Ministru kabineta noteikumi Nr.41

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā rūpniecisko zveju veic:

1.1.Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas— Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, tās ekonomiskās zonas ūdeņos un citu valstu ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā;
1.2.ārvalstu fiziskās un juridiskās personas— Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos.

2. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos tiek noteikta atsevišķa ūdeņu daļa— piekraste —, kur dziļums nepārsniedz 20metru.

3.Uz ūdeņu daļu, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju un kanālu ietekās Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) — jūras pusē no līnijas, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās— upju un kanālu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus), līdz līnijai, no kuras tiek mērīti Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi, tiek attiecinātas tādas pašas prasības, kādas šie noteikumi paredz piekrastes zvejai.
4. Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk— Latvijas zvejnieki) ir atļauts zvejot šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā, ja:

4.1.komerciālai zvejai ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā, bet pašpatēriņa zvejai fiziskās personas ir reģistrējušās Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (turpmāk—Valsts vides dienests);
4.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, attiecīgās zivju sugas zvejai Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja), ko izsniegusi Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde). Šāds papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) nepieciešams arī mazāka garuma zvejas kuģiem, ja to paredz Eiropas Savienības tiesību aktu prasības;
4.3. ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums, kurā noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk — zvejas limits) un saņemta Valsts vides dienesta zvejas atļauja (licence), bet šo noteikumu 7.punktā minētajos gadījumos — Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk — Dabas aizsardzības pārvalde) zvejas atļauja (licence). Zvejas tiesību nomas līgums nav jāslēdz, ja zveja notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.359 “Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība”.

5. Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (turpmāk — ārvalstu zvejnieki) drīkst zvejot un pārkraut zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, pamatojoties uz:

5.1.Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētajām zvejas tiesībām, ja ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas zvejas atļauja (licence);
5.2.Latvijas vai Eiropas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ar trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos trešajām valstīm noteikto zvejas kārtību un paredzētās zvejas tiesības, ja ir saņemta Valsts vides dienesta vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas zvejas atļauja (licence).

6.Šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā Latvijas zvejniekiem atļauts zvejot:

6.1.saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kurus katru gadu nosaka Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, kā arī Latvijas Zivju resursu aģentūras ieteikumus;
6.2.ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu katru gadu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde atbilstoši zvejas vietām un zvejas rajoniem, ja nepieciešams, arī atbilstoši zivju sugām, kas iegūstamas komerciālajā zvejā, kā arī pašpatēriņa zvejā, ja tajā izmanto kuģus, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks;
6.3.ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10m, kuri nav aprīkoti ar elektriskām vai hidrauliskām zvejas rīku izlaišanas un pacelšanas ierīcēm un kurus izmanto tikai pašpatēriņa zvejai piekrastē.

7. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos atļauts zvejot zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos (piemēram, zivkopība, aklimatizācija) pēc attiecīgu zinātnisko programmu vai projektu saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un Vides minis-triju, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

II. Zvejnieku pienākumi

8. Latvijas zvejnieku pienākumi:

8.1.izmantot komerciālajā zvejā tikai tos zvejas kuģus, kuri iekļauti Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā. Prasība par kuģu iekļaušanu minētajā sarakstā attiecas arī uz zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks;
8.2. nepārsniegt zvejas tiesību nomas līgumā noteiktos zvejas limitus;
8.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos:
8.3.1.pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas, ja zvejo piekrastē ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m (1.pielikums);
8.3.2.atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajai kārtībai un apstiprinātajam zvejas žurnāla paraugam, ja zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī piekrastē ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks;
8.4.apkopot datus (augošā secībā) par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un iesniegt pārskatu par zveju (2.pielikums) Jūras vides pārvaldē ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam;
8.5. pēc Zivsaimniecības pārvaldes un Valsts vides dienesta pieprasījuma sniegt ziņas, kas raksturo attiecīgā zvejnieka zveju konkrētos ūdeņos vai attiecas uz kuģu identifikāciju un raksturojumu;
8.6.zvejā aiz piekrastes ūdeņiem marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, bet piekrastes zvejā ievērot šo noteikumu 14.punktā minētās prasības;
8.7.pēc loma pacelšanas nekavējoties atlaist jūrā zivis, ja to piezveja pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto piezvejas apjomu, un par to izdarīt attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā;
8.8. nepieļaut tādas ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu sais-tītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā. Piezvejas atlaišana (izmešana jūrā) Eiropas Savienības tiesību aktos un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos netiek uzskatīta par piesārņojumu;
8.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm pēc attiecīgu līgumu noslēgšanas veikt zivju bioloģiskās analīzes;
8.10. ziņot valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (turpmāk— Latvijas Zivju resursu aģentūra) par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un veikt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā;
8.11. saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktos dalībvalstīm paredzētajiem zvejas flotes kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmeņiem, saskaņot ar Zivsaimniecības pārvaldi zvejas kuģu iegādi, jaunu zvejas kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, ņemot vērā konkrētā zvejas kuģa dzinēja jaudu un tonnāžu (izņemot pašpatēriņa zvejā izmantotos zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10m);
8.12.atļaut Valsts vides dienesta amatpersonām (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonām) pārbaudīt visas kuģa telpas, zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut izrakstīt no tiem nepieciešamos datus, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Šāda palīdzība uz kuģiem jāsniedz arī Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto novērotāju netraucētas darbības un uzturēšanās nodrošināšanai;
8.13. uzstādīt satelītraidītāju uz Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā garuma zvejas kuģiem un nodrošināt nepieciešamo datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;
8.14. pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas iesniegt Valsts vides dienestā līguma kopiju par datu pārraidi uz Valsts vides dienesta zvejas kuģu pārraudzības centru;
8.15. atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību aktu un šo noteikumu prasības, neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām un uzliktajām soda sankcijām. Zaudējumu aprēķināšanas pamattakse (3.pielikumā) aprēķināma trīskāršā apmērā, ja izdarīti šādi pārkāpumi:
8.15.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);
8.15.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā un vietā;
8.15.3.attiecīgas zivju sugas zveja pēc tās zvejas limita pilnīgas izmantošanas, izņemot šīs zivju sugas atļauto piezvejas apjomu;
8.15.4.neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu, kā arī zvejas atļaujā (licencē) nenorādītu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana;
8.16. pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī pēc attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonu pieprasījuma) nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību aktu un šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem zvejas rīkiem nozvejotās zivis;
8.17. glabāt uz kuģa zvejas atļauju (licenci), bet, zvejojot ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks, — arī papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju). Papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) jāglabā arī uz mazāka garuma zvejas kuģiem, ja tas paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktos;
8.18. pirms kuģa ienākšanas ostā ziņot par kuģa nozveju un paredzamo ienākšanas laiku ostā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Pirms ienākšanas Latvijas ostās nepieciešamās ziņas (4.pielikums) nosūtīt Valsts vides dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus;
8.19.nodrošināt kuģa identifikācijas zīmju skaidru salasāmību un to atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu prasībām.

III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi

10. Zvejniekiem aizliegts:

10.1.turēt uz kuģa klāja zvejas rīkus, kas nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kā arī atrasties jūras piekrastē un tauvas joslā ar zvejas rīkiem, kurus attiecīgajā laikposmā un zvejas vietā lietot aizliegts. Aizliegtie zvejas rīki uz kuģa jāglabā atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības;
10.2. izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kurš neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktu un šo noteikumu 14.punkta prasībām;
10.3. pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot Eiropas Savienības tiesību aktos atļautos gadījumus;
10.4. vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transportlīdzekļus;
10.5. piekrastes zvejā izvietot:
10.5.1.tīklus un tīklu jedas tuvāk par 100m vienu no otras jebkurā virzienā;
10.5.2.āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100m vienu no otras jebkurā virzienā;
10.5.3.reņģu stāvvadus, zivju murdus un sīkzivju murdus tuvāk par 700m vienu no otra sānu virzienā un tuvāk par 100m pārējos virzienos;
10.5.4.tīklus un tīklu jedas tuvāk par 100m no krasta (izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1.decembra līdz 31.martam);
10.6.izmantot zvejai ēsmas zivtiņu vadu, ja iedalītais āķu limits ir mazāks par 300āķiem un Valsts vides dienestā nav saņemta licence zvejai ar ēsmas zivtiņu vadu.

IV. Zvejas rīku parametri un pieļaujamais skaits

V. Piekrastes zvejas rīku marķēšana

14. Zvejojot piekrastē, zvejas rīkus aprīko šādi:

14.1. marķēšanas zīmi izgatavo no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 5x10cm. To var izgatavot arī no baltmetāla (alumīnija vai cita gaiša metāla) ar plāksnītes izmēru 3x6cm;
14.2. uz marķēšanas zīmes norāda šādas ziņas:
14.2.1. zvejas atļaujas (licences) numurs;
14.2.2. juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārda iniciāļi un uzvārds. Uzrakstiem un apzīmējumiem jābūt skaidri salasāmiem, ņemot vērā burtu un ciparu lielumu un uzrakstu nodiluma pakāpi;
14.3. marķēšanas zīmes piestiprina:
14.3.1. atsevišķa tīkla un tīkla jedas abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no katra tīklu linuma gala;
14.3.2. murdam un stāvvadam — pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;
14.3.3. lucīšu murdam — abos galos pie enkuru bojām;
14.3.4. āķu jedai — pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;
14.4. marķēšanas zīmes piestiprina arī pie vienas no tīklu enkuru vai mērķa bojām. Šīs bojas atzīmē ar tumši zilu vai melnu taisnstūrveida karodziņu, kas atšķiras no citu boju karodziņiem. Karodziņu izmēri nedrīkst būt mazāki par 20x30cm. Vietās, kur to pieļauj dziļums, karodziņus boju vietā var piestiprināt pie iespraustām kārtīm;
14.5. zvejas rīki, kuri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiek izmantoti pētniecībā, papildus tiek marķēti ar pētījumu veicēja nosaukumu un pētījumu veikšanas gadu vai termiņu.

VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

15. Aizliegta Eiropas Savienības tiesību aktos norādīto zivju sugu zveja tām noteiktajos zvejas aizlieguma laikos un vietās.
16. Piekrastes ūdeņos un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos papildus aizliegta:

16.1. zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 20m;
16.2. jebkāda akmeņplekstu zveja piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem — no 1.jūnija līdz 31.jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos — visu gadu;
16.3. akmeņplekstu pārkraušana jūrā uz citiem kuģiem;
16.4. lucīšu specializētā zveja:
16.4.1. ar traļiem — visu gadu;
16.4.2. ar murdiem — no 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
16.5. zveja ar visu veidu zvejas rīkiem piekrastes ūdeņos:
16.5.1.visu gadu Ventas grīvas rajonā 2000m rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā 1000m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā 200m rādiusā no ietekas. Rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās — to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus);
16.5.2. no 16.aprīļa līdz 15.maijam, izņemot reņģu un lucīšu specializēto zveju, kā arī zveju ar zivju tīkliem no Ovīšu raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;
16.5.3.no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot plekstu specializēto zveju ar velkamajiem vadiem, zivju tīkliem un zivju āķiem un reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem visā piekrastē, kā arī zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līča piekrastē;
16.6. zveja ar zivju tīkliem piekrastē papildus šo noteikumu 16.5.1.apakšpunktā noteiktajam aizliegumam Salacas un Gaujas grīvas rajonā 3000m rādiusā no ietekas, kā arī Irbes un Sakas grīvas rajonā 500m rādiusā no ietekas— no 1.janvāra līdz 30.aprīlim;
16.7. plekstu specializētā zveja ar velkamajiem vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 5m, — visu gadu. Zveja ar šiem rīkiem atļauta piekrastes ūdeņos, kas dziļāki par 5m, un dziļākos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45,60’ N; 22° 36,40’ E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95’ N; 22° 11,77’ E), un tālāk Baltijas jūrā līdz Latvijas dienvidu robežai, ievērojot tās šo noteikumu normas, kas attiecas uz piekrastes zveju;
16.8. lašu un taimiņu specializētā zveja piekrastes ūdeņos ar dreifējošiem tīkliem un dreifējošām āķu jedām — visu gadu.

17. Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī papildus šo noteikumu 16.punkta nosacījumiem aizliegta:

17.1. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, — visu gadu;
17.2. specializētā brētliņu zveja ar traļiem — visu gadu;
17.3. zveja ar traļiem — visu gadu Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovīšu bāku (57°34,1234’N; 21°42,9574’E) ar Loades bāku (57°57,4760’N; 21°58,2789’E) rietumos un Kolkasragu (57°45,60’N; 22°36,40’E) ar Kāvinina bāku (57°58,95’N; 22°11,77’E) austrumos, kā arī rajonā, ko ierobežo līnijas, kas savieno šādus ģeogrāfisko koordināšu punktus:
17.3.1. 57° 00’ N; 23°50’ E;
17.3.2. 57° 10’ N; 23°50’ E;
17.3.3. 57° 10’ N; 24°10’ E;
17.3.4. 57° 20’ N; 24°10’ E;
17.3.5. 57° 20’ N; 24°25’ E;
17.3.6. šo noteikumu 17.3.1.apakšpunktā norādītā punkta savienojums pa krasta līniju ar 17.3.5.apakšpunktā norādīto punktu;
17.4. zveja ar velkamajiem vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos— visu gadu, izņemot plekstu zveju no Ovīšu bākas līdz Kolkasragam un zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;
17.5. reņģu zveja ar traļiem — no 12.maija līdz 10.jūnijam. Zivsaimniecības pārvalde var mainīt šī aizlieguma sākuma datumu, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, ja atbilstoši 1997.gada 6.februārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumam par savstarpējām attiecībām zivsaimniecības jomā ir panākta vienošanās par abām valstīm kopīga zvejas aizlieguma perioda noteikšanu Rīgas jūras līcī attiecīgajā gadā;
17.6. lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem — visu gadu;
17.7. specializētā zivju zveja tehniskām vajadzībām un dzīvnieku barībai.

VII. Zivju minimālie garumi un piezvejas apjomi

19.Aizliegts pārsniegt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomu.
20. Latvijas zvejniekiem, zvejojot Rīgas jūras līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem jāievēro, ka ir aizliegts pārsniegt šo noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja svaigas un neapstrādātas tās ir mazākas par:

20.1. 17 cm — asaris (Perca fluviatilis);
20.2. 20 cm — lucītis (Zoarces viviparus);
20.3. 29 cm — vimba (Vimba vimba);
20.4. 29 cm — plaudis (Abramis brama);
20.5. 29 cm — ālants (Leuciscus idus);
20.6. 35 cm — sīga (Coregonus lavaretus);
20.7. 45 cm — zandarts (Stizostedion lucioperca);
20.8. 50 cm — līdaka (Esox lucius).

21. Zivju garumu nosaka atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajai zivju mērīšanas kārtībai. Ja mēra Latvijas zvejnieku nozvejotas un apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, tad Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto un šo noteikumu 20.punktā noteikto zivju garumu samazina par 4%, bet ķidātu mencu un ķidātu lašu faktiskās nozvejas apjoma noteikšanai izmanto koeficientu, kādu lieto valstī, kuras ekonomiskās zonas ūdeņos zivis ir nozvejotas. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nozvejotām ķidātām mencām izmanto svara koeficientu 1,19, bet ķidātiem lašiem — koeficientu 1,1.
22. Papildus Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajam mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomam Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos ir paredzēti šādi pieļaujamie zivju piezvejas apjomi:

22.1. mazizmēra lucīšu piezveja, zvejojot ar lucīšu murdiem, nedrīkst pārsniegt 15% no kopējā lucīšu nozvejas svara;
22.2. lucīšu piezveja reņģu un brētliņu specializētajā zvejā Rīgas jūras līcī, zvejojot ar traļiem, nedrīkst pārsniegt 5% no kopējā nozvejas svara. Pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem minētā piezveja nav ierobežota, bet tiek ievērotas šo noteikumu 22.1.apakšpunktā noteiktās prasības;
22.3. mazizmēra vimbu, ālantu un zandartu piezveja, zvejojot ar murdiem un tīkliem, nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita;
22.4. pārējo šo noteikumu 20.punktā minēto sugu mazizmēra zivju (kuras nav minētas šo noteikumu 22.1. un 22.3.apakšpunktā) kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara;
22.5. akmeņplekstu piezveja citu zivju sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā nozvejas svara, papildus ievērojot šo noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā noteiktās prasības;
22.6. ja pilnīgi izmantoti noteiktas zivju sugas (izņemot mencas) zvejas limiti, citu zivju sugu specializētajā zvejā attiecīgās sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara. Mencu piezvejas apjoms pēc to zvejas limita pilnīgas izmantošanas nedrīkst pārsniegt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto apjomu, ievērojot šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

23. Nav atļauta:

23.1. mazizmēra akmeņplekstu, lašu, taimiņu un sīgu piezveja;
23.2. akmeņplekstu, lašu un taimiņu piezveja to zvejas aizlieguma laikā;
23.3. mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā, kā arī komerciālajā zvejā, ja attiecīgajam Latvijas zvejniekam nav iedalīts mencu zvejas limits (nozvejas apjoms);
23.4. šo noteikumu 20.punktā minēto zivju sugu (neatkarīgi no to garuma) piezveja ēsmas zivtiņu zvejā ar ēsmas zivtiņu vadu.

VIII. Zivsaimniecības pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

27. Zivsaimniecības pārvaldei, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, kā arī pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūras ieteikumiem, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju:

27.1.2. izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos;
27.1.3. noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, apturēt Latvijas zvejnieku zveju atsevišķās vietās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;
27.2. ir šādas tiesības:
27.2.1.atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt šajos noteikumos noteikto zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu un saglabājot tos aizlieguma laikus, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos;
27.2.2.ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, noteikt zvejas limitus un zivju nozvejas apmaiņas apjomus ar citām Baltijas jūras valstīm, kā arī noteikt pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un tipu (zvejas kuģu sarakstu) zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, iedalīt Latvijas zvejniekiem zvejas limitus zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes;
27.2.3. neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja nav ievērotas šo noteikumu 8.11.apakšpunktā noteiktās prasības.

28. Valsts vides dienesta amatpersonām, kontrolējot zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskajā zonā:

28.1. ir šādas tiesības:
28.1.1. pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas pārbaudīt, vai zvejnieki ir apguvuši šo noteikumu II un VIInodaļas prasības, un reģistrēt zvejniekus;
28.1.2. uzturēties uz zvejas kuģiem, pārbaudīt kuģu telpas, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt nepieciešamo informāciju no minētajiem dokumentiem;
28.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju;
28.1.4. pēc kuģu ienākšanas ostā veikt zivju izkraušanas un pirmās pārdošanas dokumentu pārbaudi un uzskaiti;
28.1.5.neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām soda sankcijām uz laiku apturēt vai anulēt zvejas atļauju (licenci), vai atteikt tās izsniegšanu Latvijas zvejniekiem, ja tiek pārkāptas šo noteikumu prasības;
28.1.6. ja ir izdarīti šo noteikumu 8.15.apakšpunktā minētie pārkāpumi vai tie izdarīti atkārtoti gada laikā, skaitot no dienas, kad ir izdarīts iepriekšējais administratīvais pārkāpums, vai pārkāpējs nav samaksājis tam uzlikto administratīvo naudas sodu un zivju resursiem nodarītā zaudējuma atlīdzību, lūgt Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību atteikt zvejas limitu piešķiršanu nākamajā gadā vai lauzt zvejas tiesību nomas līgumu ar attiecīgo Latvijas zvejnieku;
28.1.7. pieprasīt noteikumu pārkāpējam nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis;
28.1.8.saņemot citu valstu zvejas kontroles institūciju oficiālus dokumentus par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kurus izdarījuši Latvijas zvejnieki, zvejojot attiecīgās valsts ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, pieņemt lēmumu par Latvijas normatīvajos aktos atbilstošajam pārkāpumam paredzēto soda sankciju piemērošanu;
28.1.9. ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt Latvijas zvejas kuģus Eiropas Savienības valstu ekonomiskās zonas ūdeņos;
28.2. ir šādi pienākumi:
28.2.1. izsniegt Latvijas zvejniekiem zvejas žurnālus;
28.2.2. ja Latvijas zvejniekam tiek apturēta vai anulēta zvejas atļauja (licence), informēt par to Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību;
28.2.3. ieskaitīt Latvijas zvejnieka nozvejas limitā nozvejoto zivju apjomu, kas iegūts, neievērojot šos noteikumus, kā arī zivju apjomu, kas konfiscēts par šo noteikumu pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas;
28.2.4.nodrošināt Zvejas pārraudzības centra darbību;
28.2.5. izmantot Zvejas pārraudzības centra datu bāzes informāciju tikai šo noteikumu ievērošanas kontrolei.

IX. Noslēguma jautājums

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumus Nr.479 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 166.nr.; 2004, 183., 175.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Paskaidrojumi

1. Izmantojamo zvejas rīku tabulā ieraksta licencē atļauto zvejas rīku nosaukumu (veidu) un to skaitu; izmēru ailē — linuma acu izmēru, murdiem — arī sētas garumu, vadam — arī atvērumu; marķējuma ailē — lietoto zvejas rīku marķējumu.
2. Zvejas žurnālā tūlīt pēc zvejas norāda attiecīgajā datumā nozvejoto zivju daudzumu pa sugām, izmantoto zvejas rīku veidu, to skaitu, linuma acs izmēru un dienu skaitu attiecīgajā zvejas reizē, kad minētais rīks izmantots zvejā.
3. Vada zvejā ziņas par nozveju ieraksta katru zvejas dienu un norāda vada vilkšanas reižu skaitu dienā.
4. Lašu, taimiņu un varavīksnes foreļu nozveju norāda pēc skaita (gabalos) un pēc svara (kilogramos) abpus šķērssvītrai (gab./kg).

Piezīmes.

1. Informāciju par iezīmēto vai reto zivju, cūkdelfīnu un roņu noķeršanu, norādot to noķeršanas laiku, vietu un zvejas rīku, nodod licences izsniedzējam vai nosūta valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” Daugavgrīvas ielā 8, Rīgā, LV-1007 (tālr.*******).
2. Zivs iezīmēšanas zīmītes nosūtītājs saņems informāciju par zivs iezīmēšanas un tās iespējamās migrācijas apstākļiem.

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos

Zemkopības ministrs M.Roze

4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Kuģa ziņojuma saturs pirms kuģa ienākšanas ostā

1.Kuģa nosaukums.
2.Izkraušanas ostas nosaukums.
3.Paredzamais ienākšanas laiks ostā (Latvijas laiks).
4.Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe — HER, brētliņa — SPR, menca — COD, lasis — SAL, taimiņš — TRS, plekste — FLE, akmeņplekste — TUR, salaka — SME, lucītis — ELP) un svars kilogramos.
5.Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos.

5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības tiesību akti)

Zemkopības ministrs M.Roze

6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Zemkopības ministrs M.Roze

7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Zemkopības ministrs M.Roze

8.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.41

Zemkopības ministrs M.Roze