Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīkojums Nr.1–91/1–1

1.Atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem

Mērķi:
— nodrošināt bērnu uzraudzību;
— veicināt pozitīvu saskarsmi starp vecākiem un bērniem;
— nodrošināt bērniem un ģimenēm krīzes situācijā speciālista padomu un informāciju par iespējām saņemt palīdzību.
Uzdevumi:
— veidot ģimenes vajadzībām atbilstošu infrastruktūru pašvaldībās;
— popularizēt ģimeni kā vērtību sabiedrībā;
— sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Kopējais finansējums — Ls 480 620

1.1.Bērnu rotaļu un attīstības centru izveidošana

Pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzības nodrošināšanā, kad vecākiem nav iespēju būt kopā ar bērnu, ir nepieciešams veidot bērnu rotaļu un atpūtas centrus, kuros vecāki varētu atstāt bērnus uz vairākām stundām dienā speciālistu uzraudzībā.
Šādu rotaļu un attīstības centru izveide Latvijas pilsētās nodrošinātu iespēju, ka bērni nepaliktu bez uzraudzības, kā rezultātā bērnu veselība un dzīvība netiktu apdraudēta un samazinātos bērnu traumatisms.
Finansējums — Ls 145 000
Rezultāts:
— izveidoti vismaz 15 bērnu rotaļu un attīstības centri.

1.2.Atbalsts ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā

Ģimenei, nonākot krīzes situācijā, nepieciešams saņemt psihosociālu palīdzību un atbalstu, kuru sniedz kvalificēti speciālisti. Taču tikai dažās Latvijas pilsētās un pagastos ir izveidoti un darbojas ģimenes atbalsta centri vai sociālo dienestu nodaļas vai krīzes centri, kas ģimenei varētu nodrošināt šādu kompleksu palīdzību. Tādēļ nepieciešams turpināt veidot un attīstīt ģimenes atbalsta un krīzes centrus un izveidot to tīklu valstī.
Finansējums — Ls 135000
Rezultāts:
— darbojas vismaz 12 ģimenes atbalsta vai krīzes centri, kas nodrošina ģimenei kompleksu psihosociālu palīdzību krīzes situācijā un kvalificētu speciālistu atbalstu.

1.3.Ģimeņu un speciālistu izglītošanas un apmācības pasākumi

Daļai vecāku trūkst nepieciešamo zināšanu un izpratnes par bērna attīstību un audzināšanu, par bērnam drošu un veselīgu vidi. Tā rezultātā rodas vienpusīgi priekšstati par bērna audzināšanas principiem un tādējādi netiek veicināta pozitīva bērnu emocionālā un fiziskā attīstība, vājinās bērnu psiholoģiskā saikne ar vecākiem, ģimenēs pieaug vardarbība pret bērnu, palielinās bērnu sadzīves traumatisms un nelaimes gadījumu skaits. Minēto problēmu novēršanai ir jāizglīto vecāki, sniedzot viņiem zināšanas par bērna attīstību dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes un sapratnes veidošanu starp vecākiem un bērniem par veidiem, kā organizēt bērnu sadzīvi un nodrošināt drošību mājās un ārpus tās.
Sadaļas ietvaros ir paredzēti:
1)dažādi tematisko semināru cikli vecākiem par bērna attīstību dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes veidošanu starp vecākiem un bērniem (t.sk. bērniem ar īpašām vajadzībām), par veidiem, kā organizēt bērnu sadzīvi un nodrošināt drošību mājās un ārpus tās;
2)vecāku apmācības programma “Bērna emocionālā audzināšana” (BEA), kas ir izveidota Kanādā un 2004.gadā sekmīgi adaptēta un pārbaudīta Latvijā. Programmas mērķis ir mazināt vardarbību pret bērniem ģimenēs. Programma BEA ir paredzēta vecākiem, kuru bērni ir vecumā līdz 7 gadiem un kuri vēlas apgūt pozitīvus audzināšanas principus un veicināt bērna attīstību. Pro-grammas apjoms — 45 mācību stundas;
3)apmācība speciālistiem par kritērijiem riska novērtēšanā nelabvēlīgās ģimenēs;
4)ģimeņu, tajā skaitā audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu ģimeņu atbalsta grupu veidošana un izglītošana.
Finansējums — Ls 120 620
Rezultāts:
— organizēta apmācība vecākiem un speciālistiem par bērna attīstību un drošību, izglītoti vismaz 1600 vecāki visā Latvijas teritorijā;
— īstenota vecāku apmācības programma “Bērna emocionālā audzināšana” (BEA) un izglītoti vismaz 300 vecāki (t.sk. sociālā riska grupu vecāki) visā Latvijas teritorijā;
— veikta vismaz 250 speciālistu apmācība par kritērijiem riska novērtēšanā nelabvēlīgās ģimenēs;
— izveidotas ģimeņu, tajā skaitā audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu ģimeņu atbalsta grupas un īstenota to izglītošana.

1.4.Informatīvā kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”

2005.gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrija turpina informatīvo kampaņu “Palīdzi bērnam izaugt!”. Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par adopcijas, aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes un uzticības personas institūtu būtību. Tādēļ nepieciešams turpināt informatīvo kampaņu “Palīdzi bērnam izaugt!”, kura veicinātu bērnu skaita samazināšanos ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Finansējums — Ls 40 000
Rezultāts:
— organizēta informatīvā kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”, kuras ietvaros izdoti un izplatīti informatīvie materiāli;
— ne mazāk kā 5 radio raidījumi un TV sižeti, kuros sabiedrība informēta par iespējām iesaistīties bērnu ārpusģimenes alternatīvajā aprūpē;
— organizētas 5 reģionālās konferences “Palīdzi bērnam izaugt!”.

1.5.Bez vecāku gādības palikušo bērnu uzskaites sistēmas pilnveidošana

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2004.gadā valstī sociālās aprūpes institūcijās dzīvoja 3259 bērni. Pašlaik valstī netiek apkopota informācija par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Nepieciešams veidot vienotu uzskaites sistēmu valstī, kur būtu informācija par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksu uzskaite.
Informācijas apkopošana veicinās koordinētu institūciju darbību, lai nodrošinātu bērnu ātrāku nonākšanu audžuģimenēs, aizbildņu un adoptētāju ģimenēs.
Finansējums — Ls 30000
Rezultāts:
— veicināta iespēja bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimeniskā vidē.

1.6.Psiholoģiskā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā

Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un mīlestības gaisotne. Ģimenēs, kurās aug bērni, nereti ir dažādas problēmas, kuras bieži vien veidojas savstarpējās nesaprašanās dēļ. Arī ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bez vecāku gādības palikušu bērnu, nereti ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, lai palīdzētu uzturēt sapratnes pilnu noskaņojumu ģimenē. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ģimenēm ar bērniem psihologu konsultācijas.
Finansējums — Ls 10 000
Rezultāts:
— nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas ģimenēm ar bērniem.

2.Bērnu un jaunatnes līdzdalība politikas un draudzīgas vides veidošanā

Mērķi:
— nodrošināt bērniem iespēju augt un mācīties bērniem draudzīgā skolā;
— sekmēt jaunatnes līdzdalību pilsoniskas sabiedrības veidošanā, sniedzot atbalstu jaunatnes organizācijām;
— palielināt jaunatnes līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Uzdevumi:
— veicināt bērnu un jaunatnes līdzdalību sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā;
— veicināt jaunatnes pašiniciatīvu, nodrošinot atbalstu jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem;
— veidot bērnu un vietējo pašvaldību sadarbību bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā;
— veicināt bērniem un ģimenēm draudzīgu vides veidošanu pašvaldībās;
— iesaistīt skolēnus, skolotājus un vecākus diskusijā par bērniem draudzīgu skolu.
Kopējais finansējums — Ls 191 200

2.1.Atbalsts bērnu projektiem par rotaļu un atpūtas laukumu iekārtošanu realizēšanai

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pants paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Tomēr pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas pavadīt brīvo laiku, rotaļājoties vai nodarbojoties ar sportu tam atbilstošās vietās. Kopumā Latvijas pilsētās un pagastos vēl joprojām nav pietiekams skaits publiski pieejamu bērnu rotaļu un atpūtas laukumu, tādēļ ir nepieciešams pašvaldības teritorijā izveidot bērnu rotaļu un atpūtas laukumus, radot visiem bērniem atpūtai piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.
Bērnu rotaļu un atpūtas laukumiem ir jāatbilst bērnu vajadzībām un jāatspoguļo viņu vēlmes, tādēļ svarīgi ieklausīties bērnu viedoklī un īstenot bērnu idejas, tāpēc rotaļu un atpūtas laukumu projektus ir jāizstrādā bērniem sadarbībā ar pašvaldību attiecīgajiem speciālistiem.
Bērnu rotaļu, sporta un atpūtas laukumu izveidošanai ir nepieciešams piešķirt finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas pilsētām un Rīgas pilsētas 6 rajoniem/priekšpilsētām.
Finansējums — Ls 76 000
Rezultāts:
— īstenoti vismaz 76 bērnu projekti, veidojot bērniem un ģimenei draudzīgu pašvaldību;
— bērni sadarbībā ar pašvaldību speciālistiem piedalījušies bērniem un ģimenei draudzīgas vides plānošanā un veidošanā.

2.2.Bērniem draudzīga skola

2004.gada 13.–15. maijā Sarajevā norisinājās starpvaldību konference “Veidojot bērniem piemērotu Eiropu un Centrālo Āziju”, kuras viens no mērķiem ir veikt dažādus pasākumus, lai uzlabotu izglītības kvalitāti skolās. Saskaņā ar pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija”, kuras ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.185 “Par pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija””, Bērnu un ģimenes lietu ministrijai 2005.gadā ir nepieciešams uzsākt projektu “Bērniem draudzīga skola”.
Projekta galvenais uzdevums ir noskaidrot visu skolas dzīvē iesaistīto pušu — skolotāju, skolēnu un viņu vecāku — viedokli, kas ir bērniem draudzīga skola, kādiem kritērijiem ir jāatbilst šādai skolai un kādā veidā skolas var kļūt par bērniem draudzīgām. Projekta ietvaros ir paredzēti vairāki pasākumi, kas vērsti uz diskusijas uzsākšanu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem par sadarbību bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un drošas skolas vides veidošanā, kā arī par bērniem draudzīgas skolas kritēriju izstrādāšanu.
Ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 17.pantu, kas paredz, ka bērnam ir tiesības pašam piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā, projekta “Bērniem draudzīga skola” ietvaros tiks organizētas vietējās bērnu konferences Latvijas rajonos/republikas pilsētās un Latvijas bērnu konference “Bērniem draudzīga skola”, kurās piedalīsies arī skolotāji, vecāki un pašvaldības pārstāvji un kurā tiks pieņemta rezolūcija par bērniem draudzīgu skolu Latvijā un uzdevumiem, kas īstenojami, lai sasniegtu šo mērķi.
Projektā tiks aicinātas piedalīties visas Latvijas rajonu pašvaldības un republikas pilsētas.
Rajonu/pilsētu konferenču organizēšanai ir nepieciešams piešķirt finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas pilsētām un Rīgas pilsētas 6 rajoniem/priekšpilsētām.
Finansējums — Ls 30300
Rezultāts:
— noorganizētas 38 rajonu/pilsētu konferences “Bērniem draudzīga skola”;
— noorganizēta Latvijas bērnu konference “Bērniem draudzīga skola”;
— izveidoti bērniem draudzīgas skolas modeļi un kritēriji;
— nodrošināta bērnu līdzdalība pašvaldību un valsts politikas veidošanā.

2.3.Jaunatnes iniciatīvu centri

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jaunatnes organizācijās, interešu klubos, pašpārvaldēs darbojas tikai 6,4 procenti jauniešu vecumā no 15 gadiem. Būtiska ir pozitīvas jaunatnes iniciatīvas veicināšana, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpēc nepieciešams veidot jaunatnes aktivitāšu centrus pašvaldībās.
Finansējums — Ls 40 000
Rezultāts:
— izveidoti un funkcionē vismaz trīs jaunatnes iniciatīvu centri;
— veicināta jaunatnes līdzdalība sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā.

2.4.Informatīvi izglītojošu materiālu izdošana

Jaunatnes pašiniciatīva un spēja patstāvīgi risināt noteiktas problēmas ir atkarīgas no viņu rīcībā esošajiem resursiem. Viens no svarīgākajiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai ir informācija. Līdz ar to jauniešu pašiniciatīvas attīstīšanai ir nepieciešams veikt jauniešu izglītošanu un informēšanu, izdodot viņu vajadzībām un interesēm atbilstošus informatīvi izglītojošus materiālus.
Finansējums — Ls 5000
Rezultāts:
— izdots metodiskais materiāls (vismaz 2500 eksemplāri) par projektu vadību, kas sekmē jauniešu pašiniciatīvas attīstību un paaugstina jauniešu spēju patstāvīgi risināt noteiktas problēmas.

2.5.Jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektu atbalstīšana

Neformālā izglītība papildina formālo izglītību, nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kas ļauj integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Tā nodrošina jauniešu vērtību sistēmas veidošanos un sniedz jauniešiem, tai skaitā riska grupu jauniešiem, iespējas apgūt prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības.
Brīvprātīgais darbs dod iespēju lietderīgi izmantot savu brīvo laiku sabiedrībai noderīgiem mērķiem.
Līdz ar to ir svarīgi sniegt atbalstu jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem, kas veicina jauniešu pašiniciatīvu un veido tos par aktīviem sabiedrības locekļiem.
Finansējums — Ls 39 900
Rezultāts:
— atbalstīti vismaz četri jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projekti.