Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2014. gada 19. jūnija likums "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.2014., Nr. 131 (5191) https://www.vestnesis.lv/op/2014/131.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Vēl šajā numurā

08.07.2014., Nr. 131 (5191)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 19.06.2014.

OP numurs: 2014/131.2

2014/131.2
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

Izdarīt likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 12., 24.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 157.nr.; 2013, 232.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "invalīds" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "persona ar invaliditāti" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. 3.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu (24.pants);";

papildināt 5.punktu pēc vārda "īres" ar vārdiem "vai pārvaldīšanas";

papildināt pantu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"51) dzīvokļa pabalsta piešķiršana bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības (25.2 pants);".

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto gadījumu. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas."

4. Papildināt 7.panta ceturto daļu ar vārdiem "un visus dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību".

5. 8.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma 3.panta 1.punktā noteiktajam palīdzības veidam pašvaldība var iekārtot vairākus palīdzības reģistrus.";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(3) Palīdzības reģistrā personas var reģistrēt divās grupās:".

6. Aizstāt 9.panta ceturtajā daļā skaitļus "1.—3." ar skaitļiem un vārdu "2. un 3.".

7. Izteikt 10.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) tā nepamatoti atsakās no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem;".

8. Izslēgt 11.panta pirmajā daļā vārdus "un likuma "Par dzīvokļa īpašumu"".

9. Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ikvienai personai, kura reģistrēta attiecīgās palīdzības saņemšanai vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, ir brīvi pieejams to neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts, kuras piedāvājamas īrēšanai attiecīgo personu kategorijai atbilstoši palīdzības veidam saskaņā ar pašvaldības domes saistošo noteikumu kritērijiem. Minēto neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļaujama šāda informācija:

1) tā pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas dzīvojamā telpa;

2) dzīvojamās telpas platība un istabu skaits, stāvs, kurā šī dzīvojamā telpa atrodas;

3) dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;

4) dzīvojamās telpas īres maksa."

10. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

(1) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija sniedz šā likuma 3.panta 1., 3. vai 6.punktā noteikto palīdzību:

1) personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, — ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja;

2) personai, kura īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, bet dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis apdraud tajā mītošo personu dzīvību, — ja persona šajā dzīvojamā telpā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ir reģistrēta šā likuma 3.panta 1. vai 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai.

(2) Sniedzot palīdzību šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos, nepiemēro šā likuma 7.panta noteikumus. Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā iesniegumu palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas.

(3) Pēc šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas iesnieguma saņemšanas pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā izvērtē attiecīgās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli, lai konstatētu, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

a) lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu (3.panta 1.punkts), ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama,

b) lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (3.panta 6.punkts), ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama,

c) lēmumu par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā, ja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama pašvaldībai piederoša vai tās nomāta dzīvojamā telpa;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā izvērtē attiecīgās dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli, lai konstatētu apdraudējumu personas dzīvībai, un pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants) vai par atteikumu sniegt šo palīdzību. Ja persona ir reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, tā nezaudē tiesības uz šā pabalsta saņemšanu līdz brīdim, kad saņem šā likuma 3.panta 1. vai 2.punktā paredzēto palīdzību."

11. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.1 punktu pēc vārdiem "ja to lietošanā nav citas" ar vārdiem "dzīvošanai derīgas";

papildināt pirmās daļas 2.punkta "c" apakšpunktu pēc vārdiem "ja to lietošanā nav citas" ar vārdiem "dzīvošanai derīgas";

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par to, ka bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas būs nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgā bērnu aprūpes iestāde, bāriņtiesa, ja bērns atrodas audžuģimenē, vai aizbildnis paziņo pašvaldības sociālajam dienestam. Šis paziņojums nosūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas bērna ārpusģimenes aprūpe.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Par to, ka personas, kuras izcieš sodu ieslodzījuma vietā, būs jānodrošina ar dzīvojamo telpu, ieslodzījuma vietas administrācija paziņo attiecīgajām pašvaldībām, kuru pienākums ir sniegt šāda veida palīdzību. Paziņojums nosūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad attiecīgā persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Repatrianti, kā arī maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šāda veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

(4) Bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pašvaldības domei ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras:

1) dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai;

2) personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī;

3) personas, kuras likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī dzīvoja kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam piederošā dzīvoklī, ja dzīvoklis nav privatizēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Nosacījumus šā panta septītajā daļā minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome saistošajos noteikumos."

12. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Piedāvājot īrēt dzīvojamo māju, personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izvēlei tiek piedāvāts to neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts, kuras izīrējamas attiecīgo personu kategorijai atbilstoši palīdzības veidam saskaņā ar pašvaldības domes saistošo noteikumu nosacījumiem."

13. 18.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja personai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona izslēdzama no palīdzības reģistra. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā paredzētajiem gadījumiem.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personai, kura no dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas īres piedāvājuma atteikusies pamatotu iemeslu dēļ, saglabājams kārtas numurs attiecīgā veida palīdzības reģistrā.

(5) Pašvaldība, pieņemot lēmumus šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajos gadījumos, izvērtē, cik pamatots ir personas atteikums no piedāvātās palīdzības."

14. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu:

1) šā likuma 13.panta ceturtās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā un 2.punktā paredzētajā gadījumā — līdz pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija pieņem lēmumu par pašvaldībai piederošas vai nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu;

2) šā likuma 13.panta ceturtās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā paredzētajā gadījumā — līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu."

15. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Palīdzību īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz tādā secībā, kādā reģistrēti iesniegumi par attiecīgā veida palīdzības saņemšanu."

16. Papildināt likumu ar 25.2 pantu šādā redakcijā:

"25.2 pants. Dzīvokļa pabalsts bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības

(1) Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā maksā dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gada vecuma sasniegšanai. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, maksā tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(2) Dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, piešķir šādu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai:

1) izdevumiem par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

2) izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, patērētais ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

(3) Bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1., 2. un 5.punktā paredzēto palīdzību, ja saņem šajā pantā noteikto dzīvokļa pabalstu.

(4) Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, ir tiesīgs saņemt arī tad, ja viņš īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, izņemot sociālo dzīvokli.

(5) Pašvaldība ar domes saistošajiem noteikumiem nosaka šā panta otrajā daļā minēto izdevumu segšanas normatīvus, kā arī dzīvokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas un izmaksas kārtību."

17. 26.1 pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) kuras atbrīvo dzīvojamo telpu vai arī tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos, ja tās:

a) lietojušas dzīvojamo telpu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī,

b) dzīvojamā telpa likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī piederēja kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam,

c) dzīvojamā telpa nav privatizēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pašvaldība ir tiesīga piešķirt vienreizējus dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus arī tad, ja gadskārtējā valsts budžetā tai nav piešķirti šā likuma 26.2 panta pirmajā daļā paredzētie līdzekļi mērķdotācijām dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai."

18. Papildināt likumu ar 26.2 pantu šādā redakcijā:

"26.2 pants. Valsts dalība dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā

(1) Valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Mērķdotācija pašvaldībām tiek piešķirta 50 procentu apmērā no attiecīgās pašvaldības faktiskajiem izdevumiem dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

(2) Kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets."

19. Izteikt 27.1 panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. Ministru kabinets nosaka institūciju, kas administrē un izsniedz galvojumu, kā arī galvojuma apmēru, izsniegšanas kritērijus un kārtību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību var saņemt persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.

(3) Dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pašvaldības var sniegt palīdzību to saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto palīdzību var saņemt persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kā arī īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja tie lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai."

20. 27.2 pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"27.2 pants. Palīdzība dzīvojamās mājas atjaunošanai vai restaurācijai

(1) Valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem:

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas atjaunošanai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas atjaunošanai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta un šā panta 3.1 daļas noteikumiem;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "pirmajā un";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts atlīdzina pašvaldību izdevumus palīdzības sniegšanai dzīvojamās mājas īpašniekam tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā likvidējamas terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, normatīvajos aktos par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem paredzētajā kārtībā un apmērā.";

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2. un 3.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1. un 2.punktā".

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"11. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

12. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.jūlijam izdod noteikumus, kas paredz kārtību, kādā tiek nodrošināta 27.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktā palīdzība.

13. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.jūnijam izdod noteikumus, kas paredz kārtību, kādā tiek nodrošināta 27.2 panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā palīdzība, kā arī nosaka attiecināmās izmaksas, vērtēšanas kritērijus un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību palīdzības ietvaros.

14. Šā likuma 25.2 pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 19.jūnijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 8.jūlijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!