalīcijas –, izcilais, ģeniālais Valsts prezidents Egils Levits, lielais tiesiskuma aizstāvis? Ir sajūta, ka līdz ar zvēresta nodošanu arī sirds ir samainīta. Kur ir palikusi Egila Levita sirds? Egils Levits ir gatavs krist un celties par politisko partiju finansēšanas palielināšanu septiņkārt, it kā jūs būtu nopelnījuši, bet ir kluss kā kaps par mediķu algām.

Par Kariņu vispār viss ir skaidrs – viņam mediķi nerūp! Viņš šodien nebija pie Saeimas, un viņš arī nebija Saeimā, lai šo jautājumu atrisinātu.

Nacionālā apvienība, JKP – jo īpaši, tieši jūs esat atbildīgi par to, ka mediķiem šodien nav naudas. Attīstībai/Par! ar visu Viņķeli. Jaunā VIENOTĪBA! Jūs nodevāt mediķus un ietirgojāt... pret savu partiju karteļu veidošanu un pret būvniecības karteļa atbalstīšanu, jo Maizīša kabinetam jums atradās desmitiem miljonu! Par ierēdniecības algām, kas ir ieslēptas dažādos budžeta posteņos, mēs vispār nerunāsim.

Tas, ko darītu valstsvīri šodien, – nevis visu dienu nodarbotos ar muļķībām, nevis skatītos pulkstenī, lai tūlīt beigtu Saeimas sēdi un skrietu atkal uz kādām dārgām kafejnīcām vai polittūrisma ceļojumiem, bet atrisinātu... atrisinātu mediķu jautājumu šodien, nevis iznāktu kā Mūrnieces kundze priekšā sabiedrībai un atvainotos par to, ka pretlikumīgi turpināsim nepildīt likumus. Par to neatvainojas. Likumi ir jāpilda! Un ir jāpilda likums par mediķu atalgojumu. Šodien tas ir jāizdara!

Un tas, ko es gribu vēl pateikt. Es gribu pateikt tautai. Tauta, dārgā tauta! Lūdzu, neapstājieties! Koalīcija jums solīs cerībā, ka jūs nomierināsieties. Jums solīs! Tas ir viņu mērķis – solīt tā, kā solīja pirms vēlēšanām, solīt arī tagad. (Dep. J. Strīķe: "Par lēmuma projektu!") Lūdzu, neapstājieties! (Starpsauciens.) Es aicinu, dārgā tauta, jums ir jāiet līdz galam! Jāatbalsta mediķi tagad un vienmēr! (Dep. J. Strīķe: "Par lēmuma projektu!") Un tas, ka Juta Strīķe kliedz šodien pret mediķiem, ir tikai un vienīgi...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, neviens...

A. Gobzems. ... liecina par to, kāds ir "bezkompromisu tiesiskums". Juta Strīķe (Dep. J. Strīķes starpsaucieni. Zālē troksnis.), iestājieties par mediķiem!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, runājiet par konkrēto jautājumu. (Starpsauciens.)

A. Gobzems. Vēl viena lieta, ko es pateikšu noslēgumā.

Sēdes vadītāja. Bet par konkrēto lēmuma projektu, Gobzema kungs!

A. Gobzems. Šajā tribīnē nekad neļaus runāt, ja tu iestāsies par Latvijas tautu. (Starpsaucieni. Aplausi.) Un jūs to tagad dzirdat, kā koalīcija kliedz. Tad, kad ir jāiestājas par mediķiem, viņi nekliedz, viņi slapstās gar Saeimas ēku (Starpsaucieni. Dep. K. Feldmans: "Nemelo!" Zālē troksnis.), lai viņus neieraudzītu.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu! Lūdzu...! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A. Gobzems. Paldies.

Šis jautājums ir jāatrisina līdz 13. novembrim. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es gribu norādīt, ka deputāti debatēs no Saeimas tribīnes "balstās uz faktiem" – uz faktiem! –, "to godīgu interpretāciju un argumentāciju". Bet laikam šajā gadījumā nav vērts pat to citēt. (Smiekli.)

Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Jā!") Tātad ir iebildumi, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2019. gada 13. novembrim rast finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Budžeta un finanšu (Starpsauciens.)...

Tā. Tikai tagad ir iesniegts dokuments... Tā... Labi, paldies.

Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. panta otro daļu deputāti Liepiņa, Gobzems, Sprūde, Stepaņenko, Valainis, Krauze un citi lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par šo jautājumu, respektīvi, par lēmuma projekta "Par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu" iekļaušanu sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: "Nosauciet, par ko tas ir!"; "Ir iebildumi!") Labi, tātad balsojam! (Starpsauciens: "Par kādu lēmuma projektu?")

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu balsojuma nolasīšanu attiecībā uz lēmuma projektu "Par speciālās..." (Starpsauciens.)... par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā... "Par uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2019. gada 13. novembrim rast finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – nav. Līdz ar to netiks nolasīts balsojums. (Starpsauciens.)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Turpinām izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā". Likumprojekta mērķis ir veikt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju jūras vides aizsardzības jomā.

Uz otro lasījumu likumprojektā tika iesniegti trīs priekšlikumi. Tie visi ir no Juridiskā biroja.

1. priekšlikums ir redakcionāls un komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu – šī gada 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" (Nr. 423/Lp13), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Jā... Godājamais Prezidij! Kolēģi! Drusciņ jāsakopjas pēc visas tās demagoģijas, ko mēs nupat dzirdējām.

Premjers Kariņa kungs mums ir iesūtījis likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā", bet mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nācās to sadalīt divās daļās, tāpēc ka viena daļa ir par tūrismu, un jūs paši varat redzēt... Tur ir par to, kas ir tūrisma produkts, viesu dzīvoklis, darījumu tūrisms un arī – Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome.

Bet otra daļa, ko mēs atdalījām no Ministru kabineta iesūtītā likumprojekta, ir par to, ko darīt ar likumam nepaklausīgiem pilsoņiem, un tas attiecas uz administratīvo... dekodifikācijas procesu.

Tātad es runāšu par pirmo daļu, par likumprojektu Nr. 423/Lp13, un es pieņemu, ka vislielākās debates būs par jēdzienu "viesu dzīvoklis", jo cilvēki Latvijā ļoti daudz nelikumīgi izīrē dzīvokļus, un... kā mēs varam atrisināt šo problēmu.

Tāpēc es aicinu tagad... pirmajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā" (Nr. 423/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Lejiņš. 25. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Lejiņš. 25. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25. novembris.

A. Lejiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Meža likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" (Nr. 396/Lp13). Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" ir iesniedzis Ministru kabinets atbilstoši nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai.

Īsumā. Likumprojekts paredz papildināt Meža likumu ar normām, kas izriet no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kurā noteikti sodi par pārkāpumiem meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā. Pārnesot normas, Zemkopības ministrija ir izvērtējusi esošo administratīvo pārkāpumu sastāvu atkarībā no nodarījuma bīstamības, sabiedriskā kaitīguma, nodarītajām sekām, tā aktualitātes un tiesiskajām attiecībām. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spējā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisija savā 6. novembra sēdē likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" (Nr. 485/Lp13), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Labdien vēlreiz! Skatām likumprojektu Nr. 485/Lp13. Likumprojekts ir saistīts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa... dekodifikāciju, te ir runa par pārkāpumiem tūrisma pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī par to, kas ir kompetenti sodīt, proti, tā būs policija un robežsardze.

Es aicinu... Likumprojektu izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā" (Nr. 485/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Lejiņš. Jānodod priekšlikumi 12. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 12. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā".

Sēdes laikā tika uzklausīti gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan nozares pārstāvis, gan arī Saeimas Juridiskais birojs.

Kopumā diskusijas neizvērtās par šo likumprojektu, taču uzklausījām argumentus, kurus Juridiskais birojs minēja saistībā ar to, ka šā likumprojekta mērķis ir pārcelt administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmu uz nozari, proti, noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem azartspēļu un izložu jomā. Juridiskais birojs norādīja uz to, ka tomēr nepieciešams veikt vēl papildu diskusiju un vērtēt piemērojamo sodu atkarībā no pārkāpuma rakstura, bīstamības un citiem kritērijiem. Deputāti komisijā vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu un reizē arī atbalstīja likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Man nav principā neviena iebilduma pret šo likumprojektu, bet ir lieta, ko es gribētu pieteikt gan.

Šim likumprojektam ir tāds ļoti piemērots spēkā stāšanās laiks – tas ir nākamais gads.

Šo likumprojektu jau no paša sākuma, kad mēs to nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, es uzskatu par tādu, kuram ir sasaiste arī ar valsts budžetu. Un kas tad mums ir valsts budžeta likuma projektā? Citā atsevišķā likumprojektā, par kuru mēs šeit debatējām no tribīnes, ir paredzēta resursu novirzīšana no pašvaldībām valsts budžetā. Bet... ja tas notiek, es tam piekristu, bet šajā likumprojektā es iesniegšu un aicināšu jūs, kolēģi, atbalstīt priekšlikumu paplašināt pilnvaras pašvaldībām slēgt azartspēļu zāles. Tas būtu jādara, ja reiz ņem nost resursus, kas domāti dažādām pašvaldību iniciatīvām. Ja pašvaldībām ir jārunā ar iedzīvotājiem, jāpārliecina par to, kāpēc vajag vai nevajag vienu vai otru azartspēļu zāli, tad šajā likumā būtu (ja reiz šo resursu nav) arī jāieliek paplašinātas pilnvaras pašvaldībām lemt par azartspēļu zāļu slēgšanu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Nē, piebilstams nav. Grozījumu būtība, protams, bija cita. Bet vēlreiz atgādinu, ka komisija kopumā atbalstīja šo likumprojektu. Lūdzu arī kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Kozlovskis. Šā gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. ...

R. Kozlovskis. 12. ...

Sēdes vadītāja. 12. ... Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. novembris.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par deputātes Karinas Sprūdes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Karinas Sprūdes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputātes Karinas Sprūdes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Karinas Sprūdes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu".

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kāds varētu pamatot, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo tomēr mums Saeimā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas ir atbildīgā.

Jau pirms kāda laika... teju gads jau pagājis riņķī... mēs, šajā komisijā esošais komisijas sastāvs, debatējām par tādu lietu kā apakškomisijas. Plaša tēma bija, visur dažādas apakškomisijas bija izveidotas, un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija jautājums par apakškomisiju. Bija debates. Un jau toreiz runājām, ka visiem ir skaidrs, ka nāks administratīvi teritoriālā reforma un ka tieši tā būtu tā vieta. Tika izveidota speciāla apakškomisija, kurā tad šo jautājumu vērtēt, skatīt, padziļināti analizēt un kurā no visas Saeimas tad varētu piedalīties deputāti... Manuprāt, šobrīd tur ir iestājušies tiešām kompetenti cilvēki šajos jautājumos un ir gatavi konstruktīvām debatēm.

Tāpat par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju... Manuprāt, šajā komisijā no deputātu sastāva ikviens zināja un ikviens ir gatavojies, pilnīgi ikviens ir gatavojies tam, ka jautājums par administratīvi teritoriālo reformu būs šajā komisijā un ka šī komisija koleģiāli, visi kopā, arī lems.

Ja es skatos uz Jauno konservatīvo partiju... Budriķa kungs ir nesis ļoti specifiskus jautājumus uz šo komisiju, kur mēs tos esam vērtējuši, skatījušies... par pārvaldniekiem pašvaldībās.

Kazinovska kungs – domāju, nevienam nav jautājumu par viņa kompetencēm pašvaldību jomā.

Arī Dace Bluķe, kolēģe no "Attīstībai/Par!", – es domāju, viņa ir ļoti aktīvi piedalījusies visas vasaras garumā dažādos pasākumos, un arī viņas viedokli es respektēju, un tās būs tiešām labas debates.

Goldbergas kundze, kas ir komisijas vadītāja, – nu kur vēl zinošāku par pašvaldībām cilvēku par Goldbergas kundzi! Es domāju, kvalitatīvas debates šajā komisijā varēja notikt un tādām tur arī vajadzētu notikt.

Šīs speciālās komisijas izveidošana – kolēģi, manuprāt, tas ir tāds pārsteidzīgs moments. Šobrīd es neredzu tam absolūti nekādu pamatojumu.

Šodien es redzēju ministru Pūci, kurš nodemonstrēja, kā viņš konsultējies ar iedzīvotājiem... šodien no Saeimas tribīnes. Tas bija skaidri redzams – pateica, paklausījās, aizgāja! Nu tad turpmāk... Es saprotu – ja veidojam šādu speciālu komisiju, tad Saeima ar to pasaka, ka tālāk strādās pati speciālā, īpašā veidā; ka Pūces kungā vairs neklausīsimies. Bet tomēr tas pamatojums... Es līdz galam nesaprotu, kolēģi, priekš kam tas ir vajadzīgs, kāds ir tas iemesls, kāpēc koalīcijai tur ir vairākums. No tā baidīties tā kā nevajadzētu, ka neatkarīgie deputāti arī būtu pārstāvēti. Šis lēmums principā izslēdz daļu Saeimas – neatkarīgos deputātus. Kolēģi, no kā jūs baidāties?

Neatkarīgie deputāti... Karina – jā, zinoša. Jā, nav problēmu, strādāt var un tiešām kompetenta tieši pašvaldību jautājumos, to ir demonstrējusi.

Vai tas ir tas, kāpēc jāveido šāda komisija?

Manuprāt, kolēģi, nevajag baidīties no neērtiem jautājumiem, vajag vienkārši strādāt. Šis likumprojekts nav tāds, kurā varēs izvairīties no neērtiem jautājumiem. Vienalga, vai tie būs vieglāki vai smagāki, uz tiem būs jāatbild vai nu komisijā (speciālajā, īpašajā vai vēl sazin kādā), vai šeit no Saeimas tribīnes, – par to būs jārunā. Un, manuprāt, ir pilnīgi lieka šādas jaunas institūcijas izveide, tā absolūti nav pamatota.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Noteikti visi esat iepazinušies ar minēto lēmuma projektu, kas paredz speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidi. Šajā komisijā paredzēts skatīt jautājumus, kas ir saistīti ar likumprojektu, ko mēs šodien Saeimā pirmajā lasījumā jau pieņēmām, un citiem jautājumiem, kas ir specifiski, saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu.

Galvenais iemesls, kāpēc šāda komisija ir nepieciešama, ir šāds. Jau šodien debatēs iezīmējās tas, kādiem aspektiem šīs reformas ietvaros ir jāpieskaras. Un, ņemot vērā arī to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtībā jautājums par reformu nav vienīgais, ar ko tai ir jānodarbojas (tas varētu, teiksim, piebremzēt šīs komisijas darbu), un ņemot vērā arī visu šo kopējo kontekstu, kādā mums ir jākonsultējas ar pašvaldībām un jāizsver visi argumenti attiecībā uz otro un trešo lasījumu, lai mēs reformu īstenotu, ir paredzēts veidot... ir priekšlikums veidot šādu komisiju, kur no katras frakcijas būs pa vienam pārstāvim, kur mēs kopīgi varēsim debatēt un konstruktīvi risināt šos jautājumus, kas ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu. Un šī komisija veiks savu darbu tik ilgi, kamēr konkrētais likumprojekts un ar to saistītie likumprojekti būs izskatīti.

Aicinu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļie kolēģi! Kā vienmēr – ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli.

Sakiet, lūdzu, cik ilgi darbosies šī komisija? Sakiet, lūdzu, cik likumprojektu tiks izskatīts tieši šinī komisijā? Kur ir to likumprojektu saraksts un izskatīšanas kārtība, un reglaments?

Godīgi sakot, jo vairāk komisijas mēs veidojam, jo dziļāk gribam ierakt jebkuras problēmas risināšanu. Tā vietā, lai uzdotu Ministru kabinetam izveidot reformu komiteju ar Kariņu priekšgalā, mēs veidojam papildu struktūru, kura, godīgi sakot, pilda tieši tādas pašas funkcijas kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Es jau nerunāju par to, ka, teiksim, šinī gadījumā tā lemšana iet arī ārpus Prezidija, kurš parasti nosaka ieteikumus Saeimai, kādai komisijai nodot vienu vai otru likumprojektu. Šeit... vai šī komisija lems, vai tas likumprojekts ir pakļauts tieši tai komisijai, vai šeit būs Saeimas balsojums vai viedoklis par to, kādi likumprojekti ir attiecināmi uz reformu, kādi – ne? Godīgi sakot, īpaši lielas jēgas te nav, un tas ir... nu, kā saka, ja nav draudzības ar galvu, varam atbalstīt arī šo te lietu. Uz priekšu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Es arī īsti... Es nezinu, kāda tā motivācija, bet es īsti to nesaprotu, lai kāda tā būtu, jo...

Es saprotu, ka komisijai ir arī vēl citi uzdevumi, komisija var sasaukt atsevišķas sēdes par vieniem jautājumiem, atsevišķas sēdes – par otriem, tāpēc jau nav jādibina jauna komisija. Tad jau mēs varbūt varam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nu, uztaisīt apakškomisiju 2020. gada budžetam. (Dep. M. Bondars: "Nevaram!") Jo? Nē, nē... Līdz ar to, manuprāt, tā ir kaut kāda, nu, dalības sašaurināšana. Var jau būt, ka tam ir kaut kāda konstruktīva ideja, bet, kā Dolgopolovs teica, es neredzu, ka... Manuprāt, tas izskatās pēc dalības sašaurināšanas. Patiesībā – pēc jautājuma pazemināšanas, lai gan, kā es teicu, tas ir, manuprāt, būtiskākais jautājums, ko mēs šajā Saeimā lemsim. Un ja tur... ja nu gadījumā... Es nedomāju, ka tā ir, bet, ja nu gadījumā ir doma, ka šajā speciālajā komisijā nebūs kāds no neatkarīgajiem deputātiem tāpēc, ka tur būs tikai no frakcijām, tad – vai jūs tiešām domājat, ka jūs izmuksiet no debatēm ar mums? Man liekas, muļķīgākais būtu, kā lai saka, censties to darīt, jo izmukt jau nevarēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Pie visiem tiem jautājumiem par šīs speciālās Administratīvi teritoriālas reformas komisijas izveidošanu man ir vēl viens aspekts, uz kuru es vēlētos saņemt koalīcijas atbildi. Kāpēc jums ir nekonsekventa rīcība, risinot dažādus it kā ekvivalentus jautājumus? Tad, kad bija jāsāk risināt jautājumu par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un par mediju likumu, tika izveidota... pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas tika izveidota Mediju politikas apakškomisija, kura arī strādāja ar šo likumprojektu, sagatavoja tā bāzes variantu, šobrīd tās apakškomisijas darbā ir iestājies pārtraukums. Acīmredzot kaut kad tā savu darbību atjaunos, bet tur šis apakškomisijas variants bija ļoti labs.

Un kāpēc tagad, manā skatījumā, analoģiskajā situācijā, kad ir jārunā par administratīvi teritoriālo reformu un ar to saistīto likumprojektu un jau ir izveidota atbilstoša apakškomisija, tiek veidota vēl kaut kāda cita speciālā komisija? Ja jums ir atbilde, ļoti labi, bet tad, lūdzu, pasakiet arī citiem kolēģiem, kāpēc ir šāda nekonsekvence jūsu rīcībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es arī tomēr aicinātu kādu no iniciatoriem nākt un tā kārtīgi izstāstīt pa punktiem, savādāk var uzburt tādas ainas šajos nodomos neiet parlamentāro un demokrātisko ceļu! Priekš kam komisija vispār tiek veidota, ja var izveidot piecas... Nu, kā... piemēram, neuzticama komisijas vadītāja... un, ja būs neatkarīgie deputāti tur iekšā, nezin kādu bardaku tur pieļaus tad...

Jā, es zinu, ka arī SASKAŅA šodien atbalstīs šo lēmumu un varbūt nosūtīs uz komisiju jau kādu cilvēku. Aizsūtīsiet to, kurš... jo mazāk saprot no pašvaldībām, jo labāk, lai vienkārši debašu būtu mazāk un rezultāts būtu viens. Tāda metode ir.

Es, piedodiet, drusciņ ironizēju, es ceru, ka tā varbūt arī nebūs. Bet, lūdzu, tad atnāciet un protokolam izstāstiet – tā kārtīgi, latviski saprotamā valodā, pārlieciniet, ka tā komisija patiešām nu strādās ar visām pašvaldībām, ka tā izdarīs to, ko nevar izdarīt oficiālās...

Es gribētu dzirdēt un... Jo, no otras puses, šis ir ļoti nepopulārs lēmums. Jūs redzēsiet – pēc nedēļas tas nenoies no dienaskārtības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, skaidrojuma īsti nav. Tas, ko teica Toms, – tas, es domāju, nu galīgi neatbilst nekādai loģikai. Tad jau mums vajadzētu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju reizi mēnesī sadalīt kaut kādā citā komisijā. Un kur nu vēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju! Kad Saeimā strādā ar jautājumiem... nu, svarīgiem jautājumiem, tas vienmēr prasa laiku.

Es atceros – vēl iepriekšējā Saeimā Adamoviča kungs stundām ilgi vadīja komisijas sēdes, dienām vadīja komisijas sēdes, kad skatīja Izglītības likuma grozījumus, nedēļām. Un nebija nekādu problēmu, var arī citus jautājumus skatīt. Un arī šeit... Manuprāt, Goldbergas kundze arī pirms kāda laika minēja to: ja nu vajadzēs – strādāsim. Vajadzēs – strādāsim pirmdienās visu dienu vai... vienalga, kā. Bet tā nekad nav bijusi problēma.

Šobrīd es tomēr rosinu pārdomāt, jo sevišķi to, ka daļa Saeimas tiks izslēgta no dalības šajā komisijā. Proti, tie ir neatkarīgie deputāti, kas neparādās šajā projektā. Varbūt ir vajadzīga kaut kāda vienošanās, lai viņus iekļautu. Bet šis lēmums... nu, nobalsos – būs. Tāpat tad ir jautājums par konsultantiem, ekspertiem, kas uzreiz automātiski būtu jāpieslēdz. Un kā tas viss process notiks? Cik tas ir pārdomāts? Manuprāt, līdz galam nav pārdomāts. Pa vienam no katras... Manuprāt, šādam jautājumam varētu... vajadzētu tieši otrādi – domāt, kā vairāk piesaistīt... pa diviem...

Tā ka... nu, es šeit neredzu pamatojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es ļoti īsi. Gribēju teikt, ka vajadzētu tomēr koncentrēties uz darbu tajās komisijās, kuras jau mums ir.

Piemēram, šajā nedēļā nenotika neviena Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, jo nevarēja savākt kvorumu. Darbs nenotiek. Arī Pieprasījumu komisijas... sēde gan notika, bet balsojums nenotika, jo koalīcijas deputāti kaut kur bija aizklīduši.

Tā ka mans priekšlikums būtu koncentrēties uz to, kas jau mums ir šeit, Saeimā, lai kādā dienā mēs nenonāktu pie kaut kāda lēmuma projekta, ka varbūt vajag te dibināt kaut kur ārpusē kaut kādu jaunu Saeimu, kurā nav ne opozīcijas, ne pie frakcijām piederošu deputātu un tā tālāk. Nu cik tālu jūs iesiet?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimā atkal vajag jaunu komisiju, jo tur atkal būs jauna piemaksa, ja?

Es nosaukšu tikai vienu piemēru. Sandis Riekstiņš Sporta apakškomisijā. Mēneša laikā nevienas sēdes nav, bet algu kungs saņem, ja? (Aplausi.) Algu kungs saņem! Bet tad, kad jāvada komisija, tad kunga nav. Tikai pabļaut man pretī tad, kad es runāju no tribīnes.

Otra lieta. No praktiskā viedokļa es saprotu, ka komisijās negrib neatkarīgos deputātus, jo viņi ir neērti, viņi runā tiešu valodu, viņiem nav jāatskaitās frakcijas vadītājam, jāprasa atļauja, ko drīkst, ko nedrīkst runāt. Bet... prakse ir tāda, ka, piemēram, Juridiskajā komisijā... Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe ir dusmīga, ka, piemēram, Gobzems ir ieradies, bet tad, kad Gobzema nav, tad viņa uztraucas. Tad viņa tieši gaida un ilgojas, lai Gobzems atkal būtu tajā komisijā. (Aplausi.)

Mums nevajag jaunu komisiju, lai atkal būtu piemaksa. Atdodiet to piemaksu mediķiem! Un, Strīķes kundze, tad, kad jūs bļaujat uz mani, tajā laikā jūs varējāt iziet pie mediķiem un aizstāvēt mediķus, nevis kliegt no vietas manā virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Paldies.

Jā, tas ir varbūt labs priekšlikums, bet varbūt tad vajag arī citus tādus pašus labus priekšlikumus.

Un es gribētu teikt, ka mums ir iespējas sadalīt... Ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tad trīs sanāk – aizsardzības... sanāk – iekšlietu un vēl korupcijas novēršanas. Labi. Mēs varam paņemt arī klāt, piemēram, tautsaimniecību. Ļoti labi. Tautsaimniecība... Ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tātad būtu agrārā, kas ir ļoti loģiski, par lauksaimniecību... vides, kas ir pavisam kaut kas cits... un reģionālās politikas komisija. Nu tad, klausieties, kolēģi, sadalām... uztaisām nevis, cik mums tur ir...? Varbūt mēs 30 komisijas, varbūt 45 izspiežam?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Un šo debašu laikā bija klasisks pierādījums, kāda ir atšķirība starp neatkarīgu deputātu, kurš drīkst teikt savas domas, un JKP deputātu. Sandis Riekstiņš (Troksnis zālē. Dep. J. Strīķe: "Par jautājumu runā!") nospieda pogu, lai varētu runāt, bet Juta Strīķe skrēja pie Sanda Riekstiņa (Starpsaucieni.) un pateica, ka viņš nekādā gadījumā nedrīkst kāpt tribīnē. Tādi ir tie JKP! Un viņos neklausieties, jo viņi drīkst runāt tikai to, ko Strīķe viņiem atļauj!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Patiesībā viens kundziņš nesaprata, ka es zināju, ka viņš nāks otro reizi. Un viņš to izdarīja. Un ļoti labi. (Dep. A. Gobzems: "Par priekšlikumu runā!")

Bet es gribētu pateikt...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu!

S. Riekstiņš. ... pateikt Gobzema kungam to...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu!

S. Riekstiņš. Tur par priekšlikumu nebija neviena vārda, kolēģi! Es ļoti ceru, ka tomēr sabiedrība saprot, kas te patiesībā notiek (Dep. A. Gobzems: "Par priekšlikumu runā!"), un saprot, ka nu laikam nevajadzētu ņemt vērā vienu caurkritušu advokātiņu ar nošņauktu degunu. (Dep. A. Gobzems: "Pats esi sodīts mahinators!")

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī tikšu izslēgta no iespējas piedalīties šīs komisijas veidošanā. Un patiesībā mēs jau saprotam, ka jūs gribat izveidot šo komisiju bez Karinas Sprūdes, jo viņa nav īsti ērta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... jo viņa ir pie frakcijām nepiederoša.

Tādā veidā jūs varat izveidot arī alternatīvo Juridisko komisiju, tādu virskomisiju, kurā nebūs Alda Gobzema un Jūlijas Stepaņenko, un arī Liepiņas kundzi jūs drīz varēsiet kaut kādā veidā izslēgt ārā. Jūs varat veidot paralēlas parlamenta komisijas, kurās jūs lemsiet visas lietas. Un vēl es jums piedāvāju arī izveidot Saeimas lēmumu, ar kuru jūs vienkārši aizliegsiet runāt no tribīnes pie frakcijām nepiederošiem deputātiem. (Dep. A. Gobzems: "Mūrniece jau cenšas!") Jūs būsiet ļoti laimīgi un varēsiet tālāk zīmēt savus ķiņķēziņus aizmugurējā solā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es domāju, ja mums Saeimā ir iesniegts tik sarežģīts un nekvalitatīvs likumprojekts, kur paredzēts, ka mums pat ir jāveido speciāla komisija, tad saprātīgāk būtu šobrīd neveidot šādu komisiju un likumprojektu atgriezt atpakaļ Ministru kabinetam, lai pārstrādātu atbilstoši tām kvalitātēm, kādas šodien minēja arī pozīcijas deputāti, un iesniegtu no jauna Saeimā, lai mēs nekavētu Saeimas darbu un netērētu Saeimas finanšu resursus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es no sirds gribu visiem pateikties. Paldies tiem, kas rosina šo komisiju veidot un balsos "par". Jebkuram! Jo nekas nedod vārdu opozīcijai vairāk kā mēģinājums tai aizbāzt muti. Manuprāt, jūs neesat sapratuši – ne to, par ko cilvēki bija pagājušajās vēlēšanās, ne to, par ko cilvēki bija šodien uz ielām. Drīz tiksimies atkal!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī neatbalstu šādas atsevišķas komisijas veidošanu.

Te ir tāds labs piemērs, kur var redzēt, ar ko Saeima atšķiras no valdības. Ja valdībā ir kāds jautājums, kuru negribas risināt un grib iesviest kā bumbu garajā zālē, tad izveido darba grupu. Bijušie ministri to zina – darba grupas tad nejēdzīgi ilgi strādā, kamēr idejas autors jau to ir aizmirsis.

Šeit savukārt ir cita doma. Šeit ir jautājums, kuru ļoti ātri grib izgrūst cauri, un tāpēc grib tagad izveidot atsevišķu komisiju, kurā – kā komunisma laikos troika – sanāks un pieņems lēmumu, un pārējās komisijas varēs vien noskatīties, kā reforma jau tiks pieņemta.

Tā ka neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai...? Tātad neviens nevēlas neko piebilst iesniedzēju vārdā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 15, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Stepaņenko kundze, vai jūs vēlaties runāt par procedūru? (Dep. J. Stepaņenko: "Jā!") Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Dep. J. Stepaņenko nerunā mikrofonā.) Nedzirdam!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vēlos norādīt to, ka nebija korekti nolasīts lēmuma projekts... lūgums... deputātu lūgums nolasīt balsojuma rezultātus par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2019. gada 13. novembrim rast finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai" iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Es lūdzu jūs atkārtoti likt šo jautājumu uz balsošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums ir izlemts. Un arī šis jautājums tika nolasīts. Tiesa, mēs saņēmām šo dokumentu jeb (Starpsauciens.) iesniegumu Saeimas Prezidijā vēlāk. Jautājums tika nolasīts. Arī Juridiskais birojs atzīst, ka tas notika. Un jautājums ir izlemts.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Bet, pirms sēdi slēdzu, man jūs jāinformē par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Klementjeva, Orlova, Ločmeles-Luņovas un Kabanova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram "Par Finanšu ministrijas rīcības tiesiskumu, sagatavojot valdībai apstiprināšanai likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Zariņš, Ādamsons, Agešins, Urbanovičs un Krišāns ir iesnieguši steidzamu jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Par Ekonomikas ministrijas atbilžu patiesumu saistībā ar Ekonomikas ministrijas amatpersonu līdzdalību iespējamo noziedzīgo nodarījumu piesegšanā saistībā ar "OIK elektrostaciju" pārbaužu rezultātiem". Jautājuma iesniedzēji ir paziņojuši, ka nevar ierasties un uzklausīt ministra mutvārdu atbildi. Un rakstveida atbilde ministram ir jāsniedz 48 stundu laikā pēc Saeimas sēdes.

Ir saņemti 13 jauni steidzami deputātu Auguļa, Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Bergmaņa un Vucāna jautājumi Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam par Ministru kabineta neatbalstītajiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumiem 2020. gada valsts budžeta un tā pavadošo likumprojektu paketē. Jautājumi tiek nodoti atbildes sniegšanai.

Un šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie frakciju vadītāji! Kopīga sēde Frakciju padomei ar Saeimas Prezidiju pulksten 15.45 Saeimas bibliotēkā. Ne Sarkanajā zālē, bet Saeimas bibliotēkā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Aicinu deputātus nākt uz blakuszāli, lai nodibinātu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Saūda Arābiju. Tas tūlīt tepat blakus notiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz kārtējo sēdi sanāk pulksten 16.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Raimonds Bergmanis, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Naudiņš, Juris Rancāns, Ivans Ribakovs, Vita Anda Tērauda... Ivans Ribakovs ir... Vita Anda Tērauda un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem


Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!