ATSAUCĒ IETVERT:
Par minimālo algu un neapliekamo minimumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.2005., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/99896
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par minimālo algu un neapliekamo
minimumu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
nosūtījusi aicinājumu Ministru kabinetam un Saeimai noteikt minimālo algu Ls 90
un neapliekamo minimumu Ls 40 jau 2005.gadā.
LBAS uzsver, ka valdības noteiktais minimālās algas moratorijs stiprina valstī nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, kā arī palielina plaisu starp sabiedrības trūcīgāko un turīgāko daļu.
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē 2003.gadā sociālie partneri vienojās par Koncepciju par minimālās darba algas paaugstināšanu, kuru vēlāk vienbalsīgi apstiprināja arī valdība. Tajā noteikts, ka minimālā alga 2005.gadā būs Ls 90, bet 2006.gadā – Ls 100. Taču, pieņemot 2005.gada budžetu, MK un Saeima šos lēmumus ignorēja pretēji valdības pēctecības un trīspusējā sociālā dialoga principiem.
Latvijā ir katastrofāli zema minimālā darba alga, ja ņem vērā arī ar nodokli neapliekamo minimumu.
Latvijā ir zemākā minimālā mēneša darba alga ES. Īrijā minimālā alga ir 10 reizes augstāka, Turcijā – vairāk nekā 2 reizes lielāka. Igaunijā minimālā alga ir 172 eiras, savukārt neapliekamais minimums – 84,60 eiru; Lietuvā attiecīgi 145 un 81,70 eiru, savukārt Latvijā – 121 un 37,1 eira.
Statistikas dati arī rāda, ka pārtikas preču un arī pakalpojumu sadārdzinājums pagājušajā gadā bijis ievērojams: piena produktiem (22,7%), labības produktiem (20,9%), cukuram (19,3%), zālēm (17,5%), gāzei (22,4%), elektrībai (15,4%), un tas sevišķi ietekmējis tieši minimālās darba algas pelnītājus un viņu ģimenes.
Vienlaikus arodbiedrības vērš uzmanību uz to, ka minimālā alga Latvijā tiek iesaldēta situācijā, kad valstī ir augstākā inflācija ES (7,3%) un ievērojamākais IKP pieaugums (7,5% – Latvijas Bankas prognoze).
LBAS uzsver, ka valdības noteiktais minimālās algas moratorijs stiprina valstī nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, kā arī palielina plaisu starp sabiedrības trūcīgāko un turīgāko daļu.
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē 2003.gadā sociālie partneri vienojās par Koncepciju par minimālās darba algas paaugstināšanu, kuru vēlāk vienbalsīgi apstiprināja arī valdība. Tajā noteikts, ka minimālā alga 2005.gadā būs Ls 90, bet 2006.gadā – Ls 100. Taču, pieņemot 2005.gada budžetu, MK un Saeima šos lēmumus ignorēja pretēji valdības pēctecības un trīspusējā sociālā dialoga principiem.
Latvijā ir katastrofāli zema minimālā darba alga, ja ņem vērā arī ar nodokli neapliekamo minimumu.
Latvijā ir zemākā minimālā mēneša darba alga ES. Īrijā minimālā alga ir 10 reizes augstāka, Turcijā – vairāk nekā 2 reizes lielāka. Igaunijā minimālā alga ir 172 eiras, savukārt neapliekamais minimums – 84,60 eiru; Lietuvā attiecīgi 145 un 81,70 eiru, savukārt Latvijā – 121 un 37,1 eira.
Statistikas dati arī rāda, ka pārtikas preču un arī pakalpojumu sadārdzinājums pagājušajā gadā bijis ievērojams: piena produktiem (22,7%), labības produktiem (20,9%), cukuram (19,3%), zālēm (17,5%), gāzei (22,4%), elektrībai (15,4%), un tas sevišķi ietekmējis tieši minimālās darba algas pelnītājus un viņu ģimenes.
Vienlaikus arodbiedrības vērš uzmanību uz to, ka minimālā alga Latvijā tiek iesaldēta situācijā, kad valstī ir augstākā inflācija ES (7,3%) un ievērojamākais IKP pieaugums (7,5% – Latvijas Bankas prognoze).
Inga Koleča, LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste