Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2013., Nr. 138 (4944) https://www.vestnesis.lv/op/2013/138.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.388

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.255 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" ietvaros"

Vēl šajā numurā

18.07.2013., Nr. 138 (4944)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 383

Pieņemts: 09.07.2013.

OP numurs: 2013/138.3

2013/138.3
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 12 Pēdējās nedēļas laikā 9 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.383

Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 39.§)

Noteikumi par ēku energosertifikāciju

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
7.panta trešo daļu, 8.panta astoto daļu, 9.panta piekto daļu,
10.panta trešo daļu un 11.panta trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;

1.2. ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;

1.3. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu;

1.4. energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām;

1.5. pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.

II. Ēku energosertifikācijas kārtība

2. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

2.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

2.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;

2.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

2.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;

2.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

3. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas) energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

3.3. izsniedz ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu.

4. Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgajam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas tehniskajām sistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:

4.1. ēkas projekts vai inventarizācijas plāns;

4.2. ēkas tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;

4.3. ēkas tehnisko sistēmu instrukcijas;

4.4. ēkas tehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;

4.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;

4.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskajās sistēmās;

4.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;

4.8. dati par ēkas tehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;

4.9. enerģijas aprēķini (ja tādi ir);

4.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);

4.11. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoaudita un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.

III. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts

5. Ēkas energosertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas pagaidu energosertifikātu – projektējamām ēkām (jaunbūvēm, rekonstruējamām vai renovējamām ēkām) un to daļām (jaunbūvē, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

6. Ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu aizpilda, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā norāda kādu no šādiem ēkas tipiem:

6.1.1. dažāda tipa viendzīvokļa ēka;

6.1.2. daudzdzīvokļu māja;

6.1.3. biroju ēka;

6.1.4. izglītības iestāžu ēka;

6.1.5. ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka;

6.1.6. viesnīcu un restorānu ēka;

6.1.7. sporta iestāžu ēka;

6.1.8. vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka;

6.1.9. cita tipa ēka, kurā tiek patērēta enerģija;

6.2. ja ēkas tips atbilst šo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētajam tipam, šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā papildus norāda dzīvokļu skaitu mājā;

6.3. šo noteikumu 1.pielikuma 6.punkta vai 2.pielikuma 6.punkta laukā "pēdējās rekonstrukcijas/renovācijas gads" norāda pēdējo gadu, kad rekonstrukcijas vai renovācijas darbi skāruši ēkas fasādi vai ietekmējuši ēkas energoefektivitātes rādītājus;

6.4. šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā vai 2.pielikuma 7.punktā ēkas energoefektivitātes klasi norāda saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu, ievērojot šādus nosacījumus:

6.4.1. jaunbūvēm norāda atsauces vērtības A, B, C un E klases ēkām;

6.4.2. rekonstruējamām ēkām norāda atsauces vērtības A, B, D un E klases ēkām;

6.4.3. ekspluatācijā esošām ēkām norāda atsauces vērtības A, D, E un F klases ēkām;

6.4.4. E un F klases ēku vērtības norāda tikai ēku tipiem, kuriem tās ir noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem vai citiem normatīviem aktiem;

6.4.5. šo noteikumu 1.pielikuma 6.punkta laukā "aprēķina platība" un 7., 9., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos vai 2.pielikuma 6.punkta laukā "aprēķina platība" un 7., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos norāda vērtības, kas noteiktas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.

7. Ēkas energosertifikātam pievieno:

7.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums);

7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 23.punktā minētajos termiņos;

7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;

7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.4. ēkā izmantoto tehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

7.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

7.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;

7.4. pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem;

7.5. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

8. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 7.3.1., 7.3.2., 7.3.3., 7.3.4. un 7.3.5.apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, kā arī šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ēkas pagaidu energosertifikātu izsniedz rekonstruējamai vai renovējamai ēkai.

IV. Ēku energosertifikātu reģistrācijas kārtība

9. Neatkarīgs eksperts ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.

10. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Ekonomikas ministrija.

11. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.

12. Katram ēku energosertifikātu reģistrā reģistrētam dokumentam Ekonomikas ministrija piešķir reģistrācijas numuru.

V. Ēku energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma un prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām

13. Ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu veido ēkas energoefektivitātes rādītāju, normatīvo energoefektivitātes rādītāju un ēkas tipam atbilstošu statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam salīdzinājums, ko attēlo salīdzinošajā vērtēšanas skalā saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

14. Salīdzinošajā vērtēšanas skalā izmanto šādas ēku energoefektivitātes klases:

14.1. dzīvojamām ēkām:

14.1.1. A klase – atbilst šo noteikumu 17.punktā minētajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām;

14.1.2. B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.3. C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 50 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.4. D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.5. E klase – atbilst ēkas tipam atbilstošam vidējam patēriņam;

14.1.6. F klase – atbilst normatīvajos aktos dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā noteiktajam pieļaujamajam enerģijas patēriņa līmenim;

14.2. nedzīvojamām ēkām:

14.2.1. A klase – atbilst šo noteikumu 17.punktā minētajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām;

14.2.2. B klase – zema enerģijas patēriņa ēka, kas atbilst A un C klases vidējai vērtībai un šo noteikumu 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām;

14.2.3. C klase – atbilst normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajām prasībām jaunām ēkām;

14.2.4. D klase – atbilst normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajām prasībām rekonstruējamām ēkām;

14.2.5. E klase – atbilst ēkas tipam atbilstošam vidējam patēriņam.

15. Ēkas energoefektivitātes klases rādītājs atbilst vērtībai, kas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi noteikta ēkas enerģijas patēriņam apkurei. Šajā punktā minēto vērtību izsaka veselos skaitļos kilovatstundās uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā.

16. Ekonomikas ministrija reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam publicēšanu Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā vismaz šādiem ēku tipiem:

16.1. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām;

16.2. biroju ēkām;

16.3. izglītības iestāžu ēkām.

17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

17.1. enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kWh uz kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;

17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;

17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;

17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

VI. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

18. Apkures sistēmu pārbaudi veic ēku apkures sistēmu pieejamām daļām (piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim vai sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpu apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kW.

19. Apkures sistēmu pārbauda:

19.1. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW:

19.1.1. vismaz reizi četros gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;

19.1.2. vismaz reizi divos gados – citos gadījumos;

19.2. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 20 kW, bet nepārsniedz 100 kW:

19.2.1. vismaz reizi piecos gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;

19.2.2. vismaz reizi četros gados – pārējos gadījumos.

20. Ja apkures sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli, šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā minētos pārbaudes termiņus var pagarināt par diviem gadiem.

21. Apkures sistēmas pārbaude ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un apkures katla lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā. Apkures katla lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja apkures sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas apkures prasībām.

22. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009 L "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana" (turpmāk – standarts LVS EN 15378:2009). Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda:

22.1. apkures sistēmas apkures katlu pārbaudes aktus saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009  D pielikumu;

22.2. apkures sistēmas pārbaudes aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009  K pielikumu.

23. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamām daļām, ja gaisa kondicionēšanas sistēmas faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kW.

24. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:

24.1. vismaz reizi sešos gados – ja gaisa kondicionēšanas sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli;

24.2. vismaz reizi četros gados – citos gadījumos.

25. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude ietver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un gaisa kondicionēšanas sistēmas lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar dzesēšanas pieprasījumu ēkā. Lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja attiecīgajā gaisa kondicionēšanas sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas dzesēšanas vajadzībām.

26. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2009 L "Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas" (turpmāk – standarts LVS EN 15240:2009). Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15240:2009  G pielikumu.

27. Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs neatkarīgu ekspertu nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.

28. Apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

VII. Noslēguma jautājumi

29. Šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz B, C un D klases norādīšanu nedzīvojamām ēkām un E klases norādīšanu visu tipu ēkām piemēro no 2014.gada 1.janvāra. Līdz 2014.gada 1.janvārim šajā punktā minētajām ēkām šo noteikumu 1.pielikuma 7.punkta un 2.pielikuma 7.punkta laukā "ēkas klase" attiecīgo klasi nenorāda.

30. Šo noteikumu 9. un 28.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

31. Ēku energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim, neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidenta vietā –
aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Pārskats par
ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem,
kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas  paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā

1. Ēkas tips [Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 6.1.apakšpunktu]
2. Ēkas adrese [Iela, ēka, ciems, pagasts vai pilsētas lauku teritorija, pilsēta, novads, apriņķis, pasta indekss]
3. Ēkas daļa [Norāda, ja attiecas uz ēkas daļu]
4. Ēkas vai tās daļas kadastra apzīmējums [XXXX XXX XXXX XXX XXX]

5. Ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai*

Nr. p.k.

Pasākums, tā apraksts un sasniedzamais rādītājs, norādot mērvienības

Piegādātās enerģijas ietaupījums
(no esošā aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma)

Pasākuma īstenošanas izmaksas

MWh gadā

kWh/m2 gadā

%

Ls

5.1.

Priekšlikumi ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju uzlabošanai

..

..

..

..

..

..

5.2.

Priekšlikumi ēkas tehnisko sistēmu uzlabošanai

..

..

..

..

..

..

5.3.

Citi ēkas energoefektivitātes pasākumu priekšlikumi

..

..

..

..

..

..

..

Piezīme. * Iekļauj ieteikumus, kas ir tehniski iespējami konkrētajai ēkai.

6. Ēkas energoefektivitātes rādītāji un ieteikumu salīdzinājums

Uzlabojumu varianti
(norāda attiecīgo šā pārskata 5.sadaļā ieteikto pasākumu kārtas numurus)

1.variants

2.variants

   

Rādītāji

Mērvienība

Izmērītie rādītāji bez korekcijas

Novērtētie rādītāji

Sasniedzamie rādītāji pēc priekšlikumu īstenošanas

6.1. Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT/Aapr

W/(m2K)

     
6.2. Ēkas ventilācijas siltuma zudumu īpatnējais koeficients Hve/Aapr

     
6.3. Gaisa apmaiņas rādītājs

m3/(h×m2)

       
6.4. Nepieciešamās enerģijas novērtējums:

kWh/m2 gadā

       
t.sk. 6.4.1. apkurei        
6.4.2. karstā ūdens sistēmā        
6.4.3. ventilācijai        
6.4.4. apgaismojumam        
6.4.5. dzesēšanai        
6.4.6. papildus        
 

Samazinājums, %

   
6.5. Siltuma ieguvumi ēkā:

kWh/m2 gadā
(apkures periodam)

     
6.5.1. iekšējie

     
6.5.2. saules

     
6.5.3. ieguvumu izmantošanas koeficients

(apkures periodam)

     
6.6. No atjaunojamiem energoresursiem ēkā saražotā enerģija

kWh/m2 gadā

       
6.7. Primārās enerģijas novērtējums          

Samazinājums, %

   
6.8. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējums

kg CO2 gadā

     

Samazinājums, %

   

7. ēkas energoefektivitātes uzlabošanas ieteikumu izdevējs
Neatkarīgs eksperts [Vārds un uzvārds]
Reģistra numurs [Neatkarīga eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā]
Firma [Nosaukums, reģistra numurs un adrese, ja neatkarīgs eksperts pārstāv firmu]
Datums** Paraksts**

Piezīme. ** Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Ēkas energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam
salīdzinošā vērtēšanas skala

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!