Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 809 "Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2014., Nr. 257 (5317) https://www.vestnesis.lv/op/2014/257.48

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.810

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā"

Vēl šajā numurā

30.12.2014., Nr. 257 (5317)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 809

Pieņemts: 23.12.2014.

OP numurs: 2014/257.48

2014/257.48
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 39 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.809

Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 33.§)

Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25.panta 17.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību medus bišu (turpmāk – bites) saimēs.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizdomas par saslimšanu – situācija, kad bišu saimei novēro Amerikas peru puves raksturīgās klīniskās pārmaiņas;

2.2. apdraudētā teritorija – teritorija ap skarto punktu ne mazāk kā triju kilometru rādiusā;

2.3. bišu saime – bišu māte, darba bites un trani, kas tiek turēti bišu stropā;

2.4. ganāmpulks (bišu drava) – bišu saimes, kas pieder vienam īpašniekam;

2.5. izmeklējamais paraugs – peru vai bišu paraugs vai medus no peru kārēm, kas paņemts no bišu saimes Amerikas peru puves uzraudzības pasākumu laikā, lai laboratoriskajos izmeklējumos noteiktu Amerikas peru puves ierosinātāju vai to sporas;

2.6. klīniskā materiāla paraugs – peru vai bišu paraugs vai medus no peru kārēm, kas paņemts no bišu saimes Amerikas peru puves kontroles vai apkarošanas pasākumu laikā, lai laboratoriskajos izmeklējumos noteiktu Amerikas peru puves ierosinātāju vai to sporas;

2.7. kontroles pasākumi – profilaktiskas mērķtiecīgas darbības, ko veic sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (turpmāk – dienests), lai noskaidrotu Amerikas peru puves diagnozi un īstenotu preventīvos pasākumus bišu saimju pasargāšanai no saslimšanas ar Amerikas peru puvi;

2.8. pagaidu bišu turēšanas novietne – teritorija, kura atrodas ārpus pastāvīgās bišu turēšanas novietnes un uz kuru pārvieto bišu saimes nektāra ievākšanai;

2.9. pastāvīgā bišu turēšanas novietne – atsevišķa norobežojama platība, kas ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) bišu saimju pastāvīgai turēšanai un veido vienu epidemioloģisko vienību;

2.10. pilnvarots veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko dienests pilnvarojis īstenot Amerikas peru puves apkarošanas pasākumus;

2.11. pozitīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts – attiecīgajai bišu saimei ņemtajā izmeklējamā vai klīniskā materiāla paraugā laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts Amerikas peru puves ierosinātājs vai tā sporas;

2.12. skartais punkts – pastāvīgā bišu turēšanas novietne, kurā apstiprināta Amerikas peru puves diagnoze;

2.13. slima bišu saime – bišu saime, kurai apstiprināta Amerikas peru puves diagnoze;

2.14. uzraudzības pasākumi – profilaktiskas darbības – bišu saimes veselības stāvokļa novērošana un preventīvi pasākumi, lai pasargātu bišu saimes no inficēšanās ar Amerikas peru puvi.

3. Dienests, pamatojoties uz šiem noteikumiem:

3.1. izstrādā Amerikas peru puves uzraudzības un apkarošanas programmu;

3.2. savā tīmekļa vietnē www.pvd.gov.lv publicē pilnvaroto veterinārārstu sarakstu.

4. Dienests šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajā Amerikas peru puves uzraudzības un apkarošanas programmā norāda:

4.1. programmas mērķus;

4.2. Amerikas peru puves etioloģiju un patoģenēzi;

4.3. Amerikas peru puves klīniskās pazīmes;

4.4. laboratoriski izmeklējamā parauga veidu un parauga ņemšanas kārtību;

4.5. izmantojamās laboratorisko izmeklējumu metodes;

4.6. laboratorisko rezultātu paziņošanas kārtību;

4.7. pilnvarota veterinārārsta un dienesta inspektora uzdevumus – rīcību Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumu laikā.

5. Dienests iesniedz saskaņošanai Zemkopības ministrijā Amerikas peru puves uzraudzības un apkarošanas programmu un piecu darbdienu laikā pēc saskaņošanas to publicē savā tīmekļa vietnē. Ja Amerikas peru puves uzraudzības un apkarošanas programma tiek precizēta, to atkārtoti iesniedz saskaņošanai Zemkopības ministrijā.

6. Zemkopības ministrija saskaņo Amerikas peru puves uzraudzības un apkarošanas programmu piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas, ja tā atbilst šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām.

7. Izmeklējamos paraugus un klīniskā materiāla paraugus nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) vai citu akreditētu laboratoriju.

8. Ja bišu saimes īpašnieka vai turētāja uzraudzības pasākumu laikā ņemtos izmeklējamos paraugus izmeklē citā akreditētā laboratorijā, attiecīgos laboratoriskos izmeklējumus Amerikas peru puves noteikšanai veic saskaņā ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas atzītajām laboratoriskajām diagnostikas metodēm.

9. Institūts vai akreditēta laboratorija pēc izmeklējamā vai klīniskā materiāla parauga laboratoriskās izmeklēšanas izmeklējumu rezultātus elektroniski vai papīra formā izsniedz:

9.1. datu centram;

9.2. personai, kas iesūtījusi paraugu;

9.3. dienestam saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja iegūts pozitīvs laboratorisko izmeklējuma rezultāts.

10. Datu centrs laboratorisko izmeklējumu rezultātus reģistrē savā datubāzē.

11. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs sedz ar izmeklējamā parauga ņemšanu, nosūtīšanu un laboratorisko izmeklēšanu saistītos izdevumus.

12. Ja rodas aizdomas par saslimšanu vai ir apstiprināta Amerikas peru puves diagnoze un bišu saimes īpašnieks vai turētājs ir īstenojis šo noteikumu 2. un 3. nodaļā noteiktos uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus, Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma sedz šādas ar Amerikas peru puves kontroles un apkarošanas pasākumiem saistītās izmaksas:

12.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

12.1.1. transporta izdevumus;

12.1.2. darba samaksu par pilnvarota veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par klīniskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, kā arī bišu saimes klīnisko novērtēšanu;

12.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.

13. Ja bišu saimes īpašnieks vai turētājs nav īstenojis šo noteikumu 2. un 3. nodaļā noteiktos uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus, tas sedz visus ar Amerikas peru puves kontroles un apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus pilnvarotajam veterinārārstam, dienestam un institūtam un dienests nosaka bišu produktu un biškopības blakusproduktu pārvietošanas ierobežojumus.

2. Amerikas peru puves uzraudzības pasākumi

14. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs savā ganāmpulkā (bišu dravā):

14.1. ievieto bišu saimes vai bites, kas ievestas no:

14.1.1. ganāmpulka (bišu dravas), kurā nav konstatētas slimas bišu saimes, nav aizdomu par saslimšanu un nav bijis pozitīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts;

14.1.2. citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli;

14.1.3. valsts, kas nav dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts), atbilstoši Komisijas 2010. gada 12. marta Regulas (ES) 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības, 7., 10. un 13. panta prasībām;

14.2. ieved no trešās valsts medu, bišu vasku, peru pieniņu, propolisu vai ziedputekšņus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā (turpmāk – biškopības blakusprodukti), ja izpildīti importa un tranzīta nosacījumi saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011), XIV pielikuma II nodaļu;

14.3. izmanto biškopības blakusproduktus, kas atbilst regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma IX nodaļā noteiktajām prasībām.

15. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs uz pagaidu bišu turēšanas novietni pārvieto klīniski veselās bišu saimes, kurām netika novērotas Amerikas peru puvei raksturīgās klīniskās pārmaiņas.

16. Biškopības blakusproduktu pārstrāde notiek uzņēmumā vai iekārtā, kas reģistrēta vai atzīta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kuras iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – dienestā reģistrēta iekārta).

17. Bišu barības apritē iesaistītais uzņēmums, ja tas reģistrēts dienestā atbilstoši normatīvajam aktam par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas un atzīšanas kārtību (izņemot šo noteikumu 18. punktā minēto uzņēmumu), ievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulā Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības.

18. Bišu barības apritē iesaistīts uzņēmums, kas tieši piegādā primāri ražotu bišu barību, izpilda normatīvajā aktā par higiēnas prasībām dzīvnieku barības primārajai ražošanai un tiešajām piegādēm mazos daudzumos noteiktās prasības.

19. Ja bišu barība rada vai var radīt apdraudējumu bišu veselībai, tad barības apritē iesaistītā persona par to ziņo dienestam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 20. pantā noteikto.

20. Ja bišu saimes īpašnieks vai turētājs vēlas pārliecināties par bišu saimes veselību, tas uzraudzības nolūkā nodrošina izmeklējamā parauga ņemšanu un nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai.

21. Ja izmeklējamais paraugs nosūtīts izmeklēšanai uz akreditētu laboratoriju citā valstī, bišu saimes īpašnieks vai turētājs vienas darbdienas laikā pēc laboratorisko rezultātu saņemšanas elektroniski nosūta izmeklējumu rezultātus attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

22. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība pēc šo noteikumu 21. punktā minēto laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas tos reģistrē datu centra datubāzē.

3. Amerikas peru puves kontroles un apkarošanas pasākumi

3.1. Kontroles pasākumi, ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi

23. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība triju nedēļu laikā no brīža, kad par izmeklējamo paraugu saņemts pozitīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts, nodrošina šo noteikumu 24. punktā minēto pasākumu īstenošanu.

24. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors pastāvīgajā bišu turēšanas novietnē:

24.1. veic bišu saimju klīnisko novērtēšanu;

24.2. nosūta uz institūtu Amerikas peru puves diagnozes noskaidrošanai klīniskā materiāla paraugu:

24.2.1. kas ņemts no bišu saimes, par kuru tika saņemts pozitīvs laboratorisko izmeklējuma rezultāts, neatkarīgi no tā, vai ir aizdomas par šīs bišu saimes saslimšanu vai šādu aizdomu nav;

24.2.2. kas ņemts no bišu saimes, par kuru ir aizdomas par saslimšanu.

25. Ja šo noteikumu 24. punktā minētos pasākumus nav iespējams īstenot līdz kārtējā gada 1. oktobrim, tad tos sāk īstenot nākamā gada pavasarī, kad dienas laikā gaisa temperatūra ēnā sasniedz vismaz 14 °C.

26. Ja bišu saimes īpašnieks vai turētājs ir saņēmis:

26.1. šo noteikumu 24.2.1. apakšpunktā minētā klīniskā materiāla atkārtotai laboratoriskai izmeklēšanai paņemtā parauga:

26.1.1. negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu, tas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu;

26.1.2. pozitīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu un par šo bišu saimi nepastāv aizdomas par saslimšanu, tas īsteno šo noteikumu 27. un 29. punktā minētos pasākumus vai, ja pastāv aizdomas par saslimšanu, – šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā noteiktos pasākumus;

26.2. šo noteikumu 24.2.2. apakšpunktā minētā klīniskā materiāla parauga:

26.2.1. negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu, tas nodrošina izmeklējamo paraugu ņemšanu un laboratorisko diferenciāldiagnostiku;

26.2.2. pozitīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu, tas īsteno šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā noteiktos pasākumus.

27. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs:

27.1. ja atkārtoti saņemts pozitīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts, bet bišu saimei nenovēro Amerikas peru puves klīniskās pazīmes:

27.1.1. bišu saimi pārvieto jaunā vai citā bišu stropā, kas dezinficēts, izmantojot līdzekļus un metodes, kas nodrošina Amerikas peru puves ierosinātāju un to sporu iznīcināšanu;

27.1.2. no bišu saimes iegūto medu, peru pieniņu, propolisu un ziedputekšņus izmanto tikai cilvēku uzturā, nevis bišu barošanai;

27.1.3. biškopībā neizmanto no bišu saimes iegūtos biškopības blakusproduktus, izņemot vasku, ja ir izpildītas šo noteikumu 28. punktā minētās prasības;

27.1.4. bišu saimes stropus, peru kāres un apkāres dezinficē, izmantojot līdzekļus un metodes, kas nodrošina Amerikas peru puves ierosinātāju un to sporu iznīcināšanu;

27.2. biškopībā izmantotos instrumentus un traukus dezinficē, izmantojot līdzekļus un metodes, kas nodrošina Amerikas peru puves ierosinātāju un to sporu iznīcināšanu.

28. Vasku, kas iegūts no bišu saimes, par kuru saņemts pozitīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts, bet kurai nenovēro Amerikas peru puves klīniskās pazīmes, atļauts izmantot biškopībā Latvijas teritorijā, ja vasks pirms tam dienestā reģistrētā iekārtā ir pārstrādāts, izmantojot pārstrādes metodes, kas minētas regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļas A, B un G daļā.

29. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs šo noteikumu 27.1.4. un 27.2. apakšpunktā minētos pasākumus dokumentē, norādot dezinfekcijas veikšanas datumu, veidu, dezinfekcijas šķīduma nosaukumu un koncentrāciju, kā arī dezinficētos objektus.

3.2. Kontroles pasākumi, ja bišu saimes īpašniekam vai turētājam rodas aizdomas par bišu saslimšanu ar Amerikas peru puvi

30. Ja bišu saimes īpašniekam vai turētājam rodas aizdomas par saslimšanu bišu turēšanas novietnē, viņš:

30.1. izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē par to pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru un nodrošina, lai tiktu veikta bišu saimes klīniskā novērtēšana, paņemts klīniskā materiāla paraugs un nosūtīts uz institūtu;

30.2. līdz Amerikas peru puves diagnozes noskaidrošanai bišu saimes nepārvieto ārpus pastāvīgās bišu turēšanas novietņu teritorijas un nodrošina, lai bišu saimes, par kuru saslimšanu ir aizdomas, nenonāktu kontaktā ar veselajām bišu saimēm.

31. Ja bišu saimes īpašniekam vai turētājam rodas aizdomas par saslimšanu bišu pagaidu turēšanas novietnē, viņš:

31.1. izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē par to pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru un nodrošina, lai bišu pagaidu turēšanas novietnē tiktu veikta bišu saimes klīniskā novērtēšana, paņemts klīniskā materiāla paraugs un nosūtīts uz institūtu;

31.2. triju darbdienu laikā no aizdomu konstatēšanas brīža pārvieto visas bišu saimes atpakaļ uz pastāvīgo bišu turēšanas novietni un pēc tam rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 30.2. apakšpunktu.

3.3. Pasākumi, kas veicami, ja Amerikas peru puves diagnoze tiek apstiprināta

32. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors apstiprina Amerikas peru puves diagnozi, ja bišu saimes klīniskajā novērtēšanā novēro Amerikas peru puves raksturīgās klīniskās pārmaiņas un laboratoriskajos izmeklējumos ir konstatēts Amerikas peru puves ierosinātājs vai tā sporas.

33. Pilnvarotais veterinārārsts vienas darbdienas laikā pēc Amerikas peru puves diagnozes apstiprināšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu, paziņo par to dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai.

34. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība divu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par apstiprināto Amerikas peru puves diagnozi:

34.1. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par skarto punktu un apdraudētās teritorijas noteikšanu. Pēc šo noteikumu 35. punktā minētā Amerikas peru puves apkarošanas pasākumu plāna apstiprināšanas minētajā teritorijā veic epizootoloģiskās situācijas izpēti, lai noskaidrotu iespējamās saslimušās un epizootoloģiski saistītās pastāvīgās bišu turēšanas novietnes, kā arī atklātu Amerikas peru puves ierosinātāja izplatīšanās ceļus un iespējamos inficētos objektus;

34.2. reģistrē skarto punktu un apdraudēto teritoriju datu centra datubāzē un nosaka aizliegumus bišu saimes pārvietošanai un blakusproduktu izmantošanai. Aizlieguma periods sākas dienā, kurā konstatē pēdējo slimo bišu saimi.

35. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par apstiprinātu Amerikas peru puves diagnozi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par Amerikas peru puves apkarošanas pasākumu plāna apstiprināšanu. Pasākumu plānā, vienojoties ar bišu saimes īpašnieku vai turētāju, nosaka Amerikas peru puves apkarošanas pasākumus skartajā punktā, norādot:

35.1. apkarošanas pasākumu secību;

35.2. personu, kas ir atbildīga par Amerikas peru puves apkarošanas pasākuma kontroli;

35.3. epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātus un rīcību ar bišu saimēm, stropiem, peru kārēm, apkārēm, instrumentiem, medu un biškopības blakusproduktiem;

35.4. Amerikas peru puves apkarošanas pasākumu īstenošanas laiku.

36. Datu centrs savas tīmekļa vietnes publiskajā sadaļā uztur aktuālo informāciju par Amerikas peru puves skartajiem punktiem un apdraudētajām teritorijām, norādot novadu, pagastu, ganāmpulka (bišu dravas) un pastāvīgās bišu turēšanas novietnes numuru.

37. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs līdz brīdim, kamēr dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība atceļ lēmumu par skartā punkta noteikšanu, nepārvieto bišu saimes un no tām iegūtos blakusproduktus ārpus skartā punkta.

38. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs skartajā punktā:

38.1. slimās bišu saimes izolē no veselajām bišu saimēm, kā arī slimās bišu saimes un to peru kāres un apkāres septiņu dienu laikā likvidē, sadedzinot saskaņā ar normatīvo aktu par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, un pēc sadedzināšanas aprok;

38.2. no slimās bišu saimes iegūto medu, peru pieniņu, propolisu un ziedputekšņus izmanto tikai cilvēku uzturā, nevis bišu barošanai;

38.3. biškopībā neizmanto no slimās bišu saimes iegūtos biškopības blakusproduktus, izņemot vasku, ja ir izpildītas šo noteikumu 39. punktā minētās prasības;

38.4. bišu stropu, kurā atradās slimā bišu saime, biškopībā izmantotos instrumentus un traukus dezinficē, izmantojot līdzekļus un metodes, kas nodrošina Amerikas peru puves ierosinātāju un to sporu iznīcināšanu. Ja bišu strops, kurā atradās slimā bišu saime, ir bojāts un dezinfekcijai nav piemērots, to likvidē, izmantojot metodes, kas nodrošina Amerikas peru puves ierosinātāju un to sporu iznīcināšanu.

39. No slimās bišu saimes iegūto vasku atļauts izmantot biškopībā Latvijas teritorijā, ja vasks pirms tam dienestā reģistrētā iekārtā ir pārstrādāts, izmantojot regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļas A, B un G daļā minētās pārstrādes metodes.

40. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs šo noteikumu 38.1. un 38.4. apakšpunktā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta inspektora norādījumiem.

41. Bišu saimes īpašnieks vai turētājs pēc šo noteikumu 38.1. un 38.4. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanas:

41.1. divu darbdienu laikā par to rakstiski informē dienesta inspektoru vai pilnvaroto veterinārārstu;

41.2. iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par to zaudējumu segšanu, kas radušies Amerikas peru puves apkarošanas laikā, iznīcinot bišu saimi, saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā.

42. Dienesta inspektors vai pilnvarotais veterinārārsts mēneša laikā pēc šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas atkārtoti veic bišu saimju klīnisko novērtēšanu pastāvīgajā bišu turēšanas novietnē un, ja rodas aizdomas par saslimšanu, no bišu saimes paņem klīniskā materiāla paraugu un to nosūta uz institūtu.

43. Ja šo noteikumu 42. punktā minētos pasākumus nav iespējams īstenot līdz kārtējā gada 1. oktobrim, tad tos sāk īstenot nākamā gada pavasarī, kad dienas laikā gaisa temperatūra ēnā sasniedz vismaz 14 °C.

44. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība nosaka pastāvīgās bišu turēšanas novietnes, kuras ir epizootoloģiski saistītas ar skarto punktu vai atrodas apdraudētajā teritorijā un kurās dienesta inspektors vai pilnvarotais veterinārārsts:

44.1. veiks bišu saimju klīnisko novērtēšanu;

44.2. no bišu saimes, par kuras saslimšanu ir aizdomas, paņems klīniskā materiāla paraugu un to nosūtīs laboratoriskai izmeklēšanai Amerikas peru puves diagnozes noskaidrošanai.

45. Ja paņemts šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētā klīniskā materiāla paraugs, tad līdz Amerikas peru puves diagnozes noskaidrošanai bišu saimes īpašnieks vai turētājs nepārvieto bišu saimes un no tām iegūtos blakusproduktus ārpus pastāvīgās bišu turēšanas novietnes un nodrošina, lai bišu saimes, par kuru saslimšanu ir aizdomas, nenonāktu kontaktā ar veselajām bišu saimēm.

46. Ja pilnvarotajam veterinārārstam pēc šo noteikumu 42. un 44. punktā minēto bišu saimju klīniskās novērtēšanas nerodas aizdomas par to saslimšanu vai, laboratoriski izmeklējot klīniskā materiāla paraugu, ir iegūti negatīvi rezultāti, tad pēc klīniskās novērtēšanas vai laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas pilnvarotais veterinārārsts par to vienas darbdienas laikā informē attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību.

47. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 46. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par skartā punkta un apdraudētās teritorijas statusa saglabāšanu vai atcelšanu.

4. Noslēguma jautājumi

48. Dienests šo noteikumu 3. punktā minēto programmu izstrādā un pilnvaroto veterinārārstu sarakstu publicē līdz 2015. gada 1. februārim.

49. Šo noteikumu 36. punktā minētās aktuālās informācijas uzturēšanu datu centra tīmekļa vietnes publiskajā sadaļā nodrošina ar 2016. gada 1. janvāri.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!