Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta instrukcija Nr.1

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija “Valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā” (turpmāk tekstā – instrukcija) nosaka valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (turpmāk tekstā – VUGD).
2. VUGD centrālā aparāta struktūrvienību un patstāvīgo struktūrvienību pienākumus valsts ugunsdrošības uzraudzības jomā nosaka šo struktūrvienību reglamenti. VUGD teritoriālās struktūrvienības valsts ugunsdrošības uzraudzību veic attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
3. VUGD specializētā valsts civildienesta ierēdņa kompetenci valsts ugunsdrošības uzraudzības jomā nosaka amata aprakstā.
4. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā izmanto veidlapas, reģistrācijas žurnālus, atskaišu formas un citu dokumentu paraugus, ko apstiprina VUGD priekšnieks, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
5. Uzskaites žurnālu lapas numurē un cauršuj, apstiprinot ar zīmogu.
6. Par struktūrvienības darba organizāciju atbilstoši instrukcijai, kā arī citu valsts ugunsdrošības uzraudzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbild VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs.
7. VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs analizē ugunsdrošības stāvokli attiecīgajā administratīvajā teritorijā un, pamatojoties uz šo analīzi, plāno un organizē profilakses pasākumus.

II. Ugunsdrošības pārbaužu plānošana un veikšana

8. VUGD centrālā aparāta struktūrvienību, patstāvīgo un teritoriālo struktūrvienību veicamos pasākumus valsts ugunsdrošības uzraudzības jomā ietver gada darba plānos. Šim plānam pievieno objektu ugunsdrošības pārbaužu darba plānus gadam.
9. Lai kontrolētu normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu objektā, valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori (turpmāk tekstā – inspektori) veic ugunsdrošības pārbaudes.
10. Objekta ugunsdrošības pārbaudi veic inspektors, inspektoru grupa vai VUGD priekšnieka apstiprināta inspektoru komisija.
11. Ir šādi ugunsdrošības pārbaudes veidi:
11.1. ugunsdrošības kompleksā pārbaude;
11.2. ugunsdrošības kontrolpārbaude;
11.3. ugunsdrošības izlases pārbaude.
12. Ugunsdrošības pārbaudes laikā atklāto normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršanas pasākumus un to izpildes termiņus norāda priekšrakstā.
13. Ugunsdrošības kompleksās pārbaudes laikā veic objekta teritorijas, ēku, telpu un iekārtu vizuālo apskati, izskata nepieciešamos dokumentus, kā arī var veikt citas darbības, lai pārbaudītu normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu. Pārbauda arī iepriekšējo pārbaužu laikā uzdoto pasākumu izpildi.
14. Ja ugunsdrošības kompleksās pārbaudes laikā netiek konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, to norāda ugunsdrošības kompleksās pārbaudes aktā.
15. Ugunsdrošības kontrolpārbaudes laikā pārbauda iepriekšējās kompleksās pārbaudes priekšrakstā uzdoto pasākumu izpildi. Par pārbaudes rezultātiem sastāda ugunsdrošības kontrolpārbaudes aktu.
16. Ugunsdrošības izlases pārbaudes laikā pārbauda atsevišķu ugunsdrošības prasību ievērošanu un atsevišķu ugunsdrošības pasākumu izpildi objektā. Par pārbaudes laikā atklātajiem ugunsdrošības pārkāpumiem sastāda ugunsdrošības izlases pārbaudes priekšrakstu, precīzi norādot, kas tika pārbaudīts. Ja izlases pārbaudes laikā ugunsdrošības pārkāpumi nav atklāti, inspektors iesniedz rakstisku ziņojumu savam tiešajam priekšniekam.
17. Veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ugunsdrošības pārbaudes, pārbauda koplietošanas telpu un ēkas kopīgo inženiertehnisko sistēmu stāvokli. Pārbaudi parasti veic kopā ar ēkas īpašnieku, pārvaldnieku (valdītāju) vai to pārstāvi. Dzīvokļu ugunsdrošības pārbaudes veic pēc nepieciešamības vai ieinteresēto personu iesnieguma ēkas īpašnieka, pārvaldnieka (valdītāja) vai to pārstāvja klātbūtnē.
18. Vienu priekšraksta vai pārbaudes akta eksemplāru mēneša laikā iesniedz pārbaudāmā objekta vadītājam vai fiziskajai personai, ja tā ir objekta īpašnieks (valdītājs), vai viņu pilnvarotajai personai. Otrais eksemplārs paliek kontrolei VUGD struktūrvienībā. Priekšrakstu paraksta inspektors vai inspektori, kuri veica ugunsdrošības pārbaudi.
19. Gadījumos, kad priekšrakstu vai pārbaudes aktu nav iespējams iesniegt personīgi objekta vadītājam, fiziskajai personai vai viņu pilnvarotajai personai, to nosūta pa pastu ierakstītas vēstules veidā. Pasta kvīti uzglabā kopā ar priekšrakstu vai pārbaudes aktu.
20. Ja, veicot ugunsdrošības pārbaudi, konstatēts, ka objekts netiek ekspluatēts, inspektors par to rakstiski informē VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāju, kurš pieņem lēmumu par objekta izslēgšanu no pārbaudāmo objektu saraksta vai pārbaudes laika pārcelšanu.
21. Ugunsdrošības pārbaudes plāno, ņemot vērā ēku, būvju un tehnoloģisko procesu ugunsbīstamību, ēku lietošanas veidu, kā arī ugunsgrēku statistiku.
22. Plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic saskaņā ar VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāja apstiprinātu objektu ugunsdrošības pārbaužu gada darba plānu.
23. Neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic:
23.1. lai pārbaudītu informāciju par iespējamiem normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumiem, ja saņemtas sūdzības un iesniegumi;
23.2. lai novērstu ugunsdrošības pārkāpumus, ņemot vērā ugunsgrēku un ugunsdrošības pārkāpumu statistiku;
23.3. saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai tā teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu.
24. VUGD priekšnieks apstiprina ugunsdrošības pārbaužu gada darba plānu objektiem, kuriem ugunsdrošības kompleksās pārbaudes veic inspektoru komisija. Komisiju apstiprina ar VUGD priekšnieka pavēli (rīkojumu). Inspektoru komisijas vadītājs ir VUGD centrālā aparāta inspektors, vadītāja vietnieks – VUGD teritoriālās struktūrvienības inspektors. Pārbaužu plāna kopiju nosūta VUGD teritoriālām struktūrvienībām.
25. Instrukcijas 24.punktā minēto objektu ugunsdrošības kontrolpārbaudes plāno un veic VUGD teritoriālās struktūrvienības. Ugunsdrošības kontrolpārbaudes aktu un priekšrakstu kopijas nosūta VUGD centrālajam aparātam.
26. Ugunsdrošības pārbaudes plāno šādiem objektiem:
26.1. kas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām atzīti par:
26.1.1. valsts, reģiona, pilsētas vai rajona nozīmes riska grupas objektiem;
26.1.2. sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;
26.1.3. rūpniecisko avāriju riska objektiem;
26.2. šādām publiskajām ēkām ar paredzēto cilvēku skaitu lielāku par 200:
26.2.1. kultūras un izklaides iestādēm, sporta ēkām un būvēm;
26.2.2. tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkām;
26.3. publiskām ēkām ar telpām, kurās vienlaicīgi paredzēts atrasties vairāk par 200 cilvēkiem;
26.4. šādām publiskajām ēkām ar paredzēto cilvēku skaitu lielāku par 50:
26.4.1. valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un tiesu ēkām;
26.4.2. izglītības iestāžu ēkām;
26.4.3. ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu ēkām;
26.4.4. viesnīcām un citām īslaicīgas apmešanās publiskām ēkām;
26.5. 10 stāvu un augstākām ēkām;
26.6. ražošanas un lauksaimniecības ēkām ar sprādzienbīstamu tehnoloģiju un kopējo ražošanas platību lielāku par 500 m² vai ugunsbīstamu tehnoloģiju un kopējo ražošanas platību lielāku par 1000 m²;
26.7. noliktavu ēkām ar platību lielāku par 500 m², kurās uzglabā sprādzienbīstamas vai ugunsbīstamas vielas un materiālus;
26.8. citiem objektiem pēc VUGD priekšnieka vai VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāja lēmuma.
27. VUGD teritoriālās struktūrvienībās uzskaita instrukcijas 26.punktā minētos objektus. Šo objektu sarakstu apstiprina VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs.
28. Objektu uzskaitē izmanto informāciju, ko iegūst:
28.1. sakarā ar jaunā objekta pieņemšanu ekspluatācijā;
28.2. saņemot informāciju par notikušo ugunsgrēku vai citu avāriju;
28.3. veicot sūdzību un iesniegumu izskatīšanu;
28.4. veicot kopīgus pasākumus ar citām valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī citus uzraudzības pasākumus.
29. Objektiem, kas uzskaitīti instrukcijas 26.punktā, izveido atsevišķu mapi, kurā glabā šādus dokumentus un informāciju:
29.1. priekšrakstus un pārbaudes aktus;
29.2. automātisko ugunsaizsardzības iekārtu pieņemšanas aktus;
29.3. tehniskos noteikumus projektēšanai, atzinumus par būvprojekta izskatīšanu, atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai;
29.4. saraksti par objekta ugunsdrošību;
29.5. objekta ugunsdrošību raksturojošos dokumentus un informāciju.
30. VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs norīko darbinieku, kurš atbildīgs par objekta ugunsdrošības pārbaudēm un objekta dokumentācijas glabāšanu.
31. Instrukcijas 24.punktā minēto objektu dokumentu kopijas uzglabā VUGD centrālajā aparātā.
32. Objektu plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic:
32.1. ugunsdrošības kompleksās pārbaudes – ne retāk kā reizi trijos gados;
32.2. ugunsdrošības kontrolpārbaudes – ne retāk kā reizi gadā, izņemot ugunsdrošības kompleksās pārbaudes gadu.
33. VUGD priekšnieks var pagarināt nākamās plānotās ugunsdrošības kompleksās pārbaudes termiņu līdz pieciem gadiem.
34. Par ugunsdrošības kompleksās pārbaudes un kontrolpārbaudes laiku inspektors iepriekš informē objekta īpašnieku (valdītāju) vai to pilnvaroto pārstāvi. Pārbaudi veic objekta pārstāvja klātbūtnē. Izlases pārbaudi var veikt bez iepriekšējas paziņošanas.
35. Ugunsdrošības pārbaužu priekšrakstus un pārbaudes aktus inspektors reģistrē uzskaites žurnālos.
36. Inspektori var veikt objektu pārbaudes kopā ar citu valsts un pašvaldības iestāžu un uzraudzības dienestu pārstāvjiem.
37. Ņemot vērā ugunsdrošības stāvokļa izmaiņas, ugunsgrēku statistiku un vietējos apstākļus, VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs var veikt objektu ugunsdrošības pārbaužu darba plāna korekciju.
38. Pamatojoties uz objektu ugunsdrošības pārbaužu gada darba plānu, VUGD teritoriālās struktūrvienības inspektors sastāda mēneša darba plānu, ko apstiprina VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs.
39. Inspektora mēneša darba plānā iekļauj šādus pasākumus un informāciju:
39.1. VUGD teritoriālās struktūrvienības gada darba plāna pasākumu izpildi;
39.2. VUGD teritoriālās struktūrvienības plānoto objektu un būvobjektu ugunsdrošības pārbaudes;
39.3. inspektora tiešo pienākumu izpildi saskaņā ar amata aprakstu;
39.4. piedalīšanos mācībās un kvalifikācijas celšanas pasākumos;
39.5. citu pasākumu veikšanu atkarībā no operatīvās situācijas saskaņā ar VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu;
39.6. plānotu prombūtni (atvaļinājums, komandējumi).
40. VUGD teritoriālās struktūrvienības inspektors mēneša darba plānā veic atzīmes par pasākumu izpildi, kā arī neplānotā darba uzskaiti plāna attiecīgajā sadaļā.
41. Veiktos ugunsdrošības propagandas pasākumus reģistrē uzskaites žurnālā.
42. VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājs var norīkot amatpersonas, kuras apstiprina:
42.1. objektu sarakstus, kuriem jāplāno ugunsdrošības pārbaudes;
42.2. objektu ugunsdrošības pārbaužu darba plānus;
42.3. inspektoru mēneša darba plānus.

III. Būvniecības ugunsdrošības uzraudzība

43. Būvniecības ugunsdrošības uzraudzību veic, lai kontrolētu normatīvo aktu ugunsdrošības prasību ievērošanu būvniecībā (būvprojektēšanā un būvdarbu veikšanā).
44. Inspektori, veicot būvniecības ugunsdrošības uzraudzību:
44.1. izsniedz tehniskos noteikumus būvprojektēšanai;
44.2. izskata būvprojektus vai to daļas;
44.3. veic būvobjektu ugunsdrošības pārbaudes;
44.4. sniedz fiziskām un juridiskām personām atzinumus par atbilstību tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām un pieļaujamajām atkāpēm no tām, kā arī par ugunsdrošības pasākumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības;
44.5. piedalās ekspluatācijā nododamo būvobjektu pieņemšanā un izsniedz atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai;
44.6. izskata iesniegumus, sūdzības un ierosinājumus par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvniecībā.
45. VUGD teritoriālā struktūrvienība veic būvobjektu uzskaiti attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sastāda būvobjektu sarakstu.
46. Būvobjektu uzskaitē izmanto informāciju, ko iegūst:
46.1. izsniedzot tehniskos noteikumus būvprojektēšanai;
46.2. sadarbojoties ar būvvaldēm, citām valsts un pašvaldības iestādēm;
46.3. veicot ugunsdrošības uzraudzību.
47. Būvobjektu ugunsdrošības pārbaudes plāno saskaņā ar instrukcijas 32.punktu, bet ne retāk kā vienu reizi būvniecības laikā.
48. Būvobjektu plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic saskaņā ar VUGD struktūrvienības vadītāja apstiprinātu būvobjektu ugunsdrošības pārbaužu pusgada darba plānu, ņemot vērā reālo būvniecības gaitu. Plānā norāda arī darbinieku, kurš atbildīgs par būvobjekta ugunsdrošības pārbaudēm.
49. VUGD priekšnieks apstiprina ugunsdrošības pārbaužu pusgada darba plānu būvobjektiem, kuru būvniecības ugunsdrošības uzraudzību veic VUGD centrālā apa-rāta inspektors. Plāna kopija tiek nosūtīta VUGD teritoriālām struktūrvienībām.
50. Būvobjekta ugunsdrošības kompleksās pārbaudes gaitā pārbauda:
50.1. ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā (būvlaukumā, būvējamās un pagaidu ēkās un būvēs);
50.2. būvprojekta atbilstību VUGD izsniegto tehnisko noteikumu prasībām un būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām;
50.3. veicamo būvdarbu atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.
51. Ja, veicot būvobjekta ugunsdrošības pārbaudi, konstatē, ka būvdarbi netiek veikti, inspektors par to rakstiski informē VUGD struktūrvienības vadītāju, kurš pieņem lēmumu par būvobjekta izslēgšanu no saraksta vai pārbaudes laika pārcelšanu.
52. Būvobjekta ugunsdrošības pārbaudes priekšrakstu iesniedz būvniecības ierosinātājam vai galvenajam būvuzņēmējam. Gadījumā, ja konstatēta būvprojekta neatbilstība VUGD izsniegto tehnisko noteikumu prasībām un normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām, priekšraksta kopiju iesniedz arī projektētājam.
53. Tehniskos noteikumus būvprojektēšanai izsniedz 20 dienu laikā pēc būvniecības ierosinātāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja rakstiska pieprasījuma saņemšanas.
54. Tehniskos noteikumus sastāda, izvērtējot iesniegto situācijas vai topogrāfisko plānu ar projektējamo un esošo objektu izvietojumu, ziņas par projektējamo būvobjektu (funkcionālā nozīme, būvkonstrukcijas) vai pirmsprojekta risinājumus skiču līmenī.
55. Sastādot tehniskos noteikumus būvprojektēšanai, var papildus pieprasīt arī citu nepieciešamo informāciju par projektējamās būves ugunsdrošību, kā arī veikt būvvietas apskati.
56. Tehniskos noteikumus būvprojektēšanai neizsniedz, ja vieta, kur paredzēta būvniecība, neatbilst normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām. Šajā gadījumā izsniedz motivētu rakstisku atteikumu.
57. Tehniskos noteikumus būvprojektēšanai paraksta sastādītājs un reģistrē attiecīgajā uzskaites žurnālā. Vienu eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otro eksemplāru kopā ar dokumentiem, pamatojoties uz kuriem tika sastādīti tehniskie noteikumi, glabā VUGD struktūrvienībā.
58. Atzinumu par atkāpju no tehnisko un īpašu noteikumu prasībām saskaņošanu sagatavo, saņemot rakstisku iesniegumu no būvniecības ierosinātāja vai viņa pilnvarotās personas un izvērtējot šādus dokumentus un informāciju:
58.1. saskaņojamo atkāpju no tehnisko un īpašu noteikumu prasībām uzskaitījums un pamatojums (var norādīt iesniegumā);
58.2. atkāpju no tehnisko un īpašu noteikumu prasībām kompensējošo ugunsdrošības pasākumu apraksti un risinājumi;
58.3. tehnisko noteikumu būvprojektēšanai kopija;
58.4. nepieciešamās būvprojekta daļas un ziņas par būvobjekta ugunsdrošības risinājumiem.
59. Atzinumu par atkāpju no tehnisko un īpašu noteikumu prasībām saskaņošanu paraksta sastādītājs un reģistrē attiecīgajā uzskaites žurnālā. Vienu eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otro eksemplāru kopā ar dokumentiem, pamatojoties uz kuriem tika sastādīts atzinums, glabā VUGD struktūrvienībā.
60. VUGD vai tā teritoriālās struktūrvienības vadītājs var izveidot Tehnisko komisiju, lai izskatītu jautājumus par:
60.1. atbilstību ugunsdrošības tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām un pieļaujamajām atkāpēm no tām;
60.2. ugunsdrošības pasākumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības;
60.3. citiem ugunsdrošības risinājumiem.
61. Tehniskās komisijas nolikumu apstiprina VUGD priekšnieks.
62. Nepieciešamības gadījumā VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs var pieprasīt sarežģīta jautājuma izskatīšanu VUGD Tehniskajā komisijā.
63. Lai izvērtētu normatīvo aktu ugunsdrošības prasību ievērošanu būvprojektā, izskata būvprojekta daļas, kas saistītas ar ugunsdrošības nodrošināšanu un satur ugunsdrošības risinājumus. Izskatītās būvprojekta daļas uzskaita atzinumā par būvprojekta izskatīšanu.
64. Lai pārliecinātos par normatīvo aktu ugunsdrošības prasību ievērošanu būvprojektā (būvprojekta daļā), var pieprasīt no būvniecības ierosinātāja vai projektētāja papildus nepieciešamu informāciju par ugunsdrošību, kā arī pieņemto ugunsdrošības risinājumu pamatojumu.
65. Atzinumu par būvprojekta (būvprojekta daļas) izskatīšanu paraksta sastādītājs un reģistrē attiecīgajā uzskaites žurnālā. Vienu eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otro eksemplāru kopā ar dokumentiem, pamatojoties uz kuriem tika sastādīts atzinums, glabā VUGD struktūrvienībā.
66. Atzīmes par būvprojekta (būvprojekta daļas) ugunsdrošības risinājumu izskatīšanu vai par atkāpju no tehnisko un īpašu noteikumu prasību saskaņošanu var veikt uz ģenerālplāna vai attiecīgās būvprojekta daļas rasējuma lapas, norādot izskatītās būvprojekta daļas vai jautājumus, kas tika izskatīti.
67. Būves gatavību ekspluatācijai pārbauda, saņemot būvniecības ierosinātāja vai būvuzņēmēja rakstisku iesniegumu.
68. Pārbaudot būves gatavību ekspluatācijai, inspektors veic būvobjekta ugunsdrošības pārbaudi, izvērtē atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām, kā arī izskata:
68.1. būvprojektā paredzēto ugunsdrošības sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus, pieņemšanas aktus un atbilstību apliecinošus dokumentus;
68.2. veikto ugunsdrošības pasākumu segto darbu aktus un atbilstību apliecinošus dokumentus;
68.3. uguns aizsarglīdzekļu, būvmateriālu, ugunsdrošo būvkonstrukciju un to elementu atbilstību apliecinošus dokumentus.
69. Lai pārliecinātos par būvprojekta ugunsdrošības pasākumu izpildi un par normatīvo aktu ugunsdrošības prasību ievērošanu, pārbaudot būves gatavību ekspluatācijai, inspektors var pieprasīt no būvniecības ierosinātāja vai būvuzņēmēja papildu nepieciešamu informāciju par ugunsdrošību, pieņemto ugunsdrošības risinājumu pamatojumu, pārbaudes un segto darbu aktus.
70. Veicot būves pieņemšanu pa būvniecības kārtām, būves kārtu pieņem ekspluatācijā, ja ir veikti visi attiecīgajā būves kārtā paredzētie ugunsdrošības pasākumi.
71. Ja konstatēts, ka būve ir gatava ekspluatācijai, 10darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas inspektors izsniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai, reģistrējot to attiecīgajā uzskaites žurnālā. Atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai paraksta inspektors, kurš veicis būves ekspluatācijas gatavības pārbaudi. Vienu eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otro eksemplāru kopā ar dokumentiem, pamatojoties uz kuriem tika sastādīts atzinums, glabā VUGD struktūrvienībā. Ja atzinumu parakstījis VUGD centrālā apa-rāta inspektors, vienu atzinuma eksemplāru nedēļas laikā nosūta VUGD teritoriālajai struktūrvienībai.
72. Gadījumā, ja būves ekspluatācijas gatavības pārbaudes laikā konstatēts, ka nav izpildīti vai nav pabeigti būvprojektā paredzētie ugunsdrošības pasākumi, kā arī atklāti citi normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, to novēršanas pasākumus un izpildes termiņus uzdod priekšrakstā, ko inspektors izsniedz 10darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

IV. Ugunsaizsardzības iekārtu uzraudzība

73. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmu, stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, mehānisko dūmu kontroles sistēmu (spiediena paaugstināšana, dūmu izvadīšanas sistēma, dūmatvere, jumtu (griestu) aizsegs), ugunsgrēka izziņošanas un evakuācijas vadības sistēmu (turpmāk tekstā – automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas) uzraudzību veic, lai pārbaudītu normatīvo aktu ugunsdrošības prasību ievērošanu iekārtu projektēšanas, montāžas un ekspluatācijas gaitā.
74. Inspektors, veicot automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ugunsdrošības uzraudzību:
74.1. izskata automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehniskos projektus (būvprojekta daļas), lai izvērtētu normatīvo aktu ugunsdrošības prasību ievērošanu tajos;
74.2. pārbauda automātisko ugunsaizsardzības iekārtu veicamo montāžas darbu atbilstību tehniskajam projektam (būvprojekta daļai) un normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām;
74.3. atbilstoši savai kompetencei piedalās ekspluatācijā nododamo automātisko ugunsaizsardzības iekārtu pieņemšanā, parakstot noteiktās formas aktu par automātisko ugunsaizsardzības iekārtas pieņemšanu ekspluatācijā;
74.4. izvērtē automātisko ugunsaizsardzības iekārtu stāvokli un ekspluatācijas kārtību objekta ugunsdrošības pārbaudes gaitā.
75. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu būvprojekta daļu izskata, ņemot vērā citu būvprojekta daļu arhitektūras un inženiertehnisko sistēmu risinājumus.
76. Piedaloties ekspluatācijā nododamās automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas pieņemšanā, inspektors izvērtē iekārtas tehnisko gatavību, tās atbilstību akceptētajam tehniskajam projektam (būvprojekta daļai) un normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām, kā arī izskata:
76.1. iekārtu tehnisko un ekspluatācijas dokumentāciju, iekārtu sastāvdaļu sertifikātus un citus atbilstību apliecinošus dokumentus;
76.2. iekārtu un to atsevišķo ierīču pārbaudes protokolus, veikto darbu, regulēšanas un izmēģinājumu aktus, segto darbu aktus;
76.3. mērījumu protokolus un aktus, kas apliecina iekārtu un to atsevišķo ierīču normēto parametru atbilstību normatīvu un iekārtas tehniskās dokumentācijas prasībām.
77. Pārbaudot ekspluatācijā nododamās automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas gatavību, inspektors var pieprasīt no būvniecības ierosinātāja vai būvuzņēmēja papildu nepieciešamo informāciju par pieņemto ugunsdrošības risinājumu pamatojumu, pārbaudes un segto darbu aktus, kā arī veikt atkārtotu pārbaudi.
78. Pārbaudot ekspluatācijā nododamās automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas gatavību, pārbauda iekārtas darbspēju paredzētajos režīmos. Stacionāro automātisko ugunsdzēsības iekārtu pārbaudi var veikt saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādāto pārbaudes programmu.
79. Veicot ekspluatācijā nododamo automātisko ugunsaizsardzības iekārtu pieņemšanu pa montāžas kārtām (posmiem), iekārtas montāžas kārtu (posmu) pieņem ekspluatācijā, ja ir veikti visi attiecīgajai montāžas kārtai paredzētie darbi un ekspluatācijā pieņemtā iekārtas daļa var pildīt iekārtai noteiktās funkcijas.
80. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu tehnisko projektu (būvprojekta daļu) izskatīšanu veic VUGD centrālā aparāta inspektori, informējot VUGD teritoriālo struktūrvienību. Šo sistēmu pieņemšanu ekspluatācijā veic VUGD centrālā aparāta inspektori, pieaicinot VUGD teritoriālās struktūrvienības inspektoru.
81. Aktu par automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas pieņemšanu ekspluatācijā paraksta inspektors, kurš veicis iekārtas pārbaudi. Aktu reģistrē attiecīgajā uzskaites žurnālā un glabā VUGD struktūrvienībā. Ja aktu parakstījis VUGD centrālā aparāta inspektors, vienu akta eksemplāru nedēļas laikā nosūta VUGD teritoriālajai struktūrvienībai.
82. Izvērtējot automātisko ugunsaizsardzības iekārtu darba stāvokli un ekspluatācijas kārtību objekta ugunsdrošības pārbaudes gaitā, izskata iekārtas ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju, kā arī iekārtas apskata vizuāli. Nepieciešamības gadījumā inspektors var pieprasīt veikt iekārtas darbības, kā arī iekārtas vai tās sastāvdaļu tehniskā stāvokļa pārbaudi inspektora klātbūtnē. Pasākumus atklāto trūkumu novēršanai uzdod ugunsdrošības pārbaudes priekšrakstā.

V. Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām sagatavošana

83. Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām sagatavo normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pēc valsts un pašvaldību iestāžu, juridisku vai fizisku personu iesnieguma.
84. Pirms atzinuma izsniegšanas inspektors veic iesniegumā norādītā objekta ugunsdrošības pārbaudi. Gadījumā, ja konstatēti normatīvo aktu ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kā rezultātā var izcelties ugunsgrēks, notikt avārija, tikt apgrūtināti ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbi (turpmāk tekstā – būtiskie pārkāpumi), atzinumu neizsniedz un nosūta motivētu atteikumu objekta vadītājam. Atteikuma kopiju var nosūtīt valsts iestādei, kurai ir paredzēts iesniegt atzinumu.
85. Nepieciešamības gadījumā jautājuma izskatīšanai un konkrētu būvju, ēku, telpu vai iekārtu funkcionālās nozīmes un izvietojuma precizēšanai inspektors pieprasa papildu informāciju par ugunsdrošību un dokumentu kopijas (teritorijas un telpu plāni, iekārtu izvietojuma plāni, ziņas par uzglabājamām vielām un materiāliem, tehnoloģiju u.c.). Minētos dokumentus glabā kopā ar iesnieguma un atzinuma kopiju.
86. Atzinumā norāda ēku, telpu vai iekārtu nosaukumu (vai numerāciju atbilstoši iesniegtajam plānam), to funkcionālo nozīmi un izmantošanu, kā arī iestādes nosaukumu, kurā paredzēts iesniegt atzinumu un tā iesniegšanas derīguma termiņu.
87. Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām paraksta inspektors, kurš veicis ugunsdrošības pārbaudi. Atzinumu par instrukcijas 24.punktā minētajiem objektiem saskaņo ar VUGD centrālo aparātu.
88. Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām reģistrē uzskaites žurnālā. Vienu eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otro eksemplāru kopā ar dokumentiem, pamatojoties uz kuriem tika sastādīts atzinums, glabā VUGD struktūrvienībā.
89. Gadījumā, ja pēc atzinuma izsniegšanas objektā ir konstatēti ugunsdrošības prasību būtiskie pārkāpumi, valsts iestādei (licencēšanas komisijai), kurai tika iesniegts atzinums, nosūta informāciju jautājuma izskatīšanai par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu.

VI. Ugunsgrēku uzskaite, izpēte un analīze

90. Ugunsgrēku izpēti un analīzi veic ar mērķi:
90.1. iegūt ugunsgrēku uzskaitei nepieciešamo informāciju par ugunsgrēku un tā radītajām sekām;
90.2. izpētīt iespējamos ugunsgrēka cēloņus, izvērtēt ugunsgrēka apstākļus un objekta personāla rīcību;
90.3. sniegt norādes objektu administrācijai to cēloņu un apstākļu novēršanai, kas izraisīja ugunsgrēku un sekmēja tā izplatīšanos.
91. Veicot ugunsgrēku izpēti un analīzi, VUGD sadarbojas ar izziņas iestādēm.
92. VUGD teritoriālā struktūrvienība reģistrē attiecīgajā administratīvajā teritorijā notikušos ugunsgrēkus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
93. Ugunsgrēku reģistrē ugunsgrēku uzskaites žurnālā un noformē ugunsgrēka lietu, kurā ir šādi pamatdokumenti:
93.1. akts par ugunsgrēku;
93.2. ugunsgrēka reģistrācijas kartiņa;
93.3. ziņojums par ugunsgrēka izpēti, kuru 10 dienu laikā sastāda norīkotais inspektors, ja ugunsgrēks izcēlies objektā, kas iekļauts uzskaitīto objektu sarakstā.
94. Ugunsgrēka lietā var būt šādi papilddokumenti:
94.1. ziņojums par notikumu;
94.2. pirmstiesas izmeklēšanas (izziņas) iestādes lēmuma kopija par krimināllietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt krimināllietu;
94.3. dokuments (uzziņa, iesniegums, ziņojums) par materiālajiem zaudējumiem;
94.4. ugunsgrēka apraksts un ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu kartiņa;
94.5. konsultatīvā atzinuma par ugunsgrēka iespējamo cēloni (cēloņiem) kopija;
94.6. citi dokumenti (dzēšanas dalībnieku ziņojumi, shēmas u.c.).

VII. Lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās par ugunsdrošības prasību pārkāpumiem

95. Atklājot ugunsdrošības prasību pārkāpumu, kā arī ja inspektora noteiktajā termiņā nav nodrošināta ugunsdrošības prasību izpilde, inspektors ir tiesīgs sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu.
96. Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanu veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
97. Veicot administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību, VUGD teritoriālās struktūrvienības nosūta attiecīgās ziņas Sodu reģistram saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē informācijas sniegšanu Sodu reģistram.
98. Protokolu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu trīs darba dienu laikā pēc tā sastādīšanas reģistrē administratīvo lietu uzskaites žurnālā, piešķirot numuru, kur pirmā daļa ir struktūrvienības kods, kuru piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, pēc šķērssvītras raksta protokola attiecīgo kārtas numuru.
99. Sastādot protokolu par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu inspektora noteiktajā termiņā vai par inspektora dotā rīkojuma par darbības apturēšanu nepildīšanu, protokolā norāda iepriekš iesniegtā attiecīgā dokumenta (priekšraksts, brīdinājums, rīkojums u.c.) datumu un numuru.
100. Sastādot protokolu uz juridisku personu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu, papildus ievēro šādu kārtību:
100.1. ierosinājumu par juridiskās personas saukšanu pie administratīvās atbildības inspektors saskaņo ar VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāju;
100.2. trīs darba dienu laikā pēc protokola sastādīšanas to reģistrē administratīvo lietu uzskaites žurnālā, vienlaikus nosūtot ziņojumu un ar administratīvo lietu saistītos materiālus (protokols, priekšraksts, sarakste u.c.) kopijas VUGD priekšniekam;
100.3. pēc ar administratīvo pārkāpumu saistīto dokumentu kopiju saņemšanas VUGD priekšnieks nosaka administratīvās lietas izskatīšanas vietu un laiku, par ko rakstiski paziņo attiecīgajai juridiskajai personai;
100.4. administratīvās lietas lietvedību nodrošina VUGD teritoriālā struktūrvienība, kas ierosinājusi administratīvo lietu.
101. Gadījumā, ja VUGD teritoriālās struktūrvienības inspektors, kurš sastādīja protokolu, uzskata par nepieciešamu piemērot naudas sodu tādā apmērā, ko tiesīgs piemērot galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki, ievēro instrukcijas 100.punktā noteikto kārtību.
102. Ja inspektors sastāda protokolu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu bez vainīgās personas klātbūtnes vai arī ja tā atsakās parakstīt protokolu, vainīgo personu rakstiski informē par to, ka par viņu ir sastādīts protokols par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu, norādot pārkāpuma vietu, laiku, būtību, lietas izskatīšanas vietu un laiku un brīdinot, ka neierašanās gadījumā lietu izskatīs bez vainīgās personas klātbūtnes, ja vien līdz lietas izskatīšanai netiks saņemts pamatots lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Šajā gadījumā, sastādot protokolu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu, ir vēlami liecinieki, kuri apliecinātu ugunsdrošības noteikumu pārkāpuma faktu.
103. Izskatot citu iestāžu amatpersonu (kurām ar normatīviem aktiem piešķirtas tiesības sastādīt administratīvo protokolu par ugunsdrošības prasību pārkāpumu) sastādītos protokolus par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu, savlaicīgi informē ieinteresētās personas saskaņā ar instrukcijas 102.punktu.
104. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad amatpersona, kas kompetenta lietu izskatīt, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.
105. Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu reģistrē administratīvo lietu uzskaites žurnālā, piešķirot attiecīgā protokola numuru.
106. Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu adresātam paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmumu sastāda divos eksemplāros, vienu eksemplāru trīs dienu laikā izsniedz adresātam pret parakstu vai nosūta pa pastu ierakstītas vēstules veidā. Pasta kvīti uzglabā kopā ar lēmumu.
107. VUGD teritoriālā struktūrvienība kontrolē uzlikto naudas sodu iemaksu, sadarbojoties ar teritoriālajām Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases struktūrvienībām.
108. Gadījumā, ja uzliktais naudas sods noteiktajā termiņā (trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad adresātam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, kā arī ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts) nav samaksāts, ierosina naudas soda piespiedu izpildi.
109. Ierosinot naudas soda piespiedu izpildi, ņem vērā, ka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no tā pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar sūdzības iesniegšanu noteiktajā termiņā, noilgums tiek apturēts uz sūdzības izskatīšanas laiku.
110. VUGD teritoriālā struktūrvienība, ierosinot naudas soda piespiedu izpildi, divu nedēļu laikā pēc noteiktā naudas soda apmaksas termiņa izbeigšanās:
110.1. ja sods uzlikts fiziskai personai, nosūta lēmuma apstiprinātu kopiju parādnieka darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ieturējumu izdarīšanai no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta;
110.2. ja lēmums par administratīvo sodu piemērots juridiskajai personai vai ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba samaksas vai citas izpeļņas, pensijas, stipendijas vai pabalsta nav iespējama citu iemeslu dēļ, nosūta tiesu izpildītājam paziņojumu par naudas soda piedziņu ar lēmuma par administratīvā soda piemērošanu apstiprinātu kopiju.
111. Ja naudas sods nav ieturēts divu nedēļu laikā pēc lēmuma nosūtīšanas parādnieka darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai (113.1.apakšpunkta kārtībā), VUGD teritoriālā struktūrvienība divu nedēļu laikā ieturējumu izdarīšanai nosūta tiesu izpildītājam paziņojumu par naudas soda piedziņu ar lēmuma par administratīvā soda piemērošanu apstiprinātu kopiju, kā arī informāciju par to, ka lēmuma kopija tikusi nosūtīta parādnieka darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ieturējumu izdarīšanai, bet ieturējums nav ticis veikts.
112. Administratīvā pārkāpuma lietā glabājas šādi dokumenti:
112.1. protokols par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu;
112.2. lēmums par administratīvā soda piemērošanu (pirmais eksemplārs);
112.3. paziņojums Sodu reģistram par administratīvo pārkāpumu, paziņojums Sodu reģistram par piemēroto administratīvo sodu, paziņojums Sodu reģistram par soda izpildi (izņemot gadījumu, ja šīs ziņas sniegtas tiešraides režīmā);
112.4. paziņojums darba devējam, attiecīgajai juridiskajai personai vai tiesu izpildītājam par naudas soda piedziņu;
112.5. apliecinājums par naudas soda nomaksu (bankas kvīts kopija, Valsts ieņēmumu dienesta izdruka) un citi ar administratīvo lietu saistītie materiāli.

VIII. Objektu darbības apturēšana

113. Atklājot ugunsdrošības prasību būtiskos pārkāpumus, kad ēku, būvju vai iekārtu ekspluatācija rada nepieļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām, kā arī tad, ja inspektora noteiktajā termiņā nav nodrošināta ugunsdrošības prasību izpilde, inspektors ir tiesīgs veikt iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību iekārtu darbības, ēku un būvju celtniecības un ekspluatācijas vai produkcijas izlaides apturēšanu atbilstoši likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” prasībām.
114. Lēmumu par produkcijas izlaides apturēšanu pieņem VUGD priekšnieks vai viņa vietnieki. Gadījumā, ja VUGD struktūrvienība ierosina produkcijas izlaides apturēšanu, tā gatavo un sūta nepieciešamus dokumentus VUGD priekšniekam lēmuma pieņemšanai.
115. Brīdinājumus un rīkojumus par objekta darbības vai produkcijas izlaides apturēšanu reģistrē attiecīgās VUGD struktūrvienības uzskaites žurnālos. Ja brīdinājumu vai rīkojumu sastāda VUGD centrālā aparāta inspektors, kopiju nosūta VUGD teritoriālajai struktūrvienībai brīdinājuma vai rīkojuma izpildes kontrolei.
116. Brīdinājumus un rīkojumus par objekta darbības apturēšanu nepiemēro dzīvojamām ēkām un to iekārtām (krāsnīm, elektroiekārtām, apkures un citām iekārtām).

IX. Lēmumu pieņemšana par apstrīdēto administratīvo aktu un inspektora faktisko rīcību

117. Lēmumu par personas apstrīdēto inspektora (izņemot VUGD priekšnieku) izdoto brīdinājumu un rīkojumu par objekta darbības apturēšanu pieņem VUGD priekšnieks.
118. Lēmumu par personas apstrīdēto VUGD teritoriālās struktūrvienības inspektora izdoto (izņemot 122.punktā minēto) administratīvo aktu vai faktisko rīcību pieņem VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs.
119. Lēmumu par personas apstrīdēto VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāja vai VUGD centrālā aparāta inspektora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību pieņem VUGD priekšnieks.
120. Ja personas iesniegums par izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu vai faktisko rīcību, par ko lēmumu pieņem VUGD priekšnieks vai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, iesniegts VUGD teritoriālajā struktūrvienībā, tās vadītājs trīs dienu laikā nosūta iesniegumu kopā ar lietu saistītiem materiāliem un ziņojumu par lietas apstākļiem VUGD priekšniekam.

X. Darba kontrole un atskaites

121. VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs organizē inspektoru mēneša darbu plānu izpildes un darba laika izmantošanas kontroli, kā arī pārbauda citos plānos paredzēto valsts ugunsdrošības uzraudzības pasākumi izpildi. Par veiktajām pārbaudēm izdara ierakstu attiecīgajā plānā.
122. VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs organizē un veic padoto inspektoru profesionālo zināšanu un gatavības veikt uzdoto pienākumu pārbaudi, kā arī veiktā darba un sastādīto dokumentu kvalitātes un atbilstības normatīvo aktu prasībām pārbaudi. Nepieciešamības gadījumā organizē papildu mācības un inspektora pašapmācību pēc apstiprināta individuālā plāna.
123. Lai novērtētu VUGD teritoriālo struktūrvienību darba organizācijas atbilstību instrukcijas, kā arī citu valsts ugunsdrošības uzraudzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un sniegtu praktisku palīdzību, veic pārbaudes saskaņā ar VUGD priekšnieka apstiprināto plānu vai norādījumiem. Par pārbaudes rezultātiem informē VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāju un ziņo VUGD priekšniekam.

XI. Noslēguma jautājums

124. Atzīt par spēku zaudējušu VUGD 2000.gada 31.augusta pavēli Nr.215 “Par VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības reglamentu” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 350./352. (2261./2263.) nr.).

Instrukcija saskaņota ar Iekšlietu ministriju 2004.gada 17.decembrī.
Instrukcija saskaņota ar Tieslietu ministriju 2005.gada 5.janvārī.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ugd ģenerālis A.Straume