Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 37 "Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.2005., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/99917

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.37

Par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldību īpašumā

Vēl šajā numurā

21.01.2005., Nr. 12

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 37

Pieņemts: 11.01.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.37

Rīgā 2005.gada 11.janvārī  (prot. Nr.3  23.§)

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (turpmāk —  sekretariāts) ir īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās (turpmāk —  ministrs) pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

 

II. Sekretariāta funkcijas, uzdevumi un kompetence

2. Sekretariātam ir šādas funkcijas:

2.1. organizēt un koordinēt valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

2.2. veicināt un koordinēt valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu attīstību;

2.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, sekretariāts veic šādus uzdevumus:

3.1. izstrādā valsts politiku elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

3.2. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

3.3. izstrādā likumu un citu normatīvo aktu projektus elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

3.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

3.5. atbilstoši kompetencei sniedz atzinumus par citu ministriju izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentu, normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektiem;

3.6. nodrošina Informācijas sabiedrības nacionālās padomes un Elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes darbību;

3.7. koordinē valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju sadarbību elektronisko pakalpojumu attīstīšanā;

3.8. organizē un koordinē informācijas tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldē, lai nodrošinātu valsts pārvaldes modernizāciju un efektivitāti;

3.9. nodrošina investīciju piesaisti elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

3.10. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un sekretariāta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

3.11. nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēto projektu vadību;

3.12. organizē no Eiropas Savienības fondiem finansēto projektu īstenošanu valsts pārvaldē;

3.13. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu valsts informācijas sistēmu attīstības jomā;

3.14. uzrauga valsts informācijas sistēmu projektus (neatkarīgi no to finansēšanas avota) un organizē to ekspertīzes;

3.15. sniedz atzinumus par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumiem valsts informācijas sistēmu izveidošanai un attīstībai;

3.16. uzrauga valsts informācijas sistēmu drošības un tehnisko prasību ievērošanu;

3.17. apkopo un uztur datus par valsts informācijas sistēmām;

3.18. koordinē normatīvo aktu pilnveidošanu un Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

3.19. informē sabiedrību par nozares politiku, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām un veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar nozares politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldes jautājumu risināšanā;

3.20. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu politikas izstrādē elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā;

3.21. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami sekretariāta darbības nodrošināšanai;

3.22. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. 

4. Sekretariātam ir šādas tiesības:

4.1. sadarboties ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm un institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām;

4.2. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

4.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām sekretariāta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4.4. īstenot citas normatīvajos aktos paredzētās tiesības.

III. Sekretariāta struktūra un amatpersonu kompetence

5. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas.

6. Sekretariāta vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis ar valsts sekretāra tiesībām.

7. Sekretariāta vadītājs:

7.1. koordinē sekretariāta amatpersonu darbu un sadarbību;

7.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv sekretariātu;

7.3. atbilstoši kompetencei slēdz civiltiesiskos līgumus;

7.4. nodrošina sekretariātam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam;

7.5. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu un uzdevumu izpildi;

7.6. sniedz ministram pārskatu par sekretariāta darba plāna izpildi, uzdevumu īstenošanu un piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu;

7.7. nosaka sekretariāta iekšējā audita sistēmu;

7.8. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

8. Sekretariāta vadītājam var būt vietnieki. Sekretariāta vadītāja vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi. Sekretariāta vadītāja vietnieku kompetenci nosaka sekretariāta vadītājs.

9. Sekretariāta vadītāja prombūtnes laikā sekretariāta vadītāja pienākumus pilda viņa norīkota amatpersona.

10. Sekretariāta sastāvā ir ministra birojs, departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas.

11. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē sekretariāta vadītājs. Departamentu un patstāvīgo nodaļu uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka attiecīgi sekretariāta reglamentā, departamentu un nodaļu reglamentos.

12. Ministra biroja sastāvā ir ministra padomnieki, palīgi un preses sekretārs. Biroja darbiniekus pieņem darbā ministrs uz ministra pilnvaru laiku. Ministra birojs par tam noteikto funkciju izpildi ir atbildīgs ministram.

13. Departamenti un patstāvīgās nodaļas atbilstoši sekretariāta reglamentā noteikto funkciju sadalījumam ir pakļautas sekretariāta vadītājam vai viņa vietniekam.

14. Departamenta darbu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieks.

15. Nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs.

 

IV. Sekretariāta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana

16. Sekretariāta darbības tiesiskumu nodrošina sekretariāta vadītājs. Sekretariāta vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

17. Sekretariāta vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto sekretariāta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

18. Sekretariāta vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

19. Sekretariāts ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatus par nozares politikas īstenošanu, sekretariāta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

20. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par politikas īstenošanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī par sekretariāta darbību.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās vietā — aizsardzības ministrs E.Repše

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 22.janvāri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!