Par 2005.gada pirmajā sesijā spriesto

Eiropas Parlamenta (EP) 2005. gada pirmā sesija Strasbūrā notika nesenā postošā Āzijas cunami notikumu iespaidā. Līdz ar Eiropas Savienības (ES) Komisijas un Padomes pārskatiem par paveikto EP darbā aktīvi piedalījās Nāciju Eiropas grupas deputāti no Latvijas – EP rezolūcijas izstrādāšanā par cunami seku pārvarēšanu un aktīvu palīdzību piedalījās Ģirts Valdis Kristovskis, bet debatēs uzstājās Inese Vaidere.
Nāciju Eiropas grupa ir izveidojusi darba grupu par ES civilās aizsardzības un krīžu pārvarēšanas pašreizējo spēju izvērtēšanu un ieteikumu sagatavošanu, kurā piedalās EP deputāts Ģ.V.Kristovskis. Ģ.V.Kristovskis norādīja, ka  Komisijas un ES prezidējošo valstu atbildīgās amatpersonas  debatēs ar parlamenta deputātiem vēl nespēja sniegt pārliecinošu pārskatu par Eiropas institūciju efektīvu, saskaņotu darbību. Tas norāda uz pieredzes trūkumu jaunajā Eiropas politiskajā administrācijā, kas ir likumsakarīgi, kā arī uz nepieciešamību paātrināt Eiropas iespējamo apdraudējumu, krīžu pārvarēšanas spēju paaugstināšanas nepieciešamību un pašreiz nepietiekamo administratīvo un politisko mehānismu gatavību. Tāpēc Ģ.V.Kristovkis piedalīsies šo jautājumu tālākā skaidrošanā un precizēšanā gan kā EP Drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gan arī kā Nāciju Eiropas grupas darba grupas dalībnieks.
Ģ.V.Kristovskis piedalījās arī debatēs par ārējo parādu slogu trešās pasaules nabadzīgajām valstīm. Viņš norādīja, ka ES apņēmība līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus ir iespējama tikai tad, ja pasaules nabadzīgajām valstīm ES palīdzēs administrēt parādus un, diferencēti izmantojot saprātīgus finanšu instrumentus līdz pat parādu atlaišanai kvalificējušajām valstīm, sniegs iespēju samazināt šo valstu galējā nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu. Viņš norādīja, ka līdzšinējie pasākumi bijuši nepietiekami nabadzīgāko valstu izraušanai no ekonomiskās stagnācijas. Turklāt tas ir gan ES morālais pienākums, gan arī pašas Eiropas labklājības un drošības interesēs.
Ģ.V.Kristovskis gan uzskata, ka uz Latviju un citām jaunajām ES dalībvalstīm tuvākajā nākotnē nevar attiecināt ES dalībvalstu solījumu piešķirt 0,7% no iekšzemes kopprodukta attīstības problēmu risināšanai pasaules nabadzīgākajos reģionos, jo šīm valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, ir vērojama akūta līdzekļu nepietiekamība PSRS okupācijas radīto seku – ekonomiskas atpalicības un nabadzības – pārvarēšanai.