Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2012. gada 20. septembra stenogramma "Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas trešā sēde 2012.gada 20.septembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2012., Nr. 152 https://www.vestnesis.lv/op/2012/152.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta informācija

Par Nacionālās drošības padomes nolikumu

Vēl šajā numurā

26.09.2012., Nr. 152

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 20.09.2012.

OP numurs: 2012/152.1

2012/152.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas trešā sēde 2012.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 20.septembra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut trešajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ausmas Tamkovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir arīdzan saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ulda Dangas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut trešajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut trešajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 20.septembra sēdes darba kārtībā un līdz turpmākajam komisijas lēmumam izslēgt no darba kārtības 10.punktu – likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tagad izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Ņikiforova, Potapkina, Jakimova un Pimenova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

(V.Reskājs sāk savu uzrunu.)

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Reskājs. Lūdzu!

V.Reskājs (SC).

Paldies. Tagad ir īstais brīdis...

Vēlreiz labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Šobrīd publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, vai bezmaksas izglītība Latvijā tiešām ir bez maksas un kas jāsaprot ar jēdzienu "bezmaksas izglītība". Vai ar bezmaksas izglītību jāsaprot tikai tas, ka valsts izmaksā algas skolotājiem un pašvaldības cenšas uzturēt skolu infrastruktūru, vai tomēr valstij un pašvaldībām pilnībā jānodrošina izglītojamie arī ar mācību līdzekļiem, tajā skaitā ar grāmatām, darba burtnīcām un pārējiem līdzekļiem, kas nepieciešami pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei. Tāpēc nepieciešams skaidri definēt, kādu mācību līdzekļu iegādi sedz valsts budžets. Uz doto brīdi tiek plānots piešķirt papildu līdzekļus mācību literatūras iegādei, un, ja es nemaldos, tad ir runa par 300 tūkstošiem latu. Tomēr es uzskatu, ka šī summa neatrisinās problēmu ne tikai dēļ tā, ka summa ir pārāk maza, bet arī dēļ tā, ka beidzot ir jāveido visiem skaidra sistēma, lai, mainoties ministriem un prioritātēm, finansējums paliktu.

Apstiprinot no valsts budžeta apmaksājamo mācību līdzekļu sarakstu, visām iesaistītajām pusēm – skolēniem, vecākiem, skolotājiem, ierēdņiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem – būs skaidri noteikumi un vairs neradīsies domstarpības par to, kādu daļu no izglītības procesa apmaksā valsts, kādu – pašvaldības un kādu – vecāki. No neveiklām situācijām tiks pasargāti skolotāji un skolu direktori, jo viņiem vairs nevarēs pārmest to, ka viņi nepamatoti pieprasa, lai vecāki iegādātos mācību līdzekļus, savukārt vecāki skaidri zinās, ar kādiem izdevumiem rēķināties, gatavojot bērnu skolai.

Likumprojekts netieši pozitīvi ietekmēs arī demogrāfisko situāciju valstī, jo turpmāk vecāki varēs rēķināties ar to, ka valsts sniegs nepārprotamu atbalstu bērna izglītošanas procesā.

Jā, nereti politiķi savās runās iestājas par nevienlīdzības mazināšanu starp Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, lai Bauskas iedzīvotājiem būtu tādas pašas iespējas un apstākļi kā dzīvojošiem Neretā, Jēkabpilī vai Rīgā. Un šie grozījumi ir viens no soļiem nevienlīdzības mazināšanas virzienā, jo turpmāk skolēniem no Jēkabpils, kuras pašvaldība nav bagāta, būs pieejams viss tas pats, kas skolēniem no Pierīgas novadiem, kuri ir vieni no bagātākajiem Latvijā.

Diemžēl šie grozījumi neatrisina visas ar šo jautājumu saistītās problēmas. Paņemsim kā piemēru brīvpusdienas! Valsts kompensē daļu no brīvpusdienām pirmklasniekiem, bet viss pārējais ir pašvaldības ziņā. Šobrīd ir pašvaldības, kuras var atļauties apmaksāt brīvpusdienas, piemēram, visiem bērniem līdz piektajai vai sestajai klasei. Ir arī tādas pašvaldības, kuras atbalsta tikai trūcīgas ģimenes, un ir arī pašvaldības, kur valsts atbalsts pirmklasniekiem ir vienīgais pieejamais. Tāpēc arī sanāk tā, ka bērni no viena novada atrodas labākos apstākļos nekā no cita. It īpaši tas skar lauku skolas, kur bieži skolu pusdienas bērniem ir vienīgā maltīte pa visu dienu, jo vecāki ne vienmēr var atļauties iedot naudu pusdienām līdzi uz skolu.

Bet ir arī laba ziņa, kolēģi! Tas, ka šajā likumprojektā šobrīd nav grozījumu, kas risinātu visas nevienlīdzības problēmas skolēnu vidē, nozīmē to, ka jūs tos varēsiet iesniegt kā savus priekšlikumus. Šodien lūdzu balsot ne par formu, bet par būtību! Jo par formu mēs varēsim diskutēt komisijā, bet būtība ir ļoti vienkārša – vai grāmatas un darba burtnīcas jāpērk vecākiem vai tomēr to iegāde jāsedz no valsts budžeta.

Un vēl. Gatavojot likumprojektu, es konsultējos ne tikai ar skolu direktoriem, skolotājiem un vecākiem, bet arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un biedrībai "Vecāki par izglītību" elektroniski aizsūtīju vēstules ar lūgumu sniegt komentāru par piedāvātajiem grozījumiem. Bet līdz šai dienai es nekādus komentārus vēl neesmu saņēmis. Bet interesantākais ir kas cits – tādu pašu vēstuli es aizsūtīju arī Tiesībsarga birojam, tiesībsargam, proti, tam cilvēkam, kurš publiski bija visdedzīgākais bezmaksas izglītības aizstāvis, taču diemžēl arī no viņa es nesaņēmu komentāru! Es negribu nevienam neko pārmest. Galu galā varbūt kaut kas notika ar e-pasta servisu vai bija vēl kaut kāds cits iemesls... Bet, ja tomēr vēstules ir saņemtas, kāpēc uz tām neatbildēt? Arī ar šādu praksi es saskaros ne pirmo reizi un jau vairākus mēnešus gaidu atbildes no dažādām organizācijām par jautājumiem, kuros viņi pozicionē sevi kā nozares pārstāvjus. Tāpēc, lai mēs varētu organizēt kvalitatīvu diskusiju, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un balsot "par" tā nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Ivanovas-Jevsajevas, Dolgopolova, Pimenova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ivanova-Jevsajeva. Lūdzu! Es atvainojos, Ivanova-Jevsejeva!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Prezidij! Vai jūs varat iedomāties tādu situāciju: pensionāru kolektīvs atnāca pie amatpersonas ar lūgumu uzstādīt pagalmā jaunu soliņu? Nu, zināt, kā gadās: kaimiņi svinēja, svinēja un beidzot salauza to nelaimīgo soliņu. Taču šī amatpersona pensionāriem atbildēja: "Nu, bet kāda jums ir pase?" – "Violeta!" – "Nu tad, mīļie draugi, vispirms nokārtojiet naturalizācijas eksāmenu un pēc tam nāciet ar savu kolektīvo ierosinājumu!"

Jūs, protams, teiksiet, ka piemērs ir absurds un ka turklāt mūsu valstī sabiedrības līdzdalība nešķiro sabiedrību pilsoņos un nepilsoņos, ka tā ir viens no svarīgākajiem kopību un piederību veidojošajiem faktoriem.

Jūs arī apgalvosiet, ka iesniegums ir iedzīvotāju līdzdalības instruments, ar kura palīdzību cilvēki vērš uzmanību uz kādu problēmu, un tas ir pilnīgi loģiski, ka valstij vai izpildvarai, vai likumdošanas varai ir pienākums atbildēt uz to pēc būtības.

Bet kāpēc tādā gadījumā, kad spēles noteikumi ir it kā skaidri un demokrātiski mūsu valstī, jūs mēģināt pieļaut izņēmumus, ierobežojot nepilsoņus viņu tiesībās sniegt kolektīvus iesniegumus Saeimai? Jūs ar labo roku dodat, nodrošināt iedzīvotāju grupai iespēju prioritārā kārtībā veikt sarunu ar likumdevējiem un kopā ar deputātiem pie viena galda izskatīt cilvēku likumdošanas iniciatīvas, taču ar kreiso roku jūs atņemat vienai iedzīvotāju daļai tiesības tikt uzklausītai. Jūs skaidri zināt, ka nepilsoņi, tāpat kā visi pārējie, vienmēr ir rakstījuši iesniegumus Saeimai un arī jums – Saeimas deputātiem, un jūs tos skatījāt pēc būtības, atbildējāt un varbūt pat uz to pamata izstrādājāt savus grozījumus likumos.

Savukārt jaunā norma, kas parādījās Saeimas kārtības rullī, ļāva jums īpaši nepievērst uzmanību nepilsoņu kolektīvajai sūdzībai, un, jo vairāk nepilsoņu to paraksta, jo intensīvāk jūs to varat ignorēt.

Kāpēc? Tāpēc, ka 19.janvārī jūs nobalsojāt pirmo reizi par nepilsoņu izslēgšanu no demokrātiskiem procesiem, jūs apliecinājāt, ka viņu viedoklis un trauksmes signāli, ko viņi sūta jums, ir mazsvarīgi.

Tagad mums ir iespēja labot savu 19.janvārī pieļauto kļūdu. Es aicinu jūs vienoties par vienu vienkāršu formulu. Atļaujot nepilsoņiem piedalīties dialogā ar valsts varu, tiks veicināta viņu integrācija un attiecīgi palielināsies šīs iedzīvotāju daļas uzticība parlamentam, bet parlamenta atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem kļūs efektīvāka. Vai tas jums neliekas pašsaprotami?

Un vēl! Dodiet nepilsoņiem vēl vienu iemeslu, kāpēc viņi gribētu nokārtot pēdējo procedūru savā piederībā Latvijas valstij un apliecinātu tai savu lojalitāti. Un šis iemesls ir viņu paraksti kolektīvajos iesniegumos, kuri tiek ievēroti un saprasti.

Un, lūdzu, atcerieties, ka esošā redakcija ļauj rakstīt kolektīvos iesniegumus arī nepilngadīgām personām, kam vēl nav vēlēšanu tiesību. Tātad tiesības vēlēt parlamentu nav priekšnoteikums kolektīvā iesnieguma tiesību izmantošanai, un tātad būtu tikai taisnīgi dot arī ilgtermiņa pastāvīgajam iedzīvotājam, kam ir nepilsoņa statuss, iespēju vērsties Saeimā.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt "Saskaņas Centra" deputātu ierosināto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" un balsot "par".

Sēdes vadītāja. "Pret" šā likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Judins.

Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es neplānoju šodien runāt, bet diemžēl kolēģe, kas mums tikko stāstīja par šo likumprojektu, nav pievērsusi uzmanību vienam svarīgam punktam, proti, attiecīgā likumprojekta anotācijai. Un, ņemot vērā, ka šie vārdi nav izskanējuši, man gribētos jums to nolasīt un tiešām parādīt, kāds ir attiecīgā likumprojekta mērķis.

Ko raksta likumprojekta autori? "Neskatoties uz Latvijas iekšpolitiskajos un starptautiskajos dokumentos nostiprināto apņemšanos mazināt nepilsoņu skaitu, kopš 2007.gada naturalizācijas tempi nesasniedz pat 1 procentu gadā. Tas nozīmē, ka iepriekšējie naturalizācijas stimuli, kas galvenokārt bija saistīti ar nepilsoņu darba un sociālo tiesību ierobežojumiem, nav bijuši efektīvi. Tāpēc ir nepieciešams ieviest jaunus stimulus. Pilsonībā nav jāmeklē materiāli labumi, kā tika piedāvāts līdz šim. Ar pilsonības pieņemšanu cilvēks apliecina savu piederību Latvijas valstij. Šāda piederības sajūta ir jāveicina no abām pusēm."

Kolēģi! Kāpēc ir piedāvāts papildināt Saeimas kārtības rulli? Mērķis ir vienkāršs: mūsu cienījamie kolēģi uzskata, ka ir svarīgi pielīdzināt nepilsoņa statusu pilsoņa statusam (No zāles dep. I.Čepāne: "Tieši tā!"): jo mazāk būs atšķirību, jo labāk būs.

Pilnīgi pareizi norādīts uz problēmu: mūsu nepilsoņi nevēlas – daudzi nevēlas! – naturalizēties. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka visu laiku – jau 20 gadus! (Starpsaucieni no SC frakcijas.) – viņi dzird tieši nepatiesu informāciju. Viņiem stāsta, ka viņiem pienākas pilsonība, bet viņiem tā ir atņemta. Un līdz ar to tiešām tad viņiem ir jāgaida, kad uzvarēs citi politiskie spēki un piešķirs pilsonību.

Šajā gadījumā ir piedāvāts vienā svarīgā jautājumā pilsoņus pielīdzināt nepilsoņiem. Es tiešām domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai visi Latvijas cilvēki būtu politiski aktīvi. Bet, ja cilvēks izjūt saikni ar Latvijas Republiku, viņam ir jābūt Latvijas pilsonim. Nu nevajadzētu cilvēkiem stāstīt nepatiesu informāciju! Nevajadzētu cilvēkiem solīt, ka kādreiz viņi dabūs pilsonību! Viņiem ir jāiet uz naturalizāciju, viņiem ir jānaturalizējas. Un tiešām saistībā ar Saeimas kārtības rullī noteikto man gribētos uzsvērt, ka kolektīvais iesniegums ir ļoti svarīgs instruments: ar šo instrumentu Latvijas pilsoņi būtībā iedarbina likumdošanas procesu. Un, ja cilvēks tiešām uzskata, ka viņš ir piederīgs Latvijai, un ja viņš tiešām vēlas ietekmēt politiskos procesus valstī, – nu kāpēc viņš negrib būt Latvijas pilsonis? (No zāles dep. J.Reirs: "Ko? Kāpēc?")

Es tiešām domāju, ka šis priekšlikums ir absolūti nederīgs. Aicinu balsot "pret". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 62, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No zāles dep. A.Klementjevs: "Lai dzīvo sociāldemokrāti!")

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"".

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Nākamais darba kārtības punkts – "Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 13.septembrī".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Godātie deputāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs izskatīja šo iesniegumu un piešķīra deputātam Ņikitam Ņikiforovam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.septembrī un par šo jautājumu Saeimai nav jābalso.

Nākamais darba kārtības punkts – "Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Eņģelim šā gada 20.septembrī".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Eņģeļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Eņģelim! Lūdzu zvanu!...

Es atvainojos! Es informēju par to, ka, tā kā šodien ir 20.septembris, tad atvaļinājums deputātam Kārlim Eņģelim jau ir piešķirts un Saeimai par šo jautājumu nav jābalso.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts "Par Ausmas Tamkovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies. Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ausmas Tamkovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar šā gada 10.oktobri atbrīvot Ausmu Tamkoviču no Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ausmas Tamkovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ivetu Melderi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Apsveicam!

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts "Par Ulda Dangas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ulda Dangas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ar balsu vairākumu atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Uldi Dangu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ulda Dangas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Apsveicam!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un izskatīt to Saeimas 20.septembra sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Poriņa.

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"" ir izstrādāts, pamatojoties uz Saeimā 2010.gada 11.februārī pieņemtā Arhīvu likuma Pārejas noteikumu 8.punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets izstrādā nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu Arhīvu likuma normas ar citu likumu normām.

Šobrīd spēkā esošā likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 3.panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabātie dokumenti, kuri ir vēstures un kultūras pieminekļi, tiek glabāti un izmantoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arhīviem". Tā kā ar 2011.gada 1.janvāri ir stājies spēkā Arhīvu likums un likums "Par arhīviem" ir zaudējis spēku, likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" nepieciešams veikt grozījumu, sniedzot atsauci uz Arhīvu likumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds, lūdzu, ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.septembris.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību"".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Poriņa.

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Arī šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Saeimā 2010.gada 11.februārī pieņemtā Arhīvu likuma Pārejas noteikumu 8.punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets izstrādā nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu Arhīvu likuma normas ar citu likumu normām, un pamatojoties uz izmaiņām laikraksta "Latvijas Vēstnesis" statusā.

Šī likumprojekta mērķis ir, pirmkārt, mainīt atsauci uz spēkā esošo tiesību aktu – Arhīvu likumu – un, otrkārt, precizēt atsauci uz oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu, un es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 4.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4.oktobris.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi Cukura nozares likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Cukura nozares likumā", izskatām to otrajā lasījumā. Priekšlikumi, diemžēl vai par laimi, nav saņemti. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles: "Cukura te nav!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Cukura nozares likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

E.Smiltēns. Jā, kolēģi, gaidīsim priekšlikumus līdz šā gada 27.septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27.septembris.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām grozījumu Kriminālprocesa likumā. Gribētos pirmām kārtām atgādināt likuma būtību, jo faktiski runa ir par vienu – 450... mēs runājam par 455.panta grozījumu, un attiecīgais priekšlikums paredz iespēju aizstāvim un prokuroram brīdī, kad lieta atrodas tiesā, pieprasīt un saņemt informāciju, kas ir nozīmīga attiecīgajam kriminālprocesam. Attiecīgais priekšlikums, manuprāt, ir loģisks, un tiešām ir visai dīvaini, ka mums ir ļoti karstas diskusijas saistībā ar attiecīgo normu.

Ir saņemti seši priekšlikumi, un 1.priekšlikums ir deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Minēto priekšlikumu ir iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve Dana Reizniece-Ozola, bet tas lielā mērā ir saistīts arī ar manu – 2.priekšlikumu. Tie faktiski ir identiski. Līdz ar to es aizstāvēšu arī šo priekšlikumu, ņemot vērā sekojošus apsvērumus.

Judina kungs visnotaļ ir pareizi norādījis uz to, ka viņa mērķis ir panākt, ka lietās, kurās jau ir savākti pierādījumi, kas ir novirzīti uz tiesas sēdi izskatīšanai pēc būtības, kad visiem lietas dalībniekiem – gan cietušajiem, gan arī apsūdzētajiem – ir izsniegti lietas materiāli... panākt situāciju, ka šajā starplaikā, kad lieta atrodas tiesā, prokurors vai aizstāvis – un tikai aizstāvis! – varētu veikt arī kaut kādas papildu darbības, lai noskaidrotu jaunus pierādījumus.

Šāds viedoklis ir pretrunā ar Kriminālprocesa pamatprincipiem, un pēc būtības es norādīšu sekojošu autoritatīvu cilvēku viedokļus attiecībā uz minēto likumprojektu.

Minēto likumprojektu nav atbalstījusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Minēto likumprojektu nav atbalstījusi arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija.

Divdesmit pieci Saeimas iecelti tiesneši no Rīgas apgabaltiesas ir norādījuši, ka "ar minēto likumprojektu tiek izjaukts līdzsvars. Likumprojekts pēc būtības ietver anglosakšu tiesību sistēmu... sistēmā pastāvošo sacīkstes principu."

Draugi mīļie, mēs dzīvojam romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā! Kāpēc anglosakšu tiesību sistēmas daļas mēs gribam paredzēt Kriminālprocesa likumā?

Nākamais. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka tas pagarinās krimināllietu izskatīšanas termiņus. Vienlaikus tika norādīts, ka likumprojekts rada risku, ka tiesās tiks saņemtas nekvalitatīvas un līdz galam neizmeklētas lietas. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija: "Līdz šim šajā jautājumā nav bijušas problēmas."

Nākamais, godājamie kolēģi! Latvijas Zvērinātu advokātu padome: "Procesuālo tiesību iztiesāšanas laikā vienlīdzības princips netiks nodrošināts. Nostāda valsts apsūdzības uzturētāju – prokuroru – privileģētākā stāvoklī."

Tiesībsarga birojs: "Nav skaidrs leģitīmais mērķis, proti, kāpēc nepieciešami šādi grozījumi Kriminālprocesa likumā. Jau spēkā esošais Kriminālprocesa likuma regulējums nodrošina gan prokuroram, gan aizstāvim vienādas tiesības realizēt to tiesības iztiesāšanas laikā. Likumprojektā paredzētais varētu paildzināt lietas izskatīšanas termiņus."

Latvijas Universitātes viedoklis: "Var mainīt pirmstiesas procesa un iztiesāšanas būtību, savstarpējās attiecības kriminālprocesā, kas nebūtu pieņemami."

Godājamie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs katru aizdomāties par cilvēktiesībām, par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu, kurš garantē tiesības uz taisnīgu tiesu. Es aicinu arī respektēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokolu attiecībā uz apsūdzēto tiesībām apelācijas tiesvedībā.

Šāda situācija būtiski izjauc kriminālprocesa pamatprincipus, degradējot tos. Prokuroram aizmuguriski, tiesai nezinot, ir iespējams pēc lietas nodošanas tiesā turpināt izmeklēšanu un vākt pierādījumus. Vēl vairāk! Šādi prokurora iegūti pierādījumi pat nav saistoši, lai tos iesniegtu tiesā. Tas nozīmē, ka, ja prokurors iegūst attaisnojošus pierādījumus, viņš var tos arī neiesniegt.

Bez tam konkrēta pirmstiesas izmeklēšana šajā situācijā tiks paildzināta. Kāpēc? Tāpēc, ka papildus varēs izmeklēt apstākļus, tiks veicināta nekvalitatīvu lietu nosūtīšana uz tiesu. Un tas ir primārs mērķis, kuru šajā situācijā...

Judina kunga grozījumus atbalsta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Man ir jautājums: kāda būtība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt tādu viedokli par tā kompetencē neesošu jautājumu un iztiesāšanas stadiju? Es atgādinu, ka arī Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka šādi grozījumi...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu piecas minūtes ir beigušās! (No zāles: "Lai runā! Interesanti! Atļausim!" No frakcijas VIENOTĪBA: "15 sekundes!") Jums ir papildu laiks – viena minūte.

A.Elksniņš. Arī Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka ir apšaubāma šādu grozījumu nepieciešamība.

Es norādu, ka Kriminālprocesa likuma grozījumu redakcija faktiski paredz izmeklēšanas turpināšanu. Un šajā situācijā, godājamie kolēģi, mēs tiešām... es ceru, ka mēs nedzīvojam policejiskā valstī, lai ļautu nekontrolēti vienai vai otrai iestādei turpināt degradēt tiesiskuma principus, kurus jūs ikdienā aizstāvat. Vēl vairāk! Tas ir pretrunā ar jūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Kriminālprocesa likuma saturu un būtību.

Es aicinu kolēģus atbalstīt Reiznieces kundzes priekšlikumu un pēc būtības arī noraidīt likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Patiesi ir prieks dzirdēt attiecīgo viedokli, jo tiešām es domāju, ka diskusijas veicina vislabākā, vispareizākā lēmuma pieņemšanu.

Bet es domāju, ka, norādot uz cilvēkiem, kas atbalsta jūsu viedokli, būtu pareizi arī uzsvērt, ka ir vairāki citi, kam ir atšķirīgs viedoklis. Un tieši tad mūsu sēdē piedalījās gan prokuratūras pārstāvji, gan Augstākās tiesas pārstāvji. Viņi neatbalstīja jūsu viedokli!

Man tiešām gribētos teikt paldies advokātam Rozenbergam, kas piedalījās sēdē un bija "pret", Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānei Stradai-Rozenbergai, kas uzskatīja, ka attiecīgie grozījumi tik tiešām nav nepieciešami, un dažiem citiem cilvēkiem... Bet viedokļi atšķiras! Mums patiesi ir dažādi viedokļi par attiecīgo jautājumu.

Bet kāda ir jautājuma būtība? Ja mūsu situācija... ja mūsu kriminālprocess paredzētu, ka tiesa, saņemot lietu, strādā ar papīriem un salīdzina pierādījumus, kas ir fiksēti... un visi klusē... Proti, ja būtu rakstveida process... es tiešām domāju, ka tad nekāda papildu informācija nebūtu vajadzīga. Bet mums iespējama pilnīgi cita situācija. Apsūdzētajam nav pienākuma tieši kaut ko stāstīt pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņš nāk uz tiesu un izvirza versiju. Vai nav loģiski, ka prokuroram ir jābūt tiesībām vākt papildu informāciju, lai atspēkotu attiecīgo versiju? Būtībā pret to ir daži kolēģi, kas uzskata, ka attiecīgie grozījumi nav nepieciešami. Viņi uzskata, ka prokurora pienākums, ja lieta nodota tiesā, ir klusēt, sēdēt varbūt... strādāt tieši ar to apjomu, ar dokumentiem, kas viņam ir. Bet, ja parādās jauna informācija, jaunas versijas, viņam ir tieši jāgriežas pie tiesas un jāprasa palīdzība, lai viņš meklētu informāciju. Tas nav pareizi! Mēs runājam par vienu pantu, un es aicinu tiešām tad attiecīgo normu atbalstīt, jo tā, manuprāt, patiesi sekmēs taisnīgu spriedumu taisīšanu. Es lūdzu...

Tātad 1.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Klementjevs: "Uzmanīgāk! Tas nebija komisijas viedoklis!")

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies deputāts Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tā ir ļoti laba ilustrācija šim priekšlikumam. Faktiski Judina kungs arī tagad spēlē prokurora lomu un pēc tam, kad viņš savu pateicis, nevienu vairs klausīties negrib. Turpretī es ļoti uzmanīgi klausījos arī iepriekšējās debates, kad patiešām tika izvirzīti ļoti nopietni jautājumi un izteiktas ļoti nopietnas bažas, kas ir saistītas ar cilvēktiesībām.

Diemžēl neko jaunu es šodien tā arī nesadzirdēju. Jā, Judina kungam izraisa šausmas, tādu kā sašutumu tas, ka apsūdzētais izmanto tās iespējas, ko viņam paredz starptautiskie instrumenti un ko paredz Satversme, lai aizstāvētos.

Piedodiet, tas ir pilnīgi normāli! Jā, prokuroram ir atšķirīgas funkcijas, un prokuratūrai un apsūdzības pārstāvjiem ir savas iespējas un savi pienākumi pirmstiesas posmā un arī tiesas gaitā. Un šie pienākumi un šīs tiesības ir atšķirīgas. Tas ir pilnīgi normāli! Tie ir starptautiskie standarti!

Jūs gribat atvieglot dzīvi apsūdzībai. Bet, piedodiet, tas ir diezgan bīstami! Tiesai jābūt ne tikai ātrai, bet arī taisnīgai. Un līdz ar to es tās sabalansētības, tā līdzsvara starp apsūdzību un aizstāvību jūsu priekšlikumā neredzu. Tas patiešām izjauc šo balansu, jo arī mūsu iepriekšējā diskusijā tika uzdots pamatots jautājums. Bet ir skaidrs, ka prokuratūrai ir pilnīgi citas iespējas piedalīties izmeklēšanā nekā aizstāvībai.

Tagad jūs piedāvājat turpināt šo cīņu, bet jau turpmākajā posmā – jau tiesas posmā, kad šī nevienlīdzība ir vēl izteiktāka.

Formāli – jā! Advokāts var kaut ko ierosināt, bet viņam procesā nav paredzētas nekādas tiesības darīt to, ko dara apsūdzība, tā vienkārši runājot un neiedziļinoties detaļās. Turklāt nevienu argumentu par to, kā novērst šo nelīdzsvaroto situāciju, kā nodrošināt aizstāvības tiesības, jūs tā arī nedodat. Tātad jūs patiešām skatāties tīri šauri, profesionāli, ka apsūdzībai vienmēr ir taisnība. Tas ir ļoti bīstams solis. Es patiešām negribu vilkt paralēles, bet neviļus jau nāk prātā visāda nesenā pagātne, kad patiešām prokuratūrai, apsūdzībai, bija ļoti plašas iespējas un viņiem tiešām bija daudz vieglāk strādāt. Un es ļoti baidos, ka daži cilvēki, kam varbūt nav jūsu akadēmiskā līmeņa un jūsu izpratnes, gribēs iet vēl tālāk šo ceļu un vēl vairāk samazināt aizstāvības iespējas, vēl vairāk atvieglot dzīvi prokuroram un apsūdzībai.

Tā ka es domāju, ka arī tagad šis līdzsvars ir diezgan trausls, ka arī tagad ir diezgan lielas problēmas ar aizstāvības iespēju, bet ar to var dzīvot, tāpēc izjaukt tagad šo līdzsvaru un piedāvāt tādus pasākumus, kas var apdraudēt jebkura cilvēka tiesības aizstāvēties tiesā, ir ārkārtīgi bīstami. Es tomēr aicinu jūs atcerēties, Judina kungs, ka jūs esat deputāts un ka jūs nepārstāvat tikai vienu pusi visā šajā jomā. Jūs patiešām domājat par to, kā atvieglot dzīvi prokuratūrai un apsūdzībai. Padomājiet arī par otru pusi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Tiešām, uzklausījis Judina kunga viedokli, viens otrs tiesībzinātnieks apgrieztos varbūt arī kapā otrādi, bet būtība ir sekojoša.

Tiešām, diskusijās dzimst patiesība, bet šī diskusija ir tāda vienveidīga: mēs esam noteicēji, un tam, ko jūs tur vaukšķat, nav nekādas nozīmes!

Pēc būtības mani patiesi izbrīnīja pāris fundamentālu lietu, uz ko Judina kungs ir norādījis: cilvēks nesniedz liecības, tās tiešām ir briesmas! Šādas tiesības ir nostiprinātas Satversmē. Tās ir briesmas, ka cilvēkam ir tādas tiesības – neliecināt pret sevi un nedarboties līdzi, kad valsts cenšas viņu vajāt? (Starpsauciens no SC frakcijas: "Nošaut!") Nošaut! Jā, tiešām, jānošauj!

Kriminālprocesa likums... Arī tur ir paredzēts, ka cilvēkam nav jāsniedz liecības, nav jālīdzdarbojas, nav jāliecina pret sevi. Es aicinātu... Varbūt jums arī ASV Konstitūciju nolasīt attiecībā uz pamatbrīvībām, ka cilvēkam ir tiesības neliecināt pret sevi? Tās ir briesmas.

Nākamais. Lieta tiek novirzīta uz tiesu saskaņā ar esošo kārtību, un lietas dalībniekiem – visiem! – tiek izsniegti lietas materiāli, lai nodrošinātu vienlīdzīgu sacīksti. Arī tās ir briesmas. Nevajag viņiem dot tos lietas materiālus!

Tiesājam bez lietas materiāliem! Lai viņš sēž un skatās, un taisnojas!

Nākamais jautājums. Iespējams, apsūdzētais izdomās jaunu versiju. Judina kungs, jūs esat krimināltiesību speciālists! Noziedzīga nodarījuma sastāvs... Kas tā par paviršu izmeklēšanu, kad pie kaut kāda viena otra vārda vai trešās versijas tiesā prokuroram sāk trīcēt ceļi un viņš sāk izmeklēt papildus kaut ko! Saprotiet... Es varbūt jums atgādināšu, ko ir teicis filozofs Montēņs: jūsu bēda ir tajā, ka jūsu viedoklim tic nevis patiesības dēļ, bet tāpēc, ka to viedokli atbalsta lielāks cilvēku skaits. Un to jūs izmantojat šajā situācijā...

Sēdes vadītāja. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka debatēs jums piešķirtais laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. Līdz ar to es aicinu šo grozījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man ir tāda sajūta, ka Elksniņa kungs debatē pats ar sevi. Viņš teica, ka cilvēka tiesības neliecināt, nestāstīt ir briesmas. Manuprāt, katram cilvēkam ir tiesības liecināt vai neliecināt. Lai viņš izvēlas! Bet svarīgi, lai prokuratūra varētu strādāt!

Es atvainojos, es atļaušos minēt vienu piemēru, ko savulaik stāstīja Burkāna kungs. Vienu cilvēku aizturēja aizdomās, ka viņš nodarbojas ar naudas atmazgāšanu (No zāles dep. A.Elksniņš: "Lembergu?"), un viņam pavaicāja, kur viņš dabūja to naudu – 100 tūkstošus. Tas bija viens cilvēks, nav svarīgi, kāds bija uzvārds, tas bija pirms desmit gadiem. Un šis cilvēks klusēja, klusēja, klusēja, pēc tam viņš teica: "Situācija ļoti vienkārša – staigāju pa pludmali, Vasja pienāca un piedāvāja." (Zālē smiekli. Starpsaucieni: "Normāli!") Es atvainojos, nu visi grib zināt, kur tie vasjas staigā.

Bet jautājums – ja prokuratūra tagad vēlas noskaidrot, iegūt papildu informāciju, tad... nu vai nav tad loģiski, ka prokuratūrai ir jāuzdod jautājumi? (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Pret to iebilst Elksniņa kungs, viņš uzskata, ka šajā situācijā prokuratūrai jāpaklusē.

Cienījamie kolēģi, aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā vēlaties vēl kaut ko piebilst? Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Judins. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu likumprojektam "Grozījums Kriminālprocesa likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 2. – deputāta Elksniņa priekšlikums, kas analogs 1.priekšlikumam. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 3. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Konkrētā priekšlikuma mērķis ir piedāvāt kriminālprocesā papildizmeklēšanu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja tiesā nonāk nekvalitatīvi izmeklēta lieta un ja tas ir saistīts ar būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem un būtisku procesa virzītāju – izmeklētāju, prokuratūras – paviršību, tad šādā situācijā lieta būtu jānosūta papildizmeklēšanai.

Kāpēc šāds ierosinājums ir radies? Pirmām kārtām ir ļoti daudz lietu, kuras tiek iztiesātas... tiek iztiesātas gadiem.

Kāpēc tās tiek iztiesātas gadiem? Tāpēc, ka vairāki pierādījumi netiek nostiprināti pienācīgā kārtā. Tāpēc, ka vairāki apstākļi jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā netiek noskaidroti. Un arī vienkārši tāpēc, ka vienā otrā situācijā izmeklētājam, arī prokuroram ir slinkums pārbaudīt lietas pierādījumus, pirms lietu virzīt uz tiesu.

Pie tās situācijas, kad jūs, vairākums, pagaidām atbalstāt pozīciju par to, ka prokurors vēl varētu kaut ko vākt – papildu pierādījumus –, tad tiešām lielā mērā situācija ir dramatiska.

Es minēšu trīs piemērus. Tās ir konkrētas lietas, kuras norāda, kad būtu nepieciešama šī papildu izmeklēšana.

Pieņemsim, ka notiek izmeklēšana saistībā ar krāpšanu. Cilvēkam ticis izkrāpts nekustamais īpašums. Izmantojot procesuālo kārtību, dienesti, tiesībsargājošās iestādes, veica cilvēku noklausīšanos. Viņš tajās sarunās atklāti draugam izstāsta, kāds milzīgs nodarījums tika plānots, kā tas tika izdarīts. Šis pierādījums tiek pievienots lietas materiāliem, lieta tiek novirzīta uz tiesu.

Tad, kad advokāts, pārstāvot cietušā intereses tiesā, iepazīstas ar lietas materiāliem, tiek konstatēts, ka šiem audioierakstiem nav ņemti ne balss paraugi, ne arī nozīmēta fonoskopiskā ekspertīze, ne arī vispār ir kaut kāds to atreferējums lietā. Šajā gadījumā tiesas sēdes tiek atliktas uz gadu, pusotru, kamēr tiesa pieņem lēmumus, kuri labo tās kļūdas un to nevarību, kas ir pieļauta izmeklēšanas stadijā.

Nākamā lieta – viltota dokumenta izmantošana. Persona ir it kā braukusi ar Paragvajā izdotām viltotām tiesībām. Iztiesāšana tiesā notiek trīs gadus, un lieta nevar tikt iztiesāta.

Kāpēc? Tāpēc, ka neviens līdz šim nav saņēmis atbildi no Paragvajas, vai cilvēkam tur tika izdotas tādas tiesības vai netika izdotas. Un pie šādiem apstākļiem izmeklēšana svēti tic, ka tās tiesības ir viltotas.

Nākamā ir kāda slepkavības lieta. Lietai tiek pievienoti pierādījumi atbilstoši norādītajai apsūdzībai un lēmumam par nodošanu tiesai.

Tiesā divas nedēļas katru dienu notiek sēdes, klausoties sarunu ierakstus un konstatējot, ka tas, kas ir norādīts lēmumā... tie pierādījumi nemaz neatspoguļojas tajā sarunu saturā. Prokurors divas nedēļas trīc un nevar saprast, kā viņš kaut ko tādu ir ierakstījis un kāpēc viņš nav pārbaudījis pierādījumus pirms nosūtīšanas tiesai.

Godājamie kolēģi! Ir milzīga problēma – tā ir tiesu noslogotība, ar kuru jūs cīnāties, bet tās pamatā ir gan lielas daļas izmeklētāju nekompetence, gan arī otras daļas nevēlēšanās nostiprināt konkrētus pierādījumus. Tiesa šajā gadījumā ir ķīlnieka lomā, kurai nākas vākt šos pierādījumus, nostiprināt šos pierādījumus un vismaz kaut kādā veidā panākt tādu situāciju, lai tā vainīgā persona tomēr tiktu notiesāta, jo ar tiem materiāliem, ar to kvalitātes rādītājiem šādu spriedumu panākt nevar.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par papildu izmeklēšanas noteikšanu. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: procesa dalībnieki to lūdz tiesai, un tiesa tad vērtē, vai tam ir pamats vai nav.

Es lūdzu atbalstīt tiesu varu ar šādām tiesībām un beidzot novērst tiešām tos izskatīšanas termiņu pārkāpumus, kuri pašlaik notiek tiesās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, jūs redzat, ka 1.priekšlikums, ko iesniedza Elksniņa kungs, bija saistīts ar 455.panta izslēgšanu.

2.priekšlikums būtībā ir variants B. Ja neizdosies izslēgt, nu tad varbūt būs cits risinājums, proti, papildu izmeklēšana.

Man personiski nav nekas sakāms "pret" saistībā ar šo jautājumu. Es tiešām domāju, ka mēs varētu apspriest, diskutēt un domāt par papildu izmeklēšanas atjaunošanu. Mums agrāk bija šis institūts, bet tagad ir piedāvāts... tieši tagad Elksniņa kungs piedāvā citādāku redakciju. Un, es domāju, šis jautājums tiešām var tikt izvērtēts.

Bet kur ir problēma? Kā Juridiskās komisijas sēdē norādīja speciālisti, šis jautājums nav tik vienkāršs. Un, tiešām, lai iedzīvinātu šo jauno institūtu, kas, starp citu, nu nav atbalstīts no visām pusēm (viedokļi dalās, tiešām ir dažādi viedokļi!), ir nepieciešams laiks.

Proti, pirmais variants – variants A, ko piedāvāja Elksniņa kungs, – bija izslēgt 455.pantā piedāvātos grozījumus. Variants B tieši ir saistīts ar jauna institūta ieviešanu, kas, ja mēs atstātu attiecīgajā likumā... tas vienkārši neļautu to ātri pieņemt. Principā attiecīgs priekšlikums ir izstrādāts, lai bremzētu attiecīgā likumprojekta pieņemšanu.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt, bet speciālistus aicinu diskutēt par attiecīgo jautājumu un tiešām meklēt risinājumu, kas varētu palīdzēt attiecīgo problēmu risināšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Man ir prieks, ka Judina kungs ir atļāvies par šo jautājumu arī padebatēt, jo mēs principā pamainījāmies vietām attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem.

Pirmais, ko es gribētu norādīt. Ko nozīmē – padebatēt un paspriest VIENOTĪBAS garā? Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies pēc gadiem diviem trijiem, un tas tā arī netiks atrisināts.

Nākamais. Mēs runājam... es runāju par papildu izmeklēšanu, par papildu pierādījumu iesniegšanu, izmeklēšanu, kad lieta nonāk, piemēram, izmeklēšanā. Judina kungs arī nonāk pie šī secinājuma, tikai mūsu... mums ir diametrāli pretēji viedokļi kādā jautājumā – jautājumā par to, kas to veiks un kādā procesuālā stadijā.

Tiešām, ja ir problēmas ar lietu, ja lieta ir nekvalitatīva, tad tiesnesim ir jādod iespēja šo lietu nosūtīt atpakaļ, lai izmeklēšana daļēji turpinātos, noregulējot jautājumu. Judina kungs turpretī šo pašu būtību piedāvā veikt slepus, nevienam nezinot, prokuroram kaut kur turpinot rakņāties. Jautājums ir par procesuālo formu un par tiesību principiem.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Čepāne. Lūdzu! (No SC frakcijas starpsaucieni: "Nu vienreiz pietiek? Mērs ir pilns?")

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es aicinātu deputātu Elksniņu – līdzīgi kā savulaik aicināja ģenerālprokurors – neaizmirst, ka viņš ir Saeimas deputāts, nevis advokāts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Elksniņa kungs, jūs te runājāt par VIENOTĪBU! Tad es teikšu, ka tā ir "Saskaņas Centra" politika, kā jūs te runājat!

Es galīgi neesmu speciālists juridiskajos jautājumos, bet tādā veidā, kā jūs to darāt, tas ir Saeimas deputāta necienīgi. Tā nevar rīkoties! Jūs iesaistāt arī mani, ka es kaut kādas slepenās... Jūs runājat, ka prokurors kaut kur rakāsies... Kas – jums bail, ka nopietni izmeklēs lietas? Jums ir bail... Kā notika tagad ar tiem 3 miljoniem, par ko visa Latvija pārdzīvoja? Laiks ir pagājis, un lieta beidzās, jo noilgums ir. Es jūtu, ka tā lietas būtība ir tāda, ka vajag novilcināt, lai nevar normāli pieņemt lēmumu. (No zāles dep. J.Reirs: "20 procenti!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst? Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

A.Judins. Juridiskā komisija 3.priekšlikumu neatbalstīja. (No frakcijas VIENOTĪBA: "Pareizi darīja!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. S.Mirskis: "VIENOTĪBAI – kauns!")

A.Judins. 4. un 5.priekšlikums saturiski ir ļoti līdzīgi – aicina izslēgt likumprojekta 2.pantu, kas ir par Kriminālprocesa likuma 496.panta pirmās daļas grozījumiem. Priekšlikums ir atbalstīts, jo, no juridiskās tehnikas viedokļa, nav pareizi norādīt uz atsevišķām darbībām, ja uzskaitījums nav pilns.

Līdz ar to 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 6.priekšlikums. Tas ir deputāta Elksniņa priekšlikums, kas saistīts ar viņa 3.priekšlikumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vārds deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Es aicinu pēc manas uzstāšanās Čepānes kundzi nākt un padebatēt par šo jautājumu. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Manuprāt, viens otrs šeit ir kā pēc letarģiskā miega pamodies un tad lec tik uz tribīni. Bet man ir jautājums: vai tas ir kauns – būt par zvērinātu advokātu? (Starpsauciens no zāles: "Jā!") Tas ir kauns? Jūs to pasakiet savam advokātam, Zaķa kungs! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Judins. 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Cienījamie kolēģi! Paldies par debatēm, paldies par viedokļiem! Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Kriminālprocesa likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Kriminālprocesa likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Judins. 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēmusi un izskatījusi likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā". Likumprojekta būtība ir sekojoša. Grozījums atcels ierobežojumus dalībai drošības rezervju izveides konkursos un ļaus iesniegt piedāvājumu ne tikai licencētajiem nozares komersantiem. Līdz ar to potenciālo dalībnieku loks tiks paplašināts, un Ekonomikas ministrija cer, ka, iespējams, līdz ar šā loka paplašināšanu tiks iesniegts vairāk piedāvājumu un līdz ar to tiks piedāvāta arī zemāka cena.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien dāmas un kungi! Tātad Zvejniecības likums. Komisijā izskatījām. Šis likumprojekts īstenībā, jūsu zināšanai, ir līdzīgs Medību likumam. Tas ir viens no tiem, kas visgrūtāk iet caur komisiju un arī caur Saeimu, jo ir ļoti daudz dažādu, arī pretēju viedokļu. Šoreiz, ja atmiņa neviļ, pēc ilgiem gadiem mēs veram to vaļā, un ir septiņas lietas, kas ir sakrājušās un kas likumā ir jāsalabo. Galvenās mēģināšu uzskaitīt.

Pirmā lieta ir tā, ka turpmāk Latvijai būs jāievāc un jāapkopo informācija par to, ko dara Latvijas zvejnieki ārpus mūsu teritoriālajiem ūdeņiem.

Otrā lieta ir saistīta ar Latvijas Zivju resursu aģentūru. Ja es pareizi saprotu, pēc tās likvidācijas virkne funkciju tiek iedalīta citām iestādēm. Šajā gadījumā Zivju fonda līdzekļu administrēšanu mēs nodosim Lauku atbalsta dienestam.

Trešā lieta ir saistīta ar kvotu apjomu. Kvotu apjoms mums pastāvīgi mainās. Gadījumā, ja tas samazinās, ir viena situācija, taču pagaidām nav redzēts, ka tas pieaugtu, bet ir starpība starp tiem zvejniekiem, kuri zvejo piekrastē, un tiem, kuri zvejo aiz piekrastes zonas, un abiem regulējums ir atšķirīgs. Šoreiz, labojot likumu, mēģināsim ieviest kaut kādu vienlīdzības principu.

Tālāk. Ministru kabineta noteikumos jau ir noteikts regulējums zemūdens medībām, bet šīs normas ir vāji regulētas likumā, teiksim tā. Un arī ar šīm likuma izmaiņām mēģināsim tātad tiem, kas ar harpūnām un ar citām uzpariktēm mēģina tikt pie zivīm... šī zveja tiks regulēta.

Nākamais. Arī tiks regulēta un uzlabota kārtība, kādā ūdenstilpēs tiek atjaunoti zivju resursi, kas ir... nu, ar zivju resursu, mazuļu uzskaiti un atjaunošanu.

Un visbeidzot pēdējā norma, kas, manuprāt, varētu saistīties ar vislielākajām diskusijām, ir par rūpniecisko zveju, izmantojot zivju vadu. Līdz šim brīdim tas Latvijā nav bijis atļauts jau diezgan ilgu laiku. Bet, uzklausot argumentus no zvejnieku puses, kā arī no ekspertu puses, izskatās, ka šāda veida regulējums, kurš varētu ļaut atsevišķos gadījumos zivju vadu izmantot, varētu tikt likumā turpmāk pieļauts. Pieļauju, ka par šo jautājumu būs pietiekami smaga un nopietna diskusija.

Aicinu kolēģi, līdzīgi kā komisijā, arī Saeimas sēdē likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. 19.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribētu apsveikt sēdes vadītāju ar pirmo novadīto, veiksmīgi novadīto, sēdi... nu jau gandrīz vai novadīto!

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojekts paredz likuma 11.panta otrās daļas 73.punktā precizēt terminoloģiju un izslēgt 11.panta otrās daļas 106.punktu, kurš paredzēja licenču izsniegšanu un nodevu iekasēšanu par mājas dzīvnieku pārdošanu. Šī norma ir iekļauta citos normatīvajos aktos, un šīs normas izslēgšana no likuma "Par nodokļiem un nodevām" praktiski mazinās arī birokrātisko ietekmi.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums vispirms ir jābalso par komisijas ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Reirs. 21.septembris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 21.septembris, pulksten 12.00.

J.Reirs. Un izskatīšana nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts nākamajā Saeimas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts ir iesniegts no Kultūras ministrijas, un galvenais šajā likumprojektā ir tas, ka tiek pareizi, atbilstoši Arhīvu likumam nosaukti arhīvi – Latvijas Nacionālais arhīvs – un arī ieviests pareizs Arhīvu likuma apzīmējums. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ir lūgusi šo likumprojektu atzīt par steidzamu un mums vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Reirs. Kolēģi, ņemot vērā to, ka ne komisija, ne Kultūras ministrija, ne Finanšu ministrija, ne Juridiskais birojs nav izteicis vēlmi papildināt likumprojektu, iesniedzot priekšlikumus, un, ņemot vērā to, ka līdz gada beigām šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, lūdzu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai ievērotu 2011.gada 1.marta Eiropas Savienības Tiesas sniegto nolēmumu lietā C236/09 par Padomes 2004.gada 13.decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Šajā likumprojektā ir skaidri noteikts, ka aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no dzimuma; sievietēm grūtniecēm; sievietēm, kuras atrodas pēcdzemdību periodā, līdz vienam gadam; sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šajā gadījumā mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Reirs. Kolēģi, ņemot vērā vienbalsīgo atbalstu, lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt.

Tātad balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es pievēršu jūsu uzmanību Juridiskās komisijas izstrādātajam likumprojektam saistībā ar Lisabonas līgumu. Lisabonas līgums ievieš jaunu iespēju Eiropas Savienības sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā, proti, Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Līgumā ir noteikts, ka pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpieņem regula, kurā būtu paredzēti noteikumi un procedūra attiecībā uz šo sabiedrības iniciatīvas jauno instrumentu.

Un likuma grozījumos, kā jūs redzat, ir ietvertas tiesību normas, kas nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra regulas Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu procesuālo izpildi.

Komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad Juridiskā komisija ir lūgusi šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Mums vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi! Lūdzu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Es mūsu frakcijas vārdā gribu pateikt lielu paldies Juridiskajai komisijai un koalīcijai, jo šī ir viena no tām retajām reizēm, kas bieži nenotiek parlamentā: Juridiskā komisija ir beidzot atzinusi, ka viņa ir kļūdījusies, iekļaujot normu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu šajā likumā par tautas nobalsošanu. Neskatoties uz to, ka pagājušajā ceturtdienā jūs noraidījāt Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvu par šī likumprojekta izdalīšanu no tik strīdīgā likuma par tautas nobalsošanu, mēs tiešām esam priecīgi, ka beidzot šī kļūda ir labota. Un mēs noteikti atbalstīsim jūsu iniciatīvu ar vislielāko prieku.

Un nav svarīgi, vai mēs bijām pirmie vai jūs – pēdējie. Galvenais ir rezultāts. Paldies!

Aicinu visus atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Tā, paldies, Grigules kundze! Jā, patiešām, šī Eiropas pilsoņu iniciatīva ir izdalīta no likumprojekta, kurā bija paredzēts šāds likuma nosaukums: "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". Arī šis tiesiskais regulējums, šī procesuālā kārtība par Eiropas pilsoņu iniciatīvu nāca no Ministru kabineta, no Tieslietu ministrijas puses. Juridiskā komisija palīdzēja šo... normas pieslīpēt. Un es nevaru piekrist, ka mēs būtu kļūdījušies šajā ziņā, pievienojot klāt arī šo Eiropas pilsoņu iniciatīvu šim likumprojektam, jo faktiski tā ir ārkārtīgi liela līdzība... ka beidzot arī Eiropas Savienības pilsoņiem tiks dotas šādas tiesības – vākt parakstus un ierosināt likumprojektus.

Taču atšķirībā no Latvijas nacionālās īpatnības... Kā mēs zinām, daudzās valstīs Eiropas Savienībā, Grigules kundze, tāda kārtība vispār nebija noteikta. Ja arī citās valstīs šī kārtība bija noteikta, tad katrā ziņā... nu, nekādā ziņā tā kā Latvijā, ka šeit iesniegtais likumprojekts parlamentā... ja parlaments to neatbalsta, nekur šis projekts neiet uz referendumu.

Ja jūs paskatītos arī šo regulu un paskatītos arī šo procesuālo kārtību, tad jūs redzētu, ka šeit absolūti nav paredzēts arī nekāds referendums. Šajā ziņā Eiropas Savienībā. Proti, šos jautājumus skatīs komisija un parlaments, ja tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits. Protams, viss notiek procesuālā kārtībā, kā šie paraksti ir jāvāc. Arī šeit mums tas ir garantēts. Tādējādi es gribētu noraidīt to, ka tagad Zaļo un Zemnieku savienībai piekrīt Juridiskā komisija un visa šī Saeima. Nē! Ir pilnīgi otrādi! Nevajadzētu piesavināties Tieslietu ministrijas laurus un nevajadzētu piesavināties Juridiskās komisijas darbu. (Zālē smiekli, starpsaucieni. No zāles dep. A.Klementjevs: "Skaudība!")

Paldies. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu zālē mieru!

A.Elksniņš (SC).

Jā, godājamie kolēģi! Es varbūt nevis Juridiskās komisijas vārdā, bet gan kā deputāts, kurš darbojas Juridiskajā komisijā, tiešām varbūt atvainotos par kļūdu, ko ir pieļāvusi Juridiskā komisija, ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu iekļaudama likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" šo instrumentu attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvām. Diemžēl tieši minētās kļūdas dēļ, ko ir pieļāvusi Saeimas Juridiskā komisija, minētais likumprojekts ir atgriezts atpakaļ Saeimai kopā ar Valsts prezidenta vēstuli. Prezidents tostarp šajā vēstulē norāda, ka Satversmes 73.pants ietver aizliegumu rīkot tautas nobalsošanu par starptautiskajām saistībām un ka no likuma grozījumiem ir jānodala vismaz Eiropas pilsoņu iniciatīva un nekavējoties jāvirza atsevišķā likumprojektā.

Kolēģi, tas nav Juridiskās komisijas sniegums un tās darbības rezultāts! Tā ir kļūda un netālredzība no Juridiskās komisijas puses attiecībā uz minēto likumprojektu. Vēl vairāk! Minētais likumprojekts... ar iniciatīvas grupu – par tautas nobalsošanu –, ar finanšu kontroli... par to visu, kas tik tiešām mums ir nepieciešams, ir nonācis atpakaļ Saeimā tikai Juridiskās komisijas pieļautās kļūdas dēļ. Un tiešām es pateiktos Zaļo un Zemnieku savienībai par to, ka tā iepriekšējā Saeimas sēdē ir iesniegusi atsevišķi šo likumprojektu, bet man ir kauns par to, ka koalīcija nespēj atzīt šo Čepānes kundzes pieļauto kļūdu, un šo likumprojektu virzīt daudz ātrāk nekā šodien.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatētājs ir deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

(No zāles dep. A.Latkovskis: "Paskaidro!")

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šeit nav nekāda jauna Amerika izgudrota. Ļoti daudzi likumprojekti, kuri ietver sevī Eiropas iniciatīvas, nāk arī ar citiem papildinājumiem. Gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts nonāca no Ministru kabineta, kur tas bija sagatavots tādā izskatā, kā tas bija iesniegts, un komisija te neko ne pievienoja, ne atvienoja, ne sadalīja. Tā ka, kolēģi, lasīsim Kārtības rulli, sekosim līdzi procedūrām un tad būs vieglāk arī strādāt, jo nebūs nevajadzīgu pārmetumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Čepāne. Paldies, kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā šodien un šeit pat.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti piekrīt.

Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Nākamais jautājums – lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Vladimira Reskāja saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Vladimira Reskāja saukšanai pie administratīvās atbildības. Vladimirs Reskājs pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 115.1.punktu, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotas vietas.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Vladimira Reskāja saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Vladimirs Reskājs. Lūdzu! (No zāles dep. A.Klementjevs: "Nu kā tur reāli bija?")

V.Reskājs (SC).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Ņemot vērā, teiksim, to nelielo ažiotāžu, kura ir sacelta manā dzimtajā pilsētā Jēkabpilī, es jūtu, ka man tiešām šodien vajag te izskaidrot, teiksim, to lietu.

Tiešām, 9.augustā, braucot pa šoseju Rīga–Daugavpils Jēkabpils virzienā, es veicu apdzīšanas manevru, apdzenot smago automašīnu, kuras ātrums bija ap 90 kilometriem stundā. Un tajā brīdī, kad es veicu apdzīšanu, manu ātrumu nofiksēja pretī braucošās policijas automašīnas radars, un par ātruma pārsniegšanu tika sastādīts protokols. Un šodien es nekādā gadījumā negribu sevi attaisnot, jo pārkāpums ir izdarīts un par to jānes atbildība, – tāds ir likums.

Šodien es vēlos ko citu. Es vēlos pievērst uzmanību mūsu valsts galveno autoceļu stāvoklim, konkrēti ceļam Rīga–Daugavpils (Aplausi.), pa kuru man sanāk braukt gandrīz katru nedēļu kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Rīgas–Daugavpils šoseja ir viena no noslogotākajām visā valstī, ik dienu pa to traucas ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu, un šobrīd pa to brauc gan vieglās automašīnas, gan pasažieru transports, gan smagās kravas automašīnas, jo tieši šis ceļš ir valsts galvenā transporta artērija kravu transportam uz Krieviju un Eiropu.

Tad, kad šis ceļš tika būvēts, noteikti neviens nevarēja iedomāties, ka kaut kad transporta plūsma (Starpsaucieni no zāles. Pamazām pieaug troksnis.) pieaugs līdz šībrīža līmenim. Braucot pa šo ceļu, satiksmes dalībnieki spiesti vairākkārt pārkāpt ātruma ierobežojumus tādēļ, ka kravu transports nebrauc ātrāk par 90 kilometriem stundā. Un sanāk, ka pat tad, ja tu brauc ar 91 kilometru stundā, apdzīšana un ātruma pārkāpšana ir ikdiena autovadītājiem, jo, lai neapdraudētu pārējos satiksmes dalībniekus, apdzīšanas laikā ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties savā joslā. To varētu darīt, braucot ar ātrumu 91 vai 92 kilometri stundā, bet diemžēl intensīva kustība ir abos virzienos, un tik daudz laika apdzīšanai šoferiem vienkārši nav. Un, es domāju, lielākā daļa no klātesošajiem zina šo problēmu un ir kaut kad saskārusies ar tādu situāciju un saprot mani. Regulāra likuma pārkāpšana uz šīs šosejas notiek dēļ tā, ka ceļš ir izsmēlis savus resursus un jau sen kļuvis bīstams.

Jā, paralēli iet ceļš pa otru Daugavas krastu, bet dēļ tā, ka tuvu gar ceļu ir mežs, no kura var izskriet gan stirna, gan mežacūka, un vietām šoseja ir tik šaura, ka divas pretī braucošas mašīnas knapi var pabraukt viena gar otru, šis ceļš nav populārs autovadītāju vidū, jo ir ne mazāk bīstams kā šoseja Rīga–Daugavpils. Un šodien no šīs tribīnes es vēršos gan pie Vjačeslava Dombrovska kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, gan pie Klāva Olšteina, kurš ir...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zālē ievērot klusumu un mieru!

V.Reskājs. ... kurš ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, gan pie visiem pārējiem kolēģiem, un lūdzu darīt kaut ko lietas labā! Un, ja konkrēti, tad, manuprāt, jau sen pienācis laiks modernizēt esošo šoseju un izveidot vismaz divas joslas katrā virzienā, kā arī paralēli autoceļam, kurš iet pa otru Daugavas krastu, vismaz izveidot žogus, lai pasargātu no meža dzīvniekiem visa ceļa garumā. Un tas savukārt pasargās autovadītājus ne tikai no ikdienišķas likumpārkāpšanas, pārsniedzot ātrumu, bet – tas ir pats svarīgākais! – izglābs cilvēku dzīvības, jo cilvēki regulāri iet bojā uz mūsu autoceļiem.

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni: "Bravo!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es ceru, ka kolēģi saprata debatējamā jautājuma saistību... to, kādēļ tika pārsniegts likumā noteiktais ātrums, braucot pa, viņaprāt, slikta pārklājuma ceļu.

Nākamais debatētājs – deputāts Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Atklāti sakot, mani ļoti pārsteidz, ka mums šeit jāklausās attiecīgi ziņojumi. Es sapratu, ka vainīga mašīna, ceļi, Latvijas Republika un vēl kaut kas! (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Cienījamais kungs, ja jūs izdarāt pārkāpumu, par to ir jāatbild! Un es tiešām gribu jums atgādināt, kolēģi: vai tiešām Saeimai ir jāizskata jautājumi par to, vai ir atļauts sodīt pārkāpēju vai ne, un te ir klajš pierādījums tam, ka mēs nepareizi tērējam laiku, jo mēs runājam par lietām, kas ir pašsaprotamas. Pārkāpējam ir jāatbild, un mums nav jāmeklē vainīgie!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Ņemot vērā to, ka varbūt attiecībā uz tiem pārkāpumiem es daudz ko nesapratu no šīs Reskāja kunga runas, bet no cipariem gan es kaut ko saprotu. Pie vislabākā ceļa, braucot ar ātrumu 91 kilometrs stundā, lai apdzītu automašīnu, kas brauc ar ātrumu 90 kilometri stundā –, nāksies nobraukt pāris kilometru. Lai apdzītu automašīnu, ir vajadzīga vismaz 15–20 kilometru stundā ātruma starpība, lai apdzītu normāli, un te tam nav nekāda sakara ar ceļa kvalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Vladimira Reskāja saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Tātad lēmums ir atbalstīts.

Līdz ar to, godātie kolēģi, visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, taču mums šodien ir arī viens ļoti priecīgs notikums, proti, deputātam Dzintaram Kudumam šodien ir skaista, apaļa jubileja. Sveicam kolēģi! (Aplausi.)

Pirms beidzam sēdi, lūdzu reģistrēties! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Līdz reģistrācijas rezultātu nolasīšanai uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies visiem tiem deputātiem no sadarbības grupas ar Francijas parlamentu, kuri otrdien atrada iespēju piedalīties diskusijā ar bijušajiem Francijas parlamentāriešiem. Bet šobrīd es aicinu pēc sēdes sapulcēties Dzeltenajā zālē uz ļoti īsu tehnisku sapulci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs pulksten 12.30 uz Eiropas lietu komisijas sēdi. Pulksten 12.30 notiks Eiropas lietu komisijas sēde, lai apstiprinātu Latvijas nacionālo pozīciju jautājumā par Ekonomikas un monetāro savienību, un kā ziņotājs piedalīsies ārlietu ministrs Rinkēviča kungs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 10.50 notiks Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde mūsu telpās. Uz īsu sanākšanu aicinu visus kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām pulksten 11.00 uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... nav, Lolita Čigāne... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Jeļena Lazareva... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Ivars Zariņš... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pasludinu Saeimas šodienas, 20.septembra, sēdi par slēgtu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!