Cenas zemākas par pašizmaksu

Jāatgādina, ka visus neatkarības gadus nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ valsts ārstniecības iestādēm par pakalpojumiem līdz pat šodienai maksā cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu. Līdz ar to slimnīcām ir problēmas samaksāt par siltumu, elektrību, nav naudas amortizācijai un attīstības izdevumiem. Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops presei izteicies, ka valsts šajā ziņā rīkojas kā klients restorānā, kurš samaksā tikai pusi no pasūtījuma cenas. Protams, apstākļos, kad tik mazā valstī kā Latvija ir 126 slimnīcas, valsts nevar atļauties maksāt pilnu cenu. Struktūrplāns, kas paredz samazināt slimnīcu skaitu (tiks izveidotas 11 reģionālās daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas, 24 lokālās daudzprofilu slimnīcas, 6 veselības centri un 11 specializētās slimnīcas), zināmā mērā situāciju uzlabos. Jo mazāk pretendentu uz ierobežotu naudas summu, jo vairāk iespējams saņemt.
NTSP sēdē Slimnīcu biedrības valdes loceklis Ivars Eglītis, domājot par 1.aprīlī slēdzamajiem līgumiem, pauda Slimnīcu biedrības (tātad darba devēju) bažas. Viņš uzsvēra, ka pastāv nopietnas pretrunas starp normatīvo aktu bāzi un pakalpojumu cenu. Proti, sai-stībā ar Komerclikumu līdz šā gada 1.janvārim visām valsts un pašvaldību iestādēm bija jāpārtop par komercsabiedrībām. Un to vadītāji nav tiesīgi slēgt līgumus, kas uzņēmumam nes zaudējumus. I.Eglītis uzskata, ka, slēdzot līgumus par VOAVA noteiktajām cenām, tādi neizbēgami rastos. Pretruna jau ir tajā, ka pakalpojumu pircējs (VOAVA) pats arī nosaka pakalpojuma cenu. I.Eglītis stāsta, ka jau 2003.gadā bija izstrādāts noteikumu projekts par pilnas pakalpojuma cenas ieviešanu veselības aprūpē līdz 2008.gadam. Diemžēl tālāk par projektu nav tikts.
Pašlaik valsts par medikamentiem vienam pacientam uz vienu dienu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās maksā no 50 santīmiem līdz 1 latam un 65 santīmiem, kas nav pat puse no reālās summas.
Slimnīcu biedrība uzskata, ka līdz 1.aprīlim ir jāpārskata metodoloģija, kā tiek apstiprināta pakalpojumu cena. I.Eglītis uzskata, ka risinājums varētu būt ārstniecības pakalpojumu pielīdzināšana sabiedriskajiem pakalpojumiem (gāze, elektrība utt.), kur cenas regulē Sabiedriskais regulators. Pret to gan iebilda citi sēdes dalībnieki, kas uzsvēra, ka regulators cenu kāpumus ierobežo pretēji tam, kas nepieciešams veselības aprūpē.

2006.gada cenas apstiprinās valdība

VOAVA direktores pienākumu izpildītāja Lūcija Akermane, atzīdama, ka aģentūra tiešām nemaksā pilnu cenu, teica, ka ir ļoti grūti līdzsvarot pakalpojumu cenu un to, ka zināms minimums tiek garantēts visiem iedzīvotājiem. Veselības ministrs Gundars Bērziņš piebilda, ka pilnu cenu varētu sākt maksāt kaut rīt, tikai tad būtu uz pusi jāsamazina pakalpojumu grozs. Pēc VOAVA aprēķiniem (neņemot vērā algu daļu, kas iekļauta pakalpojumu cenā), šobrīd par pakalpojumiem valsts samaksā 77% no to reālās cenas, stacionāros par medikamentiem – 45%. Amortizācijas izdevumiem neatliekamā medicīniskā palīdzībā valsts samaksā 45% , bet stacionārajā aprūpē – tikai 18%.
Lai situāciju uzlabotu, līdz šā gada 1.novembrim VOAVA jāveic cenu revīzija. NTSP sēdē tika apsolīts, ka metodikas izstrādē pieaicinās arī Slimnīcu biedrības pārstāvjus. Un, lai novērstu minēto pretrunu, ka pakalpojumu cenu nosaka tā pircējs, 2006.gada cenas apstiprinās valdībā.
Jautājuma izskatīšanu noslēdzot, nolemts turpināt to padziļināti pētīt NTSP 11.maija sēdē.