Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2019. gada 4. jūnija informācija "Saeimas Prezidija ārkārtas sēdes protokola izraksts". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.2019., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/op/2019/112.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 141

Par Tāļa Linkaita komandējumiem

Vēl šajā numurā

05.06.2019., Nr. 112

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: informācija

Pieņemts: 04.06.2019.

OP numurs: 2019/112.1

2019/112.1
RĪKI

Saeimas Prezidija protokollēmums

Rīgā 2019. gada 4. jūnijā

Saeimas Prezidija ārkārtas sēdes protokola izraksts

Nr. 38

Par 34 Saeimas deputātu 2019. gada 9. maija iesniegumu par Saeimas 2019. gada 5. jūnija ārkārtas sēdes sasaukšanu

_______________________________________________________________
(I.Mūrniece, I.Lībiņa-Egnere, D.Beitnere-Le Galla,
A.Klementjevs, M.Golubeva)

Saeimas Prezidija sēde ir sasaukta pēc Frakciju padomes sēdes, un sēdes vadītāja – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece – lūdz Prezidija locekļus izteikt savus argumentus un secinājumus attiecībā uz Frakciju padomes sēdē dzirdētajiem argumentiem jautājumā par 34 Saeimas deputātu 2019. gada 9. maija iesniegumu par Saeimas 2019. gada 5. jūnija ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzskata, ka šāda sēde būtu antikonstitucionāla un pretrunā ar Satversmē noteikto.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla uzsver, ka būtu bīstami rīt izsludināt ārkārtas sēdi ar šādu sēdes darba kārtību. Tas būtu bīstami gan no valsts prestiža viedokļa, gan no Satversmes viedokļa.

Saeimas sekretāra biedre Marija Golubeva uzskata, ka Satversme neparedz iespēju šādā situācijā atkārtoti izsludināt Valsts prezidenta vēlēšanas un, ja sēde ar šādu darba kārtību tiktu sasaukta, Prezidijs rīkotos pretrunā ar Satversmi. Izsludināt sēdi, lai konstatētu, ka ar šādu darba kārtību to sasaukt nav iespējams, nozīmētu iedragāt Saeimas reputāciju, tādēļ Prezidijam vajadzētu pieņemt lēmumu nesasaukt ārkārtas sēdi.

Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs uztur prasību izsludināt sēdi, jo Satversme garantē 34 deputātiem tiesības to sasaukt.

Sēdes vadītāja informē, ka Saeimas Prezidijs 2019. gada 9. maijā pieņēma lēmumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 2019. gada 29. maijā plkst. 10.00 ar šādu darba kārtību: Valsts prezidenta vēlēšanas. 2019. gada 9. maijā Saeimā tika saņemts arī 34 Saeimas deputātu pieprasījums sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 2019. gada 5. jūnijā ar šādu darba kārtību: Valsts prezidenta ievēlēšana.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka 34 Saeimas deputātu pieprasījums par ārkārtas sēdes sasaukšanu 2019. gada 5. jūnijā tiek uzturēts spēkā, Saeimas Prezidijam ir jālemj – ko darīt ar 34 deputātu iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 5. jūnijā ar darba kārtību: Valsts prezidenta ievēlēšana.

Sēdes vadītāja uzsver, ka atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam 2019. gada 29. maijā notika Saeimas ārkārtas sēde un Valsts prezidenta vēlēšanas. Par Valsts prezidentu no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem tika ievēlēts viens – Egils Levits.

Satversmes 20. pants garantē, ka 34 Saeimas deputātiem ir tiesības panākt kāda jautājuma izskatīšanu pēc būtības un lēmuma pieņemšanu Saeimas sēdē. Šīs Satversmē garantētās tiesības vērstas uz to, lai 34 deputātu pieteiktais jautājums pēc iespējas ātrāk tiktu izskatīts Saeimā, un Saeimas Prezidijam pēc iespējas ātrāk jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiktu izskatīts deputātu pieteiktais jautājums.

Ja Saeimas Prezidija darba kārtībā ir vairāki Satversmes 20. pantā minēto subjektu pieprasījumi sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi dažādā laikā, bet ar vienu un to pašu darba kārtību, Prezidijam ir jārīkojas racionāli, lai pēc būtības apmierinātu Saeimas ārkārtas sēžu pieprasītāju lūgumus. Saeimas sēžu sasaukšanas pieprasījumu iesniegšanas secībai nav izšķirošas nozīmes, ja pieprasīts izskatīt vienu un to pašu jautājumu. Turklāt Prezidijam ir kompetence vērtēt iesniegtos pieprasījumus par Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu no sēžu iespējamības un pieļaujamības viedokļa.

Kā redzams no faktisko apstākļu izklāsta, tad Saeimas Prezidija noteiktā Valsts prezidenta vēlēšanu diena Saeimā – 2019. gada 29. maijs – ir pirmā diena, kad saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 6. pantu iespējamas Valsts prezidenta vēlēšanas. Savukārt 34 Saeimas deputātu pieprasījums paredz, ka Valsts prezidenta vēlēšanām jānotiek 5. jūnijā, kas ir tuvu tā termiņa noslēgumam, kurā Saeimas Prezidijam būtu jāsasauc sēde Valsts prezidenta vēlēšanām.

Saeimas Prezidijs, sasaucot Saeimas ārkārtas sēdi jau 2019. gada 29. maijā, ir ievērojis Satversmes 20. pantā ietverto vienai trešdaļai Saeimas deputātu piešķirto tiesību mērķi un pēc iespējas ātrāk sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, kurā izskatīts arī 34 Saeimas deputātu pieteiktais jautājums.

2019. gada 29. maijā Saeimā notika Valsts prezidenta vēlēšanas un par Valsts prezidentu tika ievēlēts Egils Levits. Par E. Levita kandidatūru nobalsoja 61 Saeimas deputāts, bet pret – 32 Saeimas deputāti. Minētajā Saeimas sēdē un Valsts prezidenta vēlēšanās piedalījās arī Saeimas deputāti, kuri ir to 34 deputātu vidū, kas iesniedza pieprasījumu par Valsts prezidenta vēlēšanu dienu Saeimā noteikt 2019. gada 5. jūniju. Tādējādi secināms, ka pieprasījuma iesniedzēji ir atzinuši Saeimas 2019. gada 29. maija ārkārtas sēdi par sasauktu atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim.

Tiesību normu piemērošanā jāņem vērā gan racionāla likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības princips. Proti, likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu veidojošas.

2019. gada 29. maijā atbilstoši Satversmei, Saeimas kārtības rullim un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam ir ievēlēts Valsts prezidents, tāpēc Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšana 2019. gada 5. jūnijā, lai vēlētu Valsts prezidentu, būtu pretrunā ne tikai ar racionālas tiesību normu piemērošanas principu un tiesību sistēmas vienotības principu, bet arī ar Satversmi.

Satversmes 35. un 36. pants noteic Valsts prezidenta kārtējo vēlēšanu rīkošanu. Savukārt Satversmes 50., 51. un 52. pants paredz, kādos gadījumos ir rīkojamas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Laika posmā pēc 2019. gada 29. maija un līdz šim brīdim nav konstatēts neviens no Satversmē minētajiem apstākļiem, kuru dēļ vajadzētu no jauna organizēt Valsts prezidenta vēlēšanas, jo 2019. gada 29. maijā Valsts prezidents ir ievēlēts.

Satversmei un likumiem ir atšķirīgi mērķi un uzdevumi, tāpēc arī šiem tiesību aktiem ir atšķirīga vispārinājuma pakāpe. Likumu mērķis ir iedzīvināt Satversmē noteikto, to detalizēt, papildināt, nerunājot pretim Satversmei. Tādējādi Satversmē noteiktais tulkojams gan kopsakarā ar citām Satversmes normām, gan kopsakarā ar likumos paredzēto.

Saeimas Prezidijam ir pienākums nodrošināt to, lai Saeimas darbība būtu jēgpilna, Saeima sanāk uz sēdēm nevis formāli, bet gan tāpēc, lai izskatītu paredzēto darba kārtību un pieņemtu lēmumus. Satversmes 20. pantā garantētās 34 Saeimas deputātu tiesības un Saeimas Prezidijam noteiktais pienākums sasaukt Saeimas sēdi ir aplūkojams nevis gramatiski un atrauti, bet gan kopsakarā ar citām tiesību normām. Gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai viena no iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas. Ņemot vērā to, ka Valsts prezidents jau ievēlēts, ir atkritis tiesiskais pamats sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 5. jūnijā Valsts prezidenta ievēlēšanai. 34 Saeimas deputātu pieteiktā darba kārtība nav iespējama, jo tā ir jau izpildīta.

Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi rīkoja vairākas Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdes (2019. gada 13. maijā, 20. maijā un 4. jūnijā), kurās tika apspriests gan Prezidija lēmums noteikt 29. maiju par Valsts prezidenta vēlēšanu dienu Saeimā, gan 34 Saeimas deputātu pieprasījums noteikt 5. jūniju par Valsts prezidenta vēlēšanu dienu Saeimā, gan 45 Saeimas deputātu pieprasījums noteikt 29. maiju par Valsts prezidenta vēlēšanu dienu Saeimā.

Prezidija lēmums sasaukt vairākas Saeimas sēdes, lai vēlētu Valsts prezidentu, jo to ir pieprasījuši dažādi Satversmes 20. pantā minētie subjekti, pēc tam, kad darba kārtība pēc būtības ir izskatīta un lēmumi pieņemti, proti, Valsts prezidents ir ievēlēts, neatbilstu Satversmei un likumu normām.

Sēdes vadītāja informē, ka ir apkopoti visi argumenti, kas izskanējuši gan trijās Frakciju padomes sēdēs, gan Saeimas Prezidija sēdē.

Saeimas Prezidijs nolemj:

Saeimas ārkārtas sēdi 2019. gada 5. jūnijā ar darba kārtību Valsts prezidenta vēlēšanas nesasaukt, jo tā nav iespējama.

Balsojums:

Par 4 – I. Lībiņa-Egnere, D. Beitnere-Le Galla, M. Golubeva, I. Mūrniece;

Pret – 1 (A. Klementjevs).

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Piezīme.
Pirms šī protokollēmuma lemjošās daļas teksta iekavās norādītas tikai tās personas, kuras jautājumā izteicās.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!