Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde 2016.gada 3.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 3.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums" (Nr.618/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 14.novembrim". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina un Jāņa Ādamsona pieprasījumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim "Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atsauc lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr.724/Lp12) izslēgšanu no 2017.gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketes". Līdz ar to lēmuma projekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Zariņa kungs, vai jūs runāsiet "pret"?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jau tas tika paredzēts, diskutējot par budžetu pirmajā lasījumā, šis ir viens no tiem jautājumiem, kurus steidzamības kārtībā, lai arī cik labi nodomi būtu, atrisināt neizdosies. Es par to jūs jau brīdināju no šīs tribīnes. Tieši tas tagad notiek. Proti, mēs pašlaik dzirdam, ka koalīcija ir vienojusies un sapratusi, ka tomēr uzreiz šiem grozījumiem spēkā stāties nevarēs ļaut. Ja jau koalīcija ir nolēmusi, ka šie grozījumi attiecībā uz obligātā iepirkuma komponenti stāsies spēkā tikai 2018.gadā, tad kāda ir loģika tagad atsaukt šo, jau iepriekš pieņemto, lēmumu par to, ka ņemam laukā no budžeta paketes šo likumprojektu? Jo pašlaik nav nekādas nepieciešamības to skatīt steidzamības kārtībā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tā, ka joprojām neviens nav spējis jēdzīgi paskaidrot, kāda jēga vispār ir tāda likuma projektu, kurš sāks darboties tikai 2018.gadā, likt 2017.gada budžeta paketē. Es skatos, Ķirša kungs ir atkal pieteicies runāt. Es ļoti gribu dzirdēt koalīcijas pamatojumu, kāpēc ir vajadzīga šī steidzamība. Kāpēc šo svarīgo jautājumu, kurš tiešām ir samilzis un kuru vajag risināt, Ekonomikas ministrija grib risināt slepus, pa ātro, vispār par to nediskutējot Saeimā, nedodot iespēju deputātiem kārtīgi iepazīties ar jūsu priekšlikumu un varbūt kopīgi to uzlabot? Jo tik tiešām situācija ir samilzusi un tā ir jārisina. Kāpēc Ekonomikas ministrija cenšas slēpt šo risinājumu un nedod iespēju kārtīgi par to diskutēt? Vai jūs paši par to neesat pārliecināti? Jo tad, kad mēs to skatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jūs nespējāt sniegt nevienu pamatojumu. Kad jums paprasīja, kā tas iedarbosies uz tautsaimniecību, kā tas iedarbosies uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm, Ekonomikas ministrija nebija spējīga to pateikt.

Tāpēc mans aicinājums, kolēģi, būtu pieiet atbildīgi šim jautājumam, jo citādi sanāks tā, kā tas jau bija ar tirgus atvēršanu. Arī toreiz steidzamības kārtībā Saeimai vienā dienā vajadzēja pieņemt lēmuma projektu, kuru pēc tam veselu gadu laboja. Es aicinu nepieļaut šādu kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Kā jau iepriekš minēju, šis ir jautājums nevis par to, būt vai nebūt šim likumam, bet gan – būt vai nebūt rūpniecībai Latvijā. (Dep. I.Zariņš: "Kādas muļķības tu runā?") Un šeit mēs varam, protams, vilcināties, bet šobrīd ražotāji gaida, skatās uz mums, ko mēs darīsim, un, ja mēs pieņemsim negatīvu lēmumu, nu, tad acīmredzot rūpniecībai Latvijā nebūt. Un par to ļoti precīzi liecina visi apstrādes rūpniecības skaitļi (Dep. I.Zariņš: "Ko tu runā…?!"), kuri neiet uz augšu, bet – gluži pretēji – iet uz leju. Un tas ir lielākoties šo elektrības cenu dēļ.

Un, Zariņa kungs, varbūt jūs neesat pamanījis – jau vairākus gadus mēs skatām arī trīs gadu budžetu. Un, ja šis likums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri, tas ietekmē trīs gadu budžeta otro un trešo gadu. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Tā ka, ja jūs nevarat pamanīt tur saistību ar budžetu, tad paskatieties, lūdzu, vēlreiz!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad par šo jautājumu viens deputāts runājis "par", viens – "pret".

Taču, tā kā pati atbildīgā komisija savu iesniegto lēmuma projektu ir atsaukusi, tas no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atsaukt lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr.724/Lp12)".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Jau no šīs diskusijas jūs uzskatāmi redzējāt, kāpēc nevajag steigties ar šo likumprojektu, jo pat Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs vispār nesajēdz, par ko viņš taisās balsot.

Tātad jautājums – par ko mēs tagad lemjam? Nav runa par to, ka ir jārisina šis samilzušais jautājums. Tieši otrādi! Runa ir par to, ka Saeimai ir atbildīgi jāpieiet šim jautājumam un tiešām tas ir jāatrisina, nevis tagad uz aklo steidzamības kārtībā jāpieņem likumprojekts, par kuru te gandrīz nevienam nav sajēgas.

Un to, ka tik tiešām šis likumprojekts ir uzlabojams, parāda kaut vai tas, ka, vēl nesākot to izskatīt otrajā lasījumā, jau ir doma par to, ka tas būs jāmaina. Nu tad kāpēc mums to nedarīt atbildīgi? Kāpēc mums tagad ir jāizdara tā, ka šo likumprojektu skatīs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kura šo likumprojektu vērtēs nevis pēc būtības, bet... vērtēs pēc tā, kādu ietekmi tas atstāj uz budžetu, nevis vērtēs pēc būtības, kā tas pareizāk būtu tautsaimniecībai?

Ķirša kungs, runa ir tieši par to, ko jūs tagad karstasinīgi stāstāt no šīs tribīnes, – par to, ka tas ir svarīgi tautsaimniecībai. Tieši par to mēs arī runājam pašlaik. Atnāciet šeit un izstāstiet, kā jūs domājat to izdarīt, nevis vienkārši ar tukšām, deklaratīvām frāzēm...! Jūs to izvairāties darīt, jūs pat baidāties no tā, un tāpēc jūs to liekat budžeta paketē, lai par to nediskutētu, lai tas atkal tiktu pieņemts un jūs pēc tam kasītu aiz auss un domātu, ko ar to visu darīt. Tā nav pareiza pieeja.

Es aicinu būt atbildīgiem! Es aicinu tiešām nevis vārdos, bet darbos padomāt par tautsaimniecību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamais Zariņa kungs! Es kaut ko nesaprotu. Manuprāt, šis jautājums ir izlemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Komisija ir atsaukusi šo priekšlikumu. Par ko tur vispār vajag runāt? Jo šajā sēdē mēs šobrīd par šo jautājumu vienkārši nelemjam. Mēs neesam tiesīgi lemt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atsaukusi. Viss! Kāpēc tērēt laiku?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad līdzīgi kā ar iepriekšējo lēmuma projektu: arī par šo viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Taču, tā kā atbildīgā komisija ir atsaukusi pašas iesniegto lēmuma projektu, tas no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Tātad sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

"Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viļuma kungs, vai runāsiet...?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Izskatās, ka pēdējā laikā Ministru kabinets ir iesācis jaunu praksi – katrai Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes piedāvātai direktīvai tagad būs jauns likums. Šajā gadījumā mēs skatām Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma projektu.

Atgādināšu, ka mums jau ir Elektronisko sakaru likums. Elektronisko sakaru likums! Jūs varat salīdzināt abus šos nosaukumus. Un pēc būtības, ja mēs paskatāmies Elektronisko sakaru likuma mērķus (tie ir veseli astoņi), tad redzam, ka tie lielā mērā sakrīt ar šajā konkrētajā likumprojektā piedāvātā likuma mērķi. Nu, piemēram: veicināt elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību; veicināt konkurences attīstību; nodrošināt ierobežoto resursu racionālu un efektīvu izmantošanu... un tā tālāk. Es visu neuzskaitīšu, jūs paši varat papētīt.

Līdz ar to mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, uzskatām, ka, pirmkārt, šajā likumprojektā paredzētās normas varētu iestrādāt jau esošajos likumos. Otrkārt, ja mēs paskatāmies šo likumprojektu, kas tiek piedāvāts jums nodošanai komisijai, tad redzam, ka tajā ir 18 panti; no 18 pantiem astoņi ir par domstarpību risināšanu, respektīvi, domstarpībām, kuras varētu rasties starp dažādiem būvniekiem un šī pakalpojuma ieviesējiem.

Daži piemēri.

11.pants: "Iesniegums par domstarpību izskatīšanu".

12.pants: "Pušu pārstāvība".

13.pants: "Iesnieguma izvērtēšana".

14.pants: "Domstarpību izskatīšanas process".

15.pants: "Izlīgums".

16.pants: "Lēmums par domstarpību izskatīšanu".

17.pants: "Maksājums par domstarpību izskatīšanu".

18.pants: "Atlīdzība par šī likuma prasību neievērošanu vai lēmuma nepildīšana par domstarpību izskatīšanu".

Dāmas un kungi! Nu kur šeit ir ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla jautājumi izskatīti?!

Es lūdzu tomēr mēģināt samazināt šo normatīvismu mūsu likumdošanas bāzē, par ko ir runājis, kā es saprotu, arī Valsts prezidents (ne tikai viņš, arī paši jūs par to esat runājuši katru reizi pirms Saeimas vēlēšanām).

Līdz ar to es lūdzu: varbūt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs varētu atnākt un mums izskaidrot, kāpēc tomēr mums tas būtu jāatbalsta. Ja ne viņš, varbūt satiksmes ministrs vai Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Jo pretējā gadījumā mēs patiešām neredzam pamatu balsot "par".

Un es arī jūs, kolēģi, aicinu balsot "pret".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "par" neviens deputāts nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumi".

Darba kārtībā – deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina un Jāņa Ādamsona pieprasījums aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim "Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts mūsu komisijas sēdē. Pamatā diskusijas izraisījās par šo informācijas apriti, ko deputāti pieprasa no Aizsardzības ministrijas. Jautājums arī bija par iepirktās, iegādātās tehnikas kvalitāti, lietderību mūsu valsts bruņotajos spēkos.

Informācija, ko komisijas sēdē sniedza aizsardzības ministrs, vairākumu deputātu apmierināja. Līdz ar to ar balsu vairākumu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības minētais pieprasījums nav pieprasījums attiecībā uz mehanizācijas projektu, nav pieprasījums attiecībā uz minētā projekta vērtēšanas apstākļiem; tas nav arī jautājums par to, vai šis projekts kopumā ir izdevies vai nav izdevies.

Visi šie jautājumi būs cita pieprasījuma pamatā, un mēs šos jautājumus attiecīgi arī izskatīsim. Konkrētais pieprasījums ir adresēts Pieprasījumu komisijai, ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrija ignorē Latvijas Republikas Satversmi un ignorē Saeimas kārtības rulli komunikācijā ar parlamenta pārstāvjiem, ar parlamentu un faktiski šobrīd izvairās atbildēt uz virkni interesējošo jautājumu, kā arī izsniegt virkni deputātus interesējošo dokumentu.

Līdz šim konkrētajam pieprasījumam mēs nenonācām vienā dienā. Mēs iepriekš adresējām vairākus Saeimas deputātu jautājumus (attiecībā uz minēto projektu bija pieci deputātu jautājumi ar vairāk nekā... ar vismaz 50 dažāda rakstura jautājumiem kopumā) par minētā projekta īstenošanas gaitu.

Diemžēl situācija ir izveidojusies tāda, ka Aizsardzības ministrija... Jo dziļāk, tā teikt, notika tā rakšana minētā projekta ietvarā, jo vairāk informācijas no Saeimas deputātiem tika slēpts.

Līdz ar to uz šo brīdi mēs patiesībā esam nonākuši pie ļoti bīstamas tendences, un šeit es vēlos norādīt, ka nav svarīgi, kura politiskā partija atrodas pozīcijā, kura – opozīcijā; pēc būtības ir absolūti acīmredzama Aizsardzības ministrijas ignorance attiecībā uz tiem pienākumiem, kurus ir paredzēts pildīt izpildvarai, komunicējot ar Saeimas deputātiem jeb ar likumdošanas varu.

Minētais arī norāda uz to, ka aizsardzības ministrs un Aizsardzības ministrijas atbildīgās amatpersonas arī Krimināllikuma, piemēram, 316.panta kontekstā nodarbojas ar... bezdarbību.

Kā bezdarbība minētajā jautājumā izpaužas no aizsardzības ministra puses?

Nu, kolēģi, parlaments ir nonācis līdz tai situācijai, kad tiek atteikts izsniegt Saeimai Ministru kabineta informatīvo ziņojumu. Respektīvi, mēs pieprasām, lai mums izsniegtu Ministru kabineta informatīvo ziņojumu... Ministru kabinetā izskatāmo jautājumu, bet pretī saņemam atteikumu: "Ministru kabineta informatīvais ziņojums jums izsniegts netiks!"

Proti, mēs lūdzam izsniegt mums Ministru kabineta sēdes protokolu, kurā atspoguļotas debates starp ministriem attiecībā uz jautājuma pieņemšanu, bet mums paziņo, ka šis protokols izsniegts netiks. Tas principā ir nonsenss parlamenta un izpildvaras komunikācijā! Visās iepriekšējās reizēs, visos iepriekšējos jautājumos, kopš es esmu Saeimas deputāts (kopš 2011.gada), un arī iepriekš, vienmēr izpildvara ir cienījusi likumdošanas varu un šādus dokumentus Saeimai ir iesniegusi neatkarīgi no tā, vai izpildvarai patīk uzdotie jautājumi vai nepatīk. Likums nosaka konkrētu parlamentāro uzraudzību, parlamenta deputātu tiesības. Nē, mēs aizejam šajā jautājumā tālāk... vienkārši tiek pateikts parlamenta deputātiem: "Piedodiet, tā nav jūsu daļa!" Un konkrēti tāds ir uz šo brīdi jautājums attiecībā uz šo informatīvo ziņojumu. Kad tam pašam ministram tika prasīts informatīvais ziņojums attiecībā uz bruņutransportieru iepirkumu kopumā, kas bija skatīts citā Ministru kabineta sēdē, to Aizsardzības ministrija izsniedz... arī klasificētos materiālus. Savukārt to jautājumu, kas nepatīk (piemēram, attiecībā uz NATO standartiem neatbilstošas munīcijas iegādi 21.gadsimtā), – to jautājumu Aizsardzības ministrija ignorē.

Godājamie kolēģi, tas ir pirmais jautājums minētā pieprasījuma ietvarā.

Otrais jautājums minētā pieprasījuma ietvarā ir tas, ka Saeimas deputāti ir prasījuši atsevišķus dokumentus ar konkrētiem datumiem, ar konkrētiem numuriem, ar konkrētās iestādēs apspriestiem jautājumiem. Un šeit arī sanāk paradokss. No Saeimas deputātu nosūtītiem pieciem jautājumiem... uz daļu no tiem ministrs... Kādus dokumentus viņš vēlas izsniegt, tādus viņš izsniedz; kādus dokumentus viņš nevēlas izsniegt, viņš neizsniedz. Kad tu atkārtoti prasi viņam izsniegt tos dokumentus, kurus viņš izvairās izsniegt... tie būtu, piemēram, dažādi pirmsizpētes dokumenti, dažādi izvērtējumi, dažādi lēmumi un to sēžu protokoli, kurās, es atvainojos, ir piedalījies personīgi gan toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, gan tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan arī patiesais minētā projekta virzītājs – bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks, kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Jānis Kažociņš. Un šos tā vai cita attiecīgā laikposma dokumentus par to, ko viņi tur trijatā sprieda, konkrētie cilvēki atklāt negrasās. Acīmredzot viņiem kaut kas tajā visā ir slēpjams.

Tajā pašā laikā iestādēm, kuras realizē kontroles un revīzijas funkcijas, piemēram, tai pašai Valsts kontrolei, šie materiāli tiek izsniegti. Līdz ar to ir jautājums – kādu iemeslu dēļ vieniem varas atzariem materiāli no izpildvaras tiek izsniegti, bet citiem varas atzariem netiek izsniegti.

Cienījamie kolēģi! Šis ir lielā mērā principiāls jautājums – kurā vietā mūsu valstī atrodas parlaments. Jautājums par cieņpilnu attieksmi pret Saeimas deputātiem – tas ir pats pirmais, pats svarīgākais, jo Saeimas deputātu jautājumu var nosūtīt ikviens no jums.

Šeit ir jautājums par to, cik lielā mērā Aizsardzības ministrijai, realizējot šo projektu, tiešām ir bail no materiālu uzrādīšanas. Es varu atgādināt, ka šāda veida komunikācija saistībā ar Saeimas deputātu jautājumiem (mēs nosūtījām piecus)... Mēs nosūtījām un šodien debatējam par pieprasījumu par minēto jautājumu, un nepārprotami tas var tuvākajā laikā novest pie parlamentārās izmeklēšanas komisijas par šo jautājumu. Ja to nevadīs Spolītis, tad, protams, mēs varbūt varētu nonākt pie diezgan teicamiem rezultātiem minētā jautājuma izvērtēšanā. Jo tas, ko mēs esam iegādājušies metāllūžņu formā, realizējot šo projektu, salīdzinot, piemēram, ar Lietuvas un Igaunijas pieredzi, ir absolūts nonsenss visā NATO ietvarā, kurā mēs darbojamies.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.

R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Parlamentārieši!

Pateicos par deputātu izrādīto interesi attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projektu.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Aizsardzības ministrija ir aktīvi sadarbojusies ar Valsts kontroli, lai veiktu objektīvu mehanizācijas projekta revīziju. Valsts kontrole, veicot revīziju, nav atklājusi pārkāpumus mehanizācijas projekta ietvaros. Aizsardzības ministrija ir ņēmusi vērā un ievieš Valsts kontroles ieteikumus mehanizācijas projekta pilnveidošanai.

Aizsardzības ministrija turpinās aktīvi sadarboties ar Valsts kontroli un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, lai arī turpmāk nerastos šaubas par NBS attīstību atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Deputātu pārmetums par valsts valodas neievērošanu, nosūtot dokumentus, ir nevietā, jo deputātu pieprasītais dokuments Nr.P003/A2014 ir angļu valodā. Dokumenta ar šādu numuru latviešu valodā nav. Daļējs – fragmentārs un juridiski nesaistošs – līguma tulkojums tika izmantots tikai līgumprojekta virzībai saskaņošanai ministrijām un Ministru kabinetam. Šāds tulkojums nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju par atbilstoši līgumam nodibinātajām saistībām.

Deputātu jautājumos nebija informācijas pieprasījuma, bet bija uzaicinājums iesniegt konkrētus dokumentus, kuru pieejamības statuss ir ne tikai ierobežotas pieejamības, bet arī dienesta vajadzībām un tiem ir augstākā klasifikācijas pakāpe. Šajos dokumentos ir iekļauta informācija par NBS operacionālajiem apsvērumiem, kas ir paredzēta tikai iekšējai lietošanai un tikai amatpersonām, kam šāda informācija ir nepieciešama tiešo uzdevumu veikšanai.

Deputātu minētie Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas plānošanas padomes sēžu protokoli tika izmantoti iekšējai analīzei un lēmumu pieņemšanai, kas tika atspoguļots Ministru kabineta iesniegtajos informatīvajos ziņojumos par mehanizācijas projektu.

Vēlos uzsvērt, ka aizsardzības jomā mēs skrupulozi ievērojam klasificētās informācijas apriti un nepieciešamību zināt principu, lai nodrošinātu nacionālās un NATO informācijas aprites prasības.

No dažiem deputātiem ir saņemti pārmetumi, ka CVR(T) munīcija neatbilst NATO standartiem. Gan CVR(T), gan atbilstošu munīciju mēs iepērkam no NATO dalībvalsts, kuras rīcībā ir vieni no kaujas spējīgākajiem bruņotajiem spēkiem. CVR(T) iegāde arī tika saskaņota ar NATO atbildīgajām struktūrām un ekspertiem. CVR(T) platformas un uz tām esošais Rarden lielgabals spēs izpildīt NATO noteiktos mērķus. Valsts aizsardzības finansēšanas likums, uz ko ir atsaucies Elksniņa kungs, nosaka, ka aizsardzības finansējums ir jāizmanto, lai paaugstinātu valsts aizsardzības spējas, un CVR(T) to viennozīmīgi veiks. Minētā tehnika neskaitāmas reizes ir pielietota NATO starptautisko operāciju ietvaros, kā to jau ir darījusi Lielbritānija, kura plāno CVR(T) izmantot līdz pat 2026.gadam.

Pieejamā informācija liecina, ka CVR(T) tiks izvietotas arī Igaunijā Lielbritānijas vadītās kaujas grupas sastāvā. Pasaulē izmanto aptuveni 3500 šādas tehnikas vienību, tām nepieciešamā munīcija ir brīvi pieejama tirgū un nebūs problēmu ar tās nodrošināšanu. Šobrīd NBS rīcībā jau ir 35 CVR(T) platformas, un līdz gada beigām šis skaitlis pieaugs līdz 40. CVR(T) ir aktīvi izmantotas NBS un sabiedroto mācību laikā gan Ādažos, gan Latgales reģionā, praktiski apliecinot savas spējas kaujas situācijās un atbilstību Latvijas apstākļiem.

Ja kādam no deputātiem joprojām ir šaubas par šīs tehnikas efektivitāti, esat laipni lūgti apmeklēt kājnieku brigādi, lai kopā ar karavīriem apskatītu un novērtētu to spējas un atbilstību Latvijas vajadzībām!

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA). (Dep. A.Lejiņš: "Elksniņš grib pieteikties treniņos!")

Cienījamie kolēģi! Nu, lielā mērā tieši Bergmaņa kunga uzruna šodien arī norāda, ka ir jāpāriet pie ļoti daudzām saturiskām lietām attiecībā uz minēto bruņutransporta iepirkumu.

Pirmām kārtām vislielākā problēma, kuru diemžēl nav ievērojuši minētā projekta, tā teikt, autori un iniciatori, ir Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Valsts aizsardzības finansēšanas likuma 1.pants (spēkā esošs līdz 2014.gada 10.jūlijam, respektīvi, spēkā esošs līdz tam brīdim, kad tika pieņemti visi jautājumi attiecībā uz minētā projekta virzību) noteica, ka "Likuma mērķis ir noteikt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO), lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku ilglaicīgas attīstības plānošanas sistēmu un veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu, kas būtu virzīta uz NATO standartu ieviešanu [..]".

Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Patiesībā uz šo kritēriju arī atbildīgās amatpersonas "ieberzās", jo pēc būtības, šo projektu realizējot, šī likuma prasība ievērota netika. Mēs iepirkām CVR(T) ar Rarden lielgabalu, kurš neatbilst NATO standartiem. Munīcija neatbilst NATO standartiem! Tāpēc munīciju nevar ražot ne Latvijā, ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Vācijā, to visā pasaulē ražo tikai un vienīgi Lielbritānijā. Un tikai tā iemesla dēļ Ministru kabinets šajā vasarā arī pieņēma informatīvo ziņojumu par munīcijas iegādi no Lielbritānijas.

Bet tas vēl nav viss! Aizsardzības ministrija kādam ražotājam Latvijā jau ir apsolījusi, ka tā no viņa iegādāsies šo munīciju. Ražotājs (un mums viņi ir vairāki) neveidos savu tehnoloģisko līmeni un nesertificēs jaunas munīcijas, ko viņš nekad nav ražojis, ražošanu Latvijas teritorijā bez solījuma saņemt šo iepirkumu. Tas ir pirmais stāsts visā šajā projektā.

Otrais stāsts visā šajā projektā ir šo iegādāto metāllūžņu remonts, kuru īstenos tie, kuri saņems drošības sertifikātu attiecībā uz spējām remontēt NATO standartiem atbilstošu tehniku. Un neviens ražotājs Latvijā, kamēr viņš nesaņems garantijas – iepirkuma garantijas – par to, ka viņš šo ražojumu un remontu varēs Latvijā veikt, neīstenos šo projektu un konkursā nepieteiksies.

Līdz ar to viss mehanizācijas projekts pēc būtības ir kārtējā afēra, kura ir virzīta uz to, lai vienkārši nozagtu šeit pat uz vietas uz munīcijas un uz minēto daiktu remonta rēķina. Punkts viens.

Punkts divi. Aizsardzības ministrs melo – tiešām melo! –, melo attiecībā uz to, ko ir teikusi Valsts kontrole. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Nu ne jau Elksniņš izdomāja tos NATO standartus, ir tie atbilstoši vai nav atbilstoši. To ir norādījusi Valsts kontrole – kā aizrādījumu, kā bažas Aizsardzības ministrijai par to, ka... "Nu ko jūs esat iegādājušies?! Munīcijas taču šiem daiktiem nav! Kur jūs to pirksiet? Kur jūs to ražosiet?" – un tie ir Valsts kontroles jautājumi, ko tā ir atklājusi.

Es atvainojos! Bergmaņa kungs šajā situācijā ir ķīlnieks: ne viņš ir pieņēmis lēmumu par to iegādi, ne viņš ir piedalījies šajā procesā. Viņam vienkārši šobrīd ir jānāk un jāuzņemas atbildība par to, ko faktiski ir izdarījis Pabriks un Vējonis, un patiesībā tā vienkārši ir cūcība no ministrijas puses – ignorēt parlamentāro kontroli attiecībā uz savām darbībām.

Es varētu palūgt vēl divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ja runās vēl divas minūtes? (Dep. V.Spolītis un dep. L.Čigāne: "Nē!"; starpsaucieni: "Lai runā!"; "Nē! Pietiek!"; "Vienu minūti!"; "Balsojam!") Deputāti iebilst. Ir priekšlikums ļaut debatēt vienu minūti. Vai jums pietiks ar vienu minūti?

A.Elksniņš. Nu ko, jums bail? Es parunāju, izstāstu, kā tur ir...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jums pietiks ar vienu minūti? Deputāti iebilst.

A.Elksniņš. Nu, vienu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas balsot par debatēm? Nē. Tad viena minūte. Lūdzu, runājiet!

A.Elksniņš. Šodien tiek runāts par to, ka Lielbritānija NATO ietvaros, palīdzot un piedaloties kontingenta izvietošanā Igaunijā, atvedīs uz Igauniju to pašu CVR(T). Super! Bet tās būs tās CVR(T) modifikācijas, kuras mēs esam nopirkuši. Tās nebūs modifikācijas, kuras no Lielbritānijas bija piedalījušās karā Afganistānā, tās nebūs modifikācijas, kuras piedalījušās karā Irākā, un es tiešām aicinātu parlamenta deputātus iepazīties ar to, ka no CVR(T) bruņojuma jau 2004., 2005.gadā ir atteikusies Beļģija, Spānija, Īrija. Un tas, ko mēs esam iegādājušies... izdarījuši attiecībā uz savu aizsardzības budžetu, aizsargājoties it kā no kaut kā... patiesībā tā ir kārtējā krāpšana un kārtējā afēra.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (Dep. J.Urbanovičs: "Par tramvaju izstāsti! Ko tur Rīgas dome atkal izdarījusi?")

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Elksniņa kungu satrauc, ka viņš netiek klāt informācijai, kas saistīta ar mūsu militārajām lietām, bet mani satrauc cita lieta. Mani satrauc tas, ka šī pieprasījuma iesniedzēji, kuriem lielākajai daļai nav pielaides valsts noslēpumam un kurus faktiski mūsu specdienesti atzinuši par valstij nevēlamiem, nelojāliem cilvēkiem (Troksnis. Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.), interesējas par mūsu militārajām lietām, grib iegūt mūsu aizsardzībai svarīgu informāciju, lai gan viņiem ne tikai nav pielaides, bet, kā mēs no masu medijiem uzzinām, regulāri iet atskaitīties uz Krievijas vēstniecību.

Tā ka, ministra kungs, aicinu jūs, it sevišķi šajā ģeopolitiskajā situācijā, arī turpināt tikpat rūpīgi izvērtēt informāciju, kas nonāk šo cilvēku rokās.

Paldies. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko vēlas piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina, Jāņa Ādamsona pieprasījumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim "Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 62, atturas – 2. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 25.oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā".

Bija iesniegti trīs priekšlikumi, tie visi tika atbalstīti komisijas redakcijā un ar valsts valodas speciālistu labojumiem. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs izskatām likumprojektu trešajā lasījumā, kurā nav iesniegts neviens priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V.Spolītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Apsardzes darbības likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Likumprojektā "Grozījums Apsardzes darbības likumā" otrajam lasījumam priekšlikumu nebija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Apsardzes darbības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

V.Ķirsis. Šā gada 9.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojekts Nr.709 "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atbilstoši Parīzes protokolam precizē no nodokļa atbrīvotās akcīzes preces, kas tiek piegādātas diplomātiskajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām vai to pārstāvniecībām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kā arī atsevišķi sabiedroto spēku štābam, un tāpat kā nākamais likumprojekts precizē arī noteikumus attiecībā uz degvielas piegādi un apjomiem Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai tāpēc, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir atsevišķs līgums par šo sadarbību. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.708, līdzīgi kā iepriekšējais likumprojekts, precizē Pievienotās vērtības nodokļa likumu, lai izpildītu Ministru kabineta 2015.gada 26.maija sēdes protokolu, un precizē PVN maksājumu kārtību, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štāba nolīgumu, kas papildina Parīzes protokolu atbilstoši tā 7.pantam.

Tāpat šeit ir nelielas korekcijas saskaņā ar Būvniecības likumu, kā arī ir precizēta kārtība par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras mūsu izpratnē, ja tiek sniegti pakalpojumi un netiek saņemta peļņa, teiksim, kooperatīva biedriem... faktiski šīs sabiedrības nav PVN maksātājas.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kiršteins. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Godājamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"".

Ir saņemti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pimenovs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Cienījamie kolēģi, es lūdzu atļauju uzrunāt jūs septiņas minūtes un neizmantot paredzēto iespēju runāt otro reizi...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka deputāts apvieno abus debašu laikus, tātad runā septiņas minūtes? Iebildumu nav. Lūdzu!

I.Pimenovs. Paldies.

Mana priekšlikuma fabula ir ļoti vienkārša. Spēkā esošā likuma 3.pantā ir noteikts, ka Latvijas Bankas mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Es ierosinu Latvijas Bankas mērķi paplašināt un to noteikt šādi: saglabāt cenu stabilitāti un veicināt maksimālu nodarbinātību. Cenu stabilitātes saglabāšana un maksimālas nodarbinātības veicināšana ir klasiskas monetārās politikas divi savstarpēji saistīti mērķi. Tie veido pāri, tie ir kā viena rieksta čaumalas divas puses. Tās ir neatdalāmas viena no otras.

Ekonomiskā cikla lejupslīdes laikā, piemērojot monetārās politikas instrumentus, veicina nodarbinātību. Savukārt augšupejas laikā, neļaujot ekonomikai pārkarst, notur zemu inflācijas līmeni, tātad stabilas cenas, nolūkā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Ignorējot vienu no šiem diviem mērķiem, nenovēršami rodas ekonomikas ilgtspēju bremzējošie apstākļi. Ja par nodarbinātību nerūpējas vai no šāda mērķa distancējas, krīt pieprasījums iekšējā tirgū, jo pārmērīgs bezdarbs nepapildina naudas makus un apspiež motivāciju izdarīt ieguldījumus preču ražošanā, samazina nodokļu ienākumus valsts un pašvaldību budžetos, izņem no ekonomikas naudu bezdarba pabalstiem, un tirgus krīt.

Savukārt ļaujot inflācijai palielināties augšupejas laika posmā, tirgus dalībniekiem tiek sūtīti nepareizi signāli par pieprasījumu tirgū, un tas arī sairst. Un tā ir visa teorija.

Tālāk par praktisko pusi. Visu šo teoriju labi saprot monetārās politikas veicēji, tāpēc lielajās ekonomikās šie divi mērķi ir tiesiski nostiprināti. ASV Federālā rezervju sistēma, kas veic centrālās bankas funkcijas, saskaņā ar Federālo rezervju aktu nodrošina (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) maksimālu ilgtermiņa nodarbinātību un stabilas cenas jau kopš 1977.gada. Jā, Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka seko citai filozofijai, proti, ka, paturot zemu inflāciju, var atrisināt visas problēmas ekonomikā, tai skaitā ilgtermiņā nodrošināt maksimālo nodarbinātību. Un šajā nostājā atspoguļojas ne tikai citu ekonomisko teoriju iedvesmotas vīzijas, bet arī ietekmīgu valstu, ietekmīgu biznesa grupu intereses.

Šī filozofija neattaisnojās. Uzdoto stabilo cenu mērķi Eiropas Centrālā banka nesasniedza ne pirms krīzes, ne pēc tam. "Burbuļus" (mazāk vai vairāk) pārdzīvoja visas eirozonas valstis, bet pēckrīzes sīvā cīņa par stabilām cenām noveda eirozonu stagnācijā, kuru tolaik pareģoja politiskā opozīcija, bet tagad atzīst arī Eiropas institūcijas.

Arī Latvijā bezdarbs ir vairāk nekā divreiz lielāks nekā frikcijas bezdarbs, kurš būtu raksturīgs augšupejošai ekonomikai, un nesasniedz pirmskrīzes līmeni. Tāpēc Latvijas īpašās intereses ir radīt tādus motivācijas mehānismus, kuri veicinātu ekonomikas attīstību visātrāk. Šajā darbā Latvijas Bankai būtu īpaši svarīga nozīme, jo tieši centrālā banka liek monetārās politikas pamatus valstī.

Jā, likumā "Par Latvijas Banku" ir rakstīts, ka Latvijas Banka atbalsta Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas politiku atbilstoši līgumam par Eiropas Savienības darbību, kur noteikts, ka Eiropas centrālo banku sistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti.

Tas viss nozīmē to, ka likums "Par Latvijas Banku" ir ģenētiski saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Nu un? Rimšēviča kungs, kurš šeit nepiedalās mūsu darbībās šobrīd, vairākkārt stāstīja dažādās konferencēs un komisijās par to, ka Latvijā vērojama īpatnēja situācija: komercbanku kontos ir daudz naudas, inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to monetārā politika ir izsmēlusi savus resursus un tāpēc ir nepieciešama cita, īpaša politika valsts pārvaldes pārstrukturēšanai.

Rimšēviča kungs sniedz drošu rekomendāciju, jo pārvaldes optimizācija nekad nebūs pabeigta, tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Bet tas neatņem Latvijas Bankai kā vienai no makroekonomikas veicējiem atbildību par nodarbinātības palielināšanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu lielāku pieprasījumu tirgū.

Kādus iebildumus izvirza Latvijas Banka?

Ciktāl sapratu komisijas sēdē, Latvijas Banka piekrīt, ka nodarbinātība ir viena no Latvijas Bankas rūpēm, bet tā ir pret savas darbības mērķa paplašināšanu, jo, bankas ieskatā, tas esot pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību. Es uzsveru, ka mērķa paplašināšana nav pretrunā ar līgumā noteikto mērķi, bet to papildina – papildina Latvijas Bankas kompetenci ietekmēt notikumus finanšu politikā, kuru īsteno valdība.

Latvijas Banka norāda, ka viena pamatvirziena izpilde traucēs otra uzdevuma izpildi. Tā nav! Abi galvenie mērķi kļūs prioritāri dažādos ekonomiskā cikla posmos, savukārt prakse rāda, ka viena no diviem mērķiem neesamība tiesiski saistošā dokumentā ļauj viegli norobežoties no tā ievērošanas, kā norobežojās bijušais Eiropas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Žans Klods Trišē, jo viņa mandāts bija tikai (un tikai!) zema inflācija, un rezultāti ir acīm redzami. Savukārt Federālās rezervju sistēmas padomes priekšsēdētājam Benam Bernankem bija mandāts un pienākums mazināt bezdarbu, un viņš turēja zemas likmes, kamēr bezdarbs samazinājās līdz sešiem procentiem, uzturot inflāciju 2,5 procentu līmenī. Tas ļāva Amerikai jau 2010.gadā iziet no krīzes, bet Eiropas Savienībā krīzes pārvarēšana pārtapa ilgstošā stagnācijā.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

J.Trupovnieks. Atļaušos nolasīt visu šo galveno mērķi, kas ir noteikts Eiropas centrālo banku sistēmā. Tātad: "Galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neietekmējot šo mērķi, Eiropas centrālo banku sistēma atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2.pantā. Eiropas centrālo banku sistēma darbojas saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā pastāv brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali, kā arī ievēro šī Līguma 119.pantā noteiktos principus."

Vēl vēlētos atzīmēt, ka, veicot izmaiņas nacionālo centrālo banku regulējošajos aktos, ir jāapspriežas ar Eiropas Centrālo banku jeb jāsaņem tās atzinums par atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas minētā priekšlikuma gadījumā nav izpildīts.

Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Jānis Vucāns un Edgars Putra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Pirmo grozījumu Saprašanās memorandā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālo aizsardzības ministriju, Polijas Republikas Nacionālo aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pirms diviem gadiem Latvija izveidoja NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, lai izpētītu, analizētu un sagatavotu aizsardzību pret informācijas karu.

Kā redzams, šī likumprojekta minētajās valstīs... ļoti daudzas NATO valstis ir jau pievienojušās Latvijai un nozīmējušas savus ekspertus šajā centrā.

Šis likumprojekts paredz nepieciešamos tehniskos grozījumus, kas paredz palielināt stratēģiskās komunikācijas centra personālu par vēl vienu cilvēku no Lietuvas. Ar to Lietuvas iemaksa šajā iestādē tiek proporcionāli palielināta.

Šādas personāla skaita izmaiņas neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus no Latvijas un nekādi neietekmē pārējo dalībvalstu saistības.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Pirmo grozījumu Saprašanās memorandā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālo aizsardzības ministriju, Polijas Republikas Nacionālo aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam!

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.novembrim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Administratīvā procesa likums blakus Civilprocesa likumam un Kriminālprocesa likumam ir viens no jurisprudences pamatlikumiem, un attiecībā uz šī likuma grozījumiem tiek ievērota labā prakse, ka tas netiek grozīts ļoti bieži, lai gan Tieslietu ministrijā strādā pastāvīga darba grupa, iesaistot gan tiesnešus, gan akadēmisko personālu. Kādā brīdī, kad šo grozījumu apjoms jau ir pietiekami liels, lai tos nestu uz parlamentu, tie arī nonāk parlamentā un tiek nodoti diskusijām.

Atgādināšu, ka šī pakete ir sagatavota, lai efektivizētu procesu, un galvenais mērķis, kas attiecas uz sabiedrību, ir tas, ka šie grozījumi paredz, ka sabiedrībai būs iespējams izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī Administratīvā procesa likuma gadījumā. Šie grozījumi ir diezgan apjomīgi. Uz otro lasījumu ir 124 priekšlikumi. Kā redzat, lielākā daļa no tiem ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, kas izstrādāti vai nu kopsadarbībā ar Augstāko tiesu, vai arī sadarbojoties Augstākajai tiesai ar Juridisko biroju. Ir precizēts, kuri priekšlikumi ir bijuši apakškomisijas un kurus pēc tam atbalstījusi komisija.

Tātad, kā jau minēju, 124 grozījumi.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš paredz, ka tiek izslēgti vārdi "kā arī Tieslietu ministriju". Šajā likumprojektā ir vairāki tādi grozījumi, kas arī ir sistēmiski un attiecas uz to, ka vairākos gadījumos nav jāinformē augstākā institūcija. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 4. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5., 6., 7. un 8.priekšlikums ir par trešo personu pieaicināšanu. Arī visas šīs normas tiek precizētas un sakārtotas atbilstoši mūsdienu prasībām.

Tātad 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums par normas izslēgšanu. Ir atbalstīts, jo vēlāk tas tiek regulēts citos pantos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 10. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē, kad tiek atcelts administratīvais akts, – tas tiek atcelts ļoti daudzos gadījumos, izņemot izlīgumu. Tātad tiek precizēts tas, ka izlīgumu nevar atcelt. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 17. – līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 18. – līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 19. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 21. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 22. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums par atkārtotu procesuālo pieteikumu vai līgumu. Šis ir jauns pants šajā likumprojektā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 25. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Šis arī ir viens no pantiem, kas paredz valsts nodevu par nodrošinātu juridisko palīdzību.

26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 27. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par valsts nodevas atlīdzināšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 28. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par valsts nodevas atlīdzināšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 31. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 32. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 34. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums par trešās personas tiesībām un pienākumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 37. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 41. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 42. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 43. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 44. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 45., 46., 47. un 48.priekšlikums precizē pieteikuma formu un saturu. 45. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 47. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 47. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 47. savukārt ir Juridiskās komisijas izstrādātais priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 49. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 51. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš precizē pieteikuma nepieņemšanas pamatojumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 52. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 53. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 54. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 55. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 56. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 57. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 59. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 60. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 61. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, daļēji atbalstīts, iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 62. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 63. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 64. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 65. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 66. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 67. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 68. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 69. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts iepriekšējā – 68. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 70. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 71. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 72. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 73. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 74. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 75. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 76. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 77. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 78. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 79. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 80. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 81. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 82. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 83. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 84. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 85. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 85. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 86. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 87. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 88. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 89. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 90. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 91. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 91. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 92. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 93. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 94. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 95. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 96. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 97. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 98. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 99. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 100. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 101. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 102. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 103. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 104. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 105. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 106. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 107. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 108. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 109. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 110. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 111. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 112. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 113. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 114. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 115.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 115. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 116. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 117. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 118. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 119.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 119. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 120. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 121. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 122. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 123. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 124.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 124. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi uz otro lasījumu ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Kā jau minēju, viens no iepriekšējā likuma mērķiem ir ieviest regulējumu, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt nodrošināta arī Administratīvā procesa likumā, un līdz ar to šajā likumprojektu paketē ir jāizdara grozījumi arī Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

Tātad, izskatot šo likumprojektu otrajam lasījumam, komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 3. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 4. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 6. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Komisija neatbalstīja arī 7. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 8. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 9. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Un 10. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Paziņošanas likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Šis ir trešais likumprojekts no likumprojektu paketes, grozot Administratīvā procesa likumu. Tātad "Grozījumi Paziņošanas likumā". Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Un arī 2. – redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Paziņošanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.novembrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbību".

Kaimiņa kungs, vai runāsiet iesniedzēju vārdā vai debatēs?

Iesniedzēju vārdā – vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt visiem! Tātad šāds gadījums parlamentā vēl nav bijis, tāpēc mēģināšu izskaidrot, it sevišķi kamerām, kas tad notiek. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni un smiekli.)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, man jums ir jāaizrāda un jālūdz ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7.pantu: "Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša [..]" un arī pantu, kas nosaka, ka deputāts izvairās no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi un smiekli.)

A.Kaimiņš. Kurš smiesies pēdējais?

Tātad 15 Saeimas deputāti aicina parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību rast iespēju atmaksāt no valsts budžeta iztērētos 14 500 eiro par, mūsuprāt, iesniedzējuprāt, pilnīgi nekompetento un nelietderīgo šīs komisijas galaziņojumu, kuru nav parakstījis neviens no šīs komisijas vadības, izņemot pašu priekšsēdētāja kungu Veiko Spolīti.

Šeit ir runa par politisko atbildību. Retorika no paša Veiko Spolīša mutes bija tāda, ka viņš uzņemas politisko atbildību.

Dāmas un kungi! Ir iztērēti 14 500 eiro, ir sastādīts galaziņojums, kurš ir nekonkrēts, kurā nav nekā no profesionalitātes, kuram patiesībā nav pat nekāda juridiska spēka, jo to neviens nav parakstījis. Tagad es ļoti gribētu dzirdēt debates, kad tās sāksies... kad nāks arī priekšsēdētāja kungs, Spolīša kungs, un stāstīs par to, kā ir vai kā nav labi strādājies.

Cienījamie Saeimas deputāti! Pēc šīm debatēm būs balsojums par šī lēmuma projekta tālāko virzību vai nevirzīšanu – ja koalīcija balsos "pret"... Un es gribu redzēt to balsojumu. Varbūt nebalsojiet vispār, koalīcija! Mēs te pārējie, opozīcija, tiksim galā, es domāju. Un virzīsim šo lēmuma projektu uz priekšu. Varu paziņot vēl to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret cienījamo Veiko Spolīti ir sūdzība arī par darba un uzvedības stilu. Mūrnieces kundze, šis iesniegums... par to gan lai tālāk stāsta deputāts Balodis, par to, kas nu vēl ir izdarīts. Vissliktākā lieta, ko Veiko... es tiešām gaidīju... jūs saņēmāt vakardien visi šo galaziņojumu savos e-pastos un... Tā svarīgākā lieta, es jau esmu no tribīnes to teicis, ir lobisma likums. Un ko tad šis ziņojums mums saka? Tas saka tā: "Nekavējoties jāreglamentē lobēšanas process ar speciālu likumu vai ar noteikumiem citu normatīvo aktu ietvaros." Kur ir konkrētība? (Dep. A.Lejiņš: "Ir konkrēti!") Mēs ko? Ja mums vajag nokļūt no punkta A uz punktu B, mēs saucam taksi, pērkam mašīnu, ejam kājām. Konkrēti, ko mēs darām? Te tas nav uzrakstīts. Un tā ir par visām lietām. Protams, šeit lai nāk komisijas locekļi paši un stāsta.

Kalniņa kungs, saņemieties drosmi, kāpiet tribīnē un pastāstiet, kāda jums bija sadarbība ar Veiko Spolīti! Jūs esat gatavs atmaksāt savu algu. Mēs esam par to runājuši.

Dombravas kungs, saņemieties drosmi, kāpiet šajā tribīnē un pastāstiet, kāda bija sadarbība ar Veiko Spolīti komisijā! Pastāstiet, cik profesionāli viņš ir strādājis! Vai tiešām 14 500 eiro nav jāatmaksā par šo darbu? Vai tiešām nav jāuzņemas atbildība? Bet pats galvenais, kas pozīcijai ļoti patīk šajā gadījumā, ir tas, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārds kā tāds ir absolūti diskreditēts – tāpēc, ka viens "meistars" (pēdiņās) (Žestikulē.), viens "meistars" (pēdiņās) ir iedomājies, ka viņš var tikt galā ar šitik grūtu nosaukumu kā... kas mums te notiek?... korupcija, lobēšana, organizētā noziedzība, kontrabanda. Tu par kafiju te runā, Veiko! (Rāda galaziņojumu.) Kafijai – akcīzes nodokli. Tas ir tas atzinums.

Cienījamie kolēģi! Tie, kas nav no opozīcijas, lūdzu, atbalstiet šo lēmuma projektu! Pēc manis vēl cilvēki nāks un runās, un, es ceru, arī jūs, Veiko, atradīsiet zaļo podziņu un pieteiksieties debatēm, jo mēs gribam dzirdēt arī jūsu viedokli, kāpēc sanācis tā, kā ir sanācis. Visu galvenākā lieta ir politiskā atbildība. Kā jūs to interpretēsiet? Kā jūs to izskaidrosiet saviem vēlētājiem, ja jums vēl tādi ir? Kā jūs to paskaidrosiet? Ko jūs darīsiet? Jūs sēdēsiet šeit un domāsiet, ka esat uz citas planētas un cilvēki jūs neredz? Redz, Veiko! Redz! Visus jūs redz, visus jūs skatās. Jūs nedzīvojat uz citas planētas. Jums ir samaksāta nauda par darbu, kurš izdarīts slikti, nekvalitatīvi. Ne jau velti Kalniņa kungs neparaksta, ne velti Dombravas kungs neparaksta, – tāpēc ka nevar parakstīt tik nekvalitatīvu lietu. Ar ko jūs nodarbojāties pirmajās divās sēdēs? Jūs gribējāt man atņemt kameru. (Zālē smiekli.) Tas bija jūsu dienaskārtības jautājums. Tā bija! Un jūs zināt, ka tas tā ir.

Dāmas un kungi! Esiet, lūdzu, tik laipni – atbalstiet šā lēmuma projekta tālāko virzību! Tie, kas nav droši par sevi un domā, ka viņus tagad atlaidīs no frakcijas... es domāju, ka jūs ir ievēlējuši vēlētāji, nevis frakcija... izņemiet savas kartes ārā no balsošanas mašīnām vai ejiet ārā, es nezinu, kafiju iedzert vai vienalga ko darīt, ja jau nedrīkst balsot. Ejiet tad vismaz prom no šejienes uz šo laiku. Bet lai mēs tiekam pie taisnīga galarezultāta. Esiet, lūdzu, tik laipni, jūs ļoti labi zināt, ka man ir taisnība.

Paldies jums! Lūdzu – nākamais debatētājs! Es drīkstu atstāt kameru? (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Barča, Brigmanis, Adamovičs, Abu Meri lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Dep. A.Bērziņš: "Jā! Piekrītam!") Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Jāsaka, daži no jums šodien uz galda pamanīja, es ceru, ielūgumus uz parlamentārās izmeklēšanas grāmatas atklāšanu. Uzreiz teikšu, ka tā nav nekāda sazvērestība, saistīta ar cienījamo Veiko Spolīti vai ar šo komisiju. Vienkārši tas jautājums man radās tad, kad es strādāju Zolitūdes izmeklēšanas komisijā. Vairāku darba gadu rezultāts ir šī grāmata, un absolūti lūdzu to nesaistīt ar šodienas pasākumu. Uzlūgti ir izmeklētāji, parlamenta un komisiju vadītāji.

Vienīgā lieta, kas ir saistīta ar šo grāmatu... jāsaka, šajā grāmatā ir Veiko Spolīša vadītās komisijas vizītkarte, tāpat kā visu pārējo (arī pirmā neatkarības laika) komisiju, un tur nav galaziņojuma.

Šeit diskusija sākas, manuprāt, nepareizā virzienā. To sāka Artuss. Viņš sāka runāt par galaziņojumu. Es teiktu tā. Vakardien Veiko palaida apkārt interneta dzīlēs visiem kolēģiem šo interesanto dokumentu, ko viņš sauc par galaziņojumu. Es to tā nesauktu, jo galaziņojums ir tad, kad to apstiprina Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtībā deputātu absolūtais vairākums. Šis dokuments... es negribu aizrādījumus no Mūrnieces kundzes, bet šis dokuments... es labāk neteikšu, ko domāju par to, nu, tā jau vienkārši ir eseja, kuru Veiko sarakstījis naktī kopā ar saviem kolēģiem un kuras pirmā versija bija diezgan pabriesmīga. Tā ka, kolēģi, tie, kuri man jautāja, kad tad mēs skatīsim galaziņojumu, mēs to neskatīsim vispār, jo tas nav juridiski un noteiktā kārtībā pieņemts.

Tātad, ar ko es te gribētu sākt. Es gribu minēt dažas līdzības, jo, radot šo komisiju, dažas līdzības tika izteiktas. VIENOTĪBAS pārstāvis līdzībās runāja par to, ka komisijas veidotāji vēlas šādā veidā piepelnīties. Hm, interesanti gan, tagad mēs prasām no pašas VIENOTĪBAS cilvēka atpakaļ naudiņu. Tad kāds no ZZS stāstīja pasakas par baložiem, kas nemāk ligzdu vīt. Tagad komisijas sekretārs pats ir no ZZS, un jāprasa – kurš tad nemāk?

Runājot pēc būtības un līdzībās, es komisiju salīdzinātu ar transportlīdzekli... Mūs ir ievēlējusi Latvijas tauta, mēs esam lielā mērā autonomi, par to liecina gan tas, ka mēs apstiprinām savus mandātus, mēs kopistiski veidojam komisijas, komisijas vēlāk apstiprina... ieceļ, es teiktu precīzāk, komisijas priekšsēdētāju. No komisijas priekšsēdētāja, kurš mūsu konstitucionālajā sistēmā ir lielā mērā autonoms, ir atkarīgs tas, vai komisijas darbs veiksies vai arī būs lemts neveiksmei. Kā zināms, mums ir pastāvīgās komisijas, speciālās komisijas un izmeklēšanas komisijas. Un, ja mēs salīdzinām komisijas ar kaut ko, tad es domāju, ka varētu tās salīdzināt... nu, mēs neesam Bundestāgs, mēs esam Latvijas parlaments, kas nav pārliecīgi nodrošināts ar finansējumu... nu tad folksvāgens būtu tā automašīna, ar ko mēs varētu salīdzināt komisiju.

Kas tad ir izmeklēšanas komisija? Jāatzīmē, ka, veidojot, rakstot Latvijas Satversmi, jau 20.gados izskanēja dažādas versijas par to, kas varētu būt izmeklēšanas komisija. Daži deputāti teica, ka tas ir pavisam nepiemērots līdzeklis patiešām īstas un kvalitatīvas izmeklēšanas veikšanai. Nu, es izmeklēšanas komisiju salīdzinātu ar velosipēdu. Kāpēc?

Pirmām kārtām tāpēc, ka komisijai, ja tā ir automašīna folksvāgens, ir jāievēro noteiktā ceļu satiksmes kārtība, jāievēro noteikumi, tai jāapstājas pie sarkanās gaismas, pie zaļās jāsāk braukt... Bet, ja mēs salīdzinām ar velosipēdu... tad velosipēds var braukt, kur vēlas. Un šinī gadījumā ar velosipēdu var daudz labāk un efektīvāk sasniegt rezultātu nekā ar automašīnu, kurai jāievēro visa rutīna.

Šī komisija ir interesanta ar to, ka par tās vadītāju kļuva cilvēks, kurš jau ir sodīts par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. (Dep. A.Kaimiņš: "Par braukšanu dzērumā!") Šinī gadījumā runa nav par to, ka koalīcija, pozīcija būtu ķildojusies saistībā ar galaziņojumu. Pašā komisijas darba sākumā sanāca tā, ka opozīcijas deputāti, protestēdami pret Veiko Spolīša vadības stilu, devās prom no šīs komisijas un atlikušie trīs cilvēki, koalīcijas cilvēki, paši cits citu ievēlēja par sekretāru un par vadītāju.

Saeima, acīmredzot vēlēdamās, lai komisijā tomēr būtu kāds no opozīcijas deputātiem, kas sekotu līdzi tās darbam, atstāja mani komisijā, un es biju vienīgais opozīcijas deputāts, kurš bija spiests vērot šīs komisijas darbību pusgada garumā. Un jāsaka – ir vairākas lietas, par kurām es biju rakstījis savus atsevišķos viedokļus: par to, ka komisijas protokoli ir haotiski, ka tie pēc savas būtības vispār nelīdzinās protokoliem, ka tās nemaz nav izmeklēšanas komisijas sēdes un vēl... To visu var redzēt manā iesniegumā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Bet tas, kas notika pašās komisijas darba beigās, tas, kā tika apstiprināts šis te... es atvainojos... (Noliek A.Kaimiņa videokameru uz Prezidija galda. Zālē smiekli.) Es vienkārši nesapratu, ko filmē – mani vai zāli...

Tātad šis process, kā tas noritēja pašās beigās, nu, tas ir vienkārši... nekādos rāmjos neliekas iekšā!

Kolēģi! Parādīt kaut ko tādu pašās pēdējās dienās – ar drukas kļūdām... Es nevaru tās uzskaitīt, tās ir neskaitāmas. Tur "banku sektors" tiek saukts par "banku rektoru". Uz jautājumu – ko tas nozīmē? – viņš nezina, ko atbildēt. Tur arī pēc būtības nekā nopietna nebija. Bet, iespējams, varēja būt... ja vien šis dokuments būtu savlaicīgi likts priekšā komisijai, to vēl varētu uzlabot. Bet palikušas bija trīs dienas. Vēlāk, pēc nopietnas pārstrādes, šis dokuments jau sāka kaut cik atgādināt (vismaz vizuāli) dokumentu. Es nerunāšu par pretrunām un par muļķībām, kas tur ir ierakstītas. Piemēram, "publiskās tiesībās ir stagnācija"... tas joprojām ir tur lasāms.

Šinī gadījumā runa ir par to, kā mūsu kolēģis ciena pārējos komisijas locekļus, jo viņš ir tāds pats deputāts kā citi komisijas locekļi. Arī Mūrnieces kundze ir tāda pati kā citi deputāti. Mēs vienkārši viņu esam ievēlējuši vadībā, jo mums ir nepieciešama šī pašorganizācija. Tātad komisija ievēlēja Veiko Spolīti, lai viņš nodrošinātu komisijas darbu. Rezultāts faktiski ir ciniska ņirgāšanās par mums, komisijas locekļiem, pēdējā brīdī pabāžot kādu dokumentu, eseju krājumu, vairāk nekā 50 lappušu apjomā. Un man jāatzīmē, lai gan sākumā es tiešām... Nu, šeit visi skatās no sazvērestības viedokļa – tu esi tanī partijā, tu esi tanī frakcijā. Te visi cits uz citu skatās ar lielām aizdomām. Ā, tu taisi grāmatu par parlamentāro izmeklēšanu? Tad jau noteikti tu kaut kādu priekšvēlēšanu kampaņu taisi!

Nu, nē! Šinī gadījumā man patiešām ir prieks, ka Kalniņš, gods kam gods, visu komisijas darba laiku centās izturēt kaut kādus manus, opozīcijas deputāta, burkšķienus, aizrādījumus. Viņš turējās kā vīrs. Viņš mēģināja to Veiko savākt, bet tas ir neiespējami! Nu, nevar savākt to, kas pats nav savācams! (Zālē smiekli.) Viņš jau, cilvēks, nesaprot ne ko viņš dara, ne kur viņš atrodas. Vienkārši traģiski! Un Kalniņa kungs atmeta cerību uz šo pasākumu. Es vēl pēdējā reizē, kad varējām normāli aplūkot, pagājušo ceturtdien, piegāju pie Kalniņa kunga: "Gunti, tu zini kaut ko par apstiprināšanu?" Viņš saka: "Es nezinu. Veiko zina." Veiko kā vienmēr skatās kaut kur tālumā, neko īsti nevar saprast, ko viņš domā. Es tiešām... man grūti spriest.

Galu galā pēdējā dienā.... pēdējā dienā tiek nosūtīti četri pretrunīgi e-pasti. Vienā viņš pusstundu... nu labi, 37 minūtes, ja es pareizi atceros, pirms sēdes... piektdienās deputātu šeit faktiski nav, šeit ir vienkārši Veiko Spolītis, jā, un vēl Saeimas darbinieki, un varbūt vēl Saeimas Prezidijs te bija... tātad viņš 37 minūtes pirms savas tā saucamās sēdes to noorganizē! Beigās ierodas viens pats uz to sēdi un saka: "Nav vairākuma, lai apstiprinātu galaziņojumu!" Kāds vairākums? Tu esi viens, Veiko! Viens! Un viens nerīko sēdes! Nu diemžēl! Mums ir nepieciešams kvalificēts vairākums. Mums nepieciešams noteikts deputātu skaits, viņiem jāsanāk kopā, vismaz lai būtu vairākums un sēde varētu notikt.

Tu viens sarīko sēdi. Nu, tas skats bija par rubli, kā tautā saka. Zālē ir mans palīgs, kas filmē Veiko. Šis te gabals ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai iesniegts. Tālāk – viens žurnālists no LETA un Pirmais Baltijas kanāls.

Un... nu, man grūti paskaidrot, kas tas vispār bija. Ja runājam pēc būtības, par ko tad mēs šodien cepamies? Mēs cepamies par to, ka ir jābūt atbildīgam par savu rīcību. Katram jābūt atbildīgam, it īpaši deputātiem.

Nu, nevar veidot pretkorupcijas komisiju, izmeklēšanas komisiju, it īpaši ierakstot tās nosaukumā mērķi konstatēt iekšlietu, tieslietu un finanšu sektora darbinieku personīgo atbildību, un beigu beigās nebeigt ne ar ko! Mēs tagad faktiski esam tādā situācijā, ka paši mēģinām saprast Veiko atbildību!

Pirmo reizi, es domāju, Latvijas parlamentārisma vēsturē ir tapis šāds lēmuma projekts, kurā pieprasa atmaksāt komisijas vadītāja nelietderīgi izšķērdēto naudu. Es domāju, ka šis gadījums ir viens no retajiem vai pat vienīgais. Kā teicu, es neesmu tik skrupulozi pētījis Saeimas stenogrammas, lai varētu to pilnīgi droši apgalvot. Bet jautājums ir par viņa paša atbildību, par personisko atbildību. Viņš arī 21.oktobra preses konferencē jeb sēdē, kā viņš pats to dēvē, formulēja savu vainas pakāpi. Viņš teica: "Es esmu politiski atbildīgs." Punkts!

Kā izpaudās šī politiskā atbildība? Es paņemu rokās promocijas darba kopsavilkumu. Mums ir aizstāvējies un ieguvis doktora grādu jauns cilvēks – Artūrs Caics, un viņa darbiņa nosaukums ir "Saeimas deputātu politiskā atbildība". Es ieteiktu visiem palasīt šo te... vai nu kopsavilkumu, vai visu promocijas darbu. Visai interesanta lasāmviela būtu mums visiem. Es to esmu lasījis, jo biju arī šī darba recenzents. Tā kā jaunā kolēģa promocijas darbs ir apstiprināts, es no tā citēšu dažas tiesiskās atziņas, faktiski tiesību zinātnes atziņas šajā konkrētajā jautājumā, jo ļoti maz literatūras ir par Saeimu, Saeimas darbu. Nezinu kāpēc, bet maz.

Tagad es runāju Artūra Caica vārdiem un citēju viņa darbu. Autors atzīst, ka politiskā atbildība iziet ārpus tiesiskās dimensijas un tāpēc tā nevar tikt aprobežota ar skaidrojumu attiecīgajām interpretācijām. Saeimas deputāta negatīvā politiskā atbildība ir fenomens, kas sevi atklāj caur tādu nepareizu rīcību pagātnē, tagadnē un nākotnē (politiska procesa ietvaros), kura ir saistīta ar tās veicēja pienākuma pildīšanu un tiesību realizāciju, bet neatbilst tās vērtētāju un iespējamo sankciju piemērotāju, tai skaitā deputātam jūtamu seku izraisītāja, interesēm un kuras rezultātā deputātam tiek piemērotas sankcijas vai iestājas jūtamas negatīvas sekas. Ja salīdzina negatīvās politiskās atbildības un pozitīvās politiskās atbildības skaidrojumus, var konstatēt, ka šie termini pēc būtības ir pretēji.

Šajā darbā autors arī uzskaita vairākus politiskās atbildības veidus. Viens un pirmais no tiem ir deputāta mandāta zaudēšana. Šinī gadījumā, kolēģi, ņemot vērā to, ka jūs jau šī parlamenta sasaukuma darbības sākumā domājāt, vajag vai nevajag jums nolikt mandātu, es saku – nedomājiet, dariet to! Dariet to! Un, ja jūs varat atmaksāt, noteikti atmaksājiet! Bet es neesmu starp ierosinātājiem un es domāju, ka... jums jau tāpat grūta dzīve, ja jūs, nesaprotot, kā vada komisiju, uzņēmāties šo darbu. Jums tāpat ir traģiska situācija. Tā ka par naudu es nezinu, bet jūs labāk lieciet savu mandātu nost un nedomājiet! Šodien pat!

Nākamie sodi, kas minēti uzskaitījumā sakarā ar deputātu politisko atbildību, ir Saeimas atsaukšana, Saeimas atlaišana, deputātu individuālie naudas sodi, atsaukšana no Saeimas komisijām, atsaukšana no amatiem citās Saeimas vienībās un, protams, negatīvās sekas pēc Saeimas deputāta zvēresta pārkāpuma.

Es tiešām esmu nelaimīgs, ka biju viens no šīs izmeklēšanas komisijas veidošanas ierosinātājiem, jo faktiski veltīgi nauda aizgāja "trubā". Protams, šī nebūs vienīgā un noteikti ne pēdējā komisija, kas savu darbu beidz ne ar ko, bet šī komisija ir iegājusi vēsturē ar visai unikālu praksi. Jau pašā sākumā, veidojot šo izmeklēšanas komisiju, Saeima ņēma un koriģēja tās darbības termiņu. Tā nav bijis nekad līdz šim. Protams, citās valstīs vispār komisijas veido uz trim mēnešiem, bet pie mums faktiski vienmēr tika respektēts termiņš, kuru izvēlējās komisijas veidošanas iniciatori. Un unikāla ir ar...

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (Starpsauciens: "Lai runā!")

R.Balodis. Tur jau dienām var runāt. Labi, es domāju, viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Cīņa ar korupciju Latvijā pārvērtusies par cīņu starp korupcijas apkarotājiem. Organizētā noziedzība Latvijā, šķiet, sākusi iefiltrēties valsts varas struktūrās. Amatpersonu atbildība ir kaut kas tāds, kas Latvijā nav iedomājams. Visa tā dēļ tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai zināmā mērā dotu cerību Latvijas nākotnei, nākotnei, kurā valsts nav nozagta, kurā nav valsts pārvaldē iefiltrējušos organizētu noziedzīgu struktūru, kurā amatpersonas ir atbildīgas par savu rīcību. Pie varas esošās partijas un to biedri nolēma, ka šādai komisijai nav jēgas būt, un tādēļ centās visādā veidā torpedēt tās darbu. Par galvenajiem kaujiniekiem šīs komisijas darbības traucēšanā tika izvēlēti Guntis Kalniņš, Veiko Spolītis un Jānis Dombrava. Ir pagājis pusgads. Kolēģi, cīņa ar korupciju nav uzlabojusies. Organizētās noziedzības grupas, tā vien šķiet, turpina nīcināt valsts varu. Amatpersonu atbildība arī ir turpat vien – nekur.

Kalniņa kungs, Spolīša kungs, Dombravas kungs, jūs esat atbildīgi par to, ka šis darbs tika bremzēts, jūs esat atbildīgi par to, ka šeit nekas nav noticis. Aicinu jūs uzņemties politisko atbildību par savu kaitniecisko rīcību. Un vislielākais sods, kāds vien var būt, ir jums pašiem izvēlēties savu politiskās atbildības jeb soda mēru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Es šeit esmu nevis tādēļ, lai aizstāvētu Veiko Spolīti (Dep. J.Urbanovičs: "Ko tad?"), bet gan tādēļ, lai mazliet paanalizētu, kas tad šeit faktiski notiek. Un, ja to aprakstītu dažiem kolēģiem saprotamās kategorijās, proti, salīdzinātu ar teātra izrādēm, tad šai izrādei es bez šaubām dotu nosaukumu "Liekulības tirgus". Es paskaidrošu, kādēļ.

Ko mums no šīs komisijas darba būs mācīties? Nu, faktiski to, ka pozīcija un opozīcija sirgst ar vienādām kaitēm. Un to es gribētu dēvēt par selektīvu vērtējumu un rīcību noteiktos gadījumos – tad, kad tā spēle iet kā pa spalvai, parlamentārās komisijas regulējums ir labs, bet, kad demokrātiskā veidā – vēlreiz uzsveru, patīk tas vai nepatīk! – demokrātiskā veidā Saeimā ar vairākuma balsojumu ir zaudēta iespēja vadīt komisiju, šis pats regulējums vairs nešķiet pieņemams.

Otra lieta, ar ko mēs visi, gan pozīcija, gan opozīcija, sirgstam, ir vēlme monopolizēt kādus parlamentārā darba instrumentus, prezumēt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir ekskluzīvs opozīcijas instruments. Tas tā nav. Šeit, jāsaka, pozīcijai ir jāuzņemas vaina, ka mēs faktiski ar savām rokām tā kā debilizējam opozīciju, jo šīs debates, kas šobrīd notiek, nu, neizceļas ne ar augstu juridiskās pievienotās vērtības pienesumu, ne ar izciliem analīzes elementiem.

Vēl viena lieta, ko es vēlos uzsvērt, ir tā, ka šobrīd tiek piedāvāts ieviest jaunu principu, kas līdz šim parlamentārajā darbā, parlamentārajā demokrātijā nav piemērots, proti, algas atņemšanu par kāda ieskatā nekvalitatīvu darbu. Un šeit es vēlreiz gribu teikt: cienītā opozīcija, padomājiet vienu soli uz priekšu! Jūs radāt precedentu, un, ja mēs pieņemam, ka šāds princips būtu piemērojams, tad atkal, ja mēs atkāpjamies no šīs selektīvās pieejas, tad, sakiet, lūdzu, vai mēs to paplašinām tālāk un, piemēram, sākam vērtēt šādās pašās kategorijās arī kolēģu uzstāšanās biežumu – kurš ir bijis debatēs, tam alga ir, kurš nav bijis debatēs, tam pa kādam gabaliņam nost? Vai mēs sāktu vērtēt un kvantificēt, cik daudzus priekšlikumus deputāti ir iesnieguši, un paplašināt uz to, cik kvalitatīvas diskusijas Saeimas komisiju sēdēs mēs noturam vai arī vienkārši uzvedamies kā huligāni? Ja jau, tad jau.

Un trešais, ko es gribu teikt. Es ļoti cienu, jāatzīstas, Kaimiņa kunga politisko darbību, ja to var saukt par politisko darbību, bet jebkurā gadījumā – Kaimiņa kunga darbošanos Saeimā. Taču vienu gan es gribu teikt ar visu cieņu: to bakstīšanu ar pirkstu no tribīnes kolēģiem acīs par lobēšanas likumu, Kaimiņa kungs, jūs varētu izbeigt! Es citēšu 2014.gada 10.oktobra LETA ziņu, kuras virsraksts ir šāds: "Kaimiņa prioritātes ir likums par lobēšanu". (Dep. A.Kaimiņš: "Jā! Precīzi!") Ne vairāk, ne mazāk! Un citāts turpinās tā: "Lobēšanas likumu, kas joprojām četrus gadus stāv gaisā, ir jāsāk skatīt un jāpieņem." Veiksmi darbā! (Dep. A.Kaimiņš: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Labdien, kolēģi! Labdien! Es šo dokumentu skatījos gan pirmajā reizē, kad tas tika atsūtīts zināšanai, gan arī skatījos šo, precizēto, un tad, kad es saņēmu pirmo dokumentu un pārlasīju no tā vienu otru frāzi, mans jautājums bija šāds: "Kas tas tāds ir? Kas tas par brāķi?!"

Tagad, kad tas ir uzlabots, nedaudz sinhronizēts, tam parādās dokumenta forma, bet ne saturs. Līdzīgus dokumentus es esmu redzējis daudzkārt – tad, kad slikti bakalauri, kas nav nākuši uz lekcijām, nodarbībām, pēdējā dienā iedod diplomdarbu, kurš jāskatās recenzentam, un tur ir daudz kļūdu. Ja tas būtu bakalaura darbs, es par to varētu ielikt 4 vai 5; ja tas būtu maģistra darbs... es nezinu, to droši vien recenzenti noraidītu, vismaz pirmo versiju, kas bija. Un man atausa viena cita doma: kur rodas šis brāķis? Manuprāt, runa ir par to, kas izskanēja, kad tribīnē kāpa mūsu kolēģis Viļums, – to dokumentu ir tik milzīgi daudz, ka tajā dokumentu jūrā reizēm neorientējas ne speciālisti, ne eksperti, un daudzi no viņiem, iespējams, ir atpalikuši no dzīves, no šodienas.

Es nezinu, kurš, piemēram, gatavoja to priekšlikumu, ka publiskajā vidē ir jāsniedz paziņojumi par amatpersonu algām, bet laikam kāds... tātad tas ir pārmetums mūsu Ministru prezidentam Kučinska kungam, jo 2016.gada 12.aprīlī Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pantu, ir izdevis Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām". Šī frāze ir ielikta iekšā tajos... Tātad – ko? Vai nedara vai brāķis? Jebkurā gadījumā ir kaut kāda atpalicība un to brāķu ir daudz.

Ļoti daudz tādu – neprecizēšu, tiešām neprecizēšu! – ir saistībā ar amatpersonu deklarācijām. Tiek prasīts ieviest sistēmas, kuras varbūt ir jāuzlabo, bet kuras jau strādā! No 2011.gada ir obligātās deklarācijas, visiem bija jāiesniedz sākumdeklarācijas par lieliem darījumiem, par skaidrām naudām un tā tālāk... Tagad šī komisija konstatē... droši vien kāds eksperts nav to pamanījis... un raksta atkal, ka tas ir jāizdara.

Šādu brāķu ir ļoti daudz. Un, ja runātu par studentiem (bet studenti par saviem darbiem bieži vien maksā no savas kabatas un savus darbus neaizstāv), tad šeit valsts ir maksājusi milzīgu naudas summu par to, lai šāds darbs tiktu veikts. Es nezinu, par to varētu būt divi doktori finansēti un vēl...

Nu, jā, jāatzīst, ka kolēģis ir izdarījis lielu darbu, bet tas ir darbs, ko nevar pieņemt. Ja darbs nav pieņemts, nu, nevar par to maksāt!

Tāpēc es arī parakstīju... un paldies, Veiko... Bet tiešām es godīgi saku, ka kaut kas tajā darbā bija ļoti nesistemātisks, ir bijuši brāķi... Es nezinu, kā to var labot, lai atstrādātu naudu... Mēs droši vien vairs nelasīsim šo ziņojumu. Saturiski mēs nevarēsim par to diskutēt parlamentā. Ļoti žēl, jo temats ir ļoti svarīgs.

Tādēļ mans lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim. (No frakcijas SASKAŅA: "Naudu iztērēja!")

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! 19.aprīlī izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija bija 22. šāda komisija kopš neatkarības atgūšanas. Komisija sanāca uz 23 sēdēm un iztaujāja 95 valsts amatpersonas, akadēmiskās vides un NVO pārstāvjus. Ja laba pārvaldība ir šī lēmuma projekta mērķis, tad laba pārvaldība nozīmē arī koleģiālu darbu. Diemžēl darbs komisijā bija tālu no ideāla, un kolēģis Ringolds Balodis neslēpj, ka nevēlas strādāt tā, lai komisija sasniegtu mērķi, kā to skaidri parāda šīs komisijas stenogrammas.

Jau 26.aprīļa un 10.maija sēdē Baloža kungam tika piedāvāts komisijas priekšsēdētāja vietnieka amats, no kura viņš atteicās, sakot, lai nu mēs paši tiekam galā.

Tādējādi konflikts un atšķirīgs redzējums par problēmas būtību jau pamatos bija ieprogrammēts komisijas darbā. Kaut gan Baloža kungs jau sākotnēji uzskatīja, ka mums jābūt kā pinkertoniem vai šerlokiem holmsiem, lai atrastu vainīgos, es domāju, ka Saeimai nav jādublē policijas un prokuratūras darbs, bet jākoncentrējas uz valsts pārvaldes strukturālajām problēmām.

Laba pārvaldība nozīmē arī cita darba cienīšanu, Baloža kungs. Proti, man neskaitāmas reizes bija jāpārtrauc komisijas sēdes, norādot vienam kolēģim, ka Stenogrammu nodaļai būs grūti atklāt notikušo, ja kāds nemitīgi pārtrauc runātājus un jaucas diskusijās.

Gribu pateikt paldies Saeimas Stenogrammu nodaļas darbiniecēm par pacietību un lielo darbu. (Dep. A.Kaimiņš: "Viņas nebalsoja!")

Kāpēc nav galaziņojuma? Paldies diviem komisijas locekļiem, jo trešais diemžēl būtībā sabotēja komisijas darbu. Diemžēl komisijas darba nobeigumā ziņojumam nebija komisijas locekļu vairākuma atbalsta, kura nepieciešamību nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.pants.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums nenosaka precīzu procedūru, kā tiek pieņemts galaziņojums. Dažādiem komisijas locekļiem ir sava subjektīva izpratne par to, kā darbs organizējams.

Atzīstu, ka protokola sagatavošana komisijā nebija uzdevuma augstumos, tomēr, ja komisija strādā vienota mērķa vārdā, tad visas problēmas ir izrunājamas un atrisināmas darba gaitā.

Jau nedēļu pirms komisijas darba beigu termiņa – 14.oktobrī – izsūtīju komisijas locekļiem lūgumu rakstiski iesniegt savus ieteikumus un izmaiņas galaziņojumā, diemžēl nevienu labojumu tā arī nesaņēmu.

18.oktobrī, trim komisijas locekļiem ražīgi strādājot, tika sagatavots galaziņojuma noslēguma variants, taču man nezināmu iemeslu dēļ 19.oktobrī kolēģis Jānis Dombrava paziņoja, ka nevēlas par negatavu dokumentu uzņemties atbildību frakcijas vārdā.

Saeimas 20.oktobra sēdē, uzrunājot Jāni Dombravu, sapratu, ka viņa paraksta zem galaziņojuma nebūs. 20. un 21.oktobrī centos sazināties ar Jāni, bet bez panākumiem. 21.oktobra pulksten 17.00 bija pēdējais mirklis, lai iesniegtu komisijas galaziņojumu Saeimas Kancelejā, bet noteiktajā laikā parakstu uz galaziņojuma nebija. Man preses konferencē diemžēl bija jāpaziņo, ka komisija savu darbu beigusi bez galaziņojuma.

Vienlaikus Jānis Dombrava 20.oktobrī pēc Saeimas sēdes paziņoja, ka jau sen vēlējies pamest komisiju. Bet, ja jau viss bija tik slikti no paša sākuma, tad kāpēc bija jāgaida līdz komisijas darba pēdējai dienai, lai, atsakoties parakstīt galaziņojumu, būtībā tās darbu padarītu bezjēdzīgu.

Politiskā griba, nespējot vienoties, netika izpildīta. Komisija sanāca, lai risinātu pretkorupcijas jautājumus, bet šobrīd mēs, izskatot labas pārvaldības jautājumus un komisijas locekļu uzvedību, Baloža kungs, esam novirzījušies no tās darbības pamattēmas.

Kāpēc jūs, Baloža kungs, nevēlaties runāt par korupcijas apkarošanu, par notiekošo VID un citās tiesībaizsardzības iestādēs? Kāpēc, kā to pierāda komisijas stenogrammas, ad hominem stilā vēlaties stigmatizēt valsts amatpersonas? Kāpēc nekoncentrējaties uz veiksmīgu darba pabeigšanu un galaziņojuma sagatavošanu, bet nodarbojaties ar klaju obstrukciju? Vai tiešām esat tik mazisks, ka nespējat pārvarēt aizvainojumu, jo nekļuvāt par komisijas vadītāju, un esat nolēmis būt destruktīvs līdz galam?

Pēc manas uzstāšanās jums atkal būs iespējas diskutēt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, taču es varu jums vēl ieteikt izveidot 19.aprīlī izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba izmeklēšanas komisiju. Novēlu izdošanos un apsolu, ka balsošu par jums kā komisijas vadītāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Te ir slikta enerģētika pēc Spolīša uzstāšanās.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā vienīgā patiesība, kuru Veiko Spolīša kungs izteica attiecībā uz minēto jautājumu, ir tā, ka ir bijusi 22. parlamentārās izmeklēšanas komisija, kopš spēkā ir Latvijas Republikas Satversme. Viss pārējais ir tiešām kaut kāds bērnudārzs, kaut kādi apvainojumi. Neviena jautājuma par būtību. Tomēr, vai viņš atmaksās to algu vai neatmaksās? Es tomēr tā arī nesaprotu. Vai cilvēks kā komisijas vadītājs uzņemsies atbildību par to, par ko viņam piedāvā uzņemties atbildību vismaz 10 Saeimas deputāti, vai tomēr neuzņemsies?

Pirmais secinājums, kas izriet no tā, ko viņš pateica, ir tas, ka viņš pat nevēlas runāt par to atbildību. Vainīgi ir visi – Dombrava, Balodis... nezinu, kas vēl... kas nav atbalstījuši šo viņa ziņojumu. Bet situācija ir tāda. Un diemžēl ļoti bēdīga.

Kopš Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas ir strādājušas vairākas izmeklēšanas komisijas. Un, ja mēs palasām Dišlera darbus un stenogrammās izlasām Satversmes tēvu teikto, tad viennozīmīgi, kopš spēkā ir Satversme, parlamentārās izmeklēšanas komisija vienmēr, visos laikos, ir bijusi parlamentārās kontroles instruments attiecībā uz to, ko dara valdošie. Tāpēc tika pieņemts Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, tāpēc ir iestrādāts kritērijs attiecībā uz vienas trešdaļas tiesībām rosināt šo parlamentāro izmeklēšanu, un tam visam ir sava loģika. Deputātu jautājums – pieci deputāti, deputātu pieprasījums – 10 deputāti, pieteikums Satversmes tiesai attiecībā uz izpildvaras, lēmējvaras un likumdošanas varas lēmumiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem – 20 deputāti, parlamentārās izmeklēšanas komisija – 34. Tāda ir bijusi un tāda ir tā struktūra. Kā tiek veidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas? Šādu jautājumu ierosina 34 deputāti, Frakciju padomē satiekas frakciju pārstāvji, vienojas par tā saucamajām kvotām, par pārstāvību, cik daudz cilvēku no kādas frakcijas strādās un kā tā izmeklēšanas komisija darbosies.

Diemžēl Latvijas Republikas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad nav pieņemts parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums. Pirmais gadījums! Līdz šim vēsturē tādas pieredzes parlamentam nav bijis, neskatoties uz to, kādas attiecības būtu starp pozīciju un opozīciju. Kas pie tā ir vainīgs? Nepārprotami pie tā ir vainīga pati komisija. Nepārprotami par to ir atbildīgi tie cilvēki, kuri šajā komisijā strādāja. Un patlaban ir redzams, ka vairāki... vairākums no parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem (un parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus esam ievēlējuši mēs visi, mēs visi esam balsojuši par konkrētiem cilvēkiem konkrētā parlamentārās izmeklēšanas komisijā) ir norādījuši, ka atbildīgs ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs. Viņš ir atbildīgs nevis tāpēc, ka viņš pārstāv, piemēram, VIENOTĪBU. Atbildīgs viņš ir nevis tāpēc, ka... nezinu... ko viņš tur dara savā brīvajā laikā. Atbildīgs viņš ir par to, ka nav spējis izveidot un organizēt darbu parlamentārās izmeklēšanas ietvarā tā, lai tas nonāktu pie rezultāta. Bet par savu darbu šajā visā procesā viņš ir atbildīgs. Politiski atbildīgs savu vēlētāju priekšā, kuru acīmredzot viņam vienkārši vairs nav... Viņiem vienkārši ir uzspļaut uz to, ko par viņiem domā cilvēki. Atbildīgi viņi ir arī paši savā priekšā, – vai ir tā gandarījuma sajūta par to, ko esi izdarījis: jā, es esmu tomēr izmeklējis, es esmu tomēr pierādījis (Dep. V.Spolītis: "Ir!"), esmu tomēr nonācis pie kaut kādiem secinājumiem par to, ka viss ir okey. Bet tā gandarījuma sajūta ir tikai viņam vienam. Turklāt tas gandarījums... es nezinu, vai tas tiek, tā sakot, balstīts uz to algas tērēšanu, ko viņš ir saņēmis, šo valsts deleģējumu īstenojot.

Šobrīd, cienījamie kolēģi, tiešām ir milzīgs sarūgtinājums par to, ka Viņķeles kundze tā izteikusies par sava veida debilismu visā šajā ietvarā. Koalīcija vairākas reizes ir degradējusi opozīcijas vēlmi izmeklēt, pārbaudīt, nākt pie kādiem secinājumiem tajā ietvarā. Koalīcija ir degradējusi to visu ar savu cilvēku nozīmēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadībā, un tas degradējums minētajā ietvarā ir arī novedis līdz tam, ka ir cilvēks, nav galaziņojuma, ir iztērēta nauda, ir pieviltas cerības daudziem no mums, jo mēs visi cerējām, ka VIENOTĪBA tomēr atradīs kaut kādu korupciju savā, VIENOTĪBAS izveidotajā, tā teikt, Finanšu policijas pārvaldes un visā pārējā sistēmā, bet diemžēl tā nav.

Jautājums ir tāds: ko šodien ar to visu darīt un kas par to ir atbildīgs? Diemžēl komisijas vadītājs neuzskata, ka viņš par kaut ko ir atbildīgs. Un tā ir problēma. Tā ir problēma, ka cilvēks ne tikai nesaprot, ka viņš nav pelnījis saņemt atalgojumu par slikti izdarītu darbu, bet arī nesaprot, ka acīmredzot viņam šeit nav vietas. Tāpēc arī ir tapis šis Saeimas deputātu parakstītais pieprasījums, lai gan uzstātos, gan runātu par šo jautājumu, gan arī tam cilvēkam norādītu, ka viņam tomēr būtu jānokaunas. Un es tiešām jūs, Spolīša kungs, aicinu nākt ar risinājumu, nākt ar piedāvājumu, kāda veida atbildību jūs varētu uzņemties. Kāda tā varētu būt? Vai nu jūs pārstrādāsiet to ziņojumu, vai nonāksiet pie kāda rezultāta, jo mēs gaidām secinājumus. Tas, ka viss ir izgāzies, un tas, ka jūs esat nodarījuši būtisku kaitējumu valstij – valstij! –, degradējot parlamentārās izmeklēšanas institūtu kopumā, – tas jau ir pašsaprotams.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt minēto ierosinājumu, jo cilvēks vienkārši nesaprot. Viņš vienkārši nesaprot ne to, par ko šeit notiek debates, ne arī to, ko minētā ierosinājuma iniciatori no viņa lūdz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Jā, labdien, kolēģi! Nevienā brīdī nemēģināšu attaisnot Veiko Spolīti par to, ka galaziņojuma laiks tika iekavēts, ka tas varbūt nebija tik kvalitatīvs, kā bija domāts. Protams, tā atbildība viņam zināmā mērā ir jāuzņemas, tomēr es gribētu drusku iebilst tam, ka visa šī atbildība ir tikai komisijas vadītājam. Jo, atceroties to pašu Zolitūdes komisiju, kuru viens otrs sauc par labāko, kāda jebkad Saeimas vēsturē ir bijusi, es gribētu uzdot tikai dažus jautājumus.

Kā būtu bijis Zolitūdes komisijā, ja, pieņemsim, pirmajā sēdē seši pozīcijas deputāti pateiktu, ka seši opozīcijas deputāti ir muļķi, neko nesaprot, un vienkārši ņemtu un izietu pa durvīm?

Kā būtu bijis, piemēram, ja tie paši deputāti, kuriem pirmo mēnesi bija jāklausās tieši tāpat komisijas taustīšanās ap to, ko aicināt, kā aicināt, kādā veidā strādāt...? Turklāt pa vidu bija nemitīgas Baloža kunga un Kaimiņa kunga savstarpējās vingrināšanās, apmainīšanās ar asprātībām. Mēs izturējām.

Trešais jautājums. Kā būtu bijis ar šo komisijas galaziņojumu, ja divi no pozīcijas deputātiem tomēr nebūtu atbalstījuši Rīgas domes amatpersonu un valdības amatpersonu vārdu iekļaušanu šajā komisijas ziņojumā? Nekā nebūtu bijis!

Kāda ir atšķirība? Tā komisija bija pārāk nopietna, pārāk konkrēta, jo runa bija par cilvēku upuriem, un tur nevarēja ākstīties kā šādā komisijā ar tik jocīgu un garu nosaukumu.

Tāpēc, nākotnē veidojot izmeklēšanas komisijas, ievērosim principu, ka komisija ir jāveido par konkrētu notikumu, kur ir konkrēta problēma, nevis par kaut kādu izdomātu milzu problēmu, kurā ir saliktas 11 lietas, ko, loģiski, neviens nespēj tik īsā laikā normāli atrisināt!

Nu, par to naudas atmaksāšanu var runāt. Bet es domāju tā: ja atmaksā to naudu, nu tad visi komisijas locekļi solidāri – sadaliet uz sešiem un atmaksājiet! Jo jūs visi esat (Dep. I.Zariņš: "Kas saņēma, tas atmaksā!")... esat līdzvainīgi tajā, kas galu galā ir noticis. Un nav jau, Zariņa kungs, tur tikai alga! Tur ir arī tie izdevumi – telpas, stenogrāfisti, konsultanti un tā tālāk. Nu, to jau nevarētu prasīt vienam pašam Spolīša kungam. Tā ka uzņemieties šo atbildību visi kopā tad! (Dep. J.Urbanovičs: "Pareizi!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Iesākumā vēlos norādīt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija savas darbības laikā veica nozīmīgu darbu, aktualizējot virkni problēmu dažādās jomās, un kopā ar atbildīgajām iestādēm iezīmēja potenciālos risinājumus. Un es tiešām patiesi ceru, ka komisijas darba rezultātā rastie risinājumi tuvākajos gados tiks ieviesti normatīvajos aktos un tiks veiktas organizatoriskas pārmaiņas vairāku iestāžu darbībā.

Tomēr šodien jautājums ir par vāju komisijas darba organizēšanu, kā rezultātā komisija darbu noslēdza bez galaziņojuma apstiprināšanas. Vēlos norādīt, ka es nevaru pierādīt mutvārdu solījumus, kurus komisijas locekļi saņēma no Spolīša kunga par galaziņojuma sagatavošanas laiku, bet varu sniegt jums informāciju, kuru varu rakstiski pierādīt jebkuram interesentam. Un vēlos arī vienlaikus uzsvērt, ka komisijas locekļi – es domāju, pat visi komisijas locekļi! – bija gatavi strādāt pie kvalitatīva galaziņojuma. Žēl par tām partijām... Bondara kunga vairs nav šeit uz vietas... (Dep. M.Bondars: "Tepat! Es skatos no šejienes!") kuras pēc tam nedeleģēja jaunus pārstāvjus. Arī Bondara kungs varēja nākt un strādāt komisijā Ruka kunga vietā.

Bet, neskatoties uz to, ka bija gatavība strādāt pie galaziņojuma, komisijas priekšsēdētājs pārkāpa visus solījumus par galaziņojuma melnraksta sagatavošanu un pat komisijas lēmumu.

Īsumā hronoloģija.

10.maija sēdē (varat arī ielūkoties parlamentārās izmeklēšanas komisijas protokolā Nr.5) pēc daudziem komisijas locekļu priekšlikumiem komisija apstiprināja komisijas darba plānu, kur bija paredzēts, ka 4.oktobrī notiks galaziņojuma melnraksta apspriešana, 11.oktobrī – galaziņojuma gala versijas apspriešana, un savukārt 18.oktobrī bija paredzēta rezerves sēde, ja galaziņojuma apstiprināšanai vajadzēs papildu sēdi.

27.jūlijā (parlamentārās izmeklēšanas komisijas protokols Nr.12) komisijas priekšsēdētājs Veiko Spolītis informēja, ka jūlijā tiek strādāts ar galaziņojuma melnrakstu, un informēja, ka līdz 2.augustam komisijas locekļiem tiks nosūtīts darba plāns augustam un ziņojuma melnraksts.

2.augustā galaziņojuma melnraksts netika saņemts.

4.augustā komisijas loceklis Ringolds Balodis e-pastā norādīja uz to, ka ir atlicis vien pusotrs mēnesis galaziņojuma sagatavošanai un būtu labi jau sākt tā sagatavošanu. Uz to nesekoja komisijas priekšsēdētāja atbilde.

Mēs labticīgi paļāvāmies uz kolēģa godaprātu un augustā saņēmām regulārus solījumus, ka darbs ar galaziņojumu notiek un drīzumā mēs saņemsim melnrakstu.

12.septembra sēdē tika nolemts, ka galaziņojuma melnraksts tiks sagatavots un nosūtīts aptuveni nedēļas laikā. Diemžēl 12.septembra sēdes protokols nav sagatavots (vismaz līdz šim brīdim tas nav nosūtīts komisijas locekļiem).

Pēc 12.septembra vairāk kā mēnesi sēdes netika sasauktas.

29.septembrī Spolīša kungs izsūtīja e-pastu, kur tika teikts, ka viņš ir savācis parakstus, lai pagarinātu parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku. Neviens no komisijas locekļiem nebija starp parakstītājiem un netika iepriekš informēts, ka tiks prasīts komisijas darbības termiņa pagarinājums. E-pastā bija arī solījums 10.oktobrī sasaukt sēdi un pirms tās izsūtīt galaziņojuma projektu komisijas locekļiem.

Vienlaikus šajā dienā saņēmu no Spolīša kunga arī īsziņu, ka melnraksta izskatīšana ir paredzēta 10.oktobrī un melnraksts tiks nosūtīts līdz 6.oktobrim.

6.oktobrī melnraksts netika saņemts, 10.oktobrī sēde netika sasaukta.

11.oktobrī Spolīša kungs īsziņā informēja, ka vakarā izsūtīs galaziņojuma darba variantu, tātad – līdz 11.oktobra vakaram.

Galaziņojuma darba variants netika izsūtīts arī 11.oktobrī.

14.oktobrī pulksten 16.43 galaziņojuma darba variants tika nosūtīts komisijas locekļiem pa e-pastu, un e-pastā tika arī norādīts, ka komisijas sēde tiks sasaukta 17.oktobrī. Tā kā tas bija piektdienas vakars, daudzi komisijas locekļi nemaz nepamanīja šo e-pastu, arī konsultanti neinformēja deputātus telefoniski par šāda e-pasta esamību piektdienas vakarā.

Papildus tam Saeimas mājaslapā nemaz 17.oktobra sēde neparādās. Ja jūs palūkotos Saeimas kalendārā arī šobrīd, tad šādu sēdi jūs nemaz nevarētu atrast.

17.oktobrī šī sēde notika. Ziņojums ir katastrofāli vājš. Tika nolemts līdz nākamajai dienai sagatavot priekšlikumus.

18.oktobrī notika sēde, kurā komisijas locekļi iesniedza priekšlikumus. Arī es iesniedzu virkni priekšlikumu. Nemaz neiedziļinoties saturā, aicināju fundamentāli pārstrādāt, pārrakstīt ievadu, trīs nodaļas un secinājumus, kā arī izveidot secinājumus un sadaļas vienotā stilā, jo pat tas nebija izveidots, un tikai pēc tam saturiski runāt par dokumentu pēc būtības.

Trešdien, 19.oktobrī, notika komisijas sēde, kur saņēmām jaunu darba versiju, un pēc tās pulksten 17.24 tika atsūtīta joprojām vāja ziņojuma versija ar daudzām gramatiskām kļūdām, nemaz nerunājot par saturisko pusi, kuru līdz šim nebijām pilnvērtīgi izskatījuši.

20.oktobrī komisijas sēde netika sasaukta un jaunas dokumenta versijas netika nosūtītas. Ņemot vērā to, ka bija palikusi aptuveni diennakts līdz komisijas darbības beigām, bet no saturiskās puses komisija vēl nebija skatījusi iepriekšējās dienas vakarā saņemto versiju, kura joprojām saturēja daudz gramatisko kļūdu, neuzskatīju par iespējamu, ka mēs varētu atlikušajā laikā sagatavot kvalitatīvu dokumentu, un uz to arī norādīju Spolīša kungam.

21.oktobrī pulksten 11.47 tika saņemts galaziņojuma projekts ar nosaukumu final, kurš nevienā komisijas sēdē līdz šim netika saturiski apspriests, bet tajā bija ietverts komisijas lēmums, ka Spolītis, Kalniņš un es esam balsojuši "par" galaziņojuma apstiprināšanu un Balodis ir balsojis "pret". Joprojām komisijas sēde netika sasaukta.

21.oktobrī pulksten 15.08 saņēmu e-pastu, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks pulksten 15.45.

Pulksten 15.19 saņēmu e-pastu, ka Spolīša kungs atsauc sēdi.

Pulksten 15.27 saņēmu e-pastu, ka sēde tiks sasaukta pulksten 16.00 preses konferenču telpā.

Pulksten 15.31 saņēmu jaunu e-pastu, ka pulksten 16.00 notiks parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde un preses konference.

Tā kā komisijas locekļi par sēdi tika informēti pēdējā mirklī vienīgi e-pastā, neviens, izņemot Spolīša kungu, uz pēdējo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi neieradās.

Godātie kolēģi! Spolīša kungs arī vakar šo neapstiprināto galaziņojumu pārsūtīja visiem Saeimas deputātiem, un, ja jūs aplūkosiet pēdējo lapaspusi –59.lapaspusi –, jūs redzēsiet, ka joprojām ir saglabāta informācija par nenotikušo komisijas sēdi ar nepatiesu informāciju, kuri deputāti ir balsojuši "par" un kuri – "pret" galaziņojuma apstiprināšanu. (Dep. J.Urbanovičs: "Noziegums!")

Vēlos norādīt, ka Saeimas lēmuma projekts, ko mēs šodien izskatām, manuprāt, prasa nesamērīgu atbildību no komisijas sekretāra Kalniņa kunga, kura iespējas ietekmēt komisijas darbu un lēmumus ir bijušas salīdzinoši niecīgas. Tāpēc no sekretāra, manuprāt, nevar prasīt līdzīgu atbildību kā no komisijas priekšsēdētāja.

Neatkarīgi no sagatavotā lēmuma projekta kvalitātes, uzskatu, ka Saeimai būtu jāsniedz savs vērtējums par darba organizētību, sagatavojot galaziņojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Kalniņam.

G.Kalniņš (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gribēju gari un plaši runāt, bet iepriekšējie runātāji tik plaši jau izstāstīja visu lietas būtību, ka bērniem noteikti kauns klausīties.

Bet es gribu pateikt tikai vienu lietu, ko piemirsām pilnīgi un galīgi. Es augsti vērtēju un izsaku vislielāko pateicību tiem cilvēkiem, kas tika pieaicināti komisijā. Tās bija gan amatpersonas, gan eksperti, gan arī dažādas citas fiziskās personas, kas bija ieinteresētas šo jautājumu sakārtošanā. Diemžēl viņu darbs ir vainagojies bez panākuma, jo nav tapis galaziņojums.

Es gribu teikt tikai to, ka komisijai tomēr būtu jāsanāk kopā un varbūt arī šī jautājuma izskatīšanas ierosinātājam vajadzētu tomēr aicināt pabeigt šā galaziņojuma sagatavošanu... sanākt komisijai kopā, parakstīt galaziņojumu un iesniegt Prezidijam, neskatoties uz to, ka galaziņojums neiegūs juridisku spēku. To šobrīd vairs nevar atpakaļ pavērst.

Kāds būs balsojums, to mēs tūlīt redzēsim, bet es gribu teikt, ka līdzatbildīgi mēs esam visi par šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu. Es uzskatu, ka savu darbu veicu ar vislielāko apziņu, un esmu gatavs arī uzņemties atbildību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.

M.Bondars (LRA).

Mans kolēģis Kārlis Seržants no šīs tribīnes vairākas minūtes atpakaļ teica, ka viena no atbildībām mums visiem ir par to, ka tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija ar ļoti plašu un neskaidru mandātu.

Dārgie kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības! Es jums saku godīgi: korupcija, organizētā noziedzība, amatpersonu atbildība – tās ir ļoti, ļoti saistītas, savstarpēji saistītas, lietas. Tās ir lietas, par kurām ir jārunā kopā, tās ir lietas, kuras iet roku rokā, un tās ir lietas, kuras neatrisinot nav iespējams panākt labāku dzīvi Latvijā, godīgāku valsts pārvaldi un efektīvāku Latvijas Republikas nodokļu maksātāju naudas iztērēšanu.

Tāpēc no šīs tribīnes es vēlos noraidīt apgalvojumu, ka komisijas mandāts ir bijis pārāk plašs un komisijas nosaukums neskaidrs. Protams, komisijas nebūšanās ir un paliek atbildīgi tie cilvēki, kuri koalīcijas vārdā mēģināja darīt visu, lai šī komisija nekad nedarītu to, ko patiesībā Saeima vēlējās ar šīs komisijas izveidošanu sasniegt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu redziet, kad visi ir izrunājušies, tad es, kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka... Paldies Kalniņa kungs, ka jūs uzkāpāt un pateicāt to, ko domājat, un piebiedrojāties arī iepriekš opozīcijas teiktajam, ko visi sacīja par šīs komisijas galaziņojumu. Paldies, Dombravas kungs, ka arī jūs uzkāpāt un ar faktiem parādījāt šo darbības stilu... (Starpsauciens: "Kur uzkāpa?") Saeimas tribīnē uzkāpa, Bērziņa kungs... ka norādījāt, kādā veidā tika sasauktas komisijas sēdes, kādi e-pasti ir sūtīti. Un pats galvenais – jūs norādījāt uz to, ko es tiešām nezināju. Jūs pateicāt, ka Veiko... 57.lapaspusē... 59.lapaspusē ir balsojums... ka jūs abi divi esat nobalsojuši "par", tātad jūs trīs esat balsojuši "par", Balodis nav balsojis vai Balodis ir balsojis "pret"... un tāda lieta nav notikusi. Tad tie ir meli! Un tie ir meli! To teica Dombrava no tribīnes, tam piekrita arī Guntis Kalniņš, kurš šobrīd māj ar galvu. Bet, atvainojiet, VIENOTĪBA, jūs mani kā frakcija vairs nepārsteidzat. Tad, kad mums bija parlamentārās izmeklēšanas komisija par Maxima traģēdiju, sabotāžnieks bija Dāldera kungs, kurš negribēja parakstīt kā sekretārs šīs komisijas galaziņojumu.

Paldies Dievam, Kārlis Krēsliņš varēja viņa vietā parakstīt, mēs viņu pārvēlējām. Šobrīd jūs aizstāvat Veiko Spolīti, zinot, ka tas ir ārprāts, kā viņš ir strādājis! Jūs to zināt, bet jūs to darāt aiz kaut kāda politiskā aprēķina.

Viņķeles kundze! Nav pirmais sasaukums jums šeit. Es teicu, ka es nākšu uz Saeimu, es rādīšu ar savu kameru, kādā veidā šeit, Saeimā, tiek pieņemti lēmumi. Es to esmu izdarījis. Es teicu, ka izveidošu parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar Maxima traģēdiju, un es to izdarīju. Es teicu, ka iešu ar lobiju likumu. Un tagad klausieties, VIENOTĪBA, uzmanīgi! Kā jums saucas... Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija... Latkovskis jau ir aizgājis projām (Dep. A.Latkovskis: "Brilles uzliec!"), tāpēc ka tūliņ būs balsojums. Jūs ar lobiju likumu neesat strādājuši...

Tas, kurš tur sev pieri, Latkov... Es visu laiku aizmirstu uzvārdu... Loskutovs, jā, Loskutovs. Loskutov, jums ir apakškomisija šai pašā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Neviens no VIENOTĪBAS, kuri ir bijuši pie varas un joprojām ir, nenodarbojas ar lobiju likumu. Tā patiesībā ir vislielākā korupcija. Ja mums būs kontrole pār šo lietu, tad nebūs arī tās korupcijas, par ko Bondara kungs teica iepriekš.

Cienījamie deputāti! Lūdzu... Ā, Ilmārs Latkovska kungs vēl... ļoti labi. Bet balsojiet... Nē, es neteikšu – "pēc sirdsapziņas", jo šeit sirdsapziņas dažiem nav. (Zālē smiekli.) Balsojiet, lūdzu, atbalstiet šo lēmuma projektu! Atcerieties, lūdzu, to, ko... ka ir jau šeit meli. Veiko Spolīt, es vienkārši nesaprotu, kā tevi zeme tur, goda vārds! Atbalstiet šo lēmuma projektu, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!

Nu jau es arī jūtos līdzatbildīgs, tāpat kā jūs visi, par šo publisko kauna izrādi, kas mums te notiek, varbūt jau sākot ar komisiju, un kas tagad jo īpaši šeit izvēršas. Es saprotu, ka šīs komisijas organizatoriskais darbs ir bijis, nu, pavisam maigi izsakoties, vājš.

Es nezinu par to ziņojumu, jo neesmu to lasījis, un lielākā daļa droši vien nav lasījusi, bet lems, cik tas ir kvalitatīvs. Es kategoriski nevaru lemt tomēr par vienu lietu – izlemt, cik te kuram maksāt un kuram atmaksāt, par citiem deputātiem... un ņemties ar citiem deputātiem, kurš te ko ir daudz izdarījis un kurš nav. Vispirms ir jāskatās pašam uz sevi. Un, ja tiešām mēs šo Pandoras lādi atvērsim, tad mēs katrā sēdē nodarbosimies ar to vien: ņemsim priekšā nākamo, nākamo, nākamo. Nebeidzami!

Un man ir ļoti žēl, ka jau iepriekšējā sēdē mēs uz kamerām laidām šos atraktīvos jautājumus, tādus kā Publisko iepirkumu likums. Tiem tiek veltīts vairs tikai nulle uzmanības. Saeima ir jau nogurusi no šīs savstarpējās ņemšanās, un galu galā līdzatbildīgi tiešām ir visi. Es pieņemu, ka Veiko ir galvenais atbildīgais. Tie, kuri aizlaidās no komisijas... Nu ko tad brūķēt muti un tagad taisīt šito izrādi? Diemžēl arī mēs pārējie, nu, mēs viņus tajā komisijā iebīdījām, arī tos, kuri aizlaidās, un viņi tur pretim spirinājās. (Dep. M.Bondars: "Jūs zināt, kāds bija mērķis, kad komisija tika torpedēta! Jūs esat līdzatbildīgs!") Tikpat daudz, cik jūs. Nesarunājos ar zāli. Atvainojos.

Es uzņemos līdzatbildību. Un tiešām prātīgi bija tie vārdi, kas iepriekš izskanēja. Viena lieta ir... nu, šo lietu, cienījamā Saeima, būtu goda lieta kaut kā sakopt, arī attiecībā pret tiem cilvēkiem, kuri ir šeit nākuši un darbojušies. Un bija prātīgi tie vārdi, ka ir ļoti slikti šis darbs nostrādāts līdz galam, ka būtu jāizrāda visa cieņa tiem, kuri uzņemtos atbildību godprātīgi – pat materiāli! Un, ja kāds to uzņemsies, es solidarizēšos.

Pieņemiet šo! (VL–TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. A.Kaimiņš: "Ivar, par meliem vēlreiz!")

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ļoti gribētos cerēt, ka visa šī diskusija varētu būt iemesls tam, lai turpmāk, kad būs nākamā izmeklēšanas komisija (un tā būs!) un kad koalīcija virzīs kārtējo savu kolēģi, lai izgāztu šīs komisijas darbu, šis cilvēks aizdomātos: vai tiešām ir vērts to uzņemties?

Taču es neesmu naivs. Šeit esmu pavadījis jau krietnu laiku un redzu, kā tiek pieņemti lēmumi, – ka var pieņemt jebkādu lēmumu bez jebkāda pamatojuma, ja tas ir izdevīgi, lai varētu noturēt varas monopolu. Un jūs varat nākt ar visracionālākajiem argumentiem, pierādīt lēmuma pamatotību, bet, ja šis lēmums nebūs izdevīgs varas monopolam, tas vienkārši tiks noraidīts.

Reflektējot uz to, ko teica Seržanta kungs. Viņš pareizi atzīmēja, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija strādāja krietni konstruktīvāk un tai bija rezultāts. (Dep. S.Āboltiņa: "Kāds? Precīzi – kāds?") Un pilnīgi pretējo mēs redzam – pilnīgi pretējo mēs redzam! – saistībā ar šo izmeklēšanas komisiju. Taču iemesls bija nevis tas, kā tika definēts mērķis, bet gan tas, ka vienas komisijas vadītājs strādāja, lai sasniegtu šo mērķi, savukārt otras komisijas vadītājs darīja to, lai šis mērķis netiktu sasniegts.

Un tāpēc man ir priekšlikums, kā mēs racionāli varētu atrisināt šo situāciju turpmāk, lai mums nebūtu jādiskutē par acīmredzamām lietām, jo saprotams, ka šīs izmeklēšanas komisijas reāli nespēs strādāt, tās tiks bloķētas. Es piedāvāju izdarīt izmaiņas Kārtības rullī un paredzēt, ka komisijas vadītājs tiek ievēlēts no tiem, kuri ir parakstījuši iesniegumu par izmeklēšanas komisijas izveidi. Un tādējādi mēs panāksim to, ka šāda komisija tiešām nesīs visu morālo atbildību par to, lai tiktu sasniegts mērķis. Tas ir, manuprāt, reāls un pareizs risinājums.

Es aicinu par to padomāt un atbalstīt šādu pieeju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 27 (No zāles: "Aleluja!"), atturas – 10. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti... (No zāles: "Ir!")... Lēmums ir pieņemts. (No zāles: "Lai kā arī negribētos!") Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Kaimiņš, Šics, Ruks, Sudraba, Mirskis, Elksniņš un citi lūdz nolasīt balsojuma rezultātus par lēmumu Nr.427/Lm12.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, kolīdz balsojuma rezultāti būs sagatavoti... Vai deputāti piekrīt nolasīšanai?

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Balsošanas rezultāti.

"Par" lēmuma projektu ir balsojuši: Valērijs Agešins, Ringolds Balodis, Inga Bite, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Andrejs Elksniņš, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Gunārs Kūtris, Aivars Meija, Rihards Melgailis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Jānis Ruks, Jūlija Stepaņenko, Laimdota Straujuma, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics, Silvija Šimfa, Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Juris Viļums, Ivars Zariņš, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs.

"Pret" lēmuma projektu ir balsojuši: Hosams Abu Meri, Aldis Adamovičs, Solvita Āboltiņa, Aija Barča, Inesis Boķis, Lolita Čigāne, Valters Dambe, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Askolds Kļaviņš, Armands Krauze, Vilnis Ķirsis, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Aleksejs Loskutovs, Anrijs Matīss, Ināra Mūrniece, Andris Siliņš, Edvards Smiltēns, Veiko Spolītis, Juris Šulcs, Viktors Valainis, Ilze Viņķele un Dzintars Zaķis.

"Atturas" šā lēmuma pieņemšanā: Gundars Daudze, Rihards Eigims, Ritvars Jansons, Guntis Kalniņš, Jānis Klaužs, Kārlis Seržants, Valdis Skujiņš, Jānis Trupovnieks, Jānis Upenieks un Juris Vectirāns.

Nebalso: Gaidis Bērziņš, Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Raivis Dzintars, Valdis Kalnozols, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule un Artis Rasmanis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Laimdotai Straujumai!

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Es gribu informēt cienījamos kolēģus, ka kļūdījos balsojumā un rakstu arī iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums" (Nr.618/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 14.novembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums" (Nr.618/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 14.novembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Tomēr saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00, vēlos jūs informēt par deputātu Elksniņa, Orlova, Agešina, Zemļinska un Ribakova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par iepirkuma līgumu ar pilnsabiedrību A26". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz atbildes sniegšanu un atbildi var sniegt 10.novembrī.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Šimfas, Kūtra un Platpera jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" A korpusa pirmo kārtu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Šimfas, Kūtra un Platpera jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai "Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos jautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Jakimovs, Zariņš, Tutins un Tretjaka iesnieguši jautājumu "Par Daugavpils pilsētas domes projekta finansēšanu", ko nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram.

Deputāti Sudraba, Stepaņenko, Šimfa, Meija, Balodis un Kaimiņš iesnieguši jautājumu "Par ES un Kanādas visaptverošo ekonomiskās un tirdzniecības līgumu", ko nododam atbildes sniegšanai ārlietu ministram.

Deputāti Elksniņš, Tretjaka, Agešins, Nikonovs un Zujevs ir iesnieguši jautājumu "Par situāciju Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā", ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi, šodien 60 gadu jubileju svin deputāts Jānis Ādamsons, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Jubileju svin deputāts Artuss Kaimiņš, un mēs sveicam arī viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka pēc 30 minūtēm notiks Saeimas komisiju priekšsēdētāju tikšanās.

Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi no Juridiskās komisijas! Komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Augusts Brigmanis, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Romualds Ražuks, Veiko Spolītis, Jānis Tutins un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

 

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---