Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2017. gada 27. aprīļa Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.2017., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/op/2017/90.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Augstskolu likumā

Vēl šajā numurā

10.05.2017., Nr. 90

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 27.04.2017.

OP numurs: 2017/90.1

2017/90.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums

1. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbības tiesiskos pamatus, ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (turpmāk — Regula) nenosaka citādi.

2. pants. Eiropas politiskās partijas tiesiskais statuss

Ja Eiropas politiskās partijas mītnes valsts ir Latvijas Republika, tai piemēro Politisko partiju likumā paredzēto politiskās partijas vai politisko partiju apvienības tiesisko statusu.

3. pants. Eiropas politiskās partijas statūti

(1) Ja Eiropas politiskās partijas mītnes valsts ir Latvijas Republika, tās statūtos norāda ziņas atbilstoši:

1) Politisko partiju likuma 14. panta pirmajai, otrajai (izņemot otrās daļas 14. punktu) un trešajai daļai;

2) Regulas 4. panta 1. un 2. punktam.

(2) Politisko partiju likumā noteiktās prasības attiecībā uz statūtos norādāmajām ziņām par politiskās partijas biedriem piemēro arī Eiropas politiskās partijas locekļiem.

4. pants. Eiropas politiskā fonda tiesiskais statuss

Ja Eiropas politiskā fonda mītnes valsts ir Latvijas Republika, tam piemēro Biedrību un nodibinājumu likumā paredzēto nodibinājuma tiesisko statusu.

5. pants. Eiropas politiskā fonda statūti

Ja Eiropas politiskā fonda mītnes valsts ir Latvijas Republika, tā statūtos norāda ziņas atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 90. panta pirmajai un otrajai daļai un Regulas 5. panta 1. punktam.

6. pants. Pieteicēja statūtu atbilstības pārbaude attiecībā uz normatīvo aktu prasībām

(1) Pirms Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei Regulas 3. panta 1. vai 2. punktā minētais Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs (turpmāk — pieteicējs) iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk — Uzņēmumu reģistrs) statūtus, lai izvērtētu to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēts nodibinājums plāno reģistrēties Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādē kā Eiropas politiskais fonds, tas Uzņēmumu reģistram iesniedz Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktos dokumentus statūtu grozījumu reģistrācijai, norādot šo grozījumu mērķi.

(3) Uzņēmumu reģistrs mēneša laikā pēc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē iesniegto statūtu vai to grozījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(4) Izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai:

1) iesniegti visi normatīvajos aktos paredzētie dokumenti;

2) dokumentiem ir juridisks spēks;

3) citas prasības attiecībā uz dokumentu formu atbilst normatīvo aktu prasībām;

4) ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvo aktu prasībām.

(5) Ja, pārbaudot šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, trūkumi netiek konstatēti, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu, ar kuru konstatē faktu par statūtu atbilstību normatīvo aktu prasībām, un izsniedz pieteicējam paziņojumu, kas apliecina konstatēto juridisko faktu.

(6) Ja tiek konstatēts, ka šā panta ceturtās daļas prasības nav ievērotas, bet attiecīgie trūkumi ir novēršami, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par juridiskā fakta konstatēšanas atlikšanu (izņemot gadījumu, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu jāpieņem lēmums par juridiskā fakta konstatēšanas atteikumu). Lēmumā par juridiskā fakta konstatēšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, valsts nodeva maksājama atkārtoti.

(7) Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par juridiskā fakta konstatēšanas atteikumu, ja:

1) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami;

2) statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

3) statūtos norādītā mītnes adrese nav Latvijas Republikā;

4) pieteicēja statūtos norādītā saistītā Eiropas politiskā partija nav reģistrēta Eiropas politisko partiju un fondu reģistrā;

5) pieteicēja statūtos norādītajai saistītajai Eiropas politiskajai partijai Eiropas politisko partiju un fondu reģistrā ir reģistrēts cits saistītais Eiropas politiskais fonds.

(8) Par juridiskā fakta konstatēšanu maksājama valsts nodeva normatīvajos aktos par politiskās partijas reģistrāciju politisko partiju reģistrā noteiktajā apmērā.

(9) Ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par juridiskā fakta konstatēšanas atteikumu, valsts nodeva netiek atmaksāta.

(10) Uzņēmumu reģistra valsts notārs pamato lēmumu par juridiskā fakta konstatēšanas atlikšanu vai atteikumu.

(11) Pieteicējs, iesniedzot pieteikumu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei, pievieno Uzņēmumu reģistra izsniegtu paziņojumu vai tiesas spriedumu, kurā konstatēts juridisks fakts, ka attiecīgie statūti atbilst normatīvo aktu prasībām. Apliecinājums par šādas atbilstības fakta konstatēšanu izmantojams vienīgi pieteikuma iesniegšanai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei.

(12) Ja Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādē reģistrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kura mītnes valsts ir Latvijas Republika, pieņem lēmumu par statūtu grozīšanu, attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iesniedz statūtu grozījumus Uzņēmumu reģistram, lai izvērtētu to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Uzņēmumu reģistra valsts notārs šajā pantā noteiktajā kārtībā izvērtē Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādē reģistrētas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtu grozījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(13) Pieteicējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(14) Pēc šā panta piektajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas Uzņēmumu reģistrs paziņo Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ka pieteicējam ir izsniedzis paziņojumu, kas apliecina tā statūtu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(15) No brīža, kad Eiropas politiskais fonds, kas reģistrēts kā nodibinājums biedrību un nodibinājumu reģistrā, tiek reģistrēts Eiropas politisko partiju un fondu reģistrā, turpmāki ieraksti vai dokumentu pievienošana reģistrācijas lietai biedrību un nodibinājumu reģistrā attiecīgajam nodibinājumam netiek veikti līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums par Eiropas politiskā fonda statusa zaudēšanu, jo tas izslēgts no Eiropas politisko partiju un fondu reģistra.

(16) Uzņēmumu reģistrs pēc pieteicēja vai Regulā un likumos minēto kompetento iesaistīto iestāžu pieprasījuma sniedz pieteicējam vai šīm iestādēm informāciju, kas nepieciešama subjekta reģistrācijai Eiropas politisko partiju un fondu reģistrā vai reģistrētā subjekta pārbaudei.

7. pants. Dokumentu paziņošana uz mītnes adresi

Eiropas politiskajai partijai, Eiropas politiskajam fondam un pieteicējam dokumentu paziņo uz tā statūtos norādīto mītnes adresi.

8. pants. Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskā fonda gada pārskati

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir kompetentais valsts kontaktpunkts, kuram Eiropas politiskā partija iesniedz gada pārskatu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar Regulas 23. pantu un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.5 pantu.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir kompetentais valsts kontaktpunkts, kuram Eiropas politiskais fonds iesniedz gada pārskatu un tam pievienotos dokumentus (ja tādi ir) saskaņā ar Regulas 23. pantu un likumu "Par grāmatvedību".

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savas kompetences ietvaros pārbauda Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskā fonda iesniegto grāmatvedības dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(4) Par būtiskiem Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskā fonda finansēšanas noteikumu pārkāpu­miem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informē Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādi un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju, ja pārkāpums var skart Eiropas Savienības budžeta izlietojumu, vai citas dalībvalstis, ja pārkāpums var skart citu dalībvalstu intereses.

(5) Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata norakstu.

9. pants. Noteikumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

(1) Eiropas politiskā partija neizvirza deputātu kandidātus Saeimas, republikas pilsētas vai novada domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

(2) Eiropas politiskā partija var veikt priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ievērojot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā minētos noteikumus un kārtību attiecībā uz politiskajām partijām vai politisko partiju apvienībām.

(3) Eiropas politiskā partija priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem (priekšvēlēšanu izdevumiem) pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām drīkst izlietot ne vairāk kā 10 procentus no summas, kas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikta priekšvēlēšanu izdevumiem politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai.

(4) Eiropas politiskā partija, kas piedalījusies priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajā kārtībā iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju par aģitāciju, kas veikta Latvijas Republikā.

(5) Eiropas politiskā partija un tajā ietilpstošā politiskā partija vai politisko partiju apvienība veic priekšvēlēšanu aģitāciju katra savā vārdā. Eiropas politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņai iztērētos līdzekļus neieskaita tajā ietilpstošās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumos.

(6) Finanšu līdzekļi vai manta, ko izmanto priekšvēlēšanu aģitācijai, kuru veic Eiropas politiskā partija, nav uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē.

(7) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un publicē tās Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajā kārtībā.

10. pants. Atbildība par noteikumu pārkāpumiem attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

(1) Ja Eiropas politiskā partija neiesniedz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju līdz likumā noteiktajam termiņam vai tajā nav norādītas likumā prasītās ziņas, vai tajā ir norādītas nepatiesas ziņas, Eiropas politisko partiju sauc pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka Eiropas politiskā partija ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta vēlēšanām noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apmēram. Pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu ieskaitīšanu sadalīt termiņos vai pagarināt šo līdzekļu ieskaitīšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četrus gadus no dienas, kad vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

(4) Ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka Eiropas politiskā partija ir noslēgusi līgumus par summu, kas pārsniedz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, bet līdzšinējā priekšvēlēšanu aģitācija nav veikta par summu, kas pārsniedz minēto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks par šo pārkāpumu informē attiecīgo Eiropas politisko partiju. Pārkāpuma novēršana neatbrīvo aģitācijas veicēju no likumā noteiktās atbildības.

(5) Ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka Eiropas politiskā partija ir veikusi priekšvēlēšanu aģitāciju par summu, kas pārsniedz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu. Šāda lēmuma pieņemšanai piemēro Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto kārtību.

(6) Ja, pastāvot šā panta piektajā daļā minētajiem apstākļiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka konkrētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās vai preses izdevumos, vai publiskās vietās paredzama turpmāka Eiropas politiskās partijas veikta priekšvēlēšanu aģitācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz attiecīgajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vai preses izdevumiem, vai personām, kas izvieto priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās vietās, izvietot šos priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Šāda lēmuma pieņemšanai piemēro Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto kārtību.

(7) Ja Eiropas politiskā partija neievēro pieļaujamo priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu (priekšvēlēšanu izdevumu) apmēru pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tā saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(8) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kontrolē un uzrauga to, kā Eiropas politiskā partija ievēro noteikumus attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

11. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence

Centrālā vēlēšanu komisija pēc pieteicēja vai Regulā un likumos minēto kompetento iesaistīto iestāžu pieprasījuma sniedz pieteicējam vai šīm iestādēm informāciju, kas nepieciešama subjekta reģistrācijai Eiropas politisko partiju un fondu reģistrā vai reģistrētā subjekta pārbaudei attiecībā uz:

1) ievēlētajiem Saeimas deputātiem un Eiropas Parlamenta deputātiem;

2) kandidātu sarakstiem, no kuriem ievēlēti Saeimas deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti;

3) kandidātu sarakstos iekļautajiem kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

4) vēlētāju nodoto balsu skaitu par kandidātu sarakstiem pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

12. pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetence

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc pieteicēja vai Regulā un likumos minēto kompetento iesaistīto iestāžu pieprasījuma sniedz pieteicējam vai šīm iestādēm informāciju, kas nepieciešama subjekta reģistrācijai Eiropas politisko partiju un fondu reģistrā vai reģistrētā subjekta pārbaudei attiecībā uz Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda struktūru locekļiem vai amatpersonām, kam piešķirtas pārstāvības pilnvaras, proti, norāda subjekta vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datumu, valstisko piederību un tās veidu, dzīvesvietu.

13. pants. Pieprasījums izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no Eiropas politisko partiju un fondu reģistra

(1) Iestāde, kura konstatējusi, ka Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nopietni pārkāpis nacionālo normatīvo aktu prasības, var iesniegt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei pieprasījumu izslēgt attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no Eiropas politisko partiju un fondu reģistra.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu kompetentā iestāde iesniedz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei Regulā noteiktajā kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 27. aprīlī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 10. maijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim