Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumi Nr. 736 "Noteikumi par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2015., Nr. 252 (5570) https://www.vestnesis.lv/op/2015/252.12

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 737

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. decembra noteikumos Nr. 1393 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu"

Vēl šajā numurā

28.12.2015., Nr. 252 (5570)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 736

Pieņemts: 15.12.2015.

OP numurs: 2015/252.12

2015/252.12
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 46 Pēdējās nedēļas laikā 8 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 736

Rīgā 2015. gada 15. decembrī (prot. Nr. 67 47. §)

Noteikumi par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4. panta otro daļu un 10.1 daļas 1. punktu,
13. panta trešās daļas 3. punktu un 20. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. obligātās nekaitīguma prasības dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim;

1.2. prasības dabīgā minerālūdens un avota ūdens papildu marķējumam;

1.3. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū;

1.4. valsts nodevas apmēru par atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū un valsts nodevas samaksas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz minerālūdeni, kurš atzīts par zālēm vai kuru izmanto ārstniecībā termālajās vai ūdensdziedniecības iestādēs, kas atrodas ūdens ieguves vietā.

3. Šajos noteikumos paredzētajā kārtībā:

3.1. par dabīgo minerālūdeni var atzīt mikrobioloģiski nekaitīgu ūdeni, kas iegūts no pazemes ūdeņu atradnes pa vienu vai vairākām dabiskām vai urbtām izejām un kas atbilst šādām prasībām:

3.1.1. dabīgo minerālūdeni var skaidri atšķirt no dzeramā ūdens:

3.1.1.1. pēc dabīgā minerālūdens īpašībām, ko nosaka minerālsāļu saturs, mikroelementu vai citu sastāvdaļu (turpmāk – būtiskās sastāvdaļas) klātbūtne ūdenī;

3.1.1.2. pēc dabīgā minerālūdens dabiskās tīrības;

3.1.2. šo noteikumu 3.1.1.1. un 3.1.1.2. apakšpunktā minētās raksturīgās īpašības saglabājas neskartas, jo dabīgajam minerālūdenim ir pazemes izcelsme un tas ir pasargāts no jebkura piesārņojuma;

3.1.3. dabīgā minerālūdens būtiskās sastāvdaļas un citas raksturīgās īpašības ir novērtētas saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

3.1.4. dabīgā minerālūdens sastāvs, temperatūra un citas raksturīgās īpašības ir nemainīgas dabisko svārstību robežās. Iespējamās svārstības ūdens plūsmas ātrumā neietekmē dabīgā minerālūdens sastāvu, temperatūru un citas raksturīgās īpašības;

3.2. par dabiski gāzētu dabīgo minerālūdeni var atzīt dabīgo minerālūdeni, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā ir veikta, un galapatērētājam paredzētā tilpnē ir tāda pati kā minerālūdens atradnē. Ja nepieciešams, ūdenī no tās pašas atradnes ievada tādu daudzumu oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes), kāds zaudēts minētajos procesos;

3.3. par dabīgo minerālūdeni, kas bagātināts ar gāzi no pazemes ūdeņu atradnes, var atzīt dabīgo minerālūdeni, kurā no tās pašas atradnes iegūtā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā ir veikta, un galapatērētājam paredzētajā tilpnē ir lielāka nekā pazemes ūdeņu atradnē;

3.4. par gāzētu dabīgo minerālūdeni var atzīt dabīgo minerālūdeni, kurā papildus ievadīts pārtikā izmantojamais oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē;

3.5. apzīmējumu "avota ūdens" izmanto pazemes ūdeņiem (saldūdeņiem), kas paredzēti lietošanai uzturā dabīgā veidā, iepildīti galapatērētājiem paredzētā tilpnē ieguves vietā un:

3.5.1. atbilst šo noteikumu 7., 8., 9., 52. un 53. punktā minētajiem ieguves nosacījumiem;

3.5.2. atbilst šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21. punktā noteiktajām mikrobioloģisko rādītāju normām;

3.5.3. atbilst šajos noteikumos noteiktajām marķēšanas prasībām;

3.5.4. nav apstrādāti citādi kā vien atbilstoši šo noteikumu 10., 12., 14., 15. un 16. punktā minētajiem nosacījumiem;

3.5.5. papildus šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem atbilst normatīvajiem aktiem par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām;

3.5.6. uz tiem neattiecas šo noteikumu prasības par atzīšanas nepieciešamību.

4. Pārtikas uzņēmums nodrošina dabīgā minerālūdens ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktu.

5. Lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām, pārtikas uzņēmums atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu klīnisko izpēti nodrošina minerālūdens farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktu.

6. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) un Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas aprites uzraudzību un zemes dzīļu izmantošanu.

II. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības

7. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens ieguvi atļauts uzsākt atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu un aizsargjoslu noteikšanu.

8. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens ieguves un apstrādes iekārtas izveido tā, lai nepieļautu ūdens piesārņošanu un nodrošinātu tādu īpašību saglabāšanu, kas dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim piemīt ieguves vietā. Lai nodrošinātu minēto prasību izpildi:

8.1. dabīgā minerālūdens un avota ūdens ieguves vietu aizsargā no piesārņošanas draudiem, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām noteiktās prasības;

8.2. dabīgā minerālūdens un avota ūdens ieguves un apstrādes aprīkojumu, caurules, rezervuārus un šo noteikumu 8.4. apakšpunktā minētās tilpnes izgatavo no ūdenim piemērotiem materiāliem, kuri atbilst normatīvajiem aktiem par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un izmanto tā, lai nepieļautu nekādas ķīmiskas, fizikāli ķīmiskas vai mikrobioloģiskas pārmaiņas ūdenī;

8.3. dabīgā minerālūdens un avota ūdens ieguves un apstrādes process (arī tilpnes mazgāšanas un ūdens fasēšanas iekārtas) atbilst higiēnas prasībām. Tilpnes izgatavo vai apstrādā tā, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz dabīgā minerālūdens un avota ūdens mikrobioloģiskajām un ķīmiskajām īpašībām;

8.4. dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni transportē tilpnēs, kas paredzētas produkta piegādei galapatērētājam.

9. Ja dabīgā minerālūdens un avota ūdens atradnes ekspluatācijas vietā konstatē, ka ūdens ir piesārņots un vairs neatbilst šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21. punktā minētajām mikrobioloģiskā piesārņojuma normām, pārtikas uzņēmums nekavējoties pārtrauc visas darbības, līdz ir likvidēti piesārņojuma cēloņi un ūdens atkal atbilst šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21. punktā minētajām normām.

10. Dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni atļauts apstrādāt tikai šādi:

10.1. atdalīt nestabilus elementus, tādus kā dzelzs un sēra savienojumi, filtrējot vai nostādinot (dekantējot), vai vispirms bagātinot ar skābekli (oksigenējot), ja vien apstrāde nemaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas;

10.2. atdalīt dzelzs, mangāna, sēra un arsēna savienojumus, apstrādei izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu, ja vien apstrāde nemaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas;

10.3. atdalīt nevēlamos ķīmisko vielu savienojumus, kas nav minēti šo noteikumu 10.1. un 10.2. apakšpunktā, piemēram, fluorīdus, ja vien apstrāde nemaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas. Apstrādi veic saskaņā ar Komisijas 2012. gada 9. februāra Regulas (ES) Nr. 115/2010, ar ko nosaka aktivēta alumīnija oksīda lietošanas noteikumus dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem (turpmāk – Komisijas regula Nr. 115/2010), 1. un 2. pantu;

10.4. atdalīt oglekļa dioksīdu (ogļskābo gāzi) vai samazināt tā saturu ar fizikālām metodēm.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētās prasības neattiecas uz dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni, ja tos izmanto par sastāvdaļām bezalkoholisko dzērienu un citu produktu ražošanā.

12. Šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētās apstrādes veicējs vismaz trīs mēnešus pirms dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādes uzsākšanas iesniedz dienestā paziņojumu. Paziņojumā norāda:

12.1. dzelzs, mangāna, sēra un arsēna savienojumu saturu ūdenī un informāciju, kas apstiprina, ka tiks ievērotas šo noteikumu 14. punktā minētās prasības, ja apstrādi veiks ar ozona un gaisa maisījumu;

12.2. informāciju par apstrādi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 115/2010 3. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem, ja tiks atdalīti fluorīdi.

13. Dienests izskata šo noteikumu 12. punktā minēto paziņojumu, pieņem lēmumu par apstrādes atbilstību šo noteikumu prasībām un to paziņo pārtikas uzņēmumam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Ja dienests pieņem lēmumu par apstrādes neatbilstību šo noteikumu prasībām, pārtikas uzņēmums novērš konstatētās neatbilstības un iesniedz dienestā jaunu paziņojumu par apstrādes uzsākšanu saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu.

14. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādei izmantot ar ozonu bagātinātu gaisu ir atļauts tikai tad, ja:

14.1. pēc apstrādes nemainās dabīgajā minerālūdenī esošo būtisko sastāvdaļu fizikāli ķīmiskais sastāvs;

14.2. pirms apstrādes ūdens atbilst šo noteikumu 17., 19., 20. un 21. punktā minētajām prasībām;

14.3. pēc apstrādes ūdenī radušās vielas nepārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kā arī nerodas citas vielas, kas var apdraudēt cilvēku veselību.

15. Dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim nav atļauts pievienot nevienu citu vielu, izņemot oglekļa dioksīdu (ogļskābo gāzi), kā norādīts šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktā.

16. Dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim nav atļauta nekāda veida dezinficējoša apstrāde un bakteriostatisku piedevu pievienošana vai jebkura cita apstrāde, lai mainītu dzīvotspējīgo baktēriju koloniju skaitu.

17. Kopējais dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaits dabīgajā minerālūdenī un avota ūdenī ieguves vietā atbilst dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju normālam skaitam šajā ūdenī un sniedz pietiekamu pierādījumu par ieguves vietas aizsardzību pret jebkuru piesārņojumu. Mikroorganismu koloniju kopējo skaitu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 3.3. apakšpunktu.

18. Kopējo dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaitu mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā piedāvātajā dabīgajā minerālūdenī un avota ūdenī var radīt vienīgi to baktēriju skaita pieaugums, kuras tajā bija jau ieguves vietā. Dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim nedrīkst būt nekādu organoleptisku trūkumu.

19. Kopējais dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaits fasētā dabīgā minerālūdenī un avota ūdenī nedrīkst pārsniegt 100 koloniju veidojošo vienību mililitrā ūdens (100 KVV/ml), audzējot 72 stundas 20–22 °C temperatūrā uz agara vai agara–želatīna maisījuma, un 20 koloniju veidojošo vienību mililitrā ūdens (20 KVV/ml), audzējot 24 stundas 37 °C temperatūrā uz agara. Paraugu analīzi sāk 12 stundu laikā pēc fasēšanas. Šajā 12 stundu laikposmā izmeklējamos paraugus uzglabā 4 ± 1 °C temperatūrā.

20. Kopējais dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaits dabīgajā minerālūdenī un avota ūdenī ieguves vietā nedrīkst pārsniegt 20 koloniju veidojošās vienības mililitrā ūdens (20 KVV/ml), audzējot 72 stundas 20–22 °C temperatūrā, un piecas koloniju veidojošās vienības mililitrā ūdens (5 KVV/ml), audzējot 24 stundas 37 °C temperatūrā (1. pielikuma 3.3. apakšpunkts).

21. Dabīgajā minerālūdenī un avota ūdenī tā ieguves vietā, kā arī izplatot mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā nav pieļaujami:

21.1. parazīti (tostarp patogēno vienšūnu parazītu cistas un parazīttārpu vai helmintu olas) un patogēnie mikroorganismi;

21.2. Escherichia coli un citas koliformas, fekālie streptokoki 250 mililitros analizētā parauga;

21.3. sporas veidojošie sulfītreducējošie anaerobie (Clostridia) mikroorganismi 50 mililitros analizētā parauga;

21.4. Pseudomonas aeruginosa 250 mililitros analizētā parauga. 

22. Dabīgajā minerālūdenī dabiskas izcelsmes komponenti nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju (3. pielikums). Dabā nesastopamo vielu jeb antropogēnas izcelsmes piesārņojošo vielu (pesticīdu, ogļūdeņražu un gaistošo organisko vielu) koncentrācija dabīgajā minerālūdenī nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām noteiktās maksimāli pieļaujamās normas.

23. Laboratorijas, nosakot šo noteikumu 22. punktā norādīto piesārņojumu, izmanto metodes, kas atbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem.

24. Dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni pilda tilpnēs, kas aprīkotas ar tādām noslēgšanas ierīcēm, kuras nepieļauj iespēju to viltot vai piesārņot.

III. Prasības dabīgā minerālūdens un avota ūdens marķējumam

25. Dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām fasētas pārtikas marķējumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu. Marķējumā papildus norāda šādu informāciju:

25.1. tirdzniecības nosaukumu atbilstoši šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktam ("Dabīgais minerālūdens", "Dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens", "Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no pazemes ūdeņu atradnes", "Gāzēts dabīgais minerālūdens");

25.2. tirdzniecības nosaukumu "avota ūdens" atbilstoši šo noteikumu 3.5. apakšpunktam;

25.3. minerālūdens tirdzniecības nosaukumam pievieno norādi "Pilnīgi degazēts (dekarbonizēts)" vai "Daļēji degazēts (dekarbonizēts)", ja dabīgais minerālūdens ir bijis pakļauts šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minētajai apstrādei;

25.4. tirdzniecības nosaukumam pievieno norādi "gāzēts", ja avota ūdens ir bijis pakļauts šo noteikumu 15. punktā minētajai apstrādei;

25.5. dabīgā minerālūdens būtiskās sastāvdaļas un to daudzumu. Būtisko sastāvdaļu daudzuma pieļaujamās dabisko svārstību robežas marķējumā atbilst:

25.5.1.  Latvijā iegūtam ūdenim – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanas kārtību, tai skaitā:

25.5.1.1. pazemes ūdeņu atradnes pasē noteiktajam, ja diennaktī plānots iegūt vismaz 100 kubikmetru pazemes ūdens;

25.5.1.2. pazemes ūdeņu izpētes datiem, kurus ir ieguvis pazemes ūdeņu ieguvējs, ja diennaktī plānots iegūt mazāk nekā 100 kubikmetru pazemes ūdens;

25.5.2. trešajās valstīs iegūtam ūdenim – attiecīgās trešās valsts pazemes ūdeņu ieguves dokumentos minētajiem nosacījumiem;

25.6. ūdens atradnes nosaukumu un ūdens atradnes ekspluatācijas vietas nosaukumu;

25.7. informāciju par šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto apstrādi;

25.8. norādi "Ūdens apstrādāts, izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu, ar atļautu oksidācijas metodi", ja dabīgais minerālūdens un avota ūdens ir apstrādāts ar gaisu, kas bagātināts ar ozonu. Minēto norādi izvieto blakus sastāvdaļu norādei;

25.9. norādi "Ūdens apstrādāts, izmantojot atļautu adsorbcijas metodi", ja dabīgais minerālūdens un avota ūdens attīrīts no fluorīdiem. Minēto norādi izvieto blakus sastāvdaļu norādei;

25.10. norādi "Satur vairāk nekā 1,5 mg/l fluorīdu: nav piemērots regulārai lietošanai zīdaiņu uzturā un par septiņiem gadiem jaunāku bērnu uzturā", ja fluorīdu koncentrācija dabīgajā minerālūdenī un avota ūdenī pārsniedz 1,5 mg/l. Minēto norādi izvieto blakus tirdzniecības nosaukumam tā, lai norāde būtu skaidri saskatāma;

25.11. faktisko fluorīdu daudzumu saskaņā ar šo noteikumu 25.5. apakšpunktu, ja fluorīdu koncentrācija dabīgajā minerālūdenī un avota ūdenī pārsniedz 1,5 mg/l. Informāciju par fluorīdu daudzumu iekļauj sastāvdaļu norādē.

26. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens nosaukumā var izmantot apdzīvotās vietas, ciema vai citas vietas nosaukumu, ja dabīgā minerālūdens un avota ūdens atradnes ekspluatācijas vieta atrodas šajā teritorijā un ja šis nosaukums nemaldina patērētāju par atradnes ekspluatācijas vietu.

27. Dabīgajam minerālūdenim, kā arī avota ūdenim, kas iegūts no vienas un tās pašas atradnes, ir tikai viens preces nosaukums.

28. Ja etiķetē vai uzrakstā uz traukiem, kuros dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni tirgo, ir preces nosaukums, kas atšķiras no atradnes nosaukuma vai atradnes ekspluatācijas vietas nosaukuma, atradnes nosaukumu vai atradnes ekspluatācijas vietas nosaukumu norāda ar vismaz pusotras reizes augstākiem un platākiem burtiem nekā lielākie burti preces nosaukumā.

29. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens marķējumā vai jebkurā informatīvā vai reklāmas materiālā aizliegts lietot apzīmējumus, preču zīmes, zīmolus, zīmējumus vai citas norādes, kā arī simbolus, kas norāda uz tādām īpašībām, kuras produktam nepiemīt. Minētās prasības īpaši attiecas uz dabīgā minerālūdens un avota ūdens dabisko izcelsmi, dabīgā minerālūdens atbilstības apliecinājuma saņemšanas datumu, analīžu rezultātiem vai jebkuru līdzīgu norādi, kas garantē tā autentiskumu.

30. Tirdzniecības nosaukumā vārdus "minerālūdens" un "avota ūdens" lieto tikai tādu dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens reklāmās un marķējumos, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

31. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens normatīvi tehniskajos dokumentos, marķējumā, lietošanas instrukcijā, reklāmas materiālā un cita veida informācijā nedrīkst būt norādes par to, ka dabīgais minerālūdens un avota ūdens novērš slimību, ārstē vai izārstē slimības.

32. Dabīgā minerālūdens marķējumā atļauts norādīt īpašās pazīmes, ja ievēro šo noteikumu 5. pielikumā noteiktās rādītāju normas. Ja šo noteikumu 5. pielikumā nav noteikti attiecīgi rādītāji un to normas, tos var noteikt ar fizikāli ķīmiskām analīzēm un, ja nepieciešams, farmakoloģiskos, fizioloģiskos un klīniskos pētījumos, kas veikti ar atzītām metodēm atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām.

33. Marķējumā atļauts norādīt "Veicina gremošanu", "Veicina aknu un žults darbību" vai citu līdzīgu informāciju, ja tā nav pretrunā ar šo noteikumu 31. punktā minētajām prasībām un atbilst šo noteikumu 32. punktā minētajām prasībām.

IV. Dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība

34. Latvijā un trešajās valstīs iegūtu dabīgo minerālūdeni izplata, ja ir saņemta dienesta izsniegta dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļauja (turpmāk – atļauja).

35. Lai saņemtu atļauju, pārtikas uzņēmums dienestā iesniedz:

35.1. iesniegumu atļaujas saņemšanai (6. pielikums);

35.2. Latvijā iegūtajam dabīgajam minerālūdenim – atbilstības sertifikātu, kas apliecina, ka dabīgais minerālūdens atbilst šo noteikumu prasībām. Atbilstības sertifikātu izsniedz sertifikācijas institūcija, kura akreditēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17065:2013 "Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus" un par kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" ir publicējusi informāciju savā tīmekļvietnē (turpmāk – sertifikācijas institūcija);

35.3. trešajās valstīs iegūtam dabīgajam minerālūdenim:

35.3.1. attiecīgās valsts kompetentās institūcijas apliecinājumu par dabīgā minerālūdens atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvas 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību prasībām, kā arī apliecinājumu par regulāru valsts uzraudzības nodrošinājumu, lai garantētu šo noteikumu 8., 9. un 10. punktā minēto prasību ievērošanu, vai šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētās sertifikācijas institūcijas izsniegtu atbilstības sertifikātu, kas apliecina, ka dabīgais minerālūdens atbilst šo noteikumu prasībām;

35.3.2. atbilstoši Eiropas standartizācijas organizācijas vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartam akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas izsniegtu atbilstības sertifikātu par dabīgā minerālūdens ražotāja atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – regula Nr. 852/2004) un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

36. Trešajās valstīs iegūtam dabīgajam minerālūdenim atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus, ņemot vērā informāciju, kas norādīta sertifikācijas institūcijas izsniegtajā atbilstības sertifikātā. Minētais termiņš:

36.1. tiek pagarināts, atļauju izsniedzot atkārtoti, ja pārtikas uzņēmums vismaz 30 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz dienestā iesniegumu atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai un sertifikācijas institūcijas dabīgā minerālūdens atbilstības novērtējumu;

36.2. netiek pagarināts, ja pārtikas uzņēmums šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētajā termiņā neiesniedz iesniegumu atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai. Lai saņemtu atļauju pēc šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētā termiņa beigām, pārtikas uzņēmums iesniedz dienestā šo noteikumu 35. punktā minētos dokumentus.

37. Dienests izskata šo noteikumu 35. punktā un 36.1. apakšpunktā minētos dokumentus un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Dienests lēmumu paziņo pārtikas uzņēmumam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

38. Dienests 30 dienu laikā paziņo Eiropas Komisijai par izsniegto atļauju vai atteikumu izsniegt atļauju Latvijā un trešajās valstīs iegūto dabīgo minerālūdeņu izplatīšanai.

39. Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Komisijas pieprasījuma dienests nosūta informāciju, uz kuru pamatojoties izsniegta atļauja, kā arī veiktās uzraudzības rezultātus.

40. Dabīgo minerālūdeni, ko ir atļāvusi izplatīt kādas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentā iestāde (dabīgais minerālūdens iekļauts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā), atļauts brīvi ievest un izplatīt Latvijā.

41. Sertifikācijas institūcija:

41.1. izsniegtā atbilstības sertifikāta darbības laikā periodiski uzrauga, lai dabīgais minerālūdens atbilstu šo noteikumu prasībām. Sertifikācijas institūcija izsniegtajā atbilstības sertifikātā norāda uzraudzības biežumu;

41.2. nekavējoties informē dienestu par izsniegtiem, anulētiem vai apturētiem minerālūdens atbilstības sertifikātiem un attiecīgā lēmuma pamatojumu.

42. Veicot pārtikas uzņēmuma uzraudzību un dokumentu pārbaudi, sertifikācijas institūcija var pieņemt lēmumu:

42.1. par dabīgā minerālūdens atbilstības sertifikāta apturēšanu, ja konstatēta neatbilstība šo noteikumu prasībām. Lai pārtikas uzņēmums novērstu neatbilstību, sertifikācijas institūcija nosaka termiņu korektīvo pasākumu veikšanai. Ja līdz lēmumā noteiktā termiņa beigām pārtikas uzņēmums nav veicis korektīvās darbības un sertifikācijas institūcijā iesniedzis rakstisku informāciju par konstatēto pārkāpumu novēršanu, sertifikācijas institūcija pieņem lēmumu par atbilstības sertifikāta anulēšanu;

42.2. par dabīgā minerālūdens atbilstības sertifikāta anulēšanu, ja konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu prasībām, kas rada draudus cilvēku veselībai, kā arī ja nav izpildītas šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētās prasības.

43. Ja sertifikācijas institūcija ir anulējusi atbilstības sertifikātu, tā par to paziņo dienestam triju darbdienu laikā, un dienests pieņem lēmumu anulēt attiecīgā dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļauju.

44. Ja dienests ir konstatējis dabīgā minerālūdens iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai vai dabīgā minerālūdens neatbilstību normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā, dienestam ir tiesības:

44.1. pieņemt lēmumu par šā produkta tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegumu Latvijas teritorijā, pat ja neatbilstošajam minerālūdenim ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta izplatīšanas atļauja;

44.2. pieņemt lēmumu anulēt attiecīgā dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļauju.

45. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par šo noteikumu 43. vai 44. punktā minēto lēmumu pamatojumu un veiktajām darbībām ar neatbilstošo produktu.

46. Dienests savā tīmekļvietnē publicē un regulāri papildina informāciju par Latvijā un trešajās valstīs iegūtajiem dabīgajiem minerālūdeņiem, kam ir izsniegta atļauja, veidojot šādus sarakstus:

46.1. latviešu valodā, kurā norāda:

46.1.1. dabīgā minerālūdens nosaukumu, atradnes nosaukumu un atradnes ekspluatācijas vietas nosaukumu;

46.1.2. dienesta lēmuma numuru, atļaujas izsniegšanas datumu un atļaujas derīguma termiņu;

46.1.3. sertifikācijas institūcijas izsniegtā atbilstības sertifikāta numuru, datumu un derīguma termiņu;

46.2. angļu valodā, kurā norāda informāciju atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstam, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

V. Valsts nodevas apmērs par atļaujas izsniegšanu un valsts nodevas samaksas kārtība

47. Par atļaujas izsniegšanu maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

47.1. par atļaujas izsniegšanu – 142,29 euro;

47.2. par atļaujas atkārtotu izsniegšanu saskaņā ar šo noteikumu 36.1. apakšpunktu – 42,69 euro.

48. Valsts nodevu maksā pirms dokumentu iesniegšanas atļaujas saņemšanai.

49. Valsts nodevu maksā vienā no šādiem veidiem:

49.1. dienestā, izmantojot maksājumu karti;

49.2. izmantojot tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

50. Ja dienests konstatē šo noteikumu 35. punktā minēto iesniegto dokumentu neatbilstību šiem noteikumiem un atļauju neizsniedz, valsts nodevu neatmaksā.

51. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

VI. Noslēguma jautājumi

52. Šo noteikumu 8.4. apakšpunktā minēto normu nepiemēro avota ūdenim, ja tā ražošana un transportēšana tilpnēs no ieguves avota uz pildīšanas rūpnīcu Latvijā ir atļauta un uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un avota ūdeni izplata Latvijas teritorijā.

53. Pārtikas uzņēmumi, ražojot un transportējot šo noteikumu 52. punktā minēto avota ūdeni, ievēro higiēnas prasības, kas noteiktas regulā Nr. 852/2004.

54. Ievērojot abpusējās atzīšanas principu, Latvijā atļauts izplatīt avota ūdeni, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ražots citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Turcijā.

55. Dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni, kas laists tirgū vai marķēts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1130 "Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas", Latvijā atļauts izplatīt līdz tā derīguma termiņa beigām.

56. Iepakojumu, kas marķēts saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1130 "Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas", atļauts izlietot minerālūdens un avota ūdens tirdzniecībai Latvijā līdz tā pilnīgai realizācijai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

57. Pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izsniegtā atļauja ir derīga, ja dabīgais minerālūdens atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvas 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija);

2) Komisijas 2003. gada 16. maija Direktīvas 2003/40/EEK, ar ko izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežvērtības un marķēšanas prasības un paredz nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 15. decembra
noteikumiem Nr. 736

Informācija dabīgā minerālūdens novērtējumam un dabīgā minerālūdens būtiskās sastāvdaļas

Dabīgā minerālūdens būtiskās pazīmes pamato, sniedzot šādu informāciju:

1. Ģeoloģiskā un hidroloģiskā informācija:

1.1. precīza ūdens ieguves atrašanās vieta, norādot tās augstumu virs jūras līmeņa, kartē ar mērogu, kas nav lielāks par 1:1000;

1.2. pazemes ūdeņu atradnes apvidus un tā ģeoloģisko īpašību apraksts;

1.3. hidroģeoloģiskā slāņa stratigrāfija;

1.4. ūdens ieguves darbību apraksts;

1.5. detalizēts apraksts par apkārtnes norobežošanu vai citiem pasākumiem, kas pasargā ieguves avotu no piesārņošanas.

2. Informācija par ūdens fizikālajām, ķīmiskajām un fizikāli ķīmiskajām īpašībām:

2.1. ūdens ieguves avota jauda;

2.2. ūdens temperatūra atradnē un apkārtējā temperatūra;

2.3. sakarības starp ūdens atradnes īpašībām un ūdenī esošo minerālvielu veidu un īpašībām;

2.4. sausais atlikums 180 ºC un 260 ºC temperatūrā;

2.5. ūdens elektrovadītspēja vai īpatnējā pretestība, norādot temperatūru, kādā veikts mērījums;

2.6. ūdeņraža jonu koncentrācija (pH);

2.7. anjoni un katjoni;

2.8. nejonizēti elementi;

2.9. mikroelementi;

2.10. ūdens atradnes radioaktinoloģiskās īpašības – radons, urāns 238, urāns 234, rādijs 226, svins 210 un polonijs 210 saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Radioaktivitātes limitus nosaka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām par dzeramā ūdens kvalitāti;

2.11. ja nepieciešams, ūdens pamatelementu – skābekļa (16O–18O) un ūdeņraža izotopu (protija, deitērija, tritija) – relatīvais daudzums ūdenī.

3. Informācija par mikrobioloģiskajām analīzēm pazemes ūdeņu atradnē:

3.1. pierādījumi, ka ūdens nesatur parazītus un patogēnos mikroorganismus;

3.2. par fekāliju klātbūtni liecinošo dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju veidojošo vienību skaita noteikšana:

3.2.1. neuzrāda Escherichia coli un citu koliformu klātbūtni 250 ml analizētā parauga, audzējot 37 un 44,5 ºC temperatūrā;

3.2.2. neuzrāda fekālo streptokoku klātbūtni 250 ml analizētā parauga;

3.2.3. neuzrāda sulfītreducējošo anaerobo (Clostridia) mikroorganismu un to sporu klātbūtni 50 ml analizētā parauga;

3.2.4. neuzrāda Pseudomonas aeruginosa klātbūtni 250 ml analizētā parauga;

3.3. dzīvotspējīgo mikroorganismu kopējā koloniju skaita noteikšana 1 ml ūdens:

3.3.1. audzējot 20 līdz 22 ºC temperatūrā 72 stundas uz agara vai agara–želatīna maisījuma;

3.3.2. audzējot 37 ºC temperatūrā 24 stundas uz agara;

3.4. normāls mikroorganismu koloniju skaits nozīmē pastāvīgu mikroorganismu koloniju skaitu minerālūdenī tā ieguves vietā pirms jebkuras apstrādes. Mikroorganismu koloniju skaita kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu periodiski (saskaņā ar pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēmu) pārbauda, veicot analīzes. Šos testēšanas rezultātus izvērtē dabīgā minerālūdens atbilstības novērtēšanas procesā.

4. Informācija par klīniskiem un farmakoloģiskiem izmeklējumiem:

4.1. izmeklējumi, kurus veic ar zinātniski atzītām metodēm un kuri ir piemēroti, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifiskās īpašības un to ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām, piemēram, diurēzi, kuņģa un zarnu darbību, neorganisko vielu trūkuma kompensāciju;

4.2. klīnisko novērojumu skaitu šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētajiem izmeklējumiem reglamentē atkarībā no rezultātu blīvuma un atkārtojamības. Klīniskos izmeklējumus pēc nepieciešamības var aizstāt ar šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētajiem izmeklējumiem, ja vien ar pietiekamu ticamību var iegūt tādus pašus rezultātus;

4.3. izmeklējumi, kas minēti šā pielikuma 4.1. apakšpunktā, nav obligāti, ja ūdens dabīgā sastāva īpašības ir ļāvušas to atzīt par dabīgu minerālūdeni, jo īpaši, ja ūdens satur vismaz 1000 mg kopējās sausnas vai vismaz 250 mg brīvā oglekļa dioksīda kilogramā produkta.

5. Svarīgāko būtisko parametru – anjonu, katjonu, nejonizēto elementu un mikroelementu – saraksts:

Nr.
p. k.

Parametri

Mērvienība

5.1. Anjoni  
5.1.1. Borāti BO3

mg/1

5.1.2. Karbonāti CO32–

mg/1

5.1.3. Hlorīdi Cl

mg/1

5.1.4. Fluorīdi F

mg/l

5.1.5. Hidrogēnkarbonāti HCO3

mg/1

5.1.6. Nitrāti NO3

mg/1

5.1.7. Nitrīti NO2

mg/1

5.1.8. Fosfāti PO43–

mg/1

5.1.9. Silikāti SiO2

mg/1

5.1.10. Sulfāti SO42–

mg/1

5.1.11. Sulfīdi S2–

mg/1

5.2. Katjoni  
5.2.1. Alumīnijs Al3+

mg/1

5.2.2. Amonijs NH4+

mg/1

5.2.3. Kalcijs Ca2+

mg/1

5.2.4. Magnijs Mg2+

mg/1

5.2.5. Kālijs K+

mg/l

5.2.6. Nātrijs Na+

mg/1

5.3. Nejonizēti elementi  
5.3.1. Kopējais organiskais ogleklis C

mg/1

5.3.2. Brīvais oglekļa dioksīds CO2

mg/1

5.3.3. Silīcija dioksīds SiO2

mg/1

5.4. Mikroelementi  
5.4.1. Bārijs Ba

µg/l

5.4.2. Broms (kopējais) Br

µg/l

5.4.3. Kobalts Co

µg/l

5.4.4. Varš Cu

µg/l

5.4.5. Jods (kopējais) I

µg/l

5.4.6. Dzelzs Fe

µg/l

5.4.7. Litijs Li

µg/l

5.4.8. Mangāns Mn

µg/l

5.4.9. Molibdēns Mo

µg/l

5.4.10. Stroncijs Sr

µg/l

5.4.11. Cinks Zn

µg/1

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 15. decembra
noteikumiem Nr. 736

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija vielām pēc dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādes, ja izmantots ar ozonu bagātināts gaiss

Nr.
p. k.

Viela

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija*
(µg/l)

1.

Izšķīdušais ozons

50

2.

Bromāti

3

3.

Tribrommetāns (bromoforms, CHBr3)

1

Piezīme. * Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga attiecīgā ūdens atbilstību maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai posmā, kad ūdeni fasē piegādei galapatērētājam.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 15. decembra
noteikumiem Nr. 736

Dabiskas izcelsmes komponentu maksimāli pieļaujamā koncentrācija dabīgajā minerālūdenī

Nr.
p. k.

Viela

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)

1.

Antimons

0,0050

2.

Arsēns

0,010 (kopējais)

3.

Bārijs

1,0

4.

Kadmijs

0,003

5.

Hroms

0,050

6.

Varš

1,0

7.

Cianīdi

0,070

8.

Fluorīdi

5,0

9.

Svins

0,010

10.

Mangāns

0,50

11.

Dzīvsudrabs

0,0010

12.

Niķelis

0,020

13.

Nitrāti

50

14.

Nitrīti

0,1

15.

Selēns

0,010

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 15. decembra
noteikumiem Nr. 736

Kritēriji dabiskas izcelsmes komponentu noteikšanas metodēm1

Nr.
p. k.

Viela

Metodes pareizība procentos no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas2

Metodes precizitāte procentos no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas3

Metodes noteikšanas robeža procentos no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas4

Piezīmes

1.

Antimons

25

25

25

 

2.

Arsēns

10

10

10

 

3.

Bārijs

25

25

25

 

4.

Kadmijs

10

10

10

 

5.

Hroms

10

10

10

 

6.

Varš

10

10

10

 

7.

Cianīdi

10

10

10

skatīt5

8.

Fluorīdi

10

10

10

 

9.

Svins

10

10

10

 

10.

Mangāns

10

10

10

 

11.

Dzīvsudrabs

20

10

20

 

12.

Niķelis

10

10

10

 

13.

Nitrāti

10

10

10

 

14.

Nitrīti

10

10

10

 

15.

Selēns

10

10

10

 

Piezīmes.

Ar šo noteikumu 3. pielikumā minēto vielu noteikšanas analītiskajām metodēm jāspēj noteikt vismaz šo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija ar noteiktu pareizību, precizitāti un noteikšanas robežu. Neatkarīgi no izmantotās analīzes metodes jutības rezultātu norāda ar vismaz tādu pašu ciparu skaitu aiz komata, kāds ir šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajai maksimāli pieļaujamai koncentrācijai.

Pareizība ir sistemātiskā kļūda, un to izsaka kā precīzā lieluma un daudzu atkārtotu mērījumu vidējās vērtības starpību.

Precizitāte ir nejaušā kļūda, un to parasti izsaka kā rezultātu izlases vidējās vērtības standartnovirzi (sērijas iekšējo un starpsēriju standartnovirzi). Pieļaujamā precizitāte atbilst divkāršai relatīvajai standartnovirzei.

Noteikšanas robeža ir trīskārša relatīvā standartnovirze tādā dabīgu paraugu sērijā, kurā parametra koncentrācija ir zema, vai pieckārša relatīvā standartnovirze neapstrādātu paraugu sērijā.

Ar metodi jāspēj noteikt kopējo cianīdu daudzumu visās to formās.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 15. decembra
noteikumiem Nr. 736

Dabīgā minerālūdens īpašās pazīmes, rādītāji un normas

Nr.
p. k.

Pazīme

Rādītājs

Norma

1.

Mazs minerālsāļu saturs Sausais atlikums Mazāks par 500 mg/l

2.

Ļoti mazs minerālsāļu saturs Sausais atlikums Mazāks par 50 mg/l

3.

Minerālsāļiem bagāts Sausais atlikums Lielāks par 1500 mg/l

4.

Satur hidrogēnkarbonātus Hidrogēnkarbonātu saturs Lielāks par 600 mg/l

5.

Satur sulfātus Sulfātu saturs Lielāks par 200 mg/l

6.

Satur hlorīdus Hlorīdu saturs Lielāks par 200 mg/l

7.

Satur kalciju Kalcija saturs Lielāks par 150 mg/l

8.

Satur magniju Magnija saturs Lielāks par 50 mg/

9.

Satur fluorīdus Fluorīdu saturs Lielāks par 1 mg/l

10.

Satur dzelzi Divvērtīgās dzelzs saturs Lielāks par 1 mg/l

11.

Ar skābu reakciju Brīvā oglekļa dioksīda saturs Lielāks par 250 mg/l

12.

Piemērots zīdaiņu pārtikas sagatavošanai

13.

Satur nātriju Nātrija saturs Lielāks par 200 mg/l

14.

Derīgs izmantošanai diētās ar samazinātu nātrija saturu Nātrija saturs Mazāks par 20 mg/l

15.

Var būt ar laksatīvu iedarbību

16.

Var būt ar diurētisku iedarbību

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 15. decembra
noteikumiem Nr. 736

Iesniegums dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas saņemšanai

1. Ziņas par atļaujas veidu (vajadzīgo atzīmēt ar X):

pirmreizēja atļauja

atkārtota atļauja

2. Dabīgā minerālūdens tirdzniecības nosaukums (vajadzīgo atzīmēt ar X):

dabīgais minerālūdens

dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens

dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes

gāzēts dabīgais minerālūdens

3. Dabīgā minerālūdens nosaukums

 

4. Atradnes nosaukums un tās ekspluatācijas vietas nosaukums

 
 

5. Dabīgā minerālūdens būtiskās sastāvdaļas un to daudzums

 

 

 

 

 

6. Ražotājs

Firma (nosaukums)

Juridiskā adrese

Faktiskā adrese

Kontaktpersona

Tālruņa numurs E-pasta adrese

7. Iesniedzējs

Firma (nosaukums)

Juridiskā adrese

Faktiskā adrese

Kontaktpersona

Tālruņa numurs E-pasta adrese

8. Iesniegumam pievienoti dokumenti:

8.1. Latvijā iegūtajam dabīgajam minerālūdenim:

 
 

8.2. trešajās valstīs iegūtajam dabīgajam minerālūdenim:

8.2.1. pirmreizēja atļauja  
 

 

8.2.2. atkārtota atļauja  
 

9. Iesniedzēja apliecinājums

Ar dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanas kārtību Latvijas Republikā esmu iepazinies. Apliecinu, ka sniegtā informācija par pieteikto dabīgo minerālūdeni ir pareiza.

         

(amats, vārds un uzvārds)

 

(tālruņa numurs)

 

(paraksts*)

Z. v.*

   

(datums)

 

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!