Ekonomikas ministrija

Vakar, 13.janvārī, Ekonomikas ministrijā notika kārtējā Enerģētiskās krīzes centra sanāksme, kurā operatīvo dienestu vadītāji informēja par paveikto un par pašreizējo situāciju valstī. Krīzes centrā iesaistīto institūciju pārstāvji informēja, ka šobrīd situācija jau ir krietni uzlabojusies un īpašas problēmas vairs nepastāv, izņemot daļu lielo zemnieku saimniecību, ar kuru apgādāšanu ar elektrību jau nodarbojas Enerģētikas krīzes centrs un Pārtikas un veterinārais dienests.
Uzklausot institūciju ziņojumus, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš secināja, ka darbi vētras radīto seku novēršanā jāturpina, taču turpināt krīzes situāciju vairs nav iemesla. Ministrs sazināsies ar Vides ministriju, lai noskaidrotu jaunākās meteorologu prognozes par gaidāmo laiku tuvākajās dienās. Ja prognozes neliecinās par jaunas vētras tuvošanos, ministrs lūgs Ministru prezidentu krīzes situāciju atcelt jau tuvākajā laikā.
“Latvenergo” informēja, ka līdz trešdienas rītam elektrības padeve bija atjaunota 96,2 % Latvijas iedzīvotāju. Reģionos tas izskatās šādi: Rīgas rajonam un Jūrmalai elektrība ir atjaunota 99,5% abonentu, Austrumu tīkliem – 98,6%, Dienvidu tīkliem – 87,7%, Rietumu tīkliem – 91,9%, Ziemeļu tīkliem – 91,4%, Ziemeļaustrumu tīkliem – 96,7% abonentu.
Telefonsakaru nodrošināšanā ir tikai dažas lokālas problēmas, bet lielākajai daļai iedzīvotāju, kuriem telefonsakari bija pārtraukti, tie ir atjaunoti.
Sanāksmes noslēgumā visi Enerģētiskās krīzes centra dalībnieki vienojās, ka 27.janvārī, izvērtējot savu institūciju rīcību šīs krīzes novēršanā un pieredzi starpinstitūciju koordinācijā, tiks iesniegti priekšlikumi enerģētiskās krīzes novēršanas sistēmas pilnveidošanai.
Lai novērtētu 8. un 9.janvāra vētras ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Ekonomikas ministrija lūdz nevalstiskās uzņēmēju organizācijas apzināt savu uzņēmumu tiešos un prognozējamos zaudējumus un iesniegt šo informāciju Ekonomikas ministrijā.
Ministrija aicina apkopotos un orientējošos zaudējumu aprēķinus iesniegt ministrijā līdz šā gada 17.janvārim, nosūtot tos arī elektroniski uz adresi astrida.burka@em.gov.lv. Ekonomikas ministrija šo informāciju apkopos, lai identificētu potenciālās iespējas atbalstīt uzņēmējus.
Vēstules ar šādu aicinājumu ministrija nosūtījusi šādām nevalstiskām organizācijām: Latvijas Kokrūpnieku federācijai, Pārtikas uzņēmumu federācijai, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijai, Latvijas Būvnieku asociācijai, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijai, Elektronikas un elektrotehnikas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijai, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Poligrāfijas uzņēmumu asociācijai, Zāļu ražotāju asociācijai, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijai un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomei.

Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa orkāna radīto bojājumu novēršanai izglītības, zinātnes un sporta objektos ir apzinājusi un apkopojusi informāciju par nodarītajiem bojājumiem izglītības, zinātnes un sporta objektos.
Pašvaldību pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes: nodarīti bojājumi 147 iestādēs par kopējo summu 352 147 lati.
Lielākās problēmas radījuši elektrības padeves traucējumi lauku skolās. Pēc Izglītības valsts inspekcijas datiem, visvairāk bez elektrības palikušo skolu ir Talsu rajonā (21), Kuldīgas rajonā (18), Tukuma rajonā (9), taču arī citos rajonos vairākās skolās trešdien vēl nebija atjaunota elektrības padeve. Vairākās skolās traucēta arī apkure. Lielākajā daļā skolu mācības varēs atsākt 13.–14.janvārī. Taču cietušajās Talsu un Cēsu rajona skolās mācības atsāksies tikai 17.janvārī.
Arodizglītības un profesionālās izglītības iestādes: būtiskāki bojājumi 13 izglītības iestādēs par kopējo summu 58 321 lats (pārsvarā bojāti jumti, bet Laidzes profesionālajā vidusskolā, Apguldes arodvidusskolā, Kazdangas profesionālajā vidusskolā, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā arī logi). Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta speciālisti līdz 18.janvārim apsekos nopietnāk cietušās iestādes – Rīgas Valsts tehnikumu, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumu un Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, lai pārliecinātos par vētras nodarījumu apmēru.
Koledžas: cietušas Rīgas tehniskā koledža, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, Malnavas koledža, Liepājas Jūrniecības koledža. Kopējā summa – 7 484 lati. No citu ministriju (ne IZM) pakļautībā esošajām koledžām cietušas Valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” koledža RRC (Labklājības ministrija) un Latvijas Kultūras koledža (Kultūras ministrija) par kopējo summu 3320 lati.
Augstskolas: lielākie bojājumi nodarīti Ventspils augstskolai – vienam korpusam norauts jumts. Cietusi arī Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Banku augstskola, Latvijas Jūras akadēmija. Kopumā ēkām nodarīti postījumi par 14 550 latiem. No citu ministriju (ne IZM) augstskolām nopietni cietusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte (norauts Tehniskās fakultātes jumts, bojātas pārvaldes ēkas – kopējā summa 135 000 latu) un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (daļēji bojāts jumts, izsisti logi, summa – 2500 latu).
Zinātnes objekti: LU Matemātikas un informātikas institūtam noplēsts jumts ~700 m² platībā un sabojātas jumta pamata latas (postījumi aptuveni par 20 000 latiem). Nacionālajā Botāniskajā dārzā izsisti daži siltumnīcu stikli. Citiem zinātnes objektiem nodarīti tikai nelieli bojājumi.
Sporta objekti: bojājumi nodarīti 86 objektos par kopējo summu 278 949 lati.

VAS “Latvenergo” speciālisti 12.janvārī atjaunojuši enerģijas piegādi vēl vismaz 40 000 klientu, novērš daudzus bojājumus vidējā sprieguma un zemsprieguma elektriskajās līnijās. Vakar no rīta elektroenerģijas pārtraukumi un piegādes traucējumi bija 38,5 tūkstošiem klientu.
Energoapgāde atjaunota visās Latvijas pilsētās, taču daudzviet ārpus koncentrēti apdzīvotām vietām elektrības vēl nav.
9.janvāra rītā kopumā elektroenerģijas nebija 390 tūkstošiem klientu, savukārt vakar, 13.janvārī, – 38 500 tūkstošiem klientu, no tiem lielākā daļa (aptuveni 16 000) ir Talsu, Valdemārpils un Dundagas apkārtnē.
Bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu piedzīvotā vēja dēļ aptuveni 350 līdz 400 “Latvenergo” klientiem Kuldīgas apkārtnē no jauna radušies elektroenerģijas piegādes traucējumi.
Vētras izrautie koki daudzviet pārrāvuši elektrības līnijas, turklāt krītošie koki nopostījuši vismaz 4000 elektrolīniju balstu, izpostītas arī transformatoru apakšstacijas. Vētras seku novēršanā Latvijas energosistēmā pastāvīgi strādā vismaz 250 brigādes, starp tām ir arī līgumorganizāciju speciālisti.
10.janvāra vakarā pilnībā tika atjaunota elektroenerģijas piegāde Rīgā, kur postījumu bija vismazāk. Vissmagāk vētrā cietusi valsts rietumu daļa, kur lielas pūles bija jāveltī energoapgādes nodrošināšanā Ventspilij un tās apkārtnei, kā arī Talsiem. Daudz cietusi arī Vidzeme.
Pēc uzņēmuma speciālistu aplēsēm, vidējā spriegumā enerģijas piegāde varētu tikt atjaunota līdz 24.janvārim, lielākajā daļā zemsprieguma – līdz janvāra beigām.
VAS “Latvenergo” speciālisti vakar, 13.janvārī, atjaunojuši enerģijas piegādi vēl gandrīz 10 000 klientu, vakarā elektrības vēl nebija 29 tūkstošiem.
Visvairāk klientu ar traucētu elektroapgādi ir “Latvenergo” filiāļu – Dienvidu elektrisko tīklu (12 000 klientu) un Rietumu elektrisko tīklu (8350 klientu) – apkalpes zonā. Vislabākā energoapgāde ir Centrālajos elektriskajos tīklos, kur apgāde traucēta vēl 490 elektroenerģijas lietotājiem. Veiksmīgi ceturtdien strādājuši arī Ziemeļu elektrisko tīklu speciālisti, taču vēl bez enerģijas ir aptuveni 3800 klientu.
Šobrīd bez sprieguma ir aptuveni 1270 transformatoru punkti (TP), visvairāk – Dienvidu elektriskajos tīklos (pamatā Talsu un Valdemārpils tīklu rajonos), vismazāk bojāto TP ir Centrālajos elektriskajos tīklos.

Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību karavīri sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un citām valsts un pašvaldību institūcijām turpina sniegt atbalstu dabas stihijas seku likvidācijā.
Pašlaik dabas stihijas seku likvidēšanas darbos iesaistīti 119 NBS karavīri un zemessargi.
Vakar, 13.janvārī, sadarbībā ar “Latvenergo” turpinājās elektrolīniju attīrīšanas darbi Alūksnē, Kuldīgā, Ludzā, Siguldā, Skrundā, Talsos, Valkā un Krāslavas rajonā.
Cēsu, Talsu, Tukuma un Ventspils rajonā turpinās vētras seku likvidēšana, kā arī Aizputē un Tukumā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas darbi, veicot piļu apsardzi.
Turpinās atbalsta sniegšana lauksaimniecības saimniecībām Talsu, Tukuma un Dobeles rajonā ar mobilajiem elektroģeneratoriem.
Gaujienas internātskolas audzēkņi tiek nodrošināti ar ēdināšanu un Ainažu pilsētas bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca – ar lauku virtuvi.
Dežūras turpina arī Jūras spēku kuģi pie Jaunciema, Liepājas un Rīgas.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs: