Par Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”

Kā bija plānots, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš nosūtījis saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijai likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.
Šā likuma mērķis ir noteikt pamatnosacījumus, kādā veidā:
1) ir pabeidzama valsts un pašvaldību īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemesgabalu privatizācija saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”;
2) ir pabeidzama apbūvētu zemesgabalu atsavināšana, kā maksāšanas līdzekli izmantojot īpašuma kompensācijas sertifikātus, un notiek turpmākā rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu;
3) ir pabeidzama zemes izpirkšana lauku apvidos un pilsētās saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformu pabeigšanu pilsētās”;
4) ir pabeidzama privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršana un dzēšana, kā arī tiek izbeigta to kā maksāšanas līdzekļu izmantošana saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” un citiem likumiem.
Privatizācijas jomā likumprojekts paredz:
a) privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņus;
b) privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas kārtību;
c) termiņu, līdz kuram Ministru kabinets un pašvaldība var nodot privatizācijai attiecīgus valsts vai pašvaldības īpašuma objektus un zemesgabalus;
d) pārejas kārtību, kā pāriet no privatizācijas uz valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu.
Atsavināšanas jomā likumprojekts paredz:
a) termiņu, līdz kuram var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu par apbūvēto zemesgabalu, saglabājot iespēju izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli;
b) turpmākās rīcības ar neapbūvētiem zemesgabaliem.
Zemes reformas jomā likumprojekts paredz:
a) termiņu, līdz kuram var ierosināt pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanu un attiecīgās zemes robežplānu pasūtīšanu;
b) noteikt nosacījumus, pēc kādiem zemi iespējams izpirkt saskaņā ar zemes reformas likumiem;
c) turpmāko rīcību ar patstāvīgā lietošanā neizpirkto zemi.
Privatizācijas sertifikātu jomā likumprojekts paredz:
a) noteikt pazīmes, pēc kurām tiks noteikts valsts un pašvaldību īpašuma objektu loks, par kuriem privatizācijas (atsavināšanas, zemes reformas) subjekts varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus;
b) noteikt samērīgu termiņu, līdz kuram persona var pieteikties saņemt privatizācijas sertifikātus un attiecīgām valsts un pašvaldību institūcijām jāpieņem attiecīgs lēmums;
c) noteikt termiņus, kuros personai noilgst tiesības atvērt bankā kontu piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai;
d) noteikt privatizācijas sertifikātu konta slēgšanas kārtību.
Pēc šā likumprojekta pieņemšanas papildus būs jāizstrādā un Ministru kabinetam jāpieņem jauni Ministru kabineta noteikumi – par privatizācijas, atsavināšanas un zemes reformas ierosinājuma reģistra vešanas kārtību, kā arī par kārtību, kādā slēdz privatizācijas sertifikātu kontus un sertifikātus nodod noteiktas valsts institūcijas turējumā.
Latvijas Republikai atgūstot valstisko neatkarību, tās tautsaimniecības interesēs bija būtiski pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā būtu privātīpašums un privātā iniciatīva. Lai šo mērķi sasniegtu, tika sākta īpašuma tiesību atjaunošana (denacionalizācija) un valsts un pašvaldību īpašuma masveida privatizācija, kas radīja un veicināja privāto uzņēmējdarbību. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta zemes reforma.
Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību reformas procesos, valsts izdeva un piešķīra iedzīvotājiem vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties attiecīgus valsts un pašvaldības īpašumus (uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības, nekustamos īpašumus, kapitāla daļas, zemi).
Pašlaik Latvijā veiktās masveida privatizācijas mērķis pamatā ir sasniegts, jo pirmkārt, šā procesa rezultātā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir ieguvuši valsts vai pašvaldību īpašumus, t.i., akcijas, dzīvokļus, zemes gabalus un citus īpašumus; otrkārt, trīs ceturtdaļas iekšzemes kopprodukta veidojas privātajā sektorā; treškārt, izmantots vairāk nekā 90% privatizācijas sertifikātu.
2003.gada 4.augustā Ministru kabinets (ar rīkojumu Nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģija (pamatnostādnes)”) apstiprināja valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnes). Stratēģija noteica galvenos paņēmienus privatizācijas un zemes reformu beigu posma pamatmērķu sasniegšanai – pilnīgai privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu izlietojuma panākšanai, vienlaikus nodrošinot iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas.
Lai minēto stratēģiju sekmīgi ieviestu, Ministru kabinets iesniedza Saeimā grozījumus attiecīgajos likumos, kas saistīti ar zemes pastāvīgā lietotāja statusu un zemes reformas likumos noteiktās izpirkšanas kārtību, valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un atsavināšanas kārtību, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu.
Saskaņā ar deklarāciju par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2005.gadā paredzēta pāreja no privatizācijas uz valsts īpašuma atsavināšanas procedūru un zemes reformas pabeigšanu. Privatizācijas pabeigšanas procesā tiks pabeigta uzsāktā valsts un pašvaldību īpašuma objektu, dzīvokļu, valsts un pašvaldību zemes privatizācija un atsavināšana atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī pārtraukta privatizācijaS sertifikātu piešķiršana. Zemes reformas pabeigšanas ietvaros tiks grozīti zemes reformas pabeigšanas nosacījumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izstrādāts attiecīgo reformu pabeigšanas jumta likumprojekts “Valsts un pašvaldības īpašuma objektu, zemes reformu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.