Tā laika skaitīšana Eiropas telpā

Nevar turēt sveci zem pūra

Kad bibliotēkas direktore Venta Kocere savu ideju uzticējusi māksliniekam Aivaram Plotkam, viņš iededzies uzreiz. Tikai viens jautājums – vai tiešām par visām 24 valstīm atradīsies pietiekami interesanti un nozīmīgi materiāli? Direktore par to nav šaubījusies, bet, kad retumu un rokrakstu glabātāji un aprūpētāji Valdis Mazulis, Aija Taimiņa, Inta Šmitiņa un Aina Alekse cēluši priekšā savus dārgumus, izrādījies, ka materiālu bagātība ir milzīga, pat grūti aptverama.
Kā vēstures avoti izmantoti ceļojumu apraksti, hronikas un senas lūgšanu grāmatas, ievērojamu valstsvīru, zinātnieku, rakstnieku un mūziķu arhīvi, dokumenti un rokraksti. Eiropas grāmatniecība pārstāvēta ar Kristofa Plantēna, Elzevīru, Frobēniusa un citu ievērojamu izdevēju produkciju.
Aivars Plotka: “Tās ir gadsimtos veidojušās kultūras saites. Bagātības, ko grēks būtu turēt kā sveci zem pūra. Visapkārt piedāvā “makdonaldus”, bet mums tas seklums varbūt nemaz nav vajadzīgs. Mums ir vērtības, kas jārāda pasaulei. Un labāk jāiepazīst pašiem.”

Tikai zelta graudi

Zinot, ka LAB Reto grāmatu un rokrakstu fondā ir vairāk nekā 32 tūkstoši grāmatu un ap 18 tūkstošiem manuskriptu, var saprast, cik grūta bijusi izvēle. Par to, ka materiālu bagātība ir krietni lielāka par iespējām to visu parādīt, bibliotēkas ļaudis jau daudzkārt pārliecinājušies, gatavojot izstādes par Latvijas kultūrvēsturiskajiem sakariem ar Eiropas valstīm – Austriju, Vāciju, Itāliju, Poliju, vēl citām. Šoreiz atlases sieti bijuši vēl smalkāki. Tā, ķeroties pie Francijas lapas, sākumā licies, ka sava vieta noteikti atradīsies gan Napoleona autogrāfam, gan vērtīgajai inkunābulu kolekcijai un kādam Rasina, Moljēra vai Ruso darbu izdevumam ar slavenu mākslinieku ilustrācijām. Nekā! Ja gribēja pienācīgi parādīt L.Pastēra vēstuli latviešu mikrobiologam K.Helmanim un 15.gadsimtā Ziemeļfrancijā izdoto lūgšanu grāmatu ar zeltā mirdzošām lapām, ko uzskata par viduslaiku miniatūrglezniecības krāšņāko pērli, vieta palika vēl tikai Lielajai franču enciklopēdijai vai varbūt grāmatiņai ar 1791. gadā pieņemtās Konstitūcijas tekstu. Izšķiršanās bijusi tik grūta, ka talkā aicinājuši pašu vēstnieku. Enciklopēdijai nācies piekāpties.
Venta Kocere: “Jā, visi atlasītie ilustratīvie materiāli ir īsti zelta graudi. Koncentrētā veidā Latvijas sakarus ar katru attiecīgo valsti raksturo teksti lapas otrā pusē. Tā, piemēram, janvāra lapā, kas pieder Austrijai, tekstos var izlasīt, ka 1780.gadā ceļā no Vīnes uz Pēterburgu ķeizars Jozefs II uzturējies Rīgā un ierosinājis, lai mazā, neizskatīgā kapela, kurā viņš iegriezies, tiktu pārbūvēta par īstu baznīcu. Jau 1784.gadā tai lika pamatus un deva nosaukumu Sāpju Dievmātes baznīca. Tā atspoguļota ievērojamā novadpētnieka J.K.Broces zīmējumā. Sniegtas ziņas par austriešiem un Austrijai veltītajiem rakstiem un tēlojumiem, kuru autori ir brāļi Kaudzītes, J.Jaunsudrabiņš, J.Akuraters, Z.Mauriņa, K.Skalbe. Par F.Kafkas, S.Cveiga, A.Šniclera un citu austriešu klasiķu darbu tulkojumiem latviešu valodā. Arī par to, ka 2001.gadā Misiņa bibliotēkā svinīgi tika atklāta Austrijas literatūras nodaļa, kuras fondos ir vairāk nekā 4000 grāmatu, periodisko izdevumu un videofilmu. Par izstādi “No pagātnes uz nākotni”, ko atklājām pirms Austrijas prezidenta Tomasa Klestila vizītes Latvijā un pēc tam parādījām Austrijas Nacionālajā bibliotēkā. Un tā par katru valsti.”

Eiropa – Latvijā. Kad? Kā?

Kalendāra iecere zinātniski pamatota ievadrakstā, kura autors ir prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents no 1998. līdz 2004.gadam.
Daži citāti: “Livonija, Rīga, Kurzeme, tātad Latvija kopš 13.gs., vācu krustnešu ienākšanas un kristianizācijas, ir bijusi Eiropas sastāvdaļa ne tikai ģeogrāfiski, bet arī kultūras ziņā. Vēsturiski šī teritorija ir bijusi Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Polijas, Dānijas ietekmju zona un ģeopolitisko interešu areāls, taču tā veidojusi savu baltiskajā kultūrā dibinātu identitāti. (..) Tagad, kad Latvija 2004.gadā ir kļuvusi par ES dalībvalsti, izvirzās jautājums: Eiropa – Latvijā. Kad? Kā?”
“Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, senā Bibliotheca Rigensis, viena no senākajām Ziemeļaustrumeiropā, dibināta 1524.gadā pēc Mārtiņa Lutera padoma rīdziniekiem trauksmainajos destruktīvi konstruktīvajos gados, kad mūsu zemē ienāca luteriskā Reformācija. Bibliotēka turpināja veidoties arī Apgaismības laikmetā, kad par tās vadītāju īsu laiku strādāja jaunais vācu filozofs J.G.Herders. (..) Viņš te iepazina latviešu tautas dziesmas un vēlāk veidoja jēdzienu “tautas gara mantas”. Kaismīgais dzimtbūšanas un Napoleona apkarotājs Garlībs Merķelis (1769–1850) savā pamfletiskajā sacerējumā “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās” (1796) prezentēja Eiropai latviešus, tolaik vairumā vēl dzimtcilvēkus. Bet vācu mācītāji Stenderi, tēvs un dēls, savā zemniekiem domātajā enciklopēdijā “Augstas gudrības grāmata” (1774, 1796) iepazīstināja latviešu dzimtcilvēkus ar Eiropas jēdzienu, tās ģeogrāfiju, tās zemēm. Šie apgaismotāji bija vācieši. Latvieši nāca vēlāk.”
Topošo latviešu nāciju Eiropas vērtībās ievadīja jaunlatviešu ideologi, vēlāk it īpaši dzejnieks un domātājs Rainis ar savu J.V.Gētes “Fausta” tulkojumu, ar savu dzeju un drāmām. Kultūrfilozofe un esejiste Zenta Mauriņa popularizēja latviešu vidē Eiropas dižgarus un ar saviem apcerējumiem 20.gadsimta vidū izveda latviešu domu uz Vāciju un Šveici. Šos momentus, kas raksturo kultūras Eiropas ienākšanu Latvijā, atspoguļo arī kalendāra pirmā lapa jeb vāks.

Ideāla atbilstība

Projekta ideju ar finansiālu un morālu atbalstu palīdzējuši īstenot Latvijas Hipotēku un zemes banka, a/s “Latvijas gāze”, SIA “Lattelekom”, Latvijas institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija un tās fonds, Francijas Ārlietu ministrija un Francijas Kultūras centrs, kā arī Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Francijas un Zviedrijas vēstniecība Latvijā.
Mākslinieks atzīst, ka Munken papīrs un izraudzītais drukas veids ļāvis piepildīt visas ieceres. “Kalendāra veidošana ne vien saturiski, bet arī tehniski bija ļoti darbietilpīga, tāpēc liels prieks, ka panākta ideāla atbilstība starp saturu un poligrāfisko izpildījumu.”