• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2013. gada 6. jūnija stenogramma "Latvijas Republikas 11.Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde 2013.gada 6.jūnijā ". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2013., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/op/2013/112.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2013.gada 6.jūnijā

Vēl šajā numurā

12.06.2013., Nr. 112

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 06.06.2013.

OP numurs: 2013/112.8

2013/112.8
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde 2013.gada 6.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 6.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā "Par iesniegtajiem likumprojektiem" likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Es piedāvāju to skatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu.

Deputāti Zaķis, Demiters, Upenieks, Cilinskis un Čigāne lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā – izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības un iekļaut Saeimas 2013.gada 5.septembra sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Pirmais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegumu par to, ka viņš noliek 11.Saeimas deputāta mandātu uz izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputātu kandidāts no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Vilnis Ķirsis. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku", kamēr no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis nolicis deputāta mandātu uz izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Vilni Ķirsi nodot svinīgo solījumu.

V.Ķirsis.

Es, Vilnis Ķirsis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Par – 89, pret un atturas – nav. Tātad aicinu deputātu Vilni Ķirsi ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Turpinām Saeimas 6.jūnija sēdi.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Brigmaņa, Bērziņa, Līdakas, Jurševskas un Seržanta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sakarā ar šodien skatāmo likumprojektu vēlos jūs informēt, ka vakar Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas un pensionāru organizāciju pārstāvji ir vienojušies par pensiju indeksāciju – par pensiju indeksācijas iespējamo līmeni un tās atsākšanu jau šogad. Panāktā vienošanās, atmetot vairākus iespējamos scenārijus, paredz indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04. Šāds indekss atbilst patēriņa groza cenu izmaiņām laika periodā no 2009.gada līdz 2013.gadam, kad tika pārtraukta pensiju indeksācija. Attiecīgā indeksācijas pieeja nozīmē, ka 84 procentiem pensiju saņēmēju tās pieaugs vidēji par 4 latiem un 68 santīmiem mēnesī jeb precīzi par 4 procentiem katram.

Lai šo indeksāciju veiktu, sociālā budžeta izdevumi nākamgad būs jāpalielina par 30 ar pusi miljoniem latu, bet šogad, uzsākot pensiju indeksāciju ar 1.septembri, – attiecīgi par 10 miljoniem latu. Labklājības ministrija augstu vērtē sasniegto kompromisu un ir pateicīga gan Latvijas Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par konstruktīvu valstisku dialogu. Šāda dialoga rezultāts ir sasniegtais risinājums, kas ļauj gan atsākt pensiju indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamajā gadā pieejamo budžeta finansējumu tādām būtiskām prioritātēm kā minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamo palielināšana. Taisnības labad gan jāpiemetina, ka attiecīgā vienošanās vēl apstiprināma attiecīgo organizāciju valdēs, bet jāatzīmē arī, ka organizāciju pārstāvju piesardzīgi pozitīvie izteikumi liek optimistiski raudzīties uz iespējamo rezultātu.

Ja runājam par ZZS deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, tad jāatzīmē, ka pensiju indeksācija ar kolēģu rosināto amplitūdu nozīmētu sociālā budžeta izdevumu pieaugumu jau šogad par 17,8 miljoniem latu un nākamgad – par 70,7 miljoniem latu. Šāda pensiju indeksācijas scenārija realizācija Fiskālās disciplīnas likuma darbības ietvara un nākamā gada budžeta ierobežoto finanšu resursu kontekstā radītu situāciju, kur būtu jādomā nevis par jauno politikas iniciatīvu atbalstīšanu un uzkrājumu veidošanas atsākšanu sociālajā budžetā, bet gan jāatsāk pamatbudžeta konsolidācijas procesi vismaz par 10 miljoniem latu.

Augstu vērtējot šo iniciatīvu, ko iesnieguši kolēģi no ZZS, es šodien aicinu Saeimu tomēr nenodot komisijām šo lielisko likumprojektu, bet gan saskaņā ar pašas komisijas doto uzdevumu sagaidīt Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas un Senioru konsultatīvās padomes izstrādātos priekšlikumus un tad ātrā tempā ar tiem kā ar komisijas virzītu likumprojektu nostiprināt likumā Senioru konsultatīvajā padomē panāktās vienošanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība augstu vērtē Labklājības ministrijas panākto vienošanos, kas daļēji tomēr ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, nopelns (No zāles dep. A.Lejiņš: "Nu, protams!"), jo beidzot valdība ir sapratusi, ka pensijas ir jāindeksē. Katrā ziņā tā ir lietas pozitīvā puse, ka vispār jautājumā par pensiju indeksāciju beidzot valdība ir nolaidusies uz zemes un sākusi kaut ko runāt.

Lietas otra puse ir jautājums par to, ko tad mūsu pensionāri pēc krīzes gados pavadītajām stundām, dienām, mēnešiem ir pelnījuši, – vai viņi pelnījuši šos knapos 4 latus, kas arī vēl būtu miglā tīti, jo Latvijas Pensionāru federācija to nav saskaņojusi, vai viņi tomēr ir pelnījuši līdzsvarotu, izlīdzinātu pensiju (protams, ar lielākiem maksājumiem mazo pensiju saņēmējiem un faktiski ļoti minimālu pieaugumu lielajiem pensionāriem... lielo pensiju saņēmējiem).

Tas, ko piedāvā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien mums, cienījamiem deputātiem, apliecinātu mūsu vārdus ar reāliem darbiem, un reālais darbs šodien ir nobalsot par pensiju indeksāciju kā tādu, jo to paredz šis mūsu iesniegtais likumprojekts. Tas, kā saka, ka to var uzlabot, ka to var pilnveidot, ka var koeficientus pārskatīt, ir cits stāsts, bet šodien mēs varam dot pilnīgi nepārprotamu signālu, ka mēs, deputāti, atbildam par saviem vārdiem, par saviem darbiem un atbalstām pensiju indeksāciju.

Tas, ko mēs piedāvājam, ir indeksēt visas pensijas. Mēs piedāvājam dažādu... diferencētu pieeju, un, teiksim, šīm mazajām pensijām mēs piedāvājam koeficientu 7,1, kas, mūsuprāt, būtu adekvāts mazo pensiju saņēmēju līmenim un kaut daļēji uzlabotu viņu dzīves līmeni, jo rēķināšanās ar patēriņa grozu, cik nu tas ir liels vai cik mazs... Mēs paši saprotam, cik daudz mums dzīves dārdzība pieaug.

Tā ka, dārgie kolēģi, šodien, lūdzu, ar saviem darbiem aplieciniet vārdos teikto!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Barčas, Brigmaņa, Bērziņa, Līdakas, Jurševskas un Seržanta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izstrādāja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kur likuma 84.pantā turpmāk būs paredzēta cita kārtība attiecībā uz personām, uz tiesnešiem, kuri atstādināti no darba pienākumu pildīšanas. Ņemot vērā to, ka mums ir arī citi tiesu varas profesijas piederīgie, ir ļoti svarīgi, lai būtu vienots regulējums gadījumā, ja amatpersonu atstādina no pienākumu pildīšanas.

Juridiskā komisija izstrādāja priekšlikumus likumprojektam "Grozījums Prokuratūras likumā", kas personas atstādināšanas gadījumā paredz noteikt līdzīgu principu... pareizāk būtu teikt, līdzīgu kārtību tai, kāda ir likumā "Par tiesu varu".

Juridiskā komisija aicina nodot attiecīgo likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis izstrādātais grozījums tiktu nodots tikai Juridiskajai komisijai? Ja deputātiem iebildumu nav, tad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Satversmes tiesas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saturiski šis likumprojekts ir ļoti līdzīgs likumprojektam "Grozījums Prokuratūras likumā", jo abi likumprojekti paredz, ka turpmāk atstādinātā persona nevarēs strādāt... nu, skaidrs, viņa nevar strādāt to darbu, ko viņa darīja, ja viņa ir atstādināta, bet viņa nevarēs arī sēdēt savā kabinetā un saņemt to algu, ko viņa saņēma iepriekš. Mēs paredzam... mēs piedāvājam noteikt, ka atstādinātā amatpersona var pildīt citu darbu... ka viņai var piedāvāt, bet, ja viņa tam nepiekrīt, viņa saņems minimālo mēnešalgu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, šķiet, ka vienīgais jautājums, ko varētu uzdot, ir: kāpēc tas netika īstenots ātrāk?

Svētkos 40 tūkstoši tautas mākslas kolektīvu dalībnieku brīvprātīgi vairākas dienas piedalās 62 pasākumu īstenošanā. Jau sagatavošanās procesā šie dalībnieki izmanto savus apmaksātos atvaļinājumus vai ņem bezmaksas atvaļinājumu, lai sagatavotu priekšnesumus. Dalībniekiem svētkos ir ļoti liela slodze, un viņiem svētku svinēšana iespējama pēc noslēguma koncerta oficiālās daļas. Minimums, kā mēs varam pateikties, ir dot iespēju piedalīties tautas sadziedāšanās daļā un neraizēties par to, ka nākamajā dienā jādodas darbā.

Darba dienas pārcelšana ir cieņas un pateicības izrādīšana dalībniekiem par piecos gados ieguldīto darbu. Tas ir arī jautājums par vienlīdzīgām iespējām tiem dalībniekiem, kuri dzīvo vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Rīgas un kuriem, lai laikus nokļūtu mājās, tūlīt pēc noslēguma koncerta jādodas uz autobusiem.

Diez vai kāds var noliegt Dziesmu un deju svētku tradīcijas unikālo lomu latviešu tautas un Latvijas valsts kultūras dzīvē. 140 gadu pastāvēšanas laikā šim notikumam bijusi nenovērtējama loma latviešu nācijas pašapziņas formēšanās procesā un valstiskās neatkarības idejas īstenošanā un uzturēšanā. Tradīcijas ietvaros ir dzimusi Latvijas valsts himna, atzīšanu guvušas Latvijas valsts karoga krāsas, ietvars latviešu valodas nostiprināšanai Latvijā un kultūras mantojuma izzināšanai un tālāknodošanai. Padomju laikā tā bija iespēja uzturēt dzīvu neatkarīgas valsts ideju. Dziesmotā revolūcija bija iespējama, tikai pateicoties Dziesmu svētku tradīcijas izplatībai un spēkam.

Jau desmit gadus Dziesmu un deju svētki guvuši arī starptautisku atzinību. 2003.gadā UNESCO pasludināja tradīciju par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par visas pasaules latviešu un latviskai identitātei piederīgo satikšanās notikumu.

Svētki reizi piecos gados Rīgā saved kopā visus Latvijas novadus, atspoguļojot mūsu kultūras daudzveidību un bagātību.

Godātie kolēģi! Dziesmu un deju svētki ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kā nacionālas valsts simboliem. Šie svētki – nepārspīlēju! – ir mūsu tautas bagātība, un tās sargātāju labsajūta ir mūsu pienākums.

Mēs ikdienā pieņemam simtiem lēmumu, ar kuriem daļa sabiedrības mēdz būt neapmierināta. Es ceru, ka dažu indivīdu sīkas neērtības nevarētu kalpot mums par pamatu, lai nepieņemtu šo simbolisko un praktiski tik pareizo lēmumu.

Darba dienas pārcelšanu atbalsta lielākā sabiedrības daļa. Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aptauju centru šajā pavasarī ir veicis pētījumu par attieksmi pret darba dienas pārcelšanu. 80,2 procenti no aptaujātajiem to atbalstīja.

Novērtēsim, kolēģi, to, kas mums ir patiesi vērtīgs, un izrādīsim pelnīto attieksmi pret to!

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu saprast mani pareizi.

Es pats esmu piedalījies... un, es domāju, šeit, zālē, nav daudz manu kolēģu, kuri būtu piedalījušies kā dalībnieki vairākos Dziesmu svētkos. Es esmu dziedājis gan vīru korī, gan jauktajā korī un piedalījies Dziesmu svētkos, un es zinu, cik tas ir saviļņojošs, izcils un nenovērtējams notikums. Bet šis priekšlikums, manuprāt, ir tapis pārāk novēloti, un tas nav samērīgs.

Cienījamie kolēģi, mēs visi, protams, zinām, cik liela slodze ir Dziesmu svētku dalībniekiem. Mēs zinām, cik grūti pēc šiem koncertiem ir nākošajā dienā atgriezties darbā, un tāpēc arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir aicinājusi darba devējus panākt pretim svētku dalībniekiem un iespēju robežās viņiem piešķirt brīvdienu. Un es esmu pārliecināts, ka 90 un vairāk procentu gadījumos tā tas arī notiks. Tā tas vienmēr ir noticis.

Bet, cienījamie kolēģi, šī brīvdiena tiek prasīta ne jau Dziesmu svētku laikā, bet nākamajā dienā pēc Dziesmu svētkiem. Tā ir pirmdiena. Mēs zinām, ka koncerts, Dziesmu svētku koncerts, beidzas aptuveni pusnaktī. Protams, pēc tam vēl ir sadziedāšanās. Un, kā jau es teicu, dalībniekiem tiešām ir sarežģīti atgriezties mājās un atnākt darbā. Bet tanī pašā laikā Dziesmu svētku dalībnieki ir mazāk nekā viens procents Latvijas iedzīvotāju (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.), un lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju šis lēmums tieši neskar. Tas nav samērīgs! Līdz Dziesmu svētkiem ir atlicis mazāk nekā mēnesis. Cilvēkiem ir nozīmētas tiesas sēdes, simtiem cilvēku varbūt ir pierakstījušies pie ārsta, ir pierakstījušies uz operācijām, uzņēmēji ir pierakstījušies audiencēs, ir norunājuši tikšanos valsts institūcijās. Šajā dienā nestrādās tūkstošiem valsts institūciju. Tātad tā būs brīvdiena.

Laika atlicis ārkārtīgi maz... ārkārtīgi maz! Un es vēlreiz atkārtoju: attiecībā uz Dziesmu svētku dalībniekiem tiešām ir jādara viss iespējamais, lai mēs viņiem panāktu pretim, bet vai visā valstī brīvdiena ir nepieciešama visiem? (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Turklāt dienā, kad vairs nenotiek Dziesmu svētki! Es par to šaubos. Manuprāt, tas ir nedaudz novēlots lēmums. Un, ja mēs gribam domāt par nākamajiem Dziesmu svētkiem, tad tas ir jādara savlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu".

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē". Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šo patstāvīgo priekšlikumu izskatām šodien? Deputātiem iebildumu nav. Tātad tas kļūst par pēdējo šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti – Lībiņa-Egnere, Ražuks, Kalniņa-Lukaševica, Kazāka un citi – lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Desmit deputāti – Lībiņa-Egnere, Ražuks, Kalniņa-Lukaševica, Kazāka, Bišofa un citi – lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā tās izstrādāto likumprojektu "Grozījums Prokuratūras likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Satversmes tiesas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.maijā. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.jūnijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Elīnas Siliņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.jūnijā. Par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 13.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Saeimas 2013.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada rudens sesijas sākšanu". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas 2013.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada rudens sesijas sākšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad Saeimas pavasara sesija tiks slēgta 2013.gada 25.jūnijā un rudens sesija tiks sākta 2013.gada 3.septembrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie klātesošie! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 29.jūliju atbrīvot Irēnu Cupiku no Ogres rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ievu Dambi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Irinu Norkusu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"".

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Meža likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts "Grozījums Meža likumā". Saņemti četri priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Meža likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"". Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" trešajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi un lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

Es vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu, kurā viņa informē, ka viņa atsauc otrajam lasījumam iesniegtos neatbalstītos priekšlikumus – 1., 2., 3., 5., 6., 8., 12. un 13.priekšlikumu.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, tas tika izvērtēts ļoti nopietni, un mēs izmantojām gan Ārlietu ministrijas iegūto informāciju, gan arī Valsts prezidenta kancelejas informāciju. Kā jūs zināt, likumprojekta iniciators bija Valsts prezidents. Mēs to izanalizējām un redzam, ka lielākoties visās tiesiskās un demokrātiskās valstīs, kā jau mēs par to runājām pirmajā lasījumā, bijušajiem Valsts prezidentiem un dažkārt arī viņu laulātajiem ir zināmas garantijas. Protams, ir dažādas īpatnības, un arī par tām, iespējams, šodien runāsim.

Un līdz ar to, ņemot vērā šos Lībiņas-Egneres kundzes atsauktos priekšlikumus, mums ir jāskata 4.priekšlikums. Tas ir deputāta Ādamsona kunga priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs, lielākā daļa Saeimas deputātu un arī sabiedrības, ar dziļu gandarījumu uzņēmām Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu iesniegt grozījumus likumā.

Tad, kad tika gatavots šis likums par sociālajām garantijām Valsts prezidentam, proti, 90.gadu vidū, tik tiešām bija nepieciešamība paredzēt dažāda veida sociālās garantijas valsts augstākajām amatpersonām. Šobrīd situācija ir diezgan kardināli mainījusies. Es pilnībā atbalstu iniciatīvu, ka Valsts prezidents, bijušais prezidents, saņem sociālās garantijas – pensijas apmēru palielinot līdz 85 procentiem. Taču liels jautājums ir par visām pārējām garantijām – vai ir nepieciešams dzīvoklis un vai ir nepieciešama speciāla automašīna. Es domāju, ka valsts pirmās amatpersonas pensijas apmērs ļauj iegādāties gan automašīnu, gan dzīvokli, gan arī pildīt savas funkcijas, nesaņemot šīs pārējās garantijas. Galu galā par valsts pirmajām amatpersonām mums nekļūst cilvēki "no ielas", kuri ir nejauši nokļuvuši Valsts prezidenta amatā un kuriem pēc pilnvaru beigšanās ir situācija, ka nav pat kur dzīvot.

Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir šāda: ņemot vērā visus tos skandālus, kas ir ar automašīnām, vai tiešām bijušajam Valsts prezidentam katru dienu ir nepieciešama speciāla automašīna un speciāls šoferis, kurš viņu vadā? Vai nepietiek ar to, ka Saeimas autobāzei ir luksusa klases automašīnas, kas ir paredzētas arī ārvalstu viesiem, un, nepieciešamības gadījumā brīdinot, šīs automašīnas tiek izmantotas? Vai tiešām mums atsevišķi par nodokļu maksātāju naudu vēl jāuztur gan šoferi, gan arī apsardze?

Runājot par apsardzi, lēmumu, vai tā ir nepieciešama bijušajām valsts pirmajām... augstākajām amatpersonām vai ne, galu galā šajā gadījumā pieņem Drošības policija, Ministru kabinets. Šeit nav nekādu problēmu! Tātad pastāv iespēja – un arī mans priekšlikums to paredz –, ka no visām vai daļēji no paredzētajām sociālajām garantijām varētu arī atteikties.

Es tomēr aicinu to pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu, lai mums turpmāk nerastos nekāda ažiotāža ne ar dzīvokļiem, ne ar automašīnām un tamlīdzīgi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko piebildīs?

I.Čepāne. Jā, kolēģi! Es komisijas vārdā aicinu Ādamsona kungu iepazīties ar to informāciju, kāda šajā sakarā ir citās Eiropas valstīs. Un komisijas vārdā es varu pateikt, ka, piemēram, automašīnas bijušajiem prezidentiem ir Čehijā, Igaunijā un Lietuvā, Ungārijā – divas, Vācijā – pat vairāk nekā piecas... Polijā – trīs šoferi. Un es komisijā izpētīju, ka, piemēram, Somijā, piedāvājot līdzīgu risinājumu, kādu arī jūs piedāvājat, ka automašīnu varētu izsaukt no autobāzes, tas tomēr, kā liecina Ārlietu ministrijas iesniegtie materiāli, izmaksā diezgan dārgi – tātad 2011.gadā braucieniem un apsardzes nodrošināšanai tikuši iztērēti 133 262 eiro.

Tā ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, kā es jau teicu, arī citu – mums gan tuvāku, gan tālāku – valstu pieredzi, kuras tādējādi izrāda cieņu saviem bijušajiem prezidentiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais, ņemot vērā Lībiņas-Egneres kundzes atsauktos priekšlikumus, ir 7. – deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Komisijas vārdā es gribu raksturot tiem, kuri nav iedziļinājušies, šī priekšlikuma jēgu un pievērst uzmanību divām lietām: proti, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, ja šī persona pēc tam kļūst par deputātu, Ministru kabineta locekli vai par parlamentāro sekretāru, tad šajā gadījumā prezidentam pensija netiek izmaksāta.

Juridiskā komisija skatījās, kā tad ir citās valstīs. Tur situācija ir dažāda: piemēram, Austrijā ir noteikts, ka prezidents, saņemot diezgan ievērojamu pensiju, vispār nedrīkst strādāt. Citās valstīs ir noteikts, ka, piemēram, bijušais prezidents nevar strādāt valsts darbā.

Acīmredzot mums ir jāizlemj, kāds būtu šīs normas mērķis – vai mēs paredzam aizliegt bijušajiem prezidentiem, netiešā veidā ierobežojot viņus materiāli, pildīt deputāta, Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu. Es gribu teikt atklāti, ka...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, 7.priekšlikumā ir runa par apsardzi, nevis par amata pildīšanu!

I.Čepāne. Ā, piedodiet! Jā. Tātad tas ir atbalstīts, un es runāšu par nākošo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas vērtējumu par 7.priekšlikumu.

9.priekšlikums. Par 9., Čepānes kundze! Sāciet skaidrot 9.priekšlikumu!

I.Čepāne. Šis ir 9.priekšlikums, par kuru es tagad runāju un kurš komisijā tika atbalstīts, – ka šajā gadījumā pensiju neizmaksā.

Un turpinu domu, kuru es izteicu iepriekš: tātad mēs netiešā veidā paredzam... faktiski aicinām bijušos Valsts prezidentus neatgriezties politikā. Tā, protams, mums ir politiska izšķiršanās. Taču, otrkārt, es gribu jūsu uzmanību pievērst arī Juridiskā biroja viedoklim, kas komisijā izskanēja. Juridiskais birojs teica, ka acīmredzot ir jāparedz... ja šāda norma tiek atbalstīta, tad acīmredzot pārejas noteikumos ir jāparedz, ka šai normai nebūtu atpakaļejoša spēka.

Sēdes vadītāja. Tad jūs aicināt balsot par šo priekšlikumu?

I.Čepāne. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (No SC frakcijas: "Forši!")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir...

Sēdes vadītāja. Nē, nākamais ir 10.priekšlikums. Lībiņas-Egneres kundze nav atsaukusi 10.priekšlikumu, jo tas ir daļēji atbalstīts.

I.Čepāne. Ā, daļēji atbalstīts tas ir... Man vienkārši šis pārpratums radās sakarā ar to, ka Lībiņas-Egneres kundze ir atsaukusi... Šo viņa nav atsaukusi, tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

12.priekšlikums ir atsaukts.

I.Čepāne. Tātad nākošais ir 14.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 12. un 13.priekšlikums ir atsaukts.

14.priekšlikums ir Ādamsona kunga, jā.

I.Čepāne. 14., vai ne? 14. – Ādamsona kunga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 15. – deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Šā priekšlikuma jēga ir tāda, ka pārdzīvojušam... Tas komisijā ir atbalstīts, bet es paskaidrošu, jo mēs komisijā atbalstām arī opozīcijas priekšlikumus, kā jūs redzat. Proti, tās personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pārdzīvojušam laulātam ir tiesības izmantot personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, lietošanā piešķirto valsts dzīvokli arī pēc bijušā Valsts prezidenta nāves, bet ne ilgāk par vienu gadu. Līdzīgas kompensācijas – un daudz ievērojamākas! – ir arī citās valstīs. Arī par to Ārlietu ministrija mums bija iesniegusi informāciju, un es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Tas ir viss.

I.Čepāne. Tas acīmredzot ir viss, un es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (Nr.620/Lp11).

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 4. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam – divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Likumprojekts Nr.657/Lp11 – "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ir saistīts ar jaunu likumu – "Rūpnieciskā īpašuma likums", kas ir nodots skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tajā ietverta norma, ka turpmāk Patentu valdes veiktās darbības netiek uzskatītas par valsts nodevas objektiem, bet gan par maksas pakalpojumiem, tāpēc ir nepieciešams grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Prokuratūras likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas izstrādātajā likumprojektā ir paredzēts, ka turpmāk atstādinātu prokuroru norīkos citā darbā vai piedāvās viņam pildīt citus pienākumus, kas nav saistīti ar prokurora pienākumiem, proti, viņš varēs strādāt par prokurora palīgu vai arī viņam būs atļauts strādāt darbu, ko piedāvās administratīvais direktors. Ja viņš nepiekritīs šim piedāvājumam, viņam būs tiesības, viņam būs garantija... garantēta iespēja saņemt minimālo mēnešalgu. Un pēc tam, kad tiešām tiks pabeigta vai nu disciplinārlieta, vai būs skaidrība krimināllietā, ja būs konstatēts, ka atlaišanai nav bijis pamata, persona varēs saņemt visu nesaņemto naudu. Tāds ir tas mehānisms, un līdzīgs regulējums ir paredzēts arī likumā "Par tiesu varu".

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, arī es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Bet es tomēr gribu bilst arī pāris vārdu ļoti vienkārša iemesla dēļ. Es tomēr aicinu Saeimas Juridisko komisiju un arī Prezidiju būt konsekventiem un tad, kad kāda komisija ir izstrādājusi likumprojektu paketi, to tomēr (tāpat kā šajā gadījumā) nodot tai komisijai, kura to ir izstrādājusi, nevis izmētāt pa visām komisijām, jo pēc tam ir problēmas šo likumprojektu paketi pieņemt vienlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Prokuratūras likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 11.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Satversmes tiesas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Juridiskās komisijas izstrādātie grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz, ka atstādinātam Satversmes tiesas tiesnesim tiks piedāvāta iespēja pildīt citus pienākumus uz attiecīgo laiku. Ja viņš tam nepiekritīs, tad viņš saņems minimālo mēnešalgu, un, ja tiks konstatēts, ka atstādināšanai nav bijis pamata, tad viņš saņems visu nesaņemto atlīdzību. Proti, regulācija ir līdzīga tai, kāda paredzēta likumprojektā "Par tiesu varu" un tikko atbalstītajā likumprojektā par prokuratūru.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Satversmes tiesas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 11.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau dzirdējām, kāpēc šādu ierosmi – iekļaut šī likuma grozījumus mūsu darba kārtībā – ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Mēs esam nākuši pretim vairāk nekā 40 tūkstošiem Dziesmu svētku dalībnieku, vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, kas ir tieši vai netieši iesaistīti Dziesmu svētku pasākumos, un – pats galvenais! – šādi mēs uzsvērsim Dziesmu svētku simbolisko vērtību ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei, jo Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to vēlreiz apliecinot, kādi ir mūsu identitātes pamati.

Likumprojektā ir noteikts, ka pirmdiena, 8.jūlijs, kas seko pēc plašajiem Dziesmu svētku pasākumiem, kuri aptver gan korus, gan deju kolektīvus, gan folkloras kopas, gan tautas daiļamata meistarus un amatierteātrus, nosakāma par brīvdienu, kas atstrādājama sestdienā, visticamāk, 23.novembrī.

Šī likumprojektā noteiktā iecere ir saskaņota Dziesmu un deju svētku padomē, atbalstīta Dziesmu un deju svētku rīcības komitejā, kurā ir darbojušies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Iecere saskaņota ar Latvijas Pašvaldību savienību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Rīgas domi un arī citām institūcijām.

Mēs lūdzam noteikt steidzamību šim likumprojektam, lai vēlreiz juridiski varētu precizēt šo likumprojekta formulējumu, lai mēs novērstu visus iebildumus, par kuriem arī esam dzirdējuši un kurus, protams, ņemam vērā.

Mēs tātad lūdzam noteikt šim likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Druviete. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz otrdienai, 11.jūnijam, pulksten 12.00 un likumprojektu otrajā lasījumā lūdzam izskatīt šī gada 13.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.jūnijs pulksten 12.00, izskatīšana – Saeimas 13.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ziemas sesijā sāka izskatīt grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kurus iniciēja Ekonomikas ministrija. Un mērķis bija paplašināt investīciju atbalstāmo nozaru sarakstu ne tikai ar eksportējošām nozarēm, bet arī ar ražojošām nozarēm. Izskatot likumprojektu pirmajā un otrajā lasījumā, tajā tika iebalsotas jomas, kas fiskāli skar budžetu. Līdz ar to ir nepieciešami papildu saskaņojumi ar Finanšu ministriju un ar Satiksmes ministriju. Tāpēc likumprojekta izskatīšana ir ieilgusi.

Taču atbalstāmo nozaru pieteikšanos ir nepieciešams veikt līdz septembra beigām. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja par nepieciešamu tās normas, kuras tika atbalstītas gan pirmajā, gan otrajā lasījumā... tātad atbalstāmās nozares investīcijām un arī Finanšu ministrijas iesniegtās normas, kuras Saeima atbalstīja pirmajā un otrajā lasījumā, iekļaut atsevišķā likumprojektā un steidzamības kārtībā atbalstīt, lai uzņēmēji varētu sākt gatavot savus investīciju projektus un iesniegt tos, kā ir paredzēts, līdz septembra beigām.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Komisija lūdz rast iespēju izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, jo visas normas, kas ir iekļautas šajā likumprojektā, ir atbalstītas Saeimā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā jau ziemas sesijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2013.gada 19.februārī saņēma vairāk nekā 11 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču – fotoradaru – fiksētam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam ar aicinājumu Saeimai veikt normatīvo aktu regulējumu, lai ar fotoradaru palīdzību tiktu fiksēti tikai tie transportlīdzekļu braukšanas ātruma pārkāpumi un sodi tiktu piemēroti tikai tajos gadījumos, kad par vairāk nekā 15 kilometriem stundā ir pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums. Saeimas Prezidijs 2013.gada 18.martā nolēma nodot šo kolektīvo iesniegumu sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākotnējo izvērtēšanas sēdi sarīkoja 2013.gada 10.aprīlī, uz kuru komisijas locekļi aicināja kolektīvā iesnieguma pilnvaroto iesniedzēju – raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu, kurš deputātiem pauda iniciatīvas mērķi – uzlabot satiksmes drošību un mazināt bīstamās situācijas uz Latvijas ceļiem. Iesniedzējs vienlaikus vēstīja, ka, spriežot pēc ceļu satiksmes novērojumu analīzes datiem, bīstama situācija uz ceļiem rodas tāpēc, ka ļoti bieži ceļu satiksmes dalībnieki, pamanot fotoradaru, strauji bremzē, tādējādi mēģinot izvairīties no sankcijām par ātruma pārsniegšanu, kas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc ceļu satiksmes dalībnieki rīkojas pretēji minētajiem ceļu satiksmes noteikumiem, kas nosaka, ka aizliegts strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

Uzklausot iesniedzēju prasības, komisijas locekļi vienojās uzaicināt uz iesnieguma tālākās izvērtēšanas sēdi Iekšlietu ministrijas un Ceļu satiksmes drošības departamenta pārstāvjus...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, varbūt jūs varētu pa telefonu runāt ārpus Sēžu zāles?

V.Orlovs. ...lai noskaidrotu viņu viedokli par ierosinājumu. Lai vispusīgāk izvērtētu minēto jautājumu, 2013.gada 24.aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju apmeklēja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš un CSDD valdes loceklis Jānis Gulbis. Pārstāvji paziņoja, ka minētā iniciatīva nevar tikt atbalstīta sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Pateicoties fotoradariem, krities vidējais braukšanas ātrums.

Otrkārt. Bojāgājušo skaits samazinājās par 45 procentiem.

Treškārt. 75 procenti iedzīvotāju ir "par" fotoradariem.

Ceturtkārt. No desmit Eiropas Savienības valstīm nevienā nav atļauta kļūda "+15".

Piektkārt. Atbalstot šo iniciatīvu, Latvija būtu vienīgā valsts, kas slēpti palielinātu atļauto braukšanas ātrumu.

Savukārt, runājot par to, ka autovadītāji, pamanot fotoradaru, strauji bremzē, radot avārijas situāciju, Edmunds Zivtiņš pauda, ka, ja vadītājs ievēro pieļaujamo braukšanas ātrumu, viņam nav nepieciešams bremzēt un līdz ar to nerodas arī avārijas situācija.

Lai vispusīgi izvērtētu iesniedzēju prasības un pieņemtu galīgo lēmumu, deputāti uz komisijas sēdi 2013.gada 29.maijā uzaicināja Valsts tiesu ekspertīžu biroja pārstāvi, kas pauda viedokli attiecībā uz iesniegumu, pamatojoties uz faktiem, kas atspoguļoti rekonstruētajā starptautiskajā ceļu satiksmes programmā. Prezentācijas laikā komisijas deputātiem bija iespēja iepazīties ar situāciju uz ceļa, braucot ar noteiktu ātrumu, kā arī saprast, kāds ir riska pieaugums, palielinot atļauto braukšanas ātrumu.

Runājot par toleranci, CSDD pārstāvis ziņoja, ka Eiropas Savienības valstīs tā likumā netiek noteikta, jo tolerance ir atkarīga no tā, kur tehniskā iekārta tiks novietota. Kā rāda prakse, Eiropas Savienības valstīs tolerance ir ļoti dažāda, un tā var svārstīties no trim līdz astoņiem kilometriem stundā. Līdz ar to gan CSDD pārstāvis, gan Valsts policijas pārstāvis aicina neatbalstīt iesniedzēju prasības, lai nepārkāptu vidējo Eiropas tolerances slieksni. Iesaistīto valsts institūciju pārstāvji tomēr vienbalsīgi piekrita kolektīvā iesnieguma iesniedzējam Paulam Timrotam, ka konkrētā iniciatīva neaicina slēpti palielināt braukšanas ātrumu.

Attiecībā uz tehnisko iekārtu tolerances noteikšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi pauda viedokli, ka nedrīkst atstāt bez uzmanības ceļa zīmes, jo lielākoties avārijas situācijas uz ceļiem notiek tādēļ, ka tie fotoradari, kas uzstādīti uz Latvijas ceļiem, pēc sava izmēra ir samērā nelieli, un tas autovadītājiem rada papildu grūtības tos ievērot.

Izvērtējusi visu no iesaistīto valsts institūciju pārstāvjiem saņemto informāciju un ņēmusi vērā iesniedzēju prasības, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina, ka likumprojekta izstrādē būtu jāiesaista Latvijas augstākā izpildvara. Līdz ar to komisija 2013.gada 29.maijā ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu: "...uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus (it īpaši attiecīgo iekārtu izvietošanas nosacījumus un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumus) braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem vai videoiekārtām)."

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Šis bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.

Taču es vēlos jūs informēt, ka mums ir palikuši četri deputātu jautājumi, kuri ir adresēti ekonomikas ministram Pavļutam un finanšu ministram Vilkam; daļa no tiem bija adresēta premjeram Dombrovskim, bet tika pāradresēta šiem ministriem. Ekonomikas ministrs nevar ierasties, bet finanšu Vilks var... finanšu ministrs Vilks var ierasties. (Smejas.) Līdz ar to pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt deputāti Ingu Vanagu. (Zālē aplausi.)

Vārds paziņojumam Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Juridiskās komisijas locekļus aicinu uz sēdi pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SC).

Deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu! Tūlīt mums notiks īsa sēde Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Uzreiz pēc Baltkrievijas grupas sanāksmes notiks deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu sēde. Arī tā notiks Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Atgādinu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, ka pulksten 13.00 mēs turpināsim skatīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pēc pusstundas notiks parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar Ķemeru sanatoriju sēde. Tāpat kā ierasti – mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Atgādinu, ka pulksten 12.30 notiks komisijas sēde. Skatīsim Izglītības likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... ir, Andris Bērziņš... nav, Irina Cvetkova... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Iveta Grigule... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 6.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!