Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2016. gada 11. februāra likums "Grozījumi Enerģētikas likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2016., Nr. 37 (5609) https://www.vestnesis.lv/op/2016/37.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījums Enerģētikas likumā

Vēl šajā numurā

23.02.2016., Nr. 37 (5609)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 11.02.2016.

Stājas spēkā: 08.03.2016.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2016/37.1

2016/37.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.; 2005, 8., 13.nr.; 2008, 14.nr.; 2009, 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106.nr.; 2011, 36., 161.nr.; 2012, 186.nr.; 2014, 60.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "renovācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "atjaunošana" (attiecīgā locījumā) un vārdu "rekonstrukcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "pārbūve" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atjaunojamie energoresursi — vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, ūdens enerģija, kā arī aerotermālā enerģija (siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā), ģeotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas) un hidrotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos), atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, biogāze un biomasa;

2) autonomais ražotājs — komersants, energoapgādes komersants vai fiziskā persona, kas ražo elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām vai lokālās siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām;

3) balansēšana — sistēmas operatora organizēts process, kas nodrošina ikbrīža līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un no sistēmas izvadīto enerģiju;

4) bioloģiskais šķidrais kurināmais — no biomasas iegūta šķidrā degviela, kuru izmanto elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, bet neizmanto un nav paredzēts izmantot par degvielu transportlīdzekļos;

5) dabasgāzes krātuve — virszemes vai pazemes objekts, kuru izmanto dabasgāzes (tostarp sašķidrinātās dabasgāzes) uzglabāšanai, izņemot ražošanā izmantotās daļas un iekārtas, ko izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;

6) drošības rezerves — naftas produktu rezerves, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 72.panta prasībām, un dabasgāzes rezerves, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību;

7) energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes (tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un biometāna) iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;

8) energoapgādes komersanta objekts — energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas, cauruļvadu sistēma, cauruļvadi un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;

9) energoapgādes komersants — licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;

10) energoresursi — apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

11) enerģija — prece ar noteiktu vērtību — iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī dabasgāze (tostarp sašķidrinātā dabasgāze un biometāns);

12) enerģijas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;

13) enerģijas pārvade — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena cauruļvadiem (izņemot transportēšanu pa sākumposma cauruļvadiem), lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;

14) enerģijas ražošana — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā un dabasgāzes (tostarp biometāna) ieguvi;

15) enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena cauruļvadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;

16) enerģijas tirdzniecība — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;

17) fiksēta maksājuma apjoma līgums — līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;

18) galalietotājs — enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);

19) gazificētā objekta īpašnieks — persona, kura ir ieguvusi gazificētā objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā definētajam īpašnieka jēdzienam;

20) gazificēts objekts — dabasgāzes apgādes sistēmai pieslēgta būve vai tās daļa, kā arī iekārta;

21) horizontālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, tirdzniecības vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;

22) Inčukalna pazemes gāzes krātuve — pazemes un virszemes objekts, kuru izmanto dabasgāzes uzglabāšanai un kurš atrodas Krimuldas, Inčukalna un Sējas novadā;

23) kurināmais — nafta un naftas produkti, arī sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, arī sašķidrinātā dabasgāze un biometāns, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, tostarp bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;

24) kurināmā drošības rezerve — energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;

25) licence — saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes komersanta tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;

26) licences darbības zona — licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs;

27) lokālā aukstumapgāde — autonoma ražotāja, valsts vai pašvaldības iestāžu īpašumā esoša aukstumapgādes sistēma, kas nodrošina dzesēšanai nepieciešamo enerģiju paša vajadzībām un citiem enerģijas lietotājiem, kuriem dzesēšanai nepieciešamā enerģija tiek sadalīta un piegādāta no dzesēšanas avota pa sadales aukstumapgādes cauruļvadu sistēmu vai bez tās;

28) lokālā siltumapgāde — autonoma ražotāja, valsts vai pašvaldības iestāžu īpašumā esoša siltumapgādes sistēma, kas nodrošina siltumenerģiju paša vajadzībām un citiem enerģijas lietotājiem, kuriem siltumenerģija tiek sadalīta un piegādāta no siltumavota pa sadales siltumtīkliem vai bez tiem;

29) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības;

30) neatkarīgais ražotājs — energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts;

31) palīgpakalpojumi — visi pakalpojumi (tostarp balansēšana, jaukšana un inerto gāzu ievadīšana), kas nepieciešami, lai piekļūtu pārvades un sadales tīkliem vai cauruļvadu sistēmai, dabasgāzes krātuvēm, sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām vai izmantotu tās, izņemot tādus objektus un iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;

32) pārvades sistēma — enerģijas pārvades tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;

33) pārvades sistēmas īpašnieks — komersants, kura īpašumā ir enerģijas pārvades sistēma;

34) publiskais tirgotājs — enerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;

35) sadales sistēma — enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no pārvades sistēmas līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai;

36) saistītais lietotājs — dabasgāzes lietotājs, kurš pērk dabasgāzi par regulētu cenu;

37) saistītā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā saskaņā ar Koncernu likumu energoapgādes komersantam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme energoapgādes komersantā, vai kapitālsabiedrība, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme energoapgādes komersantā;

38) sākumposma cauruļvadu sistēma — cauruļvads vai cauruļvadu sistēma, ko izmanto dabasgāzes ražošanas projektā vai dabasgāzes transportēšanai no viena vai vairākiem šādiem projektiem uz pārstrādes uzņēmumu vai termināli, vai pēdējo piekrastes termināli;

39) sašķidrinātās dabasgāzes iekārta — terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, izkraušanai un pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī tam piederošās iekārtas un pagaidu glabātavas, kas nepieciešamas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai un atkārtotai pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu vai enerģijas lietotājam;

40) sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums — dabasgāzes šķidrināšana vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana, izkraušana, uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu vai enerģijas lietotājam;

41) savstarpēji savienota sistēma — vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;

42) sekundārie energoresursi — energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;

43) sistēma — pārvades un sadales tīkli vai cauruļvadu sistēma, dabasgāzes krātuves un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas, palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama enerģijas pārvadei, uzglabāšanai un sadalei un kas ir energoapgādes komersanta īpašumā vai lietošanā (ieskaitot iekārtas, kas nepieciešamas palīgpakalpojumu sniegšanai);

44) sistēmas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus;

45) sistēmas operators — energoapgādes komersants, kas sniedz enerģijas pārvades vai sadales, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus;

46) starpvalstu savienojums — enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;

47) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes (tostarp biometāna) ražošanas objektu vai dabasgāzes krātuvi ar nošķirtu lietotāju;

48) tīkls — līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams elektroenerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;

49) tirgotājs — komersants (tai skaitā ārvalsts komersanta filiāle), kura komercdarbība ir enerģijas tirdzniecība;

50) tirgus dalībnieks — dabasgāzes ražotājs, sistēmas operators, tirgotājs vai galalietotājs, kas darbojas dabasgāzes tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;

51) vertikāli integrēts komersants — energoapgādes komersants vai koncerns, kuru tieši vai netieši kontrolē viena un tā pati persona vai vienas un tās pašas personas un kurš sniedz vismaz vienu no enerģijas pārvades, sadales, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumiem un vienlaikus nodarbojas ar enerģijas ražošanu vai tirdzniecību;

52) vietējie energoresursi — Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

53) vispārējās atļaujas noteikumi — specifiskas enerģijas ražošanas un tirdzniecības prasības enerģijas ražotājam vai enerģijas tirgotājam."

3. Aizstāt 5.panta trešajā daļā vārdu "regulatoram" ar vārdiem "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk — regulators)".

4. 6.pantā:

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Lai sistēmas operators varētu izpildīt savas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmām, dabasgāzes krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām gadījumā, kad šo saistību izpildīšanai nepieciešamā kustamā vai nekustamā manta ir valsts īpašumā un tās aizvietošana ar citu kustamu vai nekustamu mantu sistēmas operatoram objektīvi nav iespējama, valsts nodrošina sistēmas operatora tiesības izmantot minēto kustamo vai nekustamo mantu attiecīgo saistību nodrošināšanai.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "enerģija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dabasgāze" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Energoapgādes komersants, kas piegādā siltumenerģiju enerģijas lietotājiem, pārdod siltumenerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, izņemot šā likuma 49.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Strīdus par saistību izpildi, kuri izriet no saņemtā pakalpojuma samaksas pienākuma, izskata prasības kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā."

5. 7.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "dabasgāzes tirdzniecībai — uz pieciem gadiem. Licenci elektroenerģijas tirdzniecībai izsniedz uz pieciem gadiem Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajos gadījumos";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Dabasgāzes tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", un publiskajam tirgotājam ir tiesības uzsākt dabasgāzes tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā."

6. Aizstāt 7.1 panta ceturtajā daļā vārdus "pēc viena gada" ar vārdiem un skaitli "pēc 12 mēnešiem".

7. Aizstāt 12.panta trešajā daļā vārdus "Gada pārskatu likumā" ar vārdiem "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā".

8. Izteikt 15.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā un apjomā iesniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem. Regulators ir tiesīgs veikt izmaiņas šajos noteikumos."

9. Aizstāt 19.panta 1.2 daļā un 77.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu "modernizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "atjaunošana" (attiecīgā locījumā).

10. Papildināt 20.pantu pēc vārdiem "pazemes daļa" ar iekavām un vārdiem "(ģeoloģiskā struktūra zemes dzīlēs)".

11. Papildināt likumu ar 20.2 un 20.3 pantu šādā redakcijā:

"20.2 pants

Ministru kabinets lemj par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" izveidošanu un nodošanu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku.

20.3 pants

(1) Valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja:

1) persona, kurai pieder daļas vai akcijas komersantā, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā vienu procentu vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieka vai vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora daļu vai akciju;

2) komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai pazemes dabasgāzes krātuves daļa (izņemot šā likuma 20.pantā noteikto pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļu), atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas pazemes dabasgāzes krātuves darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas, kā arī tehnoloģiskās iekārtas, kuras nodrošina pazemes dabasgāzes krātuves darbību vai bufergāzi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos atsavinātājs iesniedz Ministru kabinetam piedāvājumu izmantot pirmpirkuma tiesības.

(3) Ministru kabinets 30 darbdienu laikā no šā panta otrajā daļā minētā piedāvājuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu un divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas informē par to piedāvājuma iesniedzēju.

(4) Ja Ministru kabinets lēmis atteikties no pirmpirkuma tiesībām, tas lūdz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu par personas, kura noslēgusi pirkuma līgumu, un darījuma atbilstību un ietekmi uz nacionālo drošību. Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija atzinumu par personas un darījuma atbilstību un ietekmi uz nacionālo drošību sniedz mēneša laikā.

(5) Ministru kabinets izvērtē šā panta ceturtajā daļā minētos atzinumus un ne vēlāk kā mēneša laikā no to saņemšanas dienas pieņem lēmumu par darījuma akceptu vai atteikumu akceptēt darījumu.

(6) Darījums stājas spēkā, ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par tā akceptu."

12. Izslēgt 42. un 42.1 pantu.

13. Izteikt 42.2 pantu šādā redakcijā:

"42.2 pants

(1) Dabasgāzes ražotājs, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes lietotājs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju.

(2) Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.

(3) Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai regulators izsniedz vai atsakās izsniegt 30 dienu laikā pēc visu paša pieprasīto dokumentu saņemšanas."

14. Izslēgt 42.3 pantu un 43.panta otro un trešo daļu.

15. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants

(1) Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam:

1) nodrošina sistēmas darbību, tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes iesūknēšanu, uzglabāšanu un izņemšanu atbilstoši tehniskajām iespējām;

2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj dabasgāzes krātuves tehniskās iespējas;

3) nediskriminē dabasgāzes krātuves lietotājus, jo īpaši par labu savām saistītajām kapitālsabiedrībām;

4) nodrošina citiem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot savstarpēji savienotu sistēmu drošu un efektīvu darbību;

5) sniedz sistēmas lietotājiem informāciju, kas nepieciešama, lai efektīvi piekļūtu dabasgāzes krātuvei;

6) iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai, ievēro pārredzamas un nediskriminējošas tirgus procedūras;

7) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā novērtē un pieņem lēmumu par to, vai piekļuve dabasgāzes krātuvēm (izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi) ir tehniski un ekonomiski pamatota, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām un palīgpakalpojumu saņemšanu.

(3) Dabasgāzes krātuvēm, attiecībā uz kurām saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto kārtību ir pieņemts lēmums par piekļuves tehnisku vai ekonomisku nepieciešamību, piekļuves režīms tiek organizēts pārrunu procedūras vai regulētas procedūras veidā.

(4) Regulators nosaka un publicē kritērijus, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka, kāds piekļuves režīms — pārrunu procedūra vai regulēta procedūra — dabasgāzes krātuvei tiek piemērots. Regulators uzrauga minēto kritēriju pareizu piemērošanu.

(5) Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators publisko informāciju par to, kura dabasgāzes krātuve vai tās daļa tiek piedāvāta piekļuvei trešajām personām un kurai dabasgāzes krātuvei vai tās daļai tiek piemērota pārrunu procedūra vai regulēta procedūra. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators publisko informāciju par to, kura Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa tiek piedāvāta piekļuvei trešajām personām.

(6) Ja dabasgāzes krātuvei piemērotais piekļuves režīms ir pārrunu procedūra, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators labticīgi vienojas ar sistēmas lietotāju par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un noslēdz attiecīgu līgumu.

(7) Ja dabasgāzes krātuvei piemērotais piekļuves režīms ir regulēta procedūra, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nodrošina piekļuvi dabasgāzes krātuvei saskaņā ar šā likuma 15.panta 1.1 daļas kārtībā noteiktiem tarifiem.

(8) Piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta regulētas procedūras veidā saskaņā ar šā likuma 15.panta 1.1 daļas kārtībā noteiktiem tarifiem.

(9) Dabasgāzes apgādes komersanti un sistēmas lietotāji slēdz līgumu ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, attiecīgo dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoru un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoru par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un citiem palīgpakalpojumiem.

(10) Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators saskaņā ar šā likuma 15.panta septītajā daļā minētajiem regulatora apstiprinātajiem dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem reizi gadā publicē galvenos dabasgāzes krātuves pakalpojumu un palīgpakalpojumu izmantošanas nosacījumus.

(11) Izstrādājot nosacījumus attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes krātuvēm, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators konsultējas ar sistēmas lietotājiem.

(12) Šā panta prasības attiecībā uz piekļuvi neattiecas uz tādiem palīgpakalpojumiem vai pagaidu uzglabāšanu, kas saistīta ar sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām un nepieciešama atkārtotai sašķidrinātās dabasgāzes pārvēršanai un nogādāšanai pārvades sistēmā."

16. 45.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Dabasgāzes sadales sistēmas operators var piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi vai ja dabasgāzes pirkšana un pārdošana ir nepieciešama dabasgāzes zudumu segšanai sadales sistēmā vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora paša patēriņam.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "tirdzniecības darbībām" ar vārdiem "un tas saziņā un sava zīmola veidošanā nodrošina, ka tā identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta tirdzniecības struktūras identitātes";

izteikt trešās daļas 4.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Dabasgāzes sadales sistēmas operators ieceļ personu vai nosaka struktūru, kas ir atbildīga par atbilstības programmas ieviešanas kontroli, katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.

(8) Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp vietu, kur atrodas gazificētā objekta pieslēgums sadales sistēmai, un vietu, kur atrodas sadales sistēmas starpsavienojums ar pārvades sistēmu."

17. Izslēgt 45.1 pantu.

18. Aizstāt 45.3 panta pirmajā un trešajā daļā skaitli un vārdus "42.1 panta trešajā daļā" ar skaitli un vārdiem "110.panta pirmajā daļā".

19. Papildināt 64.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi."

20. 84.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumus biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem un dabasgāzes sadales sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma noteikumus dabasgāzes lietotājiem. Minētajiem noteikumiem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Regulators var ierosināt dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumu pārskatīšanu un pieprasīt, lai attiecīgais dabasgāzes sistēmas operators noteiktā termiņā iesniedz dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumu projektu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Regulators ir tiesīgs veikt pārbaudes (arī bez iepriekšēja paziņojuma) dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora un kādu no ražošanas vai tirdzniecības funkcijām veicoša dabasgāzes apgādes komersanta telpās, lai uzraudzītu, kā tiek pildītas prasības, kas noteiktas likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", šajā likumā un enerģētikas nozares speciālajos normatīvajos aktos, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību."

21. Papildināt 99.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām pārvades sistēmas operatora sertificēšanas prasībām, tostarp neievēro šajā likumā noteiktos sertificēšanas prasību ieviešanas termiņus."

22. Papildināt likumu ar 101.1 pantu šādā redakcijā:

"101.1 pants

Regulators ir tiesīgs vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators:

1) sniedz dabasgāzes pārvades vai uzglabāšanas pakalpojumu bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;

2) neievēro regulatora apstiprinātos dabasgāzes krātuves lietošanas un sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad atteicis sistēmas lietotājiem vai pretendentiem piekļuvi sistēmai;

3) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;

4) neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;

5) nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu;

6) nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sertificēšanas prasībām, tostarp neievēro šajā likumā noteiktos sertificēšanas prasību ieviešanas termiņus."

23. Izteikt 103.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sniedz dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;".

24. 105.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) uzlikt šā likuma 99., 100., 101., 101.1, 102., 103. un 104.pantā minēto soda naudu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā likuma 99., 100., 101., 101.1, 102., 103. un 104.pantā minētā soda nauda tiek iemaksāta valsts budžetā, un to nevar iekļaut izmaksās, kuras sedz lietotājs."

25. Papildināt likumu ar XV nodaļu šādā redakcijā:

"XV nodaļa

Dabasgāzes tirgus

106.pants

(1) Dabasgāzes tirgū tā dalībnieki savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā.

(2) Dabasgāzes tirgus dalībniekam ir tiesības dabasgāzes transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

(3) Dabasgāzes cenu nosaka dabasgāzes tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties.

107.pants

(1) Ar dabasgāzes tirdzniecību var nodarboties:

1) dabasgāzes tirgotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā;

2) publiskais tirgotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā.

(2) Visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Visi dabasgāzes lietotāji, kas nav mājsaimniecības lietotāji, ir tirgus dalībnieki. Mājsaimniecības lietotājs ir saistītais lietotājs, ja nav izmantojis iespēju kļūt par tirgus dalībnieku.

(3) Dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par regulatora noteiktu dabasgāzes cenu vai, ja saņemta regulatora atļauja, par dabasgāzes cenu, ko noteicis publiskais tirgotājs, saskaņā ar regulatora noteikto dabasgāzes cenas aprēķināšanas metodiku.

(4) Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs, un tam ir šādi pienākumi:

1) piegādāt dabasgāzi visiem saistītajiem lietotājiem visā Latvijas teritorijā;

2) pildīt pēdējā garantētā piegādātāja pienākumus pret saistītajiem lietotājiem.

(5) Kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju, nosaka Ministru kabinets.

(6) Regulators nosaka, kādu informāciju un kādā apjomā dabasgāzes tirgotājs un publiskais tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos.

(7) Kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

108.pants

(1) Regulators nosaka dabasgāzes tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem dabasgāzes tirgotājiem, kuru darbību regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2) Regulators veido dabasgāzes tirgotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.

(3) Regulators nosaka dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, dabasgāzes tirgotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā dabasgāzes tirgotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā dabasgāzes tirgotāju izslēdz no dabasgāzes tirgotāju reģistra un reģistrē atkārtoti.

(4) Ja dabasgāzes tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt dabasgāzes tirgotāju no dabasgāzes tirgotāju reģistra. Dabasgāzes tirgotājam ir tiesības atsākt dabasgāzes tirdzniecību ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas, kad dabasgāzes tirgotājs izslēgts no dabasgāzes tirgotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no dabasgāzes tirgotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā.

(5) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dabasgāzes tirgotājs ir reģistrēts.

(6) Reģistrācijas paziņojums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.

(7) Dabasgāzes tirgotājs var izbeigt dabasgāzes tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un tiek izslēgts no dabasgāzes tirgotāju reģistra.

109.pants

(1) Galalietotājam ir tiesības katra mēneša pirmajā datumā bez ierobežojumiem mainīt dabasgāzes tirgotāju. Attiecīgais sistēmas operators nodrošina dabasgāzes tirgotāja maiņu termiņā, kas nepārsniedz 21 dienu.

(2) Galalietotāji, kuri nav saistītie lietotāji un kuru gazificētie objekti ir pieslēgti dabasgāzes sadales sistēmai, ir tiesīgi saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros, ja dabasgāzes tirgotājs, ar kuru galalietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, izbeidz dabasgāzes tirdzniecību. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem nodrošina dabasgāzes sadales sistēmas operators vai šā panta trešās daļas kārtībā izraudzīts dabasgāzes tirgotājs.

(3) Dabasgāzes sadales sistēmas operators, uzticot tirgotājam pēdējās garantētās piegādes veikšanu, ievēro atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.

(4) Kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem, nosaka Ministru kabinets.

(5) Saistītajam lietotājam pēc tam, kad tas izmantojis lietotāja izvēles tiesības un kļuvis par tirgus dalībnieku, ir tiesības pārtraukt tirgotāja izvēles tiesību izmantošanu un saņemt dabasgāzi no publiskā tirgotāja, kuram nav tiesību atteikt šim lietotājam dabasgāzes piegādi (izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu).

(6) Publiskajam tirgotājam ir tiesības atteikties piegādāt dabasgāzi šā panta piektajā daļā minētajam lietotājam, ja publiskais tirgotājs ir atjaunojis savu pienākumu būt par dabasgāzes piegādātāju šim lietotājam vairāk nekā divas reizes pēdējo 12 mēnešu laikā.

110.pants

(1) Dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu piekļuvi attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

(2) Dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt piekļuvi attiecīgajai sistēmai likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) sistēmas jauda nav pietiekama;

2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;

3) ir nopietnas ekonomiskas un finanšu grūtības ar fiksēta apjoma līgumiem;

4) regulators šā likuma 45.3 pantā minētajā gadījumā ir pieņēmis lēmumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu.

(3) Regulators, informējot Eiropas Komisiju, pēc dabasgāzes sistēmas operatora pieprasījuma attiecībā uz jauniem dabasgāzes apgādes sistēmas objektiem var piešķirt pagaidu atkāpi no šā likuma 6.panta pirmajā daļā, 110.panta pirmajā daļā un 111.pantā dabasgāzes sistēmas operatoram noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) ieguldījumi uzlabo dabasgāzes apgādes drošumu un konkurenci dabasgāzes tirdzniecībā;

2) ar ieguldījumu saistītais risks ir tāds, ka ieguldījums netiktu veikts, ja nebūtu piešķirta atkāpe;

3) dabasgāzes apgādes sistēmas objekti ir tādas personas īpašumā, kura vismaz juridiski ir nošķirta no to sistēmu operatoriem, kurās tie tiks ierīkoti;

4) dabasgāzes apgādes sistēmas objektu lietotāji maksā par to lietošanu;

5) atkāpes piešķiršana nekaitē dabasgāzes iekšējā tirgus konkurencei vai efektīvai funkcionēšanai vai tās sistēmas efektīvai funkcionēšanai, kurai dabasgāzes apgādes sistēmas objekts ir pieslēgts.

(4) Regulators lēmumu par atkāpes piešķiršanu, kā arī ar lēmumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai izvērtēšanai.

(5) Regulators mēneša laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums, kurā pieprasīts grozīt vai atcelt šā panta ceturtajā daļā minēto regulatora lēmumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem un informē par to Eiropas Komisiju:

1) atceļ lēmumu par atkāpes piešķiršanu un izdod jaunu lēmumu, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā norādītos apsvērumus lēmuma grozīšanai;

2) atceļ lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja Eiropas Komisija to atzinusi par nepamatotu.

(6) Biometānu, kā arī gāzveida stāvoklī pārvērstu sašķidrināto dabasgāzi atļauts ievadīt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā. Ministru kabinets nosaka tehniskās un drošības prasības, kā arī gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai gāzes ievadīšana un transportēšana dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā būtu droša.

111.pants

(1) Latvijā darbojas viens vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un tam:

1) pieder dabasgāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi (tostarp pārvades sistēma);

2) pieder vai attiecīgās licences termiņā nodota lietošanā Inčukalna pazemes gāzes krātuve vai tās daļa.

(2) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta vai vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.

(3) Lai nodrošinātu vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarību un efektīvi novērstu jebkādu interešu konfliktu starp vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un energoapgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ievēro šādus nosacījumus:

1) viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, dabasgāzes pārvades sistēmu vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi vai izmantot jebkādas tiesības vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā;

2) viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;

3) viena un tā pati persona nedrīkst iecelt vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora padomes, valdes vai tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, un vienlaikus tieši vai netieši kontrolēt dabasgāzes apgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā un nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt elektroapgādes komersantu, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;

4) viena un tā pati persona nedrīkst kļūt par padomes, valdes vai tādu institūciju locekli, kurām ir tiesības pārstāvēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, ne dabasgāzes apgādes komersantā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, ne elektroapgādes komersantā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, ne vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā vai dabasgāzes pārvades sistēmā, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē;

5) ja šīs daļas 2., 3. vai 4.punktā minētā persona ir Latvijas Republika, tad viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkst kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, un vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi;

6) vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minēto komerciālo un konfidenciālo informāciju, ko tas ieguvis, darbojoties kā daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, nedrīkst nodot tāda dabasgāzes apgādes komersanta rīcībā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

(4) Lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:

1) viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt dabasgāzes pārvades operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu vai izmantot jebkādas tiesības dabasgāzes pārvades sistēmas operatorā;

2) viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē dabasgāzes pārvades operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;

3) viena un tā pati persona nedrīkst iecelt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora padomes, valdes vai tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, un vienlaikus tieši vai netieši kontrolēt dabasgāzes apgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā un nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt elektroapgādes komersantu, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;

4) viena un tā pati persona nedrīkst kļūt par padomes, valdes vai tādu institūciju locekli, kurām ir tiesības pārstāvēt dabasgāzes pārvades operatoru, ne dabasgāzes apgādes komersantā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, ne elektroapgādes komersantā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, ne dabasgāzes pārvades sistēmas operatorā vai dabasgāzes pārvades sistēmā;

5) ja šā panta trešās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētā persona ir Latvijas Republika, tad viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkst kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu;

6) dabasgāzes pārvades sistēmas operators šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minēto komerciālo un konfidenciālo informāciju, ko tas ieguvis, darbojoties kā daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, nedrīkst nodot tāda dabasgāzes apgādes komersanta rīcībā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību;

7) dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram pieder dabasgāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi (tostarp pārvades sistēma).

(5) Šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta un ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasības nav attiecināmas uz finanšu institūcijām un īpašam mērķim dibinātiem komersantiem, kuriem pieder akcijas vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā vai pārvades sistēmas operatorā un energoapgādes komersantā, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja šo finanšu institūciju un īpašam mērķim dibināto komersantu uzraudzību veic Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija un ja tiek konstatēts, ka minēto finanšu institūciju un īpašam mērķim dibināto komersantu darbība nerada nekādu interešu konfliktu starp vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību.

112.pants

Vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;

2) nodrošināt dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;

3) nodrošināt dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar diskrimināciju nepieļaujošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;

4) nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību, tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai sniegtu dabasgāzes krātuves pakalpojumus;

5) uzglabāt atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskās iespējas;

6) nodrošināt sistēmas lietotāju vai atsevišķu kategoriju sistēmu lietotāju nediskriminējošas procedūras un darbības;

7) sniegt citiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot savstarpēji savienotas sistēmas drošu un efektīvu darbību;

8) sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem informāciju, kas nepieciešama efektīvai piekļuvei pārvades sistēmai un Inčukalna pazemes gāzes krātuvei;

9) nodrošināt pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūrā, izpildot visas ekonomiski pamatotās un tehniski īstenojamās prasības, kas attiecas uz sistēmas jaudu piegādes drošumu;

10) informēt regulatoru par visiem apstākļiem, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm varētu iegūt kontroli pār dabasgāzes pārvades sistēmu vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru;

11) informēt regulatoru par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ būtu atkārtoti jāizvērtē tā atbilstība sertificēšanas prasībām;

12) ievērot pārredzamu un nediskriminējošu tirgus procedūru, iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai;

13) īstenot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī;

14) organizēt avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes pārvades sistēmā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kā arī veikt preventīvas darbības;

15) uzturēt kontaktus ar trešajām personām (sistēmas lietotājiem un pretendentiem) un regulatoru;

16) pārstāvēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklā;

17) iekasēt visus maksājumus, kas ir saistīti ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu (tostarp piekļuves maksu, balansēšanas maksu un maksu par palīgpakalpojumiem);

18) nodrošināt tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

113.pants

Dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;

2) nodrošināt dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;

3) nodrošināt dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar diskrimināciju nepieļaujošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;

4) nodrošināt lietotāju vai atsevišķu kategoriju sistēmu lietotāju nediskriminējošas procedūras un darbības;

5) sniegt citiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot savstarpēji savienotas sistēmas drošu un efektīvu darbību;

6) sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem informāciju, kas nepieciešama efektīvai piekļuvei pārvades sistēmai;

7) nodrošināt pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas pārvades infrastruktūrā, izpildot visas ekonomiski pamatotās un tehniski īstenojamās prasības, kas attiecas uz sistēmas jaudu piegādes drošumu;

8) informēt regulatoru par visiem apstākļiem, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm varētu iegūt kontroli pār dabasgāzes pārvades sistēmu vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru;

9) informēt regulatoru par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ būtu atkārtoti jāizvērtē tā atbilstība sertificēšanas prasībām;

10) ievērot pārredzamu un nediskriminējošu tirgus procedūru, iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai;

11) īstenot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī;

12) organizēt avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes pārvades sistēmā, kā arī veikt preventīvas darbības;

13) uzturēt kontaktus ar trešajām personām (sistēmas lietotājiem un pretendentiem) un regulatoru;

14) iekasēt visus maksājumus, kas ir saistīti ar dabasgāzes pārvades sistēmu (tostarp piekļuves maksu, balansēšanas maksu un maksu par palīgpakalpojumiem);

15) nodrošināt tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

114.pants

(1) Vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām un iesniegt regulatoram to apliecinošus dokumentus, bet šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — arī tajā norādīto apliecinājumu.

(2) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, ja ir izpildījis abus šādus nosacījumus:

1) ievēro attiecīgi šā likuma 111.panta trešajā vai ceturtajā daļā noteiktās neatkarības prasības;

2) veic šajā likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos pārvades sistēmas operatoram noteiktos pienākumus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par regulas (EK) Nr.1775/2005 atcelšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes direktīvas 2004/67EK atcelšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību noteiktos pienākumus.

(3) Ja iesniegumu par sertificēšanu iesniedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm, tad papildus šā panta pirmās daļas nosacījumiem vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators apliecina, ka attiecīgā sistēmas operatora sertificēšana neapdraudēs Eiropas Savienības dalībvalstu energoapgādes drošumu. Izvērtējot minēto apliecinājumu, regulators ņem vērā:

1) Eiropas Savienības tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešajām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība un kurā ir risināti ar energoapgādes drošumu saistīti jautājumi;

2) Latvijas tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek ar to noslēgti līgumi, ciktāl tie atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem;

3) citus konkrētās lietas apstākļus.

(4) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās un trešās daļas prasību izpildi.

(5) Šā panta trešajā daļā noteiktā novērtējuma veikšanai regulators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt kompetentu valsts iestāžu atzinumu par Eiropas Savienības un Latvijas tiesībām un pienākumiem pret attiecīgo trešo valsti.

(6) Pienākums pierādīt atbilstību šajā likumā noteiktajām sertificēšanas prasībām gulstas uz dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru.

115.pants

(1) Regulators sertificē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un pārvades sistēmas operatoru:

1) ja ir saņēmis vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iesniegumu;

2) pēc savas iniciatīvas šajā likumā noteiktajos gadījumos;

3) pēc argumentēta Eiropas Komisijas pieprasījuma.

(2) Ja iesniegumu par sertificēšanu iesniedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm, regulators par to nekavējoties informē Eiropas Komisiju.

(3) Regulators četru mēnešu laikā no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iesnieguma vai Eiropas Komisijas pieprasījuma saņemšanas dienas izvērtē vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora atbilstību šā likuma 114.panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām.

(4) Ja vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un nosaka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu, kas vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram nepieciešams trūkumu novēršanai, neieskaita šā panta trešajā daļā minētajā termiņā.

(5) Ja vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, regulators atzinumu par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora atbilstību noteiktajām sertificēšanas prasībām, kā arī ar atzinumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai izvērtēšanai.

(6) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas atzinums par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, regulators pieņem lēmumu par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora sertificēšanu un apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru. Lēmumu nosūta Eiropas Komisijai.

(7) Ja Eiropas Komisija, izvērtējot šā panta piektajā daļā minēto regulatora atzinumu un ar to saistīto informāciju, secina, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators divu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru. Regulators nosaka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram termiņu trūkumu novēršanai, kā arī termiņu, kādā vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators atkārtoti iesniedz iesniegumu par sertificēšanu.

116.pants

(1) Šā likuma 111., 114. un 115.pantā termins "kontrole" lietots Padomes regulas (EK) Nr.139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) izpratnē, ar to saprotot tiesības, līgumus vai citus līdzekļus, tostarp īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus energoapgādes komersanta aktīvus vai to daļu un tiesības vai līgumus, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz energoapgādes komersanta pārvaldes institūciju sastāvu, balsošanu vai lēmumiem, kas atsevišķi vai kopā faktiski vai juridiski dod iespēju izšķiroši ietekmēt energoapgādes komersantu.

(2) Šā likuma 111., 114. un 115.panta izpratnē ar terminu "jebkādas tiesības" saprot iespējas izmantot balsstiesības, tiesības iecelt energoapgādes komersanta padomes, valdes vai tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt šādu komersantu, vai kontrolpaketes turēšanu."

26. Pārejas noteikumos:

izslēgt 12., 16. un 18.punktu;

izteikt 31.punktu šādā redakcijā:

"31. Šā likuma 45.panta 1.1, otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pirmo ziņojumu, kas minēts šā likuma 45.panta trešajā daļā, dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram līdz 2018.gada 1.janvārim.";

izslēgt 32.punktu;

izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Šā likuma 107.panta trešajā, piektajā un septītajā daļā un 109.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2017.gada 3.aprīlim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 2.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi". Līdz 2017.gada 3.aprīlim dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kuri savām vajadzībām iegādājas dabasgāzi ārpus akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" licences darbības zonas, ir tiesības pašu apgādei lietot dabasgāzes sadales sistēmu saskaņā ar divpusēju — attiecīgā lietotāja un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" — vienošanos, kurā jāparedz iespēja veikt atsevišķus norēķinus par sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu.";

izslēgt 35.punktu;

izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

"36. Šā likuma 110.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2016.gada 1.decembrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi Nr.580 "Prasības biogāzes un no biomasas ražotās gāzes, kā arī gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades sistēmā.";

izslēgt 37.punktu;

izteikt 38.punkta 2. un 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2) 2017.gada 3.aprīlim izdod šā likuma 107.panta sestajā daļā minēto normatīvo aktu. Līdz šā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 2.aprīlim piemērojami ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2014.gada 4.decembra lēmumu Nr.1/17 apstiprinātie "Noteikumi par informāciju elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem";

3) 2017.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 45.panta piektajā un sestajā daļā un 114.panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus.";

papildināt pārejas noteikumus ar 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56.punktu šādā redakcijā:

"41. Šā likuma 84.1 panta pirmajā daļā minētie sistēmas pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 84.1 pantā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Līdz dienai, kad stājas spēkā dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumi biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem un dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma noteikumi dabasgāzes lietotājiem, piemērojami ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2008.gada 16.jūlija lēmumu Nr.233 apstiprinātie "Dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumi".

42. Šā likuma 20.3, 42.2, 107. un 109.pants, 111.panta pirmā un otrā daļa, 112., 113. un 116.pants stājas spēkā 2017.gada 3.aprīlī.

43. Šā likuma 108.pants stājas spēkā 2017.gada 10.februārī. Dabasgāzes tirgotājiem, kuru licences dabasgāzes tirdzniecībai 2017.gada 10.februārī ir spēkā, nav jāiesniedz paziņojums par reģistrāciju. Šādus dabasgāzes tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā. No 2017.gada 10.februāra līdz 2017.gada 3.aprīlim ar dabasgāzes tirdzniecību nodarbojas dabasgāzes tirgotājs, kuram 2017.gada 10.februārī ir spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības licence. Dabasgāzes tirgotāji un publiskais tirgotājs šā likuma 107.panta pirmajā daļā minētos pienākumus ir tiesīgi pildīt no 2017.gada 3.aprīļa.

44. Šā likuma 111.panta trešā, ceturtā un piektā daļa, 114. un 115.pants stājas spēkā 2017.gada 31.decembrī.

45. Līdz brīdim, kad regulators pieņem lēmumu par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sertificēšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākumus pilda dabasgāzes apgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes pārvadei.

46. Līdz brīdim, kad regulators pieņem lēmumu par tarifu apstiprināšanu dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai un sadalei un lēmumu par dabasgāzes cenas apstiprināšanu saistītajiem lietotājiem, attiecīgie sistēmas operatori un publiskais tirgotājs dabasgāzes apgādes pakalpojumus sniedz par tarifiem, kas noteikti akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze".

47. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 44.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

48. Regulators izdod šā likuma 42.2 panta otrajā daļā un 44.panta ceturtajā daļā minētos normatīvos aktus sešu mēnešu laikā no attiecīgo pantu spēkā stāšanās dienas.

49. Līdz vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora apstiprināšanai un norīkošanai dabasgāzes pārvades sistēmas operators darbojas atbilstoši šā likuma 112.pantam.

50. Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas rezultātā jaunizveidoto subjektu pārreģistrēšana tiešās pārvaldes iestāžu, pašvaldību un autonomu publisko tiesību subjektu administrēto pakalpojumu datubāzēs ir veicama bez maksas. Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajiem subjektiem šajā likumā noteiktās licences izsniedz bez maksas.

51. No 2017.gada 3.aprīļa līdz 2019.gada 1.janvārim publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersants, kuram 2017.gada 1.februārī ir spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības licence.

52. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators līdz 2018.gada 10.janvārim iesniedz regulatoram iesniegumu tā sertificēšanai saskaņā ar šā likuma 115.pantu.

53. Grozījumi šā likuma 7.pantā par otrās daļas vārdu "dabasgāzes tirdzniecībai — uz pieciem gadiem" izslēgšanu un panta papildināšanu ar piekto daļu, kā arī grozījumi šā likuma 103.pantā par 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2017.gada 10.februārī.

54. Regulators līdz 2017.gada 3.aprīlim no jauna izdod šā likuma 15.panta 1.1 daļā noteiktās dabasgāzes apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas un izdod 107.panta trešajā daļā noteikto dabasgāzes cenas aprēķināšanas metodiku, kas paredz attiecīgo tarifu un cenas noteikšanu enerģijas vienībās izteiktam dabasgāzes apjomam.

55. Šā likuma 6.panta trešā daļa un 43.panta pirmā daļa zaudē spēku 2017.gada 3.aprīlī.

56. Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajam subjektam, kas ir dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākumu pārņēmējs, ir saistoši lēmumi par ieguldījumu izmaksu sadali, kuri līdz dabasgāzes pārvades sistēmas operatora nodalīšanai ir pieņemti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ lēmumu Nr.1364/2006/EK, groza regulu (EK) Nr.713/2009, regulu (EK) Nr.714/2009 un regulu (EK) Nr.715/2009."

27. Izslēgt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1.punktu.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 11.februārī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece

Rīgā 2016.gada 23.februārī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!