Jūsu majestāte karaliene Beatrikse! Jūsu karaliskās augstības! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es vēlētos pateikties savā, mana vīra profesora Freiberga, kā arī visas Latvijas delegācijas vārdā par izrādīto viesmīlību, viesojoties Nīderlandē. Man ir patiess gods būt šī sešsimt gadus senā karaļnama viesim. Tāpat ir liels gandarījums par iespēju apmeklēt Nīderlandi pirmajā Latvijas prezidenta oficiālajā vizītē.
Šī vizīte patiesi apliecina Latvijas un Nīderlandes savstarpējo attiecību briedumu. Es ar lielu prieku arī atceros jauko un sirsnīgo tikšanos ar Viņa karalisko augstību princi Vilemu Aleksandru un princesi Maksimu pirms trim gadiem Rīgā. Šī viņu oficiālā vizīte Latvijā veidoja vēl ciešākas un draudzīgākas mūsu valstu divpusējās attiecības. Tāpat man bija patīkama un saturīga tikšanās ar jums, jūsu majestāte, pagājušā gada septembrī, konferences laikā Hāgā.
Šorīt, lidmašīnai nolaižoties Roterdamas lidostā, es raudzījos uz jūsu skaisto zemi no putna lidojuma. Esmu pārsteigta par jūsu zemes sakārtotību un tīrību. Šis skats mani iespaidoja, tas ir apbrīnas vērts cilvēka darba spēju un neatlaidības apliecinājums, tautai gadu simteņiem savu zemi apstrādājot, kopjot un izveidojot to par vienu no vislabākajām un turīgākajām valstīm uz planētas. Nīderlande patiešām var būt lepna par savas tautas centību, zinātkāri un darba mīlestību.
Varu droši apgalvot, ka Nīderlandi un Latviju vieno dziļa patriotisma izjūta. Mūsu tautām ir nācies pārdzīvot dažādus vēstures pārbaudījumus, nogurdinošus karu periodus un ārvalstu okupācijas. Tāpēc mūsu abu valstu tautas lolo neatkarību, un tāpēc mēs pilnībā izprotam brīvības un demokrātijas patieso vērtību. Katra no mūsu mazajām valstīm, pateicoties apņēmībai un neatlaidībai, ir izveidojusi katra savu, noteiktu nacionālo identitāti.
Jūsu majestāte!
Gan Latvijai, gan Nīderlandei Otrais pasaules karš izraisīja lielus postījumus un cilvēku bojāeju. Simtiem tūkstošu cilvēku bija spiesti doties trimdā. Jūsu pašas ģimene atrada patvērumu Otavā, Kanādā, kur arī jūs uzsākāt pirmās skolas gaitas un kur ir dzimusi princese Margrēta. Arī es, vēl būdama bērns, biju spiesta kara laikā doties trimdā. Pēc desmit Vācijā un Marokā pavadītiem gadiem 1954.gadā es ierados Kanādā, jo kara beigas manai valstij neatdeva neatkarību.
No tiem daudzajiem latviešiem, kuri bija spiesti pamest tēvu zemi un patverties no nacistiskās Vācijas un padomju armijas, vairāki simti šo patvērumu atrada Nīderlandē. Latvija saka paldies nesavtīgajiem nīderlandiešiem un tām organizācijām, kuri dalījās ar ēdienu, drēbēm, pajumti un sniedza vajadzīgo atbalstu.
Jūsu majestāte!
Ne tikai vēsturiskā pieredze un brīvības mīlestība vieno Latviju un Nīderlandi, bet arī kopīga nākotne un sadarbība paplašinātās Eiropas ģimenes veidošanā par brīvām, drošām un labklājības valstīm. Izmantojot šo izdevību, es vēlos izteikt dziļu pateicību Nīderlandei par politisku un praktisku atbalstu Latvijas iestājai gan Eiropas Savienībā, gan NATO aliansē.
Tagad, esot līdzvērtīgiem šo divu organizāciju partneriem, mūsu kopīgs uzdevums un atbildība ir šo organizāciju darbību virzīt miera un attīstības nodrošināšanai Eiropā un citur pasaulē.
Lai to īstenotu, gan Nīderlandei, gan Latvijai ir vienota pārliecība, ka ES un NATO jābūt stingrām un vienotām. Ir jāstiprina arī ANO un starptautiskās tiesību sistēmas. Šis darbs tiek īstenots aktīvā daudzpusējā ārpolitikā, ko stiprina reģionālā sadarbība un aktīvas divpusējas attiecības.
Nīderlandes sekmīgā prezidentūra Eiropas Savienībā noslēdzās ar Eiropas nākotnei ļoti būtiskiem lēmumiem par tālāku ES paplašināšanu. Mums visiem svarīgākais ir nodrošināt, lai plašāka ES nozīmētu stiprāku ES. Tas nozīmē ES institūciju un acquis communautaire iedzīvināšanas stiprināšanu, kā arī vairāk pūļu Eiropas kopējās ārējās un drošības politikas īstenošanai.
Līdzvērtīgi svarīgi Eiropai ir attīstīt un pilnveidot transatlantisko sadarbību ar Ziemeļameriku gan NATO ietvaros, gan plašākā kontekstā. Tikai Eiropas un Ziemeļamerikas partneru sadarbība var novērst draudus, kas ir vienlīdz reāli okeāna abās pusēs. Latvija pilnībā atbalsta NATO ģenerālsekretāra centienus nodrošināt, ka NATO organizācija ir gatava mūsdienu draudu apkarošanai 21.gadsimtā.
Latvija arī pateicas Nīderlandei un NATO ģenerālsekretāram par kolektīvā risinājuma nodrošināšanu Baltijas gaisa telpas aizsardzībai. Pirms desmit gadiem, kad no Latvijas tikko bija izvesta Krievijas armija, neviens nevarēja iedomāties, ka Nīderlandes lidotāji sargās Baltijas gaisa telpu. Taču šogad tā būs realitāte, un šis būs vēl viens piemērs mūsu valstu spējai kopīgi un sekmīgi sadarboties.
Jūsu majestāte!
Vēsturiski mūsu tautu savstarpējās saiknes uzplaukumu piedzīvoja 16. un 17.gadsimtā, kad nozīmīgu ieguldījumu Nīderlandes Zelta laikmetā deva tieši tirdzniecība ar Baltiju un jo īpaši ar Rīgu.
Šobrīd divpusējās sadarbības spilgta iezīme ir tās plašums un daudzveidīgums politiskajos, ekonomiskajos un kultūras kontaktos. Pastāv veiksmīga sadarbība starp senajiem partneriem – Rīgu un Amsterdamu. Tāpat savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir astoņām Latvijas pilsētām. Liels prieks ir par abu valstu sadarbību augstākās izglītības jomā, par studentu, mācībspēku un zinātnieku apmaiņām. Man ir īpašs prieks par to, ka pie pasaulslavenā Amsterdamas Karaliskā Concertgebouworkester pults nesen ir stājies mūsu tautietis Mariss Jansons.
Latvijas un Nīderlandes tautas vieno kopīgi ideāli, vērtības un kopējs skats nākotnē. Esmu pārliecināta, ka mūsu valstis turpinās attīstīties turpmākajos gados, tāpat mēs kopīgi strādāsim labākai Eiropai bez kariem, konfliktiem un mākslīgām robežām.
Vēlreiz pateicos jums, Majestāte, un visai Nīderlandes tautai par izrādīto godu un viesmīlību. Uzsaucu šo tostu jums, Jūsu majestāte, jūsu veselībai un karaliskās ģimenes laimei, Nīderlandes tautas labklājībai un mūsu draudzībai!