Valsts sekretāru 2005.gada 20.janvāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica koncepcijas projektu “Koncepcija par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus”.
Koncepcija izstrādāta, lai sniegtu informāciju par pašreizējām Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku, Jūras spēku un Valsts robežsardzes aviācijas iespējām veikt meklēšanas un glābšanas darbus, izmantojot NBS Gaisa spēku rīcībā esošos helikopterus Mi–8 MTV1 un Mi–2, kā arī Valsts robežsardzes helikopteru Augusta Bell–206. Koncepcijas mērķis ir paredzēt veicamos pasākumus, lai paaugstinātu helikopteru darba efektivitāti un izmantošanas iespējas visu ieinteresēto valsts institūciju interesēs meklēšanas un glābšanas funkciju nodrošināšanai, kā arī apvienot visus valstī esošos spēkus meklēšanas un glābšanas spēju sekmēšanai.
Aizsardzības ministrija piedāvā piecus risinājuma variantus, un ir izstrādāti priekšlikumi par nepieciešamajiem pasākumiem koncepcijas realizēšanai.
Tiek paredzēts, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju izveido apvienotu jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru. Sadarbībā ar Iekšlietu un Satiksmes ministriju izveido vienotu sakaru tīklu helikopteru sadarbībai ar atbalstāmajām institūcijām – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru, Valsts policiju – un apvienoto jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, kā arī attīsta Lielvārdes lidlauku kā galveno glābšanas helikopteru bāzēšanās vietu ar angāru helikopteru izvietošanai, apkopei, aprīkotām telpām personāla nakts dežūrai, navigācijas aprīkojumu lidojumu nodrošināšanai visu diennakti vizuālos un instrumentālos laika apstākļos. Aizsardzības ministrija uzsāk glābšanas helikopteru posteņa izveidi Ventspils lidlaukā ar aprīkotām telpām personāla diennakts dežūrai un angāru helikoptera izvietošanai; sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsāk mērķtiecīgu programmu aviācijas speciālistu sagatavošanai, lai nodrošinātu glābšanas helikopteru apkalpju diennakts dežūras režīmu. Paredzēts veikt Valsts robežsardzes helikopteru apkalpju apmācību meklēšanas un glābšanas darbu veikšanai, taktiskajiem paņēmieniem un sadarbības kārtībai starp Gaisa spēku un Valsts robežsardzes helikopteru apkalpēm.
Vides ministrija sadarbībā ar Aizsardzības un Satiksmes ministriju izveido meteoroloģisko novērojumu tīklu valstī pilnvērtīgiem laika apstākļu novērojumiem lidojumu navigācijas nodrošināšanai un šīs informācijas nepārtrauktai pieejamībai helikopteru apkalpēm.
Satiksmes ministrija veicina Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidlauku spēju attīstību nodrošināt instrumentālas pieejas un nosēšanās iespējas diennakts garumā to izmantošanai meklēšanas un glābšanas darbos, nodrošinot glābšanas helikopteru uzpildi ar degvielu; sadarbībā ar Valsts zemes dienestu veic liela augstuma objektu uzskaiti, sākot no 46 metru augstuma to atrašanās vietās, datu bāzes uzturēšanu un publicēšanu izmantošanai lidojumu navigācijas drošībai, to attēlošanu lidojumu navigācijas kartēs; sadarbībā ar Tieslietu ministriju nosaka kārtību, ka grūti pamanāmu liela augstuma objektu marķēšanu nepieciešams veikt, sākot no 30 metru augstuma to atrašanās vietā.
Veselības ministrija sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un ārstniecības iestāžu vadītājiem apzina iespējas izveidot helikopteru nosēšanās laukumus (vietas) pie reģionālajām daudzprofilu slimnīcām cietušo (saslimušo) ātrākai nogādāšanai ārstniecības iestādēs un neatliekamās palīdzības sniegšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica koncepcijas “Par fiksēta ienākuma nodokļa ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmējiem (saimnieciskās darbības veicējiem)” projektu.
Koncepcijas projekts par fiksēta ienākuma nodokļa ieviešanas iespējām mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija rīkojumā Nr.380 “Par Pamatnostādnēm nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā” doto uzdevumu. Koncepcijas projekta mērķis ir mazināt šķēršļus saimnieciskās darbības uzsākšanai tām personām, kam nav speciālu zināšanu grāmatvedības kārtošanā un nodokļu jomā, tādējādi veicinot saimniecisko aktivitāti Latvijā. To izstrādājot, ir ņemta vērā ārvalstu (t. sk. Eiropas Savienības dalībvalstu) pieredze vienkāršota ienākuma nodokļa aprēķināšanā un piemērošanā.
Koncepcijas projekts paredz vienkāršotu ienākuma nodokļa aprēķināšanu fiziskajām personām, kuru saimnieciskās darbības apjomi ir nelieli (mazie uzņēmēji). Minētie nodokļa aprēķināšanas vienkāršošanas pasākumi, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, netiek attiecināti uz uzņēmējiem, kuri saimnieciskās darbības veikšanai dibina kapitālsabiedrības, kā arī uz fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot auditora pakalpojumus, juridiska rakstura pakalpojumus un citus konsultatīva rakstura pakalpojumus, jo šīm fiziskajām personām ar ļoti augstu izglītības līmeni nevar radīt problēmas vienkāršotas grāmatvedības kārtošana un nodokļa aprēķināšana.
Tā kā kapitālsabiedrībām (SIA un AS) finanšu grāmatvedības kārtošana divkārša ieraksta sistēmā ir obligāta gan Latvijā, gan arī citās ES dalībvalstīs, attiecinot uz tām prasības nodokļa aprēķināšanai, kas atšķiras no vispārējām, grāmatvedības kārtošanas pienākums nevar tikt atcelts. Tas nozīmē, ka būtībā šādiem uzņēmējiem būtu jāveic divkāršs darbs un viņu administratīvās izmaksas grāmatvedības un nodokļu normatīvo aktu prasību ievērošanai palielinātos. Jāatzīmē arī, ka, aprēķinot apliekamo ienākumu un ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, zaudējumu gadījumā tos ir iespējams segt no nākamo gadu ienākumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem par 2003.gada nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības rezultātiem, 72% no visiem (52 500 tūkst.) uzņēmumu ienākuma deklarāciju iesniedzējiem apliekamais ienākums ir negatīvs, viņiem nevar būt izdevīgi piemērot atšķirīgu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kas paredz fiksētu nodokli neatkarīgi no saimnieciskās darbības rezultāta. Ir jāņem vērā, ka pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem ir jākārto arī pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atbilstoša uzskaite.
Lai noteiktu nodokļa maksātāju loku, kuriem piemērot vienkāršotu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, ir paredzēts noteikt kvantitatīvus kritērijus. Pamatojoties uz ārvalstu pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, koncepcijas projekts kā Latvijai atbilstošākos kritērijus nosaka apgrozījuma lielumu un strādājošo skaitu.
Mazais uzņēmējs iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām tiek definēts kā fiziska persona, kas ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), ja tas atbilst šādiem kritērijiem:
1.variants. Mazā uzņēmēja taksācijas gada:
• saimnieciskās darbības apgrozījums nepārsniedz 10 tūkstošus latu;
• vidējais strādājošo skaits nepārsniedz 5 strādājošos.
2.variants. Mazā uzņēmēja taksācijas gada:
• saimnieciskās darbības apgrozījums nepārsniedz 45 tūkstošus latu;
• vidējais strādājošo skaits nepārsniedz 10 strādājošos.
Pirmā definīcijas varianta kritērijiem varētu atbilst aptuveni 40 tūkstoši saimnieciskās darbības veicēju, bet otrajam definīcijas variantam – 44,5 tūkstoši saimnieciski aktīvo saimnieciskās darbības veicēju.
Pirmajā definīcijas variantā kā kritērijs tika izvēlēts maksimālais apgrozījums 10 tūkstošu latu apmērā. Šajā gadījumā šis kritērijs saskaņots ar apgrozījuma slieksni, kas noteikts Pievienošanās ES līgumā, lai kļūtu par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju. Otrajā definīcijas variantā kā kritērijs noteikts maksimālais apgrozījums 45 tūkstošu latu apmērā. Tas izriet no likuma “Par grāmatvedību”, kas līdz šāda apgrozījuma sasniegšanai atļauj kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tomēr šajā gadījumā mazajiem uzņēmējiem būs jāturpina vest relatīvi sarežģītu saimniecisko darījumu uzskaiti pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām neatkarīgi no ienākuma nodokļa aprēķināšanas principiem. Strādājošo skaita kritērija lielums abos definīcijas variantos noteikts, nepārsniedzot ES mikrouzņēmumiem noteikto strādājošo skaita kritēriju, kā arī ievērojot apgrozījuma lielumu.
Abiem mazā uzņēmēja definīcijas variantiem koncepcija piedāvā trīs risinājuma variantus.
1.variants piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokli vienkāršotā kārtībā aprēķināt procentos (2% līdz 5%) no apgrozījuma. Tādējādi ienākuma nodokļa lielums nav atkarīgs no saimnieciskās darbības gala iznākuma (peļņas lieluma vai zaudējumiem), bet ir atkarīgs tikai no neto apgrozījuma.
2.variants piedāvā fiksēta ienākuma nodokļa noteikšanu, pamatojoties uz vairāku rādītāju kombināciju, vienlaikus sasaistot bāzes noteikšanu ar konkrēto uzņēmējdarbības nozari. Fiksēto maksājumu nosaka kā dažādu rādītāju reizinājumu, ņemot vērā nozares rentabilitātes līmeni valstī, nodarbināto skaitu, kā arī konkrētā mazā uzņēmēja saimnieciskās darbības tehniskos rādītājus u.c.
3.variants paredz, saglabājot pašreizējos nodokļa aprēķināšanas principus, papildus ļaut samazināt apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības par summu, kas vienāda ar 2% no uzskaitīto izdevumu kopsummas. Tādējādi tiktu atrisināta problēma, kas rodas ar tādu izdevumu ņemšanu vērā, kam nav noformēti attaisnojuma dokumenti vai attaisnojuma dokumenti nezināšanas dēļ nav noformēti atbilstoši prasībām ar visiem nepieciešamajiem rekvizītiem.
Vienkāršoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību var izvēlēties brīvprātīgi. Izvēloties vienkāršoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, tā ir jāpiemēro vismaz piecus gadus pēc kārtas. Mazajam uzņēmējam saglabājas iespēja piemērot esošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.
Koncepcijas projekta piedāvātie varianti neparedz palielināt vai samazināt ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēru budžetā. Bet sakarā ar to, ka otrais risinājuma variants paredz ļoti sarežģītu datu analīzi un tā izstrādei ir nepieciešams veikt mazo uzņēmumu pētījumu nozaru griezumā, kā arī būs vajadzīgi līdzekļi nodokļu administrācijai, modificējot nodokļa aprēķināšanas sistēmu, ir nepieciešami papildu līdzekļi no budžeta.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Bērnu drošības jautājums ir viens no sabiedrības pamatmērķiem. Saskaņā ar Civillikumu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērna vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu, viņa drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jālieto gaismas atstarotājs vai cits gaismu atstarojoša materiāla elements vai jātur rokā iedegts lukturītis. Minētā prasība ne vienmēr tiek ievērota. Normatīvajos aktos nav noteikts vecāku pienākums nodrošināt minētās prasības ievērošanu attiecībā uz bērniem. Lai nodrošinātu bērniem lielāku drošību uz ceļiem, ir jānoteic prasība jau ražošanas laikā aprīkot skolas somas ar gaismu atstarojošiem materiāliem.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, nosakot bērna drošību uz ceļiem. Projekts noteic, ka vecāku pienākums ir nodrošināt, lai, diennakts tumšajā laikā bērnam atrodoties uz ceļa, viņa apģērbam vai skolas somai būtu piestiprināts labi saredzams gaismu atstarojošs materiāls.
Likumprojekts paredz noteikt, ka tirdzniecībā nav atļautas skolas somas, kas nav aprīkotas ar labi saredzamiem gaismu atstarojošiem materiāliem, vienlaikus nosakot, ka minētā norma stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica rīkojumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 9.marta rīkojumā Nr.154 “Par Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēm 2004.–2008.gadam””.
Lai izstrādātu “Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2004.–2008.gadam” minēto universālā telekomunikāciju pakalpojuma finansēšanas mehānismu, ir nepieciešama papildu tehnisko un finanšu resursu izmantošanas iespēju izpēte un izvērtēšana. Turklāt jāņem vērā, ka normatīvie akti nenosaka konkrētu termiņu šāda finansēšanas mehānisma izstrādāšanai un ieviešanai. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 66.panta otro daļu, universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas no universālā pakalpojuma saistību izpildes izrietošo zaudējumu kompensēšanai, nosaka Ministru kabinets.
Rīkojuma projekts paredz termiņa pagarinājumu līdz 2005.gada 25.decembrim, kad Ministru kabinetā tiek iesniegts attiecīgais politikas plānošanas dokumenta projekts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti”.
Šobrīd profesionālā kompetence autopārvadājumos tiek pierādīta atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumu Nr.547 “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti” prasībām. Izdarot 2004.gada 2.decembrī grozījumus Autopārvadājumu likumā, tika grozīti likuma panti, kuri paredzēja Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsniedzami profesionālās kompetences sertifikāti. Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu atbilstoši Autopārvadājumu likuma deleģējumam, iepriekš minētie noteikumi ir jāizdod no jauna.
Noteikumu projekts paredz, ka tiek nodrošināta: noteikumu izdošana pēc grozījumu pieņemšanas Autopārvadājumu likumā, kurā ir paredzēts Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus; tiesisko jautājumu regulējums profesionālās kompetences pierādīšanai autopārvadājumos atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām; aizsardzība pret nekompetentu personu iesaistīšanos autopārvadājumu operāciju vadīšanā; iespēja Latvijas Republikā iegūto profesionālo kompetenci atzīt ārvalstīs.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības, kārtība, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”.
Noteikumu projektā ir saglabātas Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.440 “Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības” noteiktās normas. Atbilstoši grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikumu projekts papildināts ar prasībām kārtībai, kādā tiek izsniegtas atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un segtas atļauju izsniegšanas izmaksas. Noteikumu projektā ir ieviestas direktīvu 80/777/EEK un 96/70/EK prasības atbilstoši Eiropas Komisijas DG SANCO ekspertu norādījumiem un 2003.gada 16.maija Komisijas direktīva 2003/40/EK.
Noteikumi noteiks obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas.
Dabīgais minerālūdens ir ūdens, kas iegūts no pazemes ūdens atradnes pa vienu vai vairākām dabiskām vai urbtām izejām un atšķiras no dzeramā ūdens pēc sastāva un temperatūras nemainīguma ieguves vietas dabisko svārstību robežās.
Dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir tāda pati kā minerālūdens atradnē. Ja nepieciešams, ūdenī no tās pašas atradnes ievada tādu pašu daudzumu oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes), kāds zaudēts minētajos procesos.
Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes, ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir lielāka nekā atradnē.
Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā papildus ievadīts pārtikā izmantojamais oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē.
Avota ūdens ir pazemes ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam dabiskā veidā, to pilda tarā ieguves vietā un tas atbilst šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.
Ražotājs nodrošina dabīgā minerālūdens ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko, mikrobioloģisko novērtējumu. Farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu veic normatīvajos aktos par zāļu klīnisko izpēti noteiktajā kārtībā saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām.
Noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuri atzīti par zālēm vai kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs, kuras atrodas ūdens ieguves teritorijās.
Projekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”.
Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumi Nr.472 “Alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā veic alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi gadījumos, kad normatīvie akti paredz disciplināru, administratīvu vai kriminālu atbildību par alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu lietošanu.
2004.gada 27.maijā stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kurā Ministru kabinetam tika dots uzdevums noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaude. Sagatavotais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā veicamas medicīniskās pārbaudes lai konstatētu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu (viela) ietekmi gadījumos, ja normatīvie akti paredz disciplināru, administratīvu vai kriminālu atbildību par vielu lietošanu, kā arī gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka fiziska persona likumpārkāpumu izdarījusi, būdama apreibinošo vielu ietekmē. Noteikumu projekts neattiecas uz kārtību, kādā veic transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi vai medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas asinīs un izelpotajā gaisā noteikšanai un narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments