Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā"

Īsais variants

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 32 izraksts

Rīgā 2000. gada 18. jūlijā

25.§

Par valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īso variantu

Apspriešanā piedalījās: I. Labucka, G. Bērziņš, I. Bērziņš, J. Krūmiņš, A. Požarnovs, A. Bērziņš

Nolēma:

1. Apstiprināt valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" (turpmāk — valsts programma) īso variantu.

2. Tieslietu ministrijai sagatavot un divu mēnešu laikā iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par sabiedrības integrācijas fondu.

3. Ņemot vērā problēmas nozīmīgumu, līdz 2001. gada 1. martam izskatīt Ministru kabineta sēdē jautājumu par valsts programmas īstenošanas gaitu.

4. Jautājumu par finansējuma piešķiršanu valsts programmas sadaļai "Īstenošanas mehānismi" izskatīt vienlaikus ar likumprojektu par sabiedrības integrācijas fondu un valsts budžeta projektu 2001.gadam.

5. Pieņemt zināšanai, ka labklājības ministram A.Požarnovam ir atšķirīgs viedoklis par izskatīto jautājumu.

Ministru prezidents A. BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas

direktore G. Veismane

Saturā

Pilsoniskā līdzdalība un politiskā integrācija

Pilsoniskā līdzdalība

Nevalstiskās organizācijas (NVO)

Repatriācija, migrācija un sadarbība

ar tautiešiem ārzemēs

Sabiedrības sociālā un reģionālā integrācija

Sociālā integrācija

Reģionālā integrācija

Izglītība, valoda, kultūra

Izglītība

Valoda

Kultūra

Informācija

Masu saziņas līdzekļi

Zinātniskais atbalsts

 

Pilsoniskā līdzdalība

un politiskā integrācija

Pilsoniskā līdzdalība

I. Dialogs starp iedzīvotāju un valsti:

1. Izstrādāt normatīvos aktus, kas konkrēti norādītu Informācijas atklātības likumā paredzēto tiesību īstenošanas iespējas.

2. Izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniedz informāciju. Jāatjauno programma "Saikne ar pilsoni", lai nodrošinātu informācijas pieejamību un iedzīvotāju līdzdalību lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

3. Veikt regulārus pasākumus valsts un pašvaldību darbinieku izglītošanai par spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz informācijas pieejamību un precīzas informācijas sniegšanu visiem, kas to vēlas saņemt.

4. Attīstīt un veicināt pašvaldībās izveidoto Integrācijas padomju, darba grupu u.c. darbību.

5. Veikt regulārus pētījumus, lai apzinātu situāciju un novērtētu viedokļu un attieksmju dinamiku īpaši nozīmīgos ar pilsonisko līdzdalību un politisko integrāciju saistītajos jautājumos.

II. Pilsonība un naturalizācija:

1. No jauna izstrādāt un papildināt informatīvos materiālus par Latvijas pilsonības un naturalizācijas jautājumiem.

2. Izstrādāt un īstenot pilsoniskās izglītības projektus pieaugušajiem, ar kuru palīdzību cittautiešiem un repatriantiem, kuri nepārvalda latviešu valodu, tiktu nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu un Latvijas vēstures pamatus katrā Latvijas administratīvajā teritorijā. Tā vienlaikus būs arī pilsoniskās izglītības programma.

3. Naturalizācijas pārvaldes Informācijas centram izstrādāt metodiku, kā informēt mērķgrupas. Izstrādāt īpašus mērķgrupu aktīvas informēšanas veidus.

4. Organizēt konkursus izglītojošu un informējošu raidījumu veidošanai valsts un reģionālajās raidorganizācijās, televīzijā, kā arī citos masu informācijas līdzekļos.

Nevalstiskās organizācijas (NVO)

I. Likumdošana, labdarība un filantropija:

1. Veikt normatīvo aktu, kas regulē NVO dibināšanu, darbību, līdzekļu piesaisti, kā arī labdarība Latvijā, analīzi, lai noskaidrotu, kas kavē sistēmas efektīvu darbību. Noskaidrot, kādas izmaiņas nepieciešamas esošajos normatīvajos aktos un kādi jauni normatīvie akti nepieciešami; nodrošināt to izstrādāšanu, apspriešanu un pieņemšanu.

2. Veicināt dialogu ar dažādām mērķgrupām (politiķiem, pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem u. tml.) par dažādiem NVO darbības un finansēšanas principiem, to priekšrocībām un trūkumiem. Visām ieinteresētajām pusēm vienoties par piemērotāko modeli.

3. Veikt izglītojošus un informatīvus pasākumus, lai iedzīvinātu izmaiņas praksē.

II. Nevalstisko organizāciju prestiža celšana:

1. Iesaistīt nevalstiskās organizācijas un iedzīvotājus problēmu aktualizēšanā, lēmumprojektu un programmu izstrādāšanā, apspriešanā un pieņemšanā pašvaldību un valsts mērogā.

2. Veicināt NVO vadītāju un dalībnieku izglītību.

3. Veicināt brīvprātīgu darbību sabiedrības labā.

4. Aktivizēt un veicināt sabiedrību līdzdalības valsts dzīvē.

III. Funkciju deleģēšana nevalstiskajām organizācijām:

1. Veikt izglītojošus un informatīvus pasākumus valsts un pašvaldību institūcijās, skaidrojot funkciju un līdzekļu deleģēšanas mehānismu priekšrocības.

2. Noskaidrot, kādas izmaiņas nepieciešamas esošajos normatīvajos aktos un kādi jauni normatīvie akti nepieciešami, kādas procedūras un kritēriji jānosaka, lai valsts institūcijas deleģētu funkcijas nevalstiskajām organizācijām. Nodrošināt šo aktu izstrādāšanu, apspriešanu un pieņemšanu.

3. Popularizēt veiksmīgākos funkciju deleģēšanas piemērus.

4. Izglītot nevalstiskās organizācijas par funkciju deleģēšanas mehānismiem un rosināt tās izmantot normatīvajos aktos noteiktās priekšrocības.

5. Nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību visā funkciju deleģēšanas procesā, lai nodrošinātu brīvu konkurenci un novērstu korupcijas iespējamību.

6. Praktizēt funkciju deleģēšanu arī sabiedrības integrācijas programmas izpildē, sadarbojoties atbildīgajām institūcijām un attiecīgās nozares nevalstiskajām organizācijām vai interešu grupām.

IV. Sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO:

1. Veicināt uzņēmēju līdzatbildību par:

• savas uzņēmējdarbības radītajām sekām uz vidi;

• savu darbinieku vajadzību apmierināšanu, piemēram, vai tuvumā ir kultūras, sporta iestādes, skolas;

• kopienas vajadzību apmierināšanu.

2. Popularizēt veiksmīgākos sadarbības piemērus starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām.

3. Izvērtēt valsts sniegtā finansiālā atbalsta iespējas NVO institucionālajai attīstībai.

Repatriācija, migrācija

un sadarbība ar tautiešiem ārzemēs

1. Atbalstīt repatriantus, kuri pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, nodrošināt viņiem finansiālu, sociālu un psiholoģisku palīdzību.

2. Sadarboties ar tautiešiem ārzemēs, uzturēt un attīstīt sakarus ar ārzemju latviešu kopienām, veicināt to saglabāšanos.

3. Atbalstīt personas, kuras vēlas izceļot no Latvijas, sadarboties ar Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un citām valstīm, lai palīdzētu izceļot tiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties savā dzimtenē, taču dažādu (finansiālu, sociālu u.c.) iemeslu dēļ nespēj to izdarīt.

 

Sabiedrības sociālā

un reģionālā integrācija

Sociālā integrācija

I. Pasākumi nodarbinātības veicināšanai:

1. Sagatavot bezdarbniekus, it sevišķi jauniešus, profesijām, pēc kurām ir pieprasījums darba tirgū konkrētā reģionā vai rajonā.

2. Valdībai aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbības attīstīšanā, pilnveidojot likumdošanu kredītu izsniegšanas, kredītu garantiju un kredītu apmaksas sistēmu.

3. Pilnveidot pasākumu sistēmu, lai darba devēji būtu ieinteresēti pieņemt darbā personas, kas pārtraukušas darbu pirms vairākiem gadiem un jauniešus pēc mācību iestādes beigšanas.

II. Pasākumi nabadzības ierobežošanai:

1. Pakāpeniski palielināt minimālo darba algu.

2. Pilnveidot pabalstu sistēmu ģimenēm ar bērniem, lai mazinātu ienākumu un dzīves kvalitātes diferencēšanu atsevišķos reģionos.

3. Pilnveidot darba samaksas sistēmu, lai veicinātu vienāda atalgojuma saņemšanu par vienādu darbu.

III. Pasākumi izglītības sistēmas pilnveidošanai:

1. Pilnveidot profesionālo izglītību, it sevišķi arodizglītību, atbilstoši darba tirgus prasībām konkrētā reģionā.

2. Valsts budžetā paredzēt līdzekļus pieaugušo tālākizglītības veicināšanai, lai paaugstinātu to iespēju konkurēt darba tirgū.

3. Izstrādāt arodskolu darbības efektivitātes vērtēšanas kritērijus, lai pilnveidotu profesionālās izglītības studiju programmas.

Reģionālā integrācija

1. Nacionālā plānojuma izstrādāšana.

2. Latvijas plānošanas reģionu izveidošana.

3. Latvijas Reģionālās attīstības nacionālās programmas izstrādāšana.

4. Teritoriālās attīstības plānu izstrādāšana sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.

5. Vietējo reģionālās attīstības aģentūru veidošana sadarbībā ar ieinteresētajām pašvaldībām; vietējo reģionālās attīstības aģentūru izveidošanas pabeigšana 2000. gadā.

6. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras nostiprināšana, ienākošā un vietējā tūrisma attīstības veicināšana.

7. Reģionālo tūrisma informācijas centru darbības atbalstīšana.

8. Izstrādāt un realizēt mērķprogrammas Latvijas Lauku attīstības programmas, Pierobežu reģionu attīstības stratēģijas un Mazo ostu attīstības programmas ietvaros.

9. Turpināt darbu pie īpaši atbalstāmo reģionu atbalsta sistēmas pilnveidošanas, sevišķu vērību pievēršot reģioniem ar augstu bezdarba līmeni un zemu biznesa aktivitāti.

10. Uzlabot reģionu atbalsta sistēmu, padarot to mērķtiecīgāku un efektīvāku; pilnveidot dažādo uzņēmējdarbības atbalsts fondu izveidošanu.

11. Turpināt TRANSFORM programmu Valmieras reģiona izpētes pilotprojekta attīstībai, kas vērsta uz reģiona potenču apzināšanu un realizēšanu.

12. Izstrādāt un īstenot Latvijas Nacionālo attīstības plānu, kas veicinās Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu piesaistīšanu Latvijas reģionu attīstībai.

13. Veicināt decentralizāciju kultūras pārvaldē, kultūras institūciju darbā un finansēšanā, lai nodrošinātu mākslinieku mobilitāti.

14. Sekmēt novadu kultūras tālāku attīstību, kultūras centru veidošanos ārpus Rīgas, nodrošināt pilnvērtīgu kultūrvidi visā Latvijā.

15. Reģionos radīt priekšnoteikumus aktivitātēm visās kultūras nozarēs, atbalstīt un attīstīt sadarbības formas, kas sniedz būtisku ieguldījumu reģiona kultūras tradīciju un vides uzturēšanā un veidošanā.

 

Izglītība, valoda, kultūra

Izglītība

1. Turpināt darbu pie bilingvālās izglītības metodikas attīstīšanas, izmantojot gan Latvijas, gan ārvalstu pedagogu pieredzi, kurā bilingvālā izglītība apvienota ar progresīvām mūsdienu pedagoģiskajām metodēm.

2. Izstrādāt programmas izvēles daļu mazākumtautību programmām, nodrošinot mazākumtautību kultūras, vēstures, tradīciju un dzimtās valodas apguvi.

3. Nodrošināt bilingvālu skolotāju sagatavošanu pedagoģiskajās augstskolās, paredzot attiecīgu specializāciju, turpināt veidot un attīstīt bilingvālo skolotāju tālākizglītības kursu sistēmu.

4. Vispārējās izglītības satura attīstībā akcentēt starpkultūru izglītības nozīmi, mācību procesā uzsverot Latvijas situāciju, pilsoniskās sabiedrības vērtības un demokrātisku saskarsmi.

5. Atbalstīt skolotāju pieredzes apmaiņas pasākumus, sekmēt sadarbību starp latviešu mācībvalodas skolām un skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Nodrošināt piemaksas pedagogiem, kuri iesaistās šādos sadarbības projektos. Atbalstīt mazākumtautību skolu vasaras nometnes reģionos ar latvisku valodas vidi.

6. Nodrošināt bilingvālās izglītības reformas īstenošanu un stabilu latviešu valodas vidi, veidot mērķprogrammas atsevišķiem valsts reģioniem, piemēram, Latgalei un lielajām pilsētām (Rīgai, Daugavpilij, Liepājai, Ventspilij u.c).

7. Finansiāli nodrošināt mācību līdzekļu sagatavošanu un piegādi skolām, kuras īsteno bilingvālās izglītības reformu.

8. Lai sekmētu sabiedrības integrāciju, bērnu socializāciju un sagatavošanu skolai, novērst rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, nodrošinot pirmsskolas pedagogu darba samaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Nodrošināt visu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai.

9. Pilnveidot uzsākto eksperimentālo centralizēto latviešu valodas eksāmenu vidusskolām, izstrādāt atbilstošas pakāpes reģionāli centralizētu eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmām, vēsturē un civilzinībās visām pamatizglītības programmām. Turpināt darbu pie centralizēto eksāmenu saskaņošanas ar naturalizācijas pārbaudījumiem un valsts galvenās atestācijas komisijas eksāmeniem.

10. Veidojot konceptuāli un saturiski vienotu sociālo zinību ciklu, novērst mācību priekšmetu standartu savstarpēju nesaskaņotību un pārblīvēšanu ar faktiem, dublēšanos (vēsture, ģeogrāfija, civilzinības, ekonomika u.c.), kā arī nepilnības sociālo prasmju, iemaņu un vērtīborientāciju u. tml. novērtējumā.

11. Veidot integrētu sociālo zinību skolotāju studiju programmu pedagoģiskajās augstskolās. Nodrošināt pedagogu multiplikatoru sagatavošanu pilsoniskajā izglītībā, veicināt jauna mācību satura un metodikas ātrāku ieviešanu skolās. Attīstīt dialogu un nostiprināt sadarbību starp sociālo zinību priekšmetu skolotājiem, pievēršot uzmanību mazākumtautību programmās strādājošo skolotāju iesaistei, veicināt vienotas sociālo zinību skolotāju asociācijas izveidi.

12. Attīstīt mācību līdzekļu vērtēšanas metodiku, attīstīt jaunu mācību līdzekļu izstrādāšanas metodiku. Palielināt finansu līdzekļus valsts budžetā mācību līdzekļu sagatavošanai un iegādei.

13. Izstrādāt konceptuāli un saturiski pilsoniskās audzināšanas programmas, apkopot aktīvāko skolu un pedagogu pieredzi, veidot mūsdienu sabiedrībai pieņemamas pilsoniskās audzināšanas formas; veicināt bērnu un jauniešu līdzdalību savas skolas, pašvaldības, kā arī sabiedrības problēmu apzināšanā un risināšanā kopumā.

14. Nodrošināt profesionālajā izglītībā strādājošo pedagogu tālākizglītību un jauno pedagogu sagatavošanu darbam apstākļos, kad profesionālā izglītība tiks īstenota valsts valodā. Nodrošināt profesionālās izglītības programmām nepieciešamo mācību līdzekļu sagatavošanu valsts valodā. Pakāpeniski palielināt latviešu valodā mācāmo priekšmetu skaitu profesionālās izglītības programmās, attīstīt metodiku darbam profesionālās izglītības programmās.

15. Attīstīt latviešu valodas mācības un pilsoniskās izglītības programmas pieaugušo izglītībā, nodrošinot šādu programmu raidīšanu valsts radio un televīzijā. Sagatavot un izdot kompaktu mācību līdzekļu un izziņu literatūru par Latvijas vēstures, kultūras, valsts politiskās iekārtas un demokrātijas jautājumiem. Veicināt pieaugušo izglītības skolotāju sagatavošanu un tālākizglītību.

16. Veicināt mazākumtautību līdzdalību izglītības programmu izstrādāšanā un attīstīšanā, bilingvālās izglītības reformas īstenošanā, demokrātiskas pašpārvaldes struktūru attīstībā skolās.

17. Muzeju potenciāla sistemātiska izmantošana mazākumtautību skolu vajadzībām, veidojot kultūrizglītības programmas.

18. Kultūrizglītības iestādēs organizēt kultūras projektu nedēļas, kas vērstas uz citu kultūru apzināšanu.

Valoda

I. Latviešu valodas kā integrācijas līdzekļa stiprināšana:

1. Nodrošināt latviešu valodas apguves un latviešu valodas lietošanas iespējas, atbalstot latviešu valodas apguves valsts programmu.

2. Stiprināt un veicināt nacionālās filoloģijas zinātnisko attīstību.

3. Paplašināt latviešu valodas lietotāju informatīvo materiālu izdošanu — vārdnīcas, gramatikas grāmatas, rokasgrāmatas.

II. Saziņas tīkla paplašināšana:

1. Izmantot visas iespējas paplašināt saziņas tīklu latviešu valodā, veidojot kontaktus starp dažādās valodās runājošiem cilvēkiem, izmantojot profesionālas organizācijas, dažādās biedrības, NVO, sportu un citas jomas.

2. Izmantot pozitīvos stimulus, perspektīvas idejas un sasniegumus, lai veicinātu latviešu valodas apguvi un stiprināšanu.

Kultūra

1. Likumdošanas par mazākumtautību kultūrautonomijas tiesībām pilnveidošana.

2. Latviešu un mazākumtautību skolu bibliotēku papildināšana ar grāmatām par Latvijas kultūru.

3. Mācību grāmatas un mācību līdzekļu sagatavošana pamatizglītības un vidējās izglītības mācību iestādēm (kultūras vēsture, mākslas vēsture, saskarsmes kultūra, etnogrāfija un folklora ).

4. Kultūrizpratni veicinoša enciklopēdiska izdevumu sagatavošana un izdošana.

5. Atbalstīt nevalstisko organizāciju, pašvaldību, izglītības un kultūras iestāžu projektu sagatavošanu, kuru mērķis ir veicināt kultūru dialogu — mazākumtautību pārstāvju izpratni par latviešu tautas kultūrvērtībām, no vienas puses, un latviešu izpratni par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūrvērtībām, no otras puses.

6. Atbalstīt nacionālo un etnisko grupu kultūras biedrību darbību un projektus, kuru mērķis ir veicināt mazākumtautību identitātes un kultūras tradīciju atjaunotni; sekmēt nacionālo kultūras biedrību sadarbību.

7. Teātru un muzeju bezmaksas apmeklējuma dotēšana skolu audzēkņiem.

8. Kultūrinformācijas izplatīšana ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību.

 

Informācija

Masu informācijas līdzekļi

Sabiedrības informatīvais nodrošinājums:

1. Lai veicinātu konsolidētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos un nodrošinātu demokrātiskā valstī garantēto tiesību informācijas jomā īstenošanu, izstrādāt valsts informācijas politiku. Lai to varētu izdarīt, nepieciešams uzsākt regulārus pētījumus, kuros noskaidrotu, kādu informāciju (gan pēc satura, gan apjoma, gan pēc formas):

• iedzīvotāji paši uzskata par svarīgu saņemt;

• valsts un pašvaldības uzskata par nepieciešamu, lai iedzīvotāji to saņemtu.

2. Uz šo pētījumu bāzes jāizstrādā informācijas politika un programma ar tajā paredzētajiem konkrētiem pasākumiem, kas sekmētu iepriekšminēto mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi ietvers:

• nepieciešamās izmaiņas likumdošanā;

• pasākumus žurnālistu profesionālās sagatavotības uzlabošanā;

• pasākumus žurnālistu profesionālo organizāciju nostiprināšanā, lai tās varētu uzņemties lielāku atbildību par masu informācijas līdzekļu darbu;

• atbalstu mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanai informācijas apritē;

• citus pasākumus, kas veicami, lai Latvija pilnīgāk iekļautos pasaules informācijas apritē.

Zinātniskais atbalsts

1. Socioloģija — informācijas iegūšana un analīze par sabiedrības integrācijas sociālo mehānismu darbību, par nosacījumiem un apstākļiem, kas veicina un kas kavē sabiedrības integrāciju, kā arī sabiedriskās domas pētījumi par iedzīvotāju nostāju, nostādnēm, attieksmi pret notikumiem, procesiem, institūcijām sakarā sabiedrības integrāciju.

2. Politikas zinātne — pētījumi par politiskā procesa attīstību Latvijā, par pilsoņa un valsts institūciju attiecībām, par atsvešinātības pārvarēšanu starp pilsoni un valsts varas tiešajiem īstenotājiem un iespējamajām izmaiņām politiskajās vērtībās un vērtīborientācijās.

3. Etniskie pētījumi — iespējamo etnisko nesaskaņu cēloņu apzināšana un paredzēšana un rekomendāciju to novēršanai izstrādāšana.

4. Valodniecība — pētījumi par valodu lietošanu un attieksmi pret dažādām valodām teritoriālā, demogrāfiskā un sociālā aspektā, nosakot prioritātes latviešu valodas izpētei saistījumā ar aktuāliem uzdevumiem sabiedrības integrācijā un īstenojot Latvijas valodu situācijas monitoringu.

5. Ekonomika — regulāri pētījumi par sabiedrības integrācijas un tautsaimniecības attīstības mijiedarbību, izstrādājot sabiedrības integrācijas šķēršļu novēršanas ekonomiskos mehānismus.

6. Kulturoloģija — kultūrsocioloģiskie pētījumi par vienotas kultūrtelpas veidošanos un attīstību, par sabiedriskās domas attieksmi pret kultūru, rosinot lielāku paļāvību savai nacionālajai kultūrai, tās nozīmes apjēgsmei, argumentiem par labu nacionālajai kultūrai kultūru mijiedarbības, globalizācijas un kultūru konkurences cīņas apstākļos.

7. Psiholoģija — pētījumi par sabiedrības integrācijas individuālajām attieksmēm, pievēršot uzmanību faktoriem, kas Latvijas specifiskajā sociokulturālajā kontekstā psiholoģiski kavē vai arī veicina indivīda iesaistīšanos integrētas sabiedrības dzīvē, sevišķu uzmanību pievēršot identitātes pētījumiem, proti pētījumiem par etnisko un pilsonisko identitāti, par nosacījumiem, kas kavē vai veicina indivīda spēju identificēties kā Latvijas pilsonim vai Latvijas iedzīvotājam.

8. Demogrāfija — pētījumi par demogrāfisko politiku, lai novērstu (minimizētu) demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, par etniskā sastāva izmaiņām iedzīvotāju dabiskās kustības, migrācijas un asimilācijas, kā arī demogrāfisko procesu (laulātības, dzimstības, mirstības u.c. ) etnisko diferenciāciju, sevišķu vērību veltot demogrāfisko prognožu izstrādāšanai.

9. Vēsture — pētījumi, lai sniegtu objektīvas ziņas par vēsturi un sekmētu pagātnes pieredzes apzināšanu mūsdienās sabiedrības integrācijas kontekstā.

10. Izglītības pētījumi, tostarp salīdzinošie starptautiskie pētījumi par to, kā jaunā paaudze iegūst sistematizētus demokrātiskos un nacionālos vērtībuzskatus civilzinību, kultūrzinību, vēstures, ekonomikas pamatu, valodu stundās un pilsoniskās audzināšanas pasākumos, kā arī pētījumi par bilingvālās izglītības reformas gaitu.

11. Citi integrācijas garīguma atbalsta virzieni, kas sekmē tolerantas sabiedrības veidošanos.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma Aldermane,  Dace Bebre