Latvijas skolēnu zināšanas ir labākas nekā vidēji vienaudžiem pasaulē

Secinājumi par Latvijas izglītības kvalitāti nedrīkst būt diletantiski, tiem jābalstās uz pētniecību. Šādu pārliecību ceturtdien, 13.janvārī, pauda izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, piedaloties starptautiska izglītības pētījuma TIMSS rezultātu prezentācijā.

Pavisam ir bijuši trīs TIMSS pētījumi – 1995., 1999. un 2003.gadā. Kā stāsta Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes asociētais profesors Andrejs Geske, jaunākajā pētījumā tika vērtētas ceturto un astoto klašu skolēnu zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka 2003.gadā matemātikā un dabaszinātnēs Latvijas skolēnu sasniegumi ir statistiski augstāki par vidējiem 4. un 8.klašu grupā. Tā, piemēram, 8.klašu skolēnu starptautiskie vidējie rezultāti matemātikā bija 467 punkti. Latvijas skolēni ieguva 508 punktus, līdz ar to ierindojoties 11.vietā 45 valstu konkurencē. Pirmās trīs vietas tradicionāli ieguva Singapūra, Koreja un Ķīna (Honkonga). 8.vietā ir mūsu kaimiņi igauņi. Salīdzinoši slikti rādītāji (zemāki nekā Latvijai) ir ASV skolēniem, kas atrodas 15.vietā. Visos testos zemāki rādītāji par vidējiem ir Norvēģijai. Latvijas 8.klašu skolēni dabaszinātnēs ieguva 512 punktus, kas nozīmēja 18.vietu. Starptautiskais vidējais punktu skaits te bija 474. Pirmās trīs vietās atkal atradās Singapūra, Ķīna un Koreja. 4.klašu grupā Latvijas skolēni matemātikā ar 536 punktiem, ieņēma 7.vietu. Pavisam šajā grupā tika pētītas 25 valstu skolēnu zināšanas. Vidējais punktu skaits bija 495. Arī dabaszinātnēs mūsējie ir 7.vietā ar 532 punktiem. Vidējais rādītājs – 489 punkti.
Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka laikā no 1995. līdz 2003.gadam mūsu 4.klašu skolēniem ir strauji pieaugušas zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs, būtiski uzlabojušās arī 8.klašu skolēnu zināšanas abās disciplīnās. Savukārt no 1999. līdz 2003.gadam astotklasnieku zināšanas dabaszinātnēs pieau-gušas tikai nedaudz, matemātikā tās nav mainījušās. A. Geske uzskata, ka faktiski šī rezultātu nemainība jāvērtē kā solis atpakaļ.
Rezultātu analīze liecina, ka ievērojami samazinājusies atšķirība starp pilsētas un lauku skolām. Tas noticis, lauku skolēnu sasniegumiem palielinoties, bet diemžēl pilsētnieku zināšanu līmenim krītoties. Salīdzinot latviešu un krievu skolēnu rezultātus, jāsecina, ka noteicošā ir nevis mācību valoda, bet gan skolas atrašanās vieta.
Jākonstatē, ka zēnu sasniegumi 8.klasēs pieauguši lēnāk nekā meitenēm, matemātikā pat kritušies.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv