• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2016. gada 13. oktobra stenogramma "Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas sestā sēde 2016.gada 13.oktobrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2016., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/op/2016/202.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 673

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 505 "Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtība"

Vēl šajā numurā

18.10.2016., Nr. 202

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 13.10.2016.

OP numurs: 2016/202.3

2016/202.3
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas sestā sēde 2016.gada 13.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 13.oktobra sēdi!

Labrīt vēlreiz! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi!

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.628/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.629/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.630/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Vucāns, Trupovnieks, Parādnieks, Jansons un Sudraba lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" un iekļaut to 2016.gada 24.novembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kartība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Invaliditātes likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz šodien izskatīt likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā". Un es izskaidrošu, kāpēc tāda aktivitāte, kāpēc mēs tā steidzamies.

Galvenais iemesls ir tas, ka šodien mums ir lielas problēmas ar VDEĀVK un ar rindām. Gandrīz trīsarpus tūkstoši cilvēku, invalīdu, gaida rindā uz komisiju, un tas izraisa ļoti lielu sociālu spiedienu no masu medijiem uz deputātiem, tāpēc ka invalīdi nevar saņemt pensiju, jo tas pārtraukums, kurš rodas, kamēr komisija izskata iesniegumus, ir divi trīs mēneši. Proti, tajā laikā, kamēr komisija izskata dokumentus un novērtē invalīdu veselības stāvokli, invalīdi nesaņem pensiju. Tas ir briesmīgi! Mēs saprotam, ka Labklājības ministrija varbūt neuzrauga to iestādi ļoti nopietni, tāpēc ir radusies tāda situācija.

Deputātiem steidzamības kārtībā vajag izskatīt šo likumprojektu, lai šo situāciju uzlabotu.

Labklājības ministrijas pārstāvji pagājušo pirmdien bija komisijas sēdē. Opozīcijas deputāti ar savām tiesībām pajautāja ministram, kas tur notiek, un ministrija noreaģēja un piedāvāja mums risinājumu. Risinājums ir papildināt pārejas noteikumus, un tas šodien jums ir uz galda. Mēs atrisināsim problēmu. Cerams, ka pēc divām nedēļām likums stāsies spēkā, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu šodien, un tad to spriedzi, kas šodien ir VDEĀVK, mēs būsim novērsuši. Invalīdi, kuri gaidīs pārskatīšanu komisijā, varēs turpināt saņemt pensiju. Ja VDEĀVK vērsīsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nebūs pārtraukuma, nebūs tā, ka viņu vienīgais ienākums – pensija – būs atkarīgs no tiem ārstiem, kuri izskata viņu slimības un vērtē, cik viņu stāvoklis ir sarežģīts.

Lūdzu deputātus pievērst uzmanību likumprojekta anotācijai, nopietni paskatīties uz skaitļiem. Es saprotu, ka katram ir kaut kādas citas prioritātes, ka viens nodarbojas ar ceļu jautājumiem, otrs – ar juridiskiem jautājumiem, bet paskatieties, lūdzu, uz skaitļiem! Es domāju, ka Latvijā notiek kaut kāda liela sociāla katastrofa. Kāpēc tā notiek? Es nevaru šodien atrast atbildi. Es domāju, ka ekspertiem, speciālistiem un profesionāļiem vajag atrast to iemeslu, kāpēc pie mums notiek tas, kas parādīts šajos skaitļos.

2008.gadā bija 64 tūkstoši pieteikumu uz invaliditātes noteikšanu, un gandrīz visi tie tika apmierināti – cilvēki saņēma invaliditāti no I līdz III grupai.

2015.gadā skaitlis ir 100 tūkstoši. Tas pieaugums ir 55 procenti. Tāda sajūta, ka mums te paralēli notiek karš, un katru mēnesi invalīdu skaits gandrīz dubultojas.

Es nezinu... ļoti grūti pateikt, kāpēc tas notiek. Es neticu, ka VDEĀVK ir samazinājusi prasības vai kaut kādi kritēriji ir mainījušies, vai arī vērtējums. Nē! Viņi ļoti stingri skatās uz katru personu, izlasa katru slimības vēsturi, un mums vairāk ir sūdzību par to, ka neiedod invaliditāti vai piešķir ne to grupu, un nav ierosinātu kriminālprocesu par to, ka vilto dokumentus vai vēl kaut ko.

Tas, kas notiek mūsu veselības nozarē, tas, kas notiek ar rehabilitāciju, tas ir dramatiski! Paskatieties! Tie ir statistiskie dati: par 55 procentiem pieaug invalīdu skaits. Ar to kaut kas ir jādara. Ja mēs tā turpināsim, tad ne tikai budžets neizturēs invalīdu skaitu, bet mēs nevarēsim tālāk dzīvot, tāpēc ka... Padomājiet: ja mums katru gadu tāds pieaugums, kā mēs vispār to ar savu rehabilitācijas, ar savu medicīnas sistēmu atrisināsim? Ko mēs darīsim ar tiem cilvēkiem, kuri nevarēs atgriezties darba tirgū? Es lūdzu pievērst uzmanību šiem skaitļiem.

Es zinu, ka ministrs solīja to lietu sakārtot, arī VDEĀVK vadītājam ir dienesta pārbaude, un varbūt serviss šajā aģentūrā uzlabosies. Es zinu, ka ir pieņemti 17 jauni darbinieki, un varbūt tas rindas mazinās. Bet es principiāli lūdzu jūs pievērst uzmanību tiem skaitļiem. Mēs atrisināsim šodien problēmu, un nevajadzēs pensionāriem gaidīt pārskatīšanu komisijā, un viņi saņems to iztikas minimumu un pensiju. Bet tie skaitļi vienalga mums ir dramatiski.

Paldies par atbalstu.

Es piedāvāju balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija rosina atzīt par steidzamu.

A.Klementjevs. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Invaliditātes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisija ir lūgusi atbalstīt pirmajā lasījumā.

A.Klementjevs. Pirmajā lasījumā, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Invaliditātes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A.Klementjevs. Komisija lūdz arī atbalstīt otrajā lasījumā. Tas ir saskaņots ar visiem – gan ar labklājības ministru, kura atzinums ir pozitīvs, gan ar finanšu ministru, kurš arī neiebilst un atbalsta virzību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta atbalstīšanu? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Invaliditātes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajam lasījumam.

Šie grozījumi attiecas uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pantu un noteic, ka bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus, bērnu aizliegts pakļaut alkoholisko dzērienu un tabakas dūmu ietekmei, aizliegts pārdot bērnam alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kā arī bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Ņemot vērā tirgus piedāvājuma nepārtraukto paplašināšanos, sabiedrībai, tai skaitā bērniem, kļūst pieejami arvien jauni smēķēšanas produkti un ierīces, kuru darbības princips un izskats faktiski neatšķiras no smēķēšanai paredzētiem tabakas izstrādājumiem, tomēr to sastāvā var arī nebūt tabakas, un tādējādi tie nav uzskatāmi par tabakas izstrādājumiem un uz tiem neattiecas spēkā esošais regulējums.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmā daļā ir papildināma, nosakot, ka bērns nedrīkst atrasties smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu dūmu vai elektronisko smēķēšanas ierīču tvaika ietekmē un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu dūmiem vai elektronisko smēķēšanas ierīču tvaika brīvu vidi.

Tāpat arī papildināma Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta otrā daļa, paplašinot ierobežojumus attiecībā uz bērnu nodarbinātību, nosakot, ka bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu.

Un vēl izmaiņas ir paredzētas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta ceturtajā daļā, kas nosaka atbildību par bērnu iesaistīšanu minētajās pozīcijās.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (NSL).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir jāziņo par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā", ko šodien skatām pirmajā lasījumā.

Šie grozījumi ir izstrādāti Iekšlietu ministrijā, apstiprināti valdībā un nu ir nonākuši pie mums. Runa ir par divu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu ieviešanu Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos. Pirmā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīva par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā, un otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.

Tātad šis likumprojekts paredz precizēt vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatu, kas saistīts ar viltotu dokumentu iesniegšanu, kā arī precizēt tiesību uz nodarbinātību piešķiršanas pamatu.

Tālāk. Grozījumi paredz piešķirt tiesības patvēruma meklētājiem iesaistīties nodarbinātības pasākumos pēc sešiem mēnešiem (iepriekš noteikto deviņu mēnešu vietā), ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav pieņēmusi lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Tādā veidā tiks veicināta patvēruma meklētāju darba iemaņu saglabāšana un patvēruma meklētājiem tiks sniegta iespēja saņemt atalgojumu.

Grozījumi arī paredz noteikt papildu prasības ārvalstu komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

Personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, paredzēts procedūru atvieglot, atceļot prasību pierādīt, ka personas pārceļas uz Latvijas Republiku. Šāds regulējums paredzēts tāpēc, ka nereti šīs kategorijas ārzemnieki jau uzturas Latvijā.

Tālāk. Paredzēts saīsināt līdz desmit darba dienām dokumentu izskatīšanas termiņu Eiropas Savienības zilās kartes piešķiršanai.

Var pieminēt vēl arī to, ka deleģējums Ministru kabinetam noteikt veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un saņemšanas kārtību tiek attiecināts tikai uz ārzemniekiem, kuri ir izmitināti Valsts robežsardzes Izmitināšanas centrā, neattiecinot šīs prasības uz Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpām.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 27.oktobris.

Sēdes vadītāja. 27.oktobris. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā otrajā lasījumā. Ir iesniegti divi grozījumi.

1. – mūsu kolēģa, tautas priekšstāvja Edvīna Šnores iesniegtais priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Un 2. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Līdz ar to lūdzu komisijas vārdā atbalstīt grozījumus Zemessardzes likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā tirgus norises, tirgus dalībnieku un uzraudzības iestāžu līdz šim gūto pieredzi, kā arī, lai novērstu neatbilstības starp Eiropas Savienības dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu turētājbankas pienākumiem un atbildību, atlīdzības politiku un sankcijām, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2014.gada 23.jūlijā pieņēma attiecīgu direktīvu.

Pieņemtā tiesiskā regulējuma mērķis ir vienotu tirgus nosacījumu noteikšana Eiropas Kopienas līmenī, vienlaikus nodrošinot efektīvāku aizsardzību fonda ieguldītājiem. Izstrādājot normatīvo bāzi, tiek ņemts vērā, ka attiecībā uz ieguldījumu fondiem pastāv ne tikai investīciju riski, bet arī citi riski, tādi kā likviditātes, operacionālie un glabāšanas riski.

Ņemot vērā iepriekš teikto, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā". Izstrādātais likumprojekts nosaka septiņas prasības.

Pirmā. Tiek noteikts pienākums ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nodrošināt tās amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un iekļaut atalgojuma politikas kopsavilkumu ieguldītājam paredzētajā pamatinformācijā.

Otrā. Papildus tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz fonda turētājbanku, tostarp nosakot skaidru uzdevumu un funkciju nošķiršanu starp turētājbanku, fondu un sabiedrību.

Trešā. Tiek precizēta turētājbankas atbildība par tās turējumā pieņemto fondam piederošo finanšu instrumentu vai trešajai personai turēšanā nodoto fonda finanšu aktīvu zaudējumu... kā arī maksātnespējas gadījumā – fonda aktīvu aizsardzību.

Ceturtā. Tiek ieviesti papildu nosacījumi attiecībā uz aktīvu turēšanu pie trešās personas.

Piektā. Tiek ieviesti noteikumi, kas nodrošina iespēju jebkurai juridiskajai vai fiziskajai personai ziņot FKTK par iespējamiem vai faktiskiem likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo noteikumu pārkāpumiem.

Sestā. Lai nodrošinātu minimālus kopējus sankciju režīmu standartus Eiropas Savienības dalībvalstīs, tiek papildināts likumā paredzēto darbību pārkāpumu uzskaitījums un noteiktas sankcijas, kā arī ierobežojoši pasākumi, kas tiek piemēroti šādu pārkāpumu gadījumā.

Septītā. Tiek ieviestas papildu prasības, kas jāievēro sabiedrībai, dibinot fondu ar vairākām ieguldījumu apliecību klasēm.

Jānorāda, ka saskaņā ar likuma 5.panta pirmo daļu ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana.

Valsts fondēto pensiju likums ir izstrādāts nacionālā līmenī, un tā pamatā nav Eiropas Savienības direktīva. Tomēr jau vēsturiski uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu ir attiecinātas atbilstošās direktīvas prasības, un tās ir ietvertas arī Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.

Ņemot vērā valsts fondēto pensiju sistēmas nozīmīgumu, likumprojektā ietvertās prasības ir attiecinātas arī uz sabiedrību, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 5.oktobrī ir atbalstījusi likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

L.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi!

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr.613/Lp12). Likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 29.aprīļa direktīvu 2015/720/ES, ar ko groza direktīvu attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu, kuras normu pārņemšanas termiņš ir 2016.gada 27.novembris.

Dabas resursu nodokļa piemērošana balstās uz starptautiski pielietotajiem un arī nacionālajos normatīvajos aktos nostiprinātajiem principiem: principu "maksā piesārņotājs" un ražotāju atbildības principu.

Latvijā šobrīd dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lai veicinātu Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, dabas resursu nodokļa likmes par sadzīves būvmateriālu un bīstamo atkritumu glabāšanu nepieciešams paaugstināt.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras ietekmē šis tiesiskais regulējums, ir atkritumu apsaimniekotāji, videi kaitīgo preču ražotāji un tirgotāji, iepakotāji un iepakojuma apsaimniekotāji, zemes dzīļu resursu ieguvēji, kā arī stacionāro iekārtu un gaisa kuģu operatori.

Tiesību akta projekta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir pozitīva. Paralēli likumprojektam ir sagatavoti arī grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kā arī grozījumi likumā "Par piesārņojumu", un līdz 2016.gada 30.decembrim būs nepieciešams izstrādāt un apstiprināt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē. Par likumprojektu ir saņemti pozitīvi atzinumi no Latvijas Pašvaldību savienības, Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas. Likumprojektā iekļautie nosacījumi nerada ietekmi uz pārvaldes funkcijām, un tas neietekmē institucionālo sistēmu.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2016.gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 4.oktobrī skatīja likumprojektu Nr.632/Lp12 pirms pirmā lasījuma.

Saistībā ar šo likumprojektu ir izstrādāti pavisam astoņi likumprojekti, kuri jau ir Saeimā, proti, tie ir grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma projekts un grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, un kuru mērķis ir novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā.

Šī likumprojekta mērķis ir pilnveidot noziedzīgi iegūtas mantas (nekustamā īpašuma) pēc tās konfiskācijas valsts labā realizācijas kārtību un veicināt izsolēs piedāvāto nekustamo īpašumu pārdošanu.

Likumprojekts paredz, pirmkārt, novērst situāciju, ka personai, kura nekustamo īpašumu, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu, atgūst vai nopērk un vēlas to nostiprināt zemesgrāmatā, jāsedz nesamaksātais nodokļa parāds, kas nav taisnīgi un samērīgi.

Otrkārt, noteikt, ka gadījumos, ja īpašums tiek atsavināts, izpildot tiesu nolēmumu par mantas konfiskāciju, īpašnieka maiņu zemesgrāmatā reģistrē arī tad, ja nav nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda.

Un, treškārt, noteikt brīdi, ar kuru sākas jaunā īpašnieka pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli, un noteikt brīdi, kad beidzas tās personas pienākums maksāt šo nodokli, kurai īpašums konfiscēts kā noziedzīgi iegūts.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!

Likums ir atvērts par jautājumu, kas skar ļoti, ļoti šauru iedzīvotāju grupu un ļoti, ļoti nedaudzus gadījumus Latvijā. Tajā pašā laikā vēlos vērst jūsu uzmanību, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir tas nodoklis, par kuru mums vajadzētu šeit līdz budžeta pieņemšanai tikt skaidrībā, lai cilvēki Latvijā, lai uzņēmēji Latvijā zinātu, kādas izmaksas viņus sagaida nākotnē. Jo pretējā gadījumā... Viņi ir redzējuši tikai un vienīgi nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu pēdējo gadu laikā – un pat vairākas reizes tas ir noticis! –, viņu izdevumi ir pieauguši, viņu spēja uzturēt savus nekustamos īpašumus, savas tēva mājas, savas dzīvesvietas un mītnes vietas netiek, teiksim, nodrošināta ar tādu finanšu skaidrību nākotnē, kādai tai būtu jābūt.

Vēlos arī vērst jūsu uzmanību, ka šī gada 16.jūnijā Saeima uzdeva Ministru kabinetam darbiņu, kurš bija jāizdara ne vēlāk kā līdz šī gada 1.oktobrim. Es jums nolasīšu to Saeimas lēmumu: "Pamatojoties uz 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam", uzdot Ministru kabinetam sagatavot un līdz 2016.gada 1.oktobrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības."

Kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Ministru kabinets... Es skatos, ka šis jautājums neinteresē, vai ne? (Dep. I.Viņķele: "Ko lai dara?") Ministru kabinets...

Barčas kundze, Ministru kabinets savu darbu nav izdarījis, jā! Tāpēc ziniet: ja kāds neizdara savu darbu privātajā biznesā vai vēl kaut kur, tad, Barčas kundze, atlaiž! Atlaiž! Tieši tāpat būtu jādara ar šo Ministru kabinetu, kurš līdz 1.oktobrim nav bijis spējīgs nākt klajā ar informatīvo ziņojumu par jautājumu, kas skar ikkatru Latvijas iedzīvotāju. Ikkatru Latvijas iedzīvotāju!

Nesekmīgajiem liek divniekus. Tos, kuri neizdara savu darbu, atlaiž.

Kolēģi, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir budžeta laiks, šis ir laiks, kad mums vajag jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli beidzot atrisināt, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidrība. Tādēļ aicinu jūs otrajā lasījumā izskatīt priekšlikumus, kuri skar jautājumus par izmaksām mūsu cilvēkiem, mūsu uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs? Lai gan deputātus neaicināja neatbalstīt likumprojektu.

I.Parādnieks. Nē, tikai to, ka šis likumprojekts nav par to tēmu, par kuru runāja godātais kolēģis, bet tikai par noziedzīgi iegūtu un konfiscētu nekustamo īpašumu. Bet, protams, uz otro lasījumu var iesniegt jebkādus priekšlikumus katrs no kolēģiem.

Komisijas vārdā vēlreiz aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo. Ir runa par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, šajā gadījumā – par transportlīdzekļu ekspluatācijas kārtību. Mērķis ir veicināt izsolē piedāvāto transportlīdzekļu pārdošanu.

Ko paredz šis likumprojekts?

Pirmkārt, noteikt, ka nesamaksātais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kā arī naudas sodi, ko līdz tiesas nolēmumam uzkrājusi persona, kurai transportlīdzeklis konfiscēts, būs piedzenami no personas, kurai tas ir konfiscēts (atšķirībā no šobrīd pastāvošās kārtības, ka šo nodokli maksā jaunais īpašnieks pirms reģistrācijas).

Otrkārt, noteikt, ka jaunais īpašnieks ekspluatācijas nodokli maksā ar brīdi, kad transportlīdzeklis reģistrēts CSDD uz viņa vārda.

Un, treškārt, noteikt, ka gadījumos, kad transportlīdzeklis noziedzīgu nodarījumu dēļ, proti, ne tikai zādzības, bet arī citu noziedzīgu nodarījumu dēļ, izgājis no personas valdījuma, par laiku, kamēr transportlīdzeklis neatrodas personas valdījumā, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcija jau vairākkārt ir aicinājusi jūs apsvērt domu par atteikšanos no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vispār (līdzīgi, kā tas ir pārējās Baltijas valstīs), attiecīgi par dažiem centiem palielinot akcīzes nodokļa apmēru un tādējādi nodrošinot, ka valsts budžetā nerodas iztrūkums, un reizē arī panākot godīgāku sistēmu kopumā, jo tas nodrošinātu kārtību, ka tas, kurš vairāk brauc un vairāk ekspluatē transportlīdzekli, attiecīgi arī vairāk maksā.

Šai vienkāršajai idejai nedz valdībā, nedz koalīcijas deputātu vidū līdz šim nav bijis atbalsta. Līdz ar to mums ir jāmokās arī ar šāda veida likumdošanas grozījumiem, ko tagad ceļ gaismā Tieslietu ministrija.

Ko tad šis likumprojekts paredz? Tajā diezgan gari un plaši tiek atrunāta kārtība, kādā tiks iekasēts jau iepriekš pieminētais nodoklis gadījumos, ja tiek pārdots transportlīdzeklis, kas pirms tam atzīts par noziedzīgi iegūtu. Respektīvi, nodoklis par iepriekšējo periodu piedzenams no personas, kurai transportlīdzeklis, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, konfiscēts. Paredzēts, ka tas atvieglos šāda transportlīdzekļa pārdošanu, jo tā jaunais īpašnieks nebūs atbildīgs par iepriekš sakrātajiem parādiem.

No vienas puses, tāda pretimnākšana ir apsveicama. Tajā pašā laikā vismaz netieši ar to tiek atzīts, ka tās nodokļa parādsaistības par iepriekšējo periodu un no iepriekšējā saimnieka piedzīt ir grūti, pat neiespējami. Tāpēc tās būtībā tiks norakstītas. Diemžēl šeit atkal apstiprināsies fakts, ka valsts noteiktā kārtība ir labvēlīgāka pret tiem, kuri krāpjas, nevis godīgi maksā nodokļus.

Lieki piebilst, ka nodokļa parāda piedziņu veiks Valsts ieņēmumu dienests. Pareizi, – mēs jau visi labi zinām, ka viņiem tur tāpat darba par maz!

Dāmas un kungi! Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiktu ierēķināts degvielas cenā, no tā maksāšanas izvairīties praktiski nebūtu iespējams, vienalga, vai mašīna likumīgi vai nelikumīgi iegūta, iepriekš konfiscēta vai pēc tam nodota metāllūžņos. Šo nodevu samaksātu ik reizi, kad tiktu atjaunoti degvielas krājumi tvertnē.

Līdzīgi kā par nekustamā īpašuma nodokli (mans kolēģis Mārtiņš Bondars jau minēja iedzīvotāju iniciatīvu, kura tika iesniegta Saeimai), arī par šo transportlīdzekļa nodevas maksāšanas kārtību ir bijusi iedzīvotāju iniciatīva. Tā tika iesniegta Saeimai, Saeima to nodeva valdībai izvērtēšanai. Rezultāta nav.

Koalīcijas deputāti! Noslēgumā gribu sniegt īsu kopsavilkumu. Kamēr jūs neatlaidīgi noraidāt mūsu, opozīcijas, piedāvātās vienkāršās idejas, esam spiesti atbalstīt šo Tieslietu ministrijas piedāvāto samudžināto redakciju, kas problēmu nevis atrisina saknē, bet gan būtībā veido veselu apvedceļu tīklu, lai atsevišķos gadījumos novērstu jau tā saļodzītās sistēmas problēmas. Diemžēl tādējādi valdība neizbēgami iekļūs aizvien jaunos strupceļos, no kuriem atkal un atkal nāksies mums visiem īstermiņā kopīgi meklēt izeju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir labs paraugs tam, ka Saeimā daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Turklāt tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan, kā redzam, – uz likumprojektiem. Šobrīd Saeimas aktīvajā darba kārtībā ir pieci dažādi grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, proti, šajā likumā.

Pirmais likumprojekts par grozījumiem tajā ir pieņemts pirmajā lasījumā 2014.gada 27.novembrī. Likumprojekta mērķis bija mazināt Krievijas sankciju ietekmi uz Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozari. Acīmredzot ar to mums viss ir kārtībā un likumprojekts tālāk nav jāvirza.

Otrais no šiem likumprojektiem tika nodots komisijai 2015.gada 14.maijā. Mērķis bija nodrošināt, lai transportlīdzekļa īpašnieks maksātu nodokli tikai par laiku, kurā savu transportlīdzekli lieto, un nemaksātu par laiku, kurā nelieto. Acīmredzot arī tas mums nav aktuāli.

Trešais ir nodots komisijai 2016.gada 31.martā, un tā mērķis bija skaidri noteikt, ka šis nodoklis tiek iekasēts valsts pamatbudžetā, nevis lai kaut kādā veidā uzlabotu vai sakārtotu Latvijas ceļus. (Zālē troksnis.)

Ceturtais likumprojekts tika nodots komisijai 2016.gada 26.maijā, un tā mērķis bija saskaņot šo likumu ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzēto daudzbērnu ģimenes definīciju, jo daudzbērnu ģimenes nevar saņemt atlaides atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam. (Dep. M.Bondars: "Šausmīgs troksnis! Neko nevar dzirdēt!" Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Nu un piektais ir šis likumprojekts, kuru mēs nodevām komisijai pagājušajā mēnesī, 2016.gada 18.septembrī, un kuru jau šodien mums piedāvā izskatīt pirmajā lasījumā. Turklāt izrādās, ja transportlīdzeklis tiek atsavināts vai konfiscēts, ir iespējams maksāt nodokli pa daļām un sadalīt gadu 12 mēnešos. Taču, ja cilvēks dažus mēnešus gadā transportlīdzekli lieto, bet citus mēnešus nelieto, tad nodokli sadalīt daļās nav iespējams.

Kolēģi! Šis likumprojekts, manuprāt, ne ar ko nav steidzamāks par visiem pārējiem likumprojektiem, kuri šobrīd atrodas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba kārtībā, tādēļ pēc taisnības tas būtu jāizskata rindas kārtībā, iesniegšanas secībā, tā, kā likumprojekti ir ienākuši Saeimā. Arī Valsts prezidents ir aicinājis mūs samazināt tiesību normu plūdus un nevirzīt piecus grozījumus vienā likumā tad, ja mēs varam virzīt vienu. Tāpēc šodien es gribu aicināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, tās priekšsēdētāju un deputātus apvienot visus jūsu atvilktnēs esošos grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un virzīt tos kā vienotu likumprojektu, neturēt vairs atvilktnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs komisijas vārdā?

I.Parādnieks. Jā. Komisijas vārdā deputātam Viļumam vēlos pateikt, ka tajā gadījumā, kad konfiscētais transportlīdzeklis tiek pārdots izsolē, valsts iegūst resursus, ar kuriem segt arī šo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, ja šāda piedziņa nav iespējama. Tas attiecas uz to, vai tas ir godīgi un samērīgi... vai valsts piedzen nodokļus tikai no tiem, kas samaksā labprātīgi, vai arī no tiem, kas ir ieguvuši noziedzīgā ceļā sev īpašumu.

Un, piekrītot kolēģes Bites sacītajam, es domāju, ka komisijai noteikti vajadzētu vērtēt šo veselu piecu likumu atvērumus, kuri ir tādā vai citādā veidā iegūluši komisijā un netiek skatīti. Tā ka es komisijas vārdā noteikti rosināšu, mēs skatīsim šo jautājumu kontekstā, bet tas neizslēdz iespēju... (Starpsauciens.) tas neizslēdz iespēju mums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tas ir konceptuāls atbalsts šiem grozījumiem.

Komisijas vārdā vēlreiz aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Ziņotāju lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Skatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojekts paredz ieviest energoefektivitātes nodevu, kuras maksātāji būs tie lielie un energoietilpīgie uzņēmumi, kuri neieviesīs savā uzņēmumā energopārvaldības sistēmu.

Debates pēc būtības notika jau tad, kad tika skatīts Energoefektivitātes likums, bet, lai tas varētu sākt darboties, ir jāgroza arī likums "Par nodokļiem un nodevām", lai ieviestu šo nodevu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami... Piecas... Par maz, nav atbilstošs termiņš. Ir jābūt vismaz piecām dienām.

V.Ķirsis. Nu tad 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18.oktobris.

Godātie deputāti! Ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Deputāti Dzintars, Parādnieks, Jansons, Kursīte-Pakule, Naudiņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas". (Starpsauciens: "Pareizi!") Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Dzintars, Parādnieks, Jansons, Kursīte-Pakule, Naudiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par deputātes Ineses Laizānes atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jansons, Parādnieks, Kursīte-Pakule, Naudiņš, Cilinskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Dzintars, Parādnieks, Jansons, Kursīte-Pakule, Naudiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Dzintars, Parādnieks, Jansons, Kursīte-Pakule, Naudiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par deputātes Ineses Laizānes ievēlēšanu Ārlietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jansons, Parādnieks, Kursīte-Pakule, Naudiņš, Cilinskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ņemot vērā to, ka šā gada 20.maijā stājās spēkā Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums, kurā paredzēta virkne jaunu prasību likumā regulēto produktu marķēšanai, iepakojumam, sastāvam, reklāmai, tika sagatavots un iesniegts izskatīšanai likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

Likumprojekts paredz noteikt atbildību par pārkāpumiem attiecībā uz Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā iekļautajām prasībām. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta atbildība par pārkāpumiem, kas saistīti ar tabakas izstrādājumu izplatīšanu, marķēšanu un citu būtisku prasību ievērošanu. Taču grozījumi paredz noteikt atbildību arī par pārkāpumiem augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu pārdošanā, marķēšanā un citu prasību ievērošanā.

Tiek noteikta administratīvā atbildība par augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu pārdošanu nepilngadīgajiem.

Tāpat grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēti, lai noteiktu atbildību par likumam neatbilstošas informācijas norādīšanu uz tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu iepakojuma vienības un ārējā iepakojuma.

Atbilstoši likumā noteiktajam par augu smēķēšanas produktu, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izplatīšanu tiks noteikta administratīvā atbildība – tāpat, kā tas jau šobrīd ir spēkā attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

Ņemot vērā, ka Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums paredz aizliegumu laist tirgū cigarešu iepakojuma vienības, kurās ir mazāk par 20 cigaretēm, un tinamās tabakas iepakojuma vienības, kurās ir mazāk par 30 gramiem tabakas, paredzēta administratīvā atbildība arī par šo normu pārkāpumiem.

Tā kā likumā noteiktie smēķēšanas ierobežojumi attiecas ne tikai uz vietām, bet arī uz smēķēšanu personu klātbūtnē – pastāv aizliegums smēķēt bērna un grūtnieces klātbūtnē –, precizēts likumprojekta pants attiecībā uz smēķēšanas... likuma pants attiecībā uz smēķēšanas ierobežojumu neievērošanu.

Grozījumi paredz arī noteikt atbildību par bērna iesaistīšanu smēķēšanā, kā arī par augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu nodošanu bērna rīcībā.

Tāpat paredzēts noteikt atbildību par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu, to uzpildes flakonu vai jaunieviestu tabakas izstrādājumu laišanu tirgū bez informācijas iesniegšanas atbildīgajai institūcijai – Veselības inspekcijai.

Grozījumi paredz arī precizēt institūciju kompetences atbilstoši tabakas likumā noteiktajam.

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka gan šis, gan nākamais likumprojekts ir saistīts ar apbūves tiesību institūta ieviešanu. Apbūves tiesību regulējums stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka kadastra subjekts ir arī apbūves tiesīgais. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka iesniegumu par kadastra objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju var iesniegt, arī izmantojot elektronisko pakalpojumu. Komisijā bija diskusija par šo priekšlikumu. Iespējams, ka uz trešo lasījumu varētu būt redakcionāls priekšlikums, nemainot būtību. Šobrīd komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir saistīts ar 3.priekšlikumu un šobrīd komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi, kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, kuru mēs nupat atbalstījām un kurš savukārt ir saistīts ar apbūves tiesību regulējuma ieviešanu.

Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir radies, pamatojoties uz praksē konstatēto problēmu, uz ko ir norādījusi Latvijas Komercbanku asociācija, – proti, ka zemesgrāmatu nodalījumā atbilstoši pašreizējam regulējumam ir jānorāda procentu un līgumsoda lielums, kā arī to samaksas termiņš. Kā mēs zinām, procentu likmes var būt mainīgas, un tas rada tātad problēmas saistībā ar praktisko piemērošanu.

Šobrīd tieslietu ministrs ir piedāvājis citu pieeju, proti, fiksēt Latvijas valūtā kapitāla summu, līdz kurai sniedzas attiecīgi nostiprinātās tiesības. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizēt apakšnodaļas virsrakstu. Par to, iespējams, vēl būs mums diskusijas uz trešo lasījumu, bet šobrīd šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. – tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. – Juridiskās komisijas...

Sēdes vadītāja. Ceturtais...

G.Bērziņš. 4., jā, es atvainojos.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš paredz, ka nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, var iesniegt ne tikai kredītiestāde, bet arī finanšu institūcija ALTUM. Kā mēs zinām, tāda situācija mums šobrīd ir, un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 11. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, par kuru komisijā arī saistībā ar 10.priekšlikumu bija diskusija. Proti, par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu objektīvu apstākļu dēļ. Tieslietu ministrs savā priekšlikumā bija paredzējis, ka šādu lēmumu var pieņemt pats tiesnesis, tātad nosakot termiņu, šo pagarinājuma iespēju, līdz trim mēnešiem.

Komisijā mēs diskutējām un nonācām pie secinājuma, ka Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks ir tā amatpersona, kura objektīvi vislabāk var zināt situāciju par tiesnešu noslodzi, un attiecīgi lēmums būtu jāpieņem šim priekšniekam. Aicinājām samazināt arī šo maksimālo termiņu, nosakot divu mēnešu termiņu. Šis komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Labdien, kolēģi! Skatām grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, dokuments Nr.588. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus, kuri tika atbalstīti.

Tātad 1. – Saeimas Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums.. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Šics. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un normatīvos aktos par starptautisko palīdzību noteiktiem civilajiem ekspertiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā. Deputāti atbalsta.

M.Šics. 3.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz finansējumu... nosaka finansējumu šo pakalpojumu nodrošināšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā. Deputāti atbalsta.

M.Šics. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Vēl ir 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

M.Šics. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisija ir aicinājusi atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. 28., ja? Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts saistīts ar to, lai turpmāk arī fiziskajām personām būtu iespēja apliecināt savus dokumentu atvasinājumus.

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas saistīts ar tehnisku definīcijas labojumu. Ir atbalstīts un iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 2.priekšlikums.

Juridiskajā komisijā tika saņemta vēstule no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, kura izteica šaubas, vai arī advokāts ir iekļaujams šajā definīcijā, un tāpēc Juridiskā komisija piedāvā konkrēti ierakstīt, ka arī advokāts ir publisko vai privāto tiesību subjekts.

2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 3. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas saistīts ar personu apliecinošu dokumentu apliecināšanu. Proti, līdz šim principā likums aizliedza apliecināt personu apliecinošus dokumentus, un tas praksē radīja dažādas problēmas, jo personu apliecinošs dokuments ne tikai apliecina personas identitāti; ir nepieciešams reizēm to iesniegt arī dažādās institūcijās. Tieslietu ministra priekšlikums paredz, ka personu apliecinošu dokumentu var atvasināt, kopēt un apliecināt, bet ar šādu atvasinājumu nekādā veidā nevar apliecināt personas identitāti – ne uz robežas, ne kur citur. Tātad, lai apliecinātu personas identitāti, joprojām ir nepieciešams pats personas dokuments. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Bite. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2016.gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā".

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 24 priekšlikumus.

1. – VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tātad lūdzu atbalstīt 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 3. – parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 4. – Eglīta priekšlikums par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arīdzan 5. – par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Arī to iesniedzis parlamentārais sekretārs Eglīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdzīgi arī ar 6.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. – Eglīta priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. – Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arīdzan 9. – parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums, kurš ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. – Eglīta priekšlikums ar deleģējumu Ministru kabinetam. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 11. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. – deputāta Līdakas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Cienījamie kolēģi, es sapratu, ka...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Komisijas vārdā...?

I.Līdaka. Nē, par...

Sēdes vadītāja. Debatēt vēlaties?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad par 12. un 13.priekšlikumu.

Es saprotu, ka dažiem kolēģiem radušies jautājumi.

Tātad 13.priekšlikums. Atbildīgās komisijas sagatavotā redakcija paredz maksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu iekļaut arī tādus pasākumus, kas šeit tiek dēvēti kā "cita veida atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšana", atšķirībā no 12.priekšlikuma, kurš paredz, ka šajā maksā iekļaujami sabiedrības izglītošanas, informēšanas pasākumi un tamlīdzīgi. No šīs domas es labprātīgi atteicos, bet pastāvēju uz to, ka var būt citi veidi, kā atkritumu apglabāšanas apjomu var samazināt. Tagad ir jaunās tehnoloģijas, piemēram, atkritumu žāvēšana, presēšana un tamlīdzīga apstrāde.

Līdz ar to es varu pilnīgi droši apgalvot, ka 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums – redakcionāli ir gana precīzs un nerada bažas par to, ka tarifs varētu būtiski palielināties vai varētu būt kādas citas izmaiņas.

Tāpēc es, protams, aicinu atbildīgās komisijas sagatavoto 13.priekšlikumu atbalstīt, nu un līdz ar to arī 12.priekšlikums būtu daļēji atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es īsumā paskaidrošu, kāpēc šo interesanto priekšlikumu neatbalstīju komisijā un kāpēc aicinu to neatbalstīt arī jūs.

Protams, mēs nonāksim pie tarifa paaugstināšanas – un tas pats par sevi varbūt ir neizbēgami –, bet šajā gadījumā tai būs miglaini un neskaidri kritēriji. Un tad, kad iedzīvotāji sapratīs, kas ir iekļauts kritērijos, viņi jautās: "Jūs ņirgājaties par mums?!"

Cienījamie deputāti! Nobalsojot "par", jums būs jātaisnojas: "Nu, jā, tā ir sanācis!" Jo te ir runa par neizskaidrojamu un nekontrolējamu kritēriju iekļaušanu tarifos.

Atkritumi, dāmas un kungi, ir tiešām mūsdienu izaicinājums, lai mēs tajos, teiksim, nenoslīktu un nenosmaktu.

Jautājums: kā mēs tos nokopsim? Un te ir svarīga atbildīga un apzinīga mūsu visu attieksme – gan iedzīvotāju, gan valsts, gan uzņēmēju. Apsaimniekotāju konkurence šeit ir vajadzīga, bet tai jābūt virzītai uz efektivitāti un vides kvalitāti. Tāpat ir vajadzīga skaidra izpratne par to, kas ir iekļauts šajos tarifos.

Bet 12. un 13.priekšlikums iet pilnīgi pretējā virzienā! Pilnīgi pretējā virzienā vides kvalitātei. Sanāks kaut kas līdzīgs OIK, tikai daudz brutālāk, jo sākotnējais – šis jau ir apsaimniekotāju priekšlikums – bija ar trim neskaidrām komponentēm: tātad minētie pētījumi un izglītošana, un informēšana.

Kas pētīs, kas izglītos, kas informēs, – nav skaidrs. Un tās tika ātri upurētas, lai atstātu trešo neskaidro komponenti, proti, tātad tarifos iekļauj "pārvadāšanu, šķirošanu un cita veida mehānisku atkritumu apglabāšanas samazināšanu".

Deputāti! Vai jums ir skaidrs, kas ir "cita veida mehāniska atkritumu apglabāšanas samazināšana"? Kas te notiks? Iedzīvotāji samaksās par to apjomu, ko nodod atkritumos, un plus par to starpību, ko apsaimniekotājs uz poligonu apglabāšanai neaizvedīs. Bet kā radīsies šī starpība? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Dep. M.Bondars: "Skaļāk!") Kolēģi! Ļoti svarīgs jautājums arī jums – atkritumu radītājiem! Kā radīsies un kur paliks šie atkritumi, kas tiek savākti no iedzīvotājiem, bet nenonāk poligonā apglabāšanai? Vai tos saspiedīs? Jā, ir laikam kompresijas metode. Un tad šos atkritumus varēs aizvest nevis ar trim kravām, bet ar vienu. Tātad ir jau pirmais ieguvums apsaimniekotājam. Dubults ieguvums ir tas, ka to apmaksā iedzīvotāji. Un tur var būt pat trīskārtējs ieguvums: varbūt tos nodod reģenerācijai, tad – pārstrādei, otrreizējai lietošanai. Likums gan to neļauj darīt, tarifā iekļaut, bet – kas un kā to izkontrolēs? Te ir pilnīga miglas zona! Un nav pamatoti maksā par atkritumu apsaimniekošanu ietvert pasākumus, kas ir, teiksim, komersanta saimnieciskajās interesēs, varbūt pat peļņas gūšanas interesēs, ko garantē pašvaldība, par ko nobalso deputāti un ko apmaksā iedzīvotāji.

Dāmas un kungi, te pat Jūlim gultā atkal ir jāsmejas par šito visu!

Un bez tam šie tarifa paaugstinājumi ir saistīti ar atkritumu apglabāšanu, ar dabas resursu nodokli, par ko mēs runājam šodien.

Un, ja tomēr atbalstītu šo priekšlikumu, teiksim, šajā likumā, tad... Komisijas pieņēmums bija: jā, ir šobrīd neskaidri, bet uz trešo lasījumu ministrija kaut ko izdomās. Ministrija toreiz teica: "Neko te nevar izdomāt. Nedrīkst iekļaut tarifos tādas lietas, ko nevar izmērīt un nevar arī pārbaudīt."

Un ja nebūs trešajā lasījumā šis... Es jums saku: nebūs nekādas skaidrības. Paliks šis pilnīgi neskaidrais, miglainais, teiksim, tarifu nosacījums. Un tad deputāti vienkārši būs lobējuši atkritumu apsaimniekotājus ar cieši miglā tītiem tarifiem. Un tad ne tikai slikti izskatīsies, bet arī slikti būs.

Tālab es aicinu šajā, otrajā, lasījumā 12. un 13.priekšlikumu neatbalstīt. Ja ir jaunas korekcijas, jauni piedāvājumi, tad, lūdzu, uz trešo lasījumu iesniedziet tos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt vēl vienu sen labi aizmirstu veidu, kā var nelobēt atkritumu apsaimniekotājus un samazināt apglabāto atkritumu apjomu: tā ir depozīta sistēma, par kuru mēs Latvijā runājam jau gadiem, gadiem un gadiem, bet tās ieviešanā mēs neesam pavirzījušies uz priekšu gandrīz ne par soli.

Un tagad es gribu pastāstīt kādu piemēru. Kad uz Latviju atbrauc ciemos cilvēki no Dānijas, kurā ir ieviesta depozīta sistēma, un atved kā ciemakukuli kādu alus pudeli, tad... Zināt, ko viņi dara? Braucot atpakaļ uz Dāniju, viņi savu alus pudeli paņem līdzi, lai varētu to tur nodot (Starpsauciens.)... tukšu alus pudeli, protams, jā... un attiecīgi atgūt par to samaksāto naudu. Tas ir ļoti labs veids, kā samazināt atkritumu apjomu.

Es aicinu atgriezties pie šīs diskusijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma ziņotājs ko piebildīs komisijas vārdā?

I.Līdaka. Tā. Tagad – komisijas vārdā.

Es mazliet esmu neizpratnē par to, kāds dokuments ir Latkovska kunga rīcībā, jo vismaz tajā dokumentā, kas ir manā rīcībā, nekur nav minēts par cita veida mehānisku atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu. Nu, vismaz manā dokumentā, kurš, manuprāt, ir pareizs un precīzs, nekas nav runāts par mehānisku atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu!

Numur divi. Vispār šobrīd atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanas mērķis ir precīzi tāds – samazināt to atkritumu apjomu, kurus vajag noglabāt uz mūžīgiem laikiem poligonā. Tas ir šīs sistēmas mērķis! Un, lai šo mērķi sasniegtu, ir jāattīsta – un ir arī izdomātas! – inovatīvas sistēmas, par kurām varbūt mēs mazāk zinām, – kā tiešām šo noglabājamo apjomu samazināt, lai mēs atstātu nākošajām paaudzēm mazāku šo "mantojumu". Un es nesaskatu šeit nekā cita kā vien pieļāvumu, ka šīs inovatīvās, jaunās metodes, kas varētu konkrēti būt arī šo atkritumu žāvēšana un tamlīdzīga apstrāde... ka arī šīs kļūst... Nu, mēs atzīstam to esamību un iespējamību. Tā ka es neredzu, kur Latkovska kungam rodas tik milzīgas bažas.

Trešais, par ko varbūt Latkovska kungs mazliet tā kā maldināja jūs, ir tas, ka ministrija apņēmās viest kaut kādu precizitāti, skaidrību tieši šajā sadaļā attiecībā uz teikto par cita veida atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu. Tur visiem, ieskaitot ministriju, viss bija skaidrs. Ministrija turpinās dialogu ar nozari par pētniecības, izglītošanas un informēšanas funkcijas iekļaušanu. Par to gan ministrija apņēmās vēl tikt skaidrībā. Visticamāk, pie sarunas par šo tēmu mēs neatgriezīsimies, jo droši vien es arī neuzstāšu, ka šī sastāvdaļa būtu iekļaujama šajā maksā.

Tātad arī komisijas vārdā mans aicinājums ir, ja nu kāds sadomā pieprasīt balsojumu, 12. – deputāta Līdakas priekšlikumu – neatbalstīt, bet atbalstīt 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti uztur balsojumu par 12.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti uztur balsojumu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 41, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Man jāatvainojas par neprecizitāti. 12.priekšlikumā bija šis vārds "mehāniska", un 13.priekšlikumā tas ir pazudis, bet šī sīkā tehniskā detaļa pat vēl vairāk man liek apstiprināt to, ko es teicu iepriekš. Ja tas nav pat "mehānisks", tad vēl neskaidrāks kļūst šis "cita veida". Tā ka es savu iepriekšējo runu šobrīd pastiprinu ar vēl divkārt lielāku sparu. Lūdzu neatbalstīt! (Dep. J.Viļums: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Līdaka. Jā. Varētu padomāt, ka likumdošanā nekur nebūtu lietots termins "un citi veidi" vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka tā ir ļoti parasta prakse, un šinī gadījumā, manuprāt, nav lietderīgi pēc katras jaunas atkritumu apsaimniekošanas metodes ieviešanas mainīt likumu un turpināt uzskaitījumu līdz bezgalībai. Es nedomāju, ka tas ir lietderīgi. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. 14. – deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 16. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums par atkritumu uzskaites veidiem. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 17. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par informācijas apriti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 19. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 20. – Juridiskā biroja redakcionālo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par informācijas apriti. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 24.priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", no vienas puses, ir tehnisks, bet, no otras puses, parāda kādu ļoti interesantu iezīmi, proti, lai gan Eiropas Savienībā pastāv brīva pakalpojumu un preču kustība, realitāte ir citāda – ja latviešu cilvēkiem ārzemēs, piemēram, ir piedzimis bērns un viņi pēc tam atgriežas dzīvot Latvijā, tad izrādās, ka ārzemēs šī bērna dzimšanas reģistra ierakstu, ja ir kādas izmaiņas, papildināt nav iespējams, jo atbilde ir: "Jūs vairs pie mums nedzīvojat. Mēs vairs nekādus reģistra ierakstus nepapildināsim."

Protams, to varētu uzskatīt par ļoti interesantu attieksmi no citām Eiropas Savienības valstīm, taču tas, ko mēs piedāvājam ar šo likumprojektu, ir nākt pretī šiem mūsu iedzīvotājiem. Ja ir nepieciešams papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, tad Latvijā tiek izveidots dublējošs ieraksts un veikts attiecīgais papildinājums. Proti, cilvēks savu problēmu var atrisināt.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Bite. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.novembrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.628/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.628/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.629/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.629/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.630/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.630/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 7.novembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Laizānes atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Ineses Laizānes atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Laizānes ievēlēšanu Ārlietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Ineses Laizānes ievēlēšanu Ārlietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Par deputātu Klementjeva, Šimfas, Šica, Orlova un Jakimova jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram "Par rindu mazināšanu uz invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darba pilnveidošanu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Agešina, Pimenova, Mirska un Ribakova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par modernizēto dīzeļvilcienu projektu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Jakimova, Agešina, Mirska un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim "Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos, jo atrodas komandējumā Kazahstānas Republikā.

Par deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tretjakas, Zemļinska un Zujeva jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim "Par uzņēmumu "LDZ Ritošā sastāva serviss"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iesniedzēji nevēlas uzdot papildjautājumus mutvārdos un iesniegs tos rakstveidā.

Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Stepaņenko, Meija, Balodis un Platpers iesnieguši jautājumu "Par Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomiskās un tirdzniecības līgumu". To nododam atbildes sniegšanai ārlietu ministram Rinkēviča kungam.

Deputāti Kūtris, Sudraba, Meija, Balodis un Platpers iesnieguši jautājumu "Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru". To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei Čakšas kundzei.

Paldies.

Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas deputātiem atgādinu, ka Eiropas lietu komisijas sēde šodien būs pulksten 11.00 Sarkanajā zālē. Mums būs jāskata daudz jautājumu. Tā ka iestiprinieties un nāciet uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Artuss Kaimiņš, Nellija Kleinberga, Rihards Kols, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vitālijs Orlovs, Romualds Ražuks un Silvija Šimfa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem



 

 

 

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!