
Ventspilniekiem garantē tīru ūdeni
Šodien, 21.janvārī, ekspluatācijā nodod jaunizbūvēto 1,3 miljonus latu vērto Ventspils dzeramā ūdens atdzelžošanas staciju Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Šis ir nozīmīgākais objekts Ventspils ūdensapgādes sistēmā, kas
nodrošina kvalitatīvu dzeramā ūdens piegādi ventspilniekiem, skaidro SIA “Ūdeka”
projekta ieviešanas vienības pārstāve Sandra Zakmane.
Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijā ar jaunākajām tehnoloģijām ūdens tiek
attīrīts no dzelzs, amonija un mangāna, līdz ar to šo vielu koncentrācija dzeramajā
ūdenī samazinājusies vairākkārt – dzelzij no 1,6 uz 0,018 miligramiem litrā,
mangānam no 0,21 līdz 0,024 mg/l, amonijam no 0,08 līdz 0,06 mg/l.
Šie rādītāji atbilst Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas normatīvo aktu
prasībām. Kā norāde S.Zakmane, līdz šim Ventspilī dzeramajam ūdenim bija augsta
dzelzs koncentrācija, un iedzīvotāji par to sūdzējās.
2004.gada oktobra beigās dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija bija palaista testa
režīmā, un jau tad ventspilnieki varēja saņemt tīrāku dzeramo ūdeni, bet līdz ar
atdzelžošanas stacijas nodošanu ekspluatācijā oficiāli tiek pabeigts objekta testa
režīms un ventspilniekiem dota garantija, ka turpmāk viņi vienmēr saņems tīru un
kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Vakar staciju ekspluatācijā pieņēma Ventspils pilsētas
domes Būvniecības administratīvās inspekcijas pieņemšanas ekspluatācijā komisija.
Savukārt šodien būs svinīgais pasākums, kurā piedalīsies arī vides ministrs
Raimonds Vējonis.
Ūdens atdzelžošanas stacijas izbūve bija prioritāte, sākot īstenot Eiropas
Savienības līdzfinansēto projektu “Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu
attīstība Ventspilī”.
Somijas uzņēmums “YIT Environment Ltd” papildus dzeramā ūdens
atdzelžošanas stacijas izbūvei rekonstruēja arī ūdens ņemšanas vietu “Ogsils”,
kā arī divus maģistrālos ūdensvadus. Kopā ar atdzelžošanas stacijas būvniecību
līguma izmaksas bija gandrīz 4,2 miljoni latu. 47% no šīm izmaksām sedza Eiropas
Savienības ISPA fonds, bet pārējos līdzekļus ieguldīja Ventspils pilsētas dome
(14%), valsts (6%), kā arī pašvaldības SIA “Ūdeka” no saviem līdzekļiem un
piesaistot Eiropas Investīciju bankas kredītu (33%).
“LV” informācija