Saeimas sēdes stenogramma

Atbilde uz deputātu jautājumu 2017.gada 23.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Cienītā ministres kundze! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas sēdes darba kārtībā viens jautājums. Tas ir deputātu Mārtiņa Šica, Ingas Bites, Jura Viļuma, Nellijas Kleinbergas un Jāņa Ruka jautājums veselības ministrei Andai Čakšai "Par slimnīcu slēgšanu un reorganizāciju".

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, bet jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot arī papildjautājumus.

Es atgādinu, ka laiks papildjautājuma uzdošanai ir viena minūte, savukārt laiks atbildei ir divas minūtes. Un ministrei ir vēl iespēja papildus jau sniegtajai rakstiskajai atbildei vēl divas minūtes sniegt papildu informāciju.

Tā ka, ministres kundze, vai jūs vēlaties izmantot šo iespēju vēl kaut ko pastāstīt vai arī deputāti var uzreiz jums uzdot jautājumus? Jā, es jūs aicinu tribīnē, jo no tribīnes noteikti būs jārunā pēc tam.

Un tagad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šicam. Vārds deputātam Šicam.

M.Šics (LRA).

Paldies, ministres kundze, par atbildi. Un par to, ka uz jautājuma pirmo daļu atbildējāt, ka neviena slimnīca netiks slēgta. Bet es negaidīju valdības lēmumu... Es vēlējos uzzināt jūsu personīgo un ministrijas viedokli. Kuras slimnīcas tiek plānots reorganizēt? Kādos termiņos? Un kādas tam varētu būt sekas? Ko tieši ministrija virzīs uz Ministru kabinetu, lai atbalstītu vai varbūt peltu... vai darītu zināmu mūsu, deputātu, viedokli premjeram?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.

A.Čakša (veselības ministre).

Tās slimnīcas, ko mēs pagājušā gada novembrī iezīmējām kā stratēģiski svarīgās, veido tātad reģionu centrus. Un ap šīm slimnīcām ir... Šobrīd fiziski mērām ar neatliekamās palīdzības dienestam pieejamo datorprogrammatūru ceļu attālumu, lai tiešām pa tiem ceļiem varētu nokļūt līdz reģionālajai slimnīcai, atbalsta slimnīcu attālumu un primārās aprūpes un neatliekamās palīdzības punktu attālumu.

Mūsu iecere ir veidot ap reģionālajām slimnīcām reģionus ar atbalsta slimnīcām, kuras varētu... Un tas piedāvājums ir veidot apvienības (līdzīgi kā šobrīd jau funkcionē, teiksim, Valmieras–Valkas apvienība, Ventspils–Talsu apvienība), tādā veidā koncentrējot resursus – gan cilvēkresursus, gan materiālos resursus – un nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus.

Šobrīd par katru no šīm reģionālajām slimnīcām tiek veikti šie aprēķini – kādas varētu būt šīs atbalsta slimnīcas, kādas un cik daudz gultasvietu katrā no tām varētu būt. Es ļoti ceru, ka uz marta sākumu mums jau būs gatava šī pilnā karte, lai mēs to virzītu gan apspriešanai, gan tālāk arī uz Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Nellijai Kleinbergai.

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs atnācāt.

Man ir ļoti konkrēts jautājums – vai plānots reorganizēt Kuldīgas slimnīcu? Un, ja, jā, tad kādu medicīniskās palīdzības sniegšanas veidu tur vairs nebūs? Un līdz ar to arī ir jautājums – vai tuvākajos gados, es domāju, līdz Latvijas simtgadei, Kuldīgas slimnīcā tiks saglabāta diennakts stacionārā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministres kundze, jums laiks atbildei.

A.Čakša. Jā, tiks saglabāta diennakts neatliekamās palīdzības sniegšana. Pakalpojumu formāts, kāds ir plānots: ir trīs speciālisti – terapeits, ķirurgs un anesteziologs –, lai varētu sniegt šo neatliekamo palīdzību. Ar Kuldīgas slimnīcu mēs esam arī runājuši par iespēju veidot, iespējams, arī reģionālu apvienību, kas varētu nodrošināt arī plašāku pakalpojumu klāstu.

Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir plaši attīstīta rehabilitācija, un saprotams, ka akcents varētu būt tiešām uz rehabilitāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli iespēja uzdot vēl jautājumus ir arī tiem deputātiem, kuri nav parakstījuši šo jautājumu.

Es saprotu, ka deputāte Jūlija Stepaņenko vēlas uzdot papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet viņai mikrofonu.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Ministres kundze, paldies, ka jūs atnācāt.

Man būs trīs jautājumi. Pirmais ir par nozares personālpolitiku. Tam, ko jūs uzrakstījāt, tomēr ir nepieciešams papildinājums.

Vai Veselības ministrijai vispār ir kāds saistošs Ministru kabineta dokuments attiecībā uz personālpolitiku? Kādēļ ārstu un medicīnas māsu sagatavošana neatbilst reālajām nozares vajadzībām? Un kāds ir Veselības ministrijas pasūtījums speciālistu sagatavošanai Latvijas koledžās un universitātēs sakarā ar gaidāmajām reformām? Ja tāds ir, kur var ar to iepazīties?

Sēdes vadītājs. Stepaņenko kundze, es jums gribu atgādināt, ka Kārtības rullis paredz, ka var uzdot papildjautājumus, kuri ir ciešā saistībā ar deputātu uzdoto rakstisko jautājumu. Šis jūsu jautājums, neapšaubāmi, izkāpj ārpus tiem rāmjiem, kādi ir norādīti deputātu iesniegtajā jautājumā par slimnīcu slēgšanu un reorganizāciju.

Es atgādinu, kas tur ir jautāts.

Vai pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām līdz Latvijas valsts simtgadei ir plānots slēgt kādu no Latvijas slimnīcām? Vai ir paredzēts reorganizēt un apvienot kādas no slimnīcām? Līdz kuram datumam plānots veikt slimnīcu tīkla optimizāciju? Cik ārstu, medicīnas māsu un cita medicīniskā personāla zaudēs darbu sakarā ar slimnīcu slēgšanu un reorganizāciju?

Jūsu jautājums bija par izglītību. Tā ka lūdzu ievērot Kārtības ruļļa prasības.

Jums ir visas iespējas vai nu labot savu jautājumu, vai uzdot nākamo jautājumu, bet tas jādara atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko!

J.Stepaņenko. Vēršos pie jautājuma trešās daļas, kas tiešām ir saistīta ar reorganizāciju. Tātad – kāds ir Veselības ministrijas pasūtījums speciālistu sagatavošanai Latvijas koledžās un universitātēs sakarā ar gaidāmajām reformām un kur ar to var iepazīties?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jums divas minūtes atbildei.

A.Čakša. Tātad, ja mēs skatāmies uz mūsu kopējo reformu plānu, viens no punktiem ir cilvēkresursu plānošanas dokuments. Šobrīd ir veikta izvērtēšana par nepieciešamajām amata vietām – pilna laika ekvivalentiem gan ārstu, gan māsu posteņiem reorganizācijas ietvarā.

Tas, ko mēs skaidri redzam šobrīd, ir māsu deficīts. Lai nodrošinātu ārstu un māsu atbilstošu proporciju, kas Eiropā vidēji ir aprēķināta pat līdz viens pret pieci, mums šobrīd diemžēl ir viens pret divi...

Ja mēs skatāmies uz pasūtījumu, tad pasūtījums ir atbilstošs, diemžēl pēc apmācības daudzas māsas neizvēlas strādāt profesijā, tāpat kā daudzi ārsti. Un tas ir diezgan ciešā veidā saistīts ar atalgojuma politiku, kāda līdz šim ir bijusi, un finansējuma apjomu, kāds ir veselības aprūpē.

Par ārstu pasūtījumu. Jā, Veselības ministrija ir tā, kas pasūta un nosaka studējošo vietu skaitu, kas atbilst vajadzībām. Diemžēl mums ir lieli zaudējumi tieši finanšu nepietiekamības dēļ, atalgojuma dēļ.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko.

Viņai iespēja uzdot vēl divus jautājumus.

J.Stepaņenko. Paldies.

Par notiekošo reorganizāciju un Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļas likvidāciju ar šā gada 1.martu. Pat ja likvidācija ir pamatota, kur paliks Tukuma dzemdību nodaļā nodarbinātais personāls? Vai Tukumam tuvākās slimnīcas ir sagatavotas jaunajām plūsmām, jo dzemdētājas turpmāk būs jāved uz Dobeles, Kuldīgas, Ventspils vai Jūrmalas slimnīcu? Vai Tukumā turpmāk būs ātrās palīdzības papildu brigāde?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.

A.Čakša. Tukuma slimnīca ir pašvaldības slimnīca, kas patstāvīgi pieņem lēmumu par nespēju sniegt pakalpojumu sakarā ar personāla resursu trūkumu.

Protams, mēs, Veselības ministrija, esam sazinājušies ar tuvējām pašvaldību slimnīcām – gan ar Jūrmalas, gan ar Dobeles, gan arī ar Kuldīgas slimnīcu. Šobrīd iespēja nodrošināt pakalpojumu visās šajās slimnīcās ir. Neatliekamās palīdzības dienests ir gatavs nogādāt uz dzemdību nodaļām visas grūtnieces. Šobrīd ar to nav problēmu.

Mēs tam speciāli sekosim līdzi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Un Stepaņenko kundzei iespēja uzdot vēl trešo jautājumu.

J.Stepaņenko. Jautājums ir par bērnu un dzemdību nodaļām.

Kuru un cik bērnu un dzemdību nodaļu slēgšanu jūs piedāvāsiet Ministru kabinetam apstiprināšanai plānotajā ārstniecības iestāžu kartējumā? Un vai varat apgalvot, ka netiks likvidētas dzemdību nodaļas arī Dobeles un Kuldīgas slimnīcā?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jums divas minūtes atbildei.

A.Čakša. Apgalvot es nevaru, jo šobrīd kvalitātes kritēriji, kas ir noteikti dzemdību nodaļām, nosaka cilvēkresursu apjomu, kādam ir jābūt, lai nodrošinātu dzemdību palīdzību. Un viens no pamatkritērijiem ir pilna laika ārsti 24 stundu ietvarā.

Mūsu vēlme ir panākt, lai reģionos, kurus jūs nosaucāt, teiksim, Dobeles slimnīcā, būtu pieejamas dzemdības, bet tas būs jautājums arī par cilvēkresursiem šajās slimnīcās.

Ja mēs skatāmies uz dzemdību kvalitāti un finanšu efektivitāti, šīs nodaļas kļūst izmaksu efektīvas, ja tajās ir vismaz 500 dzemdības. Pasaules pieredze runā par 700 dzemdībām, mēs esam atkāpušies līdz 500, bet administratīvi mēs nevienu nodaļu neplānojam slēgt.

Mūsu svarīgākais uzstādījums ir nodrošināt šos kvalitātes kritērijus, lai būtu pieejami cilvēkresursi – gan vecmātes, gan dzemdību speciālisti.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ministrei par atbildēm.

Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem