Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrijā izveidotais Enerģētiskās krīzes centrs joprojām turpina darbu, apkopojot informāciju par šābrīža situāciju un paveikto orkāna radīto seku likvidēšanā, kā arī koordinējot valsts palīdzību elektrības padeves nodrošināšanai. Pašlaik ir apzinātas visas pašvaldības un situācija tajās.
Vakar, 12.janvārī, no rīta Ekonomikas ministrijā notika kārtējā Enerģētiskās krīzes centra sanāksme, kurā piedalījās arī vairāku rajonu (Kuldīgas, Saldus, Talsu, Alūksnes, Valmieras, Cēsu, Liepājas un Tukuma rajonu) padomju pārstāvji, kuri informēja par situāciju rajonos. Tikšanās laikā rajonu padomju pārstāvji tika aicināti aktivizēt sadarbību starp savām pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pakalpojumiem – elektrību, ūdeni, siltumu, sakariem. Savukārt “Latvenergo” aicināja pašvaldības definēt prioritātes elektrības padevei, t.i., kuras līnijas pirmās atjaunot.
Līdz šim brīdim Enerģētiskās krīzes centrs koordinējis lielās, vidējās un mazās jaudas elektrības ģeneratoru piegādi dažādiem pašvaldību objektiem. Nacionālie bruņotie spēki seku likvidēšanai piedāvāja 31 un valsts aģentūra „Materiālās rezerves” – 18 dažādu jaudu elektrības ģeneratorus. Krīzes centrs patērētājiem nosūtījis 10 Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošos elektrības ģeneratorus, pārējie – 21 ģenerators – ir mazas jaudas, kas neatbilst pašvaldību pieprasījumam, tomēr krīzes centrs daļu no tiem vakar arī nosūtīja uz atsevišķiem Latvijas pagastiem. Tāpat koordinēta arī 12 ģeneratoru piegāde no materiālo rezervju fonda, turklāt jāpiezīmē, ka 6 materiālo rezervju ģeneratori nebija piemēroti jeb nebija darba kārtībā. Šobrīd centrs koordinē privātā sektora piedāvāto ģeneratoru piegādi (vairāk nekā 10 gadījumu).
“Latvenergo” informēja, ka plānotie elektrības līniju atjaunošanas darbi noris raiti, līdz šim elektrības padeve vēl nav atjaunota posmā Grobiņa – Klaipēda (augstsprieguma līnija), Talsi – Valdemārpils – Dundaga, Brocēni – Jaunpils. Pēdējā posmā elektrības padevi bija paredzēts atjaunot vakar. Tas nozīmē, ka aptuveni 71 400 klientu ir bez elektrības (9.janvārī elektrības padeve nebija 400 000 klientiem, 11.janvārī – 167 000). Elektroenerģijas lietotāju slodzes samazinājums ir 8%, salīdzinot ar ikdienas slodzi.
“Lattelekom” informēja, ka telefonsakaru jomā situācija uzlabojusies, bez sakariem pašlaik ir ap 2000 klientu, bet situācija ar katru stundu uzlabojas. “Lattelekom” lūdza pašvaldību palīdzību un aktīvāku pretimnākšanu būvatļauju izsniegšanā. Tas saistīts ar to, ka bojāto gaisa līniju vietā uzņēmums dod priekšroku likt pazemes līnijas, kas ir daudz ērtākas, drošākas un nākotnē pasargās no līdzīgām situācijām. Tālrunis, pa kuru pieteikt bojājumus, – 8 009 101. “Latvijas mobilais telefons” informē, ka sakari visās Latvijas pilsētās ir atjaunoti.
Kā zināms, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Šī kārtība paredz:
1) enerģijas patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām; 2) kurināmā drošības rezerves izmantošanas kārtību energoapgādes uzņēmumos, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar enerģiju.
Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas, nodrošina attiecīgie sistēmas operatori un Valsts enerģētiskās krīzes centrs attiecībā uz visiem energoapgādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.janvāra noteikumiem “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums” centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, izvērtējot apkopotās ziņas par 8. un 9. janvāra viesuļvētras lielajiem postījumiem mežos un pēc konsultācijām ar meža nozares pārstāvjiem, 11.janvāra vakarā nolēmis aicināt Saeimu piešķirt Ministru kabinetam pilnvaras pieņemt vairākus būtiskus lēmumus, kas sekmētu meža postījumu operatīvu likvidāciju. Zemkopības ministrs uzdevis dienas laikā sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, lai virzītu tos izskatīšanā Ministru kabinetā un Saeimā. Par kritisko situāciju mežos zemkopības ministrs 12.jnavāra rītā informējis arī Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.
“Situācija Latvijas mežsaimniecībā pēc viesuļvētras ir ļoti kritiska, kas, ja netiks veikta operatīva rīcība postījumu novēršanā, draud ar smagām ekoloģiskām sekām, kā arī nelabvēlīgu ietekmi uz tautsaimniecību. Skaidrs ir viens: mežos izgāztie un nolauztie koki – kopumā visos mežos 5 miljonu kubikmetru apjomā, bet 1,6 miljonu kubikmetru apjomā valsts īpašumā esošajos mežos – ir jānovāc līdz aprīļa vidum, pretējā gadījumā vējgāzēs un vējlauzēs pavasarī strauji savairosies vairāku kukaiņu sugu meža kaitēkļi, kas apdraudēs vētras neskartās mežu platības un var pāraugt epidēmijā. Otrkārt, ja vētrā sabojātā koksne netiks operatīvi novākta, tā strauji zaudēs savu kvalitāti un attiecīgi arī vērtību, kas ļoti negatīvi ietekmēs kā valsts ieņēmumus, tā nozares uzņēmējdarbību kopumā,” uzsver M.Roze.
Zemkopības ministrs norāda, ka situāciju var atrisināt, Saeimai ar īpašu lēmumu deleģējot tiesības Ministru kabinetam saīsināt ikdienā laikietilpīgo ciršanas apliecinājumu izsniegšanu un atvieglot valsts iepirkuma procedūru vējgāzēs un vējlauzēs nogāzto, aizlauzto un citādi bojāto koku izstrādes un transportēšanas pakalpojumu iepirkumam.
“Būtībā tas nozīmē krīzes situācijas izsludināšanu nozarē,” uzsver zemkopības ministrs, “un tas ļautu piemērot ārkārtas pasākumus viesuļvētras seku novēršanai. Turklāt es uzskatu, ka nākotnē likumdošanā, līdzīgi kā Enerģētikas likumā, arī zemkopības nozarēs, tostarp mežsaimniecībā, vajadzētu iestrādāt normas, kas ļautu šādos gadījumos nekavējoties izsludināt ārkārtas situāciju,” saka Mārtiņš Roze.
Savukārt vakar, 12.janvārī, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze apmeklēja vairākas saimniecības, kurās 8. un 9.janvāra viesuļvētra nodarījusi lielus postījumus vai nelabvēlīgi ietekmējusi to darbību.
Ministrs apmeklēja zemnieku saimniecību “Grantiņi” Tukuma rajona Slampes pagastā, kas apsaimnieko ap 380 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, audzē aptuveni 150 liellopus, no kuriem 72 ir slaucamas govis. Situācija šajā saimniecībā bija problemātiska: vecajai kūtij  ir jau 102 gadi, šobrīd saimnieki par kredīta līdzekļiem būvē jaunu kūti, elektrību saimniecībai pieslēdza tikai otrdienas vakarā, līdz ar to iepriekšējās divas dienas visas 72 govis tika slauktas ar rokām. Fermai bojāts jumta šīferis, bet saimnieki to daļēji jau paguvuši atjaunot, taču pastāv nopietnas bažas par govīm, vai tās nebūs saslimušas ar mastītu. “Grantiņu” īpašniece Emīlija Eglīte ministru informēja, ka šajās dienās izslaukums saimniecībā ir samazinājies par 60–70 litriem ik dienu. Lauksaimniece ministram uzsvēra, ka valsts palīdzība kaut vai ģeneratoru iegādes subsidēšanā būtu liels atspaids saimniecībām un arī “Grantiņi” šāda atbalsta gadījumā ģeneratoru noteikti iegādātos. Brauciena laikā ministrs konstatējis, ka daudzviet Tukuma rajonā joprojām nav pieslēgta elektrība, tādēļ pēc pašreizējām aplēsēm, tajās saimniecībās, kur ir piecdesmit un vairāk govju, zaudējumi varētu sasniegt 100 000 latus.
Mārtiņš Roze cietušos lauksaimniekus informēja, ka Zemkopības ministrijā tiek izskatīta iespēja segt zaudējumus no nacionālajām subsīdijām, kā arī no Eiropas Savienības solidaritātes fonda, ja apkopoto zaudējumu apjoms pārsniegs 0,6 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Zemkopības ministrs apmeklēja arī vienu no lielākajām vistu kūtīm Latvijā – Džūkstē, kas viesuļvētras laikā pilnībā sagrauta, kā rezultātā bojā gāja vairāk nekā divdesmit tūkstoši vistu. Saimniecības pārstāvji ministru informēja, ka spēcīgas vētras zaudējumi lēšami ap 250 000 latu, jo ēka celta pirms divdesmit gadiem, turklāt ne kūts, ne vistas nav apdrošinātas. Vislielākos zaudējumus radījušas tieši bojāgājušās vistas, darbu saimniecībā zaudējuši 15 cilvēki.
“Runājot ar izpostīto saimniecību cilvēkiem, informēju viņus, ka jau esmu uzdevis Lauku atbalsta dienestam apkopot informāciju par zaudējumiem, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi speciālas veidlapas ar konkrētiem jautājumiem par postījumiem, kuras cietušajiem lauksaimniekiem jāaizpilda,” stāsta ministrs.
Zemkopības ministrs aicina lauksaimniekus tuvākajās dienās sekot līdzi laika apstākļu prognozēm un darīt visu iespējamo, lai maksimāli nodrošinātos pret nākamo vētru postošajām sekām.

VAS “Latvenergo”

VAS “Latvenergo” speciālisti jau atjaunojuši enerģijas piegādi augstsprieguma apakšstacijās un novērsuši daudzus bojājumus vidējā sprieguma un zemsprieguma elektriskajās līnijās. Joprojām elektroenerģijas pārtraukumi un piegādes traucējumi ir ap 80 000 klientu, jo otrdienas pēcpusdienā, kā arī pagājušajā naktī izdevies atjaunot elektroapgādi vēl aptuveni 23 000 klientu.
Divās dienās atjaunota energoapgāde visās Latvijas pilsētās, taču daudzviet ārpus koncentrēti apdzīvotām vietām elektrības vēl nav.
9.janvāra rītā kopumā elektroenerģijas nebija 390 000 klientu, 11.janvāra pusdienlaikā – 106 000 klientu, trešdienas rītā – jau 80 000.
Vētra pavisam izraisīja 12 922 vidējā sprieguma transformatoru punktu atslēgšanos. Šobrīd bez sprieguma ir aptuveni 2800 transformatoru punktu, visvairāk – Dienvidu elektriskajos tīklos (galvenokārt Talsu un Valdemārpils tīklu rajonos), vismazāk bojāto transformatoru punktu – Centrālajos elektriskajos tīklos.
Vētras izrautie koki daudzviet pārrāvuši elektrības līnijas, turklāt krītošie koki nopostījuši vismaz 4 000 elektrolīniju balstu, izpostītas arī transformatoru apakšstacijas. Vētras seku novēršanā Latvijas energosistēmā pastāvīgi strādā vismaz 250 brigādes, starp tām ir arī līgumorganizāciju speciālisti.
10.janvāra vakarā pilnībā tika atjaunota elektroenerģijas piegāde Rīgā, kur postījumu bija vismazāk. Vissmagāk vētrā cietusi valsts rietumu daļa, kur lielas pūles bija jāveltī energoapgādes nodrošināšanā Ventspilij un tās apkārtnei, kā arī Talsiem. Daudz cietusi arī Vidzeme.
Uzņēmuma speciālistu aplēses liecina, ka vidējā spriegumā enerģijas piegāde varētu tikt atjaunota līdz 24.janvārim, lielākajā daļā zemsprieguma – līdz janvāra beigām.
Tāpat VAS “Latvenergo” vadība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un netuvoties elektriskajām līnijām un citām elektroietaisēm, kas bojātas vētras postījumu dēļ. “Latvenergo” speciālisti ārkārtas režīmā intensīvi strādā, lai atjaunotu elektroenerģijas piegādi pēc iespējas vairāk klientiem, taču visu bojāto līniju posmi vēl nav apzināti un iespējams, ka atsevišķos bojāto līniju posmos ir spriegums.
Pieredze liecina, ka stiprs vējš veselus kokus spēj izgāzt ar saknēm, arī šobrīd koki visā to garumā daudzviet Latvijā iegāzti elektrolīnijās. Līnijās iekārušies koki bieži ir pārliekušies pāri autoceļiem, radot draudīgu situāciju ikvienam, kas šādām vietām tuvojas. Tādēļ VAS “Latvenergo” brīdina: esiet piesardzīgi, un apdomīgas rīcības vietā neizvēlieties riskēt ar savu un līdzcilvēku dzīvību.

Redzot zemē guļošu līnijas vadu vai uz līnijas uzkritušu koku, nekādā gadījumā netuvojieties tam un neļaujiet to darīt arī citiem!
Lūdzam par to ziņot tuvākajā

“Latvenergo” elektrisko tīklu rajonā!

Lielākajā daļā Latvijas skolu trešdien, 12.janvārī, atsākušās mācības, tādēļ “Latvenergo” aicina īpaši brīdināt bērnus un pusaudžus.
Ņemot vērā sinoptiķu prognozēto atkārtoto vētru, kas gaidāma naktī no trešdienas uz ceturtdienu, “Latvenergo” arī aicina iedzīvotājus ievērot maksimālus drošības un piesardzības pasākumus.
Latvijas Vides, meteoroloģijas un ģeoloģijas aģentūra ziņo, ka 12.janvāra naktī rietumu, dienvidrietumu vējš Kurzemes piekrastē sasniegs 30–32 metrus sekundē, kas pēc Boforta skalas klasificējams kā ļoti stipra vētra.
Lai nepakļautu briesmām elektroapgādi atjaunojošo personālu, “Latvenergo” brīdina visus šobrīd bez elektroapgādes esošos klientus – nekādā gadījumā bez saskaņojuma ar “Latvenergo” (vietējā elektrisko tīklu rajona dispečeru) nepieslēgt ģeneratorus vai rezerves barošanas avotus elektriskajam tīklam!
Savstarpēji saskaņota darbība bojājumu novēršanā palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem un iespējamām elektrotraumām.

Par vētras postījumu novēršanu lauksaimniecības sektorā

Ministru prezidentam A.Kalvītim
Ekonomikas ministram A.K.Kariņam
Finanšu ministram O.Spurdziņam
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinskim
Zemkopības ministram M.Rozem

Apkopojot un izvērtējot dabas stihijas sekas 2005.gada 8. un 9.janvārī dažādās lauksaimniecības nozarēs visā Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina:
steidzami nodrošināt līdzekļu ieplūšanu saimniecībās:
– Lauku atbalsta dienestu steidzami izmaksāt visus Eiropas Savienības maksājumus par 2004.gadu tām saimniecībām, kas tos vēl nav saņēmušas;
– Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bez kavēšanās atmaksāt akcīzes nodokli par iegādāto dīzeļdegvielu, jo pašreiz saimniecībām līdzekļi jāiegulda postījumu novēršanā (parasti VID izskata akcīzes nodokļa atmaksu 2–3 nedēļu laikā);
·Zemkopības ministriju veicināt saimniecību turpmāko darbību:
– veikt sarunas ar bankām, lai saimniecībām, kurām ņemti kredīti, tiktu atlikta kredītprocentu atmaksa;
– kompensēt radušos zaudējumus saimniecību pamatlīdzekļiem, t.sk. ēkām un būvēm izmaksājot vienreizējus atbalsta maksājumus cietušajām saimniecībām atkarībā no saimniecības lieluma un faktiskiem zaudējumiem;
– Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā 2005.gadam paredzēt atbalstu ģeneratoru iegādei ar 30 – 50% sabiedrisko līdzfinansējumu;
– paredzēt zaudējumu segšanu ziemāju sējumos, kuri sabojāti, likvidējot avārijas sekas elektrolīnijās;
– lopkopības saimniecībās kompensēt lopu krišanas un izlietā piena izmaksas un sniegt atbalstu ganāmpulka atjaunošanai;
atbildīgās institūcijas veikt preventīvos pasākumus, lai izvairītos no līdzīgām krīzes situācijām turpmāk:
– sakārtot elektroenerģijas pievadi lauku saimniecībām, to modernizējot un uzlabojot tās ekspluatācijas drošību;
– izveidot ģeneratoru bāzi, kas krīzes situācijās būtu pieejama rajonu centru vietējās ugunsdzēsības nodaļās vai “Latvenergo”;
– katrā rajonā ir vajadzīgas vairākas degvielas uzpildes stacijas, kuras arī ir apgādātas ar alternatīvo elektroenerģiju. Ir jābūt pieejamai informācijai, kur tādas ir. Ir jāzina, kādā secībā tiek krīzes situācijā nodrošināta degviela;
– atsākt darbu pie lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas izveides;
– katrā pagasta padomē nodrošināt citus sazināšanās līdzekļus (rācijas vai citus), jo līdzšinējā pieredze parādīja gan mobilo, gan stacionāro telekomunikāciju sistēmu nefunkcionēšanu.