Nākamajos gados “Zelta kamoliņš” no Latgales aizritinājās uz Ventspili un Liepāju Kurzemē un tālāk uz Jelgavu Zemgalē. Tās ir pilsētas ar lielāko mazākumtautību īpatsvaru. Toties par Vidzemes vizītkarti kļuvušas Cēsis, ko var uzskatīt par ļoti latvisku pilsētu.

Lai iemīlētu, jāiepazīst

Vislielāko darbu un izdomu pirmā festivāla sarīkošanā ieguldīja žurnāliste Irina Vinnika, kordiriģents Aleksandrs Brandavs un skolotāja Irma Lihačova. Ar gadiem darba apjoms tikai pieaug un arī izdomas vajag arvien vairāk, tāpēc tika izveidota sabiedriskā organizācija “Zelta kamoliņš”, kuras vadību uzņēmās I.Vinnika. Kopš viņa kļuvusi par Mazākumtautību lietu departamenta direktori, tātad valsts ierēdni, no oficiālajiem pienākumiem festivāla rīkošanā nācies atteikties, taču Irina Vinnika joprojām ir šo svētku dvēsele.
Braucienā pie Sibīrijas latviešiem viņa iepazinusies ar Cēsu pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāju Lolitu Kokinu. Drīz vien dzimusi ideja par festivāla rīkošanu Cēsīs. Irina Vinnika šo sadarbību vērtē ļoti augstu: “Būdama idejas cilvēks un īsts darbarūķis, Lolita Kokina šos svētkus uzreiz novērtēja kā labu iespēju iepazīstināt savas pilsētas iedzīvotājus ar dažādu tautību tradicionālo kultūru, ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Par to, cik svarīgi ir iepazīties, es pārliecinos uz katra soļa. Kaut vai tāds piemērs: savā laikā Nīcgales ielā pavisam netālu viena no otras atradās lietuviešu un poļu skolas, bet ilgus gadus viena par otru nekā nezināja. “Zelta kamoliņā” notika iepazīšanās, un tagad abas skolas ir tuvi draugi, kaut arī lietuviešu skola pārcēlusies uz citu mājvietu.
Svētkos bērni iepazīst kopādziedāšanas, kopābūšanas prieku. Viņu mirdzošās acis izsaka vairāk par vārdiem. Cēsu dome mums bija noorganizējusi arī vairāku stundu ekskursiju. Grūti ticēt, bet izrādījās, ka puse bērnu Vidzemē ir pirmo reizi. Eiropu daži pazīst labāk par Latviju. Viduslaiku pils, Gauja, klintis upes krastos un gidu brīnišķīgais stāstījums – tas bija vesels piedzīvojums!”

Jaunu draugu piepulcināšana

No Rīgas ieradās poļu dziesmu un deju ansamblis, kas pirms 15 gadiem izveidojās Itas Kozakevičas poļu vidusskolā, krievu folkloras teātris “Zvoņņica”, kura repertuāra pamatā ir Pleskavas apgabalā vākti folkloras materiāli, populārais deju ansamblis “Zadorinka” un ebreju bērnu ansamblis, ko vada izcilie horeogrāfi Sergejs un Irina Rozencveigi. Tie ir kolektīvi, kas var rādīt savu programmu labdarības koncertos, kuri ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Cēsīs tie notika sanatorijas internātskolā, pansionātā un nepilngadīgo audzināšanas iestādē. Kā novērojuši festivāla rīkotāji, dalībniekiem šie labdarības pasākumi ir vēl mīļāki par lielkoncertu. “Te bērni un jaunieši redz citu vidi, citus dzīves apstākļus. Un iepazīst dāvināšanas prieku.”

Muzicē Cēsu mūzikas skolas koklētāju ansamblis, ko vada Ilze Zvarte Foto: Dainis Saulītis