
Divas dienas vējdzirnavu un tulpju zemē. Pie draugiem un sabiedrotajiem
Atskats uz Latvijas Valsts prezidentes oficiālo vizīti Nīderlandes Karalistē
Foto: EPA/A.F.I. |
Nīderlandes senais un jaunais spožums
Nīderlandi varētu saukt arī par zemes atkarotāju valsti, jo liela
daļa tās samērā nelielās teritorijas (vien divas trešdaļas no Latvijas) ir atkarota
jūrai, un viens no Nīderlandes simboliem ir dambji ar sarežģītu slūžu un kanālu
sistēmu. Nīderlande pazīstama arī kā porcelāna ražošanas aizsācēja Eiropā.
Holandiešu kuģinieki uz veco kontinentu no Tuvo Austrumu zemēm atveda arī pirmos
tulpju sīpolus.
Taču mūsdienu pasaulē Nīderlande izceļas vispirms ar savu
ekonomisko un finansiālo varenību. Pēc ASV žurnāla «Newsweek» aplēsēm,
Nīderlande ekonomiskajā ziņā ir desmitā spēcīgākā valsts pasaulē.
Šķiet, Latvijai vismaz pārdomas rosinoši varētu būt Nīderlandes ārlietu ministra
Bernarda Bota vārdi rakstā «Nīderlandes ārpolitikas nozīme» pērn 1.jūlijā, viņa
valstij pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru: «Nīderlande ir modernizēts un
manevrējams kuģis, kas spēj samērā viegli kuģot starptautisko lietu ūdeņos bez
nepieciešamības mainīt kursu. (..) Nīderlande kā «kabatformāta vidēja valsts» ir
pietiekami stipra, lai tai būtu būtiska ietekme. Turklāt Nīderlande ir pietiekami
maza, lai tā būtu ieinteresēta nostiprināt politisko varu noteikumos un nolīgumos.»
Dažkārt šķiet, ka Nīderlandes politisko ietekmi pasaulē vairojušas arī laimīgas
sakritības. Piemēram, tieši Nīderlandei iekrita Eiropas Savienības (ES) prezidentūra
2004.gada otrajā pusgadā, tūdaļ pēc ES vēsturiskās paplašināšanas.
Taču par Nīderlandes un tā politiķu augsto prestižu liecina arī šīs valsts
bijušā ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shefera ievēlēšana par NATO
ģenerālsekretāru.
Nīderlandes paraugs liek pārskatīt bieži vien virspusējos un pat primitīvos
priekšstatus par lielām un mazām valstīm un to lomu mūsdienu pasaulē. To uzskatāmi
apliecināja arī mūsu Valsts prezidentes oficiālā vizīte.
Nāciju dvēseliskā tuvība
Latvijas Valsts prezidentes oficiālā vizīte visumā plaši
atspoguļota gan Latvijas, gan arī Nīderlandes plašsaziņas līdzekļos. Taču ļoti
zīmīga bija Nīderlandes žurnālistu interese par mūsu valsti vēl ilgi pirms šīs
vizītes, kad Rīgā intervēt mūsu prezidenti ieradās vairāki slaveni Nīderlandes
žurnālisti.
Plašākais apraksts – «No kasieres līdz prezidentei» – bija publicēts
populārajā izdevumā «De Telegraaf». Ievadā autors Gvido van de Krēke
uzsvēris: «Latvijas prezidentei ir vienkārša izcelsme, taču karaliska aura.»
Autors atsaucas arī uz Francijas prezidenta Žaka Širaka vārdiem par Vairu
Vīķi-Freibergu: «Viņa ir prezidente, ar kuru varētu lepoties jebkura lielvara.»
Savukārt pazīstamais nīderlandiešu politiķis NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops
Shefers Vairu Vīķi-Freibergu nosaucis par Eiropas power woman («varas sievieti»
– angl.), «kas skaidri pasaka, cik svarīgi valstij būt neatkarīgai un
brīvai, un skaidri parāda, kādas iespējas tas rada».
Pārdomas izraisa zīmīgās paralēles Vairas Vīķes-Freibergas un karalienes Beatrikses
dzīves ceļos. Būdamas gandrīz līdzaudzes, abas meitenes Otrā pasaules kara gados
bija spiestas atstāt dzimteni. Nākamajai karalienei politiskā trimda sākās
1940.gadā, kad hitleriskā Vācija okupēja Nīderlandi. Sākumā karaliskā ģimene ar
mazo princesi patvērās Apvienotajā Karalistē, pēc tam pārcēlās uz Kanādu. Valsti,
kurā pēckara gados ieradās arī Vairas Vīķes vecāki un kur mūsu nākamā Latvijas
prezidente, sākumā strādājot par bankas kasieri, izveidoja spožu zinātnieces
karjeru.
«De Telegraaf» aprakstā citēta arī Vairas Vīķes-Freibergas atmiņu epizode
par dzīvi Kanādā: «Katru pavasari Otavā guvu baudu no tūkstošiem tulpju, ko
karaliene Juliāna (tagadējās karalienes Beatrikses māte – «LV») ar meitām
sūtīja kā pateicību par iespēju uzturēties šajā pilsētā kara gados.»
Karaliskās uzmanības centrā
Zīmīga bija arī karalienes Beatrikses padziļinātā interese par
Latvijas Valsts prezidentes oficiālo vizīti. Šī interese atbalsojās arī viņas
pavalstnieku aktivitātē. Piemēram, karalienes rīkotajās oficiālajās vakariņās
piedalījās neparasti daudz prominento personu, īpaši bija ieradies arī Jāps de Hops
Shefers.
Karaliene Beatrikse ieradās arī uz mūsu prezidentes priekšlasījumu
Leidenes universitātē, kas bijusi arī Viņas majestātes Alma mater, un pēc tam
piedalījās savdabīgajā, vien Holandei raksturīgajā rituālā – dzejoļa
atklāšanā uz nama sienas.
Senās, vēl viduslaikos dibinātās Leidenes universitātes Lielajā auditorijā Latvijas
Valsts prezidenti un Nīderlandes karalieni sagaidīja ar ērģeļu mūzikas skaņām. Bet
universitātes prezidents prominentās personas un pārējo auditoriju uzrunāja ar
latviešu tautasdziesmas vārdiem, uzsverot mūsu tautas poētisko, arī vēsturiskās
ciešanās spodrināto dvēseli.
Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga savu uzrunu bija būvējusi izteikti pragmatiski,
iedziļinoties problēmā, vai lielāka Eiropa radīs arī stiprāku Eiropu. «9.maijā es
braukšu uz Maskavu ar ļoti dalītām jūtām,» teica Latvijas prezidente, atgādinot,
ka hitleriskās Vācijas sagrāve nozīmēja mieru vien daļai Eiropas valstu, kamēr
pārējās, īpaši Baltijas valstis, palika PSRS atkārtotā okupācijā jeb ļaunuma
impērijas pakļautībā. Atbildot uz studentu jautājumiem, mūsu prezidente atsaucās uz
Latvijas vēsturisko pieredzi, atjaunojot savu valstisko neatkarību un veiksmīgi
iestājoties divās ietekmīgākajās starptautiskajās organizācijās.
“Jūra, tu drīksti...”
Par Latvijas sarežģīto likteni bija jādomā un nīderlandiešiem
jāstāsta arī savdabīgajā ceremonijā, kad gleznaina kanāla krastmalā, senās Kuģu
būvētāju ielas galā uz kāda viduslaiku nama ugunsmūra tika atklāts Noras Kalna
dzejolis «Jūra, tu drīksti». Dzejoļu rakstīšana uz namu sienām senajā
universitātes pilsētiņā tika aizsākta 1992.gadā, un kopš tā laika jau šādi
izrotātas 98 sienas. Latviešu autores dzejolis bija deviņdesmit devītais pēc kārtas,
un Latvijas prezidente savā uzrunā pauda prieku par šo sakritību. Viņa uzsvēra, ka
skaitlis 3 latviešu tradīcijās ir zīmīgs skaitlis, bet 3 reiz 3 – jo zīmīgāks...
Dzejoļa atklāšana noritēja īpašā gaisotnē. Labu laiku pirms
prezidentes un karalienes ierašanās šeit muzicēja folkloras zinātnieks Valdis
Muktupāvels, ierādot nīderlandiešiem arī mūsu tautas dejas.
Vaira Vīķe-Freiberga un karaliene Beatrikse tika uzņemtas ar neviltotu sirsnību, ko
vairoja mūsu prezidentes izjustie vārdi par dzejas nozīmi latviešu likteņgaitās.
Vaira Vīķe-Freiberga arī nolasīja Noras Kalnas dzejoli, kas tagad, pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas, ieguvis īpašu skanējumu:
«Jūra, tu drīksti
palikt tāda, kā esi,
vienmēr «tu pati» būt…
Jūra, tu drīksti
sadauzīt vecus vrakus,
uz grimušu kuģu mastiem
zaļganas aļģes sēt.
Jūra, tu drīksti,
ja vairs nespēj, trakot:
Jūra, tu drīksti!
Kāpēc nedrīkstam mēs?»
Valstisko viedokļu saskaņa
Svarīgākās atziņas par oficiālo vizīti un Latvijas un
Nīderlandes divpusējām attiecībām paplašinātās Eiropas Savienības (ES) kontekstā
izskanēja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Nīderlandes
Karalistes premjerministra Jana Pētera Balkenendes preses īssaietā Binenhofas pilī.
Tās ievadā Nīderlandes valdības vadītājs atzīmēja Latvijas prezidentes
starptautisko autoritāti, paziņojot: «Viņa ir politiķe, kurā ieklausās gan ES, gan
NATO sammitos un kuras viedoklis tiek respektēts visā pasaulē.» Savukārt mūsu Valsts
prezidente pauda augstu novērtējumu Nīderlandes prezidentūrai ES un tajā uzsāktajai
diskusijai par Eiropas vērtībām, identitāti un perspektīvu.
Jans Pēters Balkenende, atbildot uz žurnālistu jautājumiem,
visnotaļ atzinīgi novērtēja Latvijas Valsts prezidentes lēmumu ierasties Maskavā
šā gada 9.maijā – laikā, kad tur tiks svinīgi atzīmēta 60.gadadiena kopš uzvaras
Otrajā pasaules karā pār fašistisko Vāciju, lai paustu patiesību arī par Latvijas
un pārējo Baltijas valstu likteni padomju okupācijas jūgā pēc Otrā pasaules kara.
«Laikā, kad citas valstis Rietumeiropā, pārcietušas kara šausmas, atkal sāka veidot
jaunu demokrātisku sabiedrību, situācija Baltijas valstīs bija krasi atšķirīga,»
atzina Nīderlandes valdības vadītājs. «Ir svarīgi, ka jūsu prezidente runā par
šiem notikumiem, jo Eiropā joprojām par to zina visai maz. Es domāju, ir atklāti par
to jārunā un ir nopietni jāieklausās Latvijas prezidentes sacītajā un viņas
deklarācijā, ko viņa tikko publicējusi attiecībā uz Otrā pasaules kara beigām. Kad
beidzās Otrais pasaules karš daudzām Eiropas valstīm, tas nebeidzās Baltijas
valstīm, un tās nekļuva brīvas ar iespēju demokrātiski attīstīties.»
Savukārt Latvijas Valsts prezidente žurnālistiem teica: «Mēs visus šos gadus esam
jutuši īpašu atbalstu no Nīderlandes kā ES un NATO dalībvalsts mūsu ceļā uz
piederību šīm organizācijām. Mēs esam saņēmuši no Nīderlandes gan morālu, gan
sadarbības, gan arī finansiālu atbalstu. Šobrīd mums kā līdzvērtīgām partnerēm
paveras pilnīgi jaunas sadarbības perspektīvas. Taču Nīderlandē mēs redzam arī
ļoti nozīmīgu sabiedroto jautājumos, kas skar kopējo ES politiku, un arī ES
attieksmi pret mūsu tuvajiem kaimiņiem.»
Jānis Ūdris, “LV”