Eiropas Parlaments pārliecinoši atbalsta ES konstitūciju

Vakar Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu pauda atbalstu Līgumam par konstitūciju Eiropai jeb Eiropas Savienības (ES) konstitūcijai. Par jauno pamatlīgumu balsoja 500 deputāti, pret bija 137, 40 atturējās.
“Balsojuma rezultāts neatstāj vietu šaubām,” tūdaļ pēc rezultātu paziņošanas teica EP prezidents Josē Borrels. Sarunā ar žurnālistiem viņš vairākkārt norādīja uz pārliecinošo balsu pārsvaru.

Spānija būs pirmā dalībvalsts, kurā iedzīvotāji balsos par ES pamatlīgumu Foto: EPA/A.F.I.

“Ne manā vārdā!”

Lai gan skaitļi rāda, ka absolūtais vairākums atbalstījis Līgumu par konstitūciju Eiropai, vairāki deputāti asi iebilda. “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka šoreiz pozitīvu EP balsojumu daudzi deputāti prognozējuši iepriekš. Tāpēc vairāki desmiti deputātu pirms balsojuma savus iebildumus demonstrēja ar plakātu palīdzību. Daudzi bija uzvilkuši arī apdrukātus kreklus. “Ne manā vārdā!”, “Šī konstitūcija ir nāve Eiropai!”, “Es pret” – tie ir tikai daži saukļi, kādus pauda deputāti.
Arī svinīgā ceremonijā, kurā tūdaļ pēc plenārsēdes beigām ar bungu, tauru un citu mūzikas instrumentu starpniecību tika sveikts vēsturiskais EP lēmums, savu viedokli uzskatāmi demonstrēja Līguma par konstitūciju Eiropai pretinieki.
EP deputāts no Lielbritānijas Ekrēns Brūss “Latvijas Vēstnesim” teica, ka viņš balsojis pret rezolūcijas apstiprināšanu, jo uzskata, ka tā valstīm atņems suverenitāti. “Tās ir nācijvalsts suverenitātes beigas. Tāpēc es esmu pret jebkādu konstitūciju.”
No Latvijas ievēlētais eiroparlamentārietis Rihards Pīks atzina, ka galvenie “pret” balsotāji bijuši galējie kreisie, kā arī daudzi Lielbritānijas pārstāvji. Deputāts gan izteica nožēlu, ka daļai pretbalsotāju tā nav iekšēja pārliecība, bet gan savas pozīcijas izrādīšana vēlētājiem. “Ja attiecīgā partija savā valstī ir opozīcijā un pozīcija par konstitūciju izteikusies pozitīvi, opozīcijas pārstāvja uzdevums ir būt pret. Tas tiek darīts arī vēlētāju piesaistīšanai.”

Kritiskie referendumi

EP deputāti balsoja par rezolūcijas apstiprināšanu. Parlamentam šajā gadījumā nebija tiesību lemt par paša Līguma par konstitūciju Eiropai apstiprināšanu. Paustajam atbalstam nav juridisku seku, par ES pamatlīguma stāšanos spēkā būs jālemj dalībvalstīm.
Vairākas dalībvalstis jau paziņojušas, ka par līguma ratifikāciju lems tauta referendumos. R. Pīks “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka grūti prognozēt, kāds varētu būt referenduma rezultāts Lielbritānijā un Francijā. Tieši šīs valstis viņš minēja kā iespējamos “klupšanas akmeņus”, kas varētu traucēt, lai pamatlīgums stātos spēkā jau 2006.gadā.
Iespējama arī situācija, ka paredzētajā laikā vairākas valstis nav ratificējušas pamatlīgumu. “Gadījumā, ja divu gadu laikā līgumu ratificējušas tikai trīs ceturtdaļas valstu, Eiropas Padome vienbalsīgi lemj, ko darīt tālāk,” skaidroja R. Pīks.
Deputāts arī atzina, ka Latvija, visticamāk, nebūs to valstu vidū, kur par konstitūciju tiks rīkots referendums. Tomēr viņš atgādināja, ka Satversme paredz vairākas versijas, kad rīkojams referendums, un situācija pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām varot izveidoties arī tāda, ka deputāti savāc nepieciešamo parakstu skaitu. Šeit gan jāatgādina, ka šāda iespēja ir tikai teorētiska. Līdz šim politiķi lielākoties izteikušies, ka referendums Līgumam par konstitūciju Eiropai nav nepieciešams, jo pavisam nesen Latvijā jau bija referendums, turklāt, balsojot par Latvijas dalību ES, bija zināms arī konstitucionālā līguma projekts.

Balsoja par rezolūciju

EP pieņemtajam dokumentam ir divas daļas. Pirmā ir pati rezolūcija, kas rakstīta tā, lai tās teksts būtu pieejams iespējami plašākai sabiedrībai un skaidrotu, kādas priekšrocības konstitūcija piedāvā salīdzinājumā ar iepriekšējiem ES līgumiem. Savukārt otrā daļa piedāvā detalizētākus konstitūcijas ieviesto izmaiņu paskaidrojumus.
Kopumā rezolūcija secina, ka “konstitūcija ir labs kompromiss un ievērojams spēkā esošo līgumu uzlabojums, kas pēc īstenošanas sniegs redzamus ieguvumus pilsoņiem, dalībvalstīm, ES iestāžu efektīvai darbībai un tādējādi visai Savienībai”. Protams, nākotnē konstitūcijas tekstu vēl varētu uzlabot, un Parlaments plāno izmantot savas jaunās iniciatīvas tiesības, lai šādus uzlabojumus piedāvātu.
Rezolūcijā pausta cerība, ka visas dalībvalstis panāks konstitūcijas ratifikāciju līdz 2006.gada vidum, lai tā varētu stāties spēkā 2006.gada 1.novembrī.

Uzziņai:

Līgumu par konstitūciju Eiropai jau ratificējušas Lietuva un Ungārija.
Par tā ratifikāciju lems:
– tautas nobalsošanā deviņas dalībvalstis;
– nacionālais parlaments vienpadsmit valstīs;
– trīs dalībvalstis vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu par to, kā organizēt ratifikācijas procesu.

Avots: Eiropas Parlaments

Kas ir Līgums par konstitūciju Eiropai?

Tas ir dokuments, kurā ietverti ES valstu grupas pamatnoteikumi. Šie noteikumi sniedz atbildes uz vairākiem jautājumiem: kā darbojas iestādes; kāda ir varas sadale; kādus līdzekļus izmanto dažādu politiku īstenošanai; kādas vērtības tiek aizstāvētas; kādas ir pilsoņu pamattiesības.
Eiropas konstitūcija ar vienu dokumentu aizstāj esošos Eiropas līgumus.
Līgums par konstitūciju Eiropai sagatavots un tiks pieņemts caurskatāmā un demokrātiskā procesā. Konstitūcijas projektu sagatavoja 72 deputāti (no 105 dalībniekiem), kas ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās. Vienlaikus tā jāratificē 25 Savienības dalībvalstu parlamentos, kas arī ir ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās vai referendumā. Daudzās valstīs par Līguma ratifikāciju lems tauta referendumos.

Avots: Eiropas Kopienu oficiālo publikāciju birojs