Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Jēkabpils pilsētas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jēkabpils pilsētas domes 2014. gada 7. augusta saistošie noteikumi Nr. 20 "Kārtība, kādā sedz ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.08.2014., Nr. 160 (5220) https://www.vestnesis.lv/op/2014/160.14

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

15.08.2014., Nr. 160 (5220)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Jēkabpils pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 20

Pieņemts: 07.08.2014.

OP numurs: 2014/160.14

2014/160.14
RĪKI

Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.20

Jēkabpilī 2014.gada 7.augustā

Kārtība, kādā sedz ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
25.pantu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu veidus ar dzīvojamās telpas (turpmāk – dzīvoklis (mājoklis)) lietošanu saistīto izdevumu segšanai, to aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību Jēkabpils pilsētā.

2. Saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. Atsevišķi dzīvojoša persona – persona, kura dzīvoklī (mājoklī) dzīvo viena;

2.2. Ģimene – laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. Ienākumi – naudas līdzekļi, kurus saņem ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteiktajam;

2.4. Izdevumus apliecinošs dokuments – elektroniskā kases aparāta čeka, stingrās uzskaites kvīts, faktūrrēķina, maksājuma uzdevuma vai cita maksājumu apliecinoša dokumenta oriģināls, kurā norādīts palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

2.5. SOPA – sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas elektroniskā sistēma, kurā tiek uzglabāta informācija par ģimenēm un atsevišķi dzīvojošām personām piešķirtajiem pabalstiem un atvieglojumiem.

3. Ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai pašvaldība var piešķirt vienu no šādiem pabalstiem:

3.1. dzīvokļa (mājokļa) pabalstu;

3.2. pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai.

4. Tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, (turpmāk – palīdzības pieprasītājs), kurš atbilst šādiem kritērijiem:

4.1. deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

4.2. atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam;

4.3. nedzīvo sociālajā mājā vai dzīvoklī, kuram piešķirts sociālā dzīvokļa statuss.

5. Tiesības saņemt pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai ir atsevišķi dzīvojošai personai, kura saņem vecuma, invaliditātes (I vai II invaliditātes grupa) pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu (turpmāk – palīdzības pieprasītājs) un atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

5.2. vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 350 euro;

5.3. nedzīvo sociālajā mājā vai dzīvoklī, kuram piešķirts sociālā dzīvokļa statuss.

6. Palīdzības pieprasītājam nav tiesību saņemt pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai, ja laika periodā no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ir bijis piešķirts dzīvokļa (mājokļa) pabalsts.

7. Iesniedzot Jēkabpils Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) šo noteikumu 10. vai 24.punktā minēto iesniegumu, palīdzības pieprasītājs dod atļauju iegūt un izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par visiem ģimenes locekļiem, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par dzīvokļa (mājokļa) pabalsta vai pabalsta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai piešķiršanu vai atteikumu piešķirt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu vai pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai, un veikt datu apstrādi elektroniskajā datu bāzē SOPA.

8. Dienesta sociālā darba speciālisti palīdzības pieprasītāja sniegtās ziņas pārbauda, izskatot iesniegtos dokumentus, pieprasot ziņas no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām un apsekojot dzīvesvietu.

9. Dienests desmit darbdienu laikā pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par 3.1. vai 3.2.apakšpunktā minētā pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt 3.1. vai 3.2.apakšpunktā minēto pabalstu.

II. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta pieprasīšanas, aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

10. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta saņemšanai palīdzības pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un dzīvokļa (mājokļa) apsaimniekošanas vai īres, vai patapinājuma līgumu, vai zemesgrāmatu apliecību, iesniedz Dienestā iesniegumu un:

10.1. ienākumus apliecinošus dokumentus par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa perioda pirmajiem trīs kalendāra mēnešiem, ja statuss piešķirts uz sešiem mēnešiem un dzīvokļa (mājokļa) pabalstu pieprasa atkārtoti piešķirtā statusa laikā;

10.2. ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu dokumentu (rēķinu, kvīšu, u.c.) kopijas par mēnešiem, par kuriem iesniegti ienākumus apliecinoši dokumenti, uzrādot oriģinālus.

11. Ja tiesības uz dzīvokli (mājokli) nav nostiprinātas Zemesgrāmatā, palīdzības pieprasītājs papildus šo noteikumu 10.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentu, kas apliecina dzīvokļa (mājokļa) tiesisku iegūšanu (līgums, tiesas spriedums, mantojuma apliecība).

12. Dienests ir tiesīgs palīdzības pieprasītājam pieprasīt iesniegt vai uzrādīt citus šo noteikumu 10. un 11.punktā neminētus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu pabalsta pieprasītāja tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu.

13. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir tiesības pieprasīt visā trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa periodā. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai palīdzības pieprasītājs pieprasa vienu reizi trijos mēnešos, bet kurināmā iegādei – vienu reizi kalendārajā gadā.

14. Ja palīdzības pieprasītājs ir ģimene, iesniegumu un dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinu paraksta viens no ģimenes pilngadīgajiem locekļiem.

15. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsts tiek aprēķināts kā starpība starp summu, ko veido normatīvajos aktos noteiktā garantētā minimālā ienākumu (turpmāk – GMI) līmeņa summa palīdzības pieprasītājam un ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu summa (nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanai), un palīdzības pieprasītāja ienākumiem pēc formulas:

P = GMI + K – I, kur:

P – dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs mēnesī;

GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa palīdzības pieprasītājam mēnesī;

K – faktiskie ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistītie vidējie izdevumi mēnesī, nepārsniedzot normatīvos izdevumus;

I – palīdzības pieprasītāja vidējie ienākumi mēnesī, ieskaitot attiecīgajos mēnešos saņemto pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai.

16. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu aprēķina pēc formulas:

P = 135 % GMI + K – I,

ja palīdzības pieprasītājs ir:

16.1. ģimene ar trīs un vairāk bērniem;

16.2. ģimene, kurā ir persona ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;

16.3. atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai persona ar invaliditāti, vai ģimene, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri un/vai personas ar invaliditāti;

16.4. atsevišķi dzīvojoša politiski represēta persona un/vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieks;

16.6. atsevišķi dzīvojošs pilngadību sasniedzis bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns līdz 24 gadu vecumam;

16.7. persona, kura viena audzina nepilngadīgu bērnu un saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem.

17. Dienesta sociālā darba speciālists var noslēgt rakstisku vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu ar palīdzības pieprasītāju, vienojoties par pasākumiem palīdzības pieprasītāja sociālās situācijas uzlabošanai.

18. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs tiek samazināts par līdzdarbības pienākumus nepildījušo ģimenes locekļu daļu. Viena ģimenes locekļa pabalsta daļu iegūst, aprēķināto pabalsta summu dalot ar ģimenes locekļu skaitu.

19. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai piešķir par trīs mēnešu periodu trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa laikā. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu kurināmā iegādei piešķir vienu reizi gadā līdz kalendārā gada beigām.

20. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta maksimālais apmērs kalendārajā gadā ir 600 euro, 16.punktā minētajiem palīdzības pieprasītājiem – 800 euro.

21. Dienests izmaksā dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ar pārskaitījumu nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējam līdz nākamā mēneša 10.datumam. Namu apsaimniekotāji nodrošina, lai saņemtā dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs tiktu uzrādīts īres vai apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu kvītīs.

22. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta cietā kurināmā veidā piegādi Dienests nodrošina palīdzības pieprasītājam dzīvesvietā. Ja aprēķinātais dzīvokļa (mājokļa) pabalsts cietā kurināmā veidā kalendārajam gadam nepārsniedz 100 euro, to var izmaksāt naudā.

23. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu nepiešķir, ja palīdzības pieprasītājs:

23.1. ir atsevišķi dzīvojoša persona un nepilda vienošanos par līdzdarbību;

23.2. ir atteicies slēgt vienošanos par līdzdarbību.

III. Pabalsta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība

24. Lai saņemtu pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai, palīdzības pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Dienestā iesniegumu un:

24.1. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu;

24.2. ienākumus apliecinošus dokumentus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;

24.3. izdevumus apliecinošu dokumentu (rēķini, kvītis u.c.) par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu laikposmā no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kopijas, uzrādot oriģinālus.

25. Dienests ir tiesīgs palīdzības pieprasītājam pieprasīt iesniegt vai uzrādīt citus šo noteikumu 24.punktā neminētus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu palīdzības pieprasītāja tiesības saņemt pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai.

26. Dienestam ir tiesības, bez iepriekšējas saskaņošanas, apsekot palīdzības pieprasītāju dzīvesvietā, lai pārliecinātos par mājsaimniecības faktisko sastāvu. Konstatētais tiek fiksēts Dzīves apstākļu pārbaudes aktā, kuru paraksta palīdzības pieprasītājs un Dienesta darbinieks, kurš veica pārbaudi.

27. Pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai piešķir vienu reizi gadā 50 % apmērā no palīdzības pieprasītāja izdevumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

28. Pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai nepiešķir, ja palīdzības pieprasītājs:

28.1. atsakās vai nenodrošina Dienestam iespēju veikt tā dzīves apstākļu pārbaudi dzīvesvietā;

28.2. sniedzis nepatiesas ziņas.

IV. Noslēguma jautājumi

29. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu un pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai piešķir Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 2011.gada 14.aprīļa saistošos noteikumus Nr.12 (sēdes protokols Nr.10, 4.§) "Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu".

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
tautsaimniecības jautājumos A.Kraps



 

Pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
07.08.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.20

Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanas normatīvie izdevumi

Aprēķinot dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, izmanto šādus normatīvos izdevumus:

1. Par dzīvokļa (mājokļa) īri vai apsaimniekošanas izdevumiem (nepārsniedzot Jēkabpils pilsētas domes apstiprinātos tarifus) un apkuri, kas nodrošināta visam namam:

1.1. visai platībai, ja:

1.1.1. tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī,

1.1.2. tas ir divistabu dzīvoklis, kurā dzīvo tikai personas ar I vai II grupas invaliditāti un/vai personas, kuras vecākas par 65 gadiem;

1.2. 20 m2 no kopējās platības vienai personai un 15 m2 no kopējās platības katrai nākamajai personai ģimenē;

1.3. papildus 1.2.apakšpunktā noteiktajam normatīvam, dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinā var iekļaut izmaksas par 15 m2 no kopējās platības par pagaidu prombūtnē (atrodas militārajā dienestā, ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē), bet ne ilgāk par pieciem gadiem, esošu personu, kura dzīvoklī (mājoklī) deklarējusi pamata dzīvesvietu un visā prombūtnes laikā negūst ienākumus;

1.4. 30 m2 no kopējās platības katrai personai ar I un II grupas invaliditāti, ja dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinam nav piemērojams 1.1.2.apakšpunkts;

1.5. 45 m2 no kopējās platības trīsistabu dzīvoklī atsevišķi dzīvojošai personai, kas vecāka par 65 gadiem.

2. Par gāzi:

2.1. dzīvoklim (mājoklim) ar centralizēto gāzes padevi – gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;

2.2. dzīvoklim (mājoklim) ar gāzes balonu (ar tilpumu ne vairāk kā 60 litri) – balona(u) iegādes izdevumu summa vienu reizi trijos mēnešos vienai personai un ne vairāk kā vienu reizi mēnesī ģimenei;

2.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot centralizēto gāzes padevi – papildus 2.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, ja aprēķinā netiek iekļautas 4.punktā norādītās karstā ūdens izmaksas.

3. Par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā:

3.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas ģimenei mēnesī;

3.2. ja dzīvoklī (mājoklī) izmanto elektrisko plīti – 100 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 40 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas ģimenei mēnesī;

3.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot elektroenerģiju – papildus 3.1. un/vai 3.2.apakšpunktos noteiktajam 30 kWh izmaksas mēnesī vienai personai, ja aprēķinā netiek iekļautas 4.punktā norādītās karstā ūdens izmaksas.

4. Aukstajam un karstajam ūdenim – izmaksas atbilstoši īres un komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) norādītajai summai vai atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

5. Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

5.1. ar malku:

5.1.1. 5 m3 izmaksas gadā vienai krāsnij, katrai nākamajai krāsnij 2 m3 izmaksas gadā. Ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena pagatavošanai izmanto tikai malkas plīti, papildus var piešķirt 3 m3 malkas izmaksas gadā, bet ne vairāk kā 10 m3 malkas izmaksas gadā dzīvoklim (mājoklim). Aprēķinā iekļauj kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;

5.1.2. dzīvoklim (mājoklim) ar vietējo centrālo apkuri – 10 m3 malkas izmaksas gadā. Aprēķinā iekļauj kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;

5.1.3. dzīvoklim (mājoklim), kur karsto ūdeni iegūst izmantojot malku – papildus 5.1.1. vai 5.1.2.apakšpunktā minētajam – 3 m3 gadā, ja aprēķinā netiek iekļautas 4.punktā norādītās karstā ūdens izmaksas;

5.2. ar cita veida cieto kurināmo (oglēm, briketēm) – 2 tonnu izmaksas kalendārajā gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā 4 tonnu izmaksas kalendārajā gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem). Aprēķinā iekļauj kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;

5.3. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvokļa (mājokļa) 1 m2 sešus mēnešus gadā papildus 2.punktā noteiktajam;

5.4. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvokļa (mājokļa) 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus 3.punktā noteiktajam.

6. Par atkritumu izvešanu no privātā mājokļa:

6.1. sadzīves atkritumiem – 0,05 m3 izmaksas mēnesī vienai personai;

6.2. šķidrajiem atkritumiem mājoklim bez ūdensvada (sausā tualete) – 0,5 m3 izmaksas vienai personai gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;

6.3. šķidrajiem atkritumiem mājoklim ar ūdensvadu – 1 m3 izmaksas vienai personai gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem.

7. Normatīvajos izdevumos par dzīvokli (mājokli) netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju, nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī izdevumi par nama remontdarbiem un citi šajā pielikumā neminēti izdevumi.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
tautsaimniecības jautājumos A.Kraps



 

Jēkabpils pilsētas domes 07.08.2014. saistošo noteikumu Nr.20 "Kārtība, kādā sedz ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Jēkabpils pilsētas domes 14.04.2011. saistošie noteikumi "Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu" paredz, ka tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir tikai tām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk – ģimene (persona), kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

Ar 2013.gada 25.septembri mainoties Ministru kabineta 17.09.2013. noteikumos Nr.817 "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1033 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"" noteiktajai aprēķina kārtībai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, paredzot, ka turpmāk aprēķins veicams atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam, nevis proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, attiecīgi būtiski pieauga atsevišķi dzīvojošo personu izdevumi. Lai varētu kompensēt izdevumu pieaugumu vientuļajiem vecuma, invaliditātes (I vai II invaliditātes grupa) pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmējiem, kuri līdz šim nevarēja pretendēt uz dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, nepieciešams saistošajos noteikumos iestrādāt attiecīgas normas.

2. Īss projekta satura izklāsts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta piektajā daļā un likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.panta pirmajā daļā noteiktas pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus par dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personām, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu.

Ievērojot Ministru kabineta 03.02.2009. noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. un 186.punktā noteikto, ja grozāmo normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, tad ir sagatavojams jauns noteikumu projekts.

Saistošie noteikumi regulē ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu kompensēšanas veidus – dzīvokļa (mājokļa) pabalsts un pabalsts sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai – aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību Jēkabpils pilsētā un nosaka personas, kurām ir tiesības saņemt vienu no ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu kompensēšanas veidiem.

Noteikumi paredz:

1. Paaugstināt maksimālo dzīvokļa (mājokļa) pabalsta summu gadā;

2. Noteikt labvēlīgāku formulu dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanai atsevišķām iedzīvotāju grupām;

3. Ieviest jaunu pabalsta veidu – pabalsts sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Veicot provizoriskos aprēķinus, ņemot par pamatu 2013.gada datus un informāciju no Iedzīvotāju reģistra par pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, papildus gadā no pašvaldības budžeta būs nepieciešami aptuveni 50 000 EUR:

1) paaugstinot maksimālo dzīvokļa (mājokļa) pabalsta summu gadam – 14 500 EUR;

2) nosakot labvēlīgāku formulu dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanai atsevišķām iedzīvotāju grupām – 29 000 EUR;

3) ieviešot pabalstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai – 6500 EUR.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav attiecināms.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām Personai, lai saņemtu pabalstu, jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas veiktas ar SIA "Jēkabpils pakalpojumi" un privatizējamo SIA "JK Namu pārvalde".

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
tautsaimniecības jautājumos A.Kraps

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!