Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas astotā sēde 2015.gada 22.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 22.oktobra sēdi.

Pirms izskatām Prezidija apstiprināto darba kārtību... (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, aicinu sākt Saeimas sēdi! Pirms izskatām Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā". Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Seržanta kungs bija pieteicies runāt debatēs par darba kārtības grozījumiem. Vai Seržanta kungs uztur...? Jā. (No zāles dep. K.Seržants: "Nē!") Nē. Tātad jūs bijāt pieteicies. Labi. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Lauras Frances iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Iļjas Grigorjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Diānas Liepiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Aigas Putniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģētās pārstāves Guntas Veismanes apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Civillikumā". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā". Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes".

Deputāts Kārlis Šadurskis pieteicies runāt "pret".

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi divas vēstules par šī un vēl viena likumprojekta izslēgšanu no budžeta paketes un atbildīgās komisijas maiņu, tāpēc runāšu par abiem.

Likumprojekti ir iekļauti budžeta paketē pēc (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ekonomikas ministrijas lūguma, un šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēlas savā sēdē šo jautājumu izdiskutēt arī ar iesniedzēju pārstāvjiem un pieņemt savu lēmumu – vai nu atbalstīt to, vai neatbalstīt (to es šobrīd nevaru pateikt). Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu šodien neatbalstīt šo darba kārtības maiņu un ļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izdarīt savu darbu un pie šī jautājuma atgriezties nākošajā sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nu gan ir izskatījusi abus šos likumprojektus un konstatējusi, ka neatkarīgi no tā, vai tie būs pieņemti vai nebūs pieņemti, budžeta projektā nekas nemainīsies – tas nepapildināsies ne par vienu eirocentu un nesamazināsies ne par vienu eiro.

Līdz ar to nav runa par to, ka varētu vispār neskatīt šo jautājumu; ir runa par to, ka skaidrības labad tas ir skatāms vispārējā kārtībā, nevis kā budžeta paketes likumprojekts. Punkts viens.

Punkts divi. Es ļoti gribu atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka tas nav nedz pirmais, nedz, es domāju, pēdējais Ministru kabineta mēģinājums pārlikt valsts funkciju pildīšanu uz pašvaldību pleciem. Šī problēma ir pārāk smaga un pārāk nopietna, lai ar vienu vieglu rokas kustību izslēgtu šo jautājumu un pateiktu: "Jā, mēs stāvam malā, un jūs dariet, ko gribat!"

Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu – izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes, noteikt citu atbildīgo komisiju un skatīt to vispārējā, nevis steidzamības kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret", un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim, lai tiktu izdarīti grozījumi sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 32, atturas – 17. Tātad lēmums nav... Darba kārtība nav grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā""". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un tajā iekļauts lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 18. Līdz ar to darba kārtība nav grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 22. Līdz ar to sēdes darba kārtība nav grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 32, atturas – 18. Līdz ar to lēmums nav pieņemts un darba kārtība nav grozīta.

Kolēģi! Ir saņemts piecu deputātu – Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Raivja Dzintara, Gaida Bērziņa un Ingas Bites – iesniegums ar lūgumu grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās lēmuma projektu "Par 1963.gada Vīnes konvencijā "Par konsulārajām attiecībām" noteikto pienākumu izpildi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta un lēmuma projekts no tās ir izslēgts.

Nākamā darba kartības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16.novembra līdz 19.novembrim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24.novembra līdz 27.novembrim. Līdz ar to mums par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 24.novembra līdz 27.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Lauras Frances iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Lauras Frances iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Lauru Franci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lauras Frances iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Iļjas Grigorjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Iļjas Grigorjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Iļju Grigorjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Iļjas Grigorjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Diānas Liepiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Diānas Liepiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Diānu Liepiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Diānas Liepiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Aigas Putniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Aigas Putniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Aigu Putniņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aigas Putniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģētās pārstāves Guntas Veismanes apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja no Izglītības un zinātnes ministrijas un no Ministru kabineta saņemto priekšlikumu par Aigara Rostovska aizstāšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā ar Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora vietas izpildītāju Guntu Veismani. Šī aizstāšana ir saistīta ar to, ka Rostovska kungs ir ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju un šo amatu viņš nevar savienot ar amatu Augstākās izglītības padomē. Guntai Veismanei pilnvaru termiņš Augstākās izglītības padomes locekļa amatā būs līdz šīs padomes esošā sastāva pilnvaru beigām – tā, kā tas mums ir jau iepriekš bijis līdzīgās situācijās.

Komisija vienprātīgi atbalstīja šo aizvietošanu un lūdz Saeimu to darīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģētās pārstāves Guntas Veismanes apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, es vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputāta Gaida Bērziņa lūgto atvaļinājumu mums ir ieviesusies neliela kļūda, deputāts lūdz atvaļinājumu no 16.novembra līdz 19.novembrim. (Starpsaucieni.) Mums ir jābalso par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam. (No zāles: "Ai, ai, ai!") Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 16.novembra līdz 19.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – 2. Līdz ar to lēmums ir pieņemts un atvaļinājums deputātam Gaidim Bērziņam ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Dispečeri" Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona 32,3.kilometrā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Paldies, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Minētajam likumprojektam Juridiskā komisija ir saņēmusi divus Juridiskā biroja priekšlikumus. Abi ir redakcionāla rakstura priekšlikumi.

Tātad 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma "Dispečeri" Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona 32,3.kilometrā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Darba kārtībā likumprojekts "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Komisijā izskatījām priekšlikumus, un atzinums ir šāds.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 14.priekšlikumu finanšu ministra vietā ir iesniegusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos – 15. un 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 18.priekšlikumu finanšu ministra vietā ir iesniegusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" un to izskatām trešajā lasījumā.

Komisijā mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu, un šo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Romāns Naudiņš. Viņš aicina papildināt pārejas noteikumus ar vairākiem punktiem. Komisijā šis jautājums ir izdiskutēts, un ir pieņemts lēmums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vilnis Ķirsis.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka ir saņemts iesniegums, kuru ir parakstījis deputāts Ints Dālderis. Ar šo iesniegumu viņš atsauc likumprojektam "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā". Atgādinu, ka šis ir pēdējais likumprojekts no tā sauktās paketes par valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu.

1. – deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. Tālāk tātad 2., 3. un 4.priekšlikums ir atsaukts.

5. – Dāldera kunga priekšlikums par to, ka Ministru prezidents apstiprina parlamentāros sekretārus. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. Tālāk 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.priekšlikums ir atsaukts.

15. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 18. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 20. – Krauzes kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 22. – deputāta Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums paredz ļoti vienkāršu lietu: ikviena strādājošā, kurš saņem darba ienākumus no budžeta, alga tiek publiskota.

Kopš 2010.gada 13.maijā tika pieņemti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.panta otrajā daļā, kas paredz, ka iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ir izveidojusies diezgan dīvaina situācija, ka vienai daļai valsts nodarbināto algas tiek publicētas, piemēram, civildienesta ierēdņu, policistu, ugunsdzēsēju, iepirkumu komisiju dalībnieku, kas ir valsts amatpersonas, algas, bet netiek publiskotas, piemēram, zinātnieku, pašvaldību darbinieku vai skolotāju algas.

Iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ir ne vien valsts tiešās pārvaldes iestāde, bet arī atvasinātu publisku personu pastarpinātās pārvaldes iestāde, piemēram, tā var būt universitātes fakultāte un institūts, pašvaldības departaments, kā arī, protams, pašvaldības padotībā esoša vispārējās izglītības iestāde. Pedagogu, kuri ir valsts amatpersonas, algas katru mēnesi tiek publicētas pasaules tīmeklī. Ja visa pasaule zina, ka, piemēram, pedagogs Raitis Rērihs 2014.gadā Talsu mūzikas skolā ir saņēmis 519 eiro (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), tad jāapsver, kādas morālas tiesības ir citiem kolēģiem pedagogiem argumentēt, ka privātā dzīve ir svarīgāka par sabiedrības kopējo lietu.

Juridiski tas neatbilst vienlīdzības principam, ja tikai valsts amatpersonu atlīdzība ir publiskota, bet valsts darbinieku ne. Ar ko sliktāki valsts finansēti pētnieki un pašvaldību finansēti sētnieki? Ja esam nobrieduši līdz Rietumeiropas apziņai, ka publiskas naudas saņemšanai jābūt publiskam aktam, tad īsi un vienkārši: visi, kas saņem atlīdzību valsts vai pašvaldību iestādēs, ir redzami interneta mājaslapā vidēja termiņa budžeta periodā. Piemēram, ir arī dažādi padomdevēji, kas neskaitās valsts amatpersonas, taču ietekmē likumdošanu un par to arī saņem atlīdzību.

Šī tiesību norma ir saistīta ar informācijas atklātības principu, tā ļautu ikvienam iedzīvotājam ik mēnesi sniegt savu ieguldījumu publisko līdzekļu taupības nodrošināšanā, negaidot valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu, gadu noslēdzot. Normatīvais regulējums paaugstinātu arī valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju pašdisciplīnu valsts finanšu līdzekļu tēriņos.

Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi zināt, cik valsts maksā saviem darbiniekiem. Tas ir tautas priekšstāvju Saeimā morālais pienākums – uzdot iestādēm katru mēnesi atklāt šos skaitļus pilsoņiem. Lūdzu tomēr atbalstīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanas pilnīgu atklātību un balsot "par".

Paldies. (No zāles: "Bravo!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu, tā ir superbrīnišķīga ideja! Tiešām, cilvēkiem ir jāzina viss par visu (kādreiz bija arī tāds radioraidījums "Gribu zināt visu"). Bet es domāju, ka šeit tas jautājums ir daudz nopietnāks un daudz sarežģītāks.

Mēs tagad daudz un plaši diskutējam par valsts dienesta likumu, kurš ir iesniegts Saeimā un kurā būtu tiešām jārunā par valsts dienesta izveidošanu Latvijā. Tiešām būtu jārunā arī par to, ka, ja cilvēki saņem savu darba samaksu par nodokļu maksātāju līdzekļiem, tad, dabīgi, tādai atskaitei ir jābūt.

Ir jautājums par samērīgumu. Varbūt tiešām vajadzētu likt akcentu uz amatpersonu un citu valsts dienesta personu deklarācijām, gada deklarācijām, jo tur tiešām tiek atspoguļoti ne tikai ieņēmumi, bet arī izcili tērējumi. Varbūt vajadzētu runāt arī par citiem jautājumiem. Varbūt vajag paplašināt, kā arī pastiprināt Valsts kontroles lomu šinī lietā, liekot īpašu akcentu uz to, lai Valsts kontroles materiāliem tiktu piešķirta lielāka publicitāte, lai tie obligāti būtu pieejami visiem iedzīvotājiem. Es domāju, ka tāds varētu būt ceļš, bet, ja mēs mēģinām kaut kādu nopietnu uzdevumu risināt ar tādiem, es teiktu, ne īpaši pārdomātiem, bet ļoti populistiskiem soļiem, diez vai ir atbalstāma tāda sistēmas veidošanas metode.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu. Paldies. (Dep. Z.Tretjaka aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jā.

Arī komisijā mums bija diskusija par šo tēmu, un komisija tomēr nolēma neatbalstīt, jo tādējādi tiktu, teiksim tā, atklāts atkal atalgojums pat viszemākajiem amatiem. (Dep. A.Kaimiņš: "Ļoti labi!") Tomēr uz trešo lasījumu šādu diskusiju... Nu, šāda diskusija piestāvētu (No zāles: "Balsot!"), ja iekļautu to atsevišķi, bet uz trešo lasījumu komisija vairījās no šāda fundamentāla priekšlikuma.

Esmu spiests komisijas vārdā lūgt tātad neatbalstīt. (Dep. A.Kaimiņš: "Tu esi spiests!" No zāles: "Spiests neatbalstīt.")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Inta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 43, atturas – 13. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: "Nu johaidī!")

V.Ķirsis. 23. – Dāldera kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko pašreiz publicē, ir lielākoties alga jeb atalgojums pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, jeb alga uz rokas, neto, – ekonomistu vārdiem sakot, rīcībā esošais ienākums. Līdz 2010.gadam tie atalgojumi, par kuriem bija informēta sabiedrība, bija alga pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksāšanas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas jeb alga uz papīra, personiskais ienākums.

Alga uz papīra ir tas, ko redzam valsts amatpersonu ikgadējās deklarācijās, tāpēc – un ne tikai tāpēc! – ir pareizi, ka sistēma ir vienota. Atalgojums pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ir saistīts ar virkni blakus faktoru, kas uz sabiedrību attiecas pastarpināti (piemēram, apgādībā esošo skaits, citi nodokļu atvieglojumi, kas var būt arī personiska rakstura).

Sabiedrības kopīgā interese ir, lai potenciālais sabiedrības loceklis redz uz papīra algu, kuru var salīdzināt ar algu privātajā sektorā vai citā jomā, apsvērt savas karjeras iespējas. Situācija, ka institūcijas sāka publicēt algas, ko saņem uz rokas, radusies ar 2010.gada 15.jūnija grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.171. Šis termins "izmaksa" ir kļūda, kas neatbilst Saeimas vēsturiskajai lēmuma interpretācijai. Nav iespējams salīdzināt, ja nezinām, cik amatpersonai ir, piemēram, bērnu. Šāda kārtība – kopā ar publicēt paredzēto aprēķināto bruto atalgojumu, nevis izmaksāto atalgojumu – saskanētu ar valsts amatpersonu deklarāciju pastāvīga publiskuma principu, kā arī ļautu iedzīvotājiem, kuri piedalās darba tirgū, precīzi uzzināt konkrētam amatam vai darba vietai faktiski esošo atalgojumu neatkarīgi no pašreizējam amata ieņēmējam piemītošajiem personiskajiem nodokļu atvieglojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šeit, godīgi sakot, kolēģi, atkal ir runa par vienu un to pašu, – ka mēs tā vietā, lai domātu un veidotu pārdomātu sistēmu, teiksim, vienotu darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem, esam pieņēmuši likumu, kurā grozījumi ir izdarīti gandrīz katrā sesijā.

Arī šajā gadījumā ir runa par to, kāpēc amatpersonu deklarācijās ir uzrādīti bruto ienākumi. Bruto ienākumi. Tas ir viss. Tur neviens neskaita, ka, teiksim, tā pati amatpersona, saņemot uz papīra 100 tūkstošus eiro, no tiem lauvas tiesu maksā arī nodokļos. (No zāles dep. A.Kaimiņš: "Kura amatpersona saņem 100 tūkstošus eiro?") Tas būtu svarīgi – izveidot vienotu sistēmu arī šajā lietā. Kāpēc mēs nodarbojamies ar fragmentārismu? Kāpēc mēs beigu beigās nesākam domāt valstiski? Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

V.Ķirsis. Tā kā komisija neatbalstīja iepriekšējo, tad neatbalstīja arī šo. Un diskusijās jau tika minēts, ka īsti līdz galam nav skaidrs termins "pienākošās naudas summas". Tāpēc komisijas vārdā esmu spiests aicināt neatbalstīt. (No zāles: "Spiests!" Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Inta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 42, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. Tāpat esmu spiests aicināt neatbalstīt 24. – Dāldera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām ir saistīts ar diviem iepriekšējiem. Priekšlikums paredz publiskot atalgojumu nevis vienu mēnesi, kā tas ir tagad, bet atstāt to internetā publiski pieejamu vismaz piecus gadus, lai nodrošinātu patiesu atklātību un iedzīvotāju kontroli pār iestādēm. Tikko tika minēts, ka top Valsts dienesta likums, un tiešām var piekrist, ka šis priekšlikums, teiksim, būtu labs sākums jau tālākai Valsts dienesta likuma izstrādei, kurā tad varētu visus valsts dienestus apvienot vienā. Un tikai loģika un lietu kārtība prasa iet tālāk. Rosināšu arī uz visiem valsts strādājošiem attiecināt vienotas valsts civildienesta priekšrocības un judikatūras, skaidrības un starptautiskās atpazīstamības nolūkā to saukt par valsts civildienestu.

Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Inta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 44, atturas – 11. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums par to, kā stājas spēkā šis likumprojekts. Proti, tiem, kas šo kapitālsabiedrību pārvērtēšanas procedūru ir jau veikuši, līdz nākošajam ciklam piecus gadus tas nav jādara. Savukārt tie, kas to nav izdarījuši, darīs to saskaņā ar jauno kārtību. Tiem tas ir jādara saskaņā ar jauno kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un 26.priekšlikums. Šeit neliels komentārs. Komisija konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu par to, ka arī valsts un pašvaldības varēs piedalīties kooperatīvu darbībā. Tomēr tika secināts, ka šeit ir ļoti daudz nianšu, par kurām jāpadomā. Tādēļ ar šo priekšlikumu tiek dots uzdevums Ministru kabinetam gada laikā izstrādāt konkrētu normatīvo bāzi un iesniegt Saeimai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.291/Lp12 – "Grozījumi Sporta likumā".

Izstrādātais likumprojekts precizē sporta sacensību definīciju, kā arī nosaka, ka sporta sacensību organizators nodrošina sporta sacensību atbilstību Latvijā atzīto sporta federāciju apstiprinātajiem sporta sacensību norises noteikumiem. Likumprojekts paredz procedūru, kādā Latvijā atzītās sporta federācijas iesniedz apliecinājumu par plānoto sporta sacensību atbilstību to apstiprinātajiem sporta sacensību norises noteikumiem. Likumprojekts precizē sportistu un sporta darbinieku pienākumu ievērot Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artim Rasmanim.

A.Rasmanis (ZZS).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, godājamais Prezidij, cienījamās kolēģes un ļoti godātie kolēģi!

Sakarā ar to, ka šī ir joma, kuru es mazliet pārzinu, es gribu teikt, ka faktiski ar šiem Sporta likuma grozījumiem mēs gribam ieviest korekcijas likumā, lai "aizlāpītu" tos "caurumus", kuri attiecas uz tehniskajiem sporta veidiem.

Sporta sacensības, kā jau jebkurš sabiedrībai pieejams pasākums, ir jāorganizē tādā veidā, lai nodrošinātu pasākuma dalībnieku drošību. Īpaši bīstama situācija ir tehniskajos sporta veidos, kuros sacensības norisinās ar paaugstinātas bīstamības objektiem, – motosportā, autosportā un ūdens motosportā. Diemžēl pēdējo gadu statistika ir drūma – nepilna gada laikā trīs bojāgājušie motokrosa sacensībās. Drošība tehniskajos sporta veidos ir viena no lielākajām prioritātēm, it sevišķi bērnu... iesācēju un amatieru līmenī, kad bieži vien ātrums pārsniedz meistarību. Ar drošību tehniskajos sporta veidos, kā minimums, tiek saprastas drošas, sertificētas trases, apmācīts un licencēts organizatora personāls un tiesneši. Un organizatora pienākums ir to nodrošināt.

Sporta likums federācijām šobrīd dod tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī. Tomēr esošais normatīvais regulējums vienlaikus nav pietiekoši efektīvs, lai atzītās sporta federācijas varētu nodrošināt sporta veidu vadīšanu un darbu koordinēšanu, kā tas noteikts Sporta likumā, un nodrošinātu starptautisko sporta federāciju prasību izpildi attiecībā uz drošības prasību ieviešanu. Ir nepieciešami tiesiski instrumenti, kuri būtu saistoši ne tikai attiecīgās sporta federācijas biedriem, bet jebkurai attiecīgajā tehniskajā sporta veidā iesaistītai personai. Sporta likumā ietvertais pašreizējais sacensību organizēšanas tiesiskais regulējums nenodrošina to drošības prasību ievērošanu, kuras nosaka atzītās sporta federācijas.

Šobrīd jebkura fiziskā un juridiskā persona var rīkot sporta sacensības tehniskajos sporta veidos, neievērojot atzītās sporta federācijas noteikumus. Tādējādi sporta sacensības tiek rīkotas, neievērojot tehnisko sporta veidu specifiskās – drošības un cita veida – prasības. Turklāt šajās sporta sacensībās kāds gūst smagas traumas. Sporta sacensību organizatoriem neiestājas nekāda atbildība, jo sporta sacensības rīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tā ir absurda situācija!

Izstrādātais likumprojekts nosaka, ka sporta sacensību organizators nodrošina sporta sacensību atbilstību Latvijā atzīto sporta federāciju apstiprinātajiem sporta sacensību norises noteikumiem. Likumprojekts paredz arī procedūru, kādā sporta federācijas izsniedz apliecinājumu par plānoto sporta sacensību atbilstību to apstiprinātajiem sporta sacensību norises noteikumiem. (K.Šadurskis: "Jau atbalstīts!")

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī komisija aicina atbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sporta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2015.gada 12.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.novembrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu Nr.349/Lp12 – "Grozījumi Sporta likumā".

Likumprojekts paredz papildināt Sporta likumu ar jaunu, 15., pantu "Manipulācijas ar sporta sacensībām", definējot manipulāciju jēdzienu, paredzot manipulāciju aizliegumu, kā arī nosakot iesaistīto personu pienākumu īstenot visas manipulāciju novēršanai nepieciešamās darbības.

Sporta likuma 15.panta pirmā daļa paredz noteikt, ka manipulācija ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu vai kas izdarīta ar nolūku ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu.

Sporta likuma 15.panta otrā daļa paredz noteikt, ka manipulācijas ir aizliegtas. Manipulāciju aizliegums ir attiecināms uz jebkurām sacensībām neatkarīgi no sacensību sportiskā līmeņa, dalībniekiem, organizatoriem vai citiem aspektiem.

Sporta likuma 15.panta trešā daļa paredz noteikt, ka sportistiem, sporta organizācijām, sporta darbiniekiem un sporta speciālistiem ir pienākums īstenot visas manipulāciju novēršanai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nepieciešamās darbības, un tā tālāk.

Paralēli šim likumprojektam tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", lai noteiktu kriminālatbildību par manipulēšanu ar sporta sacensību gaitu un rezultātiem, kuru mēs izskatījām pagājušajā nedēļā. Pieņemot grozījumus Sporta likumā un grozījumus Krimināllikumā, tiks nodrošināta konvencijas prasību ieviešana, proti, tiks noteikta kriminālatbildība par manipulācijām ar sporta sacensībām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Sporta likumā pirmajā lasījumā. (No zāles: "Atbalstīts!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sporta likumā" (Nr.349/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2015.gada 29.oktobris.

Sēdes vadītāja. 29.oktobris?

I.Klementjevs. Jā.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim. Paldies.

Darba kārtībā likumprojekts "Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Godājamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums" (Nr.391/Lp12).

Likuma mērķis ir noteikt efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu darbības principiem atbilstošu programmu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti. Likuma darbības joma nosaka šādas programmas: Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programma un Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma. Likums attiecas uz 2014.–2020.gada plānošanas periodu.

Likumprojekts ietekmē finansējuma saņēmējus, publisko vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras šajā tiesību akta izstrādes posmā nav iespējams konkrēti noteikt. Sabiedrības grupām un institūcijām likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī nemaina veicamās darbības.

Likumprojekta finansiālā ietekme ir nosakāma indikatīvi, ņemot vērā programmu starptautisko raksturu un konkurenci, piesaistot finansējumu konkrētas valsts teritorijai. Finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir atkarīga no Latvijas finansējuma saņēmēju aktivitātes un spējas piesaistīt Eiropas Savienības programmu finansējumu Latvijas teritorijai, kā arī sagatavot konkurētspējīgus projektu pieteikumus, un likumprojekta izstrādes brīdī tā nav nosakāma.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Trupovnieks. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku, kad likumprojekts izskatāms Saeimas sēdē.

J.Trupovnieks. 2015.gada 13.novembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

J.Trupovnieks. Izskatīšana Saeimas sēdē – 2015.gada 10.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.novembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 10.decembrī.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", kura būtība ir tā, ka no 2.panta otrās daļas un no 3.panta otrās daļas tiek izslēgts vārds "rīcībspējīgs". Būtība ir tāda, ka tie...

Sēdes vadītāja. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas un ar cieņu izturēties pret runātāju tribīnē!

R.Ražuks. ...tie cilvēki, kuriem ar tiesas lēmumu bija noteikta rīcībspējas ierobežošana un kuri nebija rīcībspējīgi, tagad varētu novēlēt savus orgānus vai ķermeni pēc nāves orgānu transplantācijai vai medicīniskiem mērķiem. Faktiski šeit tiek sekots starptautiskajai likumdošanai, kā arī grozījumiem Civillikumā, kuri paredz vārda "rīcībspējīgs" izslēgšanu un kuri tātad paplašina šo rīcībnespējīgo cilvēku – jeb, vienkāršāk sakot, cilvēku ar garīgās funkcijas traucējumiem – spējas demokrātiski iekļauties sabiedrībā un spriest par savu orgānu un ķermeņa tālāku izmantošanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, nenoliedzot Tieslietu ministrijas argumentāciju un nepieciešamību sekot starptautiskajai likumdošanai jautājumā par cilvēku ar garīgās funkcijas traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, tomēr neatbalstīja šī likumprojekta tālāko virzīšanu, jo likumprojekta iesniedzēji nevarēja paskaidrot, ar kādu mehānismu tiks pasargātas cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesības aizstāvēt sevi pret iespēju, ka viltus ceļā vai mānoties viņus varētu pārliecināt novēlēt savus orgānus medicīnai. Un tādā veidā nepieļautu pretlikumīgas darbības attiecībā pret šiem cilvēkiem. Jo vārds "rīcībspējīgs" pirms šiem grozījumiem faktiski radīja aizsardzības sistēmu, jo bez aizbildņa līdzdalības šie cilvēki par savu naudu un mantu spriest nevar. Bet tagad sanāk, ka par saviem orgāniem un ķermeņa izmantošanu viņi spriest varētu. Protams, šeit ir viena ļoti svarīga piebilde – "pēc nāves", bet komisiju nepārliecināja argumenti, ka ar vienkāršu vārda "rīcībspējīgs" izslēgšanu šie cilvēki būs pasargāti no kaut kādām iespējamām pretlikumīgām darbībām. Protams, vienmēr ir iespēja labot Saeimā nepadarīto vai atgriezt to ministrijai. Taču komisija uzskatīja, ka šis ir fundamentāls komplekss jautājums, kur būtu jāstrādā Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas ekspertiem, tāpēc tika nolemts šo likumprojektu pašreizējā sagatavotības pakāpē neatbalstīt.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 32, atturas – 25. Līdz ar to likumprojekts nav atbalstīts.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Enerģētikas likumā. Es domāju, ka šā likumprojekta saturs nevienam nav nekāds jaunums. Ir daudz runāts dažādos formātos, tai skaitā medijos. Un, manuprāt, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts mūsu enerģētiskajai neatkarībai.

Un šī likumprojekta mērķis ir, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, tas ir, noslēdzošo posmu, nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un uzglabāšanas sistēmas operatoru nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtajā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta, tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties. Un tādējādi tiks attīstīta konkurence dabasgāzes iekšējā tirgū.

Kolēģi, šajā likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais ir 2017.gada 3.aprīlis, kad ir jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kura nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai, un kura ir apstiprināta kā pārvaldes sistēmas operators. Tas ir viens.

Un otrs svarīgais datums ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki nav ne tieši, ne netieši saistīti ar akciju sabiedrību "Latvijas Gāze" vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Kolēģi, šis ir stratēģiski svarīgs likumprojekts. Komisijā tas ir izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā jau deputāts Smiltēns nupat uzsvēra, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas noslēgs gāzes tirgus liberalizācijas procesu. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi patiešām kvalitatīvu likumprojektu. Ekonomikas ministre pati ļoti pamatoti un argumentēti šo likumprojektu aizstāvēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es ļoti ceru, ka šis likumprojekts ar mazām "rētām" tiks izskatīts Saeimā otrajā un trešajā lasījumā un tiks pieņemts Saeimā; likums stāsies spēkā, un mēs patiešām Smiltēna kunga norādītajā termiņā – līdz 2017.gada 31.decembrim – būsim panākuši mūsu gāzes tirgus liberalizāciju, un tad arī beigsies Latvijas verdzība – tiešām verdzība! – Krievijas gāzei.

Cienījamie kolēģi! Vai mums ir par ko bažīties, lai gan šķietami viss jau ir kārtībā un mēs esam gatavi pirmajā lasījumā atbalstīt Ekonomikas ministrijas patiešām kvalitatīvi sagatavoto likumprojektu? Jā, mums ir par ko bažīties, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē to jau ļoti konkrēti pierādīja "Latvijas Gāzes" pārstāvis – Latvijas bijušais premjers Kalvīša kungs. Viņa pirmais teikums bija par to, ka "Latvijas Gāze" atbalsta šo likumprojektu, jo galu galā nav jau citas izvēles – Latvijas valstij šo liberalizāciju pabeigt pieprasa Eiropas Savienības likumdošana. Turpretim nākošie daudzi viņa teikumi bija par to, ka "Latvijas Gāze" aktīvi pretdarbosies šim likumprojektam, izmantojot visus iespējamos līdzekļus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija asa diskusija starp "Latvijas Gāzi" un "Latvenergo"; tur tika sniegta no "Latvijas Gāzes" puses absolūti nepareiza informācija par "Latvenergo" reakciju uz iespējām noglabāt gāzi Inčukalna gāzes krātuvē.

Šādā veidā tika iezīmēts tās kaujas lauks, kura būs jāizcīna Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tāpēc es vēlu daudz spēka, daudz izturības Naudiņa kungam, kas ir komisijas priekšsēdētājs; novēlu izturēt šo "Latvijas Gāzes" un "Gazprom" pastarpināto spiedienu un patiešām nodrošināt to, ka Latvijas patērētāji tiks pie gāzes, kura viņiem maksās mazāk, un varēs izvēlēties, no kurienes šo gāzi saņemt.

Tāpat es vēlu daudz izturības Smiltēna kungam, jo viņš būs situācijā, kurā būs jāstrādā ar ļoti daudziem priekšlikumiem; daudzi no tiem būs ļoti viltīgi uzrakstīti, un tos ar ļoti skaistu retoriku aizstāvēs tie, kas ir Krievijas "Gazprom" interešu pārstāvji šeit – "Latvijas Gāzē".

Un es vēlu mūsu cienījamam kolēģim Zariņa kungam pēc iespējas maz demagoģijas šajā procesā un pēc iespējas daudz iestāšanās par to, lai Latvijas patērētājiem tiešām būtu iespēja saņemt gāzi, kas maksās mazāk. Mēs zīmējām šausmu scenārijus tad, kad liberalizējām elektroenerģijas tirgu, – runājām par to, cik ļoti dārgi tas maksāšot mūsu patērētājiem. Mēs šobrīd jau redzam, ka elektroenerģijas cenas samazinās. Un tās turpinās samazināties. Tieši tāpat notiks ar gāzi.

Tā ka, kolēģi, vēsu prātu! Nepakļausimies manipulācijām un lobijiem un iesim uz priekšu ar šo likumprojektu, un, cerams, saglabāsim to tādā formā, kādā to ir virzījusi Ekonomikas ministrija!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Beidzot tā stunda ir situsi (Dep. J.Ādamsons: "Pēdējā stundiņa!"), bet es gribētu iezīmēt dziļākas kopsakarības.

Nupat Eiropas Savienība atbalstījusi Polijas un Lietuvas projektu – būvēt GIPL. Kas ir GIPL? Tas ir gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tātad būs apakšzemes... virszemes gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu; no turienes Lietuva varēs dabūt gāzi ne tikai no Polijas, bet arī no Vācijas un pat no Briseles. (Dep. J.Ādamsons: "Bet Vācija no kurienes?")

Ne tikai tas! Polijā nupat sāk darboties viens ļoti liels sašķidrinātās gāzes terminālis pilsētā, kas saucas – piedodiet, man būs grūti izrunāt! – Svinoujsce. Un no turienes, no šī termināļa, tad arī varēs dabūt gāzi.

Tātad skatīsimies lielākās kopsakarībās, ka neesam tikai... mēs vien, kas te tagad sēžam, te notiek liela politika visapkārt Baltijas jūras reģionā. Un mēs zinām, ka elektrības cenas tagad kritīsies, kā jau Lolita Čigāne teica. Un tāpat būs arī ar gāzes cenām. Jo tiklīdz kā Lietuva uzbūvēja savu termināli, – kas notika? Gāzes cenas Lietuvā kritās par 30 procentiem, kaut arī viņi pērk no tā paša "Gazprom". "Gazprom" ir jāpārdod, "Gazprom" ir... Piedodiet! "Gazprom" ir bankrota priekšā. (No zāles: "Ooo!") Tagad jau Krievijā runā, ka visi uzņēmumi ir jāsadala uz pusēm, tā ka viņi ir gatavi pārdot par jebkuru cenu. Un darīsim to tad arī caur Lietuvas termināli!

Gribētu arī pateikt, ka tie, kas lasa ārzemju avīzes, piemēram, Finansial Times, pirms nedēļas būtu varējuši ievērot, ka bija kāds... nu, ne pārāk liels raksts, bet samērā liels, par to, vai Latvija pirks gāzi no Lietuvas termināļa. Bija šausmīgi interesanti lasīt to, kas bija rakstīts, un to, kas bija starp rindām!

Un beigās... beigās, lai mana runāšana nebūtu pārāk ilga, bija tas, ka "Latvijas Gāze" galu galā pieder "Gazprom", un Igaunija jau pērk no Lietuvas gāzi, un tad redzēsim, ko Latvija tālāk darīs.

Lūdzu, tiešām darīsim visi to tagad pareizi un tā, kā mēs iepriekšējā Saeimā esam pieņēmuši, ka visai tai paketei jābūt gatavai 2017.gada 3.aprīlī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Paklausot Čigānes kundzes ieteikumam, pastāstīšu jums dažas interesantas un noderīgas lietas. Tie, kas uzmanīgi klausīsies, manas runas beigās jau būs kļuvuši Latvijas līmenim atzīstami enerģētikas eksperti – varbūt pat lielāki nekā tie, kas ir sagatavojuši šo likumprojektu.

Un tā. Neapšaubāmi, gāzes tirgus liberalizācija ir jāveic, jo sevišķi tagad, kad mums ir Klaipēdas terminālis, kad Latvijas valsts 2017.gadā būs veiksmīgi izpildījusi visas savas saistības, ko tā ir uzņēmusies pret esošajiem investoriem. Mums uz to brīdi Latvijas patērētājiem ir jānodrošina šī iespēja – izvēlēties izdevīgāko gāzes tirgotāju.

Kas tam ir nepieciešams?

Tam ir nepieciešams atsaistīt infrastruktūru no tirdzniecības, sadalīt esošo gāzes monopolu tā, lai uz godīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem visi tirgotāji varētu izmantot šo infrastruktūru, caur kuru viņi var piekļūt pie mūsu Latvijas gāzes patērētājiem. Un man personīgi nav saprotams, ar ko visu šo laiku ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija, lai no 2017.gada šis tirgus varētu sākt strādāt, jo sen jau visam bija jābūt izdarītam. Ekonomikas ministrija pati apsolīja, ka jau 2014.gada augustā tā būs visus šos priekšlikumus sagatavojusi. Jo, raugiet, 2017.gads ir krietni tuvāk, nekā tas jums šķiet.

Ko nozīmē reāli īstenot šo gāzes tirgus liberalizāciju, lai tirgus darbotos un dotu šīs visas iespējas, uz kurām mēs ceram?

Tātad paskaidrošu. Beidzot mums ir zināms... tapis zināms, kā tad īsti Ekonomikas ministrija vēlas īstenot šo tirgus liberalizācijas modeli, jo Eiropas likumdošana paredz vairākus... dažādus iespējamus variantus. Kad tas tiks apstiprināts un gūs... būs guvis likumīgu spēku un to varēs sākt īstenot, tad šī "Latvijas Gāzes" aktīvu pārdošana, par ko teikts šajā likumprojektā, tas ne tuvu nav šis galarezultāts, kas dos mums iespēju... sākt darboties šim tirgus modelim. Tas pat nav pusceļš! Paskaidrošu.

Pēc tam kad "Latvijas Gāze" tiks sadalīta un pārdota, likumprojekts piedāvā radīt divas jaunas struktūras – viena monopola vietā tiek piedāvāts radīt divus monopolus. Nu, tā to paredz Ekonomikas ministrija. (Dep. L.Čigānes starpsaucieni.) Šos divus monopolus vajadzēs licencēt, pēc tam tos vajadzēs sertificēt. Un tad, kad šie divi jaunie monopoli tiks atzīti par labu esam, – ka tie spēj darboties šajā liberalizētajā tirgū, – tad tiem vajadzēs noteikt tarifu. Un šeit kā cilvēks, kas kaut ko tomēr sajēdz no enerģētikas, sajēdz no tā, kā veidojas izmaksas un kā veidojas tarifs, es jums paskaidrošu, ko tas nozīmē. Tātad... Un ar to jūs sapratīsiet, cik liels ir mīts par to, ka liberalizācija neradīs papildu izmaksas patērētājiem.

Tātad, pirmkārt, būs divi monopoli, kuriem atsevišķi vajadzēs uzturēt... liberalizācijas modelis tātad... Atsevišķi vajadzēs uzturēt visu vadību, atsevišķi viņiem vajadzēs uzturēt uzskaites sistēmu, vajadzēs veidot sistēmu, lai viņi savā starpā sazinātos, norēķinātos par to visu.

Tālāk. Katram no viņiem vajadzēs noteikt jaunu kapitāla atdeves likmi, kas, loģiski, atsevišķām uzņēmuma daļām, nosakot to atsevišķi, būs augstāka nekā esošā kapitāla atdeves likme. Tie ir simtiem miljonu, no kuriem tā tiks rēķināta.

Tālāk. Jauno tarifu nosakot, vajadzēs ņemt vērā jauno patēriņa apjomu, jo esošais tarifs ir noteikts ļoti sen un attiecas uz patēriņa apjomu, kas bija 1,7 miljardi kubikmetru. Tagad ir 1,3, un būs vēl mazāks. Tas nozīmē, ka par apmēram trešdaļu augstākas būs sistēmas izmaksas... ka tās pieaugs.

Tālāk. Pa šo laiku ir veikts desmitiem miljonu investīciju. Tās arī būs jāierēķina iekšā tarifā. Tātad tas, kurš tagad stāsta mums, ka liberalizācija nekādā veidā nesadārdzinās situāciju, vai nu neko nesajēdz no enerģētikas, vai arī apzināti manipulē ar šiem faktiem. Netiek runāts par to, ka mums šī liberalizācija nav jāveic. Es vienkārši paskaidroju, cik tālu no kompetences ir bijuši tie, kas mums mēģina piedāvāt šo risinājumu.

Tālāk. Ir acīm redzami... Tāpēc ir acīm redzami, ka pat tad, ja Ekonomikas ministrijai vai tiem, kas izstrādāja šo modeli, azotē jau ir paslēpts pircējs, kurš ir gatavs tūlīt nopirkt šo viņam sagatavoto "Latvijas Gāzes" "fileju"... pat tad, ja viss ies gludi un neviens šādu modeli neapstrīdēs... nu, pieņemsim, ka Ekonomikas ministrija, ir tāda vārga cerība... Vai varbūt pamatoti? Jo viņi teica, ka ar "Latvijas Gāzi" viņi esot jau vienojušies. Pat tad šādu gāzes tirgus modeli nevarēs īstenot līdz 2017.gadam. Līdz ar to rodas pamatots jautājums: kas tad ir šī likumprojekta patiesais mērķis? Un par kā interesēm domājot tas ir ticis īstenots?

Vai tas tiešām ir ticis īstenots Latvijas patērētāju interesēs vai, piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, patiesībā cenšas īstenot... tiek īstenoti pavisam citi mērķi. (Dep. A.Kaimiņš: "Tam ir kaut kāda saistība ar Aivaru?")

Lai aiztaupītu debašu laiku, jo sazvērestības teoriju mīļotāji uzreiz šeit centīsies meklēt Kremļa spalvaino roku vai "Gazprom" roku, uzreiz paskaidrošu vēlreiz. Īpaši tiem, kam tas ir nepieciešams. (Dep. V.Spolītis: "Viņa jau ir atklāta, neviens jau neslēpjas!")

Tātad netiek iebilsts pret to, par ko es tagad stāstu... Netiek iebilsts pret gāzes tirgus liberalizāciju, netiek iebilsts pret to, ka "Latvijas Gāze" ir jāsadala, ir jāatsaista šī infrastruktūra no tirdzniecības. Netiek iebilsts pret to, ka "Latvijas Gāzes" akcionāriem ir jāpārdod aktīvi. Runa ir par to, ka piedāvātais modelis paredz sarežģīti īstenojamu, ja vispār īstenojamu, un Latvijas patērētājiem dārgu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, turklāt tas nedod skaidrību, kā tiks nodrošināta gāzes piegādes drošība Latvijas patērētājiem. Taču tas, ko šis likumprojekts cenšas skaidri, detalizēti aprakstīt, ir – kā un kam drīkst vai nedrīkst pārdot "Latvijas Gāzes" aktīvus. Un tas, kā to mēģina piedāvāt Ekonomikas ministrija, rada daudzus pamatotus jautājumus un déjà vu sajūtu sakarā ar pavisam neseniem notikumiem saistībā ar banku "Citadele".

Proti, līdzīgi kā ar "Parex" banku, no kuras tika izveidota labā un sliktā banka, arī "Latvijas Gāzes" vērtīgākie aktīvi speciāli tiek izdalīti no tiem, kuriem ir dilstoša vērtība (ir runa par sadales sistēmu, kas nepieciešama Latvijas patērētāju apgādāšanai, un, kā jūs zināt, šis bizness tagad, pašlaik, sarūk).

Tālāk. Līdzīgi kā labajai bankai "Citadele", šai "Latvijas Gāzes" "filejas" (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) daļai tiek paredzēta īpaša pārdošanas kārtība. Taču, tā kā šis nav valsts īpašums, valdība ar savu lēmumu šeit nevar par to lemt. Tad tas tiek darīts ar likumu... Atkal tiek noteikti sasteigti termiņi, notiek aizbildināšanās ar Eiropas prasībām, kuras, starp citu, dod arī citas opcijas, saskaņā ar kurām tik tiešām, izmantojot šos termiņus, varētu visu vienkārši izdarīt.

Tālāk. Tāpat, kā tas bija ar bankas "Citadele" pārdošanu, likumprojektā parādās nosacījumi, kas nozīmīgi sašaurina pircēju klāstu. Likumprojekts paredz, ka nevienam biznesam, nevienam pasaulē, kas kaut ko sajēdz no gāzes biznesa, nebūs tiesību iegādāties šo "filejas gabalu". Likumprojektā ir paredzēts, ka tiem, kas kaut kur ražo vai tirgo gāzi, ir aizliegts piederēt šīm akcijām. Savdabīgi!

Un tālāk. Līdzīgi kā ar banku "Citadele", likumprojektā parādās īpašs subjekts "finanšu institūcija", kurai tiek paredzētas īpašas tiesības, kādu nav citiem. Nē, nu, man personīgi nav žēl, ka kāds varēs izdevīgi iegādāties "Latvijas Gāzes" akcijas no esošajiem akcionāriem. Ja Ekonomikas ministrijai ir izdevies vienoties ar "Latvijas Gāzes" akcionāriem par šādu pārdošanas modeli un tas netiks torpedēts ar garām un dārgām tiesvedībām, kurās galu galā mēs varam līdz vajadzīgam rezultātam netikt, manuprāt, tas, ko paredz šis likumprojekts, nonāk pretrunā gan ar Latvijas likuma prasībām, gan ar Satversmē un Eiropas likumdošanā paredzēto. Bet es neesmu jurists, es tikai vēršu uzmanību tiem, kam par to būs jādomā.

Tas, kas mani uztrauc, ir tas, ka šajā jaunajā "Citadeles" stāstā mēs grasāmies Latvijai stratēģiski svarīgu infrastruktūru atdot īpašniekam, kuram atšķirībā no stratēģiskā investora prioritāte būs gūt no tā vajadzīgo finanšu atdevi, nevis domāt par infrastruktūras ilgtspējīgu uzturēšanu un attīstību, kas ilgtermiņā mums var radīt nopietnus drošības riskus. Taču runa atkal nav par to. Ja jūs iepazīsieties ar šo likumprojektu, jūs redzēsiet, ka pamatā viss šis likumprojekts ir par to, kā īstenot šo "Citadeles" shēmu. Bet kā tas skar Latvijas patērētāju intereses, par to īpaši domāts netiek.

Ja kāds karstasinīgi uzdrošināsies apgalvot pretējo, ka tas tā nav, tad, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc ir vajadzīgi divi jauni monopoli viena vietā? Jo infrastruktūras atsaistīšanu, lai nodrošinātu tās izmantošanu atbilstoši brīvā tirgus principiem, varēja veikt, izveidojot arī vienu monopolu. Un Latvijas gadījumā tas būtu daudz loģiskāk un atbilstu arī Eiropas direktīvai. Turklāt tad to tiešām varētu ieviest ātrāk. Un, ja Ekonomikas ministrijai tik tiešām rūp ātrāka tirgus liberalizācija un iespēja Latvijas patērētājiem iegādāties šo lētāko gāzi no Klaipēdas, tad tas tā arī būtu darīts. Diemžēl tā nav.

Ja kāds grib apgalvot, ka šāds sarežģīts modelis ir Latvijas patērētāju interesēs, tad kur ir šī modeļa izmaksu salīdzinošie aprēķini, priekšrocības un trūkumu izvērtējums? Protams, pamatojoties uz Latvijas patērētāju interesēm. Tikai nesāciet stāstīt pasakas! Vienkārši nolieciet galdā šos aprēķinus. Kur tie ir? Es tos pieprasīju komisijā. Ekonomikas ministrija tos nespēja iedot. Es tāpēc pagājušajā Saeimas sēdē uzrakstīju jautājumus, lūdzot iesniegt to visu. Nav nekā tāda.

Tālāk. Ja jūs tiešām domājat, ka šis modelis ir izstrādāts, domājot par Latvijas patērētāju interesēm, tad, lūdzu, pastāstiet, kā ar šo modeli tiks nodrošināts Latvijas patērētājiem vajadzīgais piegāžu drošums. Arī to Ekonomikas ministrija paskaidrot nespēj. Piedodiet, bet izskatās, ka tie, kas gatavojuši šo modeli, nejēdz to, kā īsti darbojas enerģētikas tirgus. Vai arī tiem ir bijis dots pavisam cits uzdevums, nevis rūpēties par Latvijas patērētāju interesēm.

Tālāk. Ja mēs paskatīsimies, es labprāt gribētu redzēt grafiku, kādā veidā vispār šo modeli var īstenot tajā laikā, kā ir paredzēts. Šāda grafika nav. Kolēģi, bet tādā gadījumā tas, kas mums tiek likumā piedāvāts... mums tiek piedāvāts īstenot neiespējamo, turklāt likumā ir paredzēti daudzu miljonu sodi, ja šis neiespējamais netiek īstenots. Kolēģi, ar to mēs vienkārši paveram durvis uz pamatotu tiesvedību. Tad ir jautājums – tie, kas ir konsultējuši, šie kompetentie juristi, kurus piesauc Ekonomikas ministrija, – ar kādu mērķi viņi ir konsultējuši Ekonomikas ministriju? Varbūt ar mērķi dabūt sev jaunu dārgas tiesvedības pasūtījumu? Tāpēc es aicinu jūs, Ekonomikas ministrija, neslēpt, kas ir šie kompetentie juristi, kas jums sagatavoja šo shēmu? Tas ir jūsu interesēs. Jo ir neoficiāla informācija, ka šie kompetentie juristi ir konsultējuši arī iespējamo pircēju. (Dep. L.Čigāne: "Nevajag ticēt baumām!") Kāpēc es to pieminu? Tāpēc ka, iepazīstoties ar likumprojektu, tik tiešām rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis Latvijas patērētāju interesēs, bet gan piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, lai nodrošinātu kādam investoram ērtu iespēju iegādāties labākos "Latvijas Gāzes" aktīvus, nerūpējoties par Latvijas patērētājiem kritiski svarīgiem aspektiem un kopumā padarot gāzes sistēmu Latvijas patērētājiem dārgāku un nedrošāku. Ja tas tā nav, lūdzu, bez tukšas muldēšanas faktus, pierādījumus! Lūdzu šo atzinumu! Pierādiet, ka tas tā nav!

Kolēģi, ir acīm redzami, ka Ekonomikas ministrijai sanācis kārtējais vanckars. Līdzīgi kā tas bija ar Elektroenerģijas tirgus likumu, kā jūs atceraties. Ja atceraties, tad beigās nekas nepalika pāri no tā, ko bija sagatavojuši. Situāciju ir nepieciešams glābt, jo ir acīm redzami, ka Ekonomikas ministrijai nav vajadzīgās kompetences ne būvniecībā, ne enerģētikā. Atlikt mēs to nevaram, jo, kā mums stāsta, mūs jau gaida lētā lietuviešu gāze. Tāpēc es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kopīgiem spēkiem mēģināt glābt šo situāciju. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es jūs informēju, ka ir saņemts deputātu Kārļa Šadurska, Hosama Abu Meri, Andreja Judina, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa parakstīts iesniegums, ar kuru tiek lūgts turpināt Saeimas 22.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles.) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu, un mēs turpinām sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Gatavojoties šā jautājuma izskatīšanai, es biju jau tā kā... Man bija déjà vu sajūta, ka arī Zariņa kungs nāks un par šo jautājumu debatēs, tāpēc biju sagatavojis runu. Tomēr paldies kolēģiem no VIENOTĪBAS – gan Čigānes kundzei, gan Lejiņa kungam –, jo viņi jau būtībā izstāstīja visus tos jautājumus, par kuriem mēs šodien runājam. Bet, piebilstot tam visam, gribu izstāstīt vienu pavisam interesantu faktu. Mēs savu gāzes tirgu trešajām pusēm esam atvēruši jau no pagājušā gada marta, kad iepriekšējā Saeima nobalsoja par to, ka šis tirgus ir atverams. Un būtībā tas ir tikai "Latvijas Gāzes" jautājums... jautājums par to, kā "Latvijas Gāze" šinī gadījumā varētu ar "Latvenergo" vienoties par to, ka viņi varētu nopirkt šo gāzi no Lietuvas. Kā zināms, savienojums Klaipēda–Kuršēni (Kuršėnai) ir jau trīs nedēļas atvērts. Tomēr "Latvijas Gāze" dara visu, lai šī gāze no Lietuvas uz šejieni neatnāktu. Viņi šos regulatora grozījumus, kas ir apstiprināti šī gada septembrī, ir apstrīdējuši administratīvajā tiesā, nevis Satversmes tiesā; tas arī rada izbrīnu un jautājumu Tieslietu ministrijai. Bet tas, ko mēs šodien no Zariņa kunga dzirdējām... Protams, beigās jau tomēr viņš saka, ka ir jāstrādā un jāstrādā, lai mēs nonāktu līdz galarezultātam. Galarezultāts, ko mēs redzam, ir tas, ka šī cena kļūst konkurētspējīga. Mums ir alternatīvas iespējas izvērtēt. Tā mums ir sava veida neatkarība – neatkarība, kas līdz šim mums šajā sektorā nav bijusi.

Tātad mēs šodien balsojam par neatkarību, un tas ir skaidrs Ekonomikas ministrijas redzējums par to, kā mēs šo tirgu atveram. Zariņa kungs gan teica, ka viņš nesniegs nevienu priekšlikumu, bet, noklausoties šo runu, man tā neliekas. Un mēs redzam patiesos šī lobija, teiksim, bremzētājus, jo tas, ko dara "Latvijas Gāze", – vienkārši velk laiku un cenšas gūt peļņu ar stāstiem par gaišo nākotni, par zemo gāzes cenu, kura mums nekad nav bijusi. Mēs visu laiku pārmaksājam – maksājam 10–20 procentus vairāk nekā citi. Tas nav maz! Un, kā mēs zinām, mēs esam ļoti nespējīgi pasaulē konkurēt ar energoresursiem. Taču šis ir tas mirklis, kad mēs varam sevi padarīt par konkurētspējīgākiem. Tas pats "Liepājas metalurgs"... Viņiem lielu daļu izmaksu sastāda tieši gāzes iegāde. Padarīsim šo gāzi viņiem lētāku! (No frakcijas SASKAŅA: "Kādā veidā?")

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani pamudināja nākt un runāt Zariņa kunga uzstāšanās un atgādinājums par to, ka it kā šis likums – manuprāt, beidzot ir gāzes tirgus liberalizācijas likums, kurš dos iespēju mūsu patērētājiem saņemt lētāku gāzi! – it kā radīšot divus monopolus. Nezinu, kur viņš ņēma šo domu. (Dep. I.Zariņš: "Izlasiet likumprojektu!") Iespējams, jūs pats, strādājot iepriekš šādā institūcijā, kura ir veidota pēc "Gazprom" ģīmja un līdzības, kura ir necaurspīdīga, kura nav caurskatāma, kuru nevar normāli pārdot patērētājiem plašākā telpā, ko mēs saprotam ar paplašinātu Eiropu...

Ko es ar to gribu teikt? Monopols pēc savas definīcijas – to zina jebkurš ekonomikas students – ir slikts. Šajā gadījumā, ja mēs runājam par tirgus liberalizāciju, tas nozīmē to, ka cenas mūsu patērētājiem būs zemākas. Šajā situācijā mēs skatāmies rīcību, ar kādu "Gazprom" ir strādājis bijušajā PSRS telpā. Minēšu tikai trīs valstis: Armēnija, Ukraina, Moldova. Visās valstīs, piedāvājot šo monopolstāvokli, šodien mēs redzam situāciju, kur ir sākusies karadarbība, līdz pat situācijai, kāda ir Armēnijā, kur cilvēki ir uz ielas un protestē pret pārāk dārgām energoresursu cenām – vai tā būtu elektrība vai gāze.

Šajā situācijā mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs sekojam šīm iestrādēm, kas Eiropas Komisijā ir aizsāktas ar trešo enerģētikas paketi, nodalot gāzes tirgu no... starp patērētājiem un ražotājiem. Un šādā situācijā, es domāju, ka šis virziens ir pareizs. Mūsu partneri Lietuvā un Igaunijā ļoti skaidri parāda... un cenas krītas... šeit atkārtoju, ko jau mana kolēģe Lolita Čigāne teica.

Tā ka šajā gadījumā, ja mēs skatāmies vēsturisko virzību, kura sākusies pēc mūsu neatkarības atgūšanas 1991.gadā, tad tirgus liberalizācija ir bijis tas vārds, kas ir ļāvis mums attīrīties no necaurskatāmiem pārvaldes sārņiem. Proti, ja mēs skatāmies "Gazprom" stila pārvaldību, tad tās ir saimnieka un kalpa attiecības, tā nav nākotnes pārvalde stratēģiskos uzņēmumos. Lai tiktu no tā vaļā, tirgus ir jāliberalizē. Paldies, Zariņa kungs, ka jūs atbalstāt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Tā ka virzāmies uz priekšu un cīnāmies par to, lai Latvijas patērētājs maksātu par gāzi tikpat, cik vidējais Eiropas Savienības patērētājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Diemžēl no Putras kunga, kurš, kā es saprotu, pārstāv Ekonomikas ministriju un laikam jau ir aizmucis kaut kur, tā arī nesaņēmu nevienu atbildi uz saviem jautājumiem. Mēs joprojām neesam arī saņēmuši no Ekonomikas ministrijas atbildi uz šiem jautājumiem, uz kuriem bija šodien jāsniedz atbildes, konkrēti par šo modeli, lai mēs varētu pārliecināties, ka tas tiek īstenots Latvijas patērētāju interesēs.

Vēlreiz tiem – īpaši tiem, kuri neuztvēra to, ko es teicu (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.), – šeit neviens neiebilst pret tirgus liberalizāciju, neiebilst pret to, ka ir jānodala infrastruktūra tā, lai esošajam monopolistam nebūtu varas pār to visu. Runa ir par to, ka tas, ko piedāvā šis modelis, tik tiešām... Iepazīstieties, Spolīša kungs, ar likumprojektu, un jūs ieraudzīsiet: tur ir šie divi monopoli paredzēti, to piedāvā Ekonomikas ministrija. Un tieši tāpēc es pamatoti jautāju: priekš kam? Vienīgā jēga, kāpēc tie ir vajadzīgi, lai varētu veidot šo "Citadeles" shēmu. Pretējā gadījumā Latvijas patērētājiem būtu daudz izdevīgāk, ja nebūtu šādi divi monopoli, jo tas tik tiešām visu padara dārgāku un sarežģītāku. Arī tirgotājiem, kuri gribēs tirgot Latvijas patērētājiem, vajadzēs vienoties ar diviem monopolistiem viena vietā. Tāds ir šis modelis. Un pamatoti jautājam: priekš kam tas viss ir vajadzīgs?

Un, ja jūs pacentīsieties iepazīties ar šo likumprojektu, tad jūs sapratīsiet, kāpēc tas ir vajadzīgs: lai varētu atkal realizēt "Citadeles" pārdošanai analoģisku shēmu – kādam "izgriezt" šo vērtīgāko aktīvu daļu un mēģināt pārdot uz īpašiem nosacījumiem, jau iepriekš sašaurinot – sašaurinot! – iespējamo pretendentu loku. Jo tas ir, manuprāt, absolūti neloģiski... nevienam pasaulē, kas kaut ko sajēdz no gāzes biznesa, nebūs atļauts iegādāties šos "Latvijas Gāzes" vērtīgākos, stratēģiski svarīgos aktīvus, kurus mums ir svarīgi, lai pareizi pārvaldītu un tik tiešām ilgtermiņā mums nodrošinātu ilgtspējīgu gāzes sistēmu. Diemžēl tiek paredzēts, ka tas atbilst kādam finanšu investoram. Jums tas nešķiet dīvaini?

Katrā ziņā, ja tas tā... ja visas manas bažas ir nepamatotas, tad vajadzēja nākt šeit Ekonomikas ministrijai un ļoti uzskatāmi pārliecināt par pretējo, un sniegt šīs atbildes. Vēl jo vairāk! Kāpēc tiek slēpts, kas ir šie kompetentie juristi un viņu atzinums?

Es aicinātu Juridisko biroju, kuram, es pieņemu, būs ļoti nopietni jāstrādā ar šo likumu, ļoti rūpīgi iepazīties ar to visu, jo es paļaujos, ka tikai mēs varēsim kaut kā palīdzēt. Es personīgi tiešām... Es no visa, kas te ir sarakstīts, neredzu, kā var palīdzēt. Tāpēc es stāvēšu malā un, lai novērstu šīs spekulācijas, došu iespēju darboties – darboties un notikt visam šim procesam.

Un es domāju, ka vēlāk mēs paši visi ieraudzīsim, kas ir kas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Jā, zīmīgi, ka priekšlikumus varēs iesniegt tieši Patriotu nedēļas vidū – 13.novembrī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.novembrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.344 "Grozījumi Krimināllikumā".

Ir saņemti desmit priekšlikumi.

1. – deputāta Judina priekšlikums. Savā priekšlikumā es paredzu skaidrāku norādījumu, ka noziedzīgā nodarījuma recidīvs ir konstatējams, ja jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī persona ir bijusi sodīta un sodāmība uz to brīdi nebija dzēsta vai noņemta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. – deputāta Judina priekšlikums. Ir redakcionāls un paredz 38.pantā skaidri pateikt, ka Latvijā brīvības atņemšanu, ja tā ir terminēta, piemēro uz laiku no 15 dienām līdz 20 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. – deputāta Judina priekšlikums grozīt 41.panta trešo daļu, paredzot, ka turpmāk naudas sodu kā papildsodu būs iespēja piemērot, sākot no vienas minimālās mēnešalgas. Patlaban minimālais naudas sods ir trīs minimālās algas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. – deputāta Judina priekšlikums, kas precizē tiesību ierobežošanas piemērošanu. Tur skaidri norādīts, ka tiesību ierobežošanu mēs sākam piemērot dienā, kad stājas spēkā spriedums. Priekšlikums atbalstīts daļēji, veicot precizējumu un veidojot 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. – deputāta Judina priekšlikums, kas arī paredz norādījumu, ka šo sodu – probācijas uzraudzību – persona sāk izciest dienā, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. Priekšlikums atbalstīts daļēji, veidojot precizētu priekšlikumu – 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz noilguma aprēķināšanu gadījumos, ja ir izdarīta noziedzīga darbība, kas saistīta ar seksuālu vardarbību. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 9. – deputāta Judina priekšlikums veikt precizējumu 237.¹ pantā, kas paredz atbildību par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Panta otrajā daļā patlaban ir paredzēta atbildība par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu vai instrumentu vai to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu, bet nav skaidri norādīts, ka arī par darbībām ar iekārtām, kas veidotas traucēšanai, iestājas atbildība. Tomēr no Ministru kabineta noteikumiem izriet, ka atbildībai ir jābūt. Līdz ar to ir zināma neatbilstība starp Ministru kabineta noteikumos, speciālajā likumā un Krimināllikumā paredzēto.

Pieņemot šos grozījumus, atbildība turpmāk būs paredzēta ne tikai par darbībām ar iekārtām, kas radītas, lai veiktu minētās darbības, bet arī par darbībām ar iekārtām, kas domātas traucēšanai... Un arī par darbībām ar attiecīgo programmatūru. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 9, atturas – 13. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. Un pēdējais ir 10.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Judins. Tas nav atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, es piedāvāju risināt problēmu, kas ir konstatēta un par ko stāsta mums arī prakses darbinieki, proti, par soda saskaitīšanu gadījumā, ja personai ir piemērota gan probācijas uzraudzība, gan policijas kontrole.

Jāatzīst, ka komisijas sēdes laikā Tieslietu ministrijas eksperti bija nedaudz pārsteigti, jo viņiem vēl nav skaidras atbildes. Viņiem ir vajadzīgs laiks, lai risinātu problēmu. Jo problēma ir, bet to nevar ātri atrisināt. Viņi vēlas diskutēt. Līdz ar to es patlaban atsaucu šo priekšlikumu, lai Tieslietu ministrija varētu izdiskutēt un atrast varbūt vēl labāku risinājumu, nekā es piedāvāju. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

A.Judins. Jā. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Judins. 27.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.345 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Šis ir tas retais gadījums, kad priekšlikumi nav iesniegti, līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Judins. Arī šim likumprojektam termiņš ir 27.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā". Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atgādinu, ka jau iepriekš, skatot šo likumprojektu Saeimā, tika runāts par to, ka zvērinātam notāram tiek nodotas papildu funkcijas, proti, vadīt mediāciju. Un šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistīts ar šo jautājumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra J.Iesalnieka priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā no amata atstādināts zvērināts notārs var savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu, ja tas nerada interešu konfliktu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas iesniegtajā priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti par 4.priekšlikumu piekrīt, 5.priekšlikumu deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

6. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas papildina Notariāta likumu ar jaunu nodaļu par pārrobežu mantojuma lietu vešanu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12.novembris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.novembrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā". Komisija ir saņēmusi 16 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehniska rakstura un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz zvērinātam tiesu izpildītājam uzticēt mediācijas funkciju un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 4.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. – precizējošs Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Precizējošs ir 14. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu lemt par likumprojekta "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.novembrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", otrais lasījums.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – deputāta Krauzes priekšlikums, kurš paredz izmaiņas likumā lietotajā terminā. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. – atbildīgās komisijas izveidots priekšlikums, kas paredz mazajiem alkohola ražotājiem būtiski palielināt gada laikā saražojamā alkohola daudzumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to, ka apstiprinājām 2.priekšlikumu, 3. – deputāta Krauzes priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un arī 4. – deputāta Līdakas un deputāta Trupovnieka priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un visbeidzot 5. – deputāta Krauzes priekšlikums, kurš paredz zināmus administratīvus atvieglojumus mazo alkoholisko dzērienu darītāju tirdzniecības darbībā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Šā gada 29.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījums Augstskolu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Skatām Iekšlietu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta virzīto likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā" (Nr.339/Lp12).

Šo grozījumu Augstskolu likumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rūpīgi skatīja divās savās sēdēs, piedaloties to institūciju pārstāvjiem, kuru intereses šie grozījumi skar. Piedāvātais grozījums Augstskolu likumā paredz to, ka Ministru kabinets attiecībā uz Iekšlietu ministrijas pakļautības koledžām var noteikt no vispārējās kārtības atšķirīgu finansēšanas kārtību, tajā skaitā studējošo pašpārvaldes finansēšanas, kā arī akadēmiskā personāla, izņemot to, kuram ir speciālās dienesta pakāpes, atlīdzības noteikšanas kārtību. Jau šobrīd esošajā likuma redakcijā ir paredzēts, ka Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu kārtību šīm koledžām attiecībā uz studentu komplektēšanu un studiju programmu apstiprināšanu.

Komisijas sēdē bija diezgan nopietna diskusija, jo daļu piedāvāto grozījumu neatbalstīja Augstākās izglītības padome, daļu neatbalstīja Latvijas Studentu apvienība. Pašas komisijas viedoklis bija tāds, ka Pārejas noteikumos piedāvāto grozījumu vietā pareizāk būtu par atbilstošajām normām runāt likuma pamatteksta daļā, kur atsevišķām normām jau ir noteikta atšķirīga kārtība attiecībā uz Aizsardzības ministrijas izglītības iestādēm, tas ir, uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Tur ir minētas arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās koledžas.

Pēc pirmās komisijas sēdes tika piedāvāti precizējumi grozījumiem Augstskolu likumā, kuri Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vēl joprojām pilnībā neapmierina. Balsojums par virzīšanu uz pirmo lasījumu komisijā bija šāds: 5 – "par", 2 – "pret", 2 – "atturas". Tātad lēmums bija atbalstīt.

Lūdzu arī Saeimu kopumā atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus Augstskolu likumā, lai tālāk, gatavojot tos otrajam lasījumam, varētu precizēt atbilstošās redakcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Augstskolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Šī gada 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.novembrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"". Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Šī likumprojekta būtība ir šāda: noteikt par atzīmējamām dienām 7.novembri – Robežsargu dienu; 5.decembri – Policijas darbinieku dienu. Komisijas sēdē bija vēlme šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā, jo šie datumi jau ir turpat pie mūsu durvīm.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un komisija lūgusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (No zāles: "Davaj otrajā lasījumā!")

A.Brigmanis. Ja deputātiem nav iebildumu, aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

A.Brigmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁸ panta par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā un pēc 166.³⁰ panta par likumā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Artuss Kaimiņš savienoja Saeimas deputāta amatu ar neatļautu valdes locekļa amatu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Ādamsons: "Artus, izstāsti visu!" No zāles: "Tikai taisnību!")

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kura nekad nemelo! Labdien, arī pārējie kolēģi! Jums es gribētu paskaidrot, bet galvenokārt es gribētu paskaidrot saviem vēlētājiem par to, ka, sākot parlamentārieša gaitas, man trūka pieredzes un zināšanu par valsts amatpersonu pienākumiem, stājoties valsts darbā. Es ceru, ka naudas sods būs samērīgs un atbilstošs manam nodarījumam.

Bet es vēlos izteikt pateicību kādam vīram, bez kura tālredzīgās iniciatīvas mans jautājums varbūt arī netiktu skatīts. Un šeit es domāju par jums, Orlova kungs. Es atzīšos, ka es no sākuma... Es domāju, ka jūs gribētu mani... Nu, tā kā sašutis es biju, jo es domāju, ka jūs mani gribat politiski un personiski pazemot, bet tad es sapratu: es maldījos. Es sapratu, ka jūs vienkārši skatāties ļoti tālu un jums ir ļoti liela tālredzība, jo vienmēr uz pasaules ir bijis tā, ka ir cilvēki, kas redz tālāk un saprot labāk. Šie cilvēki kļūst par padomdevējiem cilvēkiem, kas nav tik pieredzējuši. Senajā latviešu dzīvesziņā tādus viedus vīrus sauca, Orlova kungs, par krīvu krīviem.

Es esmu pateicīgs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam Orlova kungam, kurš pelnīti, dāmas un kungi, ir kļuvis par mūsu Saeimas krīvu krīvu. (No zāles: "Krīvu krīvs!") Es esmu pateicīgs par iespēju nonākt kopējā sarakstā ar deputātiem, kas ir izdoti sodīšanai. Es jūtos labi blakus Guntim Belēvičam, es jūtos labi blakus Jurim Vectirānam, es jūtos labi blakus Guntim... nē, bet Raimondam Bergmanim... (No zāles: "Nav viņa!") Jums nav, man ir. Es jūtos labi blakus Dainim Liepiņam, es jūtos labi blakus Veiko Spolītim (No zāles: "Ooo!"), es jūtos labi blakus šeit neesošajai Solvitai Āboltiņai. Bet es ne īpaši labi jūtos, ja šajā sarakstā neatrodas angļu dizaina augstas klases automašīnas Range Rover šoferis Urbanoviča kungs, kuru mēģināja izsekot nezināma velosipēdistu banda un taranēja viņa automobili. (Dep. J.Urbanovičs: "Pagaidi!") Bet tas nekas, jā. Es, protams, jūtos labi. Un man par to nav kauns.

Varbūt es kādu vēl nenosaucu? Nenosaucu. Seržanta kungs, arī jums blakus es labi jūtos. Bet man nekas cits neatliek, kā nodot šo stafeti manam draugam un acuraugam Hosamam Abu Meri. (No zāles: "Ar ko viņš izpelnījies?") Bet varbūt ir pienācis laiks, Brigmaņa kungs... varbūt ir pienācis laiks nopietni apspriest domu par deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu, ko?

Sabiedrībai par prieku un Orlova kunga tālredzībai un viedumam par godu es lūdzu Saeimu izdot mani administratīvajai sodīšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 7. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, attiecībā uz šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi, es jūs informēju, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, R.Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam "Par e-veselības projekta ieviešanu" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par kolīzijām būvniecības jomā" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu" jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei "Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei "Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam "Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par Viedās specializācijas stratēģiju" jautājums ir pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Pimenova, Potapkina, Tutina, R.Rubika un Ādamsona jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam "Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem" nav saņemta rakstveida atbilde, un ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību" saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam "Par nepubliskojamu personas datu noplūdēm" saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: "Brīnums!")

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību" saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Tutina, Potapkina, Agešina un Artūra Rubika jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm" nav saņemta rakstveida atbilde. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Tātad paredzētā jautājumu un atbilžu sēde šodien pulksten 17.00 notiks, un uz to ieradīsies ministri.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Ribakovs, Agešins, Ņikiforovs, Urbanovičs un Zariņš ir iesnieguši jautājumu "Par Kultūras ministrijas budžeta prioritātēm 2016.gadam". To nododam kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbildes sniegšanai.

Deputāti Kūtris, Meija, Platpers, Šimfa un Balodis ir iesnieguši jautājumu "Par likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam"". To nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.

Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis un Šimfa ir iesnieguši jautājumu "Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016.gadam". To nododam izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.

Kolēģi! Darba kārtības jautājumi ir izskatīti (No zāles: "Pasēžam vēl!", "Varbūt apsveicam kādu?"), un mums ir jādodas pārtraukumā... (No zāles: "Līdz nākošajai ceturtdienai pārtraukums!")... un mums ir jābeidz Saeimas sēde.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, apsveiksim jubilāru! Šodien 66 gadu jubileju svin Ojārs Ēriks Kalniņš, un mēs no sirds viņu sveicam. (Aplausi.)

Kolēģi! 45 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Gaidis Bērziņš, un sveicam arī viņu. (Aplausi.)

Un 35 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Romāns Naudiņš, kuru arī no sirds sveicam. (Aplausi.)

Sveicam jubilārus! Bet, kamēr tiek vēl gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie jubilāri, sirsnīgi sveicieni jums! Bet mans paziņojums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģiem. Aicinu visus paēst pusdienas, lai pulksten 11.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās mēs varētu sanākt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas kolēģi! Mūsu komisijas sēde sāksies Sarkanajā zālē pulksten 12.30. Kolēģi, tie, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, iespējams, joprojām baudīs Šadurska kunga lielisko kompāniju, bet, ja mums būs problēmas, lūdzu, esiet gatavi pievienoties komisijas sēdei!

Paldies. Tiekamies pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Kolēģi, šodien nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars un Ivans Ribakovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem