• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2012. gada 22. novembra stenogramma "Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas divpadsmitās sēdes turpinājums 2012.gada 22.novembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2012., Nr. 187 https://www.vestnesis.lv/op/2012/187.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu

Vēl šajā numurā

28.11.2012., Nr. 187

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 22.11.2012.

OP numurs: 2012/187.1

2012/187.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas
divpadsmitās sēdes turpinājums 2012.gada 22.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Un, kā mēs jau vienojāmies pagājušajā nedēļā, mums ir jāturpina 15.novembra kārtējā sēde, kurā mēs izsludinājām pārtraukumu līdz 22.novembrim pulksten 9.00, bet... kad mēs būsim pabeiguši šo pārtraukto sēdi, tad mēs sāksim 22.novembra kārtējo sēdi.

Tātad iepriekšējā sēdē mēs izsludinājām pārtraukumu, skatot sadaļu "Likumprojektu izskatīšana". Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"", trešais lasījums.

Bet, pirms es aicinu tribīnē ziņotāju, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums no pieciem deputātiem – Zaķa, Ašeradena, Čigānes, Rībenas un Loskutova – ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.novembra kārtējās sēdes turpinājuma darba kārtībā un izslēgt no tās darba kārtības 43.jautājumu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" un iekļaut to Saeimas 2013.gada 10.janvāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"" trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Medību likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Medību likumā", to, kura reģistrācijas numurs ir 434/Lp11. Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē mēs izdalījām atsevišķi vienu Medību likumu, kas bija attiecināms uz direktīvām.

Kopumā runājot par šo, darbs pie šī likumprojekta tika sākts jau 2011.gada janvārī. Darba grupā bija pārstāvētas 26 puses, un ļoti intensīvās diskusijās tā nonāca pie kaut kāda kompromisa. Būtiskākās jomas, kas tiek regulētas šajā likumprojektā, pirmām kārtām ir saistītas ar medību resursu apsaimniekošanas jautājumiem. Tāpat tiek domāts arī par administratīvā sloga mazināšanu, tiek regulēta medību tiesību aprite, kā arī medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšana, kas ir svarīgs jautājums mūsu zemniekiem. Tāpat likumā ir izdarīti arī vairāki tehniski precizējumi.

Pirmajā lasījumā komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt to arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Medību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Tos, kuriem īpaši interesē šis likums, priekšlikumus aicinām iesniegt līdz 20.decembrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz kuram decembrim?

E.Smiltēns. 20.decembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai papildinātu ierakstu par biedrības veidu un nodrošinātu darba devēju un viņu organizāciju nekļūdīgu identificēšanu. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Kolēģi un visi, kuri seko līdzi sēdei!

Ar savu uzstāšanos es gribētu pievērst šim jautājumam to komisiju uzmanību, kuras strādā ar attiecīgo likumprojektu. Proti, likumprojekts ietver sadaļu arī par brīvprātīgā darba un prakšu organizēšanu. Un es vēlos informēt par to, ka tuvākajā laikā tiks iesniegts likumprojekts "Brīvprātīgā darba veikšanas likums", ko ir izstrādājuši vairāki Saeimas deputāti sadarbībā ar... Proti, ir noskaidrots Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pilsoniskās alianses un biedrības "brīvprātīgais.lv" viedoklis, kā arī ir saņemti atzinumi no virknes ministriju – Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas –, un tiks prasīti atzinumi no vēl dažām ministrijām, kuru kompetencē ir šis jautājums.

Un būtu lūgums tagad pievērst uzmanību likumprojekta "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" 8.pantam, kas skar brīvprātīgo darbu. Un jāteic, ka brīvprātīgā darba jautājumi ir atrunāti arī Jaunatnes likuma 9. un 10. pantā.

Bet, iesniegušiem šo likumprojektu par brīvprātīgā darba veikšanu, mums būs jāstrādā arī pie tā, lai citos normatīvajos aktos mēs izņemtu sadaļas, kas reglamentē brīvprātīgo darbu. Un es vēlos uzteikt kolēģi Initu Bišofu, kas ir strādājusi kopā ar virkni Saeimas kolēģu un virkni institūciju, lai iesniegtu šo likumprojektu. Paldies.

Un lūgums, protams, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Stalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nedubultotu tiesību normas, kas saistītas ar topošo likumprojektu "Zemes pārvaldības likums", un lai likumu papildinātu ar terminiem, kas nepieciešami ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves reglamentēšanai, kā arī lai tiktu noteikts Ministru kabinetam deleģējums izstrādāt derīgo izrakteņu ieguves kārtību un noteikt zemes nomas maksas aprēķināšanu, ja iznomā zemi zemes dzīļu izmantošanai. Likumprojektā ir arī citi tehniski precizējumi.

Komisija ir izskatījusi likumprojektu un aicina atbalstīt to Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 6.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.decembris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Ēku energoefektivitātes likums", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu "Ēku energoefektivitātes likums".

Komisijā ir izskatīts 31 priekšlikums.

1. – deputāta Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. – deputāta Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. – deputāta Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 10. – deputāta Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 12. – deputāta Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 12. – deputāta Jakovļeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 26. – deputāta Jakovļeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ēku energoefektivitātes likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Dzelzceļa likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Dzelzceļa likumā". Uz otro lasījumu iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. – satiksmes ministra priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. – deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Raivja Dzintara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dzelzceļa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 6.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā".

Izskatīšanas gaitā tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Jakovļevs.

Taču es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savus priekšlikumus – 2. un 4.priekšlikumu – no šī likumprojekta.

Lūdzu, turpiniet, Jakovļeva kungs!

V.Jakovļevs (SC).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā".

Tika saņemti seši priekšlikumi. Kā nupat dzirdējām, 2. un 4.priekšlikums tika atsaukts. Sākam ar 1.priekšlikumu.

1. – deputātu Dombravas un Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šis deputātu priekšlikums paredz to, ka tiesības vēlēt pašvaldības varētu tikt mainītas, proti, tiesības vēlēt pašvaldības būtu nevis no 18 gadu vecuma, kā tas bija līdz šim, bet no 16 gadu vecuma.

Mēs zinām, ka savulaik vēlēšanu tiesību nebija sievietēm; sākumā vēlēšanu tiesības vispār bija ierobežotai cilvēku grupai. Taču, demokrātijai attīstoties, šīs tiesības ir kļuvušas pašsaprotamas. Līdzīgi ir noticis ar tiesībām vēlēt Saeimu: Latvijas pirmās neatkarības laikā tās bija pilsoņiem no 21 gada vecuma, bet šobrīd ir jau no 18 gadu vecuma. To uztveram kā pašsaprotamu faktu. Un demokrātija attīstās tālāk: nesen Skotijā vispārējās vēlēšanu tiesības tika noteiktas no 16 gadu vecuma, un gaidāmajā referendumā par Skotijas neatkarību tātad varēs balsot jau no 16 gadu vecuma.

Nacionālās apvienības deputāti pašlaik nepiedāvā attiecināt 16 gadu vecumu uz vispārējām vēlēšanu tiesībām, bet pagaidām tas varētu attiekties tikai uz pašvaldību vēlēšanām. Cilvēki, tātad arī jaunieši, mūsdienās ir... kļūst arvien gudrāki un izglītotāki, un, es domāju, nav nekāda pamata šīs vēlēšanu tiesības un iespējas nepaplašināt.

Es saprotu, ka droši vien šodien vairākums deputātu vēl nebūs gatavi to atbalstīt, tomēr uzskatu, ka ir svarīgi par to nobalsot. Es esmu pārliecināts, ka jau dažu gadu laikā, varbūt jau aiznākamajās pašvaldību vēlēšanās, šāda norma liksies pašsaprotama.

Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Ar visu cieņu pret Cilinska kunga priekšlikumu ir tomēr jāteic, ka tas nav tik vienkārši un tik pašsaprotami, jo, manuprāt, šeit varētu būt problēmas ar Satversmi. Proti, Satversmes 101.pantā ir noteikts: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā." Līdz ar to mums ir jāskatās, ko mēs saprotam ar pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

Šajā sakarā mums ir jāvēršas pie Civillikuma. Civillikumā ir paredzēts, ka pilntiesīgi pilsoņi tomēr ir no 18 gadu vecuma. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka demokrātiskās valstīs nav pieņemts būtiski grozīt vēlēšanu likumus neilgu laiku pirms vēlēšanām. To ir apliecinājusi gan Satversmes tiesas judikatūra, gan arī Eiropas Savienības institūciju rekomendācijas. Man ļoti žēl, ka šodien šeit, zālē, nav Dombravas kunga, jo es viņam varētu ieteikt iepazīties ar Venēcijas komisijas labas prakses vēlēšanu kodeksu, kas nosaka labu praksi vēlēšanu jautājumos. Vadlīnijas un skaidrojošais ziņojums ir pieņemts Venēcijas komisijas 51. un 52.sesijā 2002.gada 5.–6.jūlijā un 18.–19.oktobrī.

Taču es gribētu pievērsties tikai otrās daļas diviem punktiem... proti, vispirms 63.punktam. Un tur ir teikts tā, ka normatīvo aktu stabilitāte ir pats izšķirošākais vēlēšanu procesu ticamībai, kas savā būtībā ir vitāli, lai konsolidētu demokrātiju. Noteikumi, kas bieži mainās, jo sevišķi noteikumi, kas ir komplicēti, var samulsināt vēlētājus. Pāri visam vēlētāji var secināt (pareizi vai nepareizi), ka vēlēšanu normatīvie akti ir vienkārši līdzeklis tiem, kas ir pie varas, un ka viņu balsīm ir mazs svars, lai izlemtu vēlēšanu rezultātus.

Un vēl 65.punkts (citēju): "Problēma nav izmaiņu veikšana vēlēšanu sistēmā, to vienmēr var uzlabot, bet gan regulāra izmaiņu veikšana tieši pirms vēlēšanām (viena gada laikā). Pat, ja nav bijušas paredzētas manipulācijas, izmaiņas šķitīs tieši partiju politisko interešu diktētas." (Citāta beigas.)

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir pretrunā ar Satversmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, šajā zālē nav neviena, kas nepiekristu kolēģa Cilinska teiktajam, ka mums ir jāmeklē mehānismi un jādomā par to, kā panākt lielāku jaunu cilvēku iesaisti politiskajos procesos, kā panākt to, lai jauni cilvēki vairāk sekotu līdzi politiskajām norisēm un informētāk par tām interesētos. Tomēr, kā mūsu kolēģe Čepānes kundze jau ļoti precīzi norādīja, šobrīd ir nepārvarami juridiski šķēršļi, kas mums neļauj domāt par to, ka mēs varētu dot iespējas sešpadsmitgadīgiem cilvēkiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Tomēr es gribu norādīt, ka šī Saeima jau ir darījusi ļoti daudz tajā ziņā, lai jauni cilvēki jau no 16 gadu vecuma varētu piedalīties politiskajos procesos. Mēs esam grozījuši Saeimas kārtības rulli un devuši iespēju 16 gadus jauniem cilvēkiem, Latvijas pilsoņiem, parakstīt tā sauktos kolektīvos iesniegumus, kas tad ir ceļami priekšā Saeimai, lai tā meklētu risinājumus, kādā veidā šo jautājumu, ko pilsoņi ir uzdevuši, varētu risināt likumdošanas ceļā.

Es gribu arī atgādināt, ka Saeimas priekšsēdētāja ir strādājusi pie tā, lai iesaistītu jaunus cilvēkus Saeimas darbā ar tā saukto Jauniešu Saeimu. Es pati biju šeit, šajā zālē, un vēroju, kā mūsu jaunie cilvēki debatēja par dažādām politikas jomām, un es biju ļoti patīkami pārsteigta, cik kompetenti viņi to darīja. Nesen es biju Salaspils vidusskolā, un mēs ar jauniešiem pārrunājām šīs Jauniešu Saeimas darbības norisi, un viņi izteica milzīgu cerību, ka arī nākošajā gadā šāds process Saeimā notiks.

Kolēģi, es aicinu visus iesaistīties šajā Jauniešu Saeimas darbā, sekot tam līdzi un arī rosināt jaunus cilvēkus, ar kuriem jums ir kontakti, tajā piedalīties. Tieši tāpat, kolēģi, mūsu rokās ir ļoti daudz iespēju aicināt jaunus cilvēkus dibināt biedrības, piedalīties biedrību darbā, interesēties gan par savas pašvaldības, gan arī par Saeimas darbu, jo tieši biedrības ir tās, kurās jauni cilvēki gūst šo pirmo politiskās līdzdalības pieredzi.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu šoreiz neatbalstīt, bet katrā ziņā plašā veidā domāt par to, kā jauni cilvēki lielākā mērā varētu iesaistīties politikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es redzu, ka šī priekšlikuma oponenti ir ļoti rūpīgi gatavojuši argumentāciju, lai iebilstu pret to, ka pašvaldību vēlēšanās varēs balsot arī 16 gadu vecumu sasnieguši jaunieši. Acīmredzot daudziem politiķiem šķiet, ka viņu partijai nav cerību iegūt 16, 17 gadu vecu, respektīvi, gados jaunu, cilvēku balsis. Es zinu, ka atsevišķām politiskajām partijām ir bijuši mēģinājumi lobēt cietumnieku tiesības vēlēšanās. Tādā veidā tās skaidri parādīja, kas ir tā auditorija, no kuras tās cer iegūt papildu balsis.

Es apsveicu tos, kuri atbalstīja šo priekšlikumu, jo acīmredzot jūs paļaujaties uz to balsotāju, kas ir arī nākotnes balsotājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, augsti godātais Prezidij un deputāti!

Te daži kolēģi atsaucas uz to, ka priekšlikums neatbilst atsevišķiem likumiem, neatbilst arī Satversmei un (Starpsaucieni no zāles)... tieši tā es arī pateicu: tas neatbilst Satversmei un neatbilst arī atsevišķiem normatīviem, kādi ir pieņemti pārējās valstīts.

Taču es gribu tomēr atgādināt, ka sabiedrība nepārtraukti attīstās un tas, kas bija nepieņemams vakar, jau rīt var kļūt par normu. (No zāles dep. J.Reirs: "Precēties no 14 gadiem!") Un mums ir jāattīstās sabiedrībai līdzi. Un tā jaunatne, kura bija vakar, šodien jau vairs nav tā pati jaunatne.

Es domāju, ka šis priekšlikums nav tik viennozīmīgs, bet viennozīmīgi mēs varētu to skatīt sīkāk, un viennozīmīgi pozitīvi būtu tas, ka jaunatne, jaunieši sadzirdētu to pozitīvo signālu arī no Saeimas, ka viņi mums ir vajadzīgi, ka mēs domājam par viņiem un vēlamies, lai viņi iesaistās valsts politiskajā dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlos vērst uzmanību... un īstenībā pat pateikties par šo priekšlikumu virzīšanu, jo mums ir jāturpina diskusija par politikas veidošanu, un viens no šiem apsvērumiem ir tas, ka mums... Paldies arī par izklāstu par jauniešu iesaisti politikas veidošanā... par šo uzstādījumu. Bet šeit būtu savukārt ļoti svarīgi... un, man liekas, tas ir viens no pamat... šā priekšlikuma būtība ir tā, ka mūsu novecojušās sabiedrības dēļ... sabiedrības novecošanās ir arī visas Eiropas un varbūt pat visu Rietumvalstu problēma... mūsu novecojušās sabiedrības dēļ politikas bieži vien tiek veidotas tieši attiecīgajai auditorijai. Turpretim ar šāda likuma pieņemšanu, man liekas, mēs varētu vairāk skatīties, kā mēs varētu jauniešu jautājumus pacelt, padarīt par politikas veidošanas prioritātēm, un tādā veidā mēs varētu atbalstīt jauniešu NVO iesaisti politikas veidošanā, kā arī pacelt tieši pašvaldību vēlēšanu sakarā jauniešu jautājumu kā prioritāti mūsu partiju programmās.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! (No zāles dep. J.Reirs: "No ieņemšanas brīža!") Deputāts Reirs tikko izteica "spīdošu" priekšlikumu, taču, es domāju, tas ir pāragrs.

Kolēģe Čigāne, manuprāt, ļoti precīzi pateica, kādā veidā mēs iesaistām jauniešus sabiedriskajā un politiskajā darbībā un rosinām viņos interesi par to, mazinām vienaldzīgo skaitu un veidojam sev nākamo paaudzi, kas nākotnē nāks šeit un strādās mūsu vietā.

Un – ļoti labi! – tika minēts tieši tas, ka jauniešiem ir iespēja ierosināt likumus. Tas bija pirmais solis. Otrais solis – nosacīti – ir aktīva dalība Jauniešu Saeimas darbā. Nu tad spersim arī trešo soli, paveiksim šo darbu līdz galam – dosim jauniešiem iespēju piedalīties vēlēšanās un balsojot izdarīt savu izvēli!

Mūsu vēlēšanu sistēma ir gana demokrātiska. Vēlētājam ir gan izvēle starp partijām, gan izvēle starp kandidātiem, un es neredzu nekādu pamatu pašvaldību vēlēšanās to ierobežot. Jā, mums ir Saeimas vēlēšanas. Tām, protams, vajadzēs vēl ļoti daudz laika, lai nonāktu līdz šim vecumam. Domājot par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mēs jau varētu runāt, ka nākamajās vēlēšanās varētu piedalīties no 16 gadu vecuma. Taču sāksim ar pašvaldībām!

Nākamajā sasaukumā turpināsim... turpināsim ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet pēc tam jau ar Saeimas vēlēšanām pēc diviem sasaukumiem.

Eiropa jau virzās uz to! Pasekojiet, ko dara Austrija, pasekojiet, kāda kārtība ir Slovēnijā, pasekojiet, kas notiek Skotijā! (No zāles dep. A.Loskutovs: "Un ko viņi dara?")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Domājot par to, ko teica kolēģis Raivis Dzintars. Es ceru, ka motivācija mainīt šo normu ir tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un ka ir nepieciešamas jaunas auditorijas. Bet kolēģim gribu atgādināt: ja viņi tiešām grib šo lietu izdarīt, tad viņi sāk no nepareizā gala. Es vēlreiz nocitēšu, jo pilnīgi precīzi to arī pateica Satversmes 101.pants: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi..." Un tā tālāk.

Līdz ar to, ja jūs gribat kaut ko mainīt, tad jums ir jāsāk nevis ar šo konkrēto likumu, bet vai nu ar Satversmi, vai Civillikumu.

Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Arī es vēlētos atgādināt to, ka Latvijā tomēr ir pilnvērtīga tiesību sistēma, kas nesastāv no atsevišķiem likumiem. Katram tādam tiesību institūtam ir arī sava vieta, un Latvijā rīcībspēja personai ir no 18 gadu vecuma. To nosaka Civillikuma ģimenes tiesību daļa, un kā par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem Satversmes 101.panta kontekstā mēs tiešām varam runāt par rīcībspējīgām personām, kas ir ieguvušas rīcībspēju līdz ar pilngadības iestāšanos. Un tikai atsevišķos gadījumos bāriņtiesa, individuāli vērtējot, var lemt par kādas personas atzīšanu par rīcībspējīgu no 16 gadu vecuma. Un tie izņēmumi ir tādi: ja persona dodas agrīnā laulībā vai arī ja tik tiešām psiholoģiskais briedums ir tik noteicošs, ka bāriņtiesa vērtē un atzīst: jā, šī persona ir atzīstama par agrīni rīcībspējīgu!

Ja mēs vēlamies šodien – 2012.gada nogalē – lemt par to, ka visa šī sistēma – gan Satversmē noteiktais, gan Civillikuma ģimenes tiesību daļā noteiktais – ir jāpārskata, tad par to arī diskutēsim un pārskatīsim, bet katrā ziņā šī pārskatīšana nevarētu notikt no Republikas pilsētu domes un novada domes vēlēšanu likuma gala, jo pretējā gadījumā mēs vienkārši izveidosim jaunu un, visticamāk, pretrunīgu... nevis visticamāk, bet tiešām antikonstitucionālu tiesību normu. Un to mēs nevaram atbalstīt. Tāpēc es vēlos atgādināt, ka vēl pavisam nesen mēs Saeimas kārtības rullī, runājot par pilsoņu iniciatīvām "Mana balss" platformā, spērām soli šajā virzienā. 16 gadu veci pilsoņi tik tiešām, manā ieskatā, arī ir nobrieduši, lai piedalītos politiskajā dzīvē. Es ļoti augstu vērtēju un arī pati balsoju par to, lai šie 16 gadu vecie jaunieši varētu izteikt savu viedokli un nākt ar iniciatīvām uz Saeimu, kas tiktu vērtētas tieši tāpat kā 17, 18, 19 vai 69 gadus sasniegušu Latvijas Republikas pilsoņu iniciatīvas. Manā ieskatā, sešpadsmitgadīgi jaunieši tik tiešām ir novērtējami kā politiski ļoti aktīvi, un es esmu gatava diskusijai par to, ka mēs varētu pārvērtēt šo vecumu. Taču tagad es tiešām aicinu Nacionālo apvienību tomēr godprātīgi un ar pienācīgu atbildību izturēties pret Latvijas Republikas tiesību sistēmu.

Paldies. (Frakcija RP aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, mēs pilnīgi godprātīgi izturamies pret tiesību sistēmu, un deputāti šeit arī ļoti labi pierādīja, ka, iespējams, ja šo grozījumu pieņem, tad ir nepieciešams arī veikt vienu nelielu grozījumu Civillikumā (No zāles dep. I.Čepāne, dep. A.Judins u.c. deputāti: "Satversmē! Satversmē!"), kas nosaka izņēmumu šajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. (Troksnis. Starpsaucieni.)

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Nu, ja jau visi, tad visi!

Šodien mēs skatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā"... Vairāki deputāti publiski ir izteikušies, ka aizliegums lietot alkoholu būtu jāattiecina arī uz cilvēkiem, kuri ir vecumā līdz 21 gadam, – ka tātad vajag paaugstināt šo vecumu... Tajā pašā laikā ir priekšlikums atļaut piedalīties pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Šie priekšlikumi ir pretēji viens otram – nevar saprast, kad tad cilvēks ir īsti atbildīgs par saviem lēmumiem.

Krievu valodā ir viens labs vārds attiecībā uz šo (latviski pat nav īsti tulkojuma) – "opreģeļiķes" (Starpsaucieni no SC frakcijas: "Tulkojumu!"): nu tad beidzot pasakiet, uz kuru pusi! Vai jaunieši... vai cilvēki tajā vecumā var īsti pieņemt lēmumu – dzert vai nedzert? Vai tas ietekmē?... Vai tad viņi balsot var no 16 gadu vecuma? Citādi tas viss pēc baigā populisma izskatās... velk uz vienu vai otru pusi.

Varbūt 18 gadi ir tīri normāls vecums priekš daudzām lietām dzīvē? (No zāles: "Ainar, konkrētāk!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Bet mums ir arī vēl Izglītības likums, un arī tur rakstīts, ka diemžēl... skolēniem ir pienākums pabeigt skolu. Un sešpadsmitgadīgais – tas ir tikai 9.klases skolēns. Ko jūs gribat no 9.klases skolēna?! Tas nav nopietni! Nav pat vidējās izglītības... Tā ka padomājiet par to!

Ja jūs domājat, ka viņi ir gudri, tad... Jums, katram no jums, ir tiesības paņemt to sešpadsmitgadīgo puisi vai meiteni par savu palīgu. Lūdzu! Un es paskatīšos, kā Saeimas Kanceleja noslēgs ar viņiem līgumu! Atkal būs problēma! (No zāles dep. J.Reirs: "Deputāts var!" Zālē smiekli.)

Laipni lūdzam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Arī daudziem 18 gadus veciem jauniešiem nav vidējās izglītības, un arī daudziem 80 gadus veciem pilsoņiem nav vidējās izglītības. Tas nebūtu arguments.

Bet, ja mums pārmet populismu, tad es gribētu, lai Latkovska kungs paskatās skaidrojošā... terminus skaidrojošā vārdnīcā, ko nozīmē jēdziens "demagoģija". Tas, ar ko jūs šobrīd... nupat nodarbojāties, – tā tiešām bija demagoģija, jo, sekojot šādai loģikai, sanāk: ja dzer – tātad esi nobriedis.

Mēs nepiekrītam tādai loģikai! (Frakcija VL–TB/LNNK aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Jakovļeva kungam ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 61, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad 2.priekšlikums ir atsaukts. Turpiniet ar 3.priekšlikumu!

V.Jakovļevs. 2.priekšlikums ir atsaukts, jā.

3. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. Tā, 4.priekšlikums ir atsaukts.

5. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Jakovļevs. 6. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iesniegti likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" otrajam lasījumam.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā". Izskatīšanas gaitā tika saņemts viens priekšlikums no kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā". Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. Arī 2. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. Līdz ar to visi priekšlikumi par grozījumiem šajā likumā ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.408/Lp11. Likumprojekts paredz risināt vairākus juridiski tehniskus jautājumus, tostarp tādus, kas saistīti ar Valsts prezidenta kancelejas darbu, un precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras ieņēmušas Valsts prezidenta amatu.

Pirmkārt, likumprojekts paredz izslēgt no likuma valsts ģerboņa un zīmoga lietošanas regulējumu, jo to jau nosaka likums "Par Latvijas valsts ģerboni" un atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.

Otrkārt, tiek paredzēts, ka Valsts prezidenta kanceleja iekšējos normatīvos aktus izdod saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Šāda regulējuma līdz šim nebija, un tagad šis likumprojekts to izveido.

Treškārt, likumprojekts paredz precizēt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja, viņa vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba līguma uzteikšanas kārtību, pielīdzinot to Ministru prezidenta padomnieku darba līguma uzteikšanas kārtībai, proti, darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. Lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu uzskatāms par politisku lēmumu.

Nākamais likumprojekta grozījums piedāvā atteikties no likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās garantijas, ka personai, kura ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis, un vienlaikus kā kompensējošu mehānismu piedāvā ikmēneša pensijas palielinājumu un iespēju izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Šādu priekšlikumu Valsts prezidenta kanceleja ir piedāvājusi, balstoties uz citu valstu pieredzi un tās analīzi. Proti, par piemēru ir ņēmusi Vāciju, Poliju, Čehiju un citas valstis, kuras gan ģeogrāfiski, gan arī valsts iekārtas ziņā ir līdzīgas valstis.

Šāds priekšlikums ir piedāvāts tāpēc, ka šāds risinājums ļautu saprātīgāk un vienkāršāk plānot valsts budžeta izdevumus, nebūtu jātērē līdzekļi un jāpieliek pūles attiecīgo sociālo garantiju administrēšanai, tostarp valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam, komunālo pakalpojumu apmaksai un organizēšanai. Turklāt pensijas palielinājums eksprezidentam ļautu daļu līdzekļu izmantot reprezentācijas vajadzībām. Jāpiemin, ka šobrīd reprezentācijas vajadzībām eksprezidentiem atsevišķa finansējuma nav.

Ikmēneša pensijas palielinājums ir izraudzīts pēc šādiem apsvērumiem: šobrīd persona, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, saņem ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, taču turpmāk paredzēts to palielināt līdz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Skaitliskā izteiksmē, kā mēs redzam, tie būtu papildus 787 lati ik mēnesi.

Nākamais ir regulējums, kas paredz personām, kuras ieņēmušas Valsts prezidenta amatu... Likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā līdz šim bija garantētas tiesības izmantot automašīnu, un arī joprojām šādas tiesības būs. Taču šobrīd normatīvie akti neparedz automašīnas izvēles kritērijus. Valsts prezidenta kanceleja ir piedāvājusi... ierosinājusi ievērot samērīgu risinājumu arī automašīnas izvēlē un noteikt šādus kritērijus. Respektīvi, likumprojekts paredz eksprezidenta automašīnai atvēlēt valsts pārvaldes amatpersonai atļautā limita divkāršu apmēru, proti, tie būtu 25 tūkstoši latu (iegādes vērtība) vai attiecīgi 760 latu (nomas vērtība) mēnesī (bez pievienotās vērtības nodokļa). Šāds limits atbilstu "vidējās klases", "vidējās Premium klases" un dažu "lielās Premium klases" automašīnu bāzes modeļu iegādes vērtībai. Valsts prezidenta kanceleja, izvērtējusi eksprezidenta funkcijas, uzskata, ka šāds līmenis būtu atbilstošs.

Un visbeidzot likumprojekts paredz pārejas periodu. Jaunais regulējums neattieksies uz tām personām, kuras līdz šim ir ieņēmušas Valsts prezidenta amatu, bet attieksies tikai uz nākamajiem eksprezidentiem.

Juridiskā komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Kolēģi! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam tiek piedāvāts 22.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.decembris. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Un 15.novembra sēdes pēdējais jautājums – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par komisiju noteikšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" (Nr.403/Lp11)".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jautājums tiešām ir ļoti interesants, it īpaši ņemot vērā to, ka es personīgi ar to esmu saskāries. Es izstāstīšu apsvērumus.

Saeimas vēlēšanās mūsu valsts pilsoņi izsaka savu gribu un deleģē savus priekšstāvjus darbam parlamentā, tos ievēlot. Deputāti Saeimas komisijās strādā noteiktās likumdošanas jomās un tur sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs.

2012.gada 19.janvārī Saeima ievēlēja mani Nacionālās drošības komisijā, 84 deputātiem balsojot "par", 2 – "pret" un 4 deputātiem atturoties. Protams, ir nozīmīgi, ka Nacionālās drošības komisijas vadītājs Zatlera kungs balsoja pret manu ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā. Lai uzsāktu darbu Nacionālās drošības komisijā, saskaņā ar spēkā esošo procedūru Satversmes aizsardzības birojs dod savu vērtējumu par to, vai personai tiks izsniegta speciāla atļauja darbam ar valsts noslēpumu.

Kolēģi, iedomājieties, bet situācija tiešām ir noslēpumos – tiešā nozīmē! – tīta, ka Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs ir pret komisijas locekļa ievēlēšanu. Tajā pašā laikā Nacionālās drošības komisija realizē parlamentāro kontroli pār Satversmes aizsardzības biroju un citām drošības iestādēm. Taču tajā laikā, kad man ir liegts darboties Nacionālās drošības komisijā, notiek formāla pārbaude, un šo pārbaudi veic tie, kuri faktiski Nacionālās drošības komisijas ietvaros man būtu jāpārrauga.

Nerēķināsim, protams, manus publiskos paziņojumus par manu darbību Nacionālās drošības komisijā, tajā skaitā par nepieciešamajām izmaiņām Operatīvās darbības likumā, vai arī par sazvērestības teorijām ap "Saskaņas Centra" deputātu ievēlēšanu un pielaides došanu vai nedošanu.

Rezultāts ir sekojošs: man nav izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tas, protams, ir jocīgi, jo kā advokāts... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, mēs runājam par lēmuma projektu – par komisiju noteikšanu! Es jūs tomēr lūgtu pieturēties pie tēmas par komisiju noteikšanu, nevis par likumprojekta būtību.

A.Elksniņš. Jā, es par to arī runāju! Man nav izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, un tas ļoti lielā mērā ir jocīgi, jo pirms tam, iekams es tiku ievēlēts parlamentā, kā advokāts ar valsts noslēpuma objektiem es iepazinos. (No zāles dep. J.Reirs: "Bet kāds tam sakars?")

Tas, protams, šajā situācijā ir jocīgi, jo, izpētot pastāvošo speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanas kārtību mūsu nacionālajā likumdošanā un konsultējoties ar vairākiem ekspertiem, man radās bažas par demokrātijas pastāvēšanu Latvijā. (No zāles dep. A.Loskutovs: "Par tēmu!")

Situācija ir sekojoša. Ja mēs runājam par jautājumu izskatīšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tad manus priekšlikumus, kurus es iesniedzu pavisam 20, izskatīja pusotras stundas laikā, pieaicinot vienīgi Satversmes aizsardzības biroju, neskatoties uz to, ka priekšlikumi skāra gan Augstāko tiesu, gan ģenerālprokuroru, gan arī citus būtiskus jautājumus, pie kuru risināšanas būtu jāpieaicina arī tiesībsargs.

Es lūdzu minēto likumprojektu nodot izskatīšanai arī Saeimas Juridiskajai komisijai sekojošu iemeslu dēļ. Citēšu Igaunijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Mati Raidmā teikto: "Parlamenta pakļaušana ierēdņu kontrolei varētu izprovocēt jautājumu par demokrātijas pastāvēšanu Igaunijā. Igaunijā parlamenta deputāti saņem automātisku pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Ja deputātam ir nepieciešama pieeja Eiropas Savienības vai NATO noslēpumiem, tad šajā gadījumā tiek pieprasīta informācija no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas realizē uzraudzību pār valsts drošības iestādēm mūsu Nacionālajā drošības komisijā."

Sekojoši. Automātiski pielaide tiek piešķirta tādā valstī kā Vācija, kur nav pat regulējuma, kurā būtu paredzēta pielaižu kārtība darbam ar valsts noslēpumu. Automātiski tiek piešķirta pielaide Čehijā... (No zāles dep. A.Loskutovs: "Par tēmu!")

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs! Mēs nerunājam par lēmuma projektu pēc... par likumprojektu pēc būtības. Mēs runājam par lēmuma projektu, kas nosaka noteikt par līdzatbildīgo Juridisko komisiju. Ja jums vairs nav argumentu, ar to tad es lūgtu jums beigt savu uzstāšanos, vai arī runājiet tomēr par tēmu – par attiecīgās līdzatbildīgās komisijas noteikšanu, nevis par grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu".

A.Elksniņš. Es ceru, ka man tiks sarēķināts papildu laiks attiecībā uz šo. Bet jautājums ir sekojošs. Šis regulējums lielā mērā ir sarežģīts. Automātiski pielaide darbam ar valsts noslēpumu tiek piešķirta Čehijā, Slovēnijā, Slovākijā, Bulgārijā, Austrijā, Somijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Zviedrijā.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es jūs lūdzu runāt par tēmu! Elksniņa kungs, es jūs vēlreiz aicinu vai nu runāt par tēmu...

A.Elksniņš. ... es aicināšu atbalstīt nodošanu arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" mēs šodien skatīsim arī pirmajā lasījumā. (No zāles: "Otrajā!")

Tas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrajā lasījumā jau ir izskatīts un pirmajā lasījumā arī. Līdz ar to nav nekāda pamata iesniegtajam lēmumam par Juridiskās komisijas noteikšanu par līdzatbildīgo. Tā ka te ir jābalso "pret".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par komisiju noteikšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" (Nr.403/Lp11)", tātad par to, lai noteiktu par līdzatbildīgo komisiju šim likumprojektam Juridisko komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 49, atturas – 7. Tātad lēmuma projekts nav atbalstīts. Tādējādi atbildīgā komisija paliek tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Līdz ar to mēs visus 15.novembra sēdes darba kārtības jautājumus esam izskatījuši.

Nu mēs varam sākt Saeimas 22.novembra sēdi.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!